Komunikācija

425 attiecības: Aioras, Aita, Akmeņčakstīte, Aktinīdijas, Alnis, Alpi, Amūras ezis, Amerikas bizons, Amerikas vālodžu dzimta, Ankaras krokuss, Antilopju apakšdzimta, Apaļlapu ziemciete, Apkakles sīga, Apkakles strazds, Apoi bērzs, Apputeksnēšana, Aristolohiju dzimta, Arktika, Asares muiža, Asinszāļu dzimta, Asklēpiju dzimta, Aslapu hortenzija, Asterveidīgie, Augi, Austrālāzijas mušķērāju dzimta, Austrumkursas augstiene, Austrumu ūbele, Austrumu pelēkais ķengurs, Šrilankas savvaļas vista, Švarca ķauķītis, Ūdensteču un ūdenstilpju apsaimniekošana, Īstais nagliņkoks, Ķauķīšu dzimta, Ķīnas kadiķis, Ķengurs, Ķenguru dzimta, Ķirši (koki), Žagata, Žirafes, Žubīšu dzimta, Žubīte, Čakstu dzimta, Čuņčiņš, Āfrikas savannas zilonis, Āfrikas susuri, Āmuļi, Āzijas āpsis, Āzijas leopardkaķis, Āzijas tuksneša ķauķis, Baldriānu dzimta, ..., Baltactiņu dzimta, Baltais āmulis, Baltais zaķis, Baltastes briedis, Baltā cielava, Baltijas dzegužpirkstīte, Baltvēdera erickiņš, Barleria observatrix, Batakoplūmes, Bārbeļu dzimta, Bērzi, Bebri, Bengālijas lapsa, Bišu dzeņu dzimta, Birztalu stērste, Bizoni, Bodžera eļļassēklis, Botānika, Boutona trohētija, Brazīlijas zorro, Brūnais ibiss, Brūnā koku žagata, Brūnkaklis, Bretšneidera hortenzija, Briežu dzimta, Bruņutis, Cauruļzobis, Cīruļu dzimta, Centrālamerikas tapirs, Cercocarpus, Ceriņi, Ceru ķauķis, Chamaebatia, Chrysomela, Cikāžu dzimta, Cikādes, Citrusaugi, Corythucha arcuata, Cylindrocline commersonii, Dadzītis, Dambriedis, Daudzgadīgi augi, Daugavsala, Dārza ķauķis, Dārza stērste, Dārza susuri, Dārziņi, Dūkstu madara, Dūmakainie leopardi, Džērsijas zooloģiskais dārzs, Degu, Degunradži, Degunragputnveidīgie, Dižskābaržu rinda, Dracēnas, Druļļu purvs, Dzērveņu apakšģints, Dzegužu dzimta, Dzeguze, Dzeltenā stērste, Eglāju samtenis, Eiforbiju dzimta, Eirāzijas bebrs, Eiropas ūdele, Eiropas kokvarde, Eiropas kurmis, Eiropas medus bite, Ekoloģija, Eleagnu dzimta, Erickiņš, Etiķkoks, Ezeru ķauķis, Falludžija, Fazāns, Fazānu dzimta, Fikusi, Fjelds, Floridas sīlis, Gaišais ķauķis, Gaišais ķeģis, Gandreņu rinda, Gaurs, Gāršas samtenis, Gepards, Globālā sasilšana, Gludenā čūska, Gobi lācis, Gorillas, Gredzenūbele, Gundegu dzimta, Gvajaves, Hibiscus boryanus, Hibiscus fragilis, Hibiski, Hinīnkoks, Hjūma ķauķītis, Hoijas, Ibērijas lūsis, Impala, Indijas degunradzis, Inku sīlis, Irbenes, Irbes, Jaguarunds, Jaks, Jalla dumosa, Jasmīni, Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta, Javas degunradzis, Jūrascūciņu dzimta, Kaņepītis, Kailsēkļi, Kakapo, Kalifornijas kondors, Kalnu ķeģis, Kamieļi, Kanādas bebrs, Kanādas lūsis, Kaperkrūms, Kaprifoliju dzimta, Katas koks, Kazenes, Kākaulis, Kāpelētājķauķi, Kāpzemes slaidkājis, Kārpcūka, Kokaugs, Kokkopība, Koku čipste, Kolibri, Komodo varāns, Krastkaņepes, Krāšņumaugi, Krūmiņa, Krūmiņš, Krūmu ķauķis, Krūmu sīļi, Krūmu sīlis, Krūmu vārna, Krēmeri (dabas liegums), Krēpjaita, Krēpjvilks, Krustziežu dzimta, Kukaiņu piekūns, Kuplastes klinšu valabijs, Kurvjziežu dzimta, Lakstīgala, Lakstīgalas, Lapkoku baltenis, Lapkoku otiņmūķene, Lapseņu apakšdzimta, Laputis, Laternsmirdenes, Latgales parks, Lauka sīksamtenis, Lauku lija, Lauku zvirbulis, Lazda, Lāsainais ķauķis, Līdzenumu tapirs, Līdzenumu zebra, Liāna, Lielais baltais gārnis, Lielais Klauces ezers, Lielais skudrlācis, Lielā stērste, Liellapu hortenzija, Lietus mežs, Lietuva, Liliju rinda, Lymantria mathura, Magoņu dzimta, Maijvaboles, Malvu rinda, Mangroves, Masaju žirafe, Maurīcijas nadziņkrūms, Mazais ķeģis, Mazais plankumainais skunkss, Mazais svilpis, Mazais trušbandikuts, Mazā kapmirte, Mazā stērste, Mazā zoss, Mājas zvirbulis, Meža kaķis, Meža sicista, Meža stērste, Meža susuri, Mežaparks (Jēkabpils), Mežapupuķu dzimta, Mežastrazdu dzimta, Mežs, Melnais degunradzis, Melnais plūškoks, Melngalvas stērste, Melnmuguras šakālis, Melnrīkles žagatsīlis, Melnrīkles strazds, Mušķērāji, Mušķērāju dzimta, Muflons, Murraya, Murraya paniculata, Muskusvērsis, Nakteņu dzimta, Naktssveču dzimta, Nātru dzimta, Niedru stērste, Niedru strazds, Ošlapu kļava, Ocelots, Olīvkoks, Ozollapu hortenzija, Ozolu mūķene, Pabērzu smiltsērkšķis, Paceplītis, Palieņu ķauķis, Pallasa ķauķis, Palmu dzimta, Pamežs, Pamplemuses botāniskais dārzs, Pampu lapsa, Pandānu dzimta, Papaju dzimta, Parastais ķirsis, Parastais kadiķis, Parastais krupis, Parastais osis, Parastais pīlādzis, Parastā otiņaste, Parastā zalktene, Pērļvista, Peļkājīte, Pelēkais zaķis, Pelēkais zorro, Pelēkā vāvere, Peloponēsas glodene, Peonijas, Platlapu dzeguzene, Plūksnainā īskāje, Plukšķis, Posumi, Priežu stērste, Pundurbērzs, Pupu laputs, Pupuķi, Pupuķis, Purshia, Purva ķauķis, Purva piekūns, Purva tilbīte, Rezēdu dzimta, Rietumu lakstīgala, Rietumu pelēkais ķengurs, Rožu dzimta, Rododendri, Rozes, Rubeņu apakšdzimta, Rubiju dzimta, Rudais ķengurs, Rudastes čakste, Sahāras sīga, Saksaulu sīlis, Salājs (Mākoņkalna pagasts), Salu lapsa, Salvijas, Sarcophaga portschinskyi, Sarkanais tirānmušķērājs, Sarkanā jāņoga, Sarkanā mušmire, Sarkano mangrovju dzimta, Savanna, Savvaļas divkupru kamielis, Savvaļas kaza, Sīlis, Sūrenes, Sēņošana, Seišelu piekūns, Seivi ķauķis, Sekretārputns, Sermulis, Servals, Sibīrijas ķauķītis, Sibīrijas peļkājīte, Sibīrijas rubīnrīklīte, Sicistas, Sieversia, Sisinātājķauķi, Skandināvijas kalni, Skābeņu šūpotnis, Skujkoku klase, Sniega leopards, Somālijas žirafe, Somālijas savvaļas ēzelis, Somzīlīšu dzimta, Somzīlīte, Stūrainais bruņurupucis, Stepe, Stepes ērglis, Stirna, Strauss, Stumbrs, Suņu ciņuvārpata, Suņu roze, Sumatras degunradzis, Susuri, Svītrainais šakālis, Svītrainais ķauķis, Svilpējzaķi, Svilpis, Tabernanthe iboga, Takins, Tapiri, Tartaka dzirnavezers, Tauraria, Taurs, Teiču dabas rezervāts, Termīti, Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā, Tomsona gazele, Tragantzirņi, Trauslais krūklis, Troilus luridus, Trusis, Tuksneša kārpcūka, Tuksneša zebra, Tumšais ķauķītis, Tumšā čakstīte, Tumšsarkanā dzeguzene, Tundra, Upes ķauķis, Uriāls, Vakarlēpis, Vapiti, Vārpainais grīslis, Vīģeskoks, Vīnlapu mežvītenis, Vītītis, Vītoli, Vidusamerikas kakomiclijs, Vijolīšu dzimta, Vijolītes, Viršu rinda, Vombats, Xanthorrhoea media, Zaļais ķauķītis, Zaļais pāvs, Zaļais sīlis, Zaļā žagata, Zaļā cikādīte, Zaļā vārna, Zaļzoda kolibri, Zāgrosa tritons, Zīdaste, Zīdastes, Zīdkoki, Zebras, Zemā kalanhoja, Zemessīļi, Zemsedze, Ziemeļu ķauķītis, Ziemeļu žirafe, Ziemeļu baltkrūtainais ezis, Ziepjkoku rinda, Zilais krūmu sīlis, Zilais sīlis, Zilzīlīte, Zirgi, Zirgu dzimta, Zivju gārnis, Zvīņainais kadiķis, Zvīņainā anona, Zvirbuļi, Zvirbuļu dzimta. Izvērst indekss (375 vairāk) » « Shrink indekss

Aioras

Aioras, aioru ģints (Aegithina) ir vienīgā aioru dzimtas (Aegithinidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Krūms un Aioras · Redzēt vairāk »

Aita

Aitu ganāmpulks Patagonijā, Argentīna Mājas aita (Ovis aries) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasuga, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).

Jaunums!!: Krūms un Aita · Redzēt vairāk »

Akmeņčakstīte

Akmeņčakstīte (Oenanthe oenanthe) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Krūms un Akmeņčakstīte · Redzēt vairāk »

Aktinīdijas

Aktinīdijas (Actinidia) ir ģints aktinīdiju dzimtā, kuras dabiskais izplatības areāls ir no Himalajiem līdz Krievijas Tālajiem Austrumiem un Malēzijai.

Jaunums!!: Krūms un Aktinīdijas · Redzēt vairāk »

Alnis

Alnis (Alces alces) ir liela auguma dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).

Jaunums!!: Krūms un Alnis · Redzēt vairāk »

Alpi

Alpi ir kalnu sistēma Eiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Krūms un Alpi · Redzēt vairāk »

Amūras ezis

Amūras ezis (Erinaceus amurensis) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Krūms un Amūras ezis · Redzēt vairāk »

Amerikas bizons

Amerikas bizons (Bison bison) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) Ziemeļamerikā dzīvojošs savvaļas vērsis, kas pieder pie bizonu ģints (Bison).

Jaunums!!: Krūms un Amerikas bizons · Redzēt vairāk »

Amerikas vālodžu dzimta

Amerikas vālodžu dzimta (Icteridae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 109 dziedātājputnu sugas un kuras tiek iedalītas 30 ģintīs.

Jaunums!!: Krūms un Amerikas vālodžu dzimta · Redzēt vairāk »

Ankaras krokuss

Ankaras krokuss vai Ankaras safrāns ir daudzgadīgs īrisu dzimtas sīpolaugs, endēms Turcijas centrālajai un ziemeļdaļai.

Jaunums!!: Krūms un Ankaras krokuss · Redzēt vairāk »

Antilopju apakšdzimta

Antilopju apakšdzimta (Antilopinae) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) apakšdzimtām, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).

Jaunums!!: Krūms un Antilopju apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Apaļlapu ziemciete

Apaļlapu ziemciete - mūžzaļš, daudzgadīgs 15 - 30 cm augsts ziemciešu dzimtas lakstaugs.

Jaunums!!: Krūms un Apaļlapu ziemciete · Redzēt vairāk »

Apkakles sīga

Apkakles sīga (Chlamydotis macqueenii) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns.

Jaunums!!: Krūms un Apkakles sīga · Redzēt vairāk »

Apkakles strazds

Apkakles strazds (Turdus torquatus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas ziemeļos un kalnos, arī Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Krūms un Apkakles strazds · Redzēt vairāk »

Apoi bērzs

Apoi bērzs ir bērzu dzimtas suga, kura ir endēmiska Hokaido salā.

Jaunums!!: Krūms un Apoi bērzs · Redzēt vairāk »

Apputeksnēšana

rozi Apputeksnēšana ir putekšņu novadīšana no putekšņlapām uz drīksnas vai sēklaizmetņa, kur notiek apaugļošanās.

Jaunums!!: Krūms un Apputeksnēšana · Redzēt vairāk »

Aristolohiju dzimta

Aristolohiju dzimta (Aristolochiaceae) ir piparu rindas dzimta, kas iekļauj septiņas ģintis un aptuveni 600 sugas.

Jaunums!!: Krūms un Aristolohiju dzimta · Redzēt vairāk »

Arktika

Sarkanā krāsā novilkta jūlija vidējās gaisa temperatūras 10 °C izoterma, kas ir viena no Arktikas robežas definīcijām Arktikas topogrāfiskā karte Arktika ir Zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam.

Jaunums!!: Krūms un Arktika · Redzēt vairāk »

Asares muiža

Augškurzemes partizānu pulka 2. rota Asares muižā pie pulka štāba 1919. gada jūlijā. Asares muižas kungu māja jeb Asaru pils atrodas Jēkabpils novada Asares pagasta Asarē.

Jaunums!!: Krūms un Asares muiža · Redzēt vairāk »

Asinszāļu dzimta

Asinszāļu dzimta (Hypericaceae) ir augu dzimta malpīgiju rindā, kura sevī ietver (atkarībā no klasifikācijas) no 6 līdz 9 augu ģintīm un līdz pat 700 sugām.

Jaunums!!: Krūms un Asinszāļu dzimta · Redzēt vairāk »

Asklēpiju dzimta

Asklēpiju dzimta (Asclepiadaceae) ir augu dzimta genciānu rindā, kurā ir galvenokārt tropu un subtropu joslā sastopami krūmi, puskrūmi un lakstaugi.

Jaunums!!: Krūms un Asklēpiju dzimta · Redzēt vairāk »

Aslapu hortenzija

Aslapu hortenzija ir hortenziju dzimtas suga.

Jaunums!!: Krūms un Aslapu hortenzija · Redzēt vairāk »

Asterveidīgie

Asterveidīgo klada (Asteridae), arī Asteru apakšklase, iekļauj sevī visattīstītākās divdīgļlapju augu grupas, kuras raksturojas ar daudzām progresīvām īpatnībām.

Jaunums!!: Krūms un Asterveidīgie · Redzēt vairāk »

Augi

Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.

Jaunums!!: Krūms un Augi · Redzēt vairāk »

Austrālāzijas mušķērāju dzimta

Austrālāzijas mušķērāju dzimta (Petroicidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.

Jaunums!!: Krūms un Austrālāzijas mušķērāju dzimta · Redzēt vairāk »

Austrumkursas augstiene

Austrumkursas augstiene ir dabas apgabals Kurzemē un Zemgalē.

Jaunums!!: Krūms un Austrumkursas augstiene · Redzēt vairāk »

Austrumu ūbele

Austrumu ūbele (Streptopelia orientalis) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo plašā areālā Āzijā.

Jaunums!!: Krūms un Austrumu ūbele · Redzēt vairāk »

Austrumu pelēkais ķengurs

Austrumu pelēkais ķengurs jeb meža ķengurs (Macropus giganteus) ir ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis.

Jaunums!!: Krūms un Austrumu pelēkais ķengurs · Redzēt vairāk »

Šrilankas savvaļas vista

Šrilankas savvaļas vista jeb Šrilankas džungļu vista (Gallus lafayetii) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.

Jaunums!!: Krūms un Šrilankas savvaļas vista · Redzēt vairāk »

Švarca ķauķītis

Švarca ķauķītis jeb lielais ķauķītis (Phylloscopus schwarzi) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo galvenokārt Sibīrijā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Krūms un Švarca ķauķītis · Redzēt vairāk »

Ūdensteču un ūdenstilpju apsaimniekošana

Ūdensaugu pļaušana ezerā Ilgtspējīgas attīstības kontekstā svarīga ir hidroekosistēmas bioloģiskās daudzveidības un ekoloģiskās funkcionalitātes, kā arī ainaviskās vērtības saglabāšana.

Jaunums!!: Krūms un Ūdensteču un ūdenstilpju apsaimniekošana · Redzēt vairāk »

Īstais nagliņkoks

Īstais nagliņkoks (Syzygium aromaticum) ir miršu dzimtas mūžzaļi koki vai krūmi ar smaržīgām lapām.

Jaunums!!: Krūms un Īstais nagliņkoks · Redzēt vairāk »

Ķauķīšu dzimta

Ķauķīšu dzimta jeb lapuķauķu dzimta (Phylloscopidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 77 sugas, kas tiek iedalītas 2 ģintīs.

Jaunums!!: Krūms un Ķauķīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Ķīnas kadiķis

Ķīnas kadiķis ir ciprešu dzimtas skujkoku suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Ķīnā, Mjanmā, Japānā, Korejā un Krievijas tālajos austrumos.

Jaunums!!: Krūms un Ķīnas kadiķis · Redzēt vairāk »

Ķengurs

Par ķenguriem sauc daļu ķenguru dzimtas (Macropodidae) dzīvnieku.

Jaunums!!: Krūms un Ķengurs · Redzēt vairāk »

Ķenguru dzimta

Ķenguru dzimta (Macropodidae) ir viena no somaiņu (Marsupialia) diprotodontu kārtas (Diprotodontia) dzimtām, kas pieder ķengurveidīgo apakškārtai (Macropodiformes).

Jaunums!!: Krūms un Ķenguru dzimta · Redzēt vairāk »

Ķirši (koki)

Ķirši (Cerasus) ir kauleņkoku ģints (Prunus) apakšģints augi, kas ir koki vai krūmi.

Jaunums!!: Krūms un Ķirši (koki) · Redzēt vairāk »

Žagata

Žagata jeb Eiropas žagata (Pica pica) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Krūms un Žagata · Redzēt vairāk »

Žirafes

Žirafes (Giraffa) ir viena no divām žirafu dzimtas (Giraffidae) pārnadžu ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas un 7 izmirušas aizvēsturiskās sugas, no kurām 4 dzīvoja pleistocēnā un 3 pliocēnā.

Jaunums!!: Krūms un Žirafes · Redzēt vairāk »

Žubīšu dzimta

Žubīšu dzimta (Fringillidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dziedātājputnu dzimtām.

Jaunums!!: Krūms un Žubīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Žubīte

Parastā žubīte jeb vienkārši žubīte (Fringilla coelebs) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā, Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās.

Jaunums!!: Krūms un Žubīte · Redzēt vairāk »

Čakstu dzimta

Čakstu dzimta (Laniidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dziedātājputnu dzimtām, kas apvieno 34 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas un kas tiek iedalītas 4 ģintīs.

Jaunums!!: Krūms un Čakstu dzimta · Redzēt vairāk »

Čuņčiņš

Čuņčiņš (Phylloscopus collybita) ir Latvijā ļoti bieži sastopams ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kurš izplatīts teju vai visā Eiropā, kā arī Āzijas taigas zonā.

Jaunums!!: Krūms un Čuņčiņš · Redzēt vairāk »

Āfrikas savannas zilonis

Āfrikas savannas zilonis (Loxodonta africana) ir viena no divām Āfrikas ziloņu ģints (Loxodonta) mūsdienās dzīvojošām sugām, kas mājo Āfrikas savannā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša.

Jaunums!!: Krūms un Āfrikas savannas zilonis · Redzēt vairāk »

Āfrikas susuri

Āfrikas susuri (Graphiurus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju ģintīm, kas ir vienīgā ģints Āfrikas susuru apakšdzimtā (Graphiurinae).

Jaunums!!: Krūms un Āfrikas susuri · Redzēt vairāk »

Āmuļi

Amuļi (Viscum L.) ir daudzgadīgi pusparazītiski ziemzaļi krūmi ar neīsti dihotomisku zarojumu.

Jaunums!!: Krūms un Āmuļi · Redzēt vairāk »

Āzijas āpsis

Āzijas āpsis (Meles leucurus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu ģints (Meles) plēsējs.

Jaunums!!: Krūms un Āzijas āpsis · Redzēt vairāk »

Āzijas leopardkaķis

Āzijas leopardkaķis (Prionailurus bengalensis) ir neliela auguma kaķu dzimtas (Felidae) savvaļas plēsējs.

Jaunums!!: Krūms un Āzijas leopardkaķis · Redzēt vairāk »

Āzijas tuksneša ķauķis

Āzijas tuksneša ķauķis jeb vienkārši tuksneša ķauķis (Sylvia nana) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas centrālajā un rietumu daļā, kā arī Eiropas pašos galējos austrumos, ziemo Āzijas dienvidrietumos un Āfrikas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Krūms un Āzijas tuksneša ķauķis · Redzēt vairāk »

Baldriānu dzimta

Baldriānu dzimta (Valerianaceae) sastāv no 17 ģintīm ar vairāk nekā 400 sugām.

Jaunums!!: Krūms un Baldriānu dzimta · Redzēt vairāk »

Baltactiņu dzimta

Baltactiņu dzimta jeb briļļuputnu dzimta (Zosteropidae) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 130 dziedātājputnu sugas un kas tiek iedalītas 15 ģintīs.

Jaunums!!: Krūms un Baltactiņu dzimta · Redzēt vairāk »

Baltais āmulis

Baltais āmulis — Viscum album L. — ir daudzgadīgs ziemzaļš santalkoku dzimta (Santalaceae) krūms.

Jaunums!!: Krūms un Baltais āmulis · Redzēt vairāk »

Baltais zaķis

Baltais zaķis (Lepus timidus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kurai ir 15 pasugas.

Jaunums!!: Krūms un Baltais zaķis · Redzēt vairāk »

Baltastes briedis

Baltastes briedis (Odocoileus virginianus) ir briežu dzimtas (Cervidae) pārnadžu suga, kas sastopama abos Amerikas kontinentos, gan Ziemeļamerikā, gan Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Krūms un Baltastes briedis · Redzēt vairāk »

Baltā cielava

Baltā cielava (Motacilla alba) ir Latvijā bieži sastopams neliela izmēra zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas putns.

Jaunums!!: Krūms un Baltā cielava · Redzēt vairāk »

Baltijas dzegužpirkstīte

Baltijas dzegužpirkstīte (Dactylorhiza baltica (Klinge) Nevski vai D. longifolia, Dactylorhiza majalis ssp. longifolia) ir orhideju dzimtas (Orchidacaea) suga.

Jaunums!!: Krūms un Baltijas dzegužpirkstīte · Redzēt vairāk »

Baltvēdera erickiņš

Baltvēdera erickiņš (Luscinia phaenicuroides) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).

Jaunums!!: Krūms un Baltvēdera erickiņš · Redzēt vairāk »

Barleria observatrix

Barleria observatrix ir dzelkņlapju dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.

Jaunums!!: Krūms un Barleria observatrix · Redzēt vairāk »

Batakoplūmes

augļi. Batakoplūmes (Flacourtia) ir vītolu dzimtas ģints, kurai pieder 15 tropos un subtropos sastopamas krūmu un nelielu koku sugas.

Jaunums!!: Krūms un Batakoplūmes · Redzēt vairāk »

Bārbeļu dzimta

Bārbeļu dzimta (Berberidaceae) ir divdīgļlapju augu dzimta, izplatīta galvenokārt ziemeļu puslodē.

Jaunums!!: Krūms un Bārbeļu dzimta · Redzēt vairāk »

Bērzi

Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.

Jaunums!!: Krūms un Bērzi · Redzēt vairāk »

Bebri

Bebri, bebru ģints (Castor) ir vienīgā bebru dzimtas (Castoridae) daļēji ūdenī dzīvojošu grauzēju ģints, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas bebru sugas un vienu izmirušu aizvēsturisko sugu.

Jaunums!!: Krūms un Bebri · Redzēt vairāk »

Bengālijas lapsa

Bengālijas lapsa (Vulpes bengalensis) jeb Indijas lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir endēma Indijas subkontinenta lapsu suga.

Jaunums!!: Krūms un Bengālijas lapsa · Redzēt vairāk »

Bišu dzeņu dzimta

Bišu dzeņu dzimta jeb bišķērāju dzimta (Meropidae) ir viena no zaļvārnveidīgo kārtas (Coraciiformes) putnu dzimtām.

Jaunums!!: Krūms un Bišu dzeņu dzimta · Redzēt vairāk »

Birztalu stērste

Birztalu stērste (Emberiza aureola) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Austrumeiropas un Āzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Krūms un Birztalu stērste · Redzēt vairāk »

Bizoni

Bizoni, bizonu ģints (Bison) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder pie vēršu apakšdzimtas (Bovinae).

Jaunums!!: Krūms un Bizoni · Redzēt vairāk »

Bodžera eļļassēklis

Bodžera eļļassēklis (Elaeocarpus bojeri) ir kritiski apdraudēta koku suga, kas endēma Maurīcijai.

Jaunums!!: Krūms un Bodžera eļļassēklis · Redzēt vairāk »

Botānika

Botānika ir zinātne par augiem Botānika ((botanē) — ‘augs’) ir bioloģijas zinātne, kas pēta augus un to dzīvības norises.

Jaunums!!: Krūms un Botānika · Redzēt vairāk »

Boutona trohētija

Boutona trohētija (Trochetia boutoniana) ir malvu dzimtas krūms, kas endēms Maurīcijai.

Jaunums!!: Krūms un Boutona trohētija · Redzēt vairāk »

Brazīlijas zorro

Brazīlijas zorro (Pseudalopex vetulus) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Jaunums!!: Krūms un Brazīlijas zorro · Redzēt vairāk »

Brūnais ibiss

Brūnais ibiss (Plegadis falcinellus) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgais putns.

Jaunums!!: Krūms un Brūnais ibiss · Redzēt vairāk »

Brūnā koku žagata

Brūnā koku žagata jeb Indijas koku žagata (Dendrocitta vagabunda) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder garastes koku žagatu ģintij (Dendrocitta).

Jaunums!!: Krūms un Brūnā koku žagata · Redzēt vairāk »

Brūnkaklis

Brūnkaklis jeb raudava (Aythya ferina) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas izplatīta lielā daļā Eiropas un Āzijas, uz dienvidiem no tundras zonas.

Jaunums!!: Krūms un Brūnkaklis · Redzēt vairāk »

Bretšneidera hortenzija

Bretšneidera hortenzija ir hortenziju dzimtas suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir lielākajā daļā Ķīnas.

Jaunums!!: Krūms un Bretšneidera hortenzija · Redzēt vairāk »

Briežu dzimta

Briežu dzimta (Cervidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimta, kurā ietilpst 53 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Jaunums!!: Krūms un Briežu dzimta · Redzēt vairāk »

Bruņutis

Bruņutis (Coccoidea) ir augutu apakškārtas virsdzimta ar apmēram 3000 zināmām sugām.

Jaunums!!: Krūms un Bruņutis · Redzēt vairāk »

Cauruļzobis

Cauruļzobis jeb Āfrikas skudrlācis (Orycteropus afer) ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā Āfrikas cauruļzobju ģints (Orycteropus) suga.

Jaunums!!: Krūms un Cauruļzobis · Redzēt vairāk »

Cīruļu dzimta

Cīruļu dzimta (Alaudidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.

Jaunums!!: Krūms un Cīruļu dzimta · Redzēt vairāk »

Centrālamerikas tapirs

Centrālamerikas tapirs (Tapirus bairdii) ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no Latīņamerikas tapiru sugām.

Jaunums!!: Krūms un Centrālamerikas tapirs · Redzēt vairāk »

Cercocarpus

Cercocarpus Kunth.

Jaunums!!: Krūms un Cercocarpus · Redzēt vairāk »

Ceriņi

Ceriņi (Syringa) ir olīvu dzimtas ģints, kura apvieno 12 krūmu sugas.

Jaunums!!: Krūms un Ceriņi · Redzēt vairāk »

Ceru ķauķis

thumb Ceru ķauķis (Acrocephalus schoenobaenus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Krūms un Ceru ķauķis · Redzēt vairāk »

Chamaebatia

Chamaebatia Benth.

Jaunums!!: Krūms un Chamaebatia · Redzēt vairāk »

Chrysomela

Chrysomela ir lapgraužu dzimtas ģints, kurā ir aprakstītas apmēram 40 sugas.

Jaunums!!: Krūms un Chrysomela · Redzēt vairāk »

Cikāžu dzimta

Cikāžu dzimta (Cicadidae) ir cikāžveidīgo infrakārtas (Cicadomorpha) dzimta, kas apvieno apmēram 2500 sugas, kas iedalās apmēram 347 ģintīs un 4 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Krūms un Cikāžu dzimta · Redzēt vairāk »

Cikādes

Cikādes (Auchenorrhyncha) ir blakšu kārtas (Hemiptera) apakškārta, kas aptver lielāko daļu no kādreizējās augu sūcēju kārtas (Homoptera) (apmēram 42 000 sugu).

Jaunums!!: Krūms un Cikādes · Redzēt vairāk »

Citrusaugi

Citrusaugi (Citrus) ir rūtu dzimtas ziedaugu ģints.

Jaunums!!: Krūms un Citrusaugi · Redzēt vairāk »

Corythucha arcuata

Corythucha arcuata (Say, 1832) ir tīklblakšu suga.

Jaunums!!: Krūms un Corythucha arcuata · Redzēt vairāk »

Cylindrocline commersonii

Cylindrocline commersonii ir kurvjziežu dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.

Jaunums!!: Krūms un Cylindrocline commersonii · Redzēt vairāk »

Dadzītis

Dadzītis jeb ciglis (Carduelis carduelis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).

Jaunums!!: Krūms un Dadzītis · Redzēt vairāk »

Dambriedis

Dambriedis (Dama dama) ir briežu dzimtas (Cervidae) suga, kas ir vienīgā mūsdienās dzīvojošā suga dambriežu ģintī (Dama).

Jaunums!!: Krūms un Dambriedis · Redzēt vairāk »

Daudzgadīgi augi

Parastais cigoriņš (''Cichorium intybus'') ir daudzgadīgs lakstaugs Daudzgadīgi augi ir koki, krūmi un daudzi lakstaugi, kuri, atšķirībā no viengadīgiem augiem un divgadīgiem augiem, dzīvo ilgāk par diviem gadiem.

Jaunums!!: Krūms un Daudzgadīgi augi · Redzēt vairāk »

Daugavsala

Daugavsala, saukta arī Sala, Vidsala un Stimbānu sala ir Daugavas lielākā sala Jēkabpilī un Jēkabpils pilsētas daļa, kas atrodas Daugavas vidusteces paplašinājumā.

Jaunums!!: Krūms un Daugavsala · Redzēt vairāk »

Dārza ķauķis

Dārza ķauķis (Sylvia borin) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā uz dienvidiem aiz Sahāras.

Jaunums!!: Krūms un Dārza ķauķis · Redzēt vairāk »

Dārza stērste

Dārza stērste (Emberiza hortulana) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Krūms un Dārza stērste · Redzēt vairāk »

Dārza susuri

Dārza susuri, dārza susuru ģints (Eliomys) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju ģintīm, kas apvieno 3 susuru sugas.

Jaunums!!: Krūms un Dārza susuri · Redzēt vairāk »

Dārziņi

Dārziņi ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā.

Jaunums!!: Krūms un Dārziņi · Redzēt vairāk »

Dūkstu madara

Dūkstu madara (Galium uliginosum) ir augu suga rubiju dzimtas madaru ģintī.

Jaunums!!: Krūms un Dūkstu madara · Redzēt vairāk »

Dūmakainie leopardi

Dūmakainie leopardi jeb mākoņainie leopardi, dūmakaino leopardu ģints (Neofelis) ir viena no kaķu dzimtas (Felidae) ģintīm, kas pieder panteru apakšdzimtai (Pantherinae).

Jaunums!!: Krūms un Dūmakainie leopardi · Redzēt vairāk »

Džērsijas zooloģiskais dārzs

Džērsijas zooloģiskais dārzs, agrāk Darela zooloģiskais dārzs (Durrell Wildlife Park), ir zooloģiskais dārzs, kuru 1959.

Jaunums!!: Krūms un Džērsijas zooloģiskais dārzs · Redzēt vairāk »

Degu

Degu (Octodon degus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki.

Jaunums!!: Krūms un Degu · Redzēt vairāk »

Degunradži

Degunradži, degunradžu dzimta (Rhinocerotidae) tāpat kā tapiri (Tapiridae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas ''Ceratomorpha''.

Jaunums!!: Krūms un Degunradži · Redzēt vairāk »

Degunragputnveidīgie

Degunragputnveidīgie (Bucerotiformes) ir putnu kārta, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas dzimtas.

Jaunums!!: Krūms un Degunragputnveidīgie · Redzēt vairāk »

Dižskābaržu rinda

Dižskābaržu rinda (Fagales) ir dažādām dzimtām piederīgi koki un krūmi.

Jaunums!!: Krūms un Dižskābaržu rinda · Redzēt vairāk »

Dracēnas

Dracēnas jeb pūķkoki (Dracaena) ir asparāgu dzimtas ģints, kurai pieder aptuveni 120 kokveida un sukulentu krūmu sugas.

Jaunums!!: Krūms un Dracēnas · Redzēt vairāk »

Druļļu purvs

Druļļu purvs (arī Aģes purvs vai Kazu purvs) ir purvs Siguldas novada Lēdurgas pagastā, Aģes upes baseinā.

Jaunums!!: Krūms un Druļļu purvs · Redzēt vairāk »

Dzērveņu apakšģints

Dzērveņu apakšģints (Oxycoccus) ir daudzgadīgi mūžzaļi ēriku dzimtas augi, kas veido zemus (Latvijas savvaļas sugām augstums nepārsniedz 10 cm), ložņājošus krūmājus — dzērvenājus ar tumši sarkanām ogām.

Jaunums!!: Krūms un Dzērveņu apakšģints · Redzēt vairāk »

Dzegužu dzimta

Dzegužu dzimta (Cuculidae) ir vienīgā dzegužveidīgo putnu kārtas (Cuculiformes) dzimta, kas apvieno 148 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 32 ģintīs un 6 apakšdzimtās.

Jaunums!!: Krūms un Dzegužu dzimta · Redzēt vairāk »

Dzeguze

Parastā dzeguze jeb vienkārši dzeguze (Cuculus canorus) ir vidēji liels dzegužu dzimtas (Cuculidae) putns.

Jaunums!!: Krūms un Dzeguze · Redzēt vairāk »

Dzeltenā stērste

Dzeltenā stērste (Emberiza citrinella) ir stērstu dzimtas (Emberizidae) Latvijā ligzdojoša putnu suga.

Jaunums!!: Krūms un Dzeltenā stērste · Redzēt vairāk »

Eglāju samtenis

Eglāju samtenis (Pararge aegeria) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga, kas sastopama lielākajā daļā Eiropas, izņemot Skandināvijas arktisko reģionu.

Jaunums!!: Krūms un Eglāju samtenis · Redzēt vairāk »

Eiforbiju dzimta

Eiforbiju dzimta (Euphorbiaceae) ir lakstaugu, sukulentu, koku un krūmu dzimtaЮ. К. Школьник. Растения.

Jaunums!!: Krūms un Eiforbiju dzimta · Redzēt vairāk »

Eirāzijas bebrs

Eirāzijas bebrs jeb vienkārši bebrs (Castor fiber) ir bebru dzimtas (Castoridae) grauzējs, kas kādreiz bija parasta un izplatīta suga plašā areālā Eirāzijas mērenās joslas teritorijās.

Jaunums!!: Krūms un Eirāzijas bebrs · Redzēt vairāk »

Eiropas ūdele

Eiropas ūdele, arī dupuris (Mustela lutreola) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) sermuļu ģints (Mustela) plēsējs.

Jaunums!!: Krūms un Eiropas ūdele · Redzēt vairāk »

Eiropas kokvarde

Eiropas kokvarde, parastā kokvarde jeb vienkārši kokvarde (Hyla arborea) ir neliela auguma kokvaržu dzimtas (Hylidae) suga, kas sastopama Eiropā un Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Krūms un Eiropas kokvarde · Redzēt vairāk »

Eiropas kurmis

Eiropas kurmis jeb vienkārši kurmis (Talpa europaea) ir kurmju dzimtas (Talpidae) dzīvnieks, kurš lielāko dzīves daļu pavada pazemē, pašraktā alu labirintā.

Jaunums!!: Krūms un Eiropas kurmis · Redzēt vairāk »

Eiropas medus bite

Eiropas medus bites jeb rietumu medus bites, jeb vienkārši medus bite (Apis mellifera) ir viena no medus bišu ģints (Apis) sugām.

Jaunums!!: Krūms un Eiropas medus bite · Redzēt vairāk »

Ekoloģija

Ekoloģija ir zinātne par organismu un vides mijiedarbību Ekoloģija (— ‘māja’; — ‘jēdziens’) ir zinātne, bioloģijas apakšnozare, par organismu un vides mijiedarbību, kā arī par attiecībām starp pašiem organismiem.

Jaunums!!: Krūms un Ekoloģija · Redzēt vairāk »

Eleagnu dzimta

Eleagnu dzimta (Elaeagnaceae) ir vasarzaļu koku un krūmu dzimta latvijasdaba.lv.

Jaunums!!: Krūms un Eleagnu dzimta · Redzēt vairāk »

Erickiņš

Erickiņš jeb rudais erickiņš (Phoenicurus phoenicurus) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Krūms un Erickiņš · Redzēt vairāk »

Etiķkoks

Etiķkoks (Rhus typhina) ir neliels vasarzaļš koks (2-5 m) vai krūms.

Jaunums!!: Krūms un Etiķkoks · Redzēt vairāk »

Ezeru ķauķis

thumb Ezeru ķauķis jeb ezera ķauķis (Acrocephalus scirpaceus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Krūms un Ezeru ķauķis · Redzēt vairāk »

Falludžija

Falludžija (Endl., 1840) ir monotipa ģints no rožu dzimtas, kurā ietilpst vienīgā suga Fallugia paradoxa (D.Don) Endl.

Jaunums!!: Krūms un Falludžija · Redzēt vairāk »

Fazāns

Parastais fazāns jeb vienkārši fazāns, arī medību fazāns (Phasianus colchicus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais putns.

Jaunums!!: Krūms un Fazāns · Redzēt vairāk »

Fazānu dzimta

Fazānu dzimta (Phasianidae) ir viena no putnu klases (Aves) vistveidīgo kārtas (Galliformes) dzimtām.

Jaunums!!: Krūms un Fazānu dzimta · Redzēt vairāk »

Fikusi

Fikusi (Ficus) ir ģints zīdkoku dzimtā, kurā ietilpst aptuveni 850 koku, krūmu u.c. augu sugu.

Jaunums!!: Krūms un Fikusi · Redzēt vairāk »

Fjelds

augāja atkarība no ģeogrāfiskā platuma. Fjelds ( — kalns) parastajā nozīmē ir tāds kalns Ziemeļeiropā, kura virsotne atrodas virs koku augšanas līnijas.

Jaunums!!: Krūms un Fjelds · Redzēt vairāk »

Floridas sīlis

Floridas sīlis jeb Floridas krūmu sīlis (Aphelocoma coerulescens) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas ir visretāk sastopamā suga krūmu sīļu ģintī.

Jaunums!!: Krūms un Floridas sīlis · Redzēt vairāk »

Gaišais ķauķis

Gaišais ķauķis jeb malējiņš (Sylvia curruca) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidos.

Jaunums!!: Krūms un Gaišais ķauķis · Redzēt vairāk »

Gaišais ķeģis

Gaišais ķeģis (Acanthis hornemanni) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatītas Eirāzijā un Ziemeļamerikā.

Jaunums!!: Krūms un Gaišais ķeģis · Redzēt vairāk »

Gandreņu rinda

Gandreņu rinda (Geraniales) ir rožveidīgo apakšklases rinda.

Jaunums!!: Krūms un Gandreņu rinda · Redzēt vairāk »

Gaurs

Gaurs (Bos gaurus) ir lielākais mūsdienās dzīvojošais dobradžu dzimtas (Bovidae) vērsis, kura dabīgais izplatības areāls aptver Dienvidāziju un Dienvidaustrumāziju.

Jaunums!!: Krūms un Gaurs · Redzēt vairāk »

Gāršas samtenis

Gāršas samtenis (Lopinga achine) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga.

Jaunums!!: Krūms un Gāršas samtenis · Redzēt vairāk »

Gepards

Gepards (Acinonyx jubatus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs un ir vienīgā dzīvojošā suga gepardu ģintī (Acinonyx).

Jaunums!!: Krūms un Gepards · Redzēt vairāk »

Globālā sasilšana

Temperatūras izmaiņas pēdējo 140 gadu laikā. Globālā sasilšana ir apzīmējums Zemes atmosfēras un okeāna ūdeņu vidējās temperatūras straujam pieaugumam kopš 20. gadsimta vidus.

Jaunums!!: Krūms un Globālā sasilšana · Redzēt vairāk »

Gludenā čūska

Gludenā čūska (Coronella austriaca) ir zalkšu dzimtas (Colubridae) Latvijā dzīvojoša čūsku suga, kas pieder pie gludeno čūsku ģints (Coronella).

Jaunums!!: Krūms un Gludenā čūska · Redzēt vairāk »

Gobi lācis

Gobi lācis (Ursus arctos gobiensis), ir viena no brūnā lāča pasugām.

Jaunums!!: Krūms un Gobi lācis · Redzēt vairāk »

Gorillas

Gorillas, gorillu ģints (Gorilla) ir viena no cilvēkpērtiķu (Hominidae) ģintīm, kas pieder gorillu ciltij (Gorillini).

Jaunums!!: Krūms un Gorillas · Redzēt vairāk »

Gredzenūbele

Gredzenūbele (Streptopelia decaocto) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo plašā areālā Eiropā un Āzijā (izņemot galējos ziemeļus un ziemeļaustrumus), sastopama arī Ziemeļāfrikas pašos ziemeļos.

Jaunums!!: Krūms un Gredzenūbele · Redzēt vairāk »

Gundegu dzimta

Gundegu dzimtas (Ranunculaceae) augi sastopami Ziemeļu puslodē, lakstaugi, reti puskrūmi, nelieli krūmi, liānas.

Jaunums!!: Krūms un Gundegu dzimta · Redzēt vairāk »

Gvajaves

Gvajaves (Psidium) ir koku un krūmu ģints miršu dzimtā.

Jaunums!!: Krūms un Gvajaves · Redzēt vairāk »

Hibiscus boryanus

Hibiscus boryanus ir apdraudēta hibisku suga, kas endēma Maskarēnu salām.

Jaunums!!: Krūms un Hibiscus boryanus · Redzēt vairāk »

Hibiscus fragilis

Hibiscus fragilis ir ļoti reti sastopams hibisku krūms, kas endēms Maurīcijai.

Jaunums!!: Krūms un Hibiscus fragilis · Redzēt vairāk »

Hibiski

Hibiski (Hibiscus) ir malvu dzimtas augu ģints.

Jaunums!!: Krūms un Hibiski · Redzēt vairāk »

Hinīnkoks

Hinīnkoks (Cinchona officinalis) nāk no Dienvidamerikas un pieder pie rubiju dzimtas.

Jaunums!!: Krūms un Hinīnkoks · Redzēt vairāk »

Hjūma ķauķītis

Hjūma ķauķītis (Phylloscopus humei) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae)dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas iekšzemes kalnu reģionā, ziemo galvenokārt Indijā.

Jaunums!!: Krūms un Hjūma ķauķītis · Redzēt vairāk »

Hoijas

Hoijas (Hoya), pazīstamas arī kā vaskapuķes un porcelāna puķes, ir Oleandru dzimtas ģints, kurā ietilpst aptuveni 200—300 tropisku augu sugu.

Jaunums!!: Krūms un Hoijas · Redzēt vairāk »

Ibērijas lūsis

Ibērijas lūsis (Lynx pardinus) ir Pireneju pussalā sastopams kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder lūšu ģintij (Lynx).

Jaunums!!: Krūms un Ibērijas lūsis · Redzēt vairāk »

Impala

Impala (Aepyceros melampus) ir vidēji liela Āfrikas antilope, kas ir vienīgā suga impalu ģintī (Aepyceros), kā arī impalu apakšdzimtā (Aepycerotinae).

Jaunums!!: Krūms un Impala · Redzēt vairāk »

Indijas degunradzis

Indijas degunradzis (Rhinoceros unicornis) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām.

Jaunums!!: Krūms un Indijas degunradzis · Redzēt vairāk »

Inku sīlis

Inku sīlis (Cyanocorax yncas) ir maza auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder cekulsīļu ģintij (Cyanocorax).

Jaunums!!: Krūms un Inku sīlis · Redzēt vairāk »

Irbenes

Irbenes ir ģints bezslavīšu dzimtā.

Jaunums!!: Krūms un Irbenes · Redzēt vairāk »

Irbes

Irbes, irbju apakšdzimta (Perdicinae) ir viena no vistveidīgo kārtas (Galliformes) putnu apakšdzimtām fazānu dzimtā (Phasianidae).

Jaunums!!: Krūms un Irbes · Redzēt vairāk »

Jaguarunds

Jaguarunds jeb ūdrkaķis (Puma yagouaroundi) ir neliels kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas mājo Ziemeļamerikas dienvidos un Dienvidamerikā.

Jaunums!!: Krūms un Jaguarunds · Redzēt vairāk »

Jaks

Jaks (Bos grunniens domesticētajiem jakiem un Bos mutus savvaļas jakiem) ir liela auguma vēršu ģints (Bos) pārnadzis.

Jaunums!!: Krūms un Jaks · Redzēt vairāk »

Jalla dumosa

Jalla dumosa ir vairogblakšu suga.

Jaunums!!: Krūms un Jalla dumosa · Redzēt vairāk »

Jasmīni

Jasmīni (Jasminum) ir olīvu dzimtas ģints, kura apvieno aptuveni 200 krūmu un vīteņaugu sugas.

Jaunums!!: Krūms un Jasmīni · Redzēt vairāk »

Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta

Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta (Passerellidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 136 neliela auguma dziedātājputnu sugu un kas tiek iedalītas 28 ģintīs.

Jaunums!!: Krūms un Jaunās Pasaules zvirbuļu dzimta · Redzēt vairāk »

Javas degunradzis

Javas degunradzis (Rhinoceros sondaicus) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām.

Jaunums!!: Krūms un Javas degunradzis · Redzēt vairāk »

Jūrascūciņu dzimta

Jūrascūciņu dzimta (Caviidae) ir jūrascūciņveidīgo (Caviomorpha) grauzēju dzimta, kas apvieno 21 mūsdienās dzīvojošas sugas 6 ģintīs.

Jaunums!!: Krūms un Jūrascūciņu dzimta · Redzēt vairāk »

Kaņepītis

Kaņepītis (Linaria cannabina) ir maza auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 7 pasugas.

Jaunums!!: Krūms un Kaņepītis · Redzēt vairāk »

Kailsēkļi

Kailsēkļi (Gymnospermae no — "kailās sēklas") ir dažādsporu sēklaugi (Spermatophytina), kuru sēklaizmetņi ir atsegti.

Jaunums!!: Krūms un Kailsēkļi · Redzēt vairāk »

Kakapo

Kakapo (Strigops habroptilus) ir nelidojošs Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putns, kurš dzīvo tikai Jaunzēlandē.

Jaunums!!: Krūms un Kakapo · Redzēt vairāk »

Kalifornijas kondors

Kalifornijas kondors (Gymnogyps californianus) ir Amerikas grifu dzimtas (Cathartidae) putns.

Jaunums!!: Krūms un Kalifornijas kondors · Redzēt vairāk »

Kalnu ķeģis

Kalnu ķeģis, arī kalnu kaņepītis (Linaria flavirostris) ir Latvijā samērā reti sastopama un neligzdojoša žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie kaņepīšu ģints (Linaria).

Jaunums!!: Krūms un Kalnu ķeģis · Redzēt vairāk »

Kamieļi

Kamieļi, kamieļu ģints (Camelus) ir viena no kamieļu dzimtas (Camelidae) ģintīm, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla).

Jaunums!!: Krūms un Kamieļi · Redzēt vairāk »

Kanādas bebrs

Kanādas bebrs (Castor canadensis) ir viena no divām bebru dzimtas (Castoridae) grauzēju sugām.

Jaunums!!: Krūms un Kanādas bebrs · Redzēt vairāk »

Kanādas lūsis

Kanādas lūsis (Lynx canadensis) ir Ziemeļamerikā dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga, kurai ir 3 pasugas.

Jaunums!!: Krūms un Kanādas lūsis · Redzēt vairāk »

Kaperkrūms

Dzeloņainais kaperkrūms jeb dzeloņainā kapera (Capparis spinosa) ir kaperkrūmu dzimtas suga.

Jaunums!!: Krūms un Kaperkrūms · Redzēt vairāk »

Kaprifoliju dzimta

Kaprifoliju dzimta (Caprifoliaceae) ir krūmu, koku, liānu vai, retāk, lakstaugu dzimta.

Jaunums!!: Krūms un Kaprifoliju dzimta · Redzēt vairāk »

Katas koks

Katas koks (Catha edulis, arī ēdamā kata) ir segsēkļu suga, kas ir izplatīta Somālijas pussalā un Arābijas pussalā.

Jaunums!!: Krūms un Katas koks · Redzēt vairāk »

Kazenes

Kazenes (Rubus) ir rožu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Krūms un Kazenes · Redzēt vairāk »

Kākaulis

Kākaulis (Clangula hyemalis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Jaunums!!: Krūms un Kākaulis · Redzēt vairāk »

Kāpelētājķauķi

Kāpelētājķauķi (Acrocephalus) ir lielākā kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) ģints, kas apvieno 43 sugas.

Jaunums!!: Krūms un Kāpelētājķauķi · Redzēt vairāk »

Kāpzemes slaidkājis

Kāpzemes slaidkājis jeb Kapzemes slaidkājis (Pedetes capensis) ir viena no divām slaidkāju dzimtas (Pedetidae) mūsdienās dzīvojošām grauzēju sugām.

Jaunums!!: Krūms un Kāpzemes slaidkājis · Redzēt vairāk »

Kārpcūka

Kārpcūka jeb parastā kārpcūka (Phacochoerus africanus) ir cūku dzimtas (Suidae) pārnadzis.

Jaunums!!: Krūms un Kārpcūka · Redzēt vairāk »

Kokaugs

Kokaugs var būt.

Jaunums!!: Krūms un Kokaugs · Redzēt vairāk »

Kokkopība

Kokam apzāģēti zari, lai veidotu vainagu Kokkopība jeb arboristika ir dārzkopības nozare, kas nodarbojas ar koku, krūmu apkopšanu, stādīšanu vai likvidēšanu.

Jaunums!!: Krūms un Kokkopība · Redzēt vairāk »

Koku čipste

thumb Koku čipste (Anthus trivialis) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas un Centrālāzijas mērenās joslas mežos, ziemo tropiskajā Āfrikā un Indijā.

Jaunums!!: Krūms un Koku čipste · Redzēt vairāk »

Kolibri

Kolibri, kolibri dzimta (Trochilidae) ir viena no svīrveidīgo kārtas (Apodiformes) dzimtām.

Jaunums!!: Krūms un Kolibri · Redzēt vairāk »

Komodo varāns

Komodo varāns (Varanus komodoensis), ko mēdz saukt arī par Komodo pūķi, ir liela varānu dzimtas (Varanidae) ķirzaka, kas mājo Indonēzijas Mazajās Zundu salās: Rinčas, Floresas, Gili Motanas, Padaras un Komodo salās.

Jaunums!!: Krūms un Komodo varāns · Redzēt vairāk »

Krastkaņepes

Krastkaņepes ir augu ģints kurvjziežu dzimtā, kas atkarībā no klasifikācijas sistēmas satur no 36 līdz 60 sugām.

Jaunums!!: Krūms un Krastkaņepes · Redzēt vairāk »

Krāšņumaugi

Petūnija — gan istabas, gan dārza augs Sēru vītols ''Acer griseum ''dekoratīvā miza Raiblapu holija Krāšņumaugi, košumaugi jeb dekoratīvie augi ir augu sugas un šķirnes, ko audzē labiekārtošanas un dekoratīviem nolūkiem dārzos, parkos un ainavu dizaina projektos, nevis to uzturvērtības, ārstnieciskās vai rūpnieciskās vērtības dēļ.

Jaunums!!: Krūms un Krāšņumaugi · Redzēt vairāk »

Krūmiņa

Krūmiņa (vīriešu dzimtē Krūmiņš) ir izplatīts latviešu uzvārds, astotais izplatītākais sieviešu uzvārds Latvijā.

Jaunums!!: Krūms un Krūmiņa · Redzēt vairāk »

Krūmiņš

Krūmiņš (sieviešu dzimtē Krūmiņa) ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds, septītais vai astotais izplatītākais vīriešu uzvārds Latvijā (aiz Bērziņš, Ivanovs, Kalniņš, Ozoliņš, Jansons, Ozols).

Jaunums!!: Krūms un Krūmiņš · Redzēt vairāk »

Krūmu ķauķis

thumb Krūmu ķauķis (Acrocephalus dumetorum) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Krūms un Krūmu ķauķis · Redzēt vairāk »

Krūmu sīļi

Krūmu sīļi (Aphelocoma) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 7 sugas.

Jaunums!!: Krūms un Krūmu sīļi · Redzēt vairāk »

Krūmu sīlis

Krūmu sīlis jeb rietumu krūmu sīlis, arī Kalifornijas krūmu sīlis (Aphelocoma californica) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder krūmu sīļu ģintij (Aphelocoma).

Jaunums!!: Krūms un Krūmu sīlis · Redzēt vairāk »

Krūmu vārna

Krūmu vārna jeb Etiopijas krūmu vārna (Zavattariornis stresemanni) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga, kas ir vienīgā suga krūmu vārnu ģintī (Zavattariornis).

Jaunums!!: Krūms un Krūmu vārna · Redzēt vairāk »

Krēmeri (dabas liegums)

Krēmeri ir dabas liegums Rīgas pilsētas ziemeļrietumu daļā, Kurzemes rajonā, Daugavas kreisajā krastā lejpus Voleriem.

Jaunums!!: Krūms un Krēmeri (dabas liegums) · Redzēt vairāk »

Krēpjaita

Krēpjaita (Ammotragus lervia), saukta arī par arui, ir Ziemeļāfrikas kalnos dzīvojošs dobradžu dzimtas (Bovidae) pārnadzis, kas ir vienīgā suga krēpjaitu ģintī (Ammotragus).

Jaunums!!: Krūms un Krēpjaita · Redzēt vairāk »

Krēpjvilks

Krēpjvilks (Chrysocyon brachyurus) ir suņu dzimtas plēsējs.

Jaunums!!: Krūms un Krēpjvilks · Redzēt vairāk »

Krustziežu dzimta

Krustziežu dzimta, kāpostu dzimta (Brassicaceae) ir divdīgļlapju klases augi.

Jaunums!!: Krūms un Krustziežu dzimta · Redzēt vairāk »

Kukaiņu piekūns

Kukaiņu piekūns (Falco vespertinus) ir piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Krūms un Kukaiņu piekūns · Redzēt vairāk »

Kuplastes klinšu valabijs

Kuplastes klinšu valabijs jeb kuplastes klinšķengurs (Petrogale penicillata) ir ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis, kas piemērojies dzīvei Austrālijas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas klintīs un akmeņu krāvumos.

Jaunums!!: Krūms un Kuplastes klinšu valabijs · Redzēt vairāk »

Kurvjziežu dzimta

Kurvjziežu dzimta, arī asteru dzimta (Asteraceae), ir liela divdīgļlapju klases augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.

Jaunums!!: Krūms un Kurvjziežu dzimta · Redzēt vairāk »

Lakstīgala

Lakstīgala (Luscinia luscinia) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).

Jaunums!!: Krūms un Lakstīgala · Redzēt vairāk »

Lakstīgalas

Lakstīgalas, lakstīgalu ģints (Luscinia) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Krūms un Lakstīgalas · Redzēt vairāk »

Lapkoku baltenis

Lapkoku baltenis ir zvīņspārņu tauriņu suga no balteņu dzimtas.

Jaunums!!: Krūms un Lapkoku baltenis · Redzēt vairāk »

Lapkoku otiņmūķene

Lapkoku otiņmūķene (Calliteara pudibunda)ir Erebidae dzimtas suga.

Jaunums!!: Krūms un Lapkoku otiņmūķene · Redzēt vairāk »

Lapseņu apakšdzimta

Lapseņu apakšdzimta (Vespinae) ir lapseņu dzimtas (Vespidae) apakšdzimta, kas apvieno visaugstāk attīstītās lapsenes un sirseņus.

Jaunums!!: Krūms un Lapseņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Laputis

Laputis (Aphidoidea) ir blakšu kārtas virsdzimta.

Jaunums!!: Krūms un Laputis · Redzēt vairāk »

Laternsmirdenes

Laternsmirdenes (Hydnora) ir parazītaugu ģints, kas pieder aristolohiju dzimtai.

Jaunums!!: Krūms un Laternsmirdenes · Redzēt vairāk »

Latgales parks

Latgales parks (iepriekš Latgales dārzs (1936—1945) un Maskavas dārzs (1945—2022)) ir parks Rīgā, kas atrodas Maskavas un Balvu ielu stūrī.

Jaunums!!: Krūms un Latgales parks · Redzēt vairāk »

Lauka sīksamtenis

Lauka sīksamtenis (Coenonympha arcania) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) suga, kas pieder pie samteņu cilts (Satyrini).

Jaunums!!: Krūms un Lauka sīksamtenis · Redzēt vairāk »

Lauku lija

Lauku lija (Circus cyaneus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Krūms un Lauku lija · Redzēt vairāk »

Lauku zvirbulis

Lauku zvirbulis (Passer montanus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns, kas sastopams Eirāzijā, Āfrikā un Austrālijā.

Jaunums!!: Krūms un Lauku zvirbulis · Redzēt vairāk »

Lazda

thumb Parastā lazda (Corylus avellana) ir bērzu dzimtas (agrāk lazdu dzimtas) koks.

Jaunums!!: Krūms un Lazda · Redzēt vairāk »

Lāsainais ķauķis

Lāsainais ķauķis jeb lāsainais sisinātājķauķis (Locustella lanceolata) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Krūms un Lāsainais ķauķis · Redzēt vairāk »

Līdzenumu tapirs

Līdzenumu tapirs (Tapirus terrestris) jeb Dienvidamerikas tapirs, arī Brazīlijas tapirs ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no Latīņamerikas tapiru sugām.

Jaunums!!: Krūms un Līdzenumu tapirs · Redzēt vairāk »

Līdzenumu zebra

Līdzenumu zebra (Equus quagga) ir viena no zebru apakšģints (Hippotigris) sugām.

Jaunums!!: Krūms un Līdzenumu zebra · Redzēt vairāk »

Liāna

Liāna ir vijīgs vai kāpelējošs augs ar garu stumbru, kas sakņojas augsnē zemes līmenī un izmanto kokus, kā arī citus vertikālus balstus, lai piekļūtu labi apgaismotām meža vietām.

Jaunums!!: Krūms un Liāna · Redzēt vairāk »

Lielais baltais gārnis

Lielais baltais gārnis jeb sudrabgārnis, dažkārt vienkārši baltais gārnis (Ardea alba) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).

Jaunums!!: Krūms un Lielais baltais gārnis · Redzēt vairāk »

Lielais Klauces ezers

Lielais Klauces ezers, arī Klauces ezers, Klauces I ezers, ir ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagasta ziemeļu daļā, uz dienvidrietumiem no Klauces ciema.

Jaunums!!: Krūms un Lielais Klauces ezers · Redzēt vairāk »

Lielais skudrlācis

Lielais skudrlācis jeb trīspirkstu skudrlācis (Myrmecophaga tridactyla) ir liela auguma nepilnzobju kārtas (Pilosa) zīdītājs.

Jaunums!!: Krūms un Lielais skudrlācis · Redzēt vairāk »

Lielā stērste

Lielā stērste (Emberiza calandra) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Ziemeļāfrikā un Āzijas rietumos un centrālajā daļā.

Jaunums!!: Krūms un Lielā stērste · Redzēt vairāk »

Liellapu hortenzija

Liellapu hortenzija ir hortenziju dzimtas suga, kuru mēdz dēvēt arī par franču hortenziju.

Jaunums!!: Krūms un Liellapu hortenzija · Redzēt vairāk »

Lietus mežs

Tropiskie lietus meži. Mērenie lietus meži. Lietus mežs Austrālijā. Lietus mežs ir mežs, kuram raksturīgs augsts nokrišņu daudzums.

Jaunums!!: Krūms un Lietus mežs · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Krūms un Lietuva · Redzēt vairāk »

Liliju rinda

Liliju rinda ir viendīgļapju rinda, kurā ir klasificētas aptuveni 1700 sugas, galvenokārt lakstaugi, taču ir sastopamas arī liānas un krūmi.

Jaunums!!: Krūms un Liliju rinda · Redzēt vairāk »

Lymantria mathura

Lymantria mathura ir zvīņspārņu tauriņu suga no Erebidae dzimtas.

Jaunums!!: Krūms un Lymantria mathura · Redzēt vairāk »

Magoņu dzimta

Magoņu dzimta ir augu dzimta gundegu rindā, kurā ir klasificētas vairāk nekā 40 ģintis un aptuveni 825 sugas.

Jaunums!!: Krūms un Magoņu dzimta · Redzēt vairāk »

Maijvaboles

Maijvaboles (Melolontha) ir Eiropā un Āzijā dzīvojošo plākšņtaustekleņu jeb skarabeju dzimtas kukaiņu ģints.

Jaunums!!: Krūms un Maijvaboles · Redzēt vairāk »

Malvu rinda

Malvu rinda ir divdīgļapju rinda, kurā (pēc APG II sistēmas) ietilpst 9 dzimtas un aptuveni 6000 sugas.

Jaunums!!: Krūms un Malvu rinda · Redzēt vairāk »

Mangroves

Mangrovju izplatība Mangrovju mežs Indonēzijas salā Bali Mangroves ir augāja veids, kurā ietilpst dažādu koku un krūmu sugas, kas aug sālsūdens piekrastē tropu un subtropu joslās galvenokārt starp 25° Z un 25° D paralēlēm.

Jaunums!!: Krūms un Mangroves · Redzēt vairāk »

Masaju žirafe

Masaju žirafe, arī Kilimandžaro žirafe (Giraffa tippelskirchi) ir žirafu dzimtas pārnadzis, kas sastopams Kenijas dienvidos, Tanzānijā un Luangvas ielejā Zambijā.

Jaunums!!: Krūms un Masaju žirafe · Redzēt vairāk »

Maurīcijas nadziņkrūms

Maurīcijas nadziņkrūms (Ochna mauritiana) ir nadziņkrūmu dzimtas suga, kas endēma Maskarēnu salām.

Jaunums!!: Krūms un Maurīcijas nadziņkrūms · Redzēt vairāk »

Mazais ķeģis

thumb Mazais ķeģis (Acanthis cabaret) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eiropā.

Jaunums!!: Krūms un Mazais ķeģis · Redzēt vairāk »

Mazais plankumainais skunkss

Mazais plankumainais skunkss (Spilogale pygmaea) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.

Jaunums!!: Krūms un Mazais plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »

Mazais svilpis

Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus) ir vidēja auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā.

Jaunums!!: Krūms un Mazais svilpis · Redzēt vairāk »

Mazais trušbandikuts

Mazais trušbandikuts (Macrotis leucura) ir viena no divām trušbandikutu dzimtas (Thylacomyidae) sugām, kas, visticamākais, izmirusi 1950.

Jaunums!!: Krūms un Mazais trušbandikuts · Redzēt vairāk »

Mazā kapmirte

Mazā kapmirte ir mūžzaļš sīkkrūms kapmiršu ģintī, kas savukārt pieder pie oleandru dzimtas.

Jaunums!!: Krūms un Mazā kapmirte · Redzēt vairāk »

Mazā stērste

Mazā stērste (Emberiza pusilla) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Krūms un Mazā stērste · Redzēt vairāk »

Mazā zoss

Mazā zoss (Anser erythropus) ir neliela auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo galvenokārt Āzijas ziemeļos, bet nelielā skaitā tā ligzdo arī Eiropā.

Jaunums!!: Krūms un Mazā zoss · Redzēt vairāk »

Mājas zvirbulis

Mājas zvirbulis (Passer domesticus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns; nometnieks un kosmopolīts — viens no pazīstamākajiem un biežāk sastopamajiem pilsētas putniem Latvijā.

Jaunums!!: Krūms un Mājas zvirbulis · Redzēt vairāk »

Meža kaķis

Meža kaķis, arī savvaļas kaķis (Felis silvestris) ir kaķu dzimtas (Felidae) suga, kas pieder kaķu ģintij (Felis).

Jaunums!!: Krūms un Meža kaķis · Redzēt vairāk »

Meža sicista

Meža sicista (Sicista betulina) ir viena no lēcējpeļu dzimtas (Dipodidae) grauzēju sugām.

Jaunums!!: Krūms un Meža sicista · Redzēt vairāk »

Meža stērste

Meža stērste (Emberiza rustica) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Krūms un Meža stērste · Redzēt vairāk »

Meža susuri

Meža susuri, meža susuru ģints (Dryomys) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju ģintīm, kas apvieno 3 susuru sugas.

Jaunums!!: Krūms un Meža susuri · Redzēt vairāk »

Mežaparks (Jēkabpils)

Mežaparks ir viens no Jēkabpils parkiem, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā blakus Radžu ūdenskrātuvei.

Jaunums!!: Krūms un Mežaparks (Jēkabpils) · Redzēt vairāk »

Mežapupuķu dzimta

Mežapupuķu dzimta (Phoeniculidae) ir viena no degunragputnveidīgo kārtas (Bucerotiformes) putnu dzimtām.

Jaunums!!: Krūms un Mežapupuķu dzimta · Redzēt vairāk »

Mežastrazdu dzimta

Mežastrazdu dzimta (Turdidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Krūms un Mežastrazdu dzimta · Redzēt vairāk »

Mežs

Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.

Jaunums!!: Krūms un Mežs · Redzēt vairāk »

Melnais degunradzis

Melnais degunradzis (Diceros bicornis) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām.

Jaunums!!: Krūms un Melnais degunradzis · Redzēt vairāk »

Melnais plūškoks

Melnais plūškoks (Sambucus nigra) ir viena no plūškoku sugām.

Jaunums!!: Krūms un Melnais plūškoks · Redzēt vairāk »

Melngalvas stērste

Melngalvas stērste (Emberiza melanocephala) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eiropas dienvidaustrumos un Āzijas rietumos.

Jaunums!!: Krūms un Melngalvas stērste · Redzēt vairāk »

Melnmuguras šakālis

Melnmuguras šakālis (Canis mesomelas) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.

Jaunums!!: Krūms un Melnmuguras šakālis · Redzēt vairāk »

Melnrīkles žagatsīlis

Melnrīkles žagatsīlis (Calocitta colliei) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) Meksikas ziemeļrietumos dīzvojoša putnu suga.

Jaunums!!: Krūms un Melnrīkles žagatsīlis · Redzēt vairāk »

Melnrīkles strazds

Melnrīkles strazds (Turdus atrogularis) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas pašos austrumos un Āzijas rietumos un centrālajā daļā.

Jaunums!!: Krūms un Melnrīkles strazds · Redzēt vairāk »

Mušķērāji

Mušķērāji, mušķērāju ģints (Muscicapa) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 26 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Krūms un Mušķērāji · Redzēt vairāk »

Mušķērāju dzimta

Mušķērāju dzimta (Muscicapidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Krūms un Mušķērāju dzimta · Redzēt vairāk »

Muflons

Par muflonu sauc savvaļas aitu, kas pieder muflonu grupai (Ovis orientalis orientalis grupa), un šajā grupā ietilpst vairākas savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasugas.

Jaunums!!: Krūms un Muflons · Redzēt vairāk »

Murraya

Murraya ir augu ģints no rūtu dzimtas, kurā ietilpst 14 sugas.

Jaunums!!: Krūms un Murraya · Redzēt vairāk »

Murraya paniculata

Murraya paniculata ir vidēja lieluma krūms, ar baltiem, visu gadu ziedošiem ziediem.

Jaunums!!: Krūms un Murraya paniculata · Redzēt vairāk »

Muskusvērsis

Muskusvērsis (Ovibos moschatus) ir dobradžu dzimtas dzīvnieks, kas ir vienīgā suga muskusvēršu ģintī (Ovibos).

Jaunums!!: Krūms un Muskusvērsis · Redzēt vairāk »

Nakteņu dzimta

Nakteņu dzimta (Solanaceae) ir ziedaugu dzimta, kurā ietvertas vairākas pārtikā lietotas un arī indīgas augu sugas.

Jaunums!!: Krūms un Nakteņu dzimta · Redzēt vairāk »

Naktssveču dzimta

Naktssveču dzimta (Onagraceae) ir malvu rindas dzimta, kurā ir klasificētas aptuveni 650 lakstaugu, krūmu un koku sugas aptuveni 18—23 ģintīs.

Jaunums!!: Krūms un Naktssveču dzimta · Redzēt vairāk »

Nātru dzimta

Nātru dzimta ir augu dzimta rožu rindā.

Jaunums!!: Krūms un Nātru dzimta · Redzēt vairāk »

Niedru stērste

Niedru stērste (Emberiza schoeniclus) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Krūms un Niedru stērste · Redzēt vairāk »

Niedru strazds

thumb Niedru strazds (Acrocephalus arundinaceus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Krūms un Niedru strazds · Redzēt vairāk »

Ošlapu kļava

Ošlapu kļava (Acer negundo) ir spēcīga un ātraudzīga koku, retāk krūmu suga, kuras dabiskais izplatības areāls atrodas Ziemeļamerikā, taču tā ir ieviesta un sekmīgi izplatījusies arī daudzviet Eiropā, tostarp Latvijā.

Jaunums!!: Krūms un Ošlapu kļava · Redzēt vairāk »

Ocelots

Ocelots (Leopardus pardalis) ir neliela auguma kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder pie Dienvidamerikas kaķu ģints (Leopardus).

Jaunums!!: Krūms un Ocelots · Redzēt vairāk »

Olīvkoks

Eiropas olīvkoks (Olea europaea) ir olīvaugu dzimtas augs.

Jaunums!!: Krūms un Olīvkoks · Redzēt vairāk »

Ozollapu hortenzija

Ozollapu hortenzija ir hortenziju dzimtas suga, kura savvaļā ir sastopama ASV dienvidaustrumos, mežu biotopos no Ziemeļkarolīnas rietumiem līdz Tenesī un dienvidos līdz Floridai un Luiziānai.

Jaunums!!: Krūms un Ozollapu hortenzija · Redzēt vairāk »

Ozolu mūķene

Ozolu mūķene (sugas nosaukums "dispar" nozīmē "atdalīt") ir zvīņspārņu tauriņu suga no Erebidae dzimtas.

Jaunums!!: Krūms un Ozolu mūķene · Redzēt vairāk »

Pabērzu smiltsērkšķis

Pabērzu smiltsērkšķis (Hippophaë rhamnoides L.) ir eleagnu dzimtas divmāju krūmu vai koku augu suga.

Jaunums!!: Krūms un Pabērzu smiltsērkšķis · Redzēt vairāk »

Paceplītis

Paceplītis (Troglodytes troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas zvirbuļveidīgo putnu suga, kurai ir 28 mūsdienās dzīvojošas pasugas un viena izmirusi pasuga.

Jaunums!!: Krūms un Paceplītis · Redzēt vairāk »

Palieņu ķauķis

Palieņu ķauķis jeb palsais ķauķis (Acrocephalus agricola) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Krūms un Palieņu ķauķis · Redzēt vairāk »

Pallasa ķauķis

Pallasa ķauķis (Helopsaltes certhiola) ir neliela auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Krūms un Pallasa ķauķis · Redzēt vairāk »

Palmu dzimta

Palmu dzimta (Arecaceae) ir palmu rindas dzimta, kas pieder viendīgļlapju klasei.

Jaunums!!: Krūms un Palmu dzimta · Redzēt vairāk »

Pamežs

Čužu purvā Vienkāršota meža stāvu stratifikācija pēc augstuma: meža, krūmu, zāles un zemsedzes stāvi, krūmu stāvs šai variantā skaitās starp 1,5 un 5 m augstumu Pamežs jeb krūmu stāvs ir no krūmiem vai, retāk, nomāktiem kokiem sastāvošs meža apakšējais stāvs zem koku vainaga.

Jaunums!!: Krūms un Pamežs · Redzēt vairāk »

Pamplemuses botāniskais dārzs

Pamplemuses botāniskais dārzs jeb Sera Sīvusagura Ramgulama botāniskais dārzs ir botāniskais dārzs, kas atrodas Pamplemuses pilsētā Maurīcijā aptuveni 11 km uz ziemeļrietumiem no valsts galvaspilsētas Portluī.

Jaunums!!: Krūms un Pamplemuses botāniskais dārzs · Redzēt vairāk »

Pampu lapsa

Pampu lapsa (Pseudalopex gymnocercus) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Jaunums!!: Krūms un Pampu lapsa · Redzēt vairāk »

Pandānu dzimta

Pandānu dzimta (Pandaceae) ir pandānu rindas dzimta, kura savukārt ir viena no viendīgļlapju klases rindām.

Jaunums!!: Krūms un Pandānu dzimta · Redzēt vairāk »

Papaju dzimta

Papaju dzimta (Caricaceae) ir krustziežu rindas dzimta, kas galvenokārt sastopama Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropiskajos reģionos un Āfrikā.

Jaunums!!: Krūms un Papaju dzimta · Redzēt vairāk »

Parastais ķirsis

thumb Skābais ķirsis (Prunus cerasus) ir plūmju ģints suga, ietilpst ķiršu apakšģintī.

Jaunums!!: Krūms un Parastais ķirsis · Redzēt vairāk »

Parastais kadiķis

Parastais kadiķis (Juniperus communis), arī Zviedrijas kadiķis, paeglis, ērcis (Ziemeļkurzemē) ir vienmājas skujkoks.

Jaunums!!: Krūms un Parastais kadiķis · Redzēt vairāk »

Parastais krupis

Parastais krupis jeb vienkārši krupis (Bufo bufo) ir krupju dzimtas (Bufonidae) Latvijā dzīvojoša bezastaino abinieku suga.

Jaunums!!: Krūms un Parastais krupis · Redzēt vairāk »

Parastais osis

Parastais osis (Fraxinus excelsior) ir vasarzaļš olīvu dzimtas koks ar spēcīgu sakņu sistēmu un plašu vainagu.

Jaunums!!: Krūms un Parastais osis · Redzēt vairāk »

Parastais pīlādzis

Parastais pīlādzis, sērmūkslis jeb pucene (Sorbus aucuparia) ir rožu dzimtas suga.

Jaunums!!: Krūms un Parastais pīlādzis · Redzēt vairāk »

Parastā otiņaste

Parastā otiņaste jeb augļkoku mūķene ir zvīņspārņu tauriņu suga no Erebidae dzimtas.

Jaunums!!: Krūms un Parastā otiņaste · Redzēt vairāk »

Parastā zalktene

Parastā zalktene ir timēliju dzimtas suga.

Jaunums!!: Krūms un Parastā zalktene · Redzēt vairāk »

Pērļvista

Pērļvista jeb pērļvistiņa (Numida meleagris) ir pērļvistu dzimtas (Numididae) vistveidīgo putnu suga, kas ir vienīgā suga pērļvistu ģintī (Numida).

Jaunums!!: Krūms un Pērļvista · Redzēt vairāk »

Peļkājīte

Peļkājīte (Prunella modularis) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijas rietumdaļā un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Krūms un Peļkājīte · Redzēt vairāk »

Pelēkais zaķis

Pelēkais zaķis (Lepus europaeus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) suga, kurai ir 15 pasugas.

Jaunums!!: Krūms un Pelēkais zaķis · Redzēt vairāk »

Pelēkais zorro

Pelēkais zorro (Pseudalopex griseus) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.

Jaunums!!: Krūms un Pelēkais zorro · Redzēt vairāk »

Pelēkā vāvere

Pelēkā vāvere (Sciurus carolinensis) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) koku vāveru cilts (Sciurini) grauzējs.

Jaunums!!: Krūms un Pelēkā vāvere · Redzēt vairāk »

Peloponēsas glodene

Peloponēsas glodene (Anguis cephalonnica) ir glodeņu dzimtas (Anguidae) bezkāju ķirzaka, kurai ir endēmiska Grieķijas izplatība.

Jaunums!!: Krūms un Peloponēsas glodene · Redzēt vairāk »

Peonijas

Peonijas, sauktas arī pujenes, pojenes, ir peoniju dzimtas vienīgās ģints Paeonia pārstāves.

Jaunums!!: Krūms un Peonijas · Redzēt vairāk »

Platlapu dzeguzene

Platlapu dzeguzene (Epipactis helleborine) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Krūms un Platlapu dzeguzene · Redzēt vairāk »

Plūksnainā īskāje

Plūksnainā īskāje ir suga graudzāļu dzimtā, kura ir plaši sastopama Eirāzijā, tostarp bieži visā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Krūms un Plūksnainā īskāje · Redzēt vairāk »

Plukšķis

Plukšķis (Turdus iliacus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā līdz Austrumsibīrijai un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Krūms un Plukšķis · Redzēt vairāk »

Posumi

Posumi, posumu apakškārta (Phalangeriformes) ir viena no trim somaiņu diprotodontu kārtas (Diprotodontia) apakškārtām, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas dzimtas un tiek iedalītas 2 virsdzimtās.

Jaunums!!: Krūms un Posumi · Redzēt vairāk »

Priežu stērste

Priežu stērste (Emberiza leucocephalos) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropas pašos austrumos un plašā joslā Āzijā līdz Klusajam okeānam.

Jaunums!!: Krūms un Priežu stērste · Redzēt vairāk »

Pundurbērzs

Pundurbērzs (Betula nana) ir bērzu dzimtas suga.

Jaunums!!: Krūms un Pundurbērzs · Redzēt vairāk »

Pupu laputs

Pupu laputs (Aphis fabae) ir īsto laputu suga.

Jaunums!!: Krūms un Pupu laputs · Redzēt vairāk »

Pupuķi

Pupuķi (Upupa) ir vienīgā pupuķu dzimtas (Upupidae) ģints, kas apvieno 4 degunragputnveidīgo sugas (trīs mūsdienās dzīvojošas un vienu izmirušu).

Jaunums!!: Krūms un Pupuķi · Redzēt vairāk »

Pupuķis

Pupuķis (Upupa epops) ir vidēja auguma pupuķu dzimtas (Upupidae) degunragputnveidīgais putns.

Jaunums!!: Krūms un Pupuķis · Redzēt vairāk »

Purshia

Purshia DC.

Jaunums!!: Krūms un Purshia · Redzēt vairāk »

Purva ķauķis

thumb Purva ķauķis (Acrocephalus palustris) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Jaunums!!: Krūms un Purva ķauķis · Redzēt vairāk »

Purva piekūns

Purva piekūns (Falco columbarius) ir neliela auguma ziemeļu puslodē dzīvojošs piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.

Jaunums!!: Krūms un Purva piekūns · Redzēt vairāk »

Purva tilbīte

Purva tilbīte (Tringa glareola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga.

Jaunums!!: Krūms un Purva tilbīte · Redzēt vairāk »

Rezēdu dzimta

Rezēdu dzimta (Resedaceae) ir dzimta krustziežu rindā, kas galvenokārt sastopama Vidusjūras reģionā.

Jaunums!!: Krūms un Rezēdu dzimta · Redzēt vairāk »

Rietumu lakstīgala

Rietumu lakstīgala (Luscinia megarhynchos) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājpuntu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).

Jaunums!!: Krūms un Rietumu lakstīgala · Redzēt vairāk »

Rietumu pelēkais ķengurs

Rietumu pelēkais ķengurs (Macropus fulginosus) ir ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis, kuram ir divas pasugas.

Jaunums!!: Krūms un Rietumu pelēkais ķengurs · Redzēt vairāk »

Rožu dzimta

Rožu dzimta (Rosaceae) ir vidēji liela divdīgļlapju klases augu dzimta.

Jaunums!!: Krūms un Rožu dzimta · Redzēt vairāk »

Rododendri

Rododendri (Rhododendron; no sengrieķu ῥόδον rhódon — ‘roze’ un δένδρον déndron — ‘koks’) ir ēriku dzimtas (Ericaceae) augi – krūmi, retāk koki, tie var būt gan mūžzaļi gan vasarzaļi.

Jaunums!!: Krūms un Rododendri · Redzēt vairāk »

Rozes

Rozes (Rosa) ir rožu dzimtas ziedaugu ģints.

Jaunums!!: Krūms un Rozes · Redzēt vairāk »

Rubeņu apakšdzimta

Rubeņu apakšdzimta (Tetraoninae) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) apakšdzimtām, kas apvieno 19 sugas, kas iedalītas 9 ģintīs.

Jaunums!!: Krūms un Rubeņu apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Rubiju dzimta

Rubiju dzimta (Rubiaceae), arī madaru dzimta, ir divdīgļlapju klases dzimta.

Jaunums!!: Krūms un Rubiju dzimta · Redzēt vairāk »

Rudais ķengurs

Rudais ķengurs jeb lielais rudais ķengurs (Macropus rufus) ir liela auguma ķenguru dzimtas (Macropodidae) somainis, kas sastopams lielākajā daļā Austrālijas, izņemot austrumu piekrasti, auglīgākos reģionus dienvidos un ziemeļdaļas lietus mežus.

Jaunums!!: Krūms un Rudais ķengurs · Redzēt vairāk »

Rudastes čakste

Rudastes čakste (Lanius phoenicuroides) ir čakstu dzimtas (Laniidae) zvirbuļveidīgais putns, kas ligzdo Centrālāzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidrietumos.

Jaunums!!: Krūms un Rudastes čakste · Redzēt vairāk »

Sahāras sīga

Sahāras sīga (Chlamydotis undulata) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns.

Jaunums!!: Krūms un Sahāras sīga · Redzēt vairāk »

Saksaulu sīlis

Saksaulu sīlis jeb Turkestānas zemessīlis (Podoces panderi) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga, kas ir tuvu radniecīgs Irānas zemessīlim (Podoces pleskei) no Irānas.

Jaunums!!: Krūms un Saksaulu sīlis · Redzēt vairāk »

Salājs (Mākoņkalna pagasts)

Salājs (arī Solojs, Soloja ezers, Solovja ezers, Solovju ezers, Solovejas ezers) ir caurteces ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā uz robežas ar Krāslavas novada Andrupenes pagastu.

Jaunums!!: Krūms un Salājs (Mākoņkalna pagasts) · Redzēt vairāk »

Salu lapsa

Salu lapsa jeb pelēkā salu lapsa (Urocyon littoralis) ir maza izmēra lapsa, kura pieder pie pelēko lapsu ģints (Urocyon).

Jaunums!!: Krūms un Salu lapsa · Redzēt vairāk »

Salvijas

Salvijas (Salvia) ir lūpziežu dzimtas augu ģints.

Jaunums!!: Krūms un Salvijas · Redzēt vairāk »

Sarcophaga portschinskyi

Sarcophaga portschinskyi ir divspārņu suga.

Jaunums!!: Krūms un Sarcophaga portschinskyi · Redzēt vairāk »

Sarkanais tirānmušķērājs

Sarkanais tirānmušķērājs jeb sarkanais tirāniņš, arī rubīna tirāniņš (Pyrocephalus rubinus) ir neliels tirāniņu dzimtas (Tyrannidae) zvirbuļveidīgais putns.

Jaunums!!: Krūms un Sarkanais tirānmušķērājs · Redzēt vairāk »

Sarkanā jāņoga

Sarkanā jāņoga ir daudzgadīgs, apmēram 1 m augsts, stipri cerojošs ērkšķogu dzimtas krūms.

Jaunums!!: Krūms un Sarkanā jāņoga · Redzēt vairāk »

Sarkanā mušmire

Sarkanā mušmire ir indīga un psihotropa mušmiru ģints sēne.

Jaunums!!: Krūms un Sarkanā mušmire · Redzēt vairāk »

Sarkano mangrovju dzimta

Sarkanās mangroves (Rhizophoraceae) ir malpīgiju rindas dzimta, kas plaši izplatīta dūņainās un mālainās piekrastēs un upju deltās tropu, nedaudz — subtropu joslā.

Jaunums!!: Krūms un Sarkano mangrovju dzimta · Redzēt vairāk »

Savanna

Tanzānijā. Savanna ir bioma (dabas zona), kas izplatīta subekvatoriālajā un tropu joslā.

Jaunums!!: Krūms un Savanna · Redzēt vairāk »

Savvaļas divkupru kamielis

Savvaļas divkupru kamielis (Camelus ferus) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis, kuru bieži uzskata par divkupru kamieļa (Camelus bactrianus) savvaļas formu un neizdala kā atsevišķu sugu.

Jaunums!!: Krūms un Savvaļas divkupru kamielis · Redzēt vairāk »

Savvaļas kaza

Savvaļas kaza jeb Persijas savvaļas kaza (Capra aegagrus) ir vidēja auguma kazu ģints (Capra) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).

Jaunums!!: Krūms un Savvaļas kaza · Redzēt vairāk »

Sīlis

Eirāzijas sīlis jeb vienkārši sīlis, arī krēķis (Garrulus glandarius) ir vārnu dzimtas (Corvidae) zvirbuļveidīgais putns.

Jaunums!!: Krūms un Sīlis · Redzēt vairāk »

Sūrenes

Sūrenes ir sūreņu dzimtas ģints, kurā ir iekļautas aptuveni 130 lakstaugu sugas.

Jaunums!!: Krūms un Sūrenes · Redzēt vairāk »

Sēņošana

Sēņotāja grozs ar ēdamām sēnēm Sēņošana ir savvaļas sēņu augļķermeņu ievākšana, parasti pārtikas vajadzībām.

Jaunums!!: Krūms un Sēņošana · Redzēt vairāk »

Seišelu piekūns

Seišelu piekūns (Falco araeus) ir neliels piekūns, kas ir endēms Seišelu salām un ir vienīgais ligzdojošais dienas plēsīgais putns šajās salās.

Jaunums!!: Krūms un Seišelu piekūns · Redzēt vairāk »

Seivi ķauķis

Seivi ķauķis (Locustella luscinioides) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Krūms un Seivi ķauķis · Redzēt vairāk »

Sekretārputns

Sekretārputns (Sagittarius serpentarius) ir liela auguma, pamatā uz zemes dzīvojoša vanagveidīgo putnu suga, kas ir vienīgā suga sekretārputnu dzimtā (Sagittariidae).

Jaunums!!: Krūms un Sekretārputns · Redzēt vairāk »

Sermulis

Sermulis (Mustela erminea) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.

Jaunums!!: Krūms un Sermulis · Redzēt vairāk »

Servals

Servals (Leptailurus serval) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs un ir vienīgā suga servalu ģintī (Leptailurus).

Jaunums!!: Krūms un Servals · Redzēt vairāk »

Sibīrijas ķauķītis

Sibīrijas ķauķītis (Phylloscopus proregulus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo kalnu mežos no Sibīrijas dienvidaustrumiem līdz Mongolijas ziemeļiem un Ķīnas ziemeļaustrumiem.

Jaunums!!: Krūms un Sibīrijas ķauķītis · Redzēt vairāk »

Sibīrijas peļkājīte

Sibīrijas peļkājīte (Prunella montanella) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropas galējos ziemeļaustrumos un Āzijas ziemeļu daļā pāri visai Sibīrijai.

Jaunums!!: Krūms un Sibīrijas peļkājīte · Redzēt vairāk »

Sibīrijas rubīnrīklīte

Sibīrijas rubīnrīklīte (Calliope calliope) ir neliels mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas mājo Āzijā.

Jaunums!!: Krūms un Sibīrijas rubīnrīklīte · Redzēt vairāk »

Sicistas

Sicistas, sicistu ģints (Sicista) ir viena no lēcējpeļu dzimtas (Dipodidae) ģintīm, kas ir vienīgā ģints sicistu apakšdzimtā (Sicistinae).

Jaunums!!: Krūms un Sicistas · Redzēt vairāk »

Sieversia

Sieversia Willd., 1811 ir rožu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Krūms un Sieversia · Redzēt vairāk »

Sisinātājķauķi

Sisinātājķauķi, sisinātājķauķu ģints (Locustella) ir viena no sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) ģintīm, kas apvieno 20 maza auguma putnu sugas.

Jaunums!!: Krūms un Sisinātājķauķi · Redzēt vairāk »

Skandināvijas kalni

Skandināvijas kalni Skandināvijas pussalā Skandināvijas kalni (Fjällen jeb Kölen) ir kalnu sistēma Skandināvijas pussalā.

Jaunums!!: Krūms un Skandināvijas kalni · Redzēt vairāk »

Skābeņu šūpotnis

Skābeņu šūpotnis ir šūpotņu dzimtas suga.

Jaunums!!: Krūms un Skābeņu šūpotnis · Redzēt vairāk »

Skujkoku klase

Skujkoki, skuju koki (Pinopsida) ir kailsēkļu nodalījuma vienīgā klase.

Jaunums!!: Krūms un Skujkoku klase · Redzēt vairāk »

Sniega leopards

Sniega leopards (Uncia uncia) ir liela auguma kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, turklāt tā ir vienīgā suga sniega leopardu ģintī (Uncia).

Jaunums!!: Krūms un Sniega leopards · Redzēt vairāk »

Somālijas žirafe

Somālijas žirafe (Giraffa reticulata) ir Āfrikā dzīvojošs pārnadžu (Artiodactyla) kārtas zīdītājs.

Jaunums!!: Krūms un Somālijas žirafe · Redzēt vairāk »

Somālijas savvaļas ēzelis

Somālijas savvaļas ēzelis jeb Somālijas ēzelis (Equus africanus somalicus) ir Āfrikas savvaļas ēzeļa (Equus africanus) pasuga.

Jaunums!!: Krūms un Somālijas savvaļas ēzelis · Redzēt vairāk »

Somzīlīšu dzimta

Somzīlīšu dzimta (Remizidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).

Jaunums!!: Krūms un Somzīlīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Somzīlīte

Somzīlīte (Remiz pendulinus) ir somzīlīšu dzimtas (Remizidae) dziedātājputns, kas izplatīts plašā areālā Eirāzijas rietumdaļā.

Jaunums!!: Krūms un Somzīlīte · Redzēt vairāk »

Stūrainais bruņurupucis

Stūrainais bruņurupucis, arī angonoka (Astrochelys yniphora) ir kritiski apdraudēta sauszemes bruņurupuču suga, kas endēma Madagaskarai.

Jaunums!!: Krūms un Stūrainais bruņurupucis · Redzēt vairāk »

Stepe

Patagonijas stepe (pampa) Stepes ir plaši bezmežu apgabali, kuros aug kaviļa, graudzāles, sīpolaugi un citi lakstaugi.

Jaunums!!: Krūms un Stepe · Redzēt vairāk »

Stepes ērglis

Stepes ērglis (Aquila nipalensis) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) vanagveidīgais putns, kas pieder ērgļu ģintij (Aquila).

Jaunums!!: Krūms un Stepes ērglis · Redzēt vairāk »

Stirna

Stirna jeb Eiropas stirna (Capreolus capreolus) ir vidēja auguma stirnu ģints (Capreolus) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) briežu dzimtai (Cervidae).

Jaunums!!: Krūms un Stirna · Redzēt vairāk »

Strauss

Strauss jeb Āfrikas strauss (Struthio camelus) ir liels, nelidojošs strausu dzimtas (Struthionidae) putns.

Jaunums!!: Krūms un Strauss · Redzēt vairāk »

Stumbrs

Kaktusa stumbrs Stumbrs, arī stublājs, ir auga daļa, kas pilda auga ass un balsta, transporta un jaunu audu veidošanas funkcijas.

Jaunums!!: Krūms un Stumbrs · Redzēt vairāk »

Suņu ciņuvārpata

Suņu ciņuvārpata ir graudzāļu dzimtas suga, kas ir plaši sastopama Centrālāzijā un Eiropā, tostarp bieži visā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Krūms un Suņu ciņuvārpata · Redzēt vairāk »

Suņu roze

Suņu roze (Rosa canina), arī mežrozīte, ir rožu ģints suga.

Jaunums!!: Krūms un Suņu roze · Redzēt vairāk »

Sumatras degunradzis

Sumatras degunradzis (Dicerorhinus sumatrensis) ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām un vienīgā suga Sumatras degunradžu ģintī (Dicerorhinus).

Jaunums!!: Krūms un Sumatras degunradzis · Redzēt vairāk »

Susuri

Susuri jeb miega peles, susuru dzimta (Gliridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder vāverveidīgo (Sciuromorpha) apakškārtai.

Jaunums!!: Krūms un Susuri · Redzēt vairāk »

Svītrainais šakālis

Svītrainais šakālis (Canis adustus) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.

Jaunums!!: Krūms un Svītrainais šakālis · Redzēt vairāk »

Svītrainais ķauķis

Svītrainais ķauķis (Sylvia nisoria) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos, ziemo Āfrikas austrumos.

Jaunums!!: Krūms un Svītrainais ķauķis · Redzēt vairāk »

Svilpējzaķi

Svilpējzaķi (Ochotona) ir vienīgā joprojām eksistējošā svilpējzaķu dzimtas (Ochotonidae) ģints.

Jaunums!!: Krūms un Svilpējzaķi · Redzēt vairāk »

Svilpis

Svilpis jeb sarkankrūtītis (Pyrrhula pyrrhula) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijā.

Jaunums!!: Krūms un Svilpis · Redzēt vairāk »

Tabernanthe iboga

Tabernanthe iboga ir mūžzaļš lietus mežu krūms un halucinogēns, kas aug Centrālās Āfrikas rietumos.

Jaunums!!: Krūms un Tabernanthe iboga · Redzēt vairāk »

Takins

Takins (Budorcas taxicolor) ir dobradžu dzimtas dzīvnieks, kas ir vienīgā suga takinu ģintī (Budorcas).

Jaunums!!: Krūms un Takins · Redzēt vairāk »

Tapiri

Tapiri, tapiru dzimta (Tapiridae) tāpat kā degunradži (Rhinocerotidae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas ''Ceratomorpha''.

Jaunums!!: Krūms un Tapiri · Redzēt vairāk »

Tartaka dzirnavezers

Tartaka dzirnavezers (saukts arī Tartakas un Tartaku dzirnavezers) ir ūdenskrātuve Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā blakus Tartaka ciemam.

Jaunums!!: Krūms un Tartaka dzirnavezers · Redzēt vairāk »

Tauraria

Tauraria ir atols Fidži, viena no salām Ringolda salu arhipelāgā.

Jaunums!!: Krūms un Tauraria · Redzēt vairāk »

Taurs

Taurs (Bos primigenius) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) savvaļas vērsis, kas izmira 17. gadsimta sākumā.

Jaunums!!: Krūms un Taurs · Redzēt vairāk »

Teiču dabas rezervāts

E22 Teiču dabas rezervāts atrodas Austrumlatvijas zemienē, Madonas, Varakļānu un Jēkabpils novados un iekļauj Teiču purvu un apkārtējos mežus.

Jaunums!!: Krūms un Teiču dabas rezervāts · Redzēt vairāk »

Termīti

Termīti (Termitoidae) ir sociālu kukaiņu grupa, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizēta kā termītu kārta (Isoptera), bet mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem atklājumiem tā tiek sistematizēta prusaku kārtā (Blattaria) kā termītu virsdzimta.

Jaunums!!: Krūms un Termīti · Redzēt vairāk »

Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā

Pļavnieku mikrorajona panorāma Zolitūdē Ķengaragā Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā ir daudzstāvu un mazstāvu dzīvojamo un sabiedrisko ēku rajoni (dēvēti par mikrorajoniem), kas Rīgā un citās Latvijas pilsētās intensīvi tika būvēti padomju Latvijas gados — laika posmā no 1950. gadu sākuma līdz pat 1990. gadiem.

Jaunums!!: Krūms un Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā · Redzēt vairāk »

Tomsona gazele

Tomsona gazele jeb Tomsona gacele (Eudorcas thomsonii) ir viena no antilopju apakšdzimtas (Antilopinae) sugām, ko uzskata par vienu no skaistākajām un veiklākajām antilopēm.

Jaunums!!: Krūms un Tomsona gazele · Redzēt vairāk »

Tragantzirņi

Tragantzirņi ir ģints tauriņziežu dzimtā, kurā ir klasificēts vairāk nekā 3000 lakstaugu un krūmāju sugu.

Jaunums!!: Krūms un Tragantzirņi · Redzēt vairāk »

Trauslais krūklis

Trauslais krūklis jeb parastais krūklis — vasarzaļš 1—5 m augsts pabērzu dzimtas krūms vai koks.

Jaunums!!: Krūms un Trauslais krūklis · Redzēt vairāk »

Troilus luridus

Troilus luridus ir plēsīga vairogblakšu suga.

Jaunums!!: Krūms un Troilus luridus · Redzēt vairāk »

Trusis

Trusis jeb Eiropas trusis (Oryctolagus cuniculus) ir zīdītāju klases (Mammalia) zaķu dzimtas (Leporidae) dzīvnieks, kas pieder Eiropas trušu ģintij (Oryctolagus).

Jaunums!!: Krūms un Trusis · Redzēt vairāk »

Tuksneša kārpcūka

Tuksneša kārpcūka (Phacochoerus aethiopicus) ir cūku dzimtas (Suidae) pārnadzis.

Jaunums!!: Krūms un Tuksneša kārpcūka · Redzēt vairāk »

Tuksneša zebra

Tuksneša zebra (Equus grevyi) ir zirgu dzimtas (Equidae) zebru apakšģints (Dolichohippus) vienīgā suga.

Jaunums!!: Krūms un Tuksneša zebra · Redzēt vairāk »

Tumšais ķauķītis

Tumšais ķauķītis (Phylloscopus fuscatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas austrumos, ziemo Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Krūms un Tumšais ķauķītis · Redzēt vairāk »

Tumšā čakstīte

Tumšā čakstīte (Saxicola rubicola) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: Krūms un Tumšā čakstīte · Redzēt vairāk »

Tumšsarkanā dzeguzene

Tumšsarkanā dzeguzene (Epipactis atrorubens (Hoffm. ex Bernh.) Besser) ir orhideju dzimtas suga.

Jaunums!!: Krūms un Tumšsarkanā dzeguzene · Redzēt vairāk »

Tundra

Vrangeļa salā Tundra (no — ‘bezmeža kalns’) ir biomas veids, kurā ir kavēta koku augšana zemās temperatūras un īsās veģetācijas sezonas dēļ.

Jaunums!!: Krūms un Tundra · Redzēt vairāk »

Upes ķauķis

Upes ķauķis (Locustella fluviatilis) ir maza auguma sisinātājķauķu dzimtas (Locustellidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Jaunums!!: Krūms un Upes ķauķis · Redzēt vairāk »

Uriāls

Par uriālu jeb arkaru sauc savvaļas aitu, kas pieder uriālu jeb arkaru grupai (Ovis orientalis vignei grupa), un šajā grupā ietilpst vairākas savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasugas.

Jaunums!!: Krūms un Uriāls · Redzēt vairāk »

Vakarlēpis

Vakarlēpis jeb lēlis (Caprimulgus europaeus) ir lēļu dzimtas (Caprimulgidae) putns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Āzijas rietumdaļā un Āfrikā.

Jaunums!!: Krūms un Vakarlēpis · Redzēt vairāk »

Vapiti

Vapiti jeb Kanādas briedis (Cervus canadensis) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).

Jaunums!!: Krūms un Vapiti · Redzēt vairāk »

Vārpainais grīslis

Vārpainais grīslis ir grīšļu dzimtas suga.

Jaunums!!: Krūms un Vārpainais grīslis · Redzēt vairāk »

Vīģeskoks

Vīģeskoks (Ficus carica) ir zīdkoku dzimtas augs.

Jaunums!!: Krūms un Vīģeskoks · Redzēt vairāk »

Vīnlapu mežvītenis

Vīnlapu mežvītenis ir daudzgadīgs, līdz 12-20 cm augsts kāpelējošs krūms.

Jaunums!!: Krūms un Vīnlapu mežvītenis · Redzēt vairāk »

Vītītis

Vītītis (Phylloscopus trochilus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo plašā areālā Eiropā un Āzijā, ziemo Subsahāras Āfrikā.

Jaunums!!: Krūms un Vītītis · Redzēt vairāk »

Vītoli

Vītoli (Salix) ir vītolu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Krūms un Vītoli · Redzēt vairāk »

Vidusamerikas kakomiclijs

Vidusamerikas kakomiclijs (Bassariscus sumichrasti) ir neliela auguma jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder kakomicliju ģintij (Bassariscus).

Jaunums!!: Krūms un Vidusamerikas kakomiclijs · Redzēt vairāk »

Vijolīšu dzimta

Vijolīšu dzimta (Violaceae) ir viena no segsēkļu (Magnoliophyta) dzimtām.

Jaunums!!: Krūms un Vijolīšu dzimta · Redzēt vairāk »

Vijolītes

Vijolītes (Viola) ir vijolīšu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Krūms un Vijolītes · Redzēt vairāk »

Viršu rinda

Viršu rinda (Ericales) ir divdīgļapju rinda, kas pieder asterveidīgo kladai (Asteridae).

Jaunums!!: Krūms un Viršu rinda · Redzēt vairāk »

Vombats

Parastais vombats, īsvilnas vombats jeb vienkārši vombats (Vombatus ursinus) ir vombatu dzimtas (Vombatidae) somainis, kas ir vienīgā suga īsvilnas vombatu ģintī jeb kaildeguna vombatu ģintī.

Jaunums!!: Krūms un Vombats · Redzēt vairāk »

Xanthorrhoea media

Xanthorrhoea media ir Xanthorrhoeaceae dzimtas augs.

Jaunums!!: Krūms un Xanthorrhoea media · Redzēt vairāk »

Zaļais ķauķītis

Zaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā.

Jaunums!!: Krūms un Zaļais ķauķītis · Redzēt vairāk »

Zaļais pāvs

Zaļais pāvs (Pavo muticus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kuru viegli atpazīt pēc tēviņa krāšņās, acotās astes un zaļā ķermeņa apspalvojuma.

Jaunums!!: Krūms un Zaļais pāvs · Redzēt vairāk »

Zaļais sīlis

Zaļais sīlis (Cyanocorax luxuosus) ir maza auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder cekulsīļu ģintij (Cyanocorax).

Jaunums!!: Krūms un Zaļais sīlis · Redzēt vairāk »

Zaļā žagata

Zaļā žagata (Cissa chinensis) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder zaļo žagatu ģintij (Cissa).

Jaunums!!: Krūms un Zaļā žagata · Redzēt vairāk »

Zaļā cikādīte

Zaļā cikādīte ir cikādīšu suga, no Cicadellinae apakšdzimtas.

Jaunums!!: Krūms un Zaļā cikādīte · Redzēt vairāk »

Zaļā vārna

Zaļā vārna (Coracias garrulus) ir vidēja auguma zaļvārnu dzimtas (Coraciidae) putns.

Jaunums!!: Krūms un Zaļā vārna · Redzēt vairāk »

Zaļzoda kolibri

Zaļzoda kolibri (Abeillia abeillei) ir Centrālamerikas kalnu mežu kolibri dzimtas (Trochilidae) suga,Steve N. G. Howell A Guide to the Birds of Mexico and Northern Central America. — U.S.A.: Oxford University Press, 1995.

Jaunums!!: Krūms un Zaļzoda kolibri · Redzēt vairāk »

Zāgrosa tritons

Zāgrosa tritons (Neurergus kaiseri) ir reta salamandru dzimtas (Salamandridae) tritonu suga.

Jaunums!!: Krūms un Zāgrosa tritons · Redzēt vairāk »

Zīdaste

Zīdaste (Bombycilla garrulus) ir Latvijā ziemojoša un caurceļojoša zīdastu dzimtas (Bombycillidae) putnu suga.

Jaunums!!: Krūms un Zīdaste · Redzēt vairāk »

Zīdastes

Zīdastes, zīdastu ģints (Bombycilla) ir vienīgā zīdastu dzimtas (Bombycillidae) ģints, kas apvieno 3 dziedātājputnu sugas.

Jaunums!!: Krūms un Zīdastes · Redzēt vairāk »

Zīdkoki

Zīdkoki (Morus) ir zīdkoku dzimtas ģints koki un krūmi.

Jaunums!!: Krūms un Zīdkoki · Redzēt vairāk »

Zebras

Zebras ir Āfrikā dzīvojoši zirgu dzimtas (Equidae) dzīvnieki, kas pazīstami sava melni-balti svītrotā krāsojuma dēļ.

Jaunums!!: Krūms un Zebras · Redzēt vairāk »

Zemā kalanhoja

Zemā kalanhoja (Kalanchoe pumila) ir augu suga kalanhoju ģintī.

Jaunums!!: Krūms un Zemā kalanhoja · Redzēt vairāk »

Zemessīļi

Zemessīļi (Podoces) ir viena no vārnu dzimtas (Corvidae) ģintīm, kas apvieno 4 sugas.

Jaunums!!: Krūms un Zemessīļi · Redzēt vairāk »

Zemsedze

Zemsedze ir lakstaugu, sīkkrūmu, sūnu un ķērpju kopums, kas veido meža apakšējā stāva daļu.

Jaunums!!: Krūms un Zemsedze · Redzēt vairāk »

Ziemeļu ķauķītis

Ziemeļu ķauķītis (Phylloscopus borealis) ir ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu mežu zonā un Aļaskā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: Krūms un Ziemeļu ķauķītis · Redzēt vairāk »

Ziemeļu žirafe

Ziemeļu žirafe (Giraffa camelopardalis) ir Āfrikā dzīvojošs pārnadžu (Artiodactyla) kārtas zīdītājs.

Jaunums!!: Krūms un Ziemeļu žirafe · Redzēt vairāk »

Ziemeļu baltkrūtainais ezis

Ziemeļu baltkrūtainais ezis jeb ziemeļu baltkrūšu ezis, arī Austrumeiropas ezis (Erinaceus roumanicus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.

Jaunums!!: Krūms un Ziemeļu baltkrūtainais ezis · Redzēt vairāk »

Ziepjkoku rinda

Ziepjkoku rinda ir divdīgļlapju rinda, kurā (pēc APG III sistēmas) ietilpst 9 dzimtas, aptuveni 460 ģintis un aptuveni 5700 krūmu, koku un kāpelējošu augu sugu.

Jaunums!!: Krūms un Ziepjkoku rinda · Redzēt vairāk »

Zilais krūmu sīlis

Zilais krūmu sīlis (Aphelocoma unicolor) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder krūmu sīļu ģintij (Aphelocoma).

Jaunums!!: Krūms un Zilais krūmu sīlis · Redzēt vairāk »

Zilais sīlis

Zilais sīlis (Cyanocitta cristata) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.

Jaunums!!: Krūms un Zilais sīlis · Redzēt vairāk »

Zilzīlīte

Zilzīlīte jeb Eirāzijas zilzīlīte (Cyanistes caeruleus) ir neliels zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas izplatīts lielākajā daļā Eiropas, kā arī Tuvajos Austrumos.

Jaunums!!: Krūms un Zilzīlīte · Redzēt vairāk »

Zirgi

Zirgi (Equus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ģints, kas apvieno zirgus, ēzeļus un zebras.

Jaunums!!: Krūms un Zirgi · Redzēt vairāk »

Zirgu dzimta

Zirgu dzimta (Equidae) ir nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) dzimta, kas apvieno mūsdienu zirgus, ēzeļus un zebras.

Jaunums!!: Krūms un Zirgu dzimta · Redzēt vairāk »

Zivju gārnis

Zivju gārnis jeb dzēse (Ardea cinerea) ir liela auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder gārņu ģintij (Ardea).

Jaunums!!: Krūms un Zivju gārnis · Redzēt vairāk »

Zvīņainais kadiķis

Zvīņainais kadiķis ir ciprešu dzimtas skujkoku suga, kura savvaļā ir sastopama Himalajos un Ķīnā.

Jaunums!!: Krūms un Zvīņainais kadiķis · Redzēt vairāk »

Zvīņainā anona

Zvīņainā anona (Annona squamosa) ir anonu dzimtas augu suga.

Jaunums!!: Krūms un Zvīņainā anona · Redzēt vairāk »

Zvirbuļi

Zvirbuļi jeb īstie zvirbuļi (Passer) ir zvirbuļu dzimtas (Passeridae) zvirbuļveidīgo putnu ģints, kas apvieno 28 sugas.

Jaunums!!: Krūms un Zvirbuļi · Redzēt vairāk »

Zvirbuļu dzimta

Zvirbuļu dzimta (Passeridae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas apvieno 43 sugas un kas tiek iedalītas 8 ģintīs.

Jaunums!!: Krūms un Zvirbuļu dzimta · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Krūmi, Krūmājs, Puskrūmi, Puskrūms, Sīkkrūms.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā