Satura rādītājs
29 attiecības: Aleksandrs Einhorns, Aleksandrs Grēvens, Aleksandrs Hanss Bernevics, Ernests Frīdrihs Okels, Frīdrihs Gustavs Mačevskis, Frīdrihs Kazimirs Ketlers, Gerhards Remlings, Heinrihs Ādolfijs, Joahims Baumanis, Johans Ādolfs Hollenhāgens, Johans Georgs Lēberehts Rihters, Johans Heinrihs Baumanis, Kārlis Ludvigs Vilperts, Krūte, Kristiāns Hūns, Kristofs Frīdrihs Neanders, Kurzemes Zemes padome, Kurzemes Zemes sapulce, Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi, Oto fon Hūns, Oto Panks, Pauls Einhorns, Rīgas arhibīskapija, Roberts Bethers, Superintendents, Teodors Emīls Lambergs, 1679. gads Latvijā, 1893. gads Latvijā.
Aleksandrs Einhorns
Kurzemes un Zemgales hercogistes baznīcas likumi (1570) Aleksandrs Einhorns (miris 1575. gadā Lemgo) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes luterāņu mācītājs, Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera galma mācītājs un Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents un Aleksandrs Einhorns
Aleksandrs Grēvens
Aleksandrs Grēvens (1679–1746) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, Jelgavas vācu draudzes virsmācītājs un Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents (1717-1746).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents un Aleksandrs Grēvens
Aleksandrs Hanss Bernevics
Aleksandrs Hanss Bernevics (1863—1935) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un Kurzemes guberņas skolu padomnieks, Kurzemes ģenerālsuperintendents (1908—1918), Kurzemes Zemes padomes loceklis (1917—1918).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents un Aleksandrs Hanss Bernevics
Ernests Frīdrihs Okels
Ernests Frīdrihs Okels (1742–1816) bija vācu luterāņu mācītājs.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents un Ernests Frīdrihs Okels
Frīdrihs Gustavs Mačevskis
Frīdrihs Gustavs Mačevskis (vācu: Friedrich Gustav Maczewski, 1761–1813) bija vācbaltu cilmes latviešu garīgās dzejas autors, literāts, teologs, tulkotājs, sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents un Frīdrihs Gustavs Mačevskis
Frīdrihs Kazimirs Ketlers
Hercoga Frīdriha Kazimira attēls uz 1689. gadā Jelgavā kaltā zelta dukāta. Apliecoši uzraksti: FRID:CAS:IN.L.CVR:E.SEM:DVX (Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs) un MONETA NO VA AVREA (jaunā zelta monēta). Frīdrihs II Kazimirs Ketlers (dzimis Jelgavā (Mītavā), miris) bija hercoga Jēkaba dēls, Kurzemes hercogs no 1682.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents un Frīdrihs Kazimirs Ketlers
Gerhards Remlings
"Jauna un maza latviešu dziesmu grāmata". Titullapa (1779). Gerhards Remlings (1633 - 1695), latviski saukts Ģi(e)rts Remuliņš, bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, dzejnieks un tulkotājs latviešu valodā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents un Gerhards Remlings
Heinrihs Ādolfijs
Heinriha Adofi "Pirmais mēģinājums īsi apkopotam ievadam latviešu valodā" (1685). Heinrihs Ādolfijs (dzimis Bžegā, Silēzijā, miris Jelgavā) bija vācu tautības garīdznieks, letonists un garīgo dziesmu tulkotājs, kas darbojās galvenokārt hercoga Jēkaba valdīšanas laikā Kurzemes un Zemgales hercogistē.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents un Heinrihs Ādolfijs
Joahims Baumanis
Joahims Baumanis (1712–1759), arī Jukums Baumanis, bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, Jelgavas vācu draudzes virsmācītājs un Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents (1747-1759).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents un Joahims Baumanis
Johans Ādolfs Hollenhāgens
Hollenhāgena teoloģijas doktora disertācija ''De Sacramento In Genere'' (1670). Johans Ādolfs Hollenhāgens (–1710) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, Jelgavas vācu draudzes virsmācītājs un Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents un Johans Ādolfs Hollenhāgens
Johans Georgs Lēberehts Rihters
Johans Georgs Lēberehts Rihters (1763–1840) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents un Johans Georgs Lēberehts Rihters
Johans Heinrihs Baumanis
Johans Heinrihs Baumanis (dzimis, miris) bija vācbaltiešu gleznotājs animālists.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents un Johans Heinrihs Baumanis
Kārlis Ludvigs Vilperts
Kārlis Ludvigs Vilperts (1786–1861) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents un Kārlis Ludvigs Vilperts
Krūte
Krūte ir ciems Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents un Krūte
Kristiāns Hūns
Kristiāns Hūns (1716–1784) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, Jelgavas vācu draudzes virsmācītājs un Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents (1760–1784).
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents un Kristiāns Hūns
Kristofs Frīdrihs Neanders
Mācītāja K.F.Neandera siluets lapas augšā (J.K.Broces zīmējums, 4.sējums). Kristofs Frīdrihs Neanders (Christoph Friedrich Neander; dzimis, miris) bija vācbaltu mācītājs, literāts, Apgaismības kustības darbinieks, Dobeles iecirkņa prāvests, Kurzemes dziesmugrāmatas autors.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents un Kristofs Frīdrihs Neanders
Kurzemes Zemes padome
Avīzes ''Mitausche Zeitung'' vēstījums par Kurzemes Zemes padomes sēdi 1918. gada 8. martā. Atjaunotās Kurzemes hercogistes ģerbonis (1918. gada pastkarte). Kurzemes Zemes padome bija Vācijas impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents un Kurzemes Zemes padome
Kurzemes Zemes sapulce
Kurzemes Zemes sapulce bija Vācijas Impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents un Kurzemes Zemes sapulce
Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca
Rīgas Doms, LELB arhibīskapa katedrāle. Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) ir publiski tiesiska rakstura luterāņu draudžu organizācija, kas savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi un likumus un savā iekšējā dzīvē ir patstāvīga.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags (kopš 1993. gada). Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) konsistorijas vadītājs, kam piemīt augstākā garīgā un administratīva atbildība Rīgas arhidiecēzē un Daugavpils un Liepājas diecēzēs.
Oto fon Hūns
Oto fon Hūns (Otto von Huhn, dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts un vēsturnieks, pirmais aizsācis baku vakcināciju Latvijā un Krievijas impērijā, garīgi slimo aprūpes iestādes "Aleksandra Augstumu iestāde" dibinātājs un pirmais direktors.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents un Oto fon Hūns
Oto Panks
Oto Kārlis Johans Panks (1833–1914) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents un Oto Panks
Pauls Einhorns
''Historia Lettica'' pirmizdevuma vāks (1649.) Pauls Einhorns (dzimis Iecavā, miris 1655. gada 25.maijā Jelgavā) bija Kurzemes luterāņu mācītājs, dedzīgs cīnītājs pret kontrreformāciju, pirmās latviešu tautas vēstures grāmatas "Historia Lettica" autors.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents un Pauls Einhorns
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents un Rīgas arhibīskapija
Roberts Bethers
Roberts Bethers (1836–1897) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un Kurzemes guberņas skolu padomnieks, organizēja Irlavas skolotāju semināra mācību programmu paplašināšanu un skolotāju konferences.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents un Roberts Bethers
Superintendents
Superintendents ( — 'pārraugs') jeb superintendants, ir baznīcas augstākās administratīvās varas nesēja nosaukums, kas ir vārda bīskaps (episkopos) latinizēta forma.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents un Superintendents
Teodors Emīls Lambergs
Teodors Emīls Lambergs (1815–1895) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents un Teodors Emīls Lambergs
1679. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1679.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents un 1679. gads Latvijā
1893. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1893.
Skatīt Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents un 1893. gads Latvijā
Zināms kā Kurzemes evaņģēliski luteriskās baznīcas ģenerālsuperintendents, Kurzemes ģenerālsuperintendenti, Kurzemes ģenerālsuperintendents.