IzejošaisIenākošā

🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!

Satura rādītājs

1. 820 attiecības: Adams Evalds Felkerzambs, Agata Lovīsa de la Mīle, Aizkraukles draudzes novads (Birzgale-Ērberģe), Aizkraukles komtureja, Aizlauces draudzes novads, Aizputes apriņķis, Aizputes draudzes novads, Aizputes ordeņa pils, Aizputes vēsture, Aizputes virspilskunga iecirknis, Aizupes muiža, Akadēmija, Aklais Valentīns, Albedili, Aleksandrs Einhorns, Aleksandrs Grēvens, Aleksandrs Johans Stenders, Allodifikācija, Alsunga, Alsungas draudzes novads, Alsungas viduslaiku pils, Alus, Andžejs Benedikts Klongevičs, Anna (personvārds), Anna I, Anna Leopoldovna, Anna Monsa, Apgaismības laikmets, Arklu revīzija, Arturs Eižens Zalsters, Arvīds Deģis, Atzinības krusts, Auces draudzes novads, Auces vēsture, Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas, Austrumprūsija, Šarlote Margareta fon Līvena, Šiliņš, Šlipenbahi, Šlokenbekas pils, Šteinhaueru dzimta, Šverini, Ķīmijas tehnoloģija, Ķēdaiņu ūnija, Ķekava, Ķekavas novads, Ķemeri, Ļesnas kauja, Ļubļinas ūnija, Žagaņa, ... Izvērst indekss (770 vairāk) » « Shrink indekss

Adams Evalds Felkerzambs

Adams Evalds Felkerzambs (dzimis, miris) bija Žečpospolitas valsts darbinieks no Felkerzāmu dzimtas, pēdējais Inflantijas vaivads no 1790.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Adams Evalds Felkerzambs

Agata Lovīsa de la Mīle

Agata Lovīsa de la Mīle, pirms laulībām Brumengēbere vai Brunnengrēbere (Brumengeber / Brunnengräber) (dzimusi, mirusi) bija vācbaltiešu izcelsmes literāte, rakstījusi vāciski un latviski.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Agata Lovīsa de la Mīle

Aizkraukles draudzes novads (Birzgale-Ērberģe)

Aizkraukles draudzes novads (''Ascheradsche Kirschpiel'') 1770. gada kartē. Aizkraukles (Birzgales-Ērberģes) draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Aizkraukles draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Jaunjelgavas pilskunga iecirknī (Hauptmannschaft Friedrichsstadt), vēlāk Kurzemes guberņas Jaunjelgavas apriņķī.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Aizkraukles draudzes novads (Birzgale-Ērberģe)

Aizkraukles komtureja

Aizkraukles kumtura pils drupas (2000). Aizkraukles komturejas karogs 1431.gadā Aizkraukles komtureja vai komturija (vācu:Kommende Ascheraden vai Komturei Ascheraden) bija no 1252.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Aizkraukles komtureja

Aizlauces draudzes novads

Ilūkstes apriņķa Aizlauces draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Aizlauces draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Aizlauces draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Ilūkstes pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Illuxt), vēlākā Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Aizlauces draudzes novads

Aizputes apriņķis

Aizputes apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Aizputes apriņķa (līdz 1819. gadam Aizputes pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Aizputes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Aizputes apriņķis

Aizputes draudzes novads

Aizputes un Piltenes-Aizputes draudzes novadi Aizputes apriņķa kartē (1859). Aizputes draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Aizputes draudzes novads jeb Ordeņa Aizputes draudzes novads bija draudzes novads Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga iecirknī.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Aizputes draudzes novads

Aizputes ordeņa pils

Aizputes ordeņa pils bija viduslaiku pils pie Tebras iepretī viduslaiku Aizputes pilsētai, bet nepiederēja tai.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Aizputes ordeņa pils

Aizputes vēsture

Skats uz Pasta ielu Aizputē (1910. gada pastkarte). Aizputes vēsture aptver laiku no viduslaikiem līdz mūsdienām.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Aizputes vēsture

Aizputes virspilskunga iecirknis

Aizputes virspilskunga tiesa Kurzemes guberņas kartē ar latviskajiem vietvārdiem (1820). Piltenes apgabala un Kurzemes hercogistes daļas, no kurām 1819. gadā izveidoja Aizputes virspilskunga tiesu (1770. gada kartes fragments). Aizputes virspilskunga iecirknis bija Kurzemes guberņas administratīva vienība (1819-1864) ar trīs pilsētām (Aizpute, Grobiņa un Liepāja), diviem miestiem (Durbe un Palanga) un divām pilskunga tiesām (Aizputes pilskunga tiesa un Grobiņas pilskunga tiesa), deviņiem draudzes novadiem ar 28 luterāņu baznīcām un 5 katoļu baznīcām.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Aizputes virspilskunga iecirknis

Aizupes muiža

Aizupes muižas pils ir muižas kungu māja Tukuma novada Vānes pagasta Aizupē pie autoceļa V1459.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Aizupes muiža

Akadēmija

Jelgavā. Madridē. Akadēmija ir tradicionāli lietots nosaukums akadēmiski ievirzītām augstākās izglītības iestādēm.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Akadēmija

Aklais Valentīns

Johans Lībeks (miris 1664), iespējams, īstajā vārdā — Jānis Lībietis, plašāk pazīstams pēc iesaukas Aklais Valentīns, bija latviešu partizānu vadonis Kurzemes hercogistē Otrā Ziemeļu kara laikā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Aklais Valentīns

Albedili

Dzimtas ģerbonis. Albedili (arī d'Albedyhll, Albedelle, Albedille) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Albedili

Aleksandrs Einhorns

Kurzemes un Zemgales hercogistes baznīcas likumi (1570) Aleksandrs Einhorns (miris 1575. gadā Lemgo) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes luterāņu mācītājs, Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera galma mācītājs un Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Aleksandrs Einhorns

Aleksandrs Grēvens

Aleksandrs Grēvens (1679–1746) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, Jelgavas vācu draudzes virsmācītājs un Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents (1717-1746).

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Aleksandrs Grēvens

Aleksandrs Johans Stenders

Aleksandrs Johans Stenders, (Alexander Johann Stender) saukts par Jauno Stenderu (dzimis 1744. gada 4. novembrī, miris 1819. gada 20. novembrī), bija luterāņu teologs un apgaismotājs, Sēlpils pilskunga tiesas prāvests (no 1787), Sēlpils un Sunākstes mācītājs (1796—1819), Gotharda Frīdriha Stendera (Vecā Stendera) dēls.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Aleksandrs Johans Stenders

Allodifikācija

Allodifikācija bija akts, ar kuru feodālais senjors piešķīra vasalim pilnā privātīpašumā viņa lēni (pārvērta to par allodu) un iecēla vasali par neierobežotu feodālā zemes īpašuma valdnieku.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Allodifikācija

Alsunga

Alsunga, senāk — Alšvanga (no kuršu: alšu vanga — 'alkšņu līdums'), ir ciems Kurzemē, Kuldīgas novadā, Alsungas pagasta centrs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Alsunga

Alsungas draudzes novads

Alsungas draudzes novads (1859). Alsungas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Alsungas draudzes novads bija draudzes novads Kurzemes hercogistes Kuldīgas virspilskunga iecirknī, vēlāk Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga iecirknī.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Alsungas draudzes novads

Alsungas viduslaiku pils

Alsungas pils un baznīca 1830. gadā. Alsungas pils un baznīca (Štafenhāgens, 1866). Alsungas viduslaiku pils (kuršu: alšu vanga — 'alkšņu līdums') ir sena pils Alsungas teritorijā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Alsungas viduslaiku pils

Alus

Dažāda šķirņu un veidu alus pudelēs Alus ir raudzēts alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārraudzējot apiņotu miežu vai kviešu iesala misu.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Alus

Andžejs Benedikts Klongevičs

Andžejs Benedikts Klongevičs (dzimis pirms 1767. gada, miris) bija Ilūkstē dzimis katoļu garīdznieks, Viļņas bīskaps no 1840.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Andžejs Benedikts Klongevičs

Anna (personvārds)

Jaunavas Marijas māti. Gleznas autors: Dante Gabriels Roseti Anna ir grieķu izcelsmes sievietes vārds, kas cēlies no vārda Hanna.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Anna (personvārds)

Anna I

Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Anna I

Anna Leopoldovna

Anna Leopoldovna (dzimusi kā Elizabete Karolīne Kristīne, mirusi) bija Mēklenburgas-Šverīnes hercoga Kārļa Leopolda (Karl Leopold, Herzog von Mecklenburg-Schwerin, 1678-1747) un krievu princeses Katrīnas meita.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Anna Leopoldovna

Anna Monsa

Vācu kvartālā, gleznojis Aleksandrs Benuā. Anna Monsa (Монс, Анна Ивановна (arī Монет, Мунет, Монсиана); dzimusi 1672. vai 1675. gada 26. janvārī, mirusi 1714. gada 15. augustā) bija Krievijas cara un imperatora Pētera Pirmā favorīte un mīļākā, Matrjonas Balkas un Vilima Monsa māsa.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Anna Monsa

Apgaismības laikmets

Racionālisma artefakts Apgaismība bija filozofiskās domas attīstības posms Eiropā, kas radās 18. gadsimtā un ievērojami ietekmēja tā laika izglītotās aprindas.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Apgaismības laikmets

Arklu revīzija

Arklu revīzija bija arklu skaita pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās 16.—19.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Arklu revīzija

Arturs Eižens Zalsters

Arturs Eižens Zalsters (dzimis, miris) bija inženieris konstruktors nestandarta iekārtu konstruēšanā, seno laivu pētnieks un konstruktors, jūrniecības vēstures pētnieks, ķīmijas un ķīmijas tehnoloģiju vēstures pētnieks, hidroloģijas pētnieks, gleznotājs un akvarelists.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Arturs Eižens Zalsters

Arvīds Deģis

Arvīds Deģis (dzimis 1972. gada 9. aprīlī Tukumā) ir latviešu literāts, publicists un publiskā sektora darbinieks, pasākumu moderators un mediators.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Arvīds Deģis

Atzinības krusts

Atzinības krusts ir Latvijas Republikas valsts apbalvojums.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Atzinības krusts

Auces draudzes novads

Auces draudzes novads 1859. gada kartē. Auces draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Auces draudzes novads jeb Auces ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Tukuma virspilskunga iecirkņa Tukuma pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Tuckum), vēlākā Kurzemes guberņas Tukuma apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Auces draudzes novads

Auces vēsture

Auces tirgus laukums (pirms 1940). Auces kopskats (ap 1934). Auces vēsture aptver laiku no viduslaikiem līdz mūsdienām.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Auces vēsture

Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas

Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas ir pirmā dabaszinību enciklopēdija 25 nodaļās latviešu valodā, ko sarakstīja Gothards Frīdrihs Stenders.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas

Austrumprūsija

Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Austrumprūsija

Šarlote Margareta fon Līvena

Šarlote Margareta fon Līvena (1743-1828), Krievijas impērijas ķeizarienes Katrīnas II galminiece, Mežotnes muižas īpašniece, kņaziene.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Šarlote Margareta fon Līvena

Šiliņš

Džordža V attēls un Skotijas ģerbonis uz 1933. gadā kaltā Apvienotās Karalistes šiliņa. Doles pilī kaltā sudraba šiliņa (*I*/SCHIL/LING/.72). Apkārt - leģenda: * DVCATVS * LIVONIE (Livonijas hercogiste) un *MONE*NOVA*ARGENTE (jaunā sudraba monēta). Ketleru dzimtas un Kurzemes hercogistes ģerboņi uz 1576.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Šiliņš

Šlipenbahi

Šlipenbahu ģerbonis Baronu Šlipenbahu Bornhūzenes (Baltijas) atzara ģerbonis Grāfu Šlipenbahu ģerbonis Šlipenbahi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Šlipenbahi

Šlokenbekas pils

Šlokenbekas pils 2000. gadā Šlokenbekas muižas vārtu tornis 1904. gadā Skats uz pili Šlokenbekas viduslaiku pils (burtiski - "Slocenes leja") atrodas Tukuma novada Smārdes pagasta Milzkalnē pie Slocenes upes, netālu no Tukuma pilsētas austrumu robežas.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Šlokenbekas pils

Šteinhaueru dzimta

Šteinhaueru dzimta bija Rīgas latviešu dzimta, kas kļuva turīga 18.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Šteinhaueru dzimta

Šverini

Šverinu dzimtas ģerbonis Šverini ir sena dzimta, kuras piederīgie bija arī Kurzemes un Zemgales hercogistes muižnieki 16.—18.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Šverini

Ķīmijas tehnoloģija

Rūpnieciska mēroga destilācijas kolonnas Ķīmijas tehnoloģija (no, chēmeia — 'metālu sakausēšanas māka', τέχνη, tehnē — 'meistarība, māksla' un λογος, logos — 'mācība, jēdziens') ir zinātne par ķīmisko reakciju norisi, metodēm un īpatnībām rūpnieciskajos vai modelējošos procesos.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ķīmijas tehnoloģija

Ķēdaiņu ūnija

Zviedrijas-Lietuvas Ķēdaiņu ūnijas teksts latīņu valodā (1655). Polijas-Lietuvas kopvalsts Otrā Ziemeļu kara laikā (1635. gada robežās). Ķēdaiņu ūnija bija Otrā Ziemeļu kara laikā 1655.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ķēdaiņu ūnija

Ķekava

Ķekava ir pilsēta Latvijā, Ķekavas novada un Ķekavas pagasta centrs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ķekava

Ķekavas novads

Ķekavas novads ir pašvaldība Pierīgā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ķekavas novads

Ķemeri

Ķemeri ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumos.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ķemeri

Ļesnas kauja

Ļesnas kauja (N. Larmesens, pēc 1722). Krievu kavalērijas uzbrukums vezumniekiem (A. Kocebū, 1870). Ļesnas kauja jeb kauja pie Ļesnajas bija Lielā Ziemeļu kara kauja, kas notika pie Slavharadas Baltkrievijas austrumos 1708.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ļesnas kauja

Ļubļinas ūnija

Ļubļinas ūnijas teksts Polijas un Lietuvas zemes, 1526 Polijas un Lietuvas zemes, 1569 Ļubļinas ūnija bija vienošanās par Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas kroņa zemes apvienošanos 1569.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ļubļinas ūnija

Žagaņa

Žagaņa (vēsturiski Zāgana) ir pilsēta Polijas rietumos pie Bobras upes, Lubušas vojevodistes dienvidos.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Žagaņa

Žagare

Žagare ir pilsēta Jonišķu rajonā Lietuvā, pie robežas ar Latviju.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Žagare

Žeimele

Žeimele, arī Žeime, ir miests Lietuvā, Bērsteles upes krastos, seņūnijas centrs Šauļu apriņķī.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Žeimele

Žemaitija

Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Žemaitija

Žemaitijas bīskapija

Žemaitijas bīskapijas muzejs Varņos. Žemaitijas bīskapija bija katoļu bīskapija Žemaitijas teritorijā, kas pastāvēja no 1417.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Žemaitijas bīskapija

Žemaitijas kunigaitija

Žemaitijas kunigaitija jeb Žemaitijas kņaziste vai Žemaitijas seņūnija (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė), saukta arī par Žemaitijas stārastiju vai Žemaitijas hercogisti, bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Žemaitijas kunigaitija

Ēdas

Ēdas ir ciems Kuldīgas novada Rumbas pagastā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ēdas

Ērberģe

Ērberģe ir ciems Latvijas dienvidos, netālu no Lietuvas robežas.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ērberģe

Ērberģes muiža

Ērberģes muiža, saukta arī par Taubes muižu, bija muiža Ērberģē, tagadējā Aizkraukles novada Mazzalves pagasta teritorijā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ērberģes muiža

Ābeļu muiža

Ābeļu muiža bija kroņa muiža, kas atradās mūsdienu Jēkabpils novada Ābeļu ciemā, Daugavas kreisajā krastā pie Barana ietekas, iepretim Kaupres pilskalnam.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ābeļu muiža

Ābrahams Marīns

Ābrahams Marīns (miris 1689. gadā) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes sūtnis Londonā, Tobago gubernators.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ābrahams Marīns

Ādams Lēvenhaupts

Ādams Ludvigs Lēvenhaupts (1659–1719) bija zviedru ģenerālis un politiķis.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ādams Lēvenhaupts

Ādolfs Preiss

Ādolfs Preiss (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes Kurzemes mācītājs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ādolfs Preiss

Baldone

Baldone ir pilsēta Ķekavas novadā, 33 km no Rīgas.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Baldone

Baldones draudzes novads

Baldones draudzes novads 1859. gada kartē. Baldones draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Baldones draudzes novads jeb Baldones ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Bauske), vēlākā Kurzemes guberņas Bauskas apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Baldones draudzes novads

Baldones novads

Baldones novads bija pašvaldība Latvijas centrālajā daļā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Baldones novads

Baldones vēsture

Līvenu labiekārtotais Baldones kūrorts 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas, 1795). Baldones peldu iestāde (pirms 1940). Baldones zirgu tramvaja vagoniņi (pirms 1940. gada). Baldones vēsture aptver laika periodu kopš Baldones miesta izveides līdz mūsdienām.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Baldones vēsture

Baltenlande

1919. gadā Antantes valstu ierosinātās Igaunijas, Livonijas un Kurzemes Republikas karte. Pamanāma neprecīzi iezīmētā robeža ar Lietuvas Republiku un kļūdainais Cēsu nosaukums (''Bendeni''). Sarkanās armijas okupētā Latgales daļa pagaidām attēlota Baltkrievijas Republikas sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Baltenlande

Baltijas provinces

Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Baltijas provinces

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Baltijas valstis

Baltkrievijas guberņa

Baltkrievijas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa Pāvila I Romanova valdīšanas laikā (1796—1802), kurā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Baltkrievijas guberņa

Barbara Juliāna fon Krīdenere

Viitina), kurā B. fon Krīdenere pavadīja bērnību un vecumdienas. Beāte Barbara Juliāna fon Krīdenere (dzimusi fon Fītinghofa-Šēla, mirusi) bija Rīgā dzimusi vācbaltiešu izcelsmes piētisma mistiķe un rakstniece franču valodā, kura ietekmējusi Krievijas impērijas ķeizara Aleksandra I uzskatus.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Barbara Juliāna fon Krīdenere

Bauska

Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Bauska

Bauskas ģerbonis

Bauskas pilsētas ģerbonis ir viens no Bauskas pilsētas oficiālajiem simboliem.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Bauskas ģerbonis

Bauskas draudzes novads

Bauskas draudzes novads 1859. gada kartē. Bauskas draudzes novads 1770. gada kartē. Bauskas draudzes novads jeb Bauskas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Bauske), vēlākā Kurzemes guberņas Bauskas apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Bauskas draudzes novads

Bauskas ebreji

Bauskas sinagoga (centrā, daļēji aizsegta ar koku) Bauskas ebreji ir Latvijas ebreju kopienas daļa, kas laikā no 18.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Bauskas ebreji

Bauskas pils

Bauskas pils ir vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Bauskas pils

Bauskas rātsnams

Bauskas rātsnams ir 17.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Bauskas rātsnams

Bāžciems

Bāžciems ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumu daļā Lielupes kreisajā krastā starp Sloku un Brankciemu.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Bāžciems

Bārbele

Bārbele ir ciems Latvijas dienvidos, Zemgalē, Bauskas novada Bārbeles pagasta centrs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Bārbele

Bāriņtiesas Latvijā

Bāriņtiesa ir īpaša iestāde bērna vai aizgādnībā esošas personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzībai.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Bāriņtiesas Latvijā

Bīronu dzimta

hercogs Kārlis. Kurzemes un Zemgales hercogu Bīronu ģerbonis. Bīronu dzimta ir vācbaltiešu muižnieku dzimta, no kuras nākuši divi Bīronu dinastijas hercogi Kurzemes un Zemgales hercogistes tronī.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Bīronu dzimta

Bēne

Bēne ir apdzīvota vieta Dobeles novada Bēnes pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Bēne

Bēnes muiža

Bēnes muiža bija Zemgales muiža, kas atradās mūsdienu Dobeles novada Bēnes pagasta Bēnē.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Bēnes muiža

Beķermuiža

Beķera muiža 1930. gada Rīgas kartē Beķermuiža airfoto 1940 Beķermuižas bruģa fragments 2023. gads Beķermuiža jeb Bekera muiža bija muiža senajā Daugavas krastā, kuras vieta mūsdienās atrodama starp Beķera grāvi starp Daugavgrīvas šoseju Voleru un Spilves apkaimēs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Beķermuiža

Beberbeķi

Beberbeķi ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Beberbeķi

Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena

Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena (1703—1782) bija Kurzemes un Zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona sieva.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena

Berķenes muiža

Berķenes muiža, agrāk Lielberķenes muiža atrodas Svētes upes krastā Vilces pagastā, Jelgavas novadā, Latvijā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Berķenes muiža

Bernhards Vilhelms Bīnemanis

Bernhards Vilhelms Bīnemanis (miris 1732) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes luterāņu mācītājs un rakstnieks.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Bernhards Vilhelms Bīnemanis

Birzgales pagasts

Birzgales pagasts ir lielākā no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā Daugavas kreisā krasta daļā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Birzgales pagasts

Bistrami

Baronu Bistramu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Vadakstes muižas kungu māja. Bistrami (no) jeb Bistromi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Kurzemes un Zemgales hercogistē 16.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Bistrami

Blankenfeldes muiža

Blankenfeldes muiža atrodas tagadējā Vilces pagastā, Jelgavas novadā, Latvijā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Blankenfeldes muiža

Bolderāja

Bolderāja ir Rīgas pilsētas Kurzemes rajona apkaime Pārdaugavā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Bolderāja

Brankciems

Brankciems (arī Braņķciems, Braņķu ciems) ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumu daļā Lielupes kreisajā krastā starp Bāžciemu un Mārupes novada Pavasariem.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Brankciems

Brīvmūrniecība

Viens no galvenajiem brīvmūrnieku simboliem — taisnstūris un cirkulis. Uzskata, ka burts '''G''' simbolizē ģeometrijas zinātni. Ikona "Dievs kā Ģeometrs (arhitekts)" no ''Bible moralisée'' (13. gs.). Brīvmūrniecība, arī Brīvmūrnieku ordenis, masonu jeb frankmasonu (no  — 'brīvs', maçon — 'mūrnieks') kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgi morāles, ētikas, filosofijas, metafizikas principi un ideāli.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Brīvmūrniecība

Brīvmūrnieku uzskaitījums — B

Šajā rakstā ir uzskaitīti Latvijas un citu valstu brīvmūrnieki, kuru uzvārds sākas ar burtu "B".

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Brīvmūrnieku uzskaitījums — B

Brīvmūrnieku uzskaitījums — F

Cirkulis un taisnleņķis ar 24 iedaļām ir vispazīstamākais brīvmūrnieku simbols. Burts G norāda uz perfekcijas centieniem.Šajā rakstā ir uzskaitīti Latvijas un citu valstu brīvmūrnieki, kuru uzvārds sākas ar burtu "F".

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Brīvmūrnieku uzskaitījums — F

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko).

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Brestļitovskas miera līgums

Brinkeni

Fon den Brinkenu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon den Brinkeni ir vācbaltiešu dzimta, kas 15.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Brinkeni

Brizules muiža

Brizules muiža Brizules muižas kungu māja ir klasicisma stilā celta ēka, kas atrodas Brizules ciemā, Tukuma novadā, Latvijā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Brizules muiža

Buļļu muiža

Ziemeļupi un tagadējo Lielupes ieteku jūrā, no kuras pa kreisi ar punktētu līniju iezīmēta Kurzemes robeža. Buļļu muiža (Bullenhof, Bullenfahr) bija muiža zemes šaurumā starp Buļļupi un Baltijas jūru.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Buļļu muiža

Buļļuciems

Buļļuciems ir Jūrmalas pilsētas austrumu daļa pie Lielupes ietekas Rīgas līcī, kur izveidojies zvejnieku ciemats.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Buļļuciems

Budbergi-Benninghauzeni

Baronu Budbergu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Budbergu-Beningshauzenu dzimtmuižas - Gārsenes muižas kungu māja. Budbergu dzimtas kapliča Gārsenes kapos. Vidrižos. Budbergi-Beninghauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Budbergi-Benninghauzeni

Bukaišu pagasts

Bukaišu pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām Lietuvas pierobežā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Bukaišu pagasts

Centrālās lielvalstis

Vācijas imperators Vilhelms II, Austroungārijas imperators Francis Jozefs I un sultāns Mehmeds V. Militārās savienības Eiropā Pirmā pasaules kara sākumā. Centrālās lielvalstis violetā krāsā, Antantes — pelēkā un neitrālās — dzeltenā. Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība bija četru valstu savienība Pirmajā pasaules karā, kas karoja pret Antanti.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Centrālās lielvalstis

Daugavas kauja

Daugavas kauja pie Rīgas starp sakšiem un zviedriem. Daugavas kauja, arī Spilves kauja bija otrā lielākā kauja pēc Narvas kaujas Lielajā Ziemeļu kara sākumā starp apvienoto Saksijas kūrfirstistes (9000 vīru) un Krievijas caristes (4 000 vīru) karaspēkiem pret Zviedrijas 7000 vīru karaspēku.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Daugavas kauja

Daugavpils apriņķis

Daugavpils apriņķis (Powiat dyneburski,, no 1893. gada Двинский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas Livonijas hercogistes (1566—1582), Inflantijas vaivadijas (1629—1772), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919), Latvijas Republikas (1918/1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Daugavpils apriņķis

Daugavpils draudzes novads

Ilūkstes apriņķa Daugavpils draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Daugavpils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Daugavpils draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Ilūkstes pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Illuxt), vēlākā Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Daugavpils draudzes novads

Daugavpils komturi

'''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Daugavpils komturi

Daugavpils novads

Daugavpils novads bija 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latgalē un Sēlijā, kurā apvienoja 19 bijušā Daugavpils rajona pagastus.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Daugavpils novads

Dītrihs Ernsts fon Šepings

Dītrihs Ernsts fon Šepings (dzimis, miris) bija vācbaltiešu muižnieks un politiķis.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Dītrihs Ernsts fon Šepings

Dītrihs Evalds fon Grothuss

Dītrihs Evalds brīvkungs fon Grothuss (dzimis, miris) bija Jelgavā dzimis vācbaltiešu izcelsmes komponists un pianists.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Dītrihs Evalds fon Grothuss

Dītrihs fon Keizerlings

Dītrihs fon Keizerlings (Diedrich Graf von Keyserling; 1713—1793) bija krievu-austriešu-turku kara dalībnieks, Kurzemes un Zemgales hercogistes valstsvīrs, iestājās par Saksijas un Prūsijas ietekmes palielināšanos hercogistē.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Dītrihs fon Keizerlings

Detlofs fon Tīzenhauzens

Detlofs fon Tīzenhauzens (dzimis ap 1597. gadu, miris pēc 1684. gada 6. oktobra) bija 16.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Detlofs fon Tīzenhauzens

Dienvidkurzemes novada ģerbonis

Dienvidkurzemes novada ģerbonis ir viens no Dienvidkurzemes novada oficiālajiem simboliem.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Dienvidkurzemes novada ģerbonis

Dienvidkurzemes novads

Dienvidkurzemes novads ir Latvijas pašvaldība, kurā 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas laikā 2021. gada 1.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Dienvidkurzemes novads

Dienvidsusēja

Dienvidsusēja, saukta arī Susēja, Lielā Susēja vai Suseja, ir Mēmeles labā krasta pieteka.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Dienvidsusēja

Dobeles draudzes novads

Dobeles draudzes novads 1859. gada kartē. Dobeles draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Dobeles draudzes novads jeb Dobeles ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Dobeles draudzes novads

Doles draudzes novads

Doles draudzes novads (1791. gada karte). Doles-Ķekavas draudzes Sv. Annas baznīca (2000). Doles draudzes novads bija viens no 25 Vidzemes guberņas Rīgas apriņķa draudzes novadiem.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Doles draudzes novads

Doroteja fon Mēdema

Anna Šarlote Doroteja fon Mēdema (dzimusi, mirusi) bija hercoga Pētera fon Bīrona trešā sieva, viena no sava laika izcilākajām un savdabīgākajām personībām Eiropas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Doroteja fon Mēdema

Draudzes novads

Draudzes novads bija vēsturiska administratīva vienība Latvijas teritorijā no 13.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Draudzes novads

Dreņģeru iebraucamā sēta

Dreņģeru iebraucamā sēta ir 19.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Dreņģeru iebraucamā sēta

Driksa

Driksa (pa labi) kā Lielupes atteka. Jelgavā Driksa jeb Driksna ir Lielupes atteka Jelgavas teritorijā, kas aptek Pasta salu un Pils salu, uz kuras atrodas Jelgavas pils.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Driksa

Dubulti (Jūrmala)

Dubulti ir Jūrmalas pilsētas daļa.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Dubulti (Jūrmala)

Durbes draudzes novads

Durbes draudzes novads ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Durbes draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Durbes draudzes novads

Durbes viduslaiku pils

Durbes pilsdrupas 19. gadsimta sākumā. Durbes pilsdrupas 1901. gada attēlā. Durbes pils drupas mūsdienās. Durbes viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa, vēlāk Kurzemes hercogistes nocietinājums un saimniecības pils Durbē.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Durbes viduslaiku pils

Dvēseļu revīzijas

Loberģu muižas (''Blumbergshof'') 1858. gada dvēseļu revīzijas saraksta (''Revisions-Liste'') titullapa (vāciski). Dvēseļu revīzijas bija tautskaišu nosaukums Krievijas caristes (1719), vēlāk Krievijas Impērijas teritorijā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Dvēseļu revīzijas

Dvietes paliene

Dvietes paliene ir 2004.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Dvietes paliene

Eķengrāves muiža

Eķengrāves muižas ēkas 20. gadsimta sākumā. Eķengrāves muižas (agrāk Eichengrabe) kungu māja atrodas Jēkabpils novada Eķengrāvē, netālu no Viesītes.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Eķengrāves muiža

Ebreju vēsture Latvijā

Ebreju vēsture Latvijā apkopo svarīgākos Latvijas ebreju kopienas vēstures posmus no Livonijas Konfederācijas laikiem 16.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ebreju vēsture Latvijā

Eglonas-Susējas kanāls

Eglaines-Susēja kanāla projekts (1668. gada karte). Kaņierim 17. gadsimtā. Eglonas-Susējas kanāls (arī Hercoga Jēkaba kanāls) bija hercoga Jēkaba valdīšanas laikā 1667.—1668.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Eglonas-Susējas kanāls

Elīza fon der Reke

Elizabete (Elīza) Šarlote Konstance fon der Reke (Elisabeth Charlotte Constanzia von der Recke; dzimusi, mirusi) bija Kurzemes vācbaltiešu dzejniece un publiciste.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Elīza fon der Reke

Emburgas pils

Izpostītā Emburgas pils (''Annenburg'') pie Lielupes pārceltuves 17. gadsimtā (Šturns, 1661). Emburgas pils bija vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils, kura atradās pakalnā pie Ragvēžu upītes tagadējo Emburgas "Lauksaimnieku" māju vietā Salgales pagastā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Emburgas pils

Ernests Johans Bīnemanis

Gaisa balona palaišana Ernests Johans Bīnemanis (1753—1806) bija latviešu cilmes izgudrotājs, Academia Petrina mehāniķis (1778—1788), skolotājs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ernests Johans Bīnemanis

Ernsts Johans Bīrons

Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ernsts Johans Bīrons

Ernsts Johans fon Firkss

Ernests Johans fon Firkss (von Fircks, 1737-1782) bija Kurzemes muižnieks, Nurmuižas un Oktes muižas īpašnieks no Firksu dzimtas, viens no brīvmūrnieku ordeņa vadītājiem Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ernsts Johans fon Firkss

Ezeres draudzes novads

Ezeres un Saldus draudžu novadi 1770. gada kartē. Ezeres draudzes novads jeb Ezeres ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Kuldīgas virspilskunga iecirkņa Kuldīgas pilskunga iecirkņa, vēlākā Kurzemes guberņas Kuldīgas apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ezeres draudzes novads

Fītinghofi

Baronu Fītinghofu-Šēlu dzimtas ģerbonis. Fītinghofi, saukti par Šēliem (vāciski: von Vietinghoff genannt Scheel), jeb Fītinghofi-Šēli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Fītinghofi

Felkerzāmi

Felkerzāmu dzimtas ģerbonis (1882). Felkerzāmi vai Felkezambi ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 15.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Felkerzāmi

Ferdinands Ketlers

Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ferdinands Ketlers

Firhtegots Lēberehts fon Nordenflihts

Firhtegots Lēberehts fon Nordenflihts (1752—1815) bija Latvijā dzimis raktuvju direktors Polijā-Lietuvā, vēlāk Peru.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Firhtegots Lēberehts fon Nordenflihts

Fjodors Vojeikovs

Fjodors Vojeikovs (1703—1778) bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālis, diplomāts un ierēdnis.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Fjodors Vojeikovs

Frančesko Bartolomeo Rastrelli

Bartolomeo Frančesko (Frančesko Bartolomeo) Rastrelli (1700. gads Parīze — 1771. gada 29. aprīlis Sanktpēterburga) bija itāļu izcelsmes Krievijas Impērijas galma arhitekts ķeizarienes Annas un Elizabetes valdīšanas laikā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Frančesko Bartolomeo Rastrelli

Frīderike Līniga

Frīderike Līniga, dzimusi Berga (dzimusi, mirusi) bija Dignājā dzimusi vācbaltiešu entomoloģe, zvīņspārņu (tauriņu) pētniece.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Frīderike Līniga

Frīdrihs Gustavs Mačevskis

Frīdrihs Gustavs Mačevskis (vācu: Friedrich Gustav Maczewski, 1761–1813) bija vācbaltu cilmes latviešu garīgās dzejas autors, literāts, teologs, tulkotājs, sabiedrisks darbinieks.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Frīdrihs Gustavs Mačevskis

Frīdrihs Hartmanis Barizjens

Frīdrihs Hartmanis Barizjens (dzimis, miris, pēc citiem datiem) bija baroka gleznotājs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Frīdrihs Hartmanis Barizjens

Frīdrihs Kazimirs Ketlers

Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Jelgavā (Mītavā), miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Frīdrihs Kazimirs Ketlers

Frīdrihs Ketlers

Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Frīdrihs Ketlers

Frīdrihs Korfs

Frīdrihs Nikolajs Georgs fon Korfs (1773—1823) bija Kurzemes muižnieks, Krievijas impērijas armijas ģenerāladjutants (1810) un ģenerālleitnants (1812).

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Frīdrihs Korfs

Frīdrihs Vilhelms Ketlers

Frīdrihs III Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija Kurzemes hercogs no līdz.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Frīdrihs Vilhelms Ketlers

Gambija

Gambijas Republika (Republic of The Gambia) ir valsts Rietumāfrikā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Gambija

Gārsene

Gārsene (arī Gārsine) ir ciems Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Gārsene

Gārsenes muiža

Gārsenes muižas kungu māja jeb Gārsenes pils atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagasta Gārsenē.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Gārsenes muiža

Georgs Elgers

Georgs Elgers, arī Juris Eļģers (dzimis 1585. gadā, miris), bija latviešu izcelsmes katoļu priesteris, garīgo tekstu autors un lektors jezuītu koledžās.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Georgs Elgers

Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms

Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms (1766—1848) bija vācbaltiešu muižnieks, Kurzemes bruņniecības sekretārs (1795), delegācijas sastāvā parakstījis Kurzemes hercogistes pievienošanas aktu Krievijas Impērijai.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms

Georgs Heinrihs Loskīls

Georgs Heinrihs Loskīls arī Juris Indriķis Loskils (1740. gada 7. novembris - 1814. gada 23. februāris) bija Latvijā dzimis brāļu draudzes mācītājs, rakstnieks un garīgo dziesmu autors, kas veidojis un vadījis šo reliģisko apgaismības kustību tagadējā Latvijā, Vācijā, Polijā un ASV.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Georgs Heinrihs Loskīls

Georgs Kristofs fon Līdinghauzens-Volfs

Georgs Kristofs fon Līdinghauzens-Volfs (dzimis, miris) bija Kurzemes muižnieks un politiķis.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Georgs Kristofs fon Līdinghauzens-Volfs

Georgs Mancelis

Georgs Mancelis, arī Juris Mancelis (dzimis, miris), bija vācbaltiešu cilmes latviešu literāts un valodnieks.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Georgs Mancelis

Gerhards Remlings

"Jauna un maza latviešu dziesmu grāmata". Titullapa (1779). Gerhards Remlings (1633 - 1695), latviski saukts Ģi(e)rts Remuliņš, bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, dzejnieks un tulkotājs latviešu valodā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Gerhards Remlings

Goļicini

Goļicinu dzimtas ģerbonis (1798). Goļicini ir sena krievu augstmaņu (kņazu) dzimta, pie kuras piederēja daudz ievērojamu krievu valstsvīru.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Goļicini

Gothards Frīdrihs Stenders

Birzgales, vēlāk Žeimeles luterāņu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender), saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Gothards Frīdrihs Stenders

Gothards Ketlers

Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Gothards Ketlers

Grāvendāles muiža

Grāvendāles muižas kungu māja (1912). Grāvendāles muižas kungu māja atradās Lielupes kreisajā krastā Bauskas novada Viesturu pagastā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Grāvendāles muiža

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Gregora kalendārs

Grobiņas apriņķis

Grobiņas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Aizputes apriņķa (līdz 1819. gadam Grobiņas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Grobiņas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1920) sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Grobiņas apriņķis

Grobiņas draudzes novads

Grobiņas draudzes novads (1859). Grobiņas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Grobiņas draudzes novads

Grobiņas pils

Grobiņas pils, kad tajā uzturējās hercogs Jēkabs (Šturns, 1661). Grobiņas pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Grobiņas pilsdrupas mūsdienās. Grobiņas pilsdrupas atrodas Grobiņas pilsētas centrā, Ālandes labajā krastā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Grobiņas pils

Grobiņas vēsture

Grobiņas pilsdrupas un pilsēta (1906). Grobiņas pilskalns (saukts Skābārža kalns) 1930. gados. Grobiņas vēsture aptver laika periodu kopš Grobiņas dibināšanas Vikingu laikmetā līdz mūsdienām.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Grobiņas vēsture

Gustavs Bīrons

Gustavs fon Bīrons (dzimis, miris) bija Krievijas armijas ģenerālanšefs, Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona jaunākais brālis, Aleksandra Menšikova meitas Aleksandras vīrs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Gustavs Bīrons

Gustavs II Ādolfs

Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Gustavs II Ādolfs

Gustavs Manteifelis

Gustavs Manteifelis ( —) bija vācbaltu/poļu publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Gustavs Manteifelis

Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs

Gustavs Matiass Lambsdorfs ģenerāļa tērpā (pēc 1795) Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs (1745-1828), bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālis, Kurzemes guberņas civilgubernators (1796–1798), ķeizara Nikolaja I audzinātājs, grāfs (no 1817).

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs

Gvarde (Krievija)

Preobraženskas gvardes pulka kereivja krūšu nozīme Izmailovskas gvardes pulka kareivja krūšu nozīme Gvarde (no) bija elitāra izlases karaspēka vienība.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Gvarde (Krievija)

Heikingi

Fon Heikingu dzimtas ģerbonis. Fon Heikingi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 15.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Heikingi

Heinrihs Ādolfijs

Heinriha Adofi "Pirmais mēģinājums īsi apkopotam ievadam latviešu valodā" (1685). Heinrihs Ādolfijs (dzimis Bžegā, Silēzijā, miris Jelgavā) bija vācu tautības garīdznieks, letonists un garīgo dziesmu tulkotājs, kas darbojās galvenokārt hercoga Jēkaba valdīšanas laikā Kurzemes un Zemgales hercogistē.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Heinrihs Ādolfijs

Heinrihs fon Ofenbergs

Heinrihs fon Ofenbergs (Heinrich von Offenberg, 1752—1827) bija Kurzemes muižnieks, Kurzemes galma virstiesas prezidents, landhofmeistars, slepenpadomnieks (1820-21).

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Heinrihs fon Ofenbergs

Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms

Piltenes apgabala ģeogrāfijas un statistikas apraksts (1841) ar grāfa S. Stroganova ģerboni. Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms (1778—1840) bija vācbaltu muižnieks, žurnālists un ģeogrāfs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms

Hermanis Kārlis fon Keizerlings

Hermanis Kārlis fon Keizerlings (1696—1764) bija Kurzemes vācbaltiešu muižnieks, diplomāts, literāts un mūzikas mīļotājs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Hermanis Kārlis fon Keizerlings

Hermanis Kristofs Finks fon Finkenšteins

Hermanis Kristofs Finks fon Finkenšteins (Fink von Finkenstein, 1693-1758) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes politiķis.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Hermanis Kristofs Finks fon Finkenšteins

Hofcumberges pils

Hofcumberges pilsdrupas 19. gs. vidū (Štafenhāgens). Skats uz Tērveti 1806. gadā (redzams Tērvetes pilskalns, Kalnamuižas ēkas un Hofcumberges pilsdrupas). Hofcumberges pilsdrupas 1830. gadā (no Pauluči albuma). Hofcumberges ordeņa pils jeb Kalnamuižas pils bija Livonijas ordeņa Dobeles komturejas, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistes nocietinājums Tērvetē.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Hofcumberges pils

Hoveni

Baronu Knoringu dzimtas ģerbonis (1882) Hoveni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Hoveni

Hugenoti

Hugenotu krusts, šobrīd Francijas Reformātu baznīcas simbols. Hugenoti (atvasinājums no eitgenôz — "sabiedrotais") ir franču protestanti, kuru izcelsme meklējama 16.—17.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Hugenoti

Iecava

Iecava ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novadā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Iecava

Iecavas draudzes novads

Iecavas draudzes novads 1859. gada kartē. Iecavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Iecavas draudzes novads jeb Iecavas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Bauske), vēlākā Kurzemes guberņas Bauskas apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Iecavas draudzes novads

Ilūkste

Ilūkste ir pilsēta Sēlijas dienvidaustrumos, Augšdaugavas novadā, agrākais Ilūkstes apriņķa un Ilūkstes novada centrs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ilūkste

Ilūkstes apriņķis

Ilūkstes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ilūkstes apriņķis

Imanuels Kants

Imanuels Kants (dzimis, miris) bija vācu filozofs no Austrumprūsijas.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Imanuels Kants

Industriālais piemineklis

Kuldīgas tilts pār Ventu (1874). Ķeguma VES būve 1937. gada septembrī. Industriālie pieminekļi ir ēkas, celtnes, iekārtas, priekšmeti un citi tehniska rakstura objekti, kas atspoguļo ražošanas, amatniecības, transporta, lauksaimniecības attīstību un teritoriju infrastruktūras attīstību, kā arī militāro vēsturi.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Industriālais piemineklis

Inflantijas vaivadija

Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Inflantijas vaivadija

Jakobs Vilde

Jakobs Vilde (dzimis 1679. gadā, miris) bija Bauskā dzimis zviedru zinātnieks un Tartu Universitātes rektors 1707.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jakobs Vilde

Jamas Zapoļskas miera līgums

Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jamas Zapoļskas miera līgums

Jans II Kazimirs Vāsa

Jans II Kazimirs Vāsa (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1648.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jans II Kazimirs Vāsa

Jaunķemeri

Jaunķemeri ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumos Rīgas līča krastā starp Kaugurciemu un Bigauņciemu.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jaunķemeri

Jaundoles pils

Jaundoles pils 17. gadsimtā (J. Helmsa zīmējums no Broces kolekcijas). Jaundoles pilsdrupu un Doles muižas attēls (1830). Doles muižas kungu māja 20. gs. sākumā. Jaundoles pils bija Rīgas domkapitula pils Doles salas dienvidrietumu malā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jaundoles pils

Jaunjelgavas vēsture

Katoļu baznīca (pirms 1940). Jaunjelgavas vēsture aptver laika periodu kopš Jaunjelgavas dibināšanas Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā līdz mūsdienām.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jaunjelgavas vēsture

Jaunpils draudzes novads

Jaunpils draudzes novads 1859. gada kartē. Jaunpils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Jaunpils draudzes novads jeb Jaunpils ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa, vēlāk Kurzemes guberņas Tukuma apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jaunpils draudzes novads

Jāņa Čakstes bulvāris

Jāņa Čakstes bulvāris ir Jelgavas bulvāris, kas sākas pie Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Sporta nama, līdztekus promenādei ved gar Driksas kreiso krastu, šķērso Lielo ielu, turpinās kā gājēju iela un beidzas pie savienojuma ar Ausekļa ielu pie Jelgavas tirgus.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jāņa Čakstes bulvāris

Jānis Akermanis

Jānis Rūdolfs Akermanis (dzimis, miris) bija latviešu lidotājs, aviokonstruktors, pedagogs, sabiedriskais darbinieks.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jānis Akermanis

Jānis Langijs

Jānis Langijs jeb Jānis Lange (dzimis 1615. gadā, miris starp 1685. un 1690. gadu) bija Nīcas un Bārtas mācītājs Lejaskurzemē.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jānis Langijs

Jāzeps Dominiks Puzina

Jāzeps Dominiks Puzina (dzimis 1690. gada martā, miris) bija Romas katoļu garīdznieks, Latgales-Piltenes bīskaps no 1740.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jāzeps Dominiks Puzina

Jūlija kalendārs

Jūlija kalendārs bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars (709. gadā ab urbe condita).

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jūlija kalendārs

Jūrmala

Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jūrmala

Jūrmalas vēsture

Majoru pludmale 20. gadsimta sākumā Jūrmalas vēsture aptver laiku no viduslaikiem līdz Jūrmalas pilsētas izveidei 1959.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jūrmalas vēsture

Jēkaba kanāls

Jelgavas pilsētas un pils plāns 1700. gada kartē. Jēkaba kanāls (''Jakobskanal'', oranžā krāsā) 1917. gada kartē. Tolaik aizbērtā daļa iezīmēta ar dzeltenu krāsu Jēkaba kanāls Jelgavas plānos parādījās pēc 1652.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jēkaba kanāls

Jēkabpils

Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jēkabpils

Jēkabpils novads

Jēkabpils novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jēkabpils novads

Jēkabpils novads (2009—2021)

Jēkabpils novads bija pašvaldība Sēlijā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jēkabpils novads (2009—2021)

Jēkabpils vēsture

Krustpils (pa kreisi) un Jēkabpils (pa labi aiz salas) 18. gs. beigās (no Broces kolekcijas). Jēkabpils vēsture aptver laika periodu kopš Krustpils dibināšanas bīskapam Albertam fon Bukshēvdenam piešķirtajā Jersikas ķēniņvalsts daļā līdz mūsdienām.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jēkabpils vēsture

Jēkabs Frīdrihs Hincs

Jēkabs Frīdrihs Hincs (Jekopp Friedrik Hinz,, 1743-1787) bija Apgaismības laikmeta skolotājs un grāmatizdevējs Kurzemes un Zemgales hercogistē.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jēkabs Frīdrihs Hincs

Jēkabs Janševskis

Jēkabs Janševskis (kristīts kā Jēkabs Janovskis; 1865—1931) bija latviešu skolotājs, žurnālists un rakstnieks.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jēkabs Janševskis

Jēkabs Ketlers

Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jēkabs Ketlers

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jelgava

Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija

Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka) Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija

Jelgavas avīze

"Jelgavas avīze" (Mitauische Zeitung) bija Jelgavas laikraksts, kas ar dažādiem nosaukumiem vācu valodā iznāca no 1766.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jelgavas avīze

Jelgavas ģerbonis

Jelgavas pilsētas ģerbonis ir viens no Jelgavas pilsētas oficiālajiem simboliem.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jelgavas ģerbonis

Jelgavas draudzes novads

Jelgavas draudzes novads (''Mitausche Kirchspiel'') 1770. gada kartē. Jelgavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Jelgavas draudzes novads jeb Jelgavas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jelgavas draudzes novads

Jelgavas katoļu katedrāle

Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes katedrāle, kā arī Jelgavas diecēzes bīskapa un Jelgavas dekanāta rezidence.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jelgavas katoļu katedrāle

Jelgavas Latviešu biedrība

Katoļu ielā 11. Jelgavas Latviešu biedrība (JLB) jeb Jelgavas latviešu sadraudzības biedrība ir 1880.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jelgavas Latviešu biedrība

Jelgavas loža "Frīdrihs pie tēvzemes mīlestības"

Jelgavas brīvmūrnieku nams Ezera ielā 19 (1943). Jelgavas loža "Frīdrihs pie tēvzemes mīlestības" bija brīvmūrnieku militārā loža, ko 1812. gada kara laikā nodibināja prūšu virsnieki brīvmūrnieki.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jelgavas loža "Frīdrihs pie tēvzemes mīlestības"

Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem"

Jelgavas brīvmūrnieku nams Ezera ielā 19 (1943). Jelgavas ložas „Zu den drei Gekrönten Schwerdtern“ ģerbonis (vidū) (no K.Broces kolekcijas). Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" (vai senākā rakstībā: „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“) bija galvenais Kurzemes un Zemgales hercogistes brīvmūrnieku centrs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem"

Jelgavas novads

Jelgavas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jelgavas novads

Jelgavas novads (2009—2021)

Jelgavas novads bija pašvaldība Zemgalē, Lielupes abos krastos.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jelgavas novads (2009—2021)

Jelgavas pamiers

Jelgavas pilsētas un cietokšņa plāns (no Zviedrijas kara arhīva 17. gs.). Jelgavas pamiers (poļu: Rozejm w Mitawie, zviedru: Stilleståndet i Mitaw) bija pagaidu izlīgums starp karojošajām pusēm Poļu-zviedru kara (1600-1629) trešā posma (1620—1622) noslēgumā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jelgavas pamiers

Jelgavas pils

Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas).

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jelgavas pils

Jelgavas virspilskunga iecirknis

Bauskas apriņķos. Jelgavas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Jelgavas virspilskunga iecirknis jeb Jelgavas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Jelgavas virspilskunga iecirknis

Johans Albrehts fon Korfs

Johana Albrehta Korfa piemiņas medaļa (1766). Johans Albrehts fon Korfs (1697—1766) bija Kurzemes muižnieks, diplomāts, literāts un grāmatmīlis.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Johans Albrehts fon Korfs

Johans Ādolfs Hollenhāgens

Hollenhāgena teoloģijas doktora disertācija ''De Sacramento In Genere'' (1670). Johans Ādolfs Hollenhāgens (–1710) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, Jelgavas vācu draudzes virsmācītājs un Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Johans Ādolfs Hollenhāgens

Johans Bernulli (astronoms)

Johans Bernulli Johans (III) Bernulli (1744-1807) bija šveiciešu cilmes Berlīnes astronoms, kas cita starpā publicējis ceļojuma aprakstus par savu uzturēšanos Jelgavā un Rīgā (1778).

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Johans Bernulli (astronoms)

Johans fon der Borhs

Johans fon der Borhs, pilnā vārdā Johans Andreass Jozefs fon der Borhs (dzimis 1713. gadā, miris) bija no Borhu dzimtas cēlies Kurzemes hercogistes diplomāts un Polijas-Lietuvas kopvalsts lielkanclers.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Johans fon der Borhs

Johans Frīdrihs Štefenhāgens

Johans Frīdrihs Štefenhāgens (1774–1812) bija Kurzemes hercogistes grāmatu iespiedējs (Hochfürstlich-Kurländischer Hofbuchdrucker), kurš iespieda grāmatas arī latviešu valodā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Johans Frīdrihs Štefenhāgens

Johans Frīdrihs fon Mēdems

Johans Frīdrihs fon Mēdems (Johann Friedrich von Medem, 1722—1785) bija ievērojams Kurzemes un Zemgales hercogistes muižnieks un politiķis.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Johans Frīdrihs fon Mēdems

Johans Frīdrihs fon Reke

Johans Frīdrihs fon Reke (dzimis, miris) bija vācbaltiešu augsta ranga Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas valsts ierēdnis, vēsturnieks un kolekcionārs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Johans Frīdrihs fon Reke

Johans Gabriels Švemšuhs

Johans Gabriels Švemšuhs (Johann Gabriel Schwemschuch, 1733—1803) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes luterāņu mācītājs, teoloģijas profesors Jelgavas akadēmiskajā ģimnāzijā (1775—1798).

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Johans Gabriels Švemšuhs

Johans Georgs Ādams Berlics

Johans Georgs Ādams Berlics (Johann Georg Adam Berlitz, 1753—1837) bija vācu arhitekts, pēc kura projektiem uzceltas Mežotnes muižas, Kazdangas muižas, Elejas muižas, Durbes muižas un citu muižu kungu mājas jeb pilis.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Johans Georgs Ādams Berlics

Johans Georgs Vithauers

Johans Georgs Vithauzers (dzimis, miris) bija vācu mūziķis un komponists.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Johans Georgs Vithauers

Johans Georgs Zulcers

Grāmatas "Skaisto mākslu vispārīgā teorija" titullapa (1771). Johans Georgs Zulcers (1720—1779) bija šveiciešu izcelsmes teologs un Apgaismības laikmeta filozofs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Johans Georgs Zulcers

Johans Gotlībs Groške

Johans Gotlībs Groške (Johann Gottlieb von Groschke, 1760—1828) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes galma ārsts.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Johans Gotlībs Groške

Johans Heinrihs Baumanis

Johans Heinrihs Baumanis (dzimis, miris) bija vācbaltiešu gleznotājs animālists.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Johans Heinrihs Baumanis

Johans Heinrihs Blūmentāls

Johans Heinrihs Blūmentāls (dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts un teologs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Johans Heinrihs Blūmentāls

Johans Heinrihs Kants

Johans Heinrihs Kants (dzimis, miris) bija vācbaltiešu skolotājs un luterāņu mācītājs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Johans Heinrihs Kants

Johans Kristofs Švarcs (jurists)

Johans Kristofs Švarcs (1722—1804) bija vācbaltiešu jurists un vēsturnieks.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Johans Kristofs Švarcs (jurists)

Johans Kristofs Baumbahs

"Jauna un maza latviešu dziesmu grāmata". Titullapa (1779). Johans Kristofs Baumbahs (1742—1801) jeb Jānis Kristaps Baumbahs (vecajā rakstībā: Jan Kristapper Baumbach), bija Kurzemes un Zemgales hercogistes vācbaltiešu mācītājs, valodnieks un tulkotājs latviešu valodā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Johans Kristofs Baumbahs

Johans Kristofs Volters

Johans Kristofs Volters (dzimis, miris) bija Cīravas luterāņu mācītājs un Kurzemes lauku skolu dibinātājs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Johans Kristofs Volters

Johans Lēberehts Eginks

Johans Lēberehts Eginks (Eggink, no ačgārni rakstīta uzvārda Knigge;,, 1784—1867) bija vēstures ainu gleznotājs un portretists, kurš darbojās 19.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Johans Lēberehts Eginks

Johans Melhiors Gotlībs Bēzeke

Johans Melhiors Gotlībs Bēzeke (Johann Melchior Gottlieb Beseke, 1746—1802) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes pedagogs un dabaszinātnieks.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Johans Melhiors Gotlībs Bēzeke

Johans Rūdolfs Šturns

Svētās Romas impērijas delegācijas ceļojums cauri Latvijai 1661. gadā (no ''Альбомъ Мейерберга'', 1903). Šturna zīmējumu kopojuma izdevums Pēterburgā (1827). Johans Rūdolfs Šturns (Johann Rudolf Storn) bija austriešu mākslinieks, kas 1661.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Johans Rūdolfs Šturns

Johans Rīvijs (mācītājs)

Johans Rīvijs (Johann Rivius de Recklinghausen, miris pirms 1586), reizēm nepareizi dēvēts par Johanu Ringu, bija Reformācijas laika Rīgas latviešu Jēkaba baznīcas draudzes, vēlāk Dobeles draudzes luterāņu mācītājs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Johans Rīvijs (mācītājs)

Johans Reinholds fon Patkuls

Johans Reinholds fon Patkuls (Stokholma — Kazimira, Polija) bija no Latvijas cēlies vācbaltiešu jurists un politiķis, cīnītājs pret zviedru īstenoto muižu redukciju Vidzemē, viens no Lielā Ziemeļu kara organizētājiem.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Johans Reinholds fon Patkuls

Johans Zāmuels Hillners

Johans Zāmuels Hillners (dzimis 1754. gada 17. janvārī, miris 1835. gada 2. decembrī) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un teologs, vairāku teoloģisku rakstu autors, tajā skaitā arī latviešu valodā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Johans Zāmuels Hillners

Kabiles muiža

Kabiles muižas kungu māja. Priekšplānā "Stirnūzis", aiz tā — staļļa mūra sienas. Bīlovu dzimtas ģerbonis (sākotnēji atradies kungu mājas priekšā, pašlaik — pie klēts). Kabiles muiža bija Kurzemes muiža, kas atradās Kabilē.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kabiles muiža

Kaldabruņas luterāņu baznīca

Kaldabruņas Evaņģēliski luteriskā baznīca, saukta arī par Červonkas baznīcu, ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Rubenes pagasta "Kalna Mačulānos" Sēlijā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kaldabruņas luterāņu baznīca

Kalendāra nemieri Rīgā

Kalendāra nemieri Rīgā bija Rīgas pilsētnieku sacelšanās 1584.-1589.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kalendāra nemieri Rīgā

Kandava

Kandava ir pilsēta Kurzemes austrumos, Abavas senlejas austrumu galā, Tukuma novadā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kandava

Kandavas draudzes novads

Kandavas draudzes novads 1859. gada kartē. Kandavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Kandavas draudzes novads jeb Kandavas ķirspēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Tukuma virspilskunga iecirkņa Talsu pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Talsen), vēlākā Kurzemes guberņas Talsu apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kandavas draudzes novads

Kandavas viduslaiku pils

Kandavas pilsdrupas ar pulvertorni 18. gadsimta beigās. Kandavas skats ar pilsdrupām 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Kandavas viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Kandavā, kas no 13.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kandavas viduslaiku pils

Karaļa Prūsija

Kulmas zemes, vēlāk Karaļa Prūsijas karogs (1466) Varmijas bīskapiju (dzeltena, ''Fürstbistum Ermland'') Karaļa Prūsija jeb Rietumprūsija bija autonoma Polijas karaļvalsts (no 1466), vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts (no 1569) daļa seno prūšu (agrāko Kulmas, Pamedes un Varmijas zemju) un Pomerānijas teritorijā līdz Polijas dalīšanai 1772.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Karaļa Prūsija

Karaļauči

Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Karaļauči

Kartupelis

Kartupelis ir daudzgadīgs nakteņu ģints augs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kartupelis

Katoļu iela (Jelgava)

Katoļu iela ir viena no Jelgavas ielām, kas sākas pie krustojuma ar Lielo ielu, ved gar Jelgavas katoļu katedrāli, tālāk turpinās līdz Sudrabu Edžus ielai.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Katoļu iela (Jelgava)

Katrīna I

Katrīna I (dzimusi Marta Skavronska (1684—1727) bija Krievijas impērijas ķeizariene, sākotnēji kā Pētera I līdzvaldniece no 1724. gada, pēc viņa nāves kā patvaldniece no 1725. gada. Viņas meita Elizabete arī kļuva par Krievijas impērijas ķeizarieni, arī visi nākamie Krievijas impērijas valdnieki, izņemot Katrīnu II, bija viņas tiešie pēcnācēji.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Katrīna I

Katrīna II Lielā

Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Katrīna II Lielā

Kaugurciems

Kaugurciems ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumu daļā starp Vaivariem, Kauguriem un Jaunķemeriem.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kaugurciems

Kauguri (Jūrmala)

Kauguri ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumu daļā starp Sloku un Kaugurciemu.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kauguri (Jūrmala)

Kauja pie Jēkabpils

Kauja pie Jēkabpils bija viena no Lielā Ziemeļu kara lielajām kaujām, kurā 1704.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kauja pie Jēkabpils

Kauja pie Salaspils

Kauja pie Salaspils var būt.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kauja pie Salaspils

Kazimirs

Kazimirs ir valdnieku vārds: Polijā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kazimirs

Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs

Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs (1775—1825) bija vācbaltiešu dzejnieks.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs

Kālija karbonāts

Kālija karbonāts (K2CO3) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī un veido bāzisku šķīdumu.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kālija karbonāts

Kārlis Amenda

Kārlis Frīdrihs/ Ferdinands Amenda (dzimis, miris) bija Turlavā dzimis Talsu mācītājs un vijolnieks, tuvs Bēthovena draugs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kārlis Amenda

Kārlis Bursi

Kārlis Gotlībs Heinrihs Frīdrihs Bursi (dzimis, miris), arī Kārlis Bursijs, bija vācbaltiešu ārsts, literāts un komponists, atmiņu par Bēthovenu autors.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kārlis Bursi

Kārlis Evalds fon Renne

Kārlis Evalds fon Renne (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes kavalērijas ģenerālis Krievijas cara Pētera I dienestā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kārlis Evalds fon Renne

Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers

Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers, arī Kārlis Hugenberģers (Karl Friedrich Jacob Hugenberger, 1784—1860), bija Kurzemes vācbaltiešu mācītājs, dzejnieks un tulkotājs latviešu valodā, kas studiju gados stipri iespaidojās no vācu Apgaismības laikmeta dzejniekiem Gētes un Šillera.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers

Kārlis Frīdrihs Vatsons

Kārlis Frīdrihs Vatsons (dzimis, miris) bija Kurzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs, viens no pirmajiem latviešu etnogrāfijas un vēstures pētniekiem.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kārlis Frīdrihs Vatsons

Kārlis Gothards Elferfelds

Kārlis Gothards Elferfelds, arī Elverfelds (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, teologs, filozofs, publicists, literāts, izdevējs un grāmatu izplatītājs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kārlis Gothards Elferfelds

Kārlis Heinrihs fon Heikings

Kārlis Armands Heinrihs fon Heikings (1752—1809) bija vācbaltiešu valstsvīrs un jurists, Kurzemes muižnieks, Kurzemes bruņniecības pārstāvis Varšavas galmā (1782).

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kārlis Heinrihs fon Heikings

Kārlis Jēkabs Ketlers

Kārlis Jēkabs Ketlers, Kurzemes princis (1654—1676) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercoga pulka virsnieks.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kārlis Jēkabs Ketlers

Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems

Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems (Karl Johann Friedrich von Medem, 1762-1827) bija ievērojams Kurzemes un Zemgales hercogistes politiķis.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems

Kārlis Kraukliņš

Kārlis Konstantīns Kraukliņš jeb Kārlis Krauklings (1792-1873) bija latviešu cilmes muzejnieks, bibliotekārs, žurnālists.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kārlis Kraukliņš

Kārlis Kristians Jozefs

Kārlis Kristians Jozefs no Saksijas, arī Saksijas Kārlis (vācu: Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen; dzimis 1733. gada 13. jūlijā Drēzdenē, miris 1796. gada 16. jūnijā Drēzdenē) bija Saksijas princis, no 1758.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kārlis Kristians Jozefs

Kārlis Ludvigs Vilperts

Kārlis Ludvigs Vilperts (1786–1861) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kārlis Ludvigs Vilperts

Kārlis Vilhelms Krūze

Kārlis Vilhelms Krūze (Karl Wilhelm Cruse, 1765.25.IX Kēnigsbergā—1834.22.III Jelgavā) bija Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas vēstures profesors un garīdznieks.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kārlis Vilhelms Krūze

Kūdra (Jūrmala)

Kūdra ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumu daļā starp Ķemeriem un Brankciemu.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kūdra (Jūrmala)

Keizerlingi

Keizerlingu dzimtas ģerbonis Keizerlingi (vai von Keyserlingk) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 15.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Keizerlingi

Ketleru dzimta

Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru ("katlnieku") dzimtas seno simbolu. hercogs Kārlis. Ketleru dzimta ir dižciltīga vācu dzimta no Vestfālenes.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ketleru dzimta

Ketleru dzimtas ģerbonis

Kurzemes ģerbonis Ketleru dzimtas valdīšanas laikā (no Zībmahera kataloga, 1605).Ketleru dzimtas ģerboņa mūsdienu variants. Ketleru dzimtas ģerbonis ir ģerbonis, kas simbolizēja piederību Ketleru dinastijai (katla kāsis), tās statusu, un ko kā savu simbolu izmantoja šai dzimtai piederīgie Kurzemes un Zemgales hercogi līdz 1737.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ketleru dzimtas ģerbonis

Kleisti (dzimta)

Fon Kleistu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Fon Kleisti ir Pomerānijas vendu dižciltīgo dzimta, kuras viens no atzariem 17.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kleisti (dzimta)

Klopmaņi

Klopmaņu dzimtas ģerbonis. Fon Klopmaņi ir vācbaltiešu dzimta, kas 15.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Klopmaņi

Knabenavi

Fon Knabenavi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 16.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Knabenavi

Koloniālisms

Koloniālisms ir kādas nācijas suverenitātes paplašināšana ārpus savas teritorijas un politiskas kontroles ieviešana šajā teritorijā, tādējādi izmantojot kolonizētās teritorijas resursus, darbaspēku un iegūstot dažādus citus labumus un priekšrocības.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Koloniālisms

Konstantīns Grēvinks

Konstantīns Kaspars Andrejs fon Grēvinks (1819-1887) bija latviešu cilmes vācbaltiešu ģeologs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Konstantīns Grēvinks

Korfi

Korfu dzimtas ģerbonis (1882) Korfi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Korfi

Koscjuško sacelšanās

Pēc uzvaras par Krievijas Impērijas karaspēku kaujā pie Raclavices (Jans Matejko, 1888). Karaspēku pārvietošanās Koscjuško sacelšanās laikā un svarīgāko kauju vietas. Tadeuša Koscjuško sacelšanās (insurekcja kościuszkowska) bija sacelšanās Polijas—Lietuvas kopvalstī 1794.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Koscjuško sacelšanās

Krieviņi

Krieviņi bija voti, kurus 1445.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Krieviņi

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Krievijas Impērija

Krievijas vēsture

Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Krievijas vēsture

Krievu valoda Latvijā

Krievu valoda Latvijā ir otrā izplatītākā Latvijas iedzīvotāju lietotā valoda.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Krievu valoda Latvijā

Kristaps Nikolajs Radvils

Kristaps Nikolajs Radvils, saukts Pērkons arī Kšištofs Radzivils; dzimis, miris) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un karavadonis no Radvilu dzimtas. Viļņas vaivads (no 1584), Lietuvas lielhetmanis (no 1589), sakāva zviedrus Kokneses kaujā (1601). Viens no kalvinistu līderiem Lietuvas lielkņazistē.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kristaps Nikolajs Radvils

Kristiāns Frīdrihs Šmits fon der Launics

Kristiāns Frīdrihs Launics, no 1814.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kristiāns Frīdrihs Šmits fon der Launics

Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems

Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems (Christoph Dietrich Georg von Medem, 1721—1782) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes landmaršals un virspadomnieks.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems

Kristofs fon Rape

Kristofs fon Rape (dzimis, miris) bija Kurzemes izcelsmes muižnieks, Prūsijas hercogistes kanclers no 1604.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kristofs fon Rape

Kristofs Frīdrihs Neanders

Mācītāja K.F.Neandera siluets lapas augšā (J.K.Broces zīmējums, 4.sējums). Kristofs Frīdrihs Neanders (Christoph Friedrich Neander; dzimis, miris) bija vācbaltu mācītājs, literāts, Apgaismības kustības darbinieks, Dobeles iecirkņa prāvests, Kurzemes dziesmugrāmatas autors.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kristofs Frīdrihs Neanders

Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems

Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems, saukts Žanno Mēdems (1763—1838), bija galminieks Prūsijas karaļu Frīdriha II Lielā, Frīdriha Vilhelma II un Krievijas impērijas ķeizara Pāvila I galmos.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems

Kuģubūve

Kuģa korpuss sausajā dokā Kuģubūve ir smagās rūpniecības nozare, kas veic kuģu būvēšanu un remontu.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kuģubūve

Kuldīga

Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kuldīga

Kuldīgas draudzes novads

Kuldīgas draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Kuldīgas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Kuldīgas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistē, pēc 1818.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kuldīgas draudzes novads

Kuldīgas novads

Kuldīgas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kuldīgas novads

Kuldīgas pils

Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kuldīgas pils

Kuldīgas vēsture

katoļu (3) baznīcas, rātsnams (4), zvēru dārzs (5) un Ventas rumba (Johana Georga Veiganda zīmējums). Kuldīgas vēsture aptver Kuldīgas vēstures laika periodu kopš Kuldīgas pils uzcelšanas senajā kuršu Bandavas zemē līdz mūsdienām.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kuldīgas vēsture

Kuldīgas vecpilsēta

Kuldīgas vecpilsēta ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauts objekts.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kuldīgas vecpilsēta

Kuldīgas virspilskunga iecirknis

Kuldīgas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Kuldīgas virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem pēc Aizputes virspilskunga iecirkņa izveides (1859). Kuldīgas virspilskunga iecirknis jeb Kuldīgas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kuldīgas virspilskunga iecirknis

Kuntas Kinteha sala

Jēkaba forta drupas uz Džeimsa salas mūsdienās.Kurzemes kolonija Gambijas upes grīvā. Kuntas Kinteha sala (agrāk pazīstama arī kā Džeimsa sala un Svētā Andreja sala) ir sala Gambijā, Gambijas upes grīvā, 30 kilometru attālumā no upes ietekas Atlantijas okeānā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kuntas Kinteha sala

Kurši

Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurši

Kuršu ķoniņi

Turlavas pagasta ģerbonī Septiņu ķoniņu brīvciemi 1890. gada kartē (''Baltikum nach Rücker''). Kuršu ķoniņi (viduslejasvācu: Cursken konyngh) bija kuršu dižciltīgo pēcteči, septiņu Kurzemes brīvciemu — Ķoniņciema, Kalējciema, Pliķu ciema, Ziemeļciema Turlavas pagastā, Dragūnciema Rumbas pagastā, Viesalgciema Snēpeles pagastā un Sausgaļciema Padures pagastā — iemītnieki, kas kā tieši vasaļi no Livonijas ordeņa bija saņēmuši lēņu grāmatas un kam par dienestu ordeņa karaspēkā bija piešķirta virkne privilēģiju un zeme.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kuršu ķoniņi

Kursa (valsts)

Kursas ķēniņvalsts bija kuršu apdzīvoto pilsnovadu apvienība viduslaikos, kas pirmo reizi pieminēta 9.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kursa (valsts)

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzeme

Kurzemes Amerikas kolonizēšana

Great Courland Bay). Kurzemes un Zemgales hercogiste bija visu laiku 2.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes Amerikas kolonizēšana

Kurzemes bīskapija

Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes bīskapija

Kurzemes bruņniecība

Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes bruņniecība

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes guberņa

Kurzemes gubernatoru uzskaitījums

19. gadsimtā Kurzemes hercogu Jelgavas pils pārtapa par Kurzemes gubernatoru rezidenci. Kurzemes gubernatori bija Zviedrijas, vēlāk Krievijas impērijas valdnieku iecelti Kurzemes, Zemgales un Sēlijas pārvaldnieki no 18.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes gubernatoru uzskaitījums

Kurzemes hercogistes kolonijas

Kurzemes hercogistes kolonijas bija Kurzemes un Zemgales hercogistes aizjūras īpašumi Rietumāfrikā Gambijas upes grīvā un Vidusamerikā Tobāgo salā hercoga Jēkaba valdīšanas laikā un neilgi pēc viņa nāves (1651—1690).

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes hercogistes kolonijas

Kurzemes landtāgs

Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes landtāgs

Kurzemes Marija Amālija

Kurzemes Marija Anna Amālija (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera un Brandenburgas Luīzes Šarlotes meita, sava brālēna Hesenes-Kaseles landgrāfa Kārļa sieva un Zviedrijas karaļa Fredrika I māte.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes Marija Amālija

Kurzemes sacelšanās

Kurzemes sacelšanās bija karadarbība Kurzemes hercogistes teritorijā no 1794.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes sacelšanās

Kurzemes un Zemgales hercogi

Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogi

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)

Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)

Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)

Kurzemes bruņniecības manifests par atteikšanos no saistības ar Poliju (1. lapa). Piltenes apgabala valdības pakļaušanās akts Krievijas impērijas ķeizarienei (1795. gada 28. martā). Pirmā un pēdējā lapa ar Piltenes apgabala valdības parakstiem. Kurzemes guberņas (Jelgavas vietniecības) karte (1796).

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)

Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonis

Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonis bija viens no Kurzemes un Zemgales hercogistes heraldiskajiem simboliem, kurā Kurzemi simbolizēja lauva, bet Zemgali un Sēliju – alnis.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonis

Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents

Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendenti bija Kurzemes un Zemgales hercogistes luterāņu baznīcas augstākās administratīvās varas nesēji jeb superintendenti un Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas draudzes mācītāji.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents

Kurzemes Zemes sapulce

Kurzemes Zemes sapulce bija Vācijas Impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes Zemes sapulce

Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste

Piltenes apgabala (jērs un krusts) simboliem vidū. Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste bija 1812.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste

Lambsdorfi

Grāfu Lambsdorfu ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Lambsdorfi jeb Lambsdorfi no Venges ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 15.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lambsdorfi

Landtāgs

Vidzemes landtāga sēžu nams, tagad Latvijas Saeimas nams Landtāgs ( — ‘zemes sapulce’) ir pārstāvju sapulce vācvalodīgajās zemēs (pavalstīs) Vācijā un Austrijā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Landtāgs

Lapmežciema pagasts

Lapmežciema pagasts ir viena no Tukuma novada teritoriālajām vienībām Rīgas līča piekrastē.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lapmežciema pagasts

Latgales vēsture

guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latgales vēsture

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvieši

Latviešu mitoloģija

Latvju dainu 6. sējumam (1931) Latviešu mitoloģija ir latviešu kultūrai raksturīgo mītu un ticējumu kopums, kas veidojies baltu reliģijas, kristietības un jaunāko laiku tautiskās kultūras (galvenokārt Pirmās atmodas) mijiedarbībā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latviešu mitoloģija

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvija

Latvijas autonomijas idejas

Augusta Bīlenšteina 1884. gadā izveidotā latviešu valodas izplatības karte (''Lettisches Sprachgebiet''), kas vēlāk kalpoja vienotās Latvijas (Kurzemes, Vidzemes un Latgales) robežu iezīmēšanai. Latvijas autonomijas idejas bija latviešu politiskā nacionālisma izpausmes, kas aizsākās līdz ar tautas atmodu 19.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvijas autonomijas idejas

Latvijas ģerbonis

Latvijas valsts ģerbonis apstiprināts Satversmes sapulcē 1921.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvijas ģerbonis

Latvijas demogrāfija

Latvijas populācijas piramīda 2020. gadā Latvijas demogrāfija ir Latvijas iedzīvotāju demogrāfisko rādītāju kopums, ietverot informāciju par Latvijas iedzīvotāju skaitu, tautību, urbanizācijas līmeni, dzimumstruktūru, vecumstruktūru un citiem rādītājiem.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvijas demogrāfija

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags (kopš 1993. gada). Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) konsistorijas vadītājs, kam piemīt augstākā garīgā un administratīva atbildība Rīgas arhidiecēzē un Daugavpils un Liepājas diecēzēs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi

Latvijas karogu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā uzskaitīti vēsturiskie un pašreizējie Latvijas karogi.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvijas karogu uzskaitījums

Latvijas krievu vēsture

B.F.Rastrelli projektētā krievu pareizticīgā baznīca Jelgavā (18. gadsimts). Latvijas krievu vēsture ir daļa no Latvijas vēstures par Latvijas krievu etniskās kopienas veidošanos vairākos imigrācijas viļņos daudzu gadsimtu gaitā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvijas krievu vēsture

Latvijas kultūrvēsturiskie novadi

Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas 2021. gadā. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas līdz Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanai 2021. gadā. R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu valodas dialektu izplatība.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvijas kultūrvēsturiskie novadi

Latvijas mākslas vēsture

Vilhelms Purvītis "Ziema" (1910) Latvijas mākslas vēsture ir Latvijas mākslas vai latviešu izcelsmes mākslinieku mākslas vispārējā attīstības gaita, aplūkojot atsevišķus mākslas veidus, žanrus, virzienus un skolas.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvijas mākslas vēsture

Latvijas nosaukums

Lettland). Latvijas nosaukums ir apzīmējums mūsdienu Latvijas Republikas teritorijai dažādos laikos.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvijas nosaukums

Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture

Artūra Baumaņa glezna) Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture

Latvijas valsts apbalvojumi

Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku speciālo uzdevumu vienības (SUV) kareivja goda zīme. 1996. gads Latvijas Valsts apbalvojumi ir ordeņi un goda zīmes.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvijas valsts apbalvojumi

Latvijas vācieši

Vācietība Latvijā. Latvijas karte ar vāciskajiem vietvārdiem un vācbaltiešu skaitu apdzīvotajās vietās. No: Kurts Štafenhāgens. ''Das Deutschtum in Lettland'' (1927) Latvijas vācieši ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām, daļa no Baltijas provinču vāciešiem jeb vācbaltiešiem.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvijas vācieši

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvijas vēsture

Latvijas vēstures hronoloģija

Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Latvijas vēstures hronoloģija

Līguti

Līguti (agrāk — Ligute) ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Līguti

Līveni

Līvenu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Līveni, līdz 17.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Līveni

Lēdmanes pagasts

Lēdmanes pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lēdmanes pagasts

Lēvenvoldes

Lēvenvoldu dzimtas ģerbonis (1882). Grāfu Lēvenvoldu ģerbonis. Kārlim Gustavam fon Lēvenvoldem piederējusī Mazstraupes pils. Lēvenvoldes ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lēvenvoldes

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lielais Ziemeļu karš

Liepājas ģerbonis

Liepājas ģerbonis ir viens no Liepājas pilsētas oficiāliem simboliem.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Liepājas ģerbonis

Liepājas loža "Enkurs un zobens"

Brīvmūrnieku nams Avotu ielā 10 (pa labi) 2008. gadā. Liepājas ložas nams (20. gadsimta sākumā). Liepājas loža "Enkurs un zobens" bija militārā brīvmūrnieku loža Liepājā, kas strādāja Prūsijas lielložas "Royal York zur Freundschaft" rituālā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Liepājas loža "Enkurs un zobens"

Liepājas loža "Enkurs"

Liepājas ložas nams Avotu ielā 10 pirms 1940. gada. Liepājas ložas "Enkurs" nams (pa labi) 2008. gadā. Liepājas loža "Enkurs" bija pirmā neatkarīgās Latvijas teritorijā dibinātā brīvmūrnieku loža, kas strādāja Prūsijas lielložas "Royal York zur Freundschaft" rituālā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Liepājas loža "Enkurs"

Liepājas Pētertirgus

Liepājas Pētertirgus ir tirgus Liepājā, Latvijā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Liepājas Pētertirgus

Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle

Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle ir kultūrvēsturiska celtne un luterāņu baznīca Lielajā ielā 9 Liepājā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle

Liepājas vēsture

Liepājas Jaunais tirgus pirms 1910. gada (tagad Rožu laukums). Liepāja Prūsijas hercogistes pakļautības laikā. Redzami: A. Liepāja (''Lÿbo'') ar baznīcu. B. Tilta gala bastioni. C. Pārvaldes nams. E. Osta upes grīvā. F.G.H. Valsts iestāžu ēkas. J. Kāpas. K. Ciems (17.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Liepājas vēsture

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuva

Lietuvas karaliste (1918)

Vytis'' un sarkanzaļais (vēlāk augšā pievienoja dzelteno joslu) karogs. Oberosta dienvidu daļā. 1918.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas karaliste (1918)

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonija

Livonijas dragūnu eskadrons

Livonijas dragūnu eskadroni bija Zviedru Vidzemes jātnieku eskadroni, kas piedalījās Lielajā Ziemeļu karā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas dragūnu eskadrons

Livonijas dragūnu pulks

Livonijas dragūnu pulks bija Zviedru Vidzemes jātnieku pulks, kas piedalījās Lielajā Ziemeļu karā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas dragūnu pulks

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas karš

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas Konfederācija

Livonijas ordenis

Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas ordenis

Livonijas un Lietuvas reālūnija

Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas un Lietuvas reālūnija

Livonijas vietvalži

1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Livonijas vietvalži

Luīza Elizabete, Kurzemes princese

Luīza Elizabete, Kurzemes princese (1646—1690) bija hercoga Jēkaba vecākā meita, kas 1670.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Luīza Elizabete, Kurzemes princese

Luīze Šarlote no Brandenburgas

Luīze Šarlote no Brandenburgas (dzimusi Berlīnē, mirusi Mītavā) bija Brandenburgas markgrāfiene, Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Jēkaba Ketlera sieva.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Luīze Šarlote no Brandenburgas

Ludvigs Ernests

Ludvigs Ernests (1718–1788) bija Volfenbītelas-Līneburgas princis un Vācu Svētās Romas impērijas feldmāršals, kas uz īsu brīdi 1741.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ludvigs Ernests

Magnuss fon Šepings

Magnuss Frīdrihs fon Šepings (dzimis, miris) bija vācbaltiešu muižnieks un politiķis.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Magnuss fon Šepings

Manufaktūra

Manufaktūra (no manus — 'roka' un facere — 'izgatavošana') ir organizēta standartizētas produkcijas ražotne, kurā ražošanas procesa pamatā ir algotu amatnieku roku darbs un darba dalīšana, kas bija izplatīta pirms mašinizētās rūpniecības.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Manufaktūra

Matīss Štobe

Matīss Štobe (1742—1817) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes pedagogs un literāts.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Matīss Štobe

Matīss Frīdrihs Vatsons

Matīss Frīdrihs Vatsons (Matthias Friedrich Watson, 1733—1805) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes pedagogs un literāts.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Matīss Frīdrihs Vatsons

Matiass fon der Reke

Matiass "Tīss" fon der Reke cu Neienburgs (dzimis 15. gadsimta beigās, miris 1580. gadā) bija Livonijas ordeņa brālis, Dobeles pēdējais komturs no 1548.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Matiass fon der Reke

Mazjumpravas muiža (Rīga)

Mazjumpravas muiža atrodas Rumbas ielas malā (tā atzarojas pie Maskavas ielas 344) Rumbulā Rīgā, blakus veloceliņam Centrs—Dārziņi.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Mazjumpravas muiža (Rīga)

Mārupes novads

Mārupes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Mārupes novads

Mīlberga/Elbe

Mīlberga/Elbe ir pilsēta Vācijā, Brandenburgā, Elbas-Elsteres apriņķī, Elbas upes labajā krastā, 60 kilometrus uz austrumiem no Leipcigas.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Mīlberga/Elbe

Mūrmuižas kauja

Mūrmuižas kauja notika 1705.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Mūrmuižas kauja

Mēdemi

Mēdemu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas) Grāfu Mēdemu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas) Mēdemi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 15. gadsimtā un vēlāk izplatījusies arī Prūsijā, Polijā un Krievijā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Mēdemi

Mežmuižas draudzes novads

Mežmuižas draudzes novads 1859. gada kartē. Mežmuižas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Mežmuižas draudzes novads jeb Mežmuižas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Mežmuižas draudzes novads

Mežotnes muiža

Mežotnes pils jeb bijusī Mežotnes muižas kungu māja (Mesothen) atrodas Bauskas novada Mežotnes pagasta Mežotnē.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Mežotnes muiža

Melnā vēža spīlēs

"Melnā vēža spīlēs" ir 1975.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Melnā vēža spīlēs

Metalurģija

Tēraudlietuve Metalurģija (métallon — 'raktuve, šahta, metāls' un, érgon — 'darbs') ir materiālzinātnes un tehnoloģijas nozare, kas pēta metālu iegūšanu (no rūdām vai otrreizējās pārstrādes izejvielām) un pirmējo apstrādi, kā arī lieto šīs zināšanas praksē — no rūdas iegūšanai līdz gataviem metāla izstrādājumiem.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Metalurģija

Miķeļi

Miķeļi jeb Miķeļdiena ir latviešu rudens gadskārtu svētki un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Miķeļi

Miests

Miests ir neliela apdzīvota vieta, kuras iedzīvotāju vairums nodarbojas ar tirdzniecību un amatniecību, bet ne zemkopību un zveju.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Miests

Mihaēls Rots

Mihaēls Rots (arī Miķelis Rots; dzimis, miris) bija latgaliešu rakstnieks, tulkotājs, katoļu garīdznieks, misionārs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Mihaēls Rots

Mirbahi

Vācbaltiešu baronu Mirbahu ģerbonis (1882). Fon Mirbahi ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Mirbahi

Narvas kauja (1700)

1700.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Narvas kauja (1700)

Nereta

Nereta ir ciems Latvijas dienvidos, Sēlijā, Aizkraukles novada Neretas pagasta centrs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Nereta

Neretas draudzes novads

Neretas draudzes novads (''Nerftsche Kirschpiel'') 1770. gada kartē. Neretas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Neretas draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Jaunjelgavas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Friedrichsstadt), vēlākā Kurzemes guberņas Jaunjelgavas apriņķa sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Neretas draudzes novads

Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola

Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola ir Aizkraukles novada vidējās izglītības mācību iestāde, kas atrodas Dzirnavu ielā 4 Neretā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola

Nikolajs Frīdrihs fon Korfs

Nikolajs Frīdrihs fon Korfs (1710—1766) bija Kurzemes muižnieks, Krievijas Impērijas armijas ģenerālis (general en chef), diplomāts, krievu okupētās Austrumprūsijas gubernators (1758-1760), Pēterburgas policijas priekšnieks (Генерал-полицмейстер, 1761-1762).

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Nikolajs Frīdrihs fon Korfs

Noldes

Noldu dzimtas ģerbonis (1882). Gothards un Magnuss Noldes. Noldes ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Kurzemē 15.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Noldes

Nurmuižas pils

Nurmuižas pils skats no Pauluči albuma (1827). Nurmuižas pils ar 19. gadsimtā celto torni, kas nojaukts Bokslafa pārbūvē (1900).Nurmuižas pils vārti (20. gadsimta pirmajā puse). Nurmuižas pils pirms atjaunošanas (2000). Nurmuižas pils (Nurmhusen) ir bijusī Livonijas ordeņa vasaļa pils Laucienē, kas celta 16.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Nurmuižas pils

Obeļi

Obeļi, līdz 1917.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Obeļi

Ofenbergi

Baronu Ofenbergu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Iļģos (''Illien''). Ofenbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 16.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ofenbergi

Ogres rajons

Ogres rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ogres rajons

Olaine

Kurzemes un Vidzemes robežas stabi pie Olaines. Olaine ir pilsēta Latvijā, Olaines novada administratīvais centrs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Olaine

Olaines luterāņu baznīca

Olaines luterāņu baznīca 2014. gadā Olaines baznīca un ciems pie Jelgavas-Rīgas lielceļa (18. gadsimta karte). Olaines Sv.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Olaines luterāņu baznīca

Olaines novada vēsture

Olaines novada vēsture ir daļa no Latvijas vēstures, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Olaines novada teritorijā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Olaines novada vēsture

Orānas-Nasavas dinastija

Orānas—Nasavas dinastijas ciltskoks līdz 1874. gadam. Orānas—Nasavas dinastija ir dižciltīga dzimta, kurai pieder arī Nīderlandes valdnieku dinastija.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Orānas-Nasavas dinastija

Ostenzakeni

Baronu Ostenzakenu dzimtas ģerbonis (1882). Ostenzakeni vai fon der Osten-Zakeni, sākotnēji Osteni no Sakas, ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 14.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ostenzakeni

Oto fon Šepings

Oto fon Šepings (dzimis, miris) bija Kurzemē dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas ģenerālmajors, piedalījies 1812. gada karā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Oto fon Šepings

Oto fon Hūns

Oto fon Hūns (Otto von Huhn, dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts un vēsturnieks, pirmais aizsācis baku vakcināciju Latvijā un Krievijas impērijā, garīgi slimo aprūpes iestādes "Aleksandra Augstumu iestāde" dibinātājs un pirmais direktors.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Oto fon Hūns

Oto Hermanis fon der Hovens

Oto Hermanis fon der Hovens (1740-1806) bija politiķis, Kurzemes landtāga deputāts, Kurzemes un Zemgales hercogistes pārstāvis Varšavā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Oto Hermanis fon der Hovens

Oto Kristofers fon der Hovens

Oto Kristofers fon der Hovens (dzimis, miris) bija Kurzemes hercogistes muižnieks un politiķis.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Oto Kristofers fon der Hovens

Oto Rozenbergers

Oto Benjamins Gotfrīds Rozenbergers (1769—1856) bija vācbaltiešu valodnieks, letonists un pedagogs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Oto Rozenbergers

Otrais Ziemeļu karš

Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Otrais Ziemeļu karš

Ozolnieki

Ozolnieki ir apdzīvota vieta Zemgalē, Jelgavas novadā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ozolnieki

Ozolnieku novads

Ozolnieku novads bija pašvaldība Zemgalē, kas tika izveidota 2003.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ozolnieku novads

Padures pilskalns

Padures pilskalns (citviet Beltes pilskalns) atrodas Kurzemē, Kuldīgas novada Padures pagastā, pašā Ventas krastā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Padures pilskalns

Palangas pagasts

Grobiņas apriņķa Palangas pagasts (1820). Palangas pagasts bija viens no Grobiņas apriņķa pagastiem tā dienvidos, Baltijas jūras piekrastē.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Palangas pagasts

Paplakas muiža

Paplakas muižas pils no pagalma puses (pēc 1920) Paplakas muižas pils zāle (1902) Paplakas muiža bija muiža tagadējā Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Paplakas muiža

Pavasara muiža

Pirmajā pasaules karā sagrautā Pavasaru muižas ēka (attēls no: "Latvijas strēlnieks", 1923). Pavasara muiža 1791. gada Slokas draudzes novada kartē. Pavasara muiža vai Pavasaru muiža bija muiža Lielupes kreisajā krastā, kuras centrs atradās tagadējā Pavasaru ciemā Mārupes novada Salas pagastā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pavasara muiža

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pēteris Bīrons

Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pēteris Bīrons

Pēteris Bestuževs

Pēteris Bestuževs-Rjumins (pēc 1720). Pēteris Bestuževs, kopš 1701.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pēteris Bestuževs

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pēteris I

Pēteris Lasī

Pēteris Lasī Pēteris Lasī (1678-1751) bija īru izcelsmes Krievijas impērijas feldmaršals ķeizarienes Annas valdīšanas laikā, grāfs (1740), Rīgas un Vidzemes gubernators (1727–1751).

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pēteris Lasī

Pēteris Ludvigs fon der Pālens

Pēteris Ludvigs fon der Pālens (dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes kavalērijas ģenerālis Krievijas impērijas dienestā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pēteris Ludvigs fon der Pālens

Piltenes apgabals

Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals

Piltenes bruņniecība

Kurzemes un Piltenes bruņnieku dzimtu ģerboņi Jelgavas Bruņniecības nama zālē. Piltenes bruņniecība bija no 1717.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Piltenes bruņniecība

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš Latvijā

Paziņojums par kara stāvokļa ieviešanu Vidzemes guberņā 1914. gada 31. (18.) jūlijā. Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Rīgas (''Gouv. Riga''), kā arī Vidzemes dienviddaļas (''LIVLAND'') un Latgales (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pirmais pasaules karš Latvijā

Pirmā pasaules kara Austrumu fronte

Pirmā pasaules kara Austrumu fronte 1917. gadā Pirmā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Pirmā pasaules kara (1914—1918) karadarbības teātriem, kurā Vācijas Impērija, Austroungārija un Bulgārijas Karaliste (no 1916), kas pārstāvēja Centrālās lielvalstis, cīnījās pret Krievijas Impēriju un Rumānijas Karalisti (no 1916), kas piederēja Antantei.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte

Platons Zubovs

Platons Zubovs (dzimis, miris) bija pēdējais Krievijas ķeizarienes Katrīnas II favorīts, pēc kuras nāves viņš krita nežēlastībā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Platons Zubovs

Pleskavas guberņa

Pleskavas guberņa, arī Pleskavas vietniecība (Псковское наместничество 1777-1796) bija Krievijas impērijas guberņa (1772-1927), kurā neilgu laiku līdz 1776.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pleskavas guberņa

Poļu—padomju karš

Intermarium) projektā Kijivā 1920. gada 7. maijā Polijas Pagaidu revolucionārā komiteja (1920) kā plānotās Padomju Polijas marionešu valdība KPFSR propagandas plakāts "Ar ko beigsies panu afēra". Uzraksts uz karoga: "Lai dzīvo Padomju Polija" Polijas propagandas plakāts "Ei! Poļi, uz durkļiem!!" Ļ.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Poļu—padomju karš

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Poļu—zviedru kari

Poļu—zviedru kari ir kopējs apzīmējums bruņotu konfliktu sērijai starp Polijas-Lietuvas kopvalsts un Zviedrijas karaspēkiem no 1563.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Poļu—zviedru kari

Polijas Karaliste (1385—1569)

Polijas Karaliste (1385—1569) izveidojās pēc 1385.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas Karaliste (1385—1569)

Polijas mantojuma karš

Eiropa pēc kara beigām Polijas mantojuma karš sākās kā Eiropas lielvalstu konflikts par Polijas-Lietuvas valdnieka ievēlēšanu un izvērtās par plašāku Eiropas konfliktu, kurš mainīja Spānijas mantojuma kara rezultātus.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas mantojuma karš

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums

Sigismundam III bija pretenzijas arī uz Zviedru Igaunijas teritoriju. Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums (1569—1795) balstījās uz vēsturiskajiem reģioniem, kas pamazām bija iekļauti federatīvās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums

Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Polockas guberņa

Polockas guberņa jeb Polockas vietniecība bija Krievijas impērijas guberņa Katrīnas II valdīšanas laikā (1776-1796), kurā ietilpa arī trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Polockas guberņa

Pomerānijas Elizabete Magdalēna

Pomerānijas Elizabete Magdalēna, Kurzemes hercogiene (vācu Elisabeth Magdalena von Pommern, 1580–1649) bija Pomerānijas princese un Kurzemes hercogiene, hercoga Frīdriha sieva.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pomerānijas Elizabete Magdalēna

Prūsijas hercogiste

Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Prūsijas hercogiste

Prūsijas Sofija

Prūsijas Sofija, Kurzemes hercogiene (vācu Sophie von Preußen, 1582—1610) bija Prūsijas hercogistes princese un Kurzemes hercogiene.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Prūsijas Sofija

Priedulas luterāņu baznīca

Priedulas evaņģēliski luteriskā baznīca ir 16. gadsimta Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Saldus novada Vadakstes pagasta Priedulā. Valsts nozīmes kultūras piemineklis. Priedulas luterāņu baznīca celta 16. gadsimta beigās kā viena no 70 baznīcām, kas pēc hercoga Gotharda Ketlera pavēles tika būvētas Kurzemes hercogistē.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Priedulas luterāņu baznīca

Priekule

Priekule ir pilsēta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novadā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Priekule

Priekules muiža

Priekules muižas kungu māja, tagad Priekules vidusskolas ēka (2015). Priekules muižas kungu mājas kāpnes uz Virgas upi (2014). Priekules muiža bija Korfu dzimtas pilsmuiža, kuras centrā 19.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Priekules muiža

Priekules vēsture

Priekules muižas kungu māja (pēc 1900). Priekules skats ar baznīcu (ap 1909). Korfu dzimtas kapi. Priekules pilsētas valde un sabiedriskās ēkas (1939). Augšējā rindā vidū Priekules pilsētas galva Ernests Dreimanis. Priekules vēsture aptver laika periodu kopš Priekules pilsmuižas izveidošanas līdz mūsdienām.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Priekules vēsture

Pusgaldiņi

Pusgaldiņi (agrāk Upesmuiža) ir ciems Kuldīgas novada Kabiles pagastā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Pusgaldiņi

Rīga (vēsturiskā zeme)

Rīgas brīvpilsēta ar savu landfogteju Livonijas kartē (1561—1582). Rīgas vēsturiskā zeme ir viena no Latviešu vēsturisko zemju likuma apspriešanas gaitā ierosinātām vēsturiskajām zemēm, ietverot Rīgas pilsētu un daļu no Pierīgas novadiem.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Rīga (vēsturiskā zeme)

Rīgas aplenkums (1621)

Broces kolekcijas). Broces kolekcijas). Medaļa atrodas Stokholmas karaliskās vēstures un antikvitāšu akadēmijas monētu kabinetā. 1613. gada Latvijas karte (no ''Nativus Sueciae adiacenti umque regnorum typus''). Rīgas aplenkums norisinājās poļu-zviedru kara laikā 1621.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Rīgas aplenkums (1621)

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Rīgas arhibīskapija

Rīgas loža "Kastors"

Rīgas loža "Kastors" (vācu: "Castor" vai "Zum Castor") bija otrā brīvmūrnieku Cinendorfa zviedru rituāla loža Rīgā, kas darbojās no 1777.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Rīgas loža "Kastors"

Rīgas osta

Rīgas brīvosta ir lielākā osta Latvijā, Daugavas grīvā, Rīgas pilsētā, kuru pārvalda Rīgas Brīvostas pārvalde.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Rīgas osta

Rīgas patrimoniālais apgabals

Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern'')'' Rīgas patrimoniālais apgabals 1791.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Rīgas patrimoniālais apgabals

Rīgas sinagogas

Rīgas lielā horālā sinagoga pirms Pirmā pasaules kara Peitavas ielas sinagoga mūsdienās Stabu ielas sinagogas fasādes projekts Rīgas sinagogas jeb Rīgas ebreju lūgšanu nami līdz Otrajam pasaules karam atradās vairākās pilsētas vietās.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Rīgas sinagogas

Rūmenes muiža

Rūmenes muižas kungu māja ir neogotikas stilā 1876.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Rūmenes muiža

Rēmeri

Rēmeru dzimtas Baltijas atzara ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Rēmeri ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 16.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Rēmeri

Rehenbergi-Linteni

Fon Lintenu un fon Rehenbergu-Lintenu dzimtu ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Fon Rehenbergi-Linteni jeb fon Rehenbergi, saukti par Linteniem ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Kurzemes un Zemgales hercogistē 16.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Rehenbergi-Linteni

Reinholds Rādemāhers

Reinholds Rādemāhers (dzimis 1609. gadā, miris 1668. gadā) bija rūpnieks no Rīgas toreizējā Zviedru Vidzemē un Zviedrijā, taču holandiešu vai vācu izcelsmes.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Reinholds Rādemāhers

Remtes muiža

Remtes muižas pils (2012). Remtes muižas pils no parka puses (1902). Remtes baznīca un pils (pēc 1800). Remtes muižas pils un parks (pēc 1800). Remtes muižas pils ir muižas kungu māja Saldus novada Remtes pagasta Remtē.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Remtes muiža

Renesanse

Renesanse (no franču valodas "atdzimšana") ir laika posms atsevišķu Eiropas valstu kultūras un ideoloģijas attīstībā, ko raksturo spožs zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukums (Itālijā no 14. līdz 16. gadsimtam, citās valstīs no 15. gadsimta beigām līdz 16.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Renesanse

Roberts Duglass

Roberts Duglass jeb Roberts Daglass (1611—1662) bija skotu izcelsmes Zviedrijas karavīrs un valstsvīrs. Feldmaršals (1657), Zviedru Vidzemes militārais gubernators (1658-1661).

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Roberts Duglass

Rostokas Universitāte

Rostokas Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Rostokā, Vācijā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Rostokas Universitāte

Rozins Lentilijs

Rozina Lentilija 1698. gada portrets Rozins Lentilijs (1657—1733) bija vācu ārsts, kas pirms ārsta tiesību iegūšanas kādu laiku strādāja par mājskolotāju Dobelē (1678—1680).

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Rozins Lentilijs

Rucavas novads

Rucavas novads bija 2009.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Rucavas novads

Sabile

Sabile ir pilsēta Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā, Abavas krastos Ziemeļkursas augstienes dienviddaļā,Latvijas ģeogrāfijas atlants.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sabile

Sabiles baznīca

Sabiles evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcas baznīca, kas atrodas Talsu novada Sabilē.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sabiles baznīca

Sabiles draudzes novads

Sabiles draudzes novads 1859. gada kartē. Sabiles draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Sabiles draudzes novads jeb Sabiles ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Tukuma virspilskunga iecirkņa Talsu pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Talsen), vēlākā Kurzemes guberņas Talsu apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sabiles draudzes novads

Sabiles Vīna kalns

Sabiles Vīna kalns ir vīnogu dārzs Sabilē.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sabiles Vīna kalns

Saksijas Morics

Saksijas Morics, arī Sakšu Morics (vācu: Moritz Graf von Sachsen; dzimis, miris) bija Polijas karaļa un Saksijas kūrfirstistes kūrfirsta Augusta II ārlaulības dēls, kas uz īsu brīdi no 1726.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Saksijas Morics

Salaspils kauja

Salaspils kauja bija lielākā Poļu—zviedru kara (1600—1629) kauja, kas notika uz austrumiem no tagadējās Salaspils pilsētas 1605.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Salaspils kauja

Salaspils novads

Salaspils novads ir pašvaldība Latvijas centrālajā daļā, Vidzemes dienvidrietumos.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Salaspils novads

Saldus draudzes novads

Saldus draudzes novads 1859. gada kartē. Saldus draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Saldus draudzes novads jeb Saldus ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Kuldīgas virspilskunga iecirkņa Kuldīgas pilskunga iecirkņa, vēlākā Kurzemes guberņas Kuldīgas apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Saldus draudzes novads

Saldus novads

Saldus novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Saldus novads

Saldus ordeņa pils

J. R. Šturna zīmējums, 1661). Frauenburgas pils, baznīca un pastorāts 1701. gada kartē. Saldus ordeņa pils jeb Frauenburgas pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Saldū, kas no 14.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Saldus ordeņa pils

Saldus vēsture

Jaņa Rozentāla glezna "Miests Kurzemē"). Saldus vēsture aptver laika periodu kopš Saldus pils uzcelšanas senajā "Zemē starp Skrundu un Zemgali" līdz mūsdienām.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Saldus vēsture

Salpetris

Salpetra paraugs Latvijas ķīmijas vēstures muzejā Salpetris ir dažu sārmu un sārmzemju metālu nitrātu, kā arī amonija nitrāta triviālais nosaukums.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Salpetris

Sauka (dabas parks)

Saukas dabas parks atrodas Jēkabpils novada Elkšņu, Saukas un Rites pagastā Sēlijā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sauka (dabas parks)

Sīkrags

Sīkrags ir ciems Talsu novada Kolkas pagastā, Irbes šauruma krastā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sīkrags

Sēlija

Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlija

Sēlijas vēsture

Sēlijas teritorija pēc pakļaušanas Livonijas ordenim. Karte satur informāciju par ordeņa iekarojumiem senajās kuršu, zemgaļu un sēļu zemēs 14. gadsimtā līdz pat Varņiem, Pasvalei, Panevēžai un Ramigalai mūsdienu Lietuvas teritorijā (Joann Portantius, 1573). Sēlijas vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Sēlijas teritorijā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlijas vēsture

Sēlpils draudzes novads

Sēlpils draudzes novads (''Selburgische Kirschpiel'') 1770. gada kartē. Sēlpils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Sēlpils draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirkņa Jaunjelgavas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Friedrichsstadt), vēlākā Kurzemes guberņas Jaunjelgavas apriņķa sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlpils draudzes novads

Sēlpils fogti

Sēlpils fogteja (pēc 1525). Sēlpils fogti bija Livonijas ordeņa Sēlpils fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlpils fogti

Sēlpils luterāņu baznīca

Sēlpils Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Jēkabpils novadā Sēlijā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlpils luterāņu baznīca

Sēlpils pils

Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlpils pils

Sēlpils vēsture

Sēlpils vēsture aptver laika periodu kopš Vecsēlpils dibināšanas līdz mūsdienām.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlpils vēsture

Sēlpils virspilskunga iecirknis

Sēlpils virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Sēlpils virspilskunga iecirknis jeb Sēlpils virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sēlpils virspilskunga iecirknis

Septiņgadu karš

Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Septiņgadu karš

Sergejs Goļicins

Sergejs Goļicins (dzimis, miris) bija Katrīnas II laika Krievijas infantērijas ģenerālis.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sergejs Goļicins

Sesavas draudzes novads

Sesavas draudzes novads 1859. gada kartē. Sesavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Sesavas draudzes novads jeb Sesavas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sesavas draudzes novads

Sicova

Sicova (vēsturiski arī Grosvartenberga vai, līdz 1888. gadam, Poļu Vartenberga) ir pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē uz ziemeļaustrumiem no Olesņicas.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sicova

Sigismunds II Augusts

Sigismunds II Augusts (dzimis, miris) no 1548.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sigismunds II Augusts

Siguldas vēsture

Siguldas vēsture aptver laiku kopš Turaidas un Siguldas piļu dibināšanas senajos Gaujas līvu pilsnovados līdz mūsdienām.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Siguldas vēsture

Simons Daukants

Simons Daukants (dzimis, miris) bija lietuviešu vēsturnieks, rakstnieks un folklorists, pirmās lietuviski sarakstītās lietuviešu vēstures autors.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Simons Daukants

Skaistkalnes katoļu baznīca

Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Skaistkalnes katoļu baznīca

Sklandrausis

Sklandrauši Sklandrausis (lībiskajā dialektā: sklandrouš, no kuršu: sklanda — 'žoga kārts, zedeņu žogs, nogāze, nokalne';, daudzskaitlī: sūr kakūd), žograusis (žogrouš) jeb dižrausis (dižrouš) ir tradicionāls lībiešu ēdiens, kas vēlāk aizgūts Kurzemes latviešu virtuvē.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sklandrausis

Skrunda

Skrunda ir Kuldīgas novada pilsēta Kurzemes centrālajā daļā, Ventas upes krastos.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Skrunda

Skrundas novads

Skrundas novads bija pašvaldība Kurzemē, Ventas kreisajā krastā, kurā 2009.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Skrundas novads

Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija)

Slepenpadomnieks Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms. Slepenpadomnieks bija Krievijas Impērijas III kategorijas civildienesta pakāpe no 1724.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija)

Sloboda

Sloboda, slobodka (слободка;;, слобідка) jeb brīvciems bija noteiktas sociālas grupas apdzīvota vieta Austrumu ortodoksajai baznīcai piederīgo slāvu tautu un rumāņu apdzīvotajās zemēs no 12.—18. gadsimtā (kvartāls, priekšpilsēta, piepilsēta, ciems), kura kādu laiku bija daļēji atbrīvota no valsts nodokļiem un karaklausības.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sloboda

Slocene

Slocene (arī Pulkaine, Pulkaiņu upīte, Pulkaiņupīte, Sloce, augštecē - Vēžupe, Vēžupīte, lejtecē atteka - Samulomi, Samuloms) ir upe Latvijā, Kaņiera ezera pieteka Zemgales ziemeļrietumos.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Slocene

Sloka (Jūrmala)

Sloka ir Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes kreisajā krastā tās rietumu daļā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sloka (Jūrmala)

Slokas apgabals

Altmarkas pamiera (1630). Redzams, ka teritorija starp Buļļupi (''Bulderaa'') un jūru bija zviedru pārvaldē. Slokas apgabals jeb Slokas novads bija Kurzemes un Zemgales hercogistes daļa tagadējās Jūrmalas pilsētas teritorijā, ko 1783.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Slokas apgabals

Slokas draudzes novads

Krastciemā (1791. gada karte). Slokas draudzes novads bija viens no 25 Rīgas apriņķa draudzes novadiem, kas līdz 1783.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Slokas draudzes novads

Sofija Amālija (Kurzemes hercogiene)

Sofija Amālija no Nasavas-Zīgenes, Kurzemes hercogiene (1650—1688) bija Nasavas-Zīgenes princese un Kurzemes hercogiene.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sofija Amālija (Kurzemes hercogiene)

Sofija Švarca

Sofija Agnese Švarca (dzimusi Bekere, mirusi) bija Jaunaucē dzimusi vācbaltiešu izcelsmes rakstniece, tuva Elīzas fon der Rekes draudzene.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Sofija Švarca

Stefans Batorijs

Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Stefans Batorijs

Stikls

meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Stikls

Subate

Subate ir sena Sēlijas pilsēta Augšdaugavas novada ziemeļrietumos pie Latvijas—Lietuvas robežas.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Subate

Talsu draudzes novads

Talsu draudzes novads 1859. gada kartē. Talsu draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Talsu draudzes novads jeb Talsu ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Tukuma virspilskunga iecirkņa Talsu pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Talsen), vēlākā Kurzemes guberņas Talsu apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Talsu draudzes novads

Talsu novads

Talsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Talsu novads

Talsu novads (2009—2021)

Talsu novads bija pašvaldība Latvijas ziemeļrietumu daļā, Kurzemē, kas pastāvēja no 2009.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Talsu novads (2009—2021)

Talsu vēsture

Štafenhāgena zīmējums). Talsu vēsture rakstītajos avotos sākas no 1231.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Talsu vēsture

Talsu viduslaiku pils

Bijusī Talsu ordeņa pils vieta Dzirnavkalnā 20. gs. sākumā. Talsu viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Talsos, kas līdz 1447.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Talsu viduslaiku pils

Tērvete (Tērvetes pagasts)

Tērvete (agrāk Kalnamuiža) ir ciems Dobeles novada Tērvetes pagastā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Tērvete (Tērvetes pagasts)

Teodors Denhofs

Teodors Dēnhofs (pirms 1567—1622) bija Polijas—Lietuvas kopvalsts armijas pulkvedis no Dēnhofu dzimtas.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Teodors Denhofs

Teodors fon Rīdigers

Fridrihs fon Rīdigers (dzimis 1783. gada decembrī, miris) bija Jelgavā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas kavalērijas ģenerālis, ģenerālis-adjutants un Krievijas Valsts padomes loceklis.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Teodors fon Rīdigers

Teodors Grothuss

Teodors (Kristiāns Johans Dītrihs) fon Grothuss (1785-1822) bija vācbaltiešu dabaszinātnieks.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Teodors Grothuss

Tiho Brahe

Tiho Brahe (dzimis Knutstrupā, Dānijā, miris Prāgā) bija dāņu astronoms, astrologs, alķīmiķis.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Tiho Brahe

Tobāgo

Tobāgo ir sala Karību jūrā, otra lielākā Trinidādas un Tobāgo sala, autonoma valsts daļa.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Tobāgo

Tranzē

Tranzē dzimtas ģerbonis (1663). Tranzē, vēlāk arī Tranzē-Rozeneki ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Tranzē

Trīsdesmitgadu karš

Trīsdesmitgadu karš (1618—1648) bija karš Eiropā par ietekmes sadali starp diviem nesamierināmiem kristīgās ticības novirzieniem — katolicismu un protestantismu.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Trīsdesmitgadu karš

Tukuma draudzes novads

Tukuma draudzes novads 1859. gada kartē. Tukuma draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Tukuma draudzes novads jeb Tukuma ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Tukuma virspilskunga iecirkņa Tukuma pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Tuckum), vēlākā Kurzemes guberņas Tukuma apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Tukuma draudzes novads

Tukuma novads

Tukuma novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Tukuma novads

Tukuma vēsture

Skats uz Tukumu pāri Dzirnavu ezeram (1792). Tukuma vēsture rakstītajos avotos sākas no 1253.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Tukuma vēsture

Tukuma viduslaiku pils

Tukuma pilsdrupas (Broce, 1792). Tukuma pilsdrupas ar torni 18. gs. beigās (H. F. Wäber, 1795). Tukuma pils tornis mūsdienās (2008). Tukuma viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Tukumā, kas no 14.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Tukuma viduslaiku pils

Tukuma virspilskunga iecirknis

Tukuma virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Tukuma virspilskunga iecirkņa karte (1770). Tukuma virspilskunga iecirknis jeb Tukuma virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Tukuma virspilskunga iecirknis

Tukums

Tukums ir pilsēta Kurzemē, Tukuma novada centrs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Tukums

Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs

Barons Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs (1774—1826) bija jurists un dzejnieks, Ulmales un Jamaiķu muižu īpašnieks Kurzemē.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs

Ulrihs Kristiāns Hillners

Ulrihs Kristiāns Hillners (dzimis 1784. gada 23. februārī, miris 1825. gada 9. decembrī) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un teologs, izdevis mācību līdzekli latviešu valodā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ulrihs Kristiāns Hillners

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Latvijā

Latvijā atrodas trīs UNESCO Pasaules mantojuma objekti — Kuldīgas vecpilsēta, Rīgas vēsturiskais centrs un Strūves ģeodēziskais loks (kopā ar vairākām citām valstīm).

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Latvijā

Usmas vecā baznīca

Usmas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir tipiska 17.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Usmas vecā baznīca

Valdemārpils

Valdemārpils ir pilsēta Kurzemes ziemeļos, Talsu novadā, Sasmakas ezera rietumu krastā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Valdemārpils

Valentīns

Valentīns var būt.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Valentīns

Valles kauja

Valles kauja bija kauja Poļu-zviedru kara (1600—1629) laikā starp Zviedrijas un Polijas-Lietuvas karaspēkiem.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Valles kauja

Valodu politika Latvijā

Valodu politika Latvijā ir daļa no Latvijas politiskās attīstības procesa, ko regulē 2000.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Valodu politika Latvijā

Vācbaltiešu studentu korporācijas

Vācbaltiešu korporāciju vapeņi. Pirmajā rindā no kreisās: Tērbatas korporācijas ''Estonia'' (dibināta 1821), ''Livonia'' (1822), ''Neobaltia'' (1879), ''Fraternitas Academica'' (1881). Otrajā rindā pirmā no kreisās: ''Baltonia'' (1872), ''Fraternitas Normannia'', ''Teutonia'' (1908), ''Curonia'' (Tērbatā 1808, Rīgā 1921), ''Fraternitas Rigensis'' (Tērbatā 1823, Rīgā 1921).

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vācbaltiešu studentu korporācijas

Vāne

Vāne ir ciems Tukuma novadā, Vānes pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vāne

Vānes draudzes novads

Sabiles un Vānes draudžu novadi 1798. gada kartē. Vānes draudzes novads jeb Vānes ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Tukuma virspilskunga iecirkņa Talsu pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Talsen).

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vānes draudzes novads

Vīdavi

Vīdavu dzimtas ģerbonis. Melhiora Vīdava epitāfija Rīgas Sv. Pētera baznīcā. Vīdavi bija Rīgas patriciešu un muižnieku dzimta.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vīdavi

Veļu laiks

Veļu laiks latviešu Saules kalendārā ir laika posms no Apjumībām līdz Apkūlībām vai no Apkūlībām līdz Ziemassvētkiem.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Veļu laiks

Vecauces muiža

Vecauces muižas kungu māja jeb Vecauces pils atrodas Dobeles novada Vecauces pagasta Vecaucē.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vecauces muiža

Vecā un jaunā stila datumi

Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vecā un jaunā stila datumi

Vecsēlpils

Vecsēlpils, agrāk — Sēlpils vai Sērpils, ir mazciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Daugavas kreisajā krastā, apmēram 1 km no Sēlpils baznīcas.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vecsēlpils

Vecslocene

Vecslocene ir upe Latvijā, senais Slocenes upes posms no Kaņiera ezera līdz tās ietekai Lielupē.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vecslocene

Vecumnieki

Vecumnieki ir ciems Bauskas novadā, Zemgalē.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vecumnieki

Vecumnieku draudzes novads

Vecumnieku draudzes novads 1859. gada kartē. Vecumnieku draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Vecumnieku draudzes novads jeb Vecmuižas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Bauske), vēlākā Kurzemes guberņas Bauskas apriņķa (1819—1918) sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vecumnieku draudzes novads

Vella kalpi

"Vella kalpi" ir 1970.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vella kalpi

Velns (latviešu mitoloģija)

Jaņa Rozentāla ap 1905. gada glezna „Velna ģimene (Pēc pirmajiem gaiļiem)” Ādama Alkšņa 19. gs. 90. gadu vidus zīmējums „Skriešanās” Lietuvā Velns, saukts arī par Jodu un Jupi ir dievība latviešu mitoloģijā un arī lietuviešu mitoloģijā, pazemes un veļu valdnieks, uz ko norāda pats vārds „Velns”, kas cēlies no vārda „velis”.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Velns (latviešu mitoloģija)

Ventspils

Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ventspils

Ventspils ģerbonis

Ventspils pilsētas ģerbonis ir Ventspils pilsētas oficiāls simbols.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ventspils ģerbonis

Ventspils draudzes novads

Ventspils draudzes novada karte ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Ventspils draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Ventspils draudzes novads bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistē, pēc 1818.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ventspils draudzes novads

Ventspils novads

Ventspils novads ir pašvaldība Kurzemes rietumos, kurā 2009.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ventspils novads

Ventspils osta

Ventspils brīvosta ir osta, kas atrodas Baltijas jūras piekrastē, tā ir neaizsalstoša, dziļūdens Latvijas osta.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ventspils osta

Ventspils vēsture

Ventas grīva ap 1600. gadu. Saskatāma pilsēta ('''Windo'''), pils, kuģubūvētava un osta ar plostu tiltiem (no Zviedrijas kara arhīva) Ventspils vēsture aptver laika periodu no Ventspils dibināšanas Ventas grīvā līdz mūsdienām.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ventspils vēsture

Verners fon Mirbahs

Verners fon Mirbahs (dzimis, miris) bija Latvijā dzimis Hesenes-Kaseles ģenerālleitnants.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Verners fon Mirbahs

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Viļņas ūnija

Viļņas konference (1917)

Vytis'' un sarkanzaļais (vēlāk augšā pievienoja dzelteno joslu) karogs. 1917.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Viļņas konference (1917)

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vidzemes guberņa

Viesīte (upe)

Viesīte ir Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles un Jēkabpils novados.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Viesīte (upe)

Viesītes novads

Viesītes novads bija 2009.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Viesītes novads

Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers

Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers (Wilhelm Gottlieb Friedrich Beitler, 1745-1811) bija vācu matemātiķis Academia Petrina matemātikas profesors (1775—1811), astronomiskās observatorijas dibinātājs (1783).

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers

Vilhelms Ketlers

Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vilhelms Ketlers

Virgas pagasts

Virgas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novadā administratīvajām teritorijām.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Virgas pagasts

Vitebskas guberņa

Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Vitebskas guberņa

Volfi fon Līdinghauzeni

Volfu fon Līdinghauzenu dzimtas ģerbonis. Georgs Kristofs Volfs no Līdinghauzenes (1751–1807), Kurzemes un Zemgales hercogistes kanclers. Volfi fon Līdinghauzeni jeb Līdinghauzeni-Volfi (von Lüdinghausen Wolff) ir sena vācu dzimta, kas 15.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Volfi fon Līdinghauzeni

Volmārs fon Fārensbahs

Georgs Volmārs fon Fārensbahs (dzimis, miris) bija Jaunpilī dzimis karavīrs un politiķis.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Volmārs fon Fārensbahs

Zalomons Hennings

''Lifflendische Churlendische Chronica'' atkārtotais izdevums (Rīga, Leipcija, ap 1847.) Zalomons Hennings (1528—1589) bija Livonijas ordeņa valsts, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistes valsts darbinieks, hercoga Gotharda Ketlera padomnieks un "Vidzemes un Kurzemes hronikas no 1554.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zalomons Hennings

Zasi

Zasu dzimtas ģerbonis. Baronu Zasu dzimtas ģerbonis. Zasi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā bija zināma kopš 15.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zasi

Zāganas hercogiene Vilhelmīne

Zāganas hercogiene Vilhelmīne (dzimusi, mirusi) bija Jelgavā dzimusi vācbaltiešu literāte un sabiedriskā darbiniece.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zāganas hercogiene Vilhelmīne

Zībergi

Zībergu dzimtas ģerbonis. Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Zībergi (arī Sieberg, Sieberger, Syburg), pēc 1803.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zībergi

Zemītes muiža

Zemītes muižas pils (2000) Zemītes muižas pils (pirms 1914) Zemītes muižas pils ir muižas kungu māja Tukuma novada Zemītes pagasta Zemītē.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zemītes muiža

Zemgale

Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zemgale

Zemgales hercogiste

Zemgales hercogiste bija patstāvīga valsts, kas īslaicīgi pastāvēja 1596.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zemgales hercogiste

Zentenes muiža

Zentenes muižas kungu māja ir klasicisma stilā celta ēka, kas atrodas Zentenes ciemā, Tukuma novadā, Latvijā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zentenes muiža

Ziemeļu kari

Zviedrijas paplašināšanās Ziemeļu karu rezultātā (1560–1660). Ziemeļu kari ir kopējs apzīmējums daudziem bruņotiem konfliktiem starp Ziemeļeiropas, Austrumeiropas un Viduseiropas valstu karaspēkiem no 1554.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Ziemeļu kari

Zooloģiskais dārzs

Pandas Čang Mai zoodārzā Zooloģiskais dārzs, dažreiz saīsināti dēvēts par zooparku, vai zoodārzu, ir cilvēka izveidota, ierobežota vieta dažādu dzīvnieku turēšanai un to apskatei.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zooloģiskais dārzs

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un Zviedru Vidzeme

1564. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1564.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1564. gads Latvijā

1565. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1565.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1565. gads Latvijā

1566. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1566.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1566. gads Latvijā

1567. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1567.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1567. gads Latvijā

1568. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1568.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1568. gads Latvijā

1569. gads

1569.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1569. gads

1569. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1569.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1569. gads Latvijā

1570. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1570.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1570. gads Latvijā

1571. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1571.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1571. gads Latvijā

1572. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1572.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1572. gads Latvijā

1573. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1573.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1573. gads Latvijā

1574. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1574.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1574. gads Latvijā

1575. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1575.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1575. gads Latvijā

1576. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1576.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1576. gads Latvijā

1577. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1577.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1577. gads Latvijā

1578. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1578.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1578. gads Latvijā

1579. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1579.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1579. gads Latvijā

1580. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1580.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1580. gads Latvijā

1581. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1581.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1581. gads Latvijā

1582. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1582.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1582. gads Latvijā

1583. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1583.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1583. gads Latvijā

1584. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1584.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1584. gads Latvijā

1585. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1585.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1585. gads Latvijā

1586. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1586.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1586. gads Latvijā

1587. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1587.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1587. gads Latvijā

1588. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1588.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1588. gads Latvijā

1589. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1589.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1589. gads Latvijā

1590. gads Latvijā

Rīgas panorāma ap 1590. gadu. Šajā lapā ir apkopoti 1590.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1590. gads Latvijā

1591. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1591.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1591. gads Latvijā

1592. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1592.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1592. gads Latvijā

1593. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1593.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1593. gads Latvijā

1594. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1594.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1594. gads Latvijā

1595. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1595.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1595. gads Latvijā

1596. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1596.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1596. gads Latvijā

1597. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1597.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1597. gads Latvijā

1598. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1598.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1598. gads Latvijā

1599. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1599.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1599. gads Latvijā

1600. gads Latvijā

Daugavgrīvas pils (Džakomo Lauro gravīra). Šajā lapā ir apkopoti 1600.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1600. gads Latvijā

1601. gads Latvijā

Daugavgrīvas pils aplenkums poļu-zviedru kara laikā 1601. gadā (Džakomo Lauro gravīra). Šajā lapā ir apkopoti 1601.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1601. gads Latvijā

1602. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1602.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1602. gads Latvijā

1603. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1603.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1603. gads Latvijā

1604. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1604.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1604. gads Latvijā

1605. gads Latvijā

Salaspils kauja 1605. gadā (Peter Snayers, 1630). Šajā lapā ir apkopoti 1605.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1605. gads Latvijā

1606. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1606.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1606. gads Latvijā

1607. gads Latvijā

1607. gada Livonijas karte. Šajā lapā ir apkopoti 1607.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1607. gads Latvijā

1608. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1608.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1608. gads Latvijā

1609. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1609.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1609. gads Latvijā

1610. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1610. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1610. gads Latvijā

1611. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1611.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1611. gads Latvijā

1612. gads Latvijā

Rīgas panorāma 1612. gadā (Mollīna tipogrāfija) Šajā lapā ir apkopoti 1612.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1612. gads Latvijā

1613. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1613.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1613. gads Latvijā

1614. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1614.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1614. gads Latvijā

1615. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1615.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1615. gads Latvijā

1616. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1616.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1616. gads Latvijā

1617. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1617.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1617. gads Latvijā

1618. gads Latvijā

Ekes konventa cilnis. Šajā lapā ir apkopoti 1618.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1618. gads Latvijā

1619. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1619.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1619. gads Latvijā

1620. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1620.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1620. gads Latvijā

1621. gads Latvijā

Zviedru flote pie Rīgas 1621. gadā (Georgs Švengelns, 1621). Šajā lapā ir apkopoti 1621.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1621. gads Latvijā

1622. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1622.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1622. gads Latvijā

1623. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1623.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1623. gads Latvijā

1624. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1624.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1624. gads Latvijā

1625. gads Latvijā

Rīgas panorāma 1625. gadā (no H. Samsona sprediķu grāmatas titullapas). Šajā lapā ir apkopoti 1625.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1625. gads Latvijā

1626. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1626.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1626. gads Latvijā

1627. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1627.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1627. gads Latvijā

1628. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1628.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1628. gads Latvijā

1629. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1629.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1629. gads Latvijā

1630. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1630.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1630. gads Latvijā

1631. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1631.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1631. gads Latvijā

1632. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1632.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1632. gads Latvijā

1633. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1633.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1633. gads Latvijā

1634. gads Latvijā

Livonijas karte no izdevuma ''Gerhardi Mercatoris et J. Hondii. Atlas'' Šajā lapā ir apkopoti 1634.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1634. gads Latvijā

1635. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1635.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1635. gads Latvijā

1636. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1636.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1636. gads Latvijā

1637. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1637.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1637. gads Latvijā

1638. gads Latvijā

Rīga 1638. gadā (M. Merians). Šajā lapā ir apkopoti 1638.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1638. gads Latvijā

1639. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1639.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1639. gads Latvijā

1640. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1640.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1640. gads Latvijā

1641. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1641.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1641. gads Latvijā

1642. gads Latvijā

Daugavgrīvas cietoksnis 1642. gadā (M. Rihters). Šajā lapā ir apkopoti 1642.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1642. gads Latvijā

1643. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1643.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1643. gads Latvijā

1644. gads Latvijā

Neištates (Jaunjelgavas) pilsētas plāns. (T. Krauze). Šajā lapā ir apkopoti 1644.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1644. gads Latvijā

1645. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1645.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1645. gads Latvijā

1646. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1646.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1646. gads Latvijā

1647. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1647.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1647. gads Latvijā

1648. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1648.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1648. gads Latvijā

1649. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1649.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1649. gads Latvijā

1650. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1650.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1650. gads Latvijā

1651. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1651.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1651. gads Latvijā

1652. gads Latvijā

1652. gada Jelgavas plāns (veidojis Tobiass Krauze). Šajā lapā ir apkopoti 1652.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1652. gads Latvijā

1653. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1653.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1653. gads Latvijā

1654. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1654.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1654. gads Latvijā

1655. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1655.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1655. gads Latvijā

1656. gads Latvijā

Rīgas aplenkums 1656. gada augustā-oktobrī (Ādama Pérelles gravīra). Šajā lapā ir apkopoti 1656.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1656. gads Latvijā

1657. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1657.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1657. gads Latvijā

1658. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1658.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1658. gads Latvijā

1659. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1659.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1659. gads Latvijā

1660. gads Latvijā

1660. gada Jelgavas plāns. Šajā lapā ir apkopoti 1660.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1660. gads Latvijā

1661. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1661.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1661. gads Latvijā

1662. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1662.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1662. gads Latvijā

1663. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1663.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1663. gads Latvijā

1664. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1664.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1664. gads Latvijā

1665. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1665.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1665. gads Latvijā

1666. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1666.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1666. gads Latvijā

1667. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1667.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1667. gads Latvijā

1668. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1668.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1668. gads Latvijā

1669. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1669.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1669. gads Latvijā

1670. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1670.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1670. gads Latvijā

1671. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1671.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1671. gads Latvijā

1672. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1672.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1672. gads Latvijā

1673. gads Latvijā

1673. gada Merkatora Livonijas karte. Šajā lapā ir apkopoti 1673.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1673. gads Latvijā

1674. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1674.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1674. gads Latvijā

1675. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1675.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1675. gads Latvijā

1676. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1676.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1676. gads Latvijā

1677. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1677.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1677. gads Latvijā

1678. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1678.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1678. gads Latvijā

1679. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1679.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1679. gads Latvijā

1680. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1680.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1680. gads Latvijā

1681. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1681.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1681. gads Latvijā

1682. gads Latvijā

Mihaela Brinkmana skulptūra "Lielais Kristaps". Šajā lapā ir apkopoti 1682.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1682. gads Latvijā

1683. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1683.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1683. gads Latvijā

1684. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1684.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1684. gads Latvijā

1685. gads Latvijā

Reiterna nams. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Šajā lapā ir apkopoti 1685.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1685. gads Latvijā

1686. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1686.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1686. gads Latvijā

1687. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1687.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1687. gads Latvijā

1688. gads Latvijā

Priekule, Zviedru vārti.Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Šajā lapā ir apkopoti 1688.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1688. gads Latvijā

1689. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1689.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1689. gads Latvijā

1690. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1690.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1690. gads Latvijā

1691. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1691.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1691. gads Latvijā

1692. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1692.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1692. gads Latvijā

1693. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1693.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1693. gads Latvijā

1694. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1694.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1694. gads Latvijā

1695. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1695.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1695. gads Latvijā

1696. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1696.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1696. gads Latvijā

1697. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1697.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1697. gads Latvijā

1698. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1698.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1698. gads Latvijā

1699. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1699.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1699. gads Latvijā

17. gadsimts

17.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 17. gadsimts

17. maijs

17.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 17. maijs

17. oktobris

17.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 17. oktobris

1700. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1700.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1700. gads Latvijā

1701. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1701.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1701. gads Latvijā

1702. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1702.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1702. gads Latvijā

1703. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1703.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1703. gads Latvijā

1704. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1704.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1704. gads Latvijā

1705. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1705.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1705. gads Latvijā

1706. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1706.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1706. gads Latvijā

1707. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1707.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1707. gads Latvijā

1708. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1708.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1708. gads Latvijā

1709. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1709.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1709. gads Latvijā

1710. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1710.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1710. gads Latvijā

1711. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1711.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1711. gads Latvijā

1712. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1712.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1712. gads Latvijā

1713. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1713.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1713. gads Latvijā

1714. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1714.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1714. gads Latvijā

1715. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1715.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1715. gads Latvijā

1716. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1716.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1716. gads Latvijā

1717. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1717.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1717. gads Latvijā

1718. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1718.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1718. gads Latvijā

1719. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1719.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1719. gads Latvijā

1720. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1720.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1720. gads Latvijā

1721. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1721.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1721. gads Latvijā

1722. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1722.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1722. gads Latvijā

1723. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1723.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1723. gads Latvijā

1724. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1724.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1724. gads Latvijā

1725. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1725.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1725. gads Latvijā

1726. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1726.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1726. gads Latvijā

1727. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1727.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1727. gads Latvijā

1728. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1728.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1728. gads Latvijā

1729. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1729.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1729. gads Latvijā

1730. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1730.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1730. gads Latvijā

1731. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1731.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1731. gads Latvijā

1732. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1732.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1732. gads Latvijā

1733. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1733.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1733. gads Latvijā

1734. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1734.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1734. gads Latvijā

1735. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1735.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1735. gads Latvijā

1736. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1736.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1736. gads Latvijā

1737. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1737.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1737. gads Latvijā

1738. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1738.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1738. gads Latvijā

1739. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1739.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1739. gads Latvijā

1740. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1740.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1740. gads Latvijā

1741. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1741.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1741. gads Latvijā

1742. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1742.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1742. gads Latvijā

1743. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1743.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1743. gads Latvijā

1744. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1744.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1744. gads Latvijā

1745. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1745.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1745. gads Latvijā

1746. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1746.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1746. gads Latvijā

1747. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1747.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1747. gads Latvijā

1748. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1748.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1748. gads Latvijā

1749. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1749.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1749. gads Latvijā

1750. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1750.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1750. gads Latvijā

1751. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1751.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1751. gads Latvijā

1752. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1752.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1752. gads Latvijā

1753. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1752.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1753. gads Latvijā

1754. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1754.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1754. gads Latvijā

1755. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1755.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1755. gads Latvijā

1756. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1756.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1756. gads Latvijā

1757. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1757.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1757. gads Latvijā

1758. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1758.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1758. gads Latvijā

1759. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1759.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1759. gads Latvijā

1760. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1760.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1760. gads Latvijā

1761. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1761.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1761. gads Latvijā

1762. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1762.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1762. gads Latvijā

1763. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1763.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1763. gads Latvijā

1764. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1764.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1764. gads Latvijā

1765. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1765.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1765. gads Latvijā

1766. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1766.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1766. gads Latvijā

1767. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1767.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1767. gads Latvijā

1768. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1768.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1768. gads Latvijā

1769. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1769.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1769. gads Latvijā

1770. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1770.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1770. gads Latvijā

1771. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1771.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1771. gads Latvijā

1772. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1772.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1772. gads Latvijā

1773. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1773.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1773. gads Latvijā

1774. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1774.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1774. gads Latvijā

1775. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1775.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1775. gads Latvijā

1776. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1776.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1776. gads Latvijā

1777. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1777.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1777. gads Latvijā

1778. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1778.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1778. gads Latvijā

1779. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1779.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1779. gads Latvijā

1780. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1780.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1780. gads Latvijā

1781. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1781.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1781. gads Latvijā

1782. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1782.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1782. gads Latvijā

1783. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1783.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1783. gads Latvijā

1784. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1784.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1784. gads Latvijā

1785. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1785.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1785. gads Latvijā

1786. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1786.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1786. gads Latvijā

1787. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1787.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1787. gads Latvijā

1788. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1788.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1788. gads Latvijā

1789. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1789.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1789. gads Latvijā

1790. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1790.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1790. gads Latvijā

1791. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1791.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1791. gads Latvijā

1792. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1792.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1792. gads Latvijā

1793. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1793.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1793. gads Latvijā

1794. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1794.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1794. gads Latvijā

1918. gads

1918.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 1918. gads

23. maijs

23.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 23. maijs

28. marts

28.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 28. marts

3. marts

3.

Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogiste un 3. marts

Zināms kā Kurzemes - Zemgales hercogistes, Kurzemes Hercogiste, Kuzemes hercogiste.

, Žagare, Žeimele, Žemaitija, Žemaitijas bīskapija, Žemaitijas kunigaitija, Ēdas, Ērberģe, Ērberģes muiža, Ābeļu muiža, Ābrahams Marīns, Ādams Lēvenhaupts, Ādolfs Preiss, Baldone, Baldones draudzes novads, Baldones novads, Baldones vēsture, Baltenlande, Baltijas provinces, Baltijas valstis, Baltkrievijas guberņa, Barbara Juliāna fon Krīdenere, Bauska, Bauskas ģerbonis, Bauskas draudzes novads, Bauskas ebreji, Bauskas pils, Bauskas rātsnams, Bāžciems, Bārbele, Bāriņtiesas Latvijā, Bīronu dzimta, Bēne, Bēnes muiža, Beķermuiža, Beberbeķi, Benigna Gotlībe fon Trota-Treidena, Berķenes muiža, Bernhards Vilhelms Bīnemanis, Birzgales pagasts, Bistrami, Blankenfeldes muiža, Bolderāja, Brankciems, Brīvmūrniecība, Brīvmūrnieku uzskaitījums — B, Brīvmūrnieku uzskaitījums — F, Brestļitovskas miera līgums, Brinkeni, Brizules muiža, Buļļu muiža, Buļļuciems, Budbergi-Benninghauzeni, Bukaišu pagasts, Centrālās lielvalstis, Daugavas kauja, Daugavpils apriņķis, Daugavpils draudzes novads, Daugavpils komturi, Daugavpils novads, Dītrihs Ernsts fon Šepings, Dītrihs Evalds fon Grothuss, Dītrihs fon Keizerlings, Detlofs fon Tīzenhauzens, Dienvidkurzemes novada ģerbonis, Dienvidkurzemes novads, Dienvidsusēja, Dobeles draudzes novads, Doles draudzes novads, Doroteja fon Mēdema, Draudzes novads, Dreņģeru iebraucamā sēta, Driksa, Dubulti (Jūrmala), Durbes draudzes novads, Durbes viduslaiku pils, Dvēseļu revīzijas, Dvietes paliene, Eķengrāves muiža, Ebreju vēsture Latvijā, Eglonas-Susējas kanāls, Elīza fon der Reke, Emburgas pils, Ernests Johans Bīnemanis, Ernsts Johans Bīrons, Ernsts Johans fon Firkss, Ezeres draudzes novads, Fītinghofi, Felkerzāmi, Ferdinands Ketlers, Firhtegots Lēberehts fon Nordenflihts, Fjodors Vojeikovs, Frančesko Bartolomeo Rastrelli, Frīderike Līniga, Frīdrihs Gustavs Mačevskis, Frīdrihs Hartmanis Barizjens, Frīdrihs Kazimirs Ketlers, Frīdrihs Ketlers, Frīdrihs Korfs, Frīdrihs Vilhelms Ketlers, Gambija, Gārsene, Gārsenes muiža, Georgs Elgers, Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms, Georgs Heinrihs Loskīls, Georgs Kristofs fon Līdinghauzens-Volfs, Georgs Mancelis, Gerhards Remlings, Goļicini, Gothards Frīdrihs Stenders, Gothards Ketlers, Grāvendāles muiža, Gregora kalendārs, Grobiņas apriņķis, Grobiņas draudzes novads, Grobiņas pils, Grobiņas vēsture, Gustavs Bīrons, Gustavs II Ādolfs, Gustavs Manteifelis, Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs, Gvarde (Krievija), Heikingi, Heinrihs Ādolfijs, Heinrihs fon Ofenbergs, Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms, Hermanis Kārlis fon Keizerlings, Hermanis Kristofs Finks fon Finkenšteins, Hofcumberges pils, Hoveni, Hugenoti, Iecava, Iecavas draudzes novads, Ilūkste, Ilūkstes apriņķis, Imanuels Kants, Industriālais piemineklis, Inflantijas vaivadija, Jakobs Vilde, Jamas Zapoļskas miera līgums, Jans II Kazimirs Vāsa, Jaunķemeri, Jaundoles pils, Jaunjelgavas vēsture, Jaunpils draudzes novads, Jāņa Čakstes bulvāris, Jānis Akermanis, Jānis Langijs, Jāzeps Dominiks Puzina, Jūlija kalendārs, Jūrmala, Jūrmalas vēsture, Jēkaba kanāls, Jēkabpils, Jēkabpils novads, Jēkabpils novads (2009—2021), Jēkabpils vēsture, Jēkabs Frīdrihs Hincs, Jēkabs Janševskis, Jēkabs Ketlers, Jelgava, Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, Jelgavas avīze, Jelgavas ģerbonis, Jelgavas draudzes novads, Jelgavas katoļu katedrāle, Jelgavas Latviešu biedrība, Jelgavas loža "Frīdrihs pie tēvzemes mīlestības", Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem", Jelgavas novads, Jelgavas novads (2009—2021), Jelgavas pamiers, Jelgavas pils, Jelgavas virspilskunga iecirknis, Johans Albrehts fon Korfs, Johans Ādolfs Hollenhāgens, Johans Bernulli (astronoms), Johans fon der Borhs, Johans Frīdrihs Štefenhāgens, Johans Frīdrihs fon Mēdems, Johans Frīdrihs fon Reke, Johans Gabriels Švemšuhs, Johans Georgs Ādams Berlics, Johans Georgs Vithauers, Johans Georgs Zulcers, Johans Gotlībs Groške, Johans Heinrihs Baumanis, Johans Heinrihs Blūmentāls, Johans Heinrihs Kants, Johans Kristofs Švarcs (jurists), Johans Kristofs Baumbahs, Johans Kristofs Volters, Johans Lēberehts Eginks, Johans Melhiors Gotlībs Bēzeke, Johans Rūdolfs Šturns, Johans Rīvijs (mācītājs), Johans Reinholds fon Patkuls, Johans Zāmuels Hillners, Kabiles muiža, Kaldabruņas luterāņu baznīca, Kalendāra nemieri Rīgā, Kandava, Kandavas draudzes novads, Kandavas viduslaiku pils, Karaļa Prūsija, Karaļauči, Kartupelis, Katoļu iela (Jelgava), Katrīna I, Katrīna II Lielā, Kaugurciems, Kauguri (Jūrmala), Kauja pie Jēkabpils, Kauja pie Salaspils, Kazimirs, Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs, Kālija karbonāts, Kārlis Amenda, Kārlis Bursi, Kārlis Evalds fon Renne, Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers, Kārlis Frīdrihs Vatsons, Kārlis Gothards Elferfelds, Kārlis Heinrihs fon Heikings, Kārlis Jēkabs Ketlers, Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems, Kārlis Kraukliņš, Kārlis Kristians Jozefs, Kārlis Ludvigs Vilperts, Kārlis Vilhelms Krūze, Kūdra (Jūrmala), Keizerlingi, Ketleru dzimta, Ketleru dzimtas ģerbonis, Kleisti (dzimta), Klopmaņi, Knabenavi, Koloniālisms, Konstantīns Grēvinks, Korfi, Koscjuško sacelšanās, Krieviņi, Krievijas Impērija, Krievijas vēsture, Krievu valoda Latvijā, Kristaps Nikolajs Radvils, Kristiāns Frīdrihs Šmits fon der Launics, Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems, Kristofs fon Rape, Kristofs Frīdrihs Neanders, Kristofs Johans Frīdrihs fon Mēdems, Kuģubūve, Kuldīga, Kuldīgas draudzes novads, Kuldīgas novads, Kuldīgas pils, Kuldīgas vēsture, Kuldīgas vecpilsēta, Kuldīgas virspilskunga iecirknis, Kuntas Kinteha sala, Kurši, Kuršu ķoniņi, Kursa (valsts), Kurzeme, Kurzemes Amerikas kolonizēšana, Kurzemes bīskapija, Kurzemes bruņniecība, Kurzemes guberņa, Kurzemes gubernatoru uzskaitījums, Kurzemes hercogistes kolonijas, Kurzemes landtāgs, Kurzemes Marija Amālija, Kurzemes sacelšanās, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918), Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795), Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonis, Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents, Kurzemes Zemes sapulce, Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste, Lambsdorfi, Landtāgs, Lapmežciema pagasts, Latgales vēsture, Latvieši, Latviešu mitoloģija, Latvija, Latvijas autonomijas idejas, Latvijas ģerbonis, Latvijas demogrāfija, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi, Latvijas karogu uzskaitījums, Latvijas krievu vēsture, Latvijas kultūrvēsturiskie novadi, Latvijas mākslas vēsture, Latvijas nosaukums, Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture, Latvijas valsts apbalvojumi, Latvijas vācieši, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Līguti, Līveni, Lēdmanes pagasts, Lēvenvoldes, Lielais Ziemeļu karš, Liepājas ģerbonis, Liepājas loža "Enkurs un zobens", Liepājas loža "Enkurs", Liepājas Pētertirgus, Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle, Liepājas vēsture, Lietuva, Lietuvas karaliste (1918), Livonija, Livonijas dragūnu eskadrons, Livonijas dragūnu pulks, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordenis, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Livonijas vietvalži, Luīza Elizabete, Kurzemes princese, Luīze Šarlote no Brandenburgas, Ludvigs Ernests, Magnuss fon Šepings, Manufaktūra, Matīss Štobe, Matīss Frīdrihs Vatsons, Matiass fon der Reke, Mazjumpravas muiža (Rīga), Mārupes novads, Mīlberga/Elbe, Mūrmuižas kauja, Mēdemi, Mežmuižas draudzes novads, Mežotnes muiža, Melnā vēža spīlēs, Metalurģija, Miķeļi, Miests, Mihaēls Rots, Mirbahi, Narvas kauja (1700), Nereta, Neretas draudzes novads, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola, Nikolajs Frīdrihs fon Korfs, Noldes, Nurmuižas pils, Obeļi, Ofenbergi, Ogres rajons, Olaine, Olaines luterāņu baznīca, Olaines novada vēsture, Orānas-Nasavas dinastija, Ostenzakeni, Oto fon Šepings, Oto fon Hūns, Oto Hermanis fon der Hovens, Oto Kristofers fon der Hovens, Oto Rozenbergers, Otrais Ziemeļu karš, Ozolnieki, Ozolnieku novads, Padures pilskalns, Palangas pagasts, Paplakas muiža, Pavasara muiža, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pēteris Bīrons, Pēteris Bestuževs, Pēteris I, Pēteris Lasī, Pēteris Ludvigs fon der Pālens, Piltenes apgabals, Piltenes bruņniecība, Pirmais pasaules karš, Pirmais pasaules karš Latvijā, Pirmā pasaules kara Austrumu fronte, Platons Zubovs, Pleskavas guberņa, Poļu—padomju karš, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Poļu—zviedru kari, Polijas Karaliste (1385—1569), Polijas mantojuma karš, Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Polockas guberņa, Pomerānijas Elizabete Magdalēna, Prūsijas hercogiste, Prūsijas Sofija, Priedulas luterāņu baznīca, Priekule, Priekules muiža, Priekules vēsture, Pusgaldiņi, Rīga (vēsturiskā zeme), Rīgas aplenkums (1621), Rīgas arhibīskapija, Rīgas loža "Kastors", Rīgas osta, Rīgas patrimoniālais apgabals, Rīgas sinagogas, Rūmenes muiža, Rēmeri, Rehenbergi-Linteni, Reinholds Rādemāhers, Remtes muiža, Renesanse, Roberts Duglass, Rostokas Universitāte, Rozins Lentilijs, Rucavas novads, Sabile, Sabiles baznīca, Sabiles draudzes novads, Sabiles Vīna kalns, Saksijas Morics, Salaspils kauja, Salaspils novads, Saldus draudzes novads, Saldus novads, Saldus ordeņa pils, Saldus vēsture, Salpetris, Sauka (dabas parks), Sīkrags, Sēlija, Sēlijas vēsture, Sēlpils draudzes novads, Sēlpils fogti, Sēlpils luterāņu baznīca, Sēlpils pils, Sēlpils vēsture, Sēlpils virspilskunga iecirknis, Septiņgadu karš, Sergejs Goļicins, Sesavas draudzes novads, Sicova, Sigismunds II Augusts, Siguldas vēsture, Simons Daukants, Skaistkalnes katoļu baznīca, Sklandrausis, Skrunda, Skrundas novads, Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija), Sloboda, Slocene, Sloka (Jūrmala), Slokas apgabals, Slokas draudzes novads, Sofija Amālija (Kurzemes hercogiene), Sofija Švarca, Stefans Batorijs, Stikls, Subate, Talsu draudzes novads, Talsu novads, Talsu novads (2009—2021), Talsu vēsture, Talsu viduslaiku pils, Tērvete (Tērvetes pagasts), Teodors Denhofs, Teodors fon Rīdigers, Teodors Grothuss, Tiho Brahe, Tobāgo, Tranzē, Trīsdesmitgadu karš, Tukuma draudzes novads, Tukuma novads, Tukuma vēsture, Tukuma viduslaiku pils, Tukuma virspilskunga iecirknis, Tukums, Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs, Ulrihs Kristiāns Hillners, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Latvijā, Usmas vecā baznīca, Valdemārpils, Valentīns, Valles kauja, Valodu politika Latvijā, Vācbaltiešu studentu korporācijas, Vāne, Vānes draudzes novads, Vīdavi, Veļu laiks, Vecauces muiža, Vecā un jaunā stila datumi, Vecsēlpils, Vecslocene, Vecumnieki, Vecumnieku draudzes novads, Vella kalpi, Velns (latviešu mitoloģija), Ventspils, Ventspils ģerbonis, Ventspils draudzes novads, Ventspils novads, Ventspils osta, Ventspils vēsture, Verners fon Mirbahs, Viļņas ūnija, Viļņas konference (1917), Vidzemes guberņa, Viesīte (upe), Viesītes novads, Vilhelms Gotlībs Frīdrihs Beitlers, Vilhelms Ketlers, Virgas pagasts, Vitebskas guberņa, Volfi fon Līdinghauzeni, Volmārs fon Fārensbahs, Zalomons Hennings, Zasi, Zāganas hercogiene Vilhelmīne, Zībergi, Zemītes muiža, Zemgale, Zemgales hercogiste, Zentenes muiža, Ziemeļu kari, Zooloģiskais dārzs, Zviedru Vidzeme, 1564. gads Latvijā, 1565. gads Latvijā, 1566. gads Latvijā, 1567. gads Latvijā, 1568. gads Latvijā, 1569. gads, 1569. gads Latvijā, 1570. gads Latvijā, 1571. gads Latvijā, 1572. gads Latvijā, 1573. gads Latvijā, 1574. gads Latvijā, 1575. gads Latvijā, 1576. gads Latvijā, 1577. gads Latvijā, 1578. gads Latvijā, 1579. gads Latvijā, 1580. gads Latvijā, 1581. gads Latvijā, 1582. gads Latvijā, 1583. gads Latvijā, 1584. gads Latvijā, 1585. gads Latvijā, 1586. gads Latvijā, 1587. gads Latvijā, 1588. gads Latvijā, 1589. gads Latvijā, 1590. gads Latvijā, 1591. gads Latvijā, 1592. gads Latvijā, 1593. gads Latvijā, 1594. gads Latvijā, 1595. gads Latvijā, 1596. gads Latvijā, 1597. gads Latvijā, 1598. gads Latvijā, 1599. gads Latvijā, 1600. gads Latvijā, 1601. gads Latvijā, 1602. gads Latvijā, 1603. gads Latvijā, 1604. gads Latvijā, 1605. gads Latvijā, 1606. gads Latvijā, 1607. gads Latvijā, 1608. gads Latvijā, 1609. gads Latvijā, 1610. gads Latvijā, 1611. gads Latvijā, 1612. gads Latvijā, 1613. gads Latvijā, 1614. gads Latvijā, 1615. gads Latvijā, 1616. gads Latvijā, 1617. gads Latvijā, 1618. gads Latvijā, 1619. gads Latvijā, 1620. gads Latvijā, 1621. gads Latvijā, 1622. gads Latvijā, 1623. gads Latvijā, 1624. gads Latvijā, 1625. gads Latvijā, 1626. gads Latvijā, 1627. gads Latvijā, 1628. gads Latvijā, 1629. gads Latvijā, 1630. gads Latvijā, 1631. gads Latvijā, 1632. gads Latvijā, 1633. gads Latvijā, 1634. gads Latvijā, 1635. gads Latvijā, 1636. gads Latvijā, 1637. gads Latvijā, 1638. gads Latvijā, 1639. gads Latvijā, 1640. gads Latvijā, 1641. gads Latvijā, 1642. gads Latvijā, 1643. gads Latvijā, 1644. gads Latvijā, 1645. gads Latvijā, 1646. gads Latvijā, 1647. gads Latvijā, 1648. gads Latvijā, 1649. gads Latvijā, 1650. gads Latvijā, 1651. gads Latvijā, 1652. gads Latvijā, 1653. gads Latvijā, 1654. gads Latvijā, 1655. gads Latvijā, 1656. gads Latvijā, 1657. gads Latvijā, 1658. gads Latvijā, 1659. gads Latvijā, 1660. gads Latvijā, 1661. gads Latvijā, 1662. gads Latvijā, 1663. gads Latvijā, 1664. gads Latvijā, 1665. gads Latvijā, 1666. gads Latvijā, 1667. gads Latvijā, 1668. gads Latvijā, 1669. gads Latvijā, 1670. gads Latvijā, 1671. gads Latvijā, 1672. gads Latvijā, 1673. gads Latvijā, 1674. gads Latvijā, 1675. gads Latvijā, 1676. gads Latvijā, 1677. gads Latvijā, 1678. gads Latvijā, 1679. gads Latvijā, 1680. gads Latvijā, 1681. gads Latvijā, 1682. gads Latvijā, 1683. gads Latvijā, 1684. gads Latvijā, 1685. gads Latvijā, 1686. gads Latvijā, 1687. gads Latvijā, 1688. gads Latvijā, 1689. gads Latvijā, 1690. gads Latvijā, 1691. gads Latvijā, 1692. gads Latvijā, 1693. gads Latvijā, 1694. gads Latvijā, 1695. gads Latvijā, 1696. gads Latvijā, 1697. gads Latvijā, 1698. gads Latvijā, 1699. gads Latvijā, 17. gadsimts, 17. maijs, 17. oktobris, 1700. gads Latvijā, 1701. gads Latvijā, 1702. gads Latvijā, 1703. gads Latvijā, 1704. gads Latvijā, 1705. gads Latvijā, 1706. gads Latvijā, 1707. gads Latvijā, 1708. gads Latvijā, 1709. gads Latvijā, 1710. gads Latvijā, 1711. gads Latvijā, 1712. gads Latvijā, 1713. gads Latvijā, 1714. gads Latvijā, 1715. gads Latvijā, 1716. gads Latvijā, 1717. gads Latvijā, 1718. gads Latvijā, 1719. gads Latvijā, 1720. gads Latvijā, 1721. gads Latvijā, 1722. gads Latvijā, 1723. gads Latvijā, 1724. gads Latvijā, 1725. gads Latvijā, 1726. gads Latvijā, 1727. gads Latvijā, 1728. gads Latvijā, 1729. gads Latvijā, 1730. gads Latvijā, 1731. gads Latvijā, 1732. gads Latvijā, 1733. gads Latvijā, 1734. gads Latvijā, 1735. gads Latvijā, 1736. gads Latvijā, 1737. gads Latvijā, 1738. gads Latvijā, 1739. gads Latvijā, 1740. gads Latvijā, 1741. gads Latvijā, 1742. gads Latvijā, 1743. gads Latvijā, 1744. gads Latvijā, 1745. gads Latvijā, 1746. gads Latvijā, 1747. gads Latvijā, 1748. gads Latvijā, 1749. gads Latvijā, 1750. gads Latvijā, 1751. gads Latvijā, 1752. gads Latvijā, 1753. gads Latvijā, 1754. gads Latvijā, 1755. gads Latvijā, 1756. gads Latvijā, 1757. gads Latvijā, 1758. gads Latvijā, 1759. gads Latvijā, 1760. gads Latvijā, 1761. gads Latvijā, 1762. gads Latvijā, 1763. gads Latvijā, 1764. gads Latvijā, 1765. gads Latvijā, 1766. gads Latvijā, 1767. gads Latvijā, 1768. gads Latvijā, 1769. gads Latvijā, 1770. gads Latvijā, 1771. gads Latvijā, 1772. gads Latvijā, 1773. gads Latvijā, 1774. gads Latvijā, 1775. gads Latvijā, 1776. gads Latvijā, 1777. gads Latvijā, 1778. gads Latvijā, 1779. gads Latvijā, 1780. gads Latvijā, 1781. gads Latvijā, 1782. gads Latvijā, 1783. gads Latvijā, 1784. gads Latvijā, 1785. gads Latvijā, 1786. gads Latvijā, 1787. gads Latvijā, 1788. gads Latvijā, 1789. gads Latvijā, 1790. gads Latvijā, 1791. gads Latvijā, 1792. gads Latvijā, 1793. gads Latvijā, 1794. gads Latvijā, 1918. gads, 23. maijs, 28. marts, 3. marts.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Informācija balstīta uz Vikipēdijas rakstiem un citiem Vikimedijas projektiem un ir pieejama saskaņā ar Creative Commons Attribution-ShareAlike License licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika