Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Krievu Pareizticīgā baznīca

Indekss Krievu Pareizticīgā baznīca

Maskavas Kristus Glābēja katedrāle Krievu Pareizticīgā baznīca jeb Maskavas patriarhāts (Московский патриархат) ir pasaulē lielākā autokefālā pareizticīgā baznīca.

Satura rādītājs

  1. 67 attiecības: Aborts, Aleksejs Zotovs, Aleksijs II, Andrejs Kurajevs, Atkrieviskošana, Avakums, Ļestovka, Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika, Baltkrievijas politika, Bībele, Centrālāzija, Diseldorfa, Dmitrijs Gumiļevskis, Dmitrijs Medvedevs, Dmitrijs Peskovs, Fjodors Ušakovs, Grigorijs Rasputins, Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā, Igaunijas krievi, Jakovs Popovs, Jakovs Zaharovs (pedagogs), Jūlija kalendārs, Jēkabpils Svētā Gara klosteris, Kauņas Franciska Ksaverija katoļu baznīca, Kirils (patriarhs), Kirils Geniks, Konstantīns Petss, Krievija, Krievijas vēsture, Kristietība, Kristietība Armēnijā, Kristus Glābēja katedrāle, Latvijas Pareizticīgā Baznīca, Liturģiskā valoda, Maksims Grieķis, Maskava, Maskavas apgabals, Navahrudakas pils, Ne rokām darinātais, Nikons (patriarhs), Pažaisles klosteris, Pareizticība, Pihticas klosteris, Sergejs Jeseņins, Skārda katedrāle, Svētais Dimitrijs no Rostovas, Svētais Simeons Stilīts, Svētā Izaka katedrāle, Svētā Katrīna no Aleksandrijas, Svētie Kosma un Damiāns, ... Izvērst indekss (17 vairāk) »

Aborts

Abortu likumīgums pasaulē Aborts ir dabīga vai mākslīga grūtniecības pārtraukšana pirms dzemdībām, augļa vai embrija attīstības stadijā esošajam bērnam ejot bojā.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Aborts

Aleksejs Zotovs

Aleksejs Zotovs (dzimis 1949. gada 3. jūnijā Rjazaņā) ir Krievijas Pareizticīgo baznīcas garīdznieks un sabiedriskais darbinieks, bijušais Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts (1990—1993), ievēlēts no 30.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Aleksejs Zotovs

Aleksijs II

Aleksijs II (dzimis kā Aleksejs Rīdigers, miris) bija Igaunijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievu pareizticīgās baznīcas garīdznieks.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Aleksijs II

Andrejs Kurajevs

Andrejs Kurajevs (dzimis) ir Krievijas reliģiskais un sabiedriskais darbinieks, filozofs, teologs, rakstnieks, misionārs, Krievijas Pareizticīgo baznīcas protodiakons.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Andrejs Kurajevs

Atkrieviskošana

Mazā Nometņu ielas nosaukuma plāksnīte, kurā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas aizkrāsots nosaukums krievu valodā Atkrieviskošana jeb derusifikācija ir pārkrievošanā zaudētās nacionālas valsts vai tautas identitātes, valodas, kultūras un vēsturiskās atmiņas atjaunošana.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Atkrieviskošana

Avakums

Avakums Petrovs vai Avakums Petrovičs (dzimis 1620. gada 15. novembrī, miris 1682. gada 14. aprīlī) bija Krievu pareizticīgās baznīcas virspriesteris (protopops), reliģijas darbinieks un rakstnieks, patriarha Nikona un cara Alekseja Mihailoviča veikto reformu pretinieks un vecticības aizsācējs.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Avakums

Ļestovka

Pomoru vecticībnieku ļestovka Belajakriņicas vecticībnieki ar ļestovkām rokās Ļestovka (pamazināmā forma no senkrievu: лествица — 'kāpnes') — lūgšanu kreļļu veids senajā Krievijā, pēc šķelšanās ar vecticībniekiem tika aizvietota ar "vervicu".

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Ļestovka

Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika

Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika bija Autonoma Padomju Sociālistiskā Republika Krievijas PFSR sastāvā.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika

Baltkrievijas politika

Baltkrievijas politika norisinās unitāras prezidentālas republikas ietvaros ar divpalātu parlamentu.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Baltkrievijas politika

Bībele

Gūtenberga bībele Bībele (tanakh,, hē biblos — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto jūdaistu, kristiešu un dažu mazāk izplatītu reliģiju (piemēram, samariešu un rastafari) svēto tekstu apzīmēšanai.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Bībele

Centrālāzija

Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Centrālāzija

Diseldorfa

Diseldorfa ir pilsēta Vācijas rietumos pie Reinas.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Diseldorfa

Dmitrijs Gumiļevskis

Dmitrijs Konobejevskis (Gumiļevskis), baznīcas vārds Filarets (Филарет, 1805—1866), bija otrais Rīgas pareizticīgo bīskaps (1841—1848) Pleskavas eparhijas pakļautībā.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Dmitrijs Gumiļevskis

Dmitrijs Medvedevs

Dmitrijs Medvedevs (dzimis) ir Krievijas politiķis un valstsvīrs, juridisko zinātņu kandidāts.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Dmitrijs Medvedevs

Dmitrijs Peskovs

Dmitrijs Peskovs (krievu: Дмитрий Сергеевич Песков, dzimis 1967. gada 17. oktobrī Maskavā, PSRS) ir Krievijas valstsvīrs un diplomāts.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Dmitrijs Peskovs

Fjodors Ušakovs

Fjodors Ušakovs (dzimis, miris) bija pazīstamākais 18.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Fjodors Ušakovs

Grigorijs Rasputins

Grigorijs Rasputins (dzimis, miris) bija krievu pareizticīgais sektants un mistiķis.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Grigorijs Rasputins

Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā

Kartli-Kahetijas karaliste, 1808 Imeretija, Gurija, Mingrelija, Abhāzija, 1810 Kaukāzs, 1801—1813 Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā nokļuva pakāpeniski, Krievijas Impērijai 1801.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā

Igaunijas krievi

Krievu valodas izplatība Igaunijā pēc Igaunijas 2000. gada tautas skaitīšanas datiem Igaunijas krievi ir krievu tautības iedzīvotāji Igaunijā.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Igaunijas krievi

Jakovs Popovs

Jakovs Popovs, baznīcas vārds Irinarhs (Иринарх, 1897—1944), bija pirmais Rīgas pareizticīgo bīskaps (1836—1841) Pleskavas eparhijas pakļautībā.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Jakovs Popovs

Jakovs Zaharovs (pedagogs)

Jakovs Zaharovs (krievu: Яков Евдокимович Захаров) bija krievu pedagogs, Krievijas Impērijas Valsts Domes otrā sasaukuma deputāts no Permas guberņas.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Jakovs Zaharovs (pedagogs)

Jūlija kalendārs

Jūlija kalendārs bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars (709. gadā ab urbe condita).

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Jūlija kalendārs

Jēkabpils Svētā Gara klosteris

Svētā Gara klosteris Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca Svētā Gara baznīca Jēkabpils Svētā Gara klosteris ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas vīriešu klosteris, kas atrodas Jēkabpilī, Brīvības ielā 200.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Jēkabpils Svētā Gara klosteris

Kauņas Franciska Ksaverija katoļu baznīca

Kauņas Sv.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Kauņas Franciska Ksaverija katoļu baznīca

Kirils (patriarhs)

Kirils (dzimis kā Vladimirs Gundjajevs) ir Krievu pareizticīgās baznīcas garīdznieks.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Kirils (patriarhs)

Kirils Geniks

Kirils Geniks (1857—1925) Kirils Geniks (dzimis 1857. gadā, miris) bija Kanādas ukraiņu imigrācijas aģents un sabiedrisks darbinieks.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Kirils Geniks

Konstantīns Petss

Konstantīns Petss (—) bija igauņu politiķis, vairākkārtējs Igaunijas valdības vadītājs, kā arī autoritārs Igaunijas vadonis no 1934.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Konstantīns Petss

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Krievija

Krievijas vēsture

Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Krievijas vēsture

Kristietība

Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Kristietība

Kristietība Armēnijā

Cahkadzorā Kristietība Armēnijā ir lielākā reliģija valstī.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Kristietība Armēnijā

Kristus Glābēja katedrāle

Maskavas Kristus Glābēja katedrāle ir katedrāle Maskavā, Krievijā.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Kristus Glābēja katedrāle

Latvijas Pareizticīgā Baznīca

Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle (1884) Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir neatkarīga Austrumu pareizticīgās baznīcas sastāvdaļa, kas līdz 2022.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Latvijas Pareizticīgā Baznīca

Liturģiskā valoda

Liturģiskā valoda vai svētā valoda ir valoda, kuru cilvēki asociē ar kādu konkrētu konfesiju un izmanto reliģisko rituālu veikšanai, ikdienā pārsvarā lietojot citu valodu.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Liturģiskā valoda

Maksims Grieķis

Maksims Grieķis (grieķu: Μάξιμος ὁ Γραικός, krievu: Максим Грек, apm. 1475-1556) bija grieķu mūks, publicists, tulks un rakstnieks, darbojās mūsdienu Krievijas teritorijā.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Maksims Grieķis

Maskava

Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Maskava

Maskavas apgabals

Maskavas apgabals ir Krievijas federācijas subjekts tās Eiropas daļas centrā.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Maskavas apgabals

Navahrudakas pils ir bijusī pils Pils kalnā Navahrudakā, Baltkrievijā. Pils bija viens no galvenajiem Lietuvas lielkņazistes cietokšņiem, kuru poļu 16.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Navahrudakas pils

Ne rokām darinātais

“Ne rokām darinātais” ir ikona, kas tiek uzskatīta par ikonogrāfijas pirmsākumu.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Ne rokām darinātais

Nikons (patriarhs)

Nikons (senkrievu: Нїконъ), dzimis Ņikita Miņins (Никита Минин; 1605—1681) bija septītais Krievu pareizticīgās baznīcas Maskavas un visas Krievijas patriarhs, oficiāli amatā no 1652.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Nikons (patriarhs)

Pažaisles klosteris

Pažaisles klosteris ir klosteris Lietuvas pilsētas Kauņas austrumu nomalē, Kauņas jūras pussalā.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Pažaisles klosteris

Pareizticība

Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Pareizticība

Pihticas klosteris

Pihticas Debesīs uzņemšanas Stavropigiskais sieviešu klosteris (vai) ir Krievu pareizticīgās baznīcas sieviešu klosteris, kas atrodas Igaunijas ziemeļaustrumos, Alutaguzes pagastā.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Pihticas klosteris

Sergejs Jeseņins

Sergejs Jeseņins (dzimis Konstantinovas ciemā, Rjazaņas guberņā, miris Ļeņingradā) bija ievērojams krievu dzejnieks, imažinisma pārstāvis.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Sergejs Jeseņins

Skārda katedrāle

Skārda katedrāle bija pirmā ukraiņu kristīgā baznīca Ziemeļamerikā, kas bija nekonfesionāla – neatkarīga no reliģiskajām kopienām Eiropā un bija Serafimītu baznīcas galvenais centrs.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Skārda katedrāle

Svētais Dimitrijs no Rostovas

Svētais Dimitrijs no Rostovas (dažreiz pieminēts kā Dmitrijs no Rostovas) bija ievērojams ukraiņu un krievu baznīcas darbinieks, Krievijas Pareizticīgās baznīcas bīskaps, Rostovas un Jaroslavļas metropolīts, garīgais rakstnieks, agiogrāfs, sprediķotājs un pedagogs.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Svētais Dimitrijs no Rostovas

Svētais Simeons Stilīts

Simeons Stilīts jeb Simeons Stabinieks (grieķu:Συμεών τοῦ Στυλίτου; dzimis apm. 390. gadā, miris) bija kristiešu askēts, kurš pēdējos 37 sava mūža gadus pavadīja staba galā, gremdējoties lūgšanās un sprediķojot.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Svētais Simeons Stilīts

Svētā Izaka katedrāle

Svētā Izaka katedrāle ir pareizticīgo katedrāle Sanktpēterburgā, Krievijā.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Svētā Izaka katedrāle

Svētā Katrīna no Aleksandrijas

Svētā Katrīna no Aleksandrijas (dzimusi apm., mirusi apm.) bija leģendāra kristiešu mocekle un svētā, kura III gadsimta beigās — IV gadsimta sākumā esot dzīvojusi Aleksandrijā.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Svētā Katrīna no Aleksandrijas

Svētie Kosma un Damiāns

Svētie Kosma un Damiāns (dzimuši 3. gadsimtā, miruši apm.) ir leģendāri kristiešu dvīņu brāļi - mocekļi, kuri, pēc Rietumu kristietības tradīcijas, 3.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Svētie Kosma un Damiāns

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Tallina

Tara (Krievija)

Tara ir pilsēta un rajona centrs Omskas apgabalā, kas atrodas Taras un Irtišas upju satekā vietā, kur Sibīrijas mežainās zemes pāriet stepē.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Tara (Krievija)

Tjumeņas apgabals

Tjumeņas apgabals ir viens no Krievijas Federācijas apgabaliem.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Tjumeņas apgabals

Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēju uzskaitījums (I šķira)

Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Šajā uzskaitījumā apkopotas personas, kas apbalvotas ar Triju Zvaigžņu ordeņa I šķiru un tiek dēvētas par lielkrusta komandieriem.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēju uzskaitījums (I šķira)

Ukrainas Pareizticīgā baznīca

Ukrainas Pareizticīgo baznīcas ģerbonis Ukrainas Pareizticīgā baznīca, kā arī Ukrainas Svētākā baznīca (Святіша церква України) ir daļēji atzīta neatkarīga pareizticīgā baznīca Ukrainā.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Ukrainas Pareizticīgā baznīca

Ukrainizācija

Ukrainiski runājošo iedzīvotāju īpatsvars Krievijas Impērijā 1897. gadā. Ukraiņi (brūnā krāsā) Austrumeiropā 1918. gada kartē. Ukrainizācija, pārukraiņošana jeb ukraiņošana ir politiski un/vai praktiski centieni palielināt ukraiņu valodas izmantošanu, veicināt tās attīstību un atbalstīt ukraiņu kultūras elementus dažādās sabiedrības dzīves jomās, piemēram, izglītībā, izdevējdarbībā, pārvaldē un reliģijā.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Ukrainizācija

Vaira Vīķe-Freiberga

Vaira Vīķe-Freiberga (dzimusi Vaira Vīķe Rīgā) ir latviešu sabiedriski politiskā darbiniece, zinātniece, vairāku augstskolu profesore un goda doktore.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Vaira Vīķe-Freiberga

Vasilija Svētlaimīgā katedrāle

Svētās Dievmātes patvēruma katedrāle vai Vasilija Svētlaimīgā katedrāle (Собор Василия Блаженного) ir bijušais pareizticīgo dievnams Sarkajā laukumā, Maskavā, Krievijā.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Vasilija Svētlaimīgā katedrāle

Vecticība

Rīgā (2002). Vecticība ir Krievijas caristes laikā radušies pareizticīgās baznīcas strāvojumi, kuri bija vērsti pret patriarha Nikona un cara Alekseja baznīcas reformu (1650—1660).

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Vecticība

Viļņas pareizticīgo katedrāle

Visšķīstākās Dievmātes debesīs uzņemšanas katedrāle ir 14.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Viļņas pareizticīgo katedrāle

Zaporižjas Armijas hetmanis

Zaporižjas Armijas hetmanis (ukraiņu: Гетьман Війська Запорозького, latīņu: Cosaccorum Zaporoviesium Supremus Belli Dux) bija Kazaku Hetmanāta valsts galva mūsdienu Ukrainas teritorijā.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un Zaporižjas Armijas hetmanis

14. janvāris

14.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un 14. janvāris

1651. gads

1651.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un 1651. gads

1666. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1666.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un 1666. gads Latvijā

1667. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1667.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un 1667. gads Latvijā

1709. gads

1709.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un 1709. gads

1905. gada dekrēts par reliģisko toleranci Krievijā

Dekrētu Par reliģiskās tolerances pamatu stiprināšanu (zinātniskā transliterācija) izdeva imperators Nikolajs II kā daļu no reformām pēc Janvāra revolūcijas, kurā visi pieaugušie varēja brīvi izvēlēties savu konfesiju.

Skatīt Krievu Pareizticīgā baznīca un 1905. gada dekrēts par reliģisko toleranci Krievijā

Zināms kā Krievijas Pareizticīgo Baznīca, Krievijas Pareizticīgā Baznīca, Krievijas pareizticīgā paznīca, Krievu pareizticība.

, Tallina, Tara (Krievija), Tjumeņas apgabals, Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēju uzskaitījums (I šķira), Ukrainas Pareizticīgā baznīca, Ukrainizācija, Vaira Vīķe-Freiberga, Vasilija Svētlaimīgā katedrāle, Vecticība, Viļņas pareizticīgo katedrāle, Zaporižjas Armijas hetmanis, 14. janvāris, 1651. gads, 1666. gads Latvijā, 1667. gads Latvijā, 1709. gads, 1905. gada dekrēts par reliģisko toleranci Krievijā.