Ātrāk nekā pārlūku!
45 attiecības: Aizputes draudzes novads, Alūksnes komturi, Alsungas draudzes novads, Alsungas viduslaiku pils, Babotes pilskalns, Cēsu komturi un fogti, Daugavpils komturi, Durbes kauja, Durbes viduslaiku pils, Eberhards fon Monheims, Embūtes kauja (1244), Grobiņas pils, Hāni, Heinrihs fon Gālens, Kabile, Kabiles pagasts, Kandavas fogteja, Kauja pie Skodas (1259), Kuldīga, Kuldīgas novads, Kuldīgas pils, Kuldīgas vēsture, Kuldīgas virspilskunga iecirknis, Kuršu ķoniņi, Kuršu piļu nodedzināšana (1263), Kuršu sacelšanās (1260), Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245), Livonija, Livonijas ordenis, Nameiša karagājiens uz Rīgu (1280), Padures muiža, Rādeni, Reimārs Hāne, Saldus novads, Saldus ordeņa pils, Saldus vēsture, Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē, Skrundas viduslaiku pils, Snēpeles pagasts, Talsu viduslaiku pils, Uzbrukumi Dobelei (1280), Valtaiķu pils, Ventspils komturi, Ventspils viduslaiku pils, Verners fon Breithauzens.
Aizputes draudzes novads
Aizputes un Piltenes-Aizputes draudzes novadi Aizputes apriņķa kartē (1859). Aizputes draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Aizputes draudzes novads jeb Ordeņa Aizputes draudzes novads bija draudzes novads Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga iecirknī.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Aizputes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Alūksnes komturi
Alūksnes komtureja (Komth:Marienbg). Alūksnes komturs (vācu: Komtur von Marienburg) bija Livonijas ordeņa Alūksnes pils pārvaldnieks un karavadonis ordeņa rīkotajos karagājienos.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Alūksnes komturi · Redzēt vairāk »
Alsungas draudzes novads
Alsungas draudzes novads (1859). Alsungas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Alsungas draudzes novads bija draudzes novads Kurzemes hercogistes Kuldīgas virspilskunga iecirknī, vēlāk Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga iecirknī.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Alsungas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Alsungas viduslaiku pils
Alsungas pils un baznīca 1830. gadā. Alsungas pils un baznīca (Štafenhāgens, 1866). Alsungas viduslaiku pils (kuršu: alšu vanga — 'alkšņu līdums') ir sena pils Alsungas teritorijā.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Alsungas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Babotes pilskalns
Kartavu pilskalna uzmērojums (Brastiņš, 1923). Babotes pilskalns ir Atskaņu hronikas vēstījumā par 1280. gada uzbrukumiem Dobelei pieminēts pilskalns uz Kursas un Zemgales robežas.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Babotes pilskalns · Redzēt vairāk »
Cēsu komturi un fogti
Cēsu ordeņa pils mūsdienās. Livonijas ordeņa mestru, Cēsu komturu un fogtu rezidence 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Cēsu komturi un Cēsu fogti bija ordeņa Cēsu pils un tai pakļauto teritoriju pārvaldnieki un karavadoņi (komturs - "komandieris") no 1207.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Cēsu komturi un fogti · Redzēt vairāk »
Daugavpils komturi
'''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja. Daugavpils komtureja (Komth:Dünaburg) un Rēzeknes fogteja pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1562. gadā. Daugavpils komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (komandieri) Daugavpils komturejas teritorijā 1367.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Daugavpils komturi · Redzēt vairāk »
Durbes kauja
Teitoņu ordeņa iekarojumi Baltijas reģionā Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs), kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva krustnešus un viņu tābrīža sabiedrotos prūšus.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Durbes kauja · Redzēt vairāk »
Durbes viduslaiku pils
Durbes pilsdrupas 19. gadsimta sākumā. Durbes pilsdrupas 1901. gada attēlā. Durbes pils drupas mūsdienās. Durbes viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa, vēlāk Kurzemes hercogistes nocietinājums un saimniecības pils Durbē.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Durbes viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Eberhards fon Monheims
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa iekarojumi Eberhards fon Monheims bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs 1328.-1340.24.VI, atteicies no amata.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Eberhards fon Monheims · Redzēt vairāk »
Embūtes kauja (1244)
Embūtes kauja notika 1244.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Embūtes kauja (1244) · Redzēt vairāk »
Grobiņas pils
Grobiņas pils, kad tajā uzturējās hercogs Jēkabs (Šturns, 1661). Grobiņas pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Grobiņas pilsdrupas mūsdienās. Grobiņas pilsdrupas atrodas Grobiņas pilsētas centrā, Ālandes labajā krastā.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Grobiņas pils · Redzēt vairāk »
Hāni
Baronu Hānu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch") Hānu dzimtmuižas — Pastendes muižas kungu māja Hāniem piederošā Lindes muiža Lielplatones muižas kungu māja (20. gadsimta sākums). Hāni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 14.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Hāni · Redzēt vairāk »
Heinrihs fon Gālens
Heinriha fon Gālena attēls (pa kreisi) uz Rīgā kaltas pusmārkas (1556). Heinrihs fon Gālens (latīņu: Henricus von Galen; ap 1480. - 1557. 30. maijs) bija Kandavas fogts (1519—1529), Kuldīgas komturs (1529—1535), ordeņa landmaršals (1535—1551) un Livonijas ordeņa mestrs no 1551.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Heinrihs fon Gālens · Redzēt vairāk »
Kabile
Kabile ir ciems Kuldīgas novada Kabiles pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Kabile · Redzēt vairāk »
Kabiles pagasts
Kabiles pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos, 28 km no Kuldīgas un 120 km no Rīgas.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Kabiles pagasts · Redzēt vairāk »
Kandavas fogteja
Kuldīgas komtureja un Kandavas fogteja (Vgt:Kandau). '''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Karksi fogteja, 16. Bauskas fogteja, 17. Rēzeknes fogteja, 18. Daugavpils komtureja, 19. Sēlpils fogteja, 20. Dobeles komtureja, 21. Kandavas fogteja, 22. Grobiņas fogteja, 23. Ventspils komtureja. Kandavas fogteja bija Livonijas ordeņa Kandavas fogtu pārvaldīta Kurzemes daļa laikā no 1312.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Kandavas fogteja · Redzēt vairāk »
Kauja pie Skodas (1259)
1259.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Kauja pie Skodas (1259) · Redzēt vairāk »
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Kuldīga · Redzēt vairāk »
Kuldīgas novads
Kuldīgas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Kuldīgas novads · Redzēt vairāk »
Kuldīgas pils
Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Kuldīgas pils · Redzēt vairāk »
Kuldīgas vēsture
katoļu (3) baznīcas, rātsnams (4), zvēru dārzs (5) un Ventas rumba (Johana Georga Veiganda zīmējums). Kuldīgas vēsture aptver Kuldīgas vēstures laika periodu kopš Kuldīgas pils uzcelšanas senajā kuršu Bandavas zemē līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Kuldīgas vēsture · Redzēt vairāk »
Kuldīgas virspilskunga iecirknis
Kuldīgas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Kuldīgas virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem pēc Aizputes virspilskunga iecirkņa izveides (1859). Kuldīgas virspilskunga iecirknis jeb Kuldīgas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Kuldīgas virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Kuršu ķoniņi
Turlavas pagasta ģerbonī Septiņu ķoniņu brīvciemi 1890. gada kartē (''Baltikum nach Rücker''). Kuršu ķoniņi (viduslejasvācu: Cursken konyngh) bija kuršu dižciltīgo pēcteči, septiņu Kurzemes brīvciemu — Ķoniņciema, Kalējciema, Pliķu ciema, Ziemeļciema Turlavas pagastā, Dragūnciema Rumbas pagastā, Viesalgciema Snēpeles pagastā un Sausgaļciema Padures pagastā — iemītnieki, kas kā tieši vasaļi no Livonijas ordeņa bija saņēmuši lēņu grāmatas un kam par dienestu ordeņa karaspēkā bija piešķirta virkne privilēģiju un zeme.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Kuršu ķoniņi · Redzēt vairāk »
Kuršu piļu nodedzināšana (1263)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā uz dienvidiem no Kuldīgas (''Goldingen'') Kuršu piļu nodedzināšana 1263.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Kuršu piļu nodedzināšana (1263) · Redzēt vairāk »
Kuršu sacelšanās (1260)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Kuršu sacelšanās notika Kurzemes dienvidu daļā. 1260.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Kuršu sacelšanās (1260) · Redzēt vairāk »
Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245)
1245.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Lietuviešu karagājiens uz Kursu (1245) · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Nameiša karagājiens uz Rīgu (1280)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika Rīgas pievārtē un pie Lielupes ceļa uz Zemgali. Nameja karagājiens uz Rīgu notika 1280.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Nameiša karagājiens uz Rīgu (1280) · Redzēt vairāk »
Padures muiža
Padures muižas kungu māja Padures muižas kungu māja Padures muižas klēts Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, Padurē aptuveni 168 kilometrus no Rīgas un 52 kilometrus no Ventspils.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Padures muiža · Redzēt vairāk »
Rādeni
Baronu fon Rādenu dzimtas ģerbonis. Fon Rādeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Rādeni · Redzēt vairāk »
Reimārs Hāne
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Reimārs Hāne (Reymar Hane) bija Hānu dzimtai piederošs Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1324.gada 6.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Reimārs Hāne · Redzēt vairāk »
Saldus novads
Saldus novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Saldus novads · Redzēt vairāk »
Saldus ordeņa pils
J. R. Šturna zīmējums, 1661). Frauenburgas pils, baznīca un pastorāts 1701. gada kartē. Saldus ordeņa pils jeb Frauenburgas pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Saldū, kas no 14.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Saldus ordeņa pils · Redzēt vairāk »
Saldus vēsture
Jaņa Rozentāla glezna "Miests Kurzemē"). Saldus vēsture aptver laika periodu kopš Saldus pils uzcelšanas senajā "Zemē starp Skrundu un Zemgali" līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Saldus vēsture · Redzēt vairāk »
Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē notika 1289./1290.gada ziemā drīz pēc ordeņa mestra iebrukuma Zemgalē 1289. gada ziemā.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Sidabrenes nopostīšana pēc žemaišu iebrukuma Līvzemē · Redzēt vairāk »
Skrundas viduslaiku pils
Skrundas pils 1661. gadā. Skrundas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils mūsdienu Skrundas pilsētas teritorijā Ventas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Skrundas viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Snēpeles pagasts
Snēpeles pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām tā vidusdaļā Ventas krastā.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Snēpeles pagasts · Redzēt vairāk »
Talsu viduslaiku pils
Bijusī Talsu ordeņa pils vieta Dzirnavkalnā 20. gs. sākumā. Talsu viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Talsos, kas līdz 1447.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Talsu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Uzbrukumi Dobelei (1280)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Kuldīgas komtura karaspēks no Kuldīgas (Goldingen) devās karagājienā uz austrumiem komturu pils drupām (19.gs. sākuma attēls). 1280.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Uzbrukumi Dobelei (1280) · Redzēt vairāk »
Valtaiķu pils
Valtaiķu pils jeb Jaunā pils bija Livonijas ordeņa, vēlāk Kurzemes bīskapijas pils pie Aizputes bīskapa pils - Embūtes pils lielceļa.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Valtaiķu pils · Redzēt vairāk »
Ventspils komturi
Ventspils komturu rezidence - Ventspils ordeņa pils. Ventspils komturi bija Livonijas ordeņa Ventspils komturejas pārvaldnieki laikā no 1291.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Ventspils komturi · Redzēt vairāk »
Ventspils viduslaiku pils
Ventspils viduslaiku pils izskats mūsdienās Ventspils viduslaiku pils ir Livonijas ordeņa celta pils Ventas upes kreisajā krastā pirms tās ietekas Baltijas jūrā, kurā viduslaikos atradās Ventspils komtura mītne (ap 1290-1562).
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Ventspils viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Verners fon Breithauzens
Livonijas landmestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Teitoņu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Verners fon Breithauzens (latīņu: Wernerus a Breithausen), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no aptuveni 1261.
Jaunums!!: Kuldīgas komturi un Verners fon Breithauzens · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Kuldīgas komtureja, Kuldīgas komturs.
