Satura rādītājs
45 attiecības: Aizputes draudzes novads, Alūksnes komturi, Alsungas draudzes novads, Alsungas viduslaiku pils, Babotes pilskalns, Cēsu komturi un fogti, Daugavpils komturi, Durbes kauja, Durbes viduslaiku pils, Eberhards fon Monheims, Embūtes kauja (1244), Grobiņas pils, Hāni, Heinrihs fon Gālens, Kabile, Kabiles pagasts, Kandavas fogteja, Kauja pie Skodas (1259), Kuldīga, Kuldīgas novads, Kuldīgas pils, Kuldīgas vēsture, Kuldīgas virspilskunga iecirknis, Kuršu ķoniņi, Kuršu piļu nodedzināšana (1263), Kuršu sacelšanās (1260), Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245), Livonija, Livonijas ordenis, Nameiša karagājiens uz Rīgu (1280), Padures muiža, Rādeni, Reimārs Hāne, Saldus novads, Saldus ordeņa pils, Saldus vēsture, Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē, Skrundas viduslaiku pils, Snēpeles pagasts, Talsu viduslaiku pils, Uzbrukumi Dobelei (1280), Valtaiķu pils, Ventspils komturi, Ventspils viduslaiku pils, Verners fon Breithauzens.
Aizputes draudzes novads
Aizputes un Piltenes-Aizputes draudzes novadi Aizputes apriņķa kartē (1859). Aizputes draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Aizputes draudzes novads jeb Ordeņa Aizputes draudzes novads bija draudzes novads Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga iecirknī.
Skatīt Kuldīgas komturi un Aizputes draudzes novads
Alūksnes komturi
Alūksnes komtureja (Komth:Marienbg). Alūksnes komturs (vācu: Komtur von Marienburg) bija Livonijas ordeņa Alūksnes pils pārvaldnieks un karavadonis ordeņa rīkotajos karagājienos.
Skatīt Kuldīgas komturi un Alūksnes komturi
Alsungas draudzes novads
Alsungas draudzes novads (1859). Alsungas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Alsungas draudzes novads bija draudzes novads Kurzemes hercogistes Kuldīgas virspilskunga iecirknī, vēlāk Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga iecirknī.
Skatīt Kuldīgas komturi un Alsungas draudzes novads
Alsungas viduslaiku pils
Alsungas pils un baznīca 1830. gadā. Alsungas pils un baznīca (Štafenhāgens, 1866). Alsungas viduslaiku pils (kuršu: alšu vanga — 'alkšņu līdums') ir sena pils Alsungas teritorijā.
Skatīt Kuldīgas komturi un Alsungas viduslaiku pils
Babotes pilskalns
Kartavu pilskalna uzmērojums (Brastiņš, 1923). Babotes pilskalns ir Atskaņu hronikas vēstījumā par 1280. gada uzbrukumiem Dobelei pieminēts pilskalns uz Kursas un Zemgales robežas.
Skatīt Kuldīgas komturi un Babotes pilskalns
Cēsu komturi un fogti
Cēsu ordeņa pils mūsdienās. Livonijas ordeņa mestru, Cēsu komturu un fogtu rezidence 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Cēsu komturi un Cēsu fogti bija ordeņa Cēsu pils un tai pakļauto teritoriju pārvaldnieki un karavadoņi (komturs - "komandieris") no 1207.
Skatīt Kuldīgas komturi un Cēsu komturi un fogti
Daugavpils komturi
'''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8.
Skatīt Kuldīgas komturi un Daugavpils komturi
Durbes kauja
Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.
Skatīt Kuldīgas komturi un Durbes kauja
Durbes viduslaiku pils
Durbes pilsdrupas 19. gadsimta sākumā. Durbes pilsdrupas 1901. gada attēlā. Durbes pils drupas mūsdienās. Durbes viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa, vēlāk Kurzemes hercogistes nocietinājums un saimniecības pils Durbē.
Skatīt Kuldīgas komturi un Durbes viduslaiku pils
Eberhards fon Monheims
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa iekarojumi Eberhards fon Monheims bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs 1328.-1340.24.VI, atteicies no amata.
Skatīt Kuldīgas komturi un Eberhards fon Monheims
Embūtes kauja (1244)
Embūtes kauja notika 1244.
Skatīt Kuldīgas komturi un Embūtes kauja (1244)
Grobiņas pils
Grobiņas pils, kad tajā uzturējās hercogs Jēkabs (Šturns, 1661). Grobiņas pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Grobiņas pilsdrupas mūsdienās. Grobiņas pilsdrupas atrodas Grobiņas pilsētas centrā, Ālandes labajā krastā.
Skatīt Kuldīgas komturi un Grobiņas pils
Hāni
Baronu Hānu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch") Hānu dzimtmuižas — Pastendes muižas kungu māja Hāniem piederošā Lindes muiža Lielplatones muižas kungu māja (20. gadsimta sākums). Hāni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 14.
Skatīt Kuldīgas komturi un Hāni
Heinrihs fon Gālens
Heinriha fon Gālena attēls (pa kreisi) uz Rīgā kaltas pusmārkas (1556). Heinrihs fon Gālens (latīņu: Henricus von Galen; ap 1480. - 1557. 30. maijs) bija Kandavas fogts (1519—1529), Kuldīgas komturs (1529—1535), ordeņa landmaršals (1535—1551) un Livonijas ordeņa mestrs no 1551.
Skatīt Kuldīgas komturi un Heinrihs fon Gālens
Kabile
Kabile ir ciems Kuldīgas novada Kabiles pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Kuldīgas komturi un Kabile
Kabiles pagasts
Kabiles pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos, 28 km no Kuldīgas un 120 km no Rīgas.
Skatīt Kuldīgas komturi un Kabiles pagasts
Kandavas fogteja
Kuldīgas komtureja un Kandavas fogteja (Vgt:Kandau). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6.
Skatīt Kuldīgas komturi un Kandavas fogteja
Kauja pie Skodas (1259)
1259.
Skatīt Kuldīgas komturi un Kauja pie Skodas (1259)
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Skatīt Kuldīgas komturi un Kuldīga
Kuldīgas novads
Kuldīgas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Skatīt Kuldīgas komturi un Kuldīgas novads
Kuldīgas pils
Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.
Skatīt Kuldīgas komturi un Kuldīgas pils
Kuldīgas vēsture
katoļu (3) baznīcas, rātsnams (4), zvēru dārzs (5) un Ventas rumba (Johana Georga Veiganda zīmējums). Kuldīgas vēsture aptver Kuldīgas vēstures laika periodu kopš Kuldīgas pils uzcelšanas senajā kuršu Bandavas zemē līdz mūsdienām.
Skatīt Kuldīgas komturi un Kuldīgas vēsture
Kuldīgas virspilskunga iecirknis
Kuldīgas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Kuldīgas virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem pēc Aizputes virspilskunga iecirkņa izveides (1859). Kuldīgas virspilskunga iecirknis jeb Kuldīgas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Skatīt Kuldīgas komturi un Kuldīgas virspilskunga iecirknis
Kuršu ķoniņi
Turlavas pagasta ģerbonī Septiņu ķoniņu brīvciemi 1890. gada kartē (''Baltikum nach Rücker''). Kuršu ķoniņi (viduslejasvācu: Cursken konyngh) bija kuršu dižciltīgo pēcteči, septiņu Kurzemes brīvciemu — Ķoniņciema, Kalējciema, Pliķu ciema, Ziemeļciema Turlavas pagastā, Dragūnciema Rumbas pagastā, Viesalgciema Snēpeles pagastā un Sausgaļciema Padures pagastā — iemītnieki, kas kā tieši vasaļi no Livonijas ordeņa bija saņēmuši lēņu grāmatas un kam par dienestu ordeņa karaspēkā bija piešķirta virkne privilēģiju un zeme.
Skatīt Kuldīgas komturi un Kuršu ķoniņi
Kuršu piļu nodedzināšana (1263)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā uz dienvidiem no Kuldīgas (''Goldingen'') Kuršu piļu nodedzināšana 1263.
Skatīt Kuldīgas komturi un Kuršu piļu nodedzināšana (1263)
Kuršu sacelšanās (1260)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Kuršu sacelšanās notika Kurzemes dienvidu daļā. 1260.
Skatīt Kuldīgas komturi un Kuršu sacelšanās (1260)
Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245)
1245.
Skatīt Kuldīgas komturi un Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245)
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Kuldīgas komturi un Livonija
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Kuldīgas komturi un Livonijas ordenis
Nameiša karagājiens uz Rīgu (1280)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika Rīgas pievārtē un pie Lielupes ceļa uz Zemgali. Nameja karagājiens uz Rīgu notika 1280.
Skatīt Kuldīgas komturi un Nameiša karagājiens uz Rīgu (1280)
Padures muiža
Padures muižas kungu māja Padures muižas kungu māja Padures muižas klēts Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, Padurē aptuveni 168 kilometrus no Rīgas un 52 kilometrus no Ventspils.
Skatīt Kuldīgas komturi un Padures muiža
Rādeni
Baronu fon Rādenu dzimtas ģerbonis. Fon Rādeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.
Skatīt Kuldīgas komturi un Rādeni
Reimārs Hāne
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Reimārs Hāne (Reymar Hane) bija Hānu dzimtai piederošs Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1324.gada 6.
Skatīt Kuldīgas komturi un Reimārs Hāne
Saldus novads
Saldus novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Skatīt Kuldīgas komturi un Saldus novads
Saldus ordeņa pils
J. R. Šturna zīmējums, 1661). Frauenburgas pils, baznīca un pastorāts 1701. gada kartē. Saldus ordeņa pils jeb Frauenburgas pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Saldū, kas no 14.
Skatīt Kuldīgas komturi un Saldus ordeņa pils
Saldus vēsture
Jaņa Rozentāla glezna "Miests Kurzemē"). Saldus vēsture aptver laika periodu kopš Saldus pils uzcelšanas senajā "Zemē starp Skrundu un Zemgali" līdz mūsdienām.
Skatīt Kuldīgas komturi un Saldus vēsture
Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē notika 1289./1290.gada ziemā drīz pēc ordeņa mestra iebrukuma Zemgalē 1289. gada ziemā.
Skatīt Kuldīgas komturi un Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē
Skrundas viduslaiku pils
Skrundas pils 1661. gadā. Skrundas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils mūsdienu Skrundas pilsētas teritorijā Ventas kreisajā krastā.
Skatīt Kuldīgas komturi un Skrundas viduslaiku pils
Snēpeles pagasts
Snēpeles pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā vidusdaļā Ventas krastā.
Skatīt Kuldīgas komturi un Snēpeles pagasts
Talsu viduslaiku pils
Bijusī Talsu ordeņa pils vieta Dzirnavkalnā 20. gs. sākumā. Talsu viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Talsos, kas līdz 1447.
Skatīt Kuldīgas komturi un Talsu viduslaiku pils
Uzbrukumi Dobelei (1280)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Kuldīgas komtura karaspēks no Kuldīgas (Goldingen) devās karagājienā uz austrumiem komturu pils drupām (19.gs. sākuma attēls). 1280.
Skatīt Kuldīgas komturi un Uzbrukumi Dobelei (1280)
Valtaiķu pils
Valtaiķu pils jeb Jaunā pils bija Livonijas ordeņa, vēlāk Kurzemes bīskapijas pils pie Aizputes bīskapa pils - Embūtes pils lielceļa.
Skatīt Kuldīgas komturi un Valtaiķu pils
Ventspils komturi
Ventspils komturu rezidence - Ventspils ordeņa pils. Ventspils komturi bija Livonijas ordeņa Ventspils komturejas pārvaldnieki laikā no 1291.
Skatīt Kuldīgas komturi un Ventspils komturi
Ventspils viduslaiku pils
Ventspils viduslaiku pils izskats mūsdienās Ventspils viduslaiku pils ir Livonijas ordeņa celta pils Ventas upes kreisajā krastā pirms tās ietekas Baltijas jūrā, kurā viduslaikos atradās Ventspils komtura mītne (ap 1290-1562).
Skatīt Kuldīgas komturi un Ventspils viduslaiku pils
Verners fon Breithauzens
Livonijas landmestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Verners fon Breithauzens (latīņu: Wernerus a Breithausen), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no aptuveni 1261.
Skatīt Kuldīgas komturi un Verners fon Breithauzens
Zināms kā Kuldīgas komtureja, Kuldīgas komturs.