Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Kursenieki

Indekss Kursenieki

Kursenieki ( — 'kurši'; vai kuršiai; pašnosaukums — kāpenieki) ir gandrīz izmirusi baltu etniska grupa, Kuršu kāpu pirmiedzīvotāji.

15 attiecības: Adalberts Becenbergers, Emilis Melngailis, Izloksne, Kepšuks, Klaipēdas apgabals, Kurši, Kuršu kāpas, Kuršu valoda, Kurēns, Kursenieku valoda, Latvieši, Latviešu valoda, Pioņerska (pilsēta), Prūsijas lietuvieši, Sembas pussala.

Adalberts Becenbergers

Adalberts Becenbergers (dzimis, miris) bija vācu valodnieks, arheologs, etnogrāfs un grāmatu vēstures pētnieks.

Jaunums!!: Kursenieki un Adalberts Becenbergers · Redzēt vairāk »

Emilis Melngailis

Emilis Jūlijs Melngailis (dzimis (pēc vecā stila 3. februārīMelngailis, Emīlis, "Kā aizskrējuši mana mūža septiņdesmit gadi", Laikmets, Nr. 7, 1944, 11. februāris, 106. lpp.) Igatē, miris Rīgā, apglabāts Rīgas Meža kapos) bija latviešu folklorists, kordiriģents, komponists un šahists.

Jaunums!!: Kursenieki un Emilis Melngailis · Redzēt vairāk »

Izloksne

2015. gada izdevuma „Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņa. Latviešu valodas izlokšņu paraugi” vāks Izloksne ir nelielā apvidū runāts valodas paveids.

Jaunums!!: Kursenieki un Izloksne · Redzēt vairāk »

Kepšuks

Kepšuks, arī Ķepšuks, kuršu (kursenieku) mitoloģijā ir divdabīgs jūras un ūdens gars, kas zvejniekiem var gan palīdzēt gūt bagātīgu lomu, gan arī atstāt to zvejas tīklus pilnīgi tukšus.

Jaunums!!: Kursenieki un Kepšuks · Redzēt vairāk »

Klaipēdas apgabals

Klaipēdas apgabals (sarkanīgā krāsā) un citas Lietuvas strīdus teritorijas (1918—1940). Klaipēdas apgabala vēsturiskais karogs no 1919. līdz 1924. gadam, ''de facto'' līdz 1939. gadam Klaipēdas apgabals ir vēsturiska Vācu impērijas teritorija, kas tika izveidota 1920.

Jaunums!!: Kursenieki un Klaipēdas apgabals · Redzēt vairāk »

Kurši

Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Kursenieki un Kurši · Redzēt vairāk »

Kuršu kāpas

Kuršu kāpas, arī Kuršu nērija vai Kuršu strēle, ir smilšu kāpu strēle, kas atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras.

Jaunums!!: Kursenieki un Kuršu kāpas · Redzēt vairāk »

Kuršu valoda

Kuršu valoda bija baltu valoda, ko runāja baltu cilts kurši, kas apdzīvoja mūsdienu Kurzemes rietumus un Lietuvas ziemeļrietumus.

Jaunums!!: Kursenieki un Kuršu valoda · Redzēt vairāk »

Kurēns

Kurēns „Gil. No 60” 1938. gadā Kurēns (daudzskaitlī Kurenkähne) ir Austrumprūsijas piekrastē dzīvojušo kursenieku divmastu plakandibena zvejas buru laivu veids.

Jaunums!!: Kursenieki un Kurēns · Redzēt vairāk »

Kursenieku valoda

Kursenieku valoda (kursenieku: Kursineeki wahloda,  — 'Kāpu kuršu valoda') bija Kuršu kāpās dzīvojošo kursenieku runāts latviešu valodas dialekts vai Kuršu kāpu zvejnieku sociolekts, ko dažkārt arī uzskata par atsevišķu baltu valodu.

Jaunums!!: Kursenieki un Kursenieku valoda · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Kursenieki un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Kursenieki un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Pioņerska (pilsēta)

Pioņerska (līdz 1946. gadam — Neikūrene) ir kūrortpilsēta Kaļiņingradas apgabalā, uz ziemeļrietumiem no Kaļiņingradas pie Baltijas jūras.

Jaunums!!: Kursenieki un Pioņerska (pilsēta) · Redzēt vairāk »

Prūsijas lietuvieši

Teodora Lepnera 1744. gada grāmatas ''Der Preusche Littauer, oder Vorstellung der Nahmens-Herleitung, Kind-Tauffen, Hochzeit Danzigas'' Prūsijas lietuvieši jeb mazlietuvieši (pašnosaukums lietuvininki) ir Lietuvas rietumos dzīvojoša etniska grupa, kas vēsturiski apdzīvoja Austrumprūsijas Mazās Lietuvas novadu, precīzāk Insterburgu, Ragnīti, Labiavu, Tilzīti, Tapiavu un Klaipēdu (pretstatā Lietuvas dižkunigaitijai un pēcāk Lietuvas Republikai, ko reizēm dēvē par Lielo Lietuvu).

Jaunums!!: Kursenieki un Prūsijas lietuvieši · Redzēt vairāk »

Sembas pussala

Sembas pussala arī Sambijas pussala, mūsdienās oficiāli — Kaļiņingradas pussala, ir pussala Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē.

Jaunums!!: Kursenieki un Sembas pussala · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Prūsijas latvieši.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »