Atvērt Google MapsSatura rādītājs
58 attiecības: Albrehts Hoencollerns, Aleksandrs Johans Stenders, Alfreds Zēbergs, Arnolds Zommerfelds, Arturs Auverss, Augusts Bīlenšteins, Austrumprūsijas vietvārdu nomaiņa 1938. gadā, Baltu valodas, Bergmaņi, Bernhards Vareniuss, Daniels Hermanis, Dāvids Hilberts, E. T. A. Hofmanis, Eduards Šturms, Ernsts Krauss, Ferdinands fon Lindemanis, Frīdrihs Dāvids Lencs, Frīdrihs Vilhelms Argelanders, Fricis Alberts Lipmanis, Gustavs Roberts Kirhofs, Heinrihs fon Ofenbergs, Hermanis Minkovskis, Imanuels Kants, Jans Kohanovskis, Jānis Langijs, Johans Augusts fon Štarks, Johans Frīdrihs Rozenbergers, Johans Gabriels Švemšuhs, Johans Georgs Hāmanis, Johans Gotfrīds Herders, Johans Višmanis, Johans Zāmuels Hillners, Jons Berents, Kaļiņingradas zoodārzs, Kazimirs Būga, Kārlis Emanuēls Pēgavs, Kārlis Ernsts fon Bērs, Kārlis Frīdrihs Burdahs, Kārlis Gustavs Jēkabs Jakobi, Kārlis Valdhauers, Kārlis Veierštrāss, Konrāds Lorencs, Korporācija Masovia, Kristiāns Goldbahs, Kristijons Donelaitis, Kristofs Harders, Lotārs Meiers, Ludvigs Štīda, Makss Eberts, Matīss Štobe, ... Izvērst indekss (8 vairāk) »
Albrehts Hoencollerns
Albrehts Hoencollerns (arī; dzimis, miris) bija Vācu ordeņa lielmestrs (1510—1525) un pirmais Prūsijas hercogs (1525—1568).
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Albrehts Hoencollerns
Aleksandrs Johans Stenders
Aleksandrs Johans Stenders, (Alexander Johann Stender) saukts par Jauno Stenderu (dzimis 1744. gada 4. novembrī, miris 1819. gada 20. novembrī), bija luterāņu teologs un apgaismotājs, Sēlpils pilskunga tiesas prāvests (no 1787), Sēlpils un Sunākstes mācītājs (1796—1819), Gotharda Frīdriha Stendera (Vecā Stendera) dēls.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Aleksandrs Johans Stenders
Alfreds Zēbergs
Alfreds Dāvids Zēbergs (dzimis, miršanas datums nezināms) bija vācbaltu izcelsmes Latvijas ķīmiķis, žurnālists un politiķis.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Alfreds Zēbergs
Arnolds Zommerfelds
Arnolds Zommerfelds (dzimis, miris) bija vācu fiziķis un matemātiķis.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Arnolds Zommerfelds
Arturs Auverss
Georgs Frīdrihs Jūliuss Arturs fon Auverss (dzimis, miris) bija vācu astronoms.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Arturs Auverss
Augusts Bīlenšteins
Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins (—) bija vācbaltiešu cilmes luterāņu mācītājs un valodnieks.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Augusts Bīlenšteins
Austrumprūsijas vietvārdu nomaiņa 1938. gadā
Austrumprūsijas vietvārdu nomaiņa 1938.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Austrumprūsijas vietvārdu nomaiņa 1938. gadā
Baltu valodas
Baltu valodas (lietuviešu, latviešu, prūšu, galindu, jātvingu, un citas valodas) ir indoeiropiešu valodu saimes valodas, kuras lietoja baltu ciltis.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Baltu valodas
Bergmaņi
Fon Bergmaņi bija Rīgas patriciešu un Vidzemes luterāņu mācītāju dzimta.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Bergmaņi
Bernhards Vareniuss
Bernhards Vareniuss (1622-1650) bija vācu zinātnieks kurš apkopoja jaunās atklātās zināšanas pēc Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Bernhards Vareniuss
Daniels Hermanis
Daniels Hermanis (dzimis ap 1543. gadu, miris) bija Prūsijā dzimis humānists un rakstnieks, kas mūža otro pusi pavadīja Rīgā, šeit miris un apglabāts.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Daniels Hermanis
Dāvids Hilberts
Dāvids Hilberts (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis un loģiķis.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Dāvids Hilberts
E. T. A. Hofmanis
Ernests Teodors Vilhelms Hofmanis, biežāk pazīstams pēc pseidonīma E. T. A. Hofmanis (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks, komponists, jurists, mūzikas kritiķis, zīmētājs, karikatūrists.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un E. T. A. Hofmanis
Eduards Šturms
Eduards Šturms (1895—1959) bija latviešu vēsturnieks un arheologs.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Eduards Šturms
Ernsts Krauss
Ernsts Krauss (Ernst Kraus, 1889—1970) bija vācu ģeologs, Latvijas Universitātes profesors (1924—1935).
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Ernsts Krauss
Ferdinands fon Lindemanis
Kārlis Luijs Ferdinands fon Lindemanis (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Ferdinands fon Lindemanis
Frīdrihs Dāvids Lencs
Frīdrihs Dāvids Lencs (dzimis pirms, miris) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu izcelmes mācītājs un literāts, Tartu universitātes igauņu un somu valodas pasniedzējs.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Frīdrihs Dāvids Lencs
Frīdrihs Vilhelms Argelanders
Frīdrihs Vilhelms Augusts Argelanders (dzimis, miris) bija Klaipēdā dzimis somu izcelsmes vācu astronoms.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Frīdrihs Vilhelms Argelanders
Fricis Alberts Lipmanis
Fricis Alberts Lipmanis (dzimis, miris) bija vācu/amerikāņu bioķīmiķis.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Fricis Alberts Lipmanis
Gustavs Roberts Kirhofs
Gustavs Roberts Kirhofs (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Gustavs Roberts Kirhofs
Heinrihs fon Ofenbergs
Heinrihs fon Ofenbergs (Heinrich von Offenberg, 1752—1827) bija Kurzemes muižnieks, Kurzemes galma virstiesas prezidents, landhofmeistars, slepenpadomnieks (1820-21).
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Heinrihs fon Ofenbergs
Hermanis Minkovskis
Hermanis Minkovskis (dzimis, miris) bija Lietuvas ebreju izcelsmes vācu matemātiķis.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Hermanis Minkovskis
Imanuels Kants
Imanuels Kants (dzimis, miris) bija vācu filozofs no Austrumprūsijas.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Imanuels Kants
Jans Kohanovskis
Jans Kohanovskis (dzimis 1530. gadā, miris) bija poļu renesanses laika dzejnieks.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Jans Kohanovskis
Jānis Langijs
Jānis Langijs jeb Jānis Lange (dzimis 1615. gadā, miris starp 1685. un 1690. gadu) bija Nīcas un Bārtas mācītājs Lejaskurzemē.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Jānis Langijs
Johans Augusts fon Štarks
Johans Augusts fon Štarks (Johann August Freiherr von Starck vai Stark; dzimis, miris) bija teologs, filozofs, lingvists.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Johans Augusts fon Štarks
Johans Frīdrihs Rozenbergers
"Salasīšana, pēc godīgas, jaukas un auglīgas laika kavēšanas pie tiem gariem ziemas vakariem". Titullapa (1773). Johans Frīdrihs Kazimirs Rozenbergers (1731–1776) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un literāts.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Johans Frīdrihs Rozenbergers
Johans Gabriels Švemšuhs
Johans Gabriels Švemšuhs (Johann Gabriel Schwemschuch, 1733—1803) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes luterāņu mācītājs, teoloģijas profesors Jelgavas akadēmiskajā ģimnāzijā (1775—1798).
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Johans Gabriels Švemšuhs
Johans Georgs Hāmanis
Johans Georgs Hāmanis (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks, filozofs un mistiķis, saukts par "Ziemeļu magu".
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Johans Georgs Hāmanis
Johans Gotfrīds Herders
Johans Gotfrīds fon Herders (dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, kritiķis, teologs un filozofs.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Johans Gotfrīds Herders
Johans Višmanis
Nevācu Opics jeb īsa pamācība latviešu dzejas mākslā (titullapa). Johans Višmanis (miris ap 1705. gadu) bija Dundagas luterāņu mācītājs un rakstnieks, kurš 1697.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Johans Višmanis
Johans Zāmuels Hillners
Johans Zāmuels Hillners (dzimis 1754. gada 17. janvārī, miris 1835. gada 2. decembrī) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un teologs, vairāku teoloģisku rakstu autors, tajā skaitā arī latviešu valodā.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Johans Zāmuels Hillners
Jons Berents
Jons Bērents (Behrendt, 1667. g. 18. janvāris, Čerņahovska, Mazā Lietuva – 1737. g. 13. aprīlis, turpat) – luterāņu mācītājs, reliģisku izdevumu tulkotājs un redaktors.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Jons Berents
Kaļiņingradas zoodārzs
Kaļiņingradas zoodārzs (līdz 1945. gadam — Kēnigsbergas zoodārzs) ir viens no lielākajiem un vecākajiem zoodārziem Krievijas teritorijā.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Kaļiņingradas zoodārzs
Kazimirs Būga
Kazimirs Būga (1879—1924) bija lietuviešu valodnieks, kopā ar Jāni Endzelīnu viens no baltu filoloģijas pamatlicējiem, baltu vārdu etimoloģijas un hidronīmu pētnieks.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Kazimirs Būga
Kārlis Emanuēls Pēgavs
Kārlis Emanuēls Pegaus jeb Pēgavs (1751-1816) bija Krimuldas baznīcas mācītājs, kā arī kalpoja kā luterāņu mācītājs vairākās Vidzemes draudzēs, vēlāk bija prāvests un virskonsistorijas loceklis.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Kārlis Emanuēls Pēgavs
Kārlis Ernsts fon Bērs
Kārlis Ernsts fon Bērs (dzimis Pībē (Piibe), miris Tērbatā) bija vācbaltiešu biologs, viens no embrioloģijas pamatlicējiem.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Kārlis Ernsts fon Bērs
Kārlis Frīdrihs Burdahs
Kārlis Frīdrihs Burdahs ( —) bija vācu fiziologs.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Kārlis Frīdrihs Burdahs
Kārlis Gustavs Jēkabs Jakobi
Kārlis Gustavs Jēkabs Jakobi (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Kārlis Gustavs Jēkabs Jakobi
Kārlis Valdhauers
Kārlis Frīdrihs Verners Mihaels Valdhauers (dzimis, miris) bija Saļienā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Latvijas ārsts, oftalmologs.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Kārlis Valdhauers
Kārlis Veierštrāss
Kārlis Teodors Vilhelms Veierštrāss (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis, saukts arī par "mūsdienu matemātiskās analīzes tēvu".
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Kārlis Veierštrāss
Konrāds Lorencs
Konrāds Cahariass Lorencs (dzimis, miris) bija austriešu zoologs.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Konrāds Lorencs
Korporācija Masovia
Vapenis Korporācija Masovia ir vienīgā atlikusī akadēmiska studentu korporācija no Alberta Universitātes Karalaučos.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Korporācija Masovia
Kristiāns Goldbahs
Kristiāns Goldbahs (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Kristiāns Goldbahs
Kristijons Donelaitis
Kristijons Donelaitis (dzimis, miris) bija Prūsijas lietuviešu dzejnieks un luterāņu mācītājs.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Kristijons Donelaitis
Kristofs Harders
Kristofs Harders (dzimis, miris) bija vācu grāmatu izdevējs, literārs, letonists.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Kristofs Harders
Lotārs Meiers
Jūliuss Lotārs fon Meiers (dzimis, miris) bija vācu ķīmiķis, līdz ar Dmitriju Mendeļejevu atklāja ķīmisko elementu periodisko sistēmu.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Lotārs Meiers
Ludvigs Štīda
Kristians Hermanis Ludvigs Štīda (1837-1918) bija vācbaltu anatoms.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Ludvigs Štīda
Makss Eberts
Makss Eberts (1879—1929) bija vācu vēsturnieks un arheologs, kura galvenā pētījumu tēma bija Baltijas un Dienvidkrievijas vēsture.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Makss Eberts
Matīss Štobe
Matīss Štobe (1742—1817) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes pedagogs un literāts.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Matīss Štobe
Mārtiņš Gīze
Mārtiņš Gīze (ap 1560–1589) bija Rīgas jurists, viens no galvenajiem namnieku opozīcijas vadītājiem Kalendāra nemieru laikā.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Mārtiņš Gīze
Mārtiņš Kemnics
Mārtiņš Kemnics (vēsturiski Kemnitz, Kemnitzius, Chemnitius, Chemnizius, dzimis, miris) bija t.s. otrās paaudzes luteriskais teologs, Mārtiņa Lutera sekotājs, ekleziālā autoritāte un mācītājs.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Mārtiņš Kemnics
Nikolauss fon Himzels
Ārsta Nikolausa fon Himzela portrets. Nikolauss fon Himzels, arī Nikolajs Himzels (1729—1764), bija vācbaltiešu izcelsmes Rīgas ārsts, muzeologs, bibliofils un kolekcionārs.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Nikolauss fon Himzels
Oto Augusts Rozenbergers
Oto Augusts Rozenbergers (dzimis, miris) bija Tukumā dzimis vācbaltiešu astronoms, komētu pētnieks.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Oto Augusts Rozenbergers
Pauls Šīmanis
Pauls Šīmanis (dzimis Jelgavā, miris Rīgā) bija vācbaltiešu politiķis.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Pauls Šīmanis
Tojātu apmetne
Tojātu apmetne un senkapi ir aizsargājams arheoloģijas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Tojātu apmetne
Valdemārs Ģinters
Valdemārs Valdis Ģinters (arī Ginters; 1899—1979) bija latviešu arheologs un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Valdemārs Ģinters
Vilhelms Šteineks
Vilhelms Šteineks (1681–1735) bija Tukuma draudzes luterāņu mācītājs un literāts.
Skatīt Kēnigsbergas Universitāte un Vilhelms Šteineks