Satura rādītājs
14 attiecības: Bauskas vēsture, Dītrihs Ernsts fon Šepings, Jelgavas pils, Kandavas vēsture, Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems, Kurzeme, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918), Latvijas vēstures hronoloģija, Piltenes apgabals, Piltenes landtāgs, Piltenes statūti, 1812. gada karš.
Bauskas vēsture
Rātsnama un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem pirms 1706. gada. Bauskas pils un pilsētas plāns 1701. gadā. Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu.
Skatīt Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste un Bauskas vēsture
Dītrihs Ernsts fon Šepings
Dītrihs Ernsts fon Šepings (dzimis, miris) bija vācbaltiešu muižnieks un politiķis.
Skatīt Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste un Dītrihs Ernsts fon Šepings
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas).
Skatīt Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste un Jelgavas pils
Kandavas vēsture
Kandavas vēsture aptver laika posmu no Kandavas dibināšanas Vanemas zemē līdz mūsdienām.
Skatīt Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste un Kandavas vēsture
Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems
Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems (Karl Johann Friedrich von Medem, 1762-1827) bija ievērojams Kurzemes un Zemgales hercogistes politiķis.
Skatīt Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste un Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste un Kurzeme
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Skatīt Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste un Kurzemes guberņa
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.
Skatīt Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Skatīt Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste un Latvijas vēstures hronoloģija
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819.
Skatīt Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste un Piltenes apgabals
Piltenes landtāgs
Landtāgu kopsapulces notika Aizputes Sv. Jāņa baznīcā (20. gs. sākuma foto). Piltenes landtāgs bija Piltenes apgabala augstāko kārtu pārstāvju regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz šī autonomā apgabala inkorporācijai Kurzemes guberņas sastāvā 1818.
Skatīt Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste un Piltenes landtāgs
Piltenes statūti
Piltenes apgabala statūti ( — "Piltenes apgabala likumi un statūti") bija 1611.
Skatīt Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste un Piltenes statūti
1812. gada karš
1812.
Skatīt Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste un 1812. gada karš