Komunikācija

1013 attiecības: Ačinska, Ačinskas pedagoģiskais tehnikums, Abrenes iela (Rīga), Aglona, Aglonas maizes muzejs, Aglonas novada ģerbonis, Agrārā reforma Latvijā, Aiviekste, Aiz ezera balti bērzi, Aizkraukles ģerbonis, Aizputes ģerbonis, Akatnīku pilskalns, Akmineica, Alūksnes rajons, Alberts Budže, Alberts Vīksne, Aleksandrs (Andrejs Zaķis), Aleksandrs Eizaks, Alekss Stivriņš, Alfons Priedīte, Alfrēds Feils, Allodifikācija, Altmarkas pamiers, Ambeļu baznīca, Ambeļu pagasts, Andrejs Paulāns, Andrejs Sipailo, Andrejs Upīts, Andris Līgotnis, Andrivs Jūrdžs, Andrusovas pamiers, Annele Slišāne, Anta Rugāte, Antons Austriņš, Antons Circāns, Antons Juhņevičs, Antons Justs, Antons Kūkojs, Antons Kotāns, Antons Skrinda, Arāja komanda, Arendoles muiža, Arnolds Šiņķis, Arturs Eižens Zalsters, Atbrīvošanas aleja, Audriņu pagasts, Augšdaugava, Augšdaugavas novada ģerbonis, Augšzemnieku dialekts, Augusts Apsītis-Apse, ..., Aukštaitija, Aulejas baznīca, Auseklis, Auseklis (laikraksts), Austras koks, Austrumi Linux, Autoceļš A12 (Latvija), Autoceļš A13 (Latvija), Autoceļš A14 (Latvija), Autoceļš A15 (Latvija), Autoceļš A6 (Latvija), Autoceļš P136, Autoceļš P36, Autoceļš P42, Autoceļš P45, Autoceļš P46, Autoceļš P47, Autoceļš P48, Autoceļš P49, Autoceļš P50, Autoceļš P52, Autoceļš P54, Autoceļš P55, Autoceļš P56, Autoceļš P57, Autoceļš P58, Autoceļš P59, Autoceļš P60, Autoceļš P61, Autoceļš P62, Autoceļš P63, Autoceļš P64, Autoceļš P65, Autoceļš P67, Autoceļš P84, Autoceļš V536, Autoceļš V550, Autoceļš V551, Autoceļš V552, Autoceļš V553, Autoceļš V554, Autoceļš V555, Autoceļš V556, Autoceļš V557, Autoceļš V558, Autoceļš V559, Autoceļš V561, Autoceļš V563, Autoceļš V564, Autoceļš V566, Autoceļš V567, Autoceļš V570, Autoceļš V575, Autoceļš V577, Autoceļš V578, Autoceļš V579, Autoceļš V580, Autoceļš V581, Autoceļš V582, Autoceļš V583, Autoceļš V584, Autoceļš V586, Autoceļš V587, Autoceļš V588, Autoceļš V589, Autoceļš V590, Autoceļš V594, Autoceļš V596, Autoceļš V597, Autoceļš V598, Autoceļš V599, Autoceļš V673, Autoceļš V751, Autonomā Igaunijas guberņa, Šķilbēnu muiža, Šļahta, Šņepstu pilskalns, Šmakovkas muzejs, Ūdrāju pilskalns, Ķīšu kalns, Ķēstutis, Ķieģeļrūpniecība Latvijā, Ļaksu pilskalns, Žagariņi, Čiulis, Čornajas pagasts, Ādams Plāters, Ādolfs Erss, Āfrikas cūku mēris, Balta (upe), Baltais āmulis, Baltenlande, Baltijas pārkrievošana, Baltinavas novada ģerbonis, Baltinavas pagasts, Baltkrievijas guberņa, Balvi, Balvu luterāņu baznīca, Balvu muiža, Balvu novads (2009—2021), Balvu rajons, Balvu vēsture, Bērzgales Dieva apredzības baznīca, Benedikts Skrinda, Berlīnes papildvienošanās (1918), Bez PVN, Biķernieku pagasts, Biešona pilskalns, Biruta Ozoliņa, Bogdans Šahno, Bonifacova, Bonifacovas muiža, Braslavas apriņķis, Brāļi Skrindas, Brīveru pilskalns, Brestļitovskas miera līgums, Broņislavs Kudeiko, Broņislavs Trubiņš, Broks, Bruno Bērziņš, Bukmuižas iela, Bulduru konference, Bulis, Cārmaņa ezers (dabas parks), Cēsu pulka skolnieku rota, Centrālās lielvalstis, Ciblas Kapu kalns, Ciblas novads, Cilvēka bērns, Cirīša ezers (dabas parks), COVID-19 pirmais saslimstības vilnis Latvijā, Dagda, Dagdas iela (Rīga), Dagdas novads, Dagdas pilskalns, Dagdas rajons, Dainas, Danskovīte, Daugavas loki, Daugavpils, Daugavpils (stacija), Daugavpils ģerbonis, Daugavpils Jaunavas Marijas baznīca, Daugavpils novads, Daugavpils oranžais koris, Daugavpils rajons, Daugavpils Reģionālā slimnīca, Daugavpils Universitāte, Daugavpils vēsture, Decembra klimats Latvijā, Degteru pilskalns, Desetnīki (Nautrēnu pagasts), Diližanss, Divkšu pilskalns, Divu Krastu Radio, Dominikāņu ordenis, Dora Stučka, Dridža ezers (dabas parks), Driksnas sils, Drywa, Dubna (upe), Dubnas pagasts, Duboviku pilskalns, Dukstigala baznīca, Dvēseļu revīzijas, Dzelzava, Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava, Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Ebreju vēsture Latvijā, Eduards Kusiņš, Eduards Lēmanis, Edvards Pavlovskis, Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums, Ekšu Pilskalniņš, Ekšu pilskalns, Emīlija Plātere, Ernests Blanks, Ezerzeme (laikraksts), Fēnikss (grupa), Februāra klimats Latvijā, Fogts, Fonds Nāc līdzās!, Francis Kemps, Fraternitas Lettica, Frīdrihs Obšteins, Gaisma (laikraksts), Genādijs Kuzmičevs, Gornajašu kapliča, Green Novice, Gregora kalendārs, Grifs (mitoloģija), Grundānu pilskalns, Gunārs Klindžāns, Gustavs Manteifelis, Harmonikas, Herberts Cukurs, Hilzeni, Hugo Helmanis, Igaunijas brīvības cīņas, Ignāts Jurevičs, III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, Ilga Šuplinska, Ilze Sperga, Imants Ziedonis, Indricas baznīca, Inflantijas vaivadija, Inga Ābele, Iršu pagasts, Iskolats, Istras pauguraine, IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki, Ivans III, Ivans Jelagins, Ivans Klementjevs, IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Jakovs Kuļņevs, Jans Šadurskis, Jaunā konservatīvā partija, Jānis Ancāns, Jānis Augusts Hilzens, Jānis Ādamsons, Jānis Benislavskis, Jānis Bulis, Jānis Endzelīns, Jānis Klīdzējs, Jānis Krēsliņš (mākslinieks), Jānis Lavenieks, Jānis Liepiņš (virsnieks), Jānis Mendriks, Jāzeps Rancāns, Jāzeps Roskošs, Jūlija kalendārs, Jūras krauklis, Jēkabpils, Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola, Jēkabpils rajons, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Jēkabpils Svētā Gara klosteris, Jelgavas katoļu katedrāle, Jelgavas pamiers, Jersika (valsts), Jersikas iela (Rīga), Jezuīti, Jezups Deglis, Joanns Žuravskis, Johans Freitāgs fon Loringhofe, Johans Martins fon Elmpts, Jolanta Daiga, Josifs Hops, Jozefs Heinrihs fon der Borhs, Julijans Vaivods, Juris Nikolajs Hilzens, Juris Viļums, Jurizdikas pilskalns, Juzefs Hilzens, Kadastrs Latvijā, Kadriļa, Kalupe (nozīmju atdalīšana), Kalupes pagasts, Kameņecas Lielais akmens, Kandža, Kapulauks, Karagājiens uz Nalseni (1235), Kategrades pilskalns, Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275), Kauja pie Dubnas (ap 1273), Kazimirs Bujņickis, Kazimirs Duļbinskis, Kazimirs Skrinda, Kārlis Irbe (1885—1966), Kārlis Veidemanis, Kārsava, Kārsavas novads, Kārsavas rajons, Kārsavas vidusskola, Klēts, Kokina, Kokins, Kokle, Konkordija Valdemārija, Konstance Benislavska, Konstantīns Budkēvičs, Korklinīki (Nautrēnu pagasts), Kozlovskis, Krauķis, Krāslava, Krāslava (nozīmju atdalīšana), Krāslavas novads (2001—2021), Krāslavas rajons, Krāslavas Romas katoļu baznīca, Krīvs, Krūze (Latgales keramika), Kreiču apmetne, Krievi, Krievu valoda Latvijā, Krucifikss, Krupenišķu pilskalns, Krustpils, Krustpils novads, Krustpils rajons, Krustpils vēsturiskais centrs, Kubulu pagasts, Kurjanovas ezers (dabas parks), Kurna, Kurtoša pilskalns, Kurzemes artilērijas pulks, Kurzemes guberņa, Laidze, Laiksne (grupa), Laizāne, Laizāns, Landskoronas baznīca, Latgaļi, Latgalīšu Kulturys Gazeta, Latgale (nozīmju atdalīšana), Latgales apakšvirsnieku rota, Latgales atbrīvošana, Latgales augstiene, Latgales ciemu un ceļmalu krucifiksi, Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī, Latgales futbola čempionāts, Latgales futbola čempionāts 2008, Latgales futbola čempionāts 2009, Latgales futbola čempionāts 2010, Latgales ieņemšana (1941), Latgales iela, Latgales karogs, Latgales partija, Latgales partizānu pulks, Latgales pilskalni, Latgales plānošanas reģions, Latgales podniecība, Latgales Radio, Latgales vēsture, Latgales virsnieku rezerves rota, Latgales Zemes padome, Latgalieši, Latgaliešu karogs, Latgaliešu nacionālā atmoda, Latgaliešu valoda, Latvieši, Latviešu ornamenti, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latviešu personvārdi, Latviešu valoda, Latviešu vēsturisko zemju likums, Latvija, Latvijas 1. Jātnieku pulks, Latvijas administratīvais iedalījums, Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, Latvijas apriņķi, Latvijas autonomijas idejas, Latvijas čigāni, Latvijas ģeogrāfija, Latvijas ģerbonis, Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība, Latvijas baltkrievi, Latvijas Bruņoto vilcienu pulks, Latvijas dabas rezervāti, Latvijas demogrāfija, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas grāmatizdevniecība, Latvijas igauņi, Latvijas karogs, Latvijas karogu uzskaitījums, Latvijas klimats, Latvijas Komunistiskā partija, Latvijas krievi, Latvijas krievu vēsture, Latvijas kultūras kanons, Latvijas kultūrvēsturiskie novadi, Latvijas mākslas vēsture, Latvijas nemateriālais kultūras mantojums, Latvijas nosaukums, Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945), Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests, Latvijas Pareizticīgā Baznīca, Latvijas poļi, Latvijas podniecība, Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas speciālās ekonomiskās zonas, Latvijas statistiskie reģioni, Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress, Latvijas tiesu apgabali, Latvijas tumšgalve, Latvijas valsts atzīšana de iure, Latvijas valsts pasludināšana, Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums, Latvijas vēlēšanu apgabali, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Latvijas vietvārdu vāciskie vēsturiskie nosaukumi, Latvijas zirgs, Laukezers (dabas parks), Līdaka, Līgo dziesmas (Vīgneru Ernesta apdare), Līksnas pagasts, Līvāni, Līvānu katoļu baznīca, Līvānu novads, Līvānu rajons, Lēdmanes pagasts, Lendžu pagasts, Leonards Latkovskis (valodnieks), Leons Plāters, Lettgallia, Lielais Liepukalns, Lielais Ziemeļu karš, Lieliskais piecinieks, Liepājas diecēze (Romas katoļu), Lietuvas krusta kari, Lietuvas vēsture, Lietuvēns, Lietuviešu valoda, Ligija Purinaša, Livonija, Livonijas Konfederācija, Ločmele, Ločmelis, Logina, Logins, Lotigola, Lotigolas un Zemgales pakļaušana, LSDSP vēsture, Ludza, Ludza (nozīmju atdalīšana), Ludzas evaņģēliski luteriskā baznīca, Ludzas igauņu dialekts, Ludzas katoļu baznīca, Ludzas novads (2009—2021), Ludzas pils, Ludzas rajons, Maģija, Maļinovas pagasts, Maija dziedājumi pie krusta, Maize, Maksis Grīnguts, Maliena, Malnavas baznīca, Malnavas muiža, Malta (Maltas pagasts), Malta (upe), Malta (Viļānu pagasts), Manteifeļi, Markovas pilskalns, Marta Bārbale, Marta Staņa, Maskavas forštate, Mazais susuris, Mākoņkalns, Mārtiņš Abuls, Mēmais kino Latvijā, Meža susuris, Mednis, Melnkakla gārgale, Mesli, Mihaels Jozefs fon der Borhs, Mihalīna Supe, Mihals Bedržickis, Mirušo ofīcijs, Mistra kalns, Modests Jūrdžs, Mogiļevas metropolija, Molotova—Ribentropa pakts, Nadežda Tretjakova, Nagļu baznīca, Nalsene, Nameja gredzens (rotaslieta), Naujenes pagasts, Naumku pilskalns, Nautrēnu baznīca, Nautrēnu pagasts, Nīcgales pagasts, Niedras valdība, Nikodems Rancāns, Nikolajs Bogdanovs-Beļskis, Nikolajs Kampars, Nikolajs Vanadziņš, Nometinājuma josla, Novads, Novembra klimats Latvijā, Ogres rajons, Oktobra klimats Latvijā, Operācija "Dūres sitiens", Opočka, Oss, Osvalds Kravalis, Osvalds Mednis, Otrais Ziemeļu karš, Padomju kaujinieki Latvijā, Padomju Latvijas armija, Pagasts, Pasienes baznīca, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pīters Miglinīks, Pēteris Baško, Pēteris Lapainis, Pēteris Radziņš, Pēteris Slavens, Pēteris Stučka, Pēteris Supe, Pēteris Zvagulis, Peļņiku Stāvais kalns, Pededze, Pieguļa, Piemineklis "Vienoti Latvijai", Pietālava, Pieviltie, Pildas baznīca, Pilsēta pie upes, Pirmais Latgales latviešu kongress, Pirmais pasaules karš, Pirmais pasaules karš Latvijā, Pirmā pasaules kara Austrumu fronte, Pirts iela (Rīga), Plāteri, Pleskavas guberņa, Podniecība, Poliščinas pilskalns, Polijas—Lietuvas ūnija, Polockas guberņa, Precēj' mani precinīki, Preiļi, Preiļu novads (2000—2021), Preiļu rajons, Priedes, PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenie papildprotokoli, Pušas pilskalns I, Pušas pilskalns II, Pusmuiža, Pustoškas Baterijas kalns, Rainis, Raivis Dzintars, Rāznas nacionālais parks, Rūdolfs Kandis, Rīgas apriņķis, Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu), Rīgas Brāļu kapi, Rīgas metropolija, Rūta Kaminska, Rēzekne, Rēzekne (nozīmju atdalīšana), Rēzekne (upe), Rēzeknes atbrīvošana (1920), Rēzeknes ģerbonis, Rēzeknes mākslinieku kopa, Rēzeknes novada speciālā pamatskola, Rēzeknes novads (2009—2021), Rēzeknes Piena konservu kombināts, Rēzeknes rajons, Rēzeknes vēsture, Rēzeknes-Aglonas diecēze, Rēzeknes-Daugavpils uzbrukuma operācija, Riebiņi, Riebiņu novads, Rihards Zariņš, Rija, Rušenicas pilskalns, Rušonas katoļu baznīca, Rušons (nozīmju atdalīšana), Rubuļu pilskalns, Rudavas kalns, Rugāji, Rugāju novads, Rundēnu pagasts, Ruskulovas baznīca, Ruskulovas muiža, Sakstagala pagasts, Sakstagals (nozīmju atdalīšana), Salnavas muiža, Saucējas, Sākla, Segvārds Vientulis, Separātisms, Sergejs Duks, Siguldas vēsture, Sjarhejs Saharavs, Skaistkalnes katoļu baznīca, Sloboda, Soikans, Sokolku pagasts, Staņislavs Šadurskis, Staņislavs Čēmis, Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs, Staņislavs Ločmelis, Staņislavs Saušs, Stabilitātei!, Stabule, Stanislavs Škutāns, Stepans Morozovs, Strods, Sutru pagasts, Svilpaunieks, Tautas Saimes grāmata, Tālava, Tērbatas mācību apgabals, Televīzija Latvijā, Tilžas luterāņu baznīca, Tirzas kauja, Toli dzeivoj, Tomass Strupovičs, Trīs minūšu lidojums, Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēju uzskaitījums (III šķira), Tripiņš, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Latvijā, Vaboles pagasts, Vaišvilks, Vaivads, Vaivods, Valdemārs Ģinters, Valdis Birkavs, Valdis Sakars, Valerija Mundure, Valka, Valkas vēsture, Valodu politika Latvijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts valodas centrs, Varakļāni, Varakļānu iela (Rīga), Varakļānu novads, Vārkavas novads, Vārniene, Vecticība Latvijā, Vecumu pagasts, Višķu pagasts, Viļaka, Viļakas muiža, Viļakas novads, Viļakas vēsture, Viļāni, Viļānu muiža, Viļānu muiža (ciems), Viļānu novads, Viļānu pagasts, Viļņas ūnija, Vidzeme, Vidzemes artilērijas pulks, Vidzemes guberņa, Vidzemes Pagaidu Zemes padome, Vidzemes plānošanas reģions, Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome, Viensēta, VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Viktors Barkāns, Vilberts Krasnais, Vilhelms Lapelis, Vilhelms no Modenas, Vinca Barkāns, Vitebska, Vitebskas guberņa, Viteni, Vladimirs Lindermans, Vladislavs Soltāns, Voldemārs Kalpiņš, Wild Detroit Gang, Zībergi, Zemgales plānošanas reģions, Ziemassvētki, Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija, Ziemeļu krusta kari, Zigfrīds Anna Meierovics, Zilrīklīte, Zilupe, Zilupe (nozīmju atdalīšana), Zilupe (upe), Zilupes novads, Zilupes rajons, Zilupes vidusskola, Zosnas katoļu baznīca, Zviedru Vidzeme, 12. Saeimas vēlēšanas, 12. Saeimas vēlēšanu kandidātu uzskaitījums, 13. Saeimas vēlēšanas, 14. Saeimas vēlēšanas, 15. armija (KSFPR), 15. Saeimas vēlēšanas, 1564. gads Latvijā, 1565. gads Latvijā, 1566. gads Latvijā, 1567. gads Latvijā, 1568. gads Latvijā, 1569. gads Latvijā, 1570. gads Latvijā, 1571. gads Latvijā, 1572. gads Latvijā, 1573. gads Latvijā, 1574. gads Latvijā, 1575. gads Latvijā, 1576. gads Latvijā, 1577. gads Latvijā, 1578. gads Latvijā, 1579. gads Latvijā, 1580. gads Latvijā, 1581. gads Latvijā, 1582. gads Latvijā, 1583. gads Latvijā, 1584. gads Latvijā, 1585. gads Latvijā, 1586. gads Latvijā, 1611. gads Latvijā, 1612. gads Latvijā, 1613. gads Latvijā, 1614. gads Latvijā, 1615. gads Latvijā, 1616. gads Latvijā, 1617. gads Latvijā, 1618. gads Latvijā, 1619. gads Latvijā, 1620. gads Latvijā, 1621. gads Latvijā, 1622. gads Latvijā, 1623. gads Latvijā, 1624. gads Latvijā, 1625. gads Latvijā, 1626. gads Latvijā, 1627. gads Latvijā, 1628. gads Latvijā, 1629. gads Latvijā, 1630. gads Latvijā, 1631. gads Latvijā, 1632. gads Latvijā, 1633. gads Latvijā, 1634. gads Latvijā, 1635. gads Latvijā, 1636. gads Latvijā, 1637. gads Latvijā, 1638. gads Latvijā, 1639. gads Latvijā, 1640. gads Latvijā, 1641. gads Latvijā, 1642. gads Latvijā, 1643. gads Latvijā, 1644. gads Latvijā, 1645. gads Latvijā, 1646. gads Latvijā, 1647. gads Latvijā, 1648. gads Latvijā, 1649. gads Latvijā, 1650. gads Latvijā, 1651. gads Latvijā, 1652. gads Latvijā, 1653. gads Latvijā, 1654. gads Latvijā, 1655. gads Latvijā, 1656. gads Latvijā, 1657. gads Latvijā, 1658. gads Latvijā, 1659. gads Latvijā, 1660. gads Latvijā, 1661. gads Latvijā, 1662. gads Latvijā, 1663. gads Latvijā, 1664. gads Latvijā, 1665. gads Latvijā, 1666. gads Latvijā, 1667. gads Latvijā, 1668. gads Latvijā, 1669. gads Latvijā, 1670. gads Latvijā, 1671. gads Latvijā, 1672. gads Latvijā, 1673. gads Latvijā, 1674. gads Latvijā, 1675. gads Latvijā, 1676. gads Latvijā, 1677. gads Latvijā, 1678. gads Latvijā, 1679. gads Latvijā, 1680. gads Latvijā, 1681. gads Latvijā, 1682. gads Latvijā, 1683. gads Latvijā, 1684. gads Latvijā, 1685. gads Latvijā, 1686. gads Latvijā, 1687. gads Latvijā, 1688. gads Latvijā, 1689. gads Latvijā, 1690. gads Latvijā, 1691. gads Latvijā, 1692. gads Latvijā, 1693. gads Latvijā, 1694. gads Latvijā, 1695. gads Latvijā, 1696. gads Latvijā, 1697. gads Latvijā, 1698. gads Latvijā, 1699. gads Latvijā, 17. gadsimts, 1700. gads Latvijā, 1701. gads Latvijā, 1702. gads Latvijā, 1703. gads Latvijā, 1704. gads Latvijā, 1705. gads Latvijā, 1706. gads Latvijā, 1707. gads Latvijā, 1708. gads Latvijā, 1709. gads Latvijā, 1710. gads Latvijā, 1711. gads Latvijā, 1712. gads Latvijā, 1713. gads Latvijā, 1714. gads Latvijā, 1715. gads Latvijā, 1716. gads Latvijā, 1717. gads Latvijā, 1718. gads Latvijā, 1719. gads Latvijā, 1720. gads Latvijā, 1721. gads Latvijā, 1722. gads Latvijā, 1723. gads Latvijā, 1724. gads Latvijā, 1725. gads Latvijā, 1726. gads Latvijā, 1727. gads Latvijā, 1728. gads Latvijā, 1729. gads Latvijā, 1730. gads Latvijā, 1731. gads Latvijā, 1732. gads Latvijā, 1733. gads Latvijā, 1734. gads Latvijā, 1735. gads Latvijā, 1736. gads Latvijā, 1737. gads Latvijā, 1738. gads Latvijā, 1739. gads Latvijā, 1740. gads Latvijā, 1741. gads Latvijā, 1742. gads Latvijā, 1743. gads Latvijā, 1744. gads Latvijā, 1745. gads Latvijā, 1746. gads Latvijā, 1747. gads Latvijā, 1748. gads Latvijā, 1749. gads Latvijā, 1750. gads Latvijā, 1751. gads Latvijā, 1752. gads Latvijā, 1753. gads Latvijā, 1754. gads Latvijā, 1755. gads Latvijā, 1756. gads Latvijā, 1757. gads Latvijā, 1758. gads Latvijā, 1759. gads Latvijā, 1760. gadi, 1760. gads Latvijā, 1761. gads Latvijā, 1762. gads Latvijā, 1763. gads Latvijā, 1764. gads Latvijā, 1765. gads Latvijā, 1766. gads Latvijā, 1767. gads Latvijā, 1768. gads Latvijā, 1769. gads Latvijā, 1770. gads Latvijā, 1771. gads Latvijā, 1773. gads Latvijā, 1774. gads Latvijā, 1775. gads Latvijā, 1776. gads Latvijā, 1777. gads Latvijā, 1778. gads Latvijā, 1779. gads Latvijā, 1780. gads Latvijā, 1781. gads Latvijā, 1782. gads Latvijā, 1783. gads Latvijā, 1784. gads Latvijā, 1785. gads Latvijā, 1786. gads Latvijā, 1787. gads Latvijā, 1788. gads Latvijā, 1789. gads Latvijā, 1790. gads Latvijā, 1791. gads Latvijā, 1792. gads Latvijā, 1793. gads Latvijā, 1794. gads Latvijā, 1795. gads Latvijā, 1796. gads Latvijā, 1797. gads Latvijā, 1798. gads Latvijā, 1799. gads Latvijā, 18. gadsimts, 1800. gads Latvijā, 1801. gads Latvijā, 1802. gads Latvijā, 1803. gads Latvijā, 1860. gadi, 1865. gads, 1866. gada pagastu pašvaldību likums, 1887. gads Latvijā, 1888. gads Latvijā, 1889. gads Latvijā, 1890. gads Latvijā, 1891. gads Latvijā, 1892. gads Latvijā, 1893. gads Latvijā, 1894. gads Latvijā, 1895. gads Latvijā, 1896. gads Latvijā, 1897. gads Latvijā, 1898. gads Latvijā, 1899. gads Latvijā, 19. gadsimts, 19. Latgales policijas bataljons, 1900. gads Latvijā, 1901. gads Latvijā, 1902. gads Latvijā, 1903. gads Latvijā, 1904. gads Latvijā, 1905. gads Latvijā, 1906. gads Latvijā, 1907. gads Latvijā, 1908. gads Latvijā, 1909. gads Latvijā, 1910. gads Latvijā, 1911. gads Latvijā, 1912. gads Latvijā, 1913. gads Latvijā, 1914. gads Latvijā, 1915. gads Latvijā, 1916. gads Latvijā, 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju, 1917. gads Latvijā, 1920. gads Latvijā, 1922. gads Latvijā, 1974. gada laikapstākļi Latvijā, 1993. gada laikapstākļi Latvijā, 1996. gada laikapstākļi Latvijā, 1997. gada laikapstākļi Latvijā, 2. oktobris, 2000. gada laikapstākļi Latvijā, 2003. gada laikapstākļi Latvijā, 2005. gada laikapstākļi Latvijā, 2006. gads Latvijā, 2008. gada laikapstākļi Latvijā, 2009. gada 16. jūlija negaiss Latvijā, 2009. gada laikapstākļi Latvijā, 2010. gada 8. augusta negaisi Latvijā, 2010. gada laikapstākļi Latvijā, 2012. gada Latvijas čempionāts šahā, 2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē, 2015. gada laikapstākļi Latvijā, 2016. gada laikapstākļi Latvijā, 2017. gada laikapstākļi Latvijā, 2020. gada laikapstākļi Latvijā, 2021. gada laikapstākļi Latvijā, 267. Rēznas policijas bataljons, 270. Abrenes sapieru bataljons, 273. Ludzas policijas bataljons, 3. janvāris, 4. Valmieras kājnieku pulks, 9. Saeimas vēlēšanas. Izvērst indekss (963 vairāk) » « Shrink indekss

Ačinska

Ačinska ir pilsēta Krasnojarskas novadā Krievijas Federācijā.

Jaunums!!: Latgale un Ačinska · Redzēt vairāk »

Ačinskas pedagoģiskais tehnikums

Ačinskas pedagoģiskais tehnikums (mūsdienās Ačinskas pedagoģiskā koledža) bija Krievijas latviešu vidējā pedagoģiskā mācību iestāde no 1930.

Jaunums!!: Latgale un Ačinskas pedagoģiskais tehnikums · Redzēt vairāk »

Abrenes iela (Rīga)

Abrenes iela ir iela Rīgā, Latgales priekšpilsētā, Maskavas forštatē.

Jaunums!!: Latgale un Abrenes iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Aglona

Aglona ir apdzīvota vieta Latgalē, Preiļu novadā, Aglonas pagasta centrs.

Jaunums!!: Latgale un Aglona · Redzēt vairāk »

Aglonas maizes muzejs

Aglonas maizes muzejs ir privāts muzejs un vienīgais maizes muzejs Baltijas valstīs, kas iepazīstina ar labības audzēšanu un maizes tapšanu.

Jaunums!!: Latgale un Aglonas maizes muzejs · Redzēt vairāk »

Aglonas novada ģerbonis

Aglonas novada ģerbonis bija oficiāls Aglonas novada simbols.

Jaunums!!: Latgale un Aglonas novada ģerbonis · Redzēt vairāk »

Agrārā reforma Latvijā

Agrārreforma Latvijā 1920.

Jaunums!!: Latgale un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »

Aiviekste

Aiviekste ir upe Latvijā, pēc baseina lielākā Daugavas pieteka.

Jaunums!!: Latgale un Aiviekste · Redzēt vairāk »

Aiz ezera balti bērzi

"Aiz ezera balti bērzi" melodija Aiz ezera balti bērzi ir latgaliešu tautasdziesma Staņislava Broka apdarē.

Jaunums!!: Latgale un Aiz ezera balti bērzi · Redzēt vairāk »

Aizkraukles ģerbonis

Aizkraukles pilsētas ģerbonis ir viens no Aizkraukles pilsētas oficiālajiem simboliem.

Jaunums!!: Latgale un Aizkraukles ģerbonis · Redzēt vairāk »

Aizputes ģerbonis

Aizputes pilsētas ģerbonis ir viens no Aizputes pilsētas oficiālajiem simboliem.

Jaunums!!: Latgale un Aizputes ģerbonis · Redzēt vairāk »

Akatnīku pilskalns

Akatnīku pilskalns atrodas Latgalē, Preiļu novada Aglonas pagastā dienvidaustrumos, purvainā un mežainā apvidū.

Jaunums!!: Latgale un Akatnīku pilskalns · Redzēt vairāk »

Akmineica

Akmineica, arī Akmenīca, ir upe Latgalē, Udrijas ezera pieteka Rēzeknes un Krāslavas novados, Rāznas nacionālā parka teritorijā.

Jaunums!!: Latgale un Akmineica · Redzēt vairāk »

Alūksnes rajons

Alūksnes rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1962, 1967-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Jaunums!!: Latgale un Alūksnes rajons · Redzēt vairāk »

Alberts Budže

Alberts Budže (dzimis 1930. gada 26. janvārī Rīgā, miris 2017. gada 25. oktobrī, apbedīts Tilžas katoļu baznīcas dārzā) bija garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latgale un Alberts Budže · Redzēt vairāk »

Alberts Vīksne

Alberts Vīksne (1896-1976) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Latgale un Alberts Vīksne · Redzēt vairāk »

Aleksandrs (Andrejs Zaķis)

Aleksandrs (dzimis, miris), pilsoniskais vārds — Andrejs Zaķis, bija Latvijas pareizticīgo garīdznieks, pirmais latviešu pareizticīgo bīskaps.

Jaunums!!: Latgale un Aleksandrs (Andrejs Zaķis) · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Eizaks

Aleksandrs Eizaks (1915—1941) bija kareivis un Tautas Saeimas deputāts.

Jaunums!!: Latgale un Aleksandrs Eizaks · Redzēt vairāk »

Alekss Stivriņš

Alekss Frenks Stivriņš (dzimis Linkolnā, Nebraskas štatā) ir bijušais latviešu izcelsmes ASV basketbolists, spēlēja vieglā uzbrucēja pozīcijā.

Jaunums!!: Latgale un Alekss Stivriņš · Redzēt vairāk »

Alfons Priedīte

Alfons Priedīte. Alfons Priedīte (1908—1993) bija latviešu kultūrtehniķis un nacionālās pretestības kustības dalībnieks, kurš 1944.

Jaunums!!: Latgale un Alfons Priedīte · Redzēt vairāk »

Alfrēds Feils

Alfrēds Feils (1902—1942) bija latviešu komponists, diriģents un ērģelnieks.

Jaunums!!: Latgale un Alfrēds Feils · Redzēt vairāk »

Allodifikācija

Allodifikācija bija akts, ar kuru feodālais senjors piešķīra vasalim pilnā privātīpašumā viņa lēni (pārvērta to par allodu) un iecēla vasali par neierobežotu feodālā zemes īpašuma valdnieku.

Jaunums!!: Latgale un Allodifikācija · Redzēt vairāk »

Altmarkas pamiers

Mūsdienu Latvijas teritorijas sadalīšana pēc 1629. gada Altmarkas pamiera: ar pārtrauktu līniju iezīmēta Zviedru Vidzemes dienvidu robeža, kas nonāca zviedru pakļautībā. Teritoriālās izmaiņas Livonijā, 1561-1629 Altmarkas pamiers bija 1629.

Jaunums!!: Latgale un Altmarkas pamiers · Redzēt vairāk »

Ambeļu baznīca

Ambeļu Svētā Jura Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Latgale un Ambeļu baznīca · Redzēt vairāk »

Ambeļu pagasts

Ambeļu pagasts ir viena no Augšdaugavas novada pašvaldībām tā ziemeļaustrumos, novada Latgales daļā.

Jaunums!!: Latgale un Ambeļu pagasts · Redzēt vairāk »

Andrejs Paulāns

Andrejs Paulāns (dzimis, miris) bija latviešu keramiķis.

Jaunums!!: Latgale un Andrejs Paulāns · Redzēt vairāk »

Andrejs Sipailo

Andrejs Sipailo (dzimis) ir Latvijas futbola tiesnesis.

Jaunums!!: Latgale un Andrejs Sipailo · Redzēt vairāk »

Andrejs Upīts

Andrejs Upīts ( —) bija latviešu rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks, literatūrvēsturnieks, sociālistiskā reālisma mākslas teorētiķis, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis,"Miris Andrejs Upīts", Dzirkstele, Nr.

Jaunums!!: Latgale un Andrejs Upīts · Redzēt vairāk »

Andris Līgotnis

Andris Līgotnis (—) bija latviešu jurists, sabiedrisks darbinieks un politiķis, LR Augstākās Padomes un 5. Saeimas deputāts.

Jaunums!!: Latgale un Andris Līgotnis · Redzēt vairāk »

Andrivs Jūrdžs

Andrivs Jūrdžs jeb Andrievs Jurdžs (1845–1925) bija latgaliešu literāts un grāmatnieks latīņu drukas aizlieguma laikā.

Jaunums!!: Latgale un Andrivs Jūrdžs · Redzēt vairāk »

Andrusovas pamiers

Polijas teritoriālās izmaiņas pēc 1667. gada līguma. Andrusovas pamiers, dažkārt minēts arī kā Andrusovas miera līgums, bija viens no starptautiskajiem līgumiem, kas izbeidza krievu-poļu (1654-1667) karu.

Jaunums!!: Latgale un Andrusovas pamiers · Redzēt vairāk »

Annele Slišāne

Annele Slišāne (dzimusi) ir latviešu tekstilmāksliniece, rokdarbniece, rakstniece un kultūras darbiniece.

Jaunums!!: Latgale un Annele Slišāne · Redzēt vairāk »

Anta Rugāte

Anta Rugāte (dzimusi Antonija Lūriņa Rundānu pagastā (tagad Ludzas novada Rundēnu pagasts)) ir latviešu žurnāliste un politiķe, bijusi piecu Saeimu (5.—9.) deputāte.

Jaunums!!: Latgale un Anta Rugāte · Redzēt vairāk »

Antons Austriņš

Antons Austriņš (1884—1934) bija latviešu skolotājs, revolucionārs un rakstnieks.

Jaunums!!: Latgale un Antons Austriņš · Redzēt vairāk »

Antons Circāns

Antons Circāns (segvārds "Vārpa", 1918-1947) bija nacionālās pretošanās kustības vadītājs Latgalē un Vidzemē, Latvijas nacionālo partizānu apvienības (LNPA) otrais komandieris (1946-1947), izstrādājis daudzus LNPA pamatdokumentus un instrukcijas.

Jaunums!!: Latgale un Antons Circāns · Redzēt vairāk »

Antons Juhņevičs

Antons Juhņevičs (1905-1947) bija katoļu priesteris un nacionālās pretošanās kustības vadītājs Latgalē un Sēlijā.

Jaunums!!: Latgale un Antons Juhņevičs · Redzēt vairāk »

Antons Justs

Antons Justs (dzimis Varakļānu pagasta Šķēļu sādžā, miris Jelgavā) bija Romas katoļu Jelgavas diecēzes bīskaps, ordinēts 11.07.1960, konsekrēts 06.01.1996, no 2011.

Jaunums!!: Latgale un Antons Justs · Redzēt vairāk »

Antons Kūkojs

Antons Kūkojs (1940–2007) bija Latgales latviešu dzejnieks un teātra režisors.

Jaunums!!: Latgale un Antons Kūkojs · Redzēt vairāk »

Antons Kotāns

Antons Kotāns (1903—1979) bija ārsts un Tautas Saeimas deputāts (1940).

Jaunums!!: Latgale un Antons Kotāns · Redzēt vairāk »

Antons Skrinda

Antons Skrinda (1881—1918) bija latviešu kara ārsts un rakstnieks.

Jaunums!!: Latgale un Antons Skrinda · Redzēt vairāk »

Arāja komanda

Arāja sevišķā vienība bija SD pakļauta paramilitāra vienība Otrā pasaules kara laikā, kas piedalījās holokausta īstenošanā Latvijas teritorijā, kā arī kaujās pret padomju partizāniem.

Jaunums!!: Latgale un Arāja komanda · Redzēt vairāk »

Arendoles muiža

Arendoles muiža mūsdienās Arendoles muiža atrodas Latgalē, Preiļu novada Rožkalnu pagasta Arendolē.

Jaunums!!: Latgale un Arendoles muiža · Redzēt vairāk »

Arnolds Šiņķis

Arnolds Šiņķis (1918 — 1979) bija latviešu karavīrs un literāts.

Jaunums!!: Latgale un Arnolds Šiņķis · Redzēt vairāk »

Arturs Eižens Zalsters

Arturs Eižens Zalsters (dzimis, miris) bija inženieris konstruktors nestandarta iekārtu konstruēšanā, seno laivu pētnieks un konstruktors, jūrniecības vēstures pētnieks, ķīmijas un ķīmijas tehnoloģiju vēstures pētnieks, hidroloģijas pētnieks, gleznotājs un akvarelists.

Jaunums!!: Latgale un Arturs Eižens Zalsters · Redzēt vairāk »

Atbrīvošanas aleja

Atbrīvošanas aleja ir galvenā iela Rēzeknē, tās kopējais garums ir 5,5 km.

Jaunums!!: Latgale un Atbrīvošanas aleja · Redzēt vairāk »

Audriņu pagasts

Audriņu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība Latgalē.

Jaunums!!: Latgale un Audriņu pagasts · Redzēt vairāk »

Augšdaugava

Augšdaugava ir aizsargājamo ainavu apvidus Latgalē, Augšdaugavas un Krāslavas novados.

Jaunums!!: Latgale un Augšdaugava · Redzēt vairāk »

Augšdaugavas novada ģerbonis

Augšdaugavas novada ģerbonis ir viens no Augšdaugavas novada oficiālajiem simboliem.

Jaunums!!: Latgale un Augšdaugavas novada ģerbonis · Redzēt vairāk »

Augšzemnieku dialekts

Dialektu izplatība Latvijas teritorijā. Augšzemnieku dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.

Jaunums!!: Latgale un Augšzemnieku dialekts · Redzēt vairāk »

Augusts Apsītis-Apse

Augusts Apsītis-Apse (1895-1947) bija latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Latgale un Augusts Apsītis-Apse · Redzēt vairāk »

Aukštaitija

Aukštaitija ir lielākais no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, ko viduslaikos apdzīvojuši ne tikai aukstaiši, bet arī sēļi un zemgaļi.

Jaunums!!: Latgale un Aukštaitija · Redzēt vairāk »

Aulejas baznīca

Aulejas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Latgale un Aulejas baznīca · Redzēt vairāk »

Auseklis

Auseklis var būt.

Jaunums!!: Latgale un Auseklis · Redzēt vairāk »

Auseklis (laikraksts)

Auseklis bija trešais regulāri iznākošais vispārējs un katoļu Latgales laikraksts latgaliešu valodā, kas radās pirmās nacionālās atmodas Latgalē sākumposmā 1906.

Jaunums!!: Latgale un Auseklis (laikraksts) · Redzēt vairāk »

Austras koks

Austras koks (arī Saules koks, Pasaules krūms, Pasaules koks, ozoliņš, dižais krūms, eglīte) ir mitoloģisks tēls latviešu mitoloģijā, kā arī ornaments.

Jaunums!!: Latgale un Austras koks · Redzēt vairāk »

Austrumi Linux

Austrumi Linux jeb Austrumlatvijas Linukss ir kompakta izmēra (piemēram, versija 3.7.7 aizņem 329 MB) Linux distributīvs.

Jaunums!!: Latgale un Austrumi Linux · Redzēt vairāk »

Autoceļš A12 (Latvija)

| | A12 autoceļš Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova) ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Jēkabpili (autoceļu A6) ar Rēzekni un Ludzu un aiz Latvijas-Krievijas robežas ar Krievijas federālo autoceļu M9.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš A12 (Latvija) · Redzēt vairāk »

Autoceļš A13 (Latvija)

| | A13 autoceļš Krievijas robeža (Grebņeva)—Rēzekne—Daugavpils—Lietuvas robeža (Medumi) ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Krievijas robežu pie Grebņovas caur Rēzekni un Daugavpili ar Lietuvas robežu pie Medumiem.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš A13 (Latvija) · Redzēt vairāk »

Autoceļš A14 (Latvija)

| | A14 autoceļš Daugavpils apvedceļš (Kalkūni—Tilti) ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas, apejot Daugavpili, savieno autoceļus A6 un A13.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš A14 (Latvija) · Redzēt vairāk »

Autoceļš A15 (Latvija)

| | A15 autoceļš Rēzeknes apvedceļš ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas, apejot Rēzekni, savieno autoceļus A12 un A13.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš A15 (Latvija) · Redzēt vairāk »

Autoceļš A6 (Latvija)

| | A6 autoceļš Rīga—Daugavpils—Krāslava—Baltkrievijas robeža (Pāternieki), arī Daugavpils šoseja ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno galvaspilsētu Rīgu ar Daugavpili un tālāk ar Baltkrievijas robežu.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš A6 (Latvija) · Redzēt vairāk »

Autoceļš P136

; uz Zilupi | | P136 autoceļš Ludza—Brigi—Zilupe ir reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu A12 pie Ludzas ar autoceļu A12 (P52) Rakšinā pie Zilupes.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš P136 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P36

| | P36 autoceļš Rēzekne—Gulbene ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Rēzekni ar Gulbeni.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš P36 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P42

| | P42 autoceļš Viļaka—Zaiceva—Krievijas robeža (Pededze) ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu P35 3 km no Viļakas caur Kupravu un Liepnu ar Latvijas-Krievijas robežas robežkontroles punktu «Pededze».

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš P42 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P45

| | P45 autoceļš Viļaka—Kārsava ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Viļaku caur Baltinavu ar autoceļu A13 Kārsavā.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš P45 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P46

| | P46 autoceļš Dubļeva—Cērpene ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu P35 Dubļavā pie Balviem ar autoceļu P45 Cērpenē.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš P46 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P47

| | P47 autoceļš Balvi—Kapūne ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Balvus caur Rugājiem ar autoceļu P36 pie Kapūnes.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš P47 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P48

| | P48 autoceļš Kārsava—Tilža—Dubļukalns ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu P45 pie Kārsavas caur Tilžu ar autoceļu P47 Dubļukolnā.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš P48 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P49

| | P49 autoceļš Kārsava—Ludza—Ezernieki ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Kārsavu ar autoceļu A12 Ludzā un tālāk ar Ezerniekiem.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš P49 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P50

| | P50 autoceļš Kārsava—Krievijas robeža (Aizgārša) ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A13 pie Kārsavas ar nestrādājošo robežkontroles punktu «Aizgārša» Goliševā pie Krievijas robežas.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš P50 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P52

| | P52 autoceļš Zilupe—Šķaune—Ezernieki ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A12 un Zilupes pilsētu caur Šķauni ar Ezerniekiem pie autoceļa P55.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš P52 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P54

| | P54 autoceļš Rēzekne—Greiškāni ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A13 Rēzeknes centrā ar autoceļu A12 austrumos no pilsētas (Greiškānos).

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš P54 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P55

| | P55 autoceļš Rēzekne—Dagda ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A13 Rēzeknē caur Kaunatu un Ezerniekiem ar Dagdu.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš P55 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P56

| | P56 autoceļš Malta—Kaunata ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A13 pie Maltas gar Rāznas ezera dienvidu krastu ar autoceļu P55 pie Kaunatas.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš P56 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P57

| | P57 autoceļš Malta—Sloboda ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A13 Maltā caur Pušu un Andrupeni ar autoceļu P60 Dagdas Slobodā.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš P57 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P58

| | P58 autoceļš Viļāni—Preiļi—Špoģi ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A12 Viļānos caur Preiļiem ar autoceļu A13 pie Špoģiem.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš P58 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P59

| | P59 autoceļš Viļāni—Ružina—Malta ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu Viļānus caur Tiskādiem un Vecružinu ar autoceļu A13 Maltā.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš P59 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P60

| | P60 autoceļš Dagda—Aglona ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Dagdu ar Aglonu.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš P60 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P61

| | P61 autoceļš Krāslava—Dagda ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A6 Krāslavā ar Dagdu.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš P61 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P62

| | P62 autoceļš Krāslava—Preiļi—Madona (Madonas apvedceļš) ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Krāslavu caur Preiļiem ar Madonu.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš P62 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P63

| | P63 autoceļš Līvāni—Preiļi ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A6 Līvānos ar Preiļiem.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš P63 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P64

| | P63 autoceļš Višķi—Nīcgale ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Višķus ar autoceļu A13 Špoģos un tālāk caur Kalupi ar autoceļu A6 pie Nīcgales.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš P64 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P65

| | P65 autoceļš Stropi—Krauja ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A13 Vecstropos caur Krauju ar autoceļu A6 Teivānos.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš P65 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P67

| | P67 autoceļš Daugavpils—Tilti ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Daugavpils centru (autoceļu A13) ar autoceļu A6 un Daugavpils apvedceļu A14 ziemeļrietumos no pilsētas.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš P67 · Redzēt vairāk »

Autoceļš P84

| | P84 autoceļš Madona—Varakļāni ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno Madonu caur Barkavu ar autoceļu A12 Sileniekos 5 km no Varakļāniem.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš P84 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V536

V536 autoceļš Krivanda—Ustinova bija Latvijas vietējais autoceļš, kas savienoja autoceļu V508 Krivandā caur Ustinovu ar Krievijas robežu Līdumnieku pagastā.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V536 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V550

V550 autoceļš Bērzgale—Sarkaņi—Greiškāni ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu V600 pie Bērzgales caur Sarkaņiem ar autoceļu A12 (E22) Greiškānos.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V550 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V551

V551 autoceļš Bratova—Lūznava—Vertukšņa ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu P55 Treuhos caur Bratovu, Ismeriem un Skradeļiem ar autoceļu A13 (E262) Vertukšnē.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V551 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V552

V552 autoceļš Ciskādi—Dricāni ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu V580 pie Ciskādiem caur Sakstagalu un Liužu ar autoceļu P36 Dricānos.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V552 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V553

V553 autoceļš Tiskādi—Kruki—Riebiņi ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu P59 Tiskādos caur Krukiem ar autoceļu V577 pie Červonikiem (attālumā no Riebiņiem).

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V553 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V554

V554 autoceļš Dekšāre—Varakļānu stacija ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu V735 pie Brangovas un Stiukām (netālu no Dekšārēm) ar dzelzceļa staciju "Varakļāni".

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V554 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V555

V555 autoceļš Dziļāri—Rogovka ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu P36 pie Dziļāriem ar autoceļiem V499, V529 un V593 Rogovkas centrā.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V555 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V556

V556 autoceļš Dziļāri—Gaigalava—Darvaskalns ir Latvijas vietējais autoceļš, kas pēc būtības ir autoceļa P36 atzars, kurš sākas Dziļāros, iet cauri Gaigalavai un Bikavai un atkal savienojas ar autoceļu P36 pie Darvaskalna.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V556 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V557

V557 autoceļš Dricāni—Nautrēni ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu P36 Dricānos caur Strūžāniem ar autoceļu V555 Žogotās.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V557 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V558

V558 autoceļš Dricāni—Pilcene ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu V557 pie Dricāniem ar Piļcini.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V558 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V559

V559 autoceļš Dricāni—Dricānu skola ir Latvijas vietējais autoceļš Dricānos, kas savieno autoceļu V557 ar Dricānu vidusskolas teritoriju.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V559 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V561

V561 autoceļš Gaigalava—Viļāni ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu V556 Gaigalavā caur Rikavu ar autoceļu V596 Jaunviļānos.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V561 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V563

V563 autoceļš Greiškāni—Sprūževa ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu A12 (E22) Greiškānos ar autoceļu V579 Sprūževā.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V563 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V564

V564 autoceļš Janopole—Rozuļmuiža ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu P55 Janopolē ar autoceļu V579 Rozeļmuižā.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V564 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V566

V566 autoceļš Kaunata—Rundēni ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu V579 Kaunatā ar autoceļu V517 Rundēnos.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V566 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V567

V567 autoceļš Krieviņi—Lendži ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu A13 pie Lejas Ančupāniem ar autoceļu V550 pie Lendžiem.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V567 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V570

V570 autoceļš Malta—Silajāņi ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu A13 (E262) Solomenkā (aptuveni attālumā no Maltas) ar autoceļu V577 pie Silajāņiem.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V570 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V575

V575 autoceļš jeb pievedceļš lidlaukam ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu P36 Zeltiņos ar Rēzeknes lidlauku Kuciņos.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V575 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V577

V577 autoceļš Puša—Krāce—Silajāņi—Riebiņi ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu P57 pie Pušas caur Feimaņiem un Silajāņiem ar autoceļu P58 Riebiņos.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V577 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V578

V578 autoceļš Ratnieki—Baltiņi ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu V564 Ratniekos ar Otriem Baltiņiem.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V578 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V579

V579 autoceļš Rēzekne—Stoļerova—Kaunata ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno Rēzekni caur Sprūževu un Stoļerovu ar Kaunatu.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V579 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V580

V580 autoceļš Rēzekne—Ciskādi—Ružina ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno Rēzekni caur Ciskādiem ar autoceļu P59 Tiskādos.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V580 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V581

V581 autoceļš Ritiņi—Ismeri ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļus A13 un A15 (E262) pie Tēviņiem un Ritiņiem ar autoceļu V551 Ismeros.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V581 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V582

V582 autoceļš Silmala—Kruki ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu P59 pie Silmalas ar autoceļu V553 Krukos.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V582 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V583

V583 autoceļš Silmala—Prezma—Pušbori ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu P59 pie Silmalas caur Prezmu ar autoceļu A13 (E262) Pušbāros.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V583 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V584

V584 autoceļš Silmala—Štikāni—Saveļi ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu P59 Silmalā caur Štikāniem ar autoceļu V570.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V584 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V586

V586 autoceļš Sondori—Burzava ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu A13 pie Sondoriem ar autoceļu V574 pie dzelzceļa līnijas Kārsava—Rēzekne, netālu no Djogiem un dzelzceļa stacijas „Burzava”.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V586 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V587

V587 autoceļš Staroščiki—Sprūževa ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu P55 Staroščikos ar autoceļu V579 Sprūževā.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V587 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V588

V588 autoceļš Subinaite—Pertnīki—Dūņukrogs ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu A12 (E22) Subinaitē caur Piertnīkiem un Babrovku ar autoceļu V561.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V588 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V589

V589 autoceļš Skūškova—Dricāni ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu P36 Skūškovā ar autoceļu V552 pie Dricāniem.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V589 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V590

V590 autoceļš Utāni—Virauda—Andrupene bija Latvijas vietējais autoceļš, kas savienoja autoceļu V599 pie Utāniem ar autoceļu V615 Andrupenē.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V590 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V594

V594 autoceļš Viļāni—Guriliški—Mortišķi ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu P58 Viļānos caur Guriliškiem ar autoceļu V572 pie Mortiškiem.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V594 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V596

V596 autoceļš Viļāni—Pilskalns—Nagļi ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļus A12 (E22) un P58 pie Viļāniem caur Piliskolnu ar autoceļu V592 pie Nagļiem.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V596 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V597

V597 autoceļš Priežmale—Puša ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu V569 pie Priežmales ar autoceļu P57 Pušā.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V597 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V598

V598 autoceļš Zabolotje—Maltas Trūpi ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu V553 Zabolotjē ar autoceļu V595 Maltas Trūpos.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V598 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V599

V599 autoceļš Ismeri—Zosna—Andrupene ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu V551 pie Ismeriem caur Zosnu ar autoceļu V615 Andrupenē.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V599 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V673

| | V673 autoceļš Daugavpils—Elerne—Lielborne ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno Daugavpili caur Elerni ar Lielborni.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V673 · Redzēt vairāk »

Autoceļš V751

| | V751 autoceļš Upmala—Ančkini—Pieniņi-Kausa ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno Upmalu caur Ančikiniem un Pieniņiem ar Kausu.

Jaunums!!: Latgale un Autoceļš V751 · Redzēt vairāk »

Autonomā Igaunijas guberņa

Igauņu demonstrācija Petrogradā 1917. gada 8. aprīlī. Petrogradas igauņu karavīri prasa Igaunijas autonomiju 1917. gada 8. aprīlī. Padomju atbalstītāju demonstrācija Tallinā 1917. gada 18. jūnijā. Krievijas Republikas TKP lēmums par Narvas pievienošanu Igaunijai 1917. gada 29. (16.) novembrī. 1918. gada 19. februārī dibinātā Igaunijas Glābšanas komiteja. Autonomā Igaunijas guberņa bija 1917.

Jaunums!!: Latgale un Autonomā Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »

Šķilbēnu muiža

Šķilbēnu muižas kungu māja 2007. gadā Šķilbēnu muiža bija Latgales muiža tagadējā Balvu novada Šķilbēnu pagasta teritorijā.

Jaunums!!: Latgale un Šķilbēnu muiža · Redzēt vairāk »

Šļahta

Poļu šļahtičs tradicionālajā sarmatu tērpā (17. gs.). Šļahta bija kopējs apzīmējums Polijas-Lietuvas kopvalsts dižciltīgo ģimeņu piederīgajiem.

Jaunums!!: Latgale un Šļahta · Redzēt vairāk »

Šņepstu pilskalns

Šņepstu pilskalns jeb Lielais kalns atrodas Latgalē, Preiļu novada Rušonas pagasta Šņepstos, valsts autoceļa P62 (Krāslava — Preiļi — Madona) labajā pusē.

Jaunums!!: Latgale un Šņepstu pilskalns · Redzēt vairāk »

Šmakovkas muzejs

Šmakovkas muzeja mazā zāle Šmakovkas muzeja lielā zāle Šmakovkas muzejs ir muzejs Daugavpilī, Rīgas ielā 22a.

Jaunums!!: Latgale un Šmakovkas muzejs · Redzēt vairāk »

Ūdrāju pilskalns

Ūdrāju pilskalns jeb Udrijas pilskalns atrodas Latgalē, Krāslavas novada Ezernieku pagasta Udrijas ciemā.

Jaunums!!: Latgale un Ūdrāju pilskalns · Redzēt vairāk »

Ķīšu kalns

Ķīšu kalns atrodas Latgalē, Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta Šalupinkos, uz zemes strēles Lielā Ludzas ezera austrumu krastā.

Jaunums!!: Latgale un Ķīšu kalns · Redzēt vairāk »

Ķēstutis

Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.

Jaunums!!: Latgale un Ķēstutis · Redzēt vairāk »

Ķieģeļrūpniecība Latvijā

Priekules ķieģeļnīca pirms Otrā pasaules kara. Ķieģeļrūpniecība Latvijā ir viena no rūpniecības nozarēm, kas savu uzplaukumu piedzīvoja 19.

Jaunums!!: Latgale un Ķieģeļrūpniecība Latvijā · Redzēt vairāk »

Ļaksu pilskalns

Ļaksu pilskalns (arī Piļisovka) atrodas Latgalē, Krāslavas novada Skaistas pagasta Kazimirovas ciemā, Indricas upes labajā krastā.

Jaunums!!: Latgale un Ļaksu pilskalns · Redzēt vairāk »

Žagariņi

Žagariņi Žagariņi jeb zaķauši ir bajāru izcelsmes taukos vai eļļā vārīts lietuviešu konditorejas izstrādājums no rauga mīklas.

Jaunums!!: Latgale un Žagariņi · Redzēt vairāk »

Čiulis

Čiulis ir Latvijas nelatgaliešu novadu jeb Čiulejas (Čyuleja) iedzīvotāja apzīmējums latgaliešu valodā.

Jaunums!!: Latgale un Čiulis · Redzēt vairāk »

Čornajas pagasts

Čornajas pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība Latgalē.

Jaunums!!: Latgale un Čornajas pagasts · Redzēt vairāk »

Ādams Plāters

Ādams Plāters (1790—1862) bija Latgales muižnieks, arheologs un dabaszinātnieks.

Jaunums!!: Latgale un Ādams Plāters · Redzēt vairāk »

Ādolfs Erss

Ādolfs Erss (1885—1945) bija latviešu žurnālists un rakstnieks.

Jaunums!!: Latgale un Ādolfs Erss · Redzēt vairāk »

Āfrikas cūku mēris

Ausu cianoze ar Āfrikas mēri slimai cūkai Āfrikas cūku mēris (pestis africana suum) jeb Montgomerija slimība ir ļoti lipīga vīrusu slimība, ar ko slimo tikai cūkas.

Jaunums!!: Latgale un Āfrikas cūku mēris · Redzēt vairāk »

Balta (upe)

Balta (arī Balda) ir upe Latgalē, Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā.

Jaunums!!: Latgale un Balta (upe) · Redzēt vairāk »

Baltais āmulis

Baltais āmulis — Viscum album L. — ir daudzgadīgs ziemzaļš santalkoku dzimta (Santalaceae) krūms.

Jaunums!!: Latgale un Baltais āmulis · Redzēt vairāk »

Baltenlande

1919. gadā Antantes valstu ierosinātās Igaunijas, Livonijas un Kurzemes Republikas karte. Pamanāma neprecīzi iezīmētā robeža ar Lietuvas Republiku un kļūdainais Cēsu nosaukums (''Bendeni''). Sarkanās armijas okupētā Latgales daļa pagaidām attēlota Baltkrievijas Republikas sastāvā. Baltenlande jeb Baltijas valsts bija vācbaltiešu muižniecības ieplānota federatīva valsts agrāko Baltijas provinču teritorijā pēc Pirmā pasaules kara beigām (1919).

Jaunums!!: Latgale un Baltenlande · Redzēt vairāk »

Baltijas pārkrievošana

19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.

Jaunums!!: Latgale un Baltijas pārkrievošana · Redzēt vairāk »

Baltinavas novada ģerbonis

Baltinavas novada ģerbonis tika izveidots 2011.

Jaunums!!: Latgale un Baltinavas novada ģerbonis · Redzēt vairāk »

Baltinavas pagasts

Baltinavas pagasts ir teritoriāla teritorija Balvu novadā, Latgalē, 253 km no Rīgas Krievijas pierobežā.

Jaunums!!: Latgale un Baltinavas pagasts · Redzēt vairāk »

Baltkrievijas guberņa

Baltkrievijas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa Pāvila I Romanova valdīšanas laikā (1796—1802), kurā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Jaunums!!: Latgale un Baltkrievijas guberņa · Redzēt vairāk »

Balvi

Balvi ir pilsēta Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novada centrs.

Jaunums!!: Latgale un Balvi · Redzēt vairāk »

Balvu luterāņu baznīca

Balvu evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Daugavpils Diecēzes bīskapa Eināra Alpes prokatedrāle, Balvu prāvesta iecirkņa draudze.

Jaunums!!: Latgale un Balvu luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Balvu muiža

Balvu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā. Balvu muižas pils pēc nodedzināšanas (1920). Balvu muiža bija viena no lielākajām Latgales muižām tagadējā Balvu novada teritorijā.

Jaunums!!: Latgale un Balvu muiža · Redzēt vairāk »

Balvu novads (2009—2021)

Balvu novads bija pašvaldība Latgalē.

Jaunums!!: Latgale un Balvu novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »

Balvu rajons

Balvu rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949—1990) un Latvijas Republikas (1990—2009) sastāvā.

Jaunums!!: Latgale un Balvu rajons · Redzēt vairāk »

Balvu vēsture

Balvu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā Balvu vēsture aptver laika periodu kopš Balvu dibināšanas līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Latgale un Balvu vēsture · Redzēt vairāk »

Bērzgales Dieva apredzības baznīca

Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Latgale un Bērzgales Dieva apredzības baznīca · Redzēt vairāk »

Benedikts Skrinda

Benedikts Skrinda (Benedikts Skrynda, 1868—1947) bija katoļu priesteris un rakstnieks.

Jaunums!!: Latgale un Benedikts Skrinda · Redzēt vairāk »

Berlīnes papildvienošanās (1918)

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.

Jaunums!!: Latgale un Berlīnes papildvienošanās (1918) · Redzēt vairāk »

Bez PVN

Bez PVN ir indīroka mūzikas grupa no Latgales, kas tika izveidota 2003.

Jaunums!!: Latgale un Bez PVN · Redzēt vairāk »

Biķernieku pagasts

Biķernieku pagasts viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, rajona Latgales daļā.

Jaunums!!: Latgale un Biķernieku pagasts · Redzēt vairāk »

Biešona pilskalns

Biešona pilskalns (arī Biešēnu pilskalns) atrodas Latgalē, Preiļu novada Aglonas pagasta dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Latgale un Biešona pilskalns · Redzēt vairāk »

Biruta Ozoliņa

Biruta Ozoliņa (dzimusi Biruta Kipļuka 1959. gada 8. janvārī Rēzeknē) ir latviešu koklētāja, dziedātāja un tautas mūziķe.

Jaunums!!: Latgale un Biruta Ozoliņa · Redzēt vairāk »

Bogdans Šahno

Bogdans Šahno (1868—1955) bija Latvijas poļu izcelsmes jurists un sabiedriskais darbinieks, Krievijas Impērijas Valsts Domes I sasaukuma deputāts no Vitebskas guberņas.

Jaunums!!: Latgale un Bogdans Šahno · Redzēt vairāk »

Bonifacova

Bonifacova ir ciems Balvu novada Bērzpils pagastā.

Jaunums!!: Latgale un Bonifacova · Redzēt vairāk »

Bonifacovas muiža

Bonifacovas muiža bija Latgales muiža tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta teritorijā.

Jaunums!!: Latgale un Bonifacovas muiža · Redzēt vairāk »

Braslavas apriņķis

Braslavas apriņķis Viļņas vojevodistes kartē. Braslavas apriņķis bija Polijas Otrās republikas teritoriāla vienība, ko izveidoja Poļu-padomju kara laikā 1919.

Jaunums!!: Latgale un Braslavas apriņķis · Redzēt vairāk »

Brāļi Skrindas

Brāļi Skrindas (bruoli Skryndys) bija Līksnas pagasta Liepas Mukānu (tagad Vaboles pagastā) saimnieku Donata un Apolonijas Skrindu dēli Benedikts Skrinda (1869—1947), Kazimirs Skrinda (1875—1919) un Antons Skrinda (1881—1918), pazīstami Latgales garīgās Atmodas kustības darbinieki.

Jaunums!!: Latgale un Brāļi Skrindas · Redzēt vairāk »

Brīveru pilskalns

Brīveru pilskalns atrodas Latgalē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, uz rietumiem no Maslobojevas, Dubnas upes labajā krastā.

Jaunums!!: Latgale un Brīveru pilskalns · Redzēt vairāk »

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.

Jaunums!!: Latgale un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »

Broņislavs Kudeiko

Broņislavs Kudeiko (1911—1941) bija Tautas Saeimas deputāts (1940) un Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts no Latgales vēlēšanu apgabala (1940—1941).

Jaunums!!: Latgale un Broņislavs Kudeiko · Redzēt vairāk »

Broņislavs Trubiņš

Broņislavs Trubiņš (1897—1946) bija latviešu skolotājs, Latvijas PSR Tautas komisāru padomes valsts kontroles tautas komisārs (1940—1941).

Jaunums!!: Latgale un Broņislavs Trubiņš · Redzēt vairāk »

Broks

Broks (sieviešu dzimtē Broka) ir ģermāņu cilmes uzvārds.

Jaunums!!: Latgale un Broks · Redzēt vairāk »

Bruno Bērziņš

Bruno Bērziņš (1909—1985) bija latviešu biologs, ornitologs, entomologs.

Jaunums!!: Latgale un Bruno Bērziņš · Redzēt vairāk »

Bukmuižas iela

Bukmuižas iela ir iela Rēzeknes pilsētas Dienvidu rajonā.

Jaunums!!: Latgale un Bukmuižas iela · Redzēt vairāk »

Bulduru konference

Konferences norises vieta - Bulduru viesnīca Rīgas Jūrmalā. Bulduru konference bija starptautiska pēc Pirmā pasaules kara izveidoto Baltijas jūras valstu starpvaldību konference, kas notika no 1920.

Jaunums!!: Latgale un Bulduru konference · Redzēt vairāk »

Bulis

Bulis (sieviešu dzimtē Bule) ir viens no populārākajiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem.

Jaunums!!: Latgale un Bulis · Redzēt vairāk »

Cārmaņa ezers (dabas parks)

Cārmaņa ezers ir dabas parks Latgalē.

Jaunums!!: Latgale un Cārmaņa ezers (dabas parks) · Redzēt vairāk »

Cēsu pulka skolnieku rota

Piemineklis rotas kareivjiem Cēsīs Cēsu pulka skolnieku rota (oficiāli — Cēsu pulka 8. rota) bija Latvijas armijas vienība Brīvības cīņu laikā.

Jaunums!!: Latgale un Cēsu pulka skolnieku rota · Redzēt vairāk »

Centrālās lielvalstis

Vācijas imperators Vilhelms II, Austroungārijas imperators Francis Jozefs I un sultāns Mehmeds V. Militārās savienības Eiropā Pirmā pasaules kara sākumā. Centrālās lielvalstis violetā krāsā, Antantes — pelēkā un neitrālās — dzeltenā. Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība bija četru valstu savienība Pirmajā pasaules karā, kas karoja pret Antanti.

Jaunums!!: Latgale un Centrālās lielvalstis · Redzēt vairāk »

Ciblas Kapu kalns

Ciblas Kapu kalns ir pilskalns, kas atrodas Latgalē, Ludzas novada Ciblas pagastā uz dienvidaustrumiem no Ciblas, Ludzas upes labajā krastā.

Jaunums!!: Latgale un Ciblas Kapu kalns · Redzēt vairāk »

Ciblas novads

Ciblas novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latgalē.

Jaunums!!: Latgale un Ciblas novads · Redzēt vairāk »

Cilvēka bērns

"Cilvēka bērns" ir 1956.

Jaunums!!: Latgale un Cilvēka bērns · Redzēt vairāk »

Cirīša ezers (dabas parks)

Cirīša ezers ir dabas parks Latgalē.

Jaunums!!: Latgale un Cirīša ezers (dabas parks) · Redzēt vairāk »

COVID-19 pirmais saslimstības vilnis Latvijā

Kaļķu iela Vecrīgā 2020. gada 22. marta vakarā. COVID-19 pirmais saslimstības vilnis Latvijā bija pirmais COVID-19 saslimstības pieauguma paaugstinājums COVID-19 pandēmijas laikā Latvijā, kas sākās ar pirmās SARS-CoV-2 inficētās pacientes diagnosticēšanu.

Jaunums!!: Latgale un COVID-19 pirmais saslimstības vilnis Latvijā · Redzēt vairāk »

Dagda

Dagda ir pilsēta Krāslavas novadā Latgalē.

Jaunums!!: Latgale un Dagda · Redzēt vairāk »

Dagdas iela (Rīga)

Dagdas iela ir iela Rīgā, Latgales priekšpilsētā, Maskavas forštatē.

Jaunums!!: Latgale un Dagdas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Dagdas novads

Dagdas novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latgalē.

Jaunums!!: Latgale un Dagdas novads · Redzēt vairāk »

Dagdas pilskalns

Dagdas pilskalns atrodas Latgalē, Krāslavas novada Dagdas pagasta Purpļos uz ziemeļiem no Dagdas pilsētas.

Jaunums!!: Latgale un Dagdas pilskalns · Redzēt vairāk »

Dagdas rajons

Dagdas rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR sastāvā no 1950.

Jaunums!!: Latgale un Dagdas rajons · Redzēt vairāk »

Dainas

Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.

Jaunums!!: Latgale un Dainas · Redzēt vairāk »

Danskovīte

Danskovīte (īstajā vārdā Anita Ločmele) (dzimusi 1961. gada 17. jūnijā) ir latgaliešu dramaturģe un latviešu valodas un literatūras skolotāja, darbojas arī kā Baltinavas amatierteātra “Palādas” režisore.

Jaunums!!: Latgale un Danskovīte · Redzēt vairāk »

Daugavas loki

Daugavas loki ir Daugavas ielejas daļa, kā arī dabas parks Latgales dienvidaustrumos un Augšzemes austrumos.

Jaunums!!: Latgale un Daugavas loki · Redzēt vairāk »

Daugavpils

Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.

Jaunums!!: Latgale un Daugavpils · Redzēt vairāk »

Daugavpils (stacija)

Daugavpils ir dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils gala stacija, kas atrodas Latgalē, otrajā lielākajā Latvijas pilsētā Daugavpilī.

Jaunums!!: Latgale un Daugavpils (stacija) · Redzēt vairāk »

Daugavpils ģerbonis

Daugavpils pilsētas ģerbonis ir viens no Daugavpils pilsētas oficiālajiem simboliem.

Jaunums!!: Latgale un Daugavpils ģerbonis · Redzēt vairāk »

Daugavpils Jaunavas Marijas baznīca

Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca Daugavpilī, A. Pumpura iela 11a.

Jaunums!!: Latgale un Daugavpils Jaunavas Marijas baznīca · Redzēt vairāk »

Daugavpils novads

Daugavpils novads bija 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latgalē un Sēlijā, kurā apvienoja 19 bijušā Daugavpils rajona pagastus.

Jaunums!!: Latgale un Daugavpils novads · Redzēt vairāk »

Daugavpils oranžais koris

Daugavpils oranžais koris ir koris no Latgales, kas tika izveidots 2008.

Jaunums!!: Latgale un Daugavpils oranžais koris · Redzēt vairāk »

Daugavpils rajons

Daugavpils rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Jaunums!!: Latgale un Daugavpils rajons · Redzēt vairāk »

Daugavpils Reģionālā slimnīca

Daugavpils reģionālā slimnīca ir IV līmeņa daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstniecības iestāde Vasarnīcu ielā 20, Daugavpilī, kurā ārstē ne tikai Daugavpils pilsētas un Augšdaugavas novada, bet arī visa Latgales reģiona iedzīvotājus.

Jaunums!!: Latgale un Daugavpils Reģionālā slimnīca · Redzēt vairāk »

Daugavpils Universitāte

Daugavpils Universitātes galvenā ēka mūsdienās Vecā Daugavpils Skolotāju institūta ēka Saules ielā (tolaik Pēterpils ielā 1/3). Daugavpils Universitāte (saīsināti DU) ir augstākās izglītības iestāde Latvijā, vienīgā universitāte Latgalē.

Jaunums!!: Latgale un Daugavpils Universitāte · Redzēt vairāk »

Daugavpils vēsture

Daugavpils 1912. gadā. Daugavpils vēsture ir daļa no Latgales vēstures kopš senās Daugavpils izveidošanās tagadējā Naujenes pilskalnā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Latgale un Daugavpils vēsture · Redzēt vairāk »

Decembra klimats Latvijā

Decembra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Latgale un Decembra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Degteru pilskalns

Degteru pilskalns jeb Silene atrodas Latgalē, Ludzas novada Ciblas pagasta Degteros.

Jaunums!!: Latgale un Degteru pilskalns · Redzēt vairāk »

Desetnīki (Nautrēnu pagasts)

Desetnīki, latv.

Jaunums!!: Latgale un Desetnīki (Nautrēnu pagasts) · Redzēt vairāk »

Diližanss

Atjaunota pasta kariete. Diližanss (saīsinājums no carosse de diligence, "veiklā kariete") jeb pasta kariete bija zirgu vilkts slēgts transporta līdzeklis pasažieru un pasta pārvadāšanai no 17.

Jaunums!!: Latgale un Diližanss · Redzēt vairāk »

Divkšu pilskalns

Divkšu pilskalns jeb Zelta kalns atrodas Latgalē, Ludzas novada Nirzas pagasta Divkšos, Nierzas ezera dienvidrietumu krastā.

Jaunums!!: Latgale un Divkšu pilskalns · Redzēt vairāk »

Divu Krastu Radio

Divu Krastu Radio ir reģionāla radiostacija, kas raida no Jēkabpils un Daugavpils un dzirdama Sēlijā, Latgales dienvidos un Vidzemes dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Latgale un Divu Krastu Radio · Redzēt vairāk »

Dominikāņu ordenis

Sv. Dominiks Sprediķotāju ordenis, arī Brāļu Dominikāņu (Sprediķotāju) ordenis (pēc 15. gadsimta vairāk pazīstami kā Dominikāņu ordenis jeb Dominikāņi, saīsinājums: OP), bija sv. Dominika dibināts garīgais ordenis.

Jaunums!!: Latgale un Dominikāņu ordenis · Redzēt vairāk »

Dora Stučka

Dora Stučka, dzimusi Pliekšāne (1870-1950) bija tulkotāja un sabiedriska darbiniece, Jaunās strāvas dalībniece, Raiņa māsa, Pētera Stučkas sieva.

Jaunums!!: Latgale un Dora Stučka · Redzēt vairāk »

Dridža ezers (dabas parks)

Dridža ezers ir dabas parks Latgalē.

Jaunums!!: Latgale un Dridža ezers (dabas parks) · Redzēt vairāk »

Driksnas sils

Driksnas sils ir dabas parks Latgalē.

Jaunums!!: Latgale un Driksnas sils · Redzēt vairāk »

Drywa

Drywa bija Latgales laikraksts latgaliešu valodā, kas radās pirmās nacionālās atmodas Latgalē laikā 1908.

Jaunums!!: Latgale un Drywa · Redzēt vairāk »

Dubna (upe)

Dubna ir Daugavas vidusteces labā pieteka.

Jaunums!!: Latgale un Dubna (upe) · Redzēt vairāk »

Dubnas pagasts

Dubnas pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos, novada Latgales daļā.

Jaunums!!: Latgale un Dubnas pagasts · Redzēt vairāk »

Duboviku pilskalns

Duboviku pilskalns atrodas Latgalē, Ludzas novada Zaļesjes pagasta Duboviku ciemā, Zaļesjes ezera dienvidu galā.

Jaunums!!: Latgale un Duboviku pilskalns · Redzēt vairāk »

Dukstigala baznīca

Dukstigala Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Latgale un Dukstigala baznīca · Redzēt vairāk »

Dvēseļu revīzijas

Loberģu muižas (''Blumbergshof'') 1858. gada dvēseļu revīzijas saraksta (''Revisions-Liste'') titullapa (vāciski). Dvēseļu revīzijas bija tautskaišu nosaukums Krievijas caristes (1719), vēlāk Krievijas Impērijas teritorijā.

Jaunums!!: Latgale un Dvēseļu revīzijas · Redzēt vairāk »

Dzelzava

Dzelzava ir ciems Madonas novadā, Dzelzavas pagasta un vietējas nozīmes pakalpojumu centrs.

Jaunums!!: Latgale un Dzelzava · Redzēt vairāk »

Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava

Dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava karte ar atzariem uz Rīgu un Kēnigsbergu (1862). Varšavas stacija Pēterburgā ap 1900. gadu Pleskavas stacija Rēzeknes stacija pēc 1905. gada Daugavpils dzelzceļa stacija ap 1900. gadu Senākais dzelzceļa tilts pār Daugavas upi Daugavpilī Viļņas dzelzceļa stacija ap 1915. gadu Grodņas dzelzceļa stacija pirms 1915. gada Pēterburgas stacija Varšavā (Prāgas priekšpilsētā) Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava bija 1852. — 1862.

Jaunums!!: Latgale un Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava · Redzēt vairāk »

Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā

Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana jeb zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.

Jaunums!!: Latgale un Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā · Redzēt vairāk »

Ebreju vēsture Latvijā

Ebreju vēsture Latvijā apkopo svarīgākos Latvijas ebreju kopienas vēstures posmus no Livonijas Konfederācijas laikiem 16.

Jaunums!!: Latgale un Ebreju vēsture Latvijā · Redzēt vairāk »

Eduards Kusiņš

Eduards Kusiņš (dzimis 1889. gadā Bebrenes pagastā, miris 1983. gada Maskavā) bija latviešu virsnieks, pulkvedis.

Jaunums!!: Latgale un Eduards Kusiņš · Redzēt vairāk »

Eduards Lēmanis

"Latgales (Poļu Vidzemes) un kaimiņapgabalu flora" (1895). Eduards Lēmanis (1841−1902) bija vācbaltiešu ārsts, ceļotājs un botāniķis.

Jaunums!!: Latgale un Eduards Lēmanis · Redzēt vairāk »

Edvards Pavlovskis

Edvards Pavlovskis (dzimis Dagdas rajona Bērziņu ciema (Beresnes draudze) Pauļukalna sādžā) ir Romas katoļu Jelgavas diecēzes bīskaps, ordinēts 25.06.1975, konsekrēts 10.09.2011, aizstājot līdzšinējo bīskapu Antonu Justu.

Jaunums!!: Latgale un Edvards Pavlovskis · Redzēt vairāk »

Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums

Vēsturiskais reģions ir ģeogrāfiska teritorija, kas vēsturiski bijis kulturāli, etniski, lingvistiski vai politiski vienots, neatkarīgi no mūsdienu teritoriālajām robežām.

Jaunums!!: Latgale un Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Ekšu Pilskalniņš

Ekšu Pilskalniņš atrodas Latgalē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, Stirna ezera ziemeļu krastā.

Jaunums!!: Latgale un Ekšu Pilskalniņš · Redzēt vairāk »

Ekšu pilskalns

Ekšu pilskalns (arī Pilskolns, Piļskolns) atrodas Latgalē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, uz ziemeļiem no Stirna ezera.

Jaunums!!: Latgale un Ekšu pilskalns · Redzēt vairāk »

Emīlija Plātere

Emīlija Plātere (dzimusi, mirusi) bija Latgalē uzaugusi poļu, lietuviešu un baltkrievu nacionālā varone un folkloras vācēja.

Jaunums!!: Latgale un Emīlija Plātere · Redzēt vairāk »

Ernests Blanks

Ernests Blanks (1894-1972) bija latviešu publicists, rakstnieks un vēsturnieks.

Jaunums!!: Latgale un Ernests Blanks · Redzēt vairāk »

Ezerzeme (laikraksts)

Ezerzeme ir reģionālais laikraksts Krāslavas novadā.

Jaunums!!: Latgale un Ezerzeme (laikraksts) · Redzēt vairāk »

Fēnikss (grupa)

Fēnikss bija smagā metāla grupa no Ludzas, kas aktīvi darbojās 20.

Jaunums!!: Latgale un Fēnikss (grupa) · Redzēt vairāk »

Februāra klimats Latvijā

Februāra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Latgale un Februāra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Fogts

Kanuta Rusecka 1823. gada zīmējums, kurā attēlots poļu voits Fogts jeb voits ir apzīmējums valdnieka ieceltam ierēdnim kādas teritorijas pārvaldei.

Jaunums!!: Latgale un Fogts · Redzēt vairāk »

Fonds Nāc līdzās!

Nodibinājums “Fonds Nāc līdzās!” ir sabiedriskā labuma organizācija, kas darbojas uz statūtu pamata.

Jaunums!!: Latgale un Fonds Nāc līdzās! · Redzēt vairāk »

Francis Kemps

Francis Kemps (dzimis Makašēnu pagasta Sprūževas ciemā, miris Tomskas apgabalā) bija latviešu un latgaliešu literāts, politiķis un kultūras darbinieks.

Jaunums!!: Latgale un Francis Kemps · Redzēt vairāk »

Fraternitas Lettica

"Fraternitas Lettica" krāsu vairodziņš un cirķelis. Fraternitas Lettica (no latīņu Latviešu brālība) ir pirmā un vienīgā latviešu studentu korporācija, kas dibināta Maskavā.

Jaunums!!: Latgale un Fraternitas Lettica · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Obšteins

Frīdrihs Obšteins (1878—1938) bija latviešu skolotājs un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latgale un Frīdrihs Obšteins · Redzēt vairāk »

Gaisma (laikraksts)

Gaisma bija pirmais regulārais Latgales laikraksts latgaliešu valodā, kas radās pirmās nacionālās atmodas Latgalē sākumposmā 1905.

Jaunums!!: Latgale un Gaisma (laikraksts) · Redzēt vairāk »

Genādijs Kuzmičevs

Genādijs Kuzmičevs (arī Kuzmičovs,; dzimis) ir Latvijas šahists un meistars korespondencšahā.

Jaunums!!: Latgale un Genādijs Kuzmičevs · Redzēt vairāk »

Gornajašu kapliča

Gornajašu (Gornijašu, Gurniešu, Gurnajiešu, Gornijiešu, Gurnejiešu) kapliča, viena no senākajām koka kapličām Latgalē, atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā.

Jaunums!!: Latgale un Gornajašu kapliča · Redzēt vairāk »

Green Novice

Green Novice ir 2005.

Jaunums!!: Latgale un Green Novice · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: Latgale un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Grifs (mitoloģija)

Venēcijā Grifs ir mitoloģiska būtne ar lauvas ķermeni, asti un pakaļējām kājām, ērgļa galvu un spārniem, ērgļa nagiem uz priekšējām kājām.

Jaunums!!: Latgale un Grifs (mitoloģija) · Redzēt vairāk »

Grundānu pilskalns

Grundānu pilskalns (arī Kara kalns) atrodas Latgalē, Krāslavas novada Skaistas pagasta Grundānu ciemā, uz dienvidiem no Dreidza ezera.

Jaunums!!: Latgale un Grundānu pilskalns · Redzēt vairāk »

Gunārs Klindžāns

Gunārs Klindžāns (dzimis Rēzeknē) ir latviešu lauksaimnieks, uzņēmējs un valsts darbinieks, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts (1990—1993).

Jaunums!!: Latgale un Gunārs Klindžāns · Redzēt vairāk »

Gustavs Manteifelis

Gustavs Manteifelis ( —) bija vācbaltu/poļu publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs.

Jaunums!!: Latgale un Gustavs Manteifelis · Redzēt vairāk »

Harmonikas

Nikolaja Beloborodova harmonikas ar klavieru veida klaviatūru, 1878. gads. Harmonikas ir brīvo mēlīšu aerofona tipa mūzikas instruments.

Jaunums!!: Latgale un Harmonikas · Redzēt vairāk »

Herberts Cukurs

Herberts Cukurs (dzimis, miris) bija latviešu aviators un Latvijas armijas kapteinis, arī žurnālists.

Jaunums!!: Latgale un Herberts Cukurs · Redzēt vairāk »

Hilzeni

Hilzenu dzimtas ģerbonis Smoļenskas katoļu bīskaps Juris Nikolajs Hilzens (1692-1775) Hilzenu dzimtas celtā Dagdas katoļu baznīca (1741) Hilzeni ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči izsekojami līdz 14.

Jaunums!!: Latgale un Hilzeni · Redzēt vairāk »

Hugo Helmanis

Hugo Helmanis (1895—1941) bija Latvijas armijas virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latgale un Hugo Helmanis · Redzēt vairāk »

Igaunijas brīvības cīņas

Igaunijas brīvības cīņas bija karš par neatkarīgu Igaunijas valsti no Sarkanās armijas iebrukuma 1918.

Jaunums!!: Latgale un Igaunijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Ignāts Jurevičs

Ignāts Jurevičs (miris 1816. gadā) bija dominikāņu ordeņa mūks, poļu dramaturgs.

Jaunums!!: Latgale un Ignāts Jurevičs · Redzēt vairāk »

III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Trešajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1888). Latviešu trešie vispārīgie dziedāšanas svētki notika no 1888. gada 18. līdz Rīgas esplanādē.

Jaunums!!: Latgale un III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki · Redzēt vairāk »

Ilga Šuplinska

Ilga Šuplinska (iepriekšējā laulībā Ilga Muižniece, dzimusi Dagdā) ir latviešu literatūrzinātniece, pasniedzēja un politiķe, 13. Saeimas deputāte.

Jaunums!!: Latgale un Ilga Šuplinska · Redzēt vairāk »

Ilze Sperga

Ilze Sperga (dzimusi 1978. gadā) ir latviešu dzejniece, zinātniece, sabiedriskā darbiniece.

Jaunums!!: Latgale un Ilze Sperga · Redzēt vairāk »

Imants Ziedonis

Imants Ziedonis (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, publicists, īsās prozas (epifāniju) autors, tulkotājs, scenārists.

Jaunums!!: Latgale un Imants Ziedonis · Redzēt vairāk »

Indricas baznīca

Indricas Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Latgale un Indricas baznīca · Redzēt vairāk »

Inflantijas vaivadija

Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.

Jaunums!!: Latgale un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »

Inga Ābele

Inga Ābele (īstā vārdā Ingrīda Ābele; dzimusi 1972. gada 5. oktobrī Rīgā) ir latviešu rakstniece, pazīstama galvenokārt kā prozaiķe un dramaturģe.

Jaunums!!: Latgale un Inga Ābele · Redzēt vairāk »

Iršu pagasts

Iršu pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos.

Jaunums!!: Latgale un Iršu pagasts · Redzēt vairāk »

Iskolats

Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Latgale un Iskolats · Redzēt vairāk »

Istras pauguraine

Istras pauguraine ir dabas parks Latgalē.

Jaunums!!: Latgale un Istras pauguraine · Redzēt vairāk »

IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki

IV Vispārīgo latviešu dziesmu un mūzikas svētku plakāts. IV Vispārīgie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki notika 1895. gada 15.—18.

Jaunums!!: Latgale un IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki · Redzēt vairāk »

Ivans III

Joans III Vasiļjevičs, tradicionāli latviski saukts par Jāni III, Ivans III (dzimis, miris), pazīstams arī kā Ivans Lielais (Иван Великий), bija Maskavas lielkņazs no 1462.

Jaunums!!: Latgale un Ivans III · Redzēt vairāk »

Ivans Jelagins

Ivans Jelagins (Иван Перфильевич Елагин; dzimis, miris) bija Krievijas armijas virsnieks.

Jaunums!!: Latgale un Ivans Jelagins · Redzēt vairāk »

Ivans Klementjevs

Ivans Klementjevs (dzimis Buntikos, Jēkabpils rajonā) ir Latvijas krievu izcelsmes kanoe airētājs un politiķis.

Jaunums!!: Latgale un Ivans Klementjevs · Redzēt vairāk »

IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Devīto latviešu dziesmu svētku plakāts (Raimonds Šiško, 1938). Devītie latviešu dziesmu svētki notika Rīgā no 1938. gada 16.

Jaunums!!: Latgale un IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »

Jakovs Kuļņevs

Jakovs Kuļņevs (dzimis, miris) bija Ludzā dzimis un Ilzeskalnā apglabāts Krievijas Impērijas virsnieks, huzāru ģenerālmajors.

Jaunums!!: Latgale un Jakovs Kuļņevs · Redzēt vairāk »

Jans Šadurskis

Jans Šadurskis (miris) bija Latgales (Inflantijas) Šadursku dzimtas muižnieks, Žečpospolitas valsts darbinieks, Pušas muižas īpašnieks, Jezuītu ordeņa darbības atbalstītājs, jezuītu filozofa Staņislava Šadurska brālis.

Jaunums!!: Latgale un Jans Šadurskis · Redzēt vairāk »

Jaunā konservatīvā partija

Jaunā konservatīvā partija (no 2022. līdz 2023. gadam Konservatīvie) ir 2014.

Jaunums!!: Latgale un Jaunā konservatīvā partija · Redzēt vairāk »

Jānis Ancāns

Jānis Ancāns (1911—1945) bija latviešu agronoms.

Jaunums!!: Latgale un Jānis Ancāns · Redzēt vairāk »

Jānis Augusts Hilzens

Jānis (Jans) Augusts Hilzens (dzimis 1702. gadā, miris) bija Hilzenu dzimtai piederīgs Latgales (Inflantijas vaivadijas) muižnieks, sabiedriskais darbinieks, rakstnieks.

Jaunums!!: Latgale un Jānis Augusts Hilzens · Redzēt vairāk »

Jānis Ādamsons

Jānis Ādamsons (dzimis Turkos) ir bijušais padomju un Latvijas jūras kara flotes robežsardzes virsnieks.

Jaunums!!: Latgale un Jānis Ādamsons · Redzēt vairāk »

Jānis Benislavskis

Jānis Benislavskis (1735—1812) bija Romas Katoļu baznīcas bīskaps 18.

Jaunums!!: Latgale un Jānis Benislavskis · Redzēt vairāk »

Jānis Bulis

Jānis Bulis (dzimis Ludzas novada Brigos) ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps, ordinēts 22.05.1977, nominēts 08.05.1991., konsekrēts kā Liepājas diecēzes bīskaps 24.06.1991., nominēts kā Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps 07.12.1995., Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps no 06.01.1996.

Jaunums!!: Latgale un Jānis Bulis · Redzēt vairāk »

Jānis Endzelīns

Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.

Jaunums!!: Latgale un Jānis Endzelīns · Redzēt vairāk »

Jānis Klīdzējs

Jānis Klīdzējs (dzimis Viļānu pagasta Kurpniekos, miris Napas ielejā) bija pazīstams latviešu rakstnieks un dzejnieks no Latgales, pēc viņa romāna "Cilvēka bērns" motīviem uzņemta populārā režisora Jāņa Streiča tāda paša nosaukuma filma.

Jaunums!!: Latgale un Jānis Klīdzējs · Redzēt vairāk »

Jānis Krēsliņš (mākslinieks)

Jānis Krēsliņš (dzimis Alsviķu muižas „Kušku” mājās, miris pēc 1920. gada) bija latviešu folklorists, etnogrāfijas vērtību vācējs, daiļkrāsotājs, mākslinieks, fotogrāfs un žurnālists.

Jaunums!!: Latgale un Jānis Krēsliņš (mākslinieks) · Redzēt vairāk »

Jānis Lavenieks

Jānis Lavenieks (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latgale un Jānis Lavenieks · Redzēt vairāk »

Jānis Liepiņš (virsnieks)

Jānis Liepiņš (—) bija Latvijas armijas ģenerālis (1940), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latgale un Jānis Liepiņš (virsnieks) · Redzēt vairāk »

Jānis Mendriks

Jānis Mendriks Jānis Mendriks (1907—1953) bija priesteris katoļu draudzēs Latgalē un Sēlijā.

Jaunums!!: Latgale un Jānis Mendriks · Redzēt vairāk »

Jāzeps Rancāns

Jāzeps Rancāns (dzimis Ludzas apriņķa Zaļmuižas pagastā, miris Grandrepidsā, ASV) bija Romas katoļu baznīcas Markopoles titulārbīskaps, kā arī Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps, ordinēts 12.06.1911., nominēts 29.10.1923., konsekrēts 04.15.1924.

Jaunums!!: Latgale un Jāzeps Rancāns · Redzēt vairāk »

Jāzeps Roskošs

Jāzeps Roskošs (—) bija Latvijas politiķis.

Jaunums!!: Latgale un Jāzeps Roskošs · Redzēt vairāk »

Jūlija kalendārs

Jūlija kalendārs bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars (709. gadā ab urbe condita).

Jaunums!!: Latgale un Jūlija kalendārs · Redzēt vairāk »

Jūras krauklis

Jūras krauklis, jūraskrauklis jeb kormorāns, arī ūdenis (Phalacrocorax carbo) ir jūraskraukļu dzimtas (Phalacrocoracidae) pelikānveidīgais putns.

Jaunums!!: Latgale un Jūras krauklis · Redzēt vairāk »

Jēkabpils

Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.

Jaunums!!: Latgale un Jēkabpils · Redzēt vairāk »

Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola

Vecā Jēkabpils tirdzniecības skolas ēka pie katoļu baznīcas. Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola, 1910. gadi. Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola bija viena no Jēkabpils skolām, kas darbojās no 1904.

Jaunums!!: Latgale un Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola · Redzēt vairāk »

Jēkabpils rajons

Jēkabpils rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Jaunums!!: Latgale un Jēkabpils rajons · Redzēt vairāk »

Jēkabpils reģionālā slimnīca

2011) Jēkabpils reģionālā slimnīca ir IV līmeņa reģionālā slimnīca, kas atrodas Andreja Pormaļa ielā 125 Jēkabpilī.

Jaunums!!: Latgale un Jēkabpils reģionālā slimnīca · Redzēt vairāk »

Jēkabpils Svētā Gara klosteris

Svētā Gara klosteris Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca Svētā Gara baznīca Jēkabpils Svētā Gara klosteris ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas vīriešu klosteris, kas atrodas Jēkabpilī, Brīvības ielā 200.

Jaunums!!: Latgale un Jēkabpils Svētā Gara klosteris · Redzēt vairāk »

Jelgavas katoļu katedrāle

Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes katedrāle, kā arī Jelgavas diecēzes bīskapa un Jelgavas dekanāta rezidence.

Jaunums!!: Latgale un Jelgavas katoļu katedrāle · Redzēt vairāk »

Jelgavas pamiers

Jelgavas pilsētas un cietokšņa plāns (no Zviedrijas kara arhīva 17. gs.). Jelgavas pamiers (poļu: Rozejm w Mitawie, zviedru: Stilleståndet i Mitaw) bija pagaidu izlīgums starp karojošajām pusēm Poļu-zviedru kara (1600-1629) trešā posma (1620—1622) noslēgumā.

Jaunums!!: Latgale un Jelgavas pamiers · Redzēt vairāk »

Jersika (valsts)

Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.

Jaunums!!: Latgale un Jersika (valsts) · Redzēt vairāk »

Jersikas iela (Rīga)

Jersikas iela ir iela Rīgā, Latgales priekšpilsētā Maskavas forštatē.

Jaunums!!: Latgale un Jersikas iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Jezuīti

right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.

Jaunums!!: Latgale un Jezuīti · Redzēt vairāk »

Jezups Deglis

Jezups Deglis (1910—1941) bija latviešu žurnālists.

Jaunums!!: Latgale un Jezups Deglis · Redzēt vairāk »

Joanns Žuravskis

Joanns Žuravskis (dzimis 1867. gada 25. septembrī Ļaudonā, miris 1964 gada 31. martā Rīgā) bija Latvijas pareizticīgo baznīcas virspriesteris.

Jaunums!!: Latgale un Joanns Žuravskis · Redzēt vairāk »

Johans Freitāgs fon Loringhofe

Kapa plāksne Cēsu Sv. Jāņa baznīcā. šiliņa. Johans Freitāgs fon Loringhofe (vācu: Johann Freitag von Loringhofe, latīņu: Johannes Freytag) bija Livonijas ordeņa mestrs 1483.—1494.26.V.

Jaunums!!: Latgale un Johans Freitāgs fon Loringhofe · Redzēt vairāk »

Johans Martins fon Elmpts

Johans Martins fon Elmpts Johans Martins fon Elmpts (1726−1802) bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālfeldmaršals, Svitenes muižas īpašnieks.

Jaunums!!: Latgale un Johans Martins fon Elmpts · Redzēt vairāk »

Jolanta Daiga

Jolanta Daiga (dzimusi Damska, 1920—1984) bija latviešu arheoloģe, vēstures zinātņu kandidāte.

Jaunums!!: Latgale un Jolanta Daiga · Redzēt vairāk »

Josifs Hops

Josifs Hops, arī Josifs Hopps (Jossif Hopp, dzimis, mirs) bija Latvijas armijas dižkareivis, 1921.

Jaunums!!: Latgale un Josifs Hops · Redzēt vairāk »

Jozefs Heinrihs fon der Borhs

Jozefs Heinrihs fon der Borhs (1751–1835) bija no Borhu dzimtas cēlies Latgales muižnieks, Preiļu muižas īpašnieks (1779–1835).

Jaunums!!: Latgale un Jozefs Heinrihs fon der Borhs · Redzēt vairāk »

Julijans Vaivods

Julijans Vaivods (dzimis Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā, miris Rīgā) bija Romas katoļu baznīcas kardināls, Lielās Makrianas titulārbīskaps, Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes apustuliskais administrators, ordinēts 07.04.1918., nominēts 10.11.1964., konsekrēts 18.11.1964, ievēlēts kardinālos 02.02.1983.

Jaunums!!: Latgale un Julijans Vaivods · Redzēt vairāk »

Juris Nikolajs Hilzens

Juris Nikolajs Hilzens jeb Ježijs Mikolajs Hilzens (dzimis, miris) bija Dagdā dzimis Latgales (Inflantijas) Hilzenu dzimtas garīdznieks, daudzu reliģisko rakstu autors, apkopotājs un izdevējs.

Jaunums!!: Latgale un Juris Nikolajs Hilzens · Redzēt vairāk »

Juris Viļums

Juris Viļums (dzimis) ir latviešu politiķis.

Jaunums!!: Latgale un Juris Viļums · Redzēt vairāk »

Jurizdikas pilskalns

Jurizdikas pilskalns atrodas Latgalē, Ludzas austrumu pievārtē, Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta Baņolejā, Lielā Ludzas ezera dienvirietumu krastā.

Jaunums!!: Latgale un Jurizdikas pilskalns · Redzēt vairāk »

Juzefs Hilzens

Juzefs Ježijs Hilzens (dzimis, miris) bija Hilzenu dzimtai piederīgs Latgales muižnieks, sabiedriskais darbinieks, rakstnieks.

Jaunums!!: Latgale un Juzefs Hilzens · Redzēt vairāk »

Kadastrs Latvijā

Valmieras apkaimes pamatkarte – 1681. gads. Kadastrs Latvijas Republikā, kā to nosaka Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums, ir vienota uzskaites sistēma, kas, realizējot administratīvus, organizatoriskus un tehnoloģiskus procesus, nodrošina datu iegūšanu par valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to objektiem, zemes vienības daļām un to īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem, nomniekiem, kā arī minēto datu uzturēšanu un izmantošanu.

Jaunums!!: Latgale un Kadastrs Latvijā · Redzēt vairāk »

Kadriļa

Latvijas Universitātes deju folkloras kopas "Dandari" dalībnieki dejo Rikavas kadriļu Kadriļa (kas savukārt no — 'četrstūris') — 18.– 19.

Jaunums!!: Latgale un Kadriļa · Redzēt vairāk »

Kalupe (nozīmju atdalīšana)

Kalupe var būt.

Jaunums!!: Latgale un Kalupe (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Kalupes pagasts

Kalupes pagasts ir Augšdaugavas novada administratīva teritorija tā Latgales daļas ziemeļos.

Jaunums!!: Latgale un Kalupes pagasts · Redzēt vairāk »

Kameņecas Lielais akmens

Kameņecas Lielais akmens ir dižakmens, kas atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Jaunaglonas ciemā, bijušajā Kameņecas muižas parkā.

Jaunums!!: Latgale un Kameņecas Lielais akmens · Redzēt vairāk »

Kandža

Kandžas aparāts Kandža jeb šmakovka (Latgalē) ir mājas apstākļos iegūts stiprais spirtotais dzēriens, kurā etanola saturs var būt 30 līdz 80 tilpuma procentiem.

Jaunums!!: Latgale un Kandža · Redzēt vairāk »

Kapulauks

Arheoloģisko izrakumu gaitā atsegti skeleti Puzes Lejaskroga kapsētā Kapulauks jeb senkapi ir pirmskristietības laikmeta apbedījuma vieta, kas Latvijas teritorijā sastopami līdz 13.

Jaunums!!: Latgale un Kapulauks · Redzēt vairāk »

Karagājiens uz Nalseni (1235)

Karagājiens uz Nalseni notika 1235.

Jaunums!!: Latgale un Karagājiens uz Nalseni (1235) · Redzēt vairāk »

Kategrades pilskalns

Kategrades pilskalns atrodas Latgalē, Preiļu novada Rušonas pagasta Kategradē, Kategrades ezera ziemeļu krastā.

Jaunums!!: Latgale un Kategrades pilskalns · Redzēt vairāk »

Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275)

Latgali. Kauja pie Dinaburgas pils (Vecdaugavpils) notika Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282) laikā.

Jaunums!!: Latgale un Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275) · Redzēt vairāk »

Kauja pie Dubnas (ap 1273)

Latgali. 1273.

Jaunums!!: Latgale un Kauja pie Dubnas (ap 1273) · Redzēt vairāk »

Kazimirs Bujņickis

Kazimirs Bujņickis (1788—1878), arī Kazimers Buiņickis, bija Latvijas poļu rakstnieks un kultūras darbinieks, kurš iestājās par sociālajām reformām Latgalē.

Jaunums!!: Latgale un Kazimirs Bujņickis · Redzēt vairāk »

Kazimirs Duļbinskis

Kazimirs Duļbinskis (dzimis Viļakā, miris Viļakā) bija Romas katoļu baznīcas Gerāras titulārbīskaps, kā arī Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps, ordinēts 08.05.1932, nominēts 19.07.1946., konsekrēts 25.07.1947.

Jaunums!!: Latgale un Kazimirs Duļbinskis · Redzēt vairāk »

Kazimirs Skrinda

Kazimirs Skrinda (Kazimirs Skrynda, 1875—1919) bija katoļu priesteris, teoloģijas maģistrs, pedagogs un publicists.

Jaunums!!: Latgale un Kazimirs Skrinda · Redzēt vairāk »

Kārlis Irbe (1885—1966)

Kārlis Irbe ( —) bija Latvijas luterāņu garīdznieks un politiķis.

Jaunums!!: Latgale un Kārlis Irbe (1885—1966) · Redzēt vairāk »

Kārlis Veidemanis

Kārlis Veidemanis ( —) bija latviešu virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latgale un Kārlis Veidemanis · Redzēt vairāk »

Kārsava

Kārsava ir pilsēta Latgales austrumos, Ludzas novadā, netālu no Krievijas robežas, agrākā Kārsavas novada centrs.

Jaunums!!: Latgale un Kārsava · Redzēt vairāk »

Kārsavas novads

Kārsavas novads bija novads Latgales austrumos, kas izveidots 2009.

Jaunums!!: Latgale un Kārsavas novads · Redzēt vairāk »

Kārsavas rajons

Kārsavas rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR sastāvā no 1950.

Jaunums!!: Latgale un Kārsavas rajons · Redzēt vairāk »

Kārsavas vidusskola

Kārsavas vidusskola ir vispārizglītojoša skola Latgalē.

Jaunums!!: Latgale un Kārsavas vidusskola · Redzēt vairāk »

Klēts

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Klēts latviešu tradicionālajā viensētā ir savrupi celta ēka lielākoties pārtikas un ikdienā nelietojamā apģērba uzglabāšanai, tomēr klētī mēdza glabāt arī dažādas citas mantas.

Jaunums!!: Latgale un Klēts · Redzēt vairāk »

Kokina

Kokina (vīriešu dzimtē Kokins) ir viens no populārākajiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem.

Jaunums!!: Latgale un Kokina · Redzēt vairāk »

Kokins

Kokins (sieviešu dzimtē Kokina) ir viens no populārākajiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem.

Jaunums!!: Latgale un Kokins · Redzēt vairāk »

Kokle

Kokle jeb vēsturiski kokles (kūkles) ir latviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar lietuviešu kanklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas dienvidaustrumu apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.

Jaunums!!: Latgale un Kokle · Redzēt vairāk »

Konkordija Valdemārija

Akadēmiskā biedrība konkordija "Valdemārija" (latīņu valodā: Concordia Valdemaria) ir brīvprātīga akadēmiska organizācija, kurā darbojas kā akadēmiski izglītotu cilvēku un studentu slēgta tipa apvienība uz mūžu ar latvisku interno dzīvi un tradīcijām.

Jaunums!!: Latgale un Konkordija Valdemārija · Redzēt vairāk »

Konstance Benislavska

Konstance Benislavska (1747—1806) bija Latvijas poļu cilmes Latgales dzejniece.

Jaunums!!: Latgale un Konstance Benislavska · Redzēt vairāk »

Konstantīns Budkēvičs

Konstantīns Romualds Budkēvičs kā Pēterburgas Svētās Katrīnas katoļu baznīcas prāvests Konstantīns Romualds Budkēvičs (1867—1923) bija Latgalē dzimis poļu priesteris Pleskavas, Vitebskas un Pēterburgas katoļu draudzēs, nogalināts PSRS represiju laikā.

Jaunums!!: Latgale un Konstantīns Budkēvičs · Redzēt vairāk »

Korklinīki (Nautrēnu pagasts)

Korklinīki ir ciems Rēzeknes novada, Nautrēnu pagasta ziemeļaustrumos un robežojas ar Kārsavas novadu.

Jaunums!!: Latgale un Korklinīki (Nautrēnu pagasts) · Redzēt vairāk »

Kozlovskis

Kozlovskis (sieviešu dzimtē Kozlovska (Kozlowska)) ir poļu cilmes uzvārds, viens no populārākajiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem.

Jaunums!!: Latgale un Kozlovskis · Redzēt vairāk »

Krauķis

Krauķis (Corvus frugilegus) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams Eirāzijā.

Jaunums!!: Latgale un Krauķis · Redzēt vairāk »

Krāslava

Krāslava ir pilsēta Latvijas dienvidaustrumos Daugavas abos krastos (Latgales un Sēlijas teritorijā), Krāslavas novada centrs.

Jaunums!!: Latgale un Krāslava · Redzēt vairāk »

Krāslava (nozīmju atdalīšana)

Krāslava var būt.

Jaunums!!: Latgale un Krāslava (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Krāslavas novads (2001—2021)

Krāslavas novads bija pašvaldība Latgales dienviddaļā un Sēlijas austrumdaļā.

Jaunums!!: Latgale un Krāslavas novads (2001—2021) · Redzēt vairāk »

Krāslavas rajons

Krāslavas rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Jaunums!!: Latgale un Krāslavas rajons · Redzēt vairāk »

Krāslavas Romas katoļu baznīca

Krāslavas Svētā Ludviga Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Latgale un Krāslavas Romas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Krīvs

Krīvs (prūšu: krive) bija seno baltu tautu galvenais priesteris un zintnieks, kurš pārraudzīja svēto uguni, vadīja reliģiskos rituālus, bedības un citus godus.

Jaunums!!: Latgale un Krīvs · Redzēt vairāk »

Krūze (Latgales keramika)

Krūze. Krūze. Krūze. Krūze ir viens no Latgales keramikas saimniecības trauku tipiem, ko lieto dzērieniem, visbiežāk alum un pienam.

Jaunums!!: Latgale un Krūze (Latgales keramika) · Redzēt vairāk »

Kreiču apmetne

Kreiču apmetne ar Kreiču kapulauku bija Ķemmes–bedrīšu keramikas kultūrai, vēlāk Auklas keramikas kultūrai piederīga akmens laikmeta un agrā bronzas laikmeta (3. g.tk. vidus p.m.ē. – 2. g.tk. vidus p.m.ē.) iedzīvotāju apdzīvota vieta pie Lielā Ludzas ezera Latgales austrumu daļā tagadējā Isnaudas ciemā Ludzas novada teritorijā.

Jaunums!!: Latgale un Kreiču apmetne · Redzēt vairāk »

Krievi

Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.

Jaunums!!: Latgale un Krievi · Redzēt vairāk »

Krievu valoda Latvijā

Krievu valoda Latvijā ir otrā izplatītākā Latvijas iedzīvotāju lietotā valoda.

Jaunums!!: Latgale un Krievu valoda Latvijā · Redzēt vairāk »

Krucifikss

Krucifikss dzīvojamā telpā Krucifikss sakrālā telpā Krucifikss ir krustā sistā Kristus tēls kā sakrālās tēlniecības forma kristīgajā pasaulē, Romas Katoļu baznīcas ietekmes sfērā.

Jaunums!!: Latgale un Krucifikss · Redzēt vairāk »

Krupenišķu pilskalns

Krupenišķu pilskalns atrodas Latgalē, Preiļu novada Rušonas pagasta austrumos, Zolvas ezera ziemeļu krastā.

Jaunums!!: Latgale un Krupenišķu pilskalns · Redzēt vairāk »

Krustpils

Krustpils ir Jēkabpils pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, kas no 1920.

Jaunums!!: Latgale un Krustpils · Redzēt vairāk »

Krustpils novads

Krustpils novads bija pašvaldība Latgalē, kurā bija apvienoti seši bijušā Jēkabpils rajona ziemeļu un austrumu daļas pagasti Daugavas labajā krastā.

Jaunums!!: Latgale un Krustpils novads · Redzēt vairāk »

Krustpils rajons

Krustpils rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR sastāvā no 1950.

Jaunums!!: Latgale un Krustpils rajons · Redzēt vairāk »

Krustpils vēsturiskais centrs

Krustpils pils. Rīgas iela. 2010. g. Rīgas iela 2010. g. Bijušā Krustpils ebreju skola, viena no daudzām pilsētas Latgales eklektikas stila celtnēm. Bijušais ugunsdzēsēju depo. 2010. g. Krustpils vēsturiskais centrs ir Jēkabpils pilsētas vēsturiskā centra daļa, kas atrodas Daugavas labajā krastā — pilsētas teritorijas vēsturiskajā iedalījumā.

Jaunums!!: Latgale un Krustpils vēsturiskais centrs · Redzēt vairāk »

Kubulu pagasts

Kubulu pagasts ir viena no Balvu novada teritoriālajām vienībām.

Jaunums!!: Latgale un Kubulu pagasts · Redzēt vairāk »

Kurjanovas ezers (dabas parks)

Kurjanovas ezers ir dabas parks Latgalē.

Jaunums!!: Latgale un Kurjanovas ezers (dabas parks) · Redzēt vairāk »

Kurna

Kurna ir ciems, oficiāli Kubulu ciema daļa, Balvu novada Kubulu pagastā.

Jaunums!!: Latgale un Kurna · Redzēt vairāk »

Kurtoša pilskalns

Kurtoša jeb Rušonas pilskalns atrodas Latgalē, Preiļu novada Rušonas pagastā Lielā Kurtoša ezera dienvidu krastā.

Jaunums!!: Latgale un Kurtoša pilskalns · Redzēt vairāk »

Kurzemes artilērijas pulks

Kurzemes divīzijas artilērijas pulka karavīri kaujas mācībās Kurzemes artilērijas pulka parāde (Liepājas Karosta, 1929) Kurzemes artilērijas pulks bija viens no Latvijas Bruņoto spēku artilērijas pulkiem, kas atradās 1. Kurzemes kājnieku divīzijas sastāvā.

Jaunums!!: Latgale un Kurzemes artilērijas pulks · Redzēt vairāk »

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Jaunums!!: Latgale un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Laidze

Laidze ir ciems Talsu novada Laidzes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Latgale un Laidze · Redzēt vairāk »

Laiksne (grupa)

Laiksne ir 1993.

Jaunums!!: Latgale un Laiksne (grupa) · Redzēt vairāk »

Laizāne

Laizāne (vīriešu dzimtē Laizāns) ir latviešu cilmes uzvārds, viens no populārākajiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem, kas radies no vietvārda Laizāni.

Jaunums!!: Latgale un Laizāne · Redzēt vairāk »

Laizāns

Laizāns (sieviešu dzimtē Laizāne) ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds, viens no populārākajiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem, kas radies no vietvārda Laizāni.

Jaunums!!: Latgale un Laizāns · Redzēt vairāk »

Landskoronas baznīca

Landskoronas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Latgale un Landskoronas baznīca · Redzēt vairāk »

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Jaunums!!: Latgale un Latgaļi · Redzēt vairāk »

Latgalīšu Kulturys Gazeta

Latgalīšu Kulturys Gazeta (LaKuGa; no latgaliešu valodas — 'Latgaliešu kultūras avīze') ir 2007.

Jaunums!!: Latgale un Latgalīšu Kulturys Gazeta · Redzēt vairāk »

Latgale (nozīmju atdalīšana)

Latgale var būt.

Jaunums!!: Latgale un Latgale (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Latgales apakšvirsnieku rota

Latgales apakšvirsnieku rota jeb Latgales instruktoru rota bija viena no Latvijas zemessardzes latviešu nacionālajām vienībām, ko izveidoja Latvijas brīvības cīņu sākumā 1918.

Jaunums!!: Latgale un Latgales apakšvirsnieku rota · Redzēt vairāk »

Latgales atbrīvošana

Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" (1939., 1992.) Austrumu fronte 1919.g. 7. jūnijā Frontes līnija Latgales atbrīvošanas kauju beigās un galīgā Latvijas—Krievijas robeža Latgales atbrīvošana 1920.

Jaunums!!: Latgale un Latgales atbrīvošana · Redzēt vairāk »

Latgales augstiene

Latgales augstiene ir visplašākā Latvijas augstiene, tā atrodas Latvijas austrumdaļā.

Jaunums!!: Latgale un Latgales augstiene · Redzēt vairāk »

Latgales ciemu un ceļmalu krucifiksi

Krucifikss Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzeju. Latgales ciemu un ceļmalu krucifiksi ir kristīgās ticības simboli un sakrālās mākslas objekti, kas atrodas Latgalē visbiežāk ceļu malās vai krustcelēs.

Jaunums!!: Latgale un Latgales ciemu un ceļmalu krucifiksi · Redzēt vairāk »

Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī

Latgales dziesmu svētku plakāts (K. Freimanis, 1940). Latgales dziesmu svētku kopkoris Stropu kalna estrādē. Trešie Latgales apgabala dziesmu svētki bija vērienīgākie novadu dziesmu svētki, kuros kopkora koncerts notika svētdien, 1940.

Jaunums!!: Latgale un Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī · Redzēt vairāk »

Latgales futbola čempionāts

Latgales futbola čempionāts bija viens no sešiem Latvijas futbola 2. līgas reģionālajiem čempionātiem.

Jaunums!!: Latgale un Latgales futbola čempionāts · Redzēt vairāk »

Latgales futbola čempionāts 2008

Latgales futbola čempionāta 2008.

Jaunums!!: Latgale un Latgales futbola čempionāts 2008 · Redzēt vairāk »

Latgales futbola čempionāts 2009

Latgales futbola čempionāta 2009.

Jaunums!!: Latgale un Latgales futbola čempionāts 2009 · Redzēt vairāk »

Latgales futbola čempionāts 2010

2010.

Jaunums!!: Latgale un Latgales futbola čempionāts 2010 · Redzēt vairāk »

Latgales ieņemšana (1941)

Vērmahta uzbrukuma galvenie virzieni Baltijā Vācu lidmašīna blakus padomju lidmašīnai, Daugavpils lidlauks Padomju BT tanki Daugavpils pēc ugunsgrēka Latgales ieņemšana bija nacistiskās Vācijas bruņoto spēku uzbrukuma operācija Latvijas austrumos Otrā pasaules kara pirmajās nedēļās, kas vainagojās ar Latgales ieņemšanu.

Jaunums!!: Latgale un Latgales ieņemšana (1941) · Redzēt vairāk »

Latgales iela

Latgales iela var būt.

Jaunums!!: Latgale un Latgales iela · Redzēt vairāk »

Latgales karogs

Latgales karogs ir Latviešu vēsturiskās zemes Latgales karogs, kuru 2023.

Jaunums!!: Latgale un Latgales karogs · Redzēt vairāk »

Latgales partija

Latgales partija ir politiskā partija, kas dibināta 2012.

Jaunums!!: Latgale un Latgales partija · Redzēt vairāk »

Latgales partizānu pulks

Latgales partizānu pulka karavīri Balvos Latgales partizānu pulks (-) bija Brīvības cīņu laikā izveidota Latvijas Bruņoto spēku vienība Latgales ziemeļu daļā, kas piedalījās Latgales atbrīvošanas kaujās.

Jaunums!!: Latgale un Latgales partizānu pulks · Redzēt vairāk »

Latgales pilskalni

Mākoņkalns 1999. gadā Latgales pilskalni ir latgaļu celti nocietinājumi Latgales pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam uzbrukumu gadījumā.

Jaunums!!: Latgale un Latgales pilskalni · Redzēt vairāk »

Latgales plānošanas reģions

Latgales plānošanas reģions ir atvasināta publiska persona, viens no pieciem Latvijas plānošanas reģioniem, kurš izveidots ar Reģionālās attīstības likumu un tās darbība tiek finansēta no valsts pamatbudžeta.

Jaunums!!: Latgale un Latgales plānošanas reģions · Redzēt vairāk »

Latgales podniecība

Polikarpa Čerņavska izgatavots dekoratīvais šķīvis Staņislava Vilcāna izgatavots dekoratīvais šķīvis Latgales podniecība jeb Latgales keramika (Latgolys keramika) ir tautas mākslas nozare, ar ko nodarbojas keramiķi—podnieki Latgalē.

Jaunums!!: Latgale un Latgales podniecība · Redzēt vairāk »

Latgales Radio

Latgales Radio jeb Latgolys Radeja ir reģionālā radiostacija, kas raida no Rēzeknes, galvenokārt latgaliešu valodā.

Jaunums!!: Latgale un Latgales Radio · Redzēt vairāk »

Latgales vēsture

guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.

Jaunums!!: Latgale un Latgales vēsture · Redzēt vairāk »

Latgales virsnieku rezerves rota

Latgales virsnieku rezerves rota bija viena no Latvijas zemessardzes latviešu nacionālajām vienībām, ko izveidoja Latvijas brīvības cīņu sākumā 1918.

Jaunums!!: Latgale un Latgales virsnieku rezerves rota · Redzēt vairāk »

Latgales Zemes padome

Latgales Zemes padomes deputāti Tautas padomē. Sēž no kreisās Frīdrihs Obšteins, Valērija Seile (frakcijas vadītāja), Antons Laizāns, Staņislavs Kambala. Stāv Pāvils Laizāns, Staņislavs Jaudzems, Jāzeps Trasuns, Ādams Turkopols. Latgales Zemes padome vai Latgales Pagaidu zemes padome bija 1917.

Jaunums!!: Latgale un Latgales Zemes padome · Redzēt vairāk »

Latgalieši

Latgalieši ir etniskā grupa, latviešu tautas sastāvdaļa, Latgales pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Latgale un Latgalieši · Redzēt vairāk »

Latgaliešu karogs

Latgaliešu karogs ir viens no galvenajiem simboliem, kurus latgalieši izmanto pašidentifikācijai Latgalē, citur Latvijā un visā pasaulē.

Jaunums!!: Latgale un Latgaliešu karogs · Redzēt vairāk »

Latgaliešu nacionālā atmoda

Pirmais latgaliešu laikraksts "Gaisma" Latgaliešu nacionālā atmoda bija Latgales latviešu nacionālā kustība laika posmā no 1904.

Jaunums!!: Latgale un Latgaliešu nacionālā atmoda · Redzēt vairāk »

Latgaliešu valoda

2021. gada administratīvi teritoriālās reformas). Latgaliešu (latgalīšu) jeb latgaļu valoda (latgaļu volūda) ir indoeiropiešu valodu saimes austrumbaltu atzara latviešu valodas dialekts.

Jaunums!!: Latgale un Latgaliešu valoda · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Latgale un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latviešu ornamenti

Lielvārdes tipa jostām raksturīgs ornaments Baltijas arheoloģiskajā materiālā fiksētie svastikas pamatvarianti Latviešu ornamenti jeb latviešu raksti ir vēstures gaitā pārmainījušās latviešu mitoloģiskās un piederības zīmes, kas pamazām zaudējušas savu sākotnējo nozīmi un saglabājušās kā rotājumu vai latviešu tautas tērpu elementi.

Jaunums!!: Latgale un Latviešu ornamenti · Redzēt vairāk »

Latviešu pagaidu nacionālā padome

E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.

Jaunums!!: Latgale un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Redzēt vairāk »

Latviešu personvārdi

Latviešu personvārdus veido viens vai vairāki vārdi, kam seko uzvārds.

Jaunums!!: Latgale un Latviešu personvārdi · Redzēt vairāk »

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Latgale un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »

Latviešu vēsturisko zemju likums

Latviešu vēsturisko zemju likums ir 2021.

Jaunums!!: Latgale un Latviešu vēsturisko zemju likums · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Latgale un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas 1. Jātnieku pulks

1. Jātnieku pulka kareivju svinīgā ierinda. 1.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas 1. Jātnieku pulks · Redzēt vairāk »

Latvijas administratīvais iedalījums

Latvijas administratīvais un teritoriālais iedalījums (kopš 2021. gada 1. jūlija). Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums

Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums ir 2020.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums · Redzēt vairāk »

Latvijas apriņķi

Apriņķis bija otrā vai trešā līmeņa administratīvā vienība Latvijā no 16. gadsimta līdz 20. gadsimta vidum.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas apriņķi · Redzēt vairāk »

Latvijas autonomijas idejas

Augusta Bīlenšteina 1884. gadā izveidotā latviešu valodas izplatības karte (''Lettisches Sprachgebiet''), kas vēlāk kalpoja vienotās Latvijas (Kurzemes, Vidzemes un Latgales) robežu iezīmēšanai. Latvijas autonomijas idejas bija latviešu politiskā nacionālisma izpausmes, kas aizsākās līdz ar tautas atmodu 19.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas autonomijas idejas · Redzēt vairāk »

Latvijas čigāni

Latvijas romi jeb čigāni ir viena no Latvijas vēsturiskajām mazākumtautībām.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas čigāni · Redzēt vairāk »

Latvijas ģeogrāfija

Latvija no kosmosa 2003. gada martā Rīgas līcis pie Daugavgrīvas. 2006. gada 29. janvāris Latvija atrodas Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas ģeogrāfija · Redzēt vairāk »

Latvijas ģerbonis

Latvijas valsts ģerbonis apstiprināts Satversmes sapulcē 1921.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas ģerbonis · Redzēt vairāk »

Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība

Tomskas apgabalu KPFSR (1972). Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība (LĻKJS), sākotnēji Latvijas Komunistiskā Darba Jaunatnes Savienība (LKDJS), bija 1919.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība · Redzēt vairāk »

Latvijas baltkrievi

Latvijas baltkrievi ir trešā lielākā mazākumtautība pēc Latvijas krieviem un ukraiņiem.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas baltkrievi · Redzēt vairāk »

Latvijas Bruņoto vilcienu pulks

Bruņoto vilcienu pulka krūšu zīme Latvijas Bruņoto vilcienu pulks bija Latvijas armijas bruņuvilcienu sakopojums, kura štābs atradās Rīgā.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas Bruņoto vilcienu pulks · Redzēt vairāk »

Latvijas dabas rezervāti

Latvijā ir četri dabas rezervāti.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas dabas rezervāti · Redzēt vairāk »

Latvijas demogrāfija

Latvijas populācijas piramīda 2020. gadā Latvijas demogrāfija ir Latvijas iedzīvotāju demogrāfisko rādītāju kopums, ietverot informāciju par Latvijas iedzīvotāju skaitu, tautību, urbanizācijas līmeni, dzimumstruktūru, vecumstruktūru un citiem rādītājiem.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas demogrāfija · Redzēt vairāk »

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir 1924.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs · Redzēt vairāk »

Latvijas grāmatizdevniecība

Latviešu nacionālā kustība un emancipācijas process 19. gadsimta otrajā pusē izveidoja grāmatniecības aizsākumu.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas grāmatizdevniecība · Redzēt vairāk »

Latvijas igauņi

Dienvidigauņu dialekta izplatības areāls Igaunijas, Latvijas un Krievijas teritorijās 19. gadsimta beigās Latvijas igauņi ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībam.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas igauņi · Redzēt vairāk »

Latvijas karogs

Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas karogs · Redzēt vairāk »

Latvijas karogu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā uzskaitīti vēsturiskie un pašreizējie Latvijas karogi.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas karogu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas klimats

2006. gada 29. janvāris. 2008. gada 11. maijs. Lorupes grava. 1998. gada 11. oktobris. Latvijas klimatu lielā mērā nosaka tās teritorijas atrašanās mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas klimats · Redzēt vairāk »

Latvijas Komunistiskā partija

Latvijas Komunistiskā partija bija marksistiska partija Latvijā 20. gadsimtā, valdošā partija Latvijas SPR un Latvijas PSR.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas Komunistiskā partija · Redzēt vairāk »

Latvijas krievi

Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas krievi · Redzēt vairāk »

Latvijas krievu vēsture

B.F.Rastrelli projektētā krievu pareizticīgā baznīca Jelgavā (18. gadsimts). Latvijas krievu vēsture ir daļa no Latvijas vēstures par Latvijas krievu etniskās kopienas veidošanos vairākos imigrācijas viļņos daudzu gadsimtu gaitā.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas krievu vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas kultūras kanons

Latvijas kultūras kanons ir izcilāko un ievērojamāko Latvijas mākslas darbu un kultūras vērtību apkopojums.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas kultūras kanons · Redzēt vairāk »

Latvijas kultūrvēsturiskie novadi

Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas 2021. gadā. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas līdz Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanai 2021. gadā. R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu valodas dialektu izplatība. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi jeb Latviešu vēsturiskās zemes ir Latvijas teritorijas vienības ar kopīgu kultūras un vēstures mantojumu, kas tos atšķir savā starpā.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas kultūrvēsturiskie novadi · Redzēt vairāk »

Latvijas mākslas vēsture

Vilhelms Purvītis "Ziema" (1910) Latvijas mākslas vēsture ir Latvijas mākslas vai latviešu izcelsmes mākslinieku mākslas vispārējā attīstības gaita, aplūkojot atsevišķus mākslas veidus, žanrus, virzienus un skolas.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas mākslas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas nemateriālais kultūras mantojums

Latvijas nemateriālais kultūras mantojums (NKM) ir paražas, spēles un mutvārdu izpausmes, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītie priekšmeti un kultūrtelpa, ko tās iedzīvotāji vai to daļa atzīst par sava kultūras mantojuma daļu.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas nemateriālais kultūras mantojums · Redzēt vairāk »

Latvijas nosaukums

Lettland). Latvijas nosaukums ir apzīmējums mūsdienu Latvijas Republikas teritorijai dažādos laikos.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas nosaukums · Redzēt vairāk »

Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)

Sarkanās armijas uzbrukums 1943.—1944. gadā Latvijas okupācijas hronoloģija 1944.—1945.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) · Redzēt vairāk »

Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests

Latvijas Padomju valdības manifests 1918.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests · Redzēt vairāk »

Latvijas Pareizticīgā Baznīca

Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle (1884) Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir neatkarīga Austrumu pareizticīgās baznīcas sastāvdaļa, kas līdz 2022.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas Pareizticīgā Baznīca · Redzēt vairāk »

Latvijas poļi

Latvijas novados un republikas pilsētās (2010) Latvijas poļi ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas poļi · Redzēt vairāk »

Latvijas podniecība

Latvijas keramikas šķīvis ar gradientu zemes toņos Latvijas podniecība jeb keramika ir viena no valstī senākajām mākslas formām, radusies jau neolīta periodā.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas podniecība · Redzēt vairāk »

Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture

Artūra Baumaņa glezna) Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Redzēt vairāk »

Latvijas speciālās ekonomiskās zonas

Latvijas speciālās ekonomiskās zonas ir Latvijas teritorijā esošās speciālās ekonomiskās zonas (SEZ).

Jaunums!!: Latgale un Latvijas speciālās ekonomiskās zonas · Redzēt vairāk »

Latvijas statistiskie reģioni

Latvijas novadu sadalījums statistiskos reģionos (pēc 2009). Latvijas statistiskie reģioni ir Latvijas teritoriālas vienības, kas izveidotas pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas statistiskie reģioni · Redzēt vairāk »

Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress

"Par padomju varu". Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju kongress Valmierā (Oto Skulmes glezna) Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress notika 1917.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress · Redzēt vairāk »

Latvijas tiesu apgabali

Latvijas tiesu apgabali pirms 2018. gada. Ar krāsu toņiem iezīmētas rajonu un pilsētu tiesas. Tiesu apgabali ir Latvijas apgabaltiesu un tiesu namu darbības teritorijas.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas tiesu apgabali · Redzēt vairāk »

Latvijas tumšgalve

Latvijas tumšgalve jeb Latvijas tumšgalves šķirnes aita ir viena no mājas aitas (Ovis aries) vilnas - gaļas šķirnēm, kas izveidota Latvijā, tās saīsinātais apzīmējums ir LT.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas tumšgalve · Redzēt vairāk »

Latvijas valsts atzīšana de iure

Latvijas delegācija Parīzē pēc Sabiedroto Augstākās padomes ''de iure'' atzīšanas lēmuma saņemšanas 1921. gadā. 1. rindā no kreisās Miķelis Valters, Zigfrīds Anna Meierovics, Jānis Lazdiņš; 2. rindā no kreisās Oļģerds Grosvalds, Georgs Bisenieks, Jānis Tepfers. Latvijas delegācijas ierosinātās Latvijas valsts robežas Parīzes miera konferencē. Dmovska līnija sarkanā krāsā, 1772. gada Polijas-Lietuvas kopvalsts robežas zilā krāsā) Parīzes miera konferencē. Redzams, ka Polija pretendēja ne tikai uz Lietuvas austrumu daļu, bet arī uz Latgales (''Livonie Polonaise'') dienvidu daļu un Sēlijas austrumu daļu. Latvijas atzīšana de iure bija pilna diplomātiskā atzīšana, kas garantēja Latvijas valsts kļūšanu par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas valsts atzīšana de iure · Redzēt vairāk »

Latvijas valsts pasludināšana

V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »

Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums

Latvijas Valsts prezidenta standarts Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījumā apkopoti Latvijas valsts vadītāji no 1918.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas vēlēšanu apgabali

Vietu sadalījums vēlēšanu apgabalos Latvijas vēlēšanu apgabali ir 1920.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas vēlēšanu apgabali · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas vēstures hronoloģija

Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Latvijas vietvārdu vāciskie vēsturiskie nosaukumi

Nav apraksta.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas vietvārdu vāciskie vēsturiskie nosaukumi · Redzēt vairāk »

Latvijas zirgs

Latvijas zirgs ir viena no siltasiņu zirgu šķirnēm pasaulē, kas izveidota Latvijā.

Jaunums!!: Latgale un Latvijas zirgs · Redzēt vairāk »

Laukezers (dabas parks)

Laukezers ir dabas parks Latgalē, administratīvi izvietojies Jēkabpils novada Kūku pagastā.

Jaunums!!: Latgale un Laukezers (dabas parks) · Redzēt vairāk »

Līdaka

Parastā līdaka jeb vienkārši līdaka (Esox lucius) ir plēsīga saldūdens zivs ar torpēdveidīgu ķermeni.

Jaunums!!: Latgale un Līdaka · Redzēt vairāk »

Līgo dziesmas (Vīgneru Ernesta apdare)

Līgo dziesmas ir latviešu Jāņu dziesmu Vīgneru Ernesta apdares, ko dziesmu svētku kopkoris atskaņoja Sestajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1926.

Jaunums!!: Latgale un Līgo dziesmas (Vīgneru Ernesta apdare) · Redzēt vairāk »

Līksnas pagasts

Līksnas pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tās ziemeļos Daugavas labajā krastā, novada Latgales daļā.

Jaunums!!: Latgale un Līksnas pagasts · Redzēt vairāk »

Līvāni

Līvāni ir pilsēta Latgalē, Līvānu novada centrs.

Jaunums!!: Latgale un Līvāni · Redzēt vairāk »

Līvānu katoļu baznīca

Līvānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Latgale un Līvānu katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Līvānu novads

Līvānu novads ir 1999.

Jaunums!!: Latgale un Līvānu novads · Redzēt vairāk »

Līvānu rajons

Līvānu rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR sastāvā no 1950.

Jaunums!!: Latgale un Līvānu rajons · Redzēt vairāk »

Lēdmanes pagasts

Lēdmanes pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām.

Jaunums!!: Latgale un Lēdmanes pagasts · Redzēt vairāk »

Lendžu pagasts

Lendžu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība Latgalē.

Jaunums!!: Latgale un Lendžu pagasts · Redzēt vairāk »

Leonards Latkovskis (valodnieks)

Leonards Latkovskis vecākais (dzimis 1905. gada 14. septembrī Varakļānu pagasta Bokānos; miris 1991. gada 30. jūlijā Luisvilā, ASV) bija latviešu valodnieks un rakstnieks, latgaliešu etnogrāfs un folklorists.

Jaunums!!: Latgale un Leonards Latkovskis (valodnieks) · Redzēt vairāk »

Leons Plāters

Leons Plāters (1836—1863) bija Latgales muižnieks.

Jaunums!!: Latgale un Leons Plāters · Redzēt vairāk »

Lettgallia

"Lettgallia" krāsu vairodziņš un cirķelis. Lettgallia (no latīņu valodas — 'Latgale') ir trešā vecākā latviešu studentu korporācija, kas ir akadēmiska mūža organizācija, kura vieno latviešu studentus un augstskolu beigušos tautiešus — filistrus, sekojot vienotiem mērķiem, ideāliem, principiem, savstarpējās biedrošanās un sadzīves norisei, Latviski nacionālā garā, savos locekļos audzinot dziļu pienākumu sajūtu, drosmi aizstāvēt savu tautību, valsti, sabiedrību, katru savas sabiedrības locekli, sevi un patiesību.

Jaunums!!: Latgale un Lettgallia · Redzēt vairāk »

Lielais Liepukalns

Lielais Liepukalns ir 289,2 m augsts paugurs Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Latgales augstākais paugurs, piektais augstākais paugurs Latvijā.

Jaunums!!: Latgale un Lielais Liepukalns · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Latgale un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Lieliskais piecinieks

«Lieliskais piecinieks» ir Latvijas Radio erudīcijas spēle.

Jaunums!!: Latgale un Lieliskais piecinieks · Redzēt vairāk »

Liepājas diecēze (Romas katoļu)

bīskapa un Liepājas diecēzes apustuliskā administratora Edvarda Pavlovska ģerbonis Liepājas diecēze (latīņu: diocesis - "pārvalde, province") ir Romas katoļu baznīcas sastāvdaļas Rīgas metropolijas noteikta teritorija jeb sufraganija, kas ietilpst Rīgas metropolijas kā Baznīcas provinces teritorijā.

Jaunums!!: Latgale un Liepājas diecēze (Romas katoļu) · Redzēt vairāk »

Lietuvas krusta kari

Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.

Jaunums!!: Latgale un Lietuvas krusta kari · Redzēt vairāk »

Lietuvas vēsture

Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.

Jaunums!!: Latgale un Lietuvas vēsture · Redzēt vairāk »

Lietuvēns

Lietuvēna krusta varianti Lietuvēns jeb lietonis, Latgales pusē saukts arī par lītūņu, latviešu folklorā ir mitoloģiska būtne — gars, kas naktīs žņaudz guļošos lopus un cilvēkus.

Jaunums!!: Latgale un Lietuvēns · Redzēt vairāk »

Lietuviešu valoda

Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Jaunums!!: Latgale un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »

Ligija Purinaša

Ligija Purinaša (dzimusi) ir latviešu literāte, literatūrkritiķe, publiciste un žurnāliste, īpašu uzmanību pievērsdama latgaliešu kultūrai.

Jaunums!!: Latgale un Ligija Purinaša · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: Latgale un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.

Jaunums!!: Latgale un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »

Ločmele

Ločmele (vīriešu dzimtē Ločmelis) ir viens no populārākajiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem.

Jaunums!!: Latgale un Ločmele · Redzēt vairāk »

Ločmelis

Ločmelis (sieviešu dzimtē Ločmele) ir viens no populārākajiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem.

Jaunums!!: Latgale un Ločmelis · Redzēt vairāk »

Logina

Logina (vīriešu dzimtē Logins) ir viens no populārākajiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem.

Jaunums!!: Latgale un Logina · Redzēt vairāk »

Logins

Logins (sieviešu dzimtē Logina) ir viens no populārākajiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem.

Jaunums!!: Latgale un Logins · Redzēt vairāk »

Lotigola

Lotigola bija seno latgaļu valsts vai novads 12.—13.

Jaunums!!: Latgale un Lotigola · Redzēt vairāk »

Lotigolas un Zemgales pakļaušana

Lotigolas un Zemgales pakļaušana bija Livonijas krusta karu posms, kas sākās pēc Lietuvas karaļa Mindauga atteikšanās no savienības ar Livonijas ordeni.

Jaunums!!: Latgale un Lotigolas un Zemgales pakļaušana · Redzēt vairāk »

LSDSP vēsture

2. Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo industrializāciju un rūpniecības attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, Jaunās strāvas rašanos Rīgā un pirmo nelegālo marksistisko grupu izveidošanos 19. gadsimta 90. gadu sākumā latviešu politiskās emigrācijas apstākļos Rietumeiropā.

Jaunums!!: Latgale un LSDSP vēsture · Redzēt vairāk »

Ludza

Ludza ir sena Latgales pilsēta un Ludzas novada centrs gleznainā apvidū Lielā Ludzas ezera krastā.

Jaunums!!: Latgale un Ludza · Redzēt vairāk »

Ludza (nozīmju atdalīšana)

Ludza var būt.

Jaunums!!: Latgale un Ludza (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Ludzas evaņģēliski luteriskā baznīca

Ludzas evaņģēliski luteriskā baznīca. Ludzas evaņģēliski luteriskā baznīca ir viena no vecākajām Latgales luterāņu baznīcām, kas atrodas Latgales ielā 116/23 Ludzā.

Jaunums!!: Latgale un Ludzas evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »

Ludzas igauņu dialekts

Ludzas igauņu dialekts, jeb Ludzas igauņu izloksne, arī Ludzas igauņu valoda (Ludzī kīļ) ir dienvidigauņu valodas dialekts, kuru lietoja Ludzas igauņi, kas dzīvoja Ludzas apkārtnē.

Jaunums!!: Latgale un Ludzas igauņu dialekts · Redzēt vairāk »

Ludzas katoļu baznīca

Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu baznīcas Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca Baznīcas ielā 54 Ludzā.

Jaunums!!: Latgale un Ludzas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Ludzas novads (2009—2021)

Ludzas novads bija pašvaldība Latgales austrumos, kas izveidota 2009.

Jaunums!!: Latgale un Ludzas novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »

Ludzas pils

Ludzas pilsdrupas 2007. gadā. Ludzas pils ir gotikas stilā celta viduslaiku cietokšņa drupas Ludzas centrā.

Jaunums!!: Latgale un Ludzas pils · Redzēt vairāk »

Ludzas rajons

Ludzas rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Jaunums!!: Latgale un Ludzas rajons · Redzēt vairāk »

Maģija

islandiešu spēka simbols Maģija (no (mageía)) ir pirmatnējās reliģijas forma un rituālu kopums, kurai raksturīga ticība pārdabisku spēku darbībai.

Jaunums!!: Latgale un Maģija · Redzēt vairāk »

Maļinovas pagasts

Maļinovas pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tā vidienē, novada Latgales daļā.

Jaunums!!: Latgale un Maļinovas pagasts · Redzēt vairāk »

Maija dziedājumi pie krusta

Maija dziedājumi pie krusta ir viena no spilgtākajām tautas dievbijības izpausmēm Latgalē.

Jaunums!!: Latgale un Maija dziedājumi pie krusta · Redzēt vairāk »

Maize

Dažādi maizes kukuļi Maize ir karstumā apstrādāts pārtikas produkts, ko gatavo no miltiem un ūdens, parasti pievienojot arī sāli un raugu.

Jaunums!!: Latgale un Maize · Redzēt vairāk »

Maksis Grīnguts

Maksis Grīnguts (dzimis, miris) bija Latvijas armijas seržants, 1920.

Jaunums!!: Latgale un Maksis Grīnguts · Redzēt vairāk »

Maliena

Augšzemnieku jeb malēniešu dialekta izplatība Latvijas austrumu daļā. Maliena ir agrāk lietots nosaukums, kurā dēvēja Latvijas novadus, kuros runā augšzemnieku dialektā Vidzemes austrumu daļā, reizumis arī Latgalē vai Sēlijā.

Jaunums!!: Latgale un Maliena · Redzēt vairāk »

Malnavas baznīca

Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu baznīca, kas atrodas Kārsavā, Latgales austrumu daļā.

Jaunums!!: Latgale un Malnavas baznīca · Redzēt vairāk »

Malnavas muiža

Nacionalizētā Malnavas muiža, 1922. gads Malnavas koledža, 2010. gads Malnavas muižas klēts Malnavas muižas vārti — "Baltie vārti" Latgales lauksaimniecības skola (1929), pa labi starp ēkām redzama 1941. gada Vērmahta kinohronikā nofilmētā ieeja. Malnavas muiža bija Latgales muiža tagadējā Ludzas novada, Malnavas pagasta centrā Malnavā.

Jaunums!!: Latgale un Malnavas muiža · Redzēt vairāk »

Malta (Maltas pagasts)

Malta (līdz 1936. gadam Borovaja) ir ciems Latvijas austrumu daļā, Latgalē.

Jaunums!!: Latgale un Malta (Maltas pagasts) · Redzēt vairāk »

Malta (upe)

Malta ir Maltas-Rēzeknes kanāla pieteka Krāslavas, Rēzeknes un Preiļu novados.

Jaunums!!: Latgale un Malta (upe) · Redzēt vairāk »

Malta (Viļānu pagasts)

Malta ir ciems Latvijas austrumu daļā, Latgalē, Rēzeknes novada Viļānu pagasta centrālajā daļā.

Jaunums!!: Latgale un Malta (Viļānu pagasts) · Redzēt vairāk »

Manteifeļi

Manteifeļu dzimtas ģerbonis 13. gadsimtā Manteifeļu-Cēgu dzimtas ģerbonis (1882) Manteifeļiem-Cēgēm piederējusī Kazdangas pils 2008. gadā Manteifeļi un Manteifeļi-Cēges ir dažādu dzimtu atzari, kuras priekšteči Pomerānijā izsekojami līdz 13.

Jaunums!!: Latgale un Manteifeļi · Redzēt vairāk »

Markovas pilskalns

Markovas pilskalns atrodas Latgalē, Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, starp Markovas un Slutišku sādžām.

Jaunums!!: Latgale un Markovas pilskalns · Redzēt vairāk »

Marta Bārbale

Marta Bārbale (dzimusi, mirusi) bija latviešu dzejniece un tulkotāja.

Jaunums!!: Latgale un Marta Bārbale · Redzēt vairāk »

Marta Staņa

Marta Zigrīda Staņa (dzimusi, mirusi) bija latviešu modernisma arhitekte, dizainere un skolotāja.

Jaunums!!: Latgale un Marta Staņa · Redzēt vairāk »

Maskavas forštate

Maskavas forštate (arī Maskavas priekšpilsēta, sarunvalodā Maskačka) ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā.

Jaunums!!: Latgale un Maskavas forštate · Redzēt vairāk »

Mazais susuris

Mazais susuris jeb lazdu susuris (Muscardinus avellanarius) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga mazo susuru ģintī (Muscardinus).

Jaunums!!: Latgale un Mazais susuris · Redzēt vairāk »

Mākoņkalns

Mākoņkalns (arī Padebešu kalns) ir 247,4 m augsts paugurs Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.

Jaunums!!: Latgale un Mākoņkalns · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Abuls

Mārtiņš Abuls (—) bija Latvijas tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Latgale un Mārtiņš Abuls · Redzēt vairāk »

Mēmais kino Latvijā

Režisors Sergejs Eizenšteins (dzimis Rīgā), viens no slavenākajiem mēmā kino režisoriem pasaulē Mēmā kino zvaigzne Marija Leiko (dzimusi Rīgā) Mēmais kino Latvijā ir viens no Latvijas kino vēstures periodiem (1920—1931),Pērkone, I. (2008).

Jaunums!!: Latgale un Mēmais kino Latvijā · Redzēt vairāk »

Meža susuris

Meža susuris (Dryomys nitedula) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.

Jaunums!!: Latgale un Meža susuris · Redzēt vairāk »

Mednis

Mednis (Tetrao urogallus) ir liels vistveidīgo kārtas putns, kas izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.

Jaunums!!: Latgale un Mednis · Redzēt vairāk »

Melnkakla gārgale

Melnkakla gārgale (Gavia arctica) ir gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kuram ir divas pasugas.

Jaunums!!: Latgale un Melnkakla gārgale · Redzēt vairāk »

Mesli

Zelta Ordas baskaks (pārvaldnieks un nodokļu vācējs) krievu pilsētā (S. Ivanova glezna, 1902) Mesli bija naturālās vai naudas nodevas Senajos laikos un viduslaikos, kuras ievāca kā padevības, uzticības vai cieņas zīmi no iekaroto teritoriju valdniekiem.

Jaunums!!: Latgale un Mesli · Redzēt vairāk »

Mihaels Jozefs fon der Borhs

Mihaels Jozefs fon der Borhs (1806 – 1881) bija no Borhu dzimtas cēlies Latgales muižnieks, Preiļu muižas īpašnieks (1835-1866), Vitebskas guberņas šļahtas maršals (marszałek szlachty), arheologs, vēsturnieks un rakstnieks.

Jaunums!!: Latgale un Mihaels Jozefs fon der Borhs · Redzēt vairāk »

Mihalīna Supe

Mihalīna Supe (segvārds "Kaija", 1923—2022) bija nacionālās pretošanās kustības dalībniece Latgalē, Latvijas nacionālo partizānu apvienības (LNPA) komandiera Pētera Supes jaunākā māsa.

Jaunums!!: Latgale un Mihalīna Supe · Redzēt vairāk »

Mihals Bedržickis

Mihals Bedržickis, arī Miķels Bedržickis (1874—1962) bija Latgales ārsts.

Jaunums!!: Latgale un Mihals Bedržickis · Redzēt vairāk »

Mirušo ofīcijs

Mirušo ofīcijs (ir stundu lūgšanu paveids katoļu baznīcā.

Jaunums!!: Latgale un Mirušo ofīcijs · Redzēt vairāk »

Mistra kalns

Mistra kalns ir pilskalns, kas atrodas Latgalē, Balvu novada Šķilbēnu pagasta Porskovā.

Jaunums!!: Latgale un Mistra kalns · Redzēt vairāk »

Modests Jūrdžs

Modests Jūrdžs (1928). Modests Jūrdžs (1902—1945) bija Latgales grāmatnieks.

Jaunums!!: Latgale un Modests Jūrdžs · Redzēt vairāk »

Mogiļevas metropolija

Mogiļevas metropolija jeb Mogiļevas arhidiecēze (Могилёвский архидиоцез) bija Romas katoļu baznīcas province Krievijas Impērijā.

Jaunums!!: Latgale un Mogiļevas metropolija · Redzēt vairāk »

Molotova—Ribentropa pakts

Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.

Jaunums!!: Latgale un Molotova—Ribentropa pakts · Redzēt vairāk »

Nadežda Tretjakova

Nadežda Tretjakova (dzimusi Rēzeknē) ir Latvijas krievu politiķe.

Jaunums!!: Latgale un Nadežda Tretjakova · Redzēt vairāk »

Nagļu baznīca

Nagļu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Latgale un Nagļu baznīca · Redzēt vairāk »

Nalsene

Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.

Jaunums!!: Latgale un Nalsene · Redzēt vairāk »

Nameja gredzens (rotaslieta)

Nenoslēgtas formas sudraba Nameja gredzens. Īpašā dizaina vienlatnieks ar Nameja gredzena attēlu uz reversa. Nameja gredzens ir viena no latviešu rotaslietām.

Jaunums!!: Latgale un Nameja gredzens (rotaslieta) · Redzēt vairāk »

Naujenes pagasts

Naujenes pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, Latgales daļā Daugavas labajā krastā.

Jaunums!!: Latgale un Naujenes pagasts · Redzēt vairāk »

Naumku pilskalns

Naumku pilskalns atrodas Latgalē, Ludzas novada Zaļesjes pagasta Naumku ciemā.

Jaunums!!: Latgale un Naumku pilskalns · Redzēt vairāk »

Nautrēnu baznīca

Otrā pasaules kara laikā visi baznīcu zvani bija jānodot pārkausēšanai, tas tika paslēpts ezerā.http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/latvijas-perles/zvans-varda-antons-un-ergeles-ar-1542-stabulem-dodamies-uz-rogov.a84885/ Latvijas Sabiedriskie Mediji. Latvijas Pērles - Rogovka Nautrēnu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Latgale un Nautrēnu baznīca · Redzēt vairāk »

Nautrēnu pagasts

Nautrēnu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība Latgalē.

Jaunums!!: Latgale un Nautrēnu pagasts · Redzēt vairāk »

Nīcgales pagasts

Nīcgales pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos, Latgales daļā.

Jaunums!!: Latgale un Nīcgales pagasts · Redzēt vairāk »

Niedras valdība

Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.

Jaunums!!: Latgale un Niedras valdība · Redzēt vairāk »

Nikodems Rancāns

Nikodems Rancāns (1870—1933) bija latviešu katoļu garīdznieks, Latgales Atmodas kustības darbinieks, rakstnieks, Latvijas vēstures pētnieks.

Jaunums!!: Latgale un Nikodems Rancāns · Redzēt vairāk »

Nikolajs Bogdanovs-Beļskis

Nikolajs Bogdanovs-Beļskis (1868—1945) bija Krievijas impērijas un Latvijas krievu gleznotājs.

Jaunums!!: Latgale un Nikolajs Bogdanovs-Beļskis · Redzēt vairāk »

Nikolajs Kampars

Nikolajs Kampars (Valka -, Milvoki) bija Latvijas un ASV jurists, žurnālists un šahists.

Jaunums!!: Latgale un Nikolajs Kampars · Redzēt vairāk »

Nikolajs Vanadziņš

Nikolajs Vanadziņš (dzimis, miris) bija latviešu ērģelnieks un mūzikas pedagogs.

Jaunums!!: Latgale un Nikolajs Vanadziņš · Redzēt vairāk »

Nometinājuma josla

Nometinājuma josla (1791-1917) Nometinājuma josla bija teritorija Krievijas Impērijas rietumu apgabalos, ārpus kuras saskaņā ar imperatores Katrīnas II rīkojumu (указ) bija aizliegts apmesties uz dzīvi ebrejiem (izņemot 1. ģildes tirgoņus, personas ar augstāko izglītību, reģistrētās prostitūtas, bijušās militārpersonas, kristītos ebrejus).

Jaunums!!: Latgale un Nometinājuma josla · Redzēt vairāk »

Novads

Novads ir valsts daļa, kas kultūras un bieži arī ģeogrāfiskā ziņā veido viendabīgu teritoriju.

Jaunums!!: Latgale un Novads · Redzēt vairāk »

Novembra klimats Latvijā

Novembra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Latgale un Novembra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Ogres rajons

Ogres rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Jaunums!!: Latgale un Ogres rajons · Redzēt vairāk »

Oktobra klimats Latvijā

Oktobra klimats Latvijā.

Jaunums!!: Latgale un Oktobra klimats Latvijā · Redzēt vairāk »

Operācija "Dūres sitiens"

Vācijas karaspēka uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas armija ieņemtajā Daugavpilī 1918. Operācija "Dūres sitiens" bija Vācijas Impērijas un Austroungārijas karaspēku militāra operācija Pirmā pasaules kara laikā no 1918.

Jaunums!!: Latgale un Operācija "Dūres sitiens" · Redzēt vairāk »

Opočka

Opočka ir Pleskavas apgabala pilsēta Krievijā pie Veļikajas upes.

Jaunums!!: Latgale un Opočka · Redzēt vairāk »

Oss

Oss ilustrācijā Oss (no  — 'valnis, grēda') jeb kangars ir šaura, 5—10 m augsta, 0,1—10 km gara vaļņveida grēda ar stāvām nogāzēm, kas būtiski paceļas virs apkārtējās teritorijas.

Jaunums!!: Latgale un Oss · Redzēt vairāk »

Osvalds Kravalis

Osvalds Kravalis (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks un literatūrkritiķis.

Jaunums!!: Latgale un Osvalds Kravalis · Redzēt vairāk »

Osvalds Mednis

Osvalds Mednis (1898—1987) bija latviešu karavīrs un aktieris, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latgale un Osvalds Mednis · Redzēt vairāk »

Otrais Ziemeļu karš

Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Jaunums!!: Latgale un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Padomju kaujinieki Latvijā

Padomju kaujinieki Latvijā bija vācu okupācijas laikā no PSRS iesūtīti un apgādāti kaujinieki.

Jaunums!!: Latgale un Padomju kaujinieki Latvijā · Redzēt vairāk »

Padomju Latvijas armija

Padomju Latvijas armija (PLA) bija Latvijas SPR bruņotie spēki Latvijas brīvības cīņu laikā, ko 1919.

Jaunums!!: Latgale un Padomju Latvijas armija · Redzēt vairāk »

Pagasts

Pagasts ir teritoriāli administratīvā iedalījuma vienība Latvijā un Igaunijā.

Jaunums!!: Latgale un Pagasts · Redzēt vairāk »

Pasienes baznīca

Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Latgale un Pasienes baznīca · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Jaunums!!: Latgale un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Pīters Miglinīks

Pīters Miglinīks (dzimis, miris) bija latgaliešu dziesminieks.

Jaunums!!: Latgale un Pīters Miglinīks · Redzēt vairāk »

Pēteris Baško

Pēteris Baško (1901—1969) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un žurnālists.

Jaunums!!: Latgale un Pēteris Baško · Redzēt vairāk »

Pēteris Lapainis

Pēteris Lapainis (1897-1990) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Latgale un Pēteris Lapainis · Redzēt vairāk »

Pēteris Radziņš

Pēteris Valdemārs Radziņš (—) bija latviešu virsnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis un komandieris no 1924.

Jaunums!!: Latgale un Pēteris Radziņš · Redzēt vairāk »

Pēteris Slavens

Pēteris Slavens (1874—1919) jeb Pēteris Slavēns bija latviešu virsnieks, Krievijas Impērijas armijas pulkvedis Pirmā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Latgale un Pēteris Slavens · Redzēt vairāk »

Pēteris Stučka

Kārlis Pētersons. Pēteris Stučka (1865—1932) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors.

Jaunums!!: Latgale un Pēteris Stučka · Redzēt vairāk »

Pēteris Supe

Pēteris Aivars Supe (segvārds "Cinītis", 1920-1946) bija agronoms un nacionālās pretošanās kustības vadītājs Latgalē, Latvijas nacionālo partizānu apvienības (LNPA) komandieris.

Jaunums!!: Latgale un Pēteris Supe · Redzēt vairāk »

Pēteris Zvagulis

Pēteris Zvagulis ( —) bija latviešu pedagogs un politiķis.

Jaunums!!: Latgale un Pēteris Zvagulis · Redzēt vairāk »

Peļņiku Stāvais kalns

Peļņiku Stāvais kalns atrodas Latgalē, Krāslavas novada Kalniešu pagasta Peļnikos.

Jaunums!!: Latgale un Peļņiku Stāvais kalns · Redzēt vairāk »

Pededze

Aiviekstē Pededze ir Aiviekstes labā pieteka; sākas Igaunijas Veru apriņķī, kur saucas Pedeci, 8 kilometrus tek pa Igaunijas un Krievijas robežu, tad dienvidrietumu-dienvidu virzienā pa Alūksnes, Gulbenes un Madonas novadiem, īsā posmā ir robežupe starp Gulbenes un Balvu novadiem.

Jaunums!!: Latgale un Pededze · Redzēt vairāk »

Pieguļa

Aleksandra Romana glezna „Zirgi mēnesnīcā. Pieguļā” (ap 1910. gadu) Pieguļa bija sena tradīcija, kopīgs zirgu ganīšanas veids naktī, kas pastāvēja aptuveni līdz 20.

Jaunums!!: Latgale un Pieguļa · Redzēt vairāk »

Piemineklis "Vienoti Latvijai"

"Vienoti Latvijai" jeb "Latgales Māra" Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" jeb "Latgales Māra" ir piemineklis Rēzeknes centrā, Atbrīvošanas alejā.

Jaunums!!: Latgale un Piemineklis "Vienoti Latvijai" · Redzēt vairāk »

Pietālava

Pietālavas novada teritorijas variācijasnepieciešama atsauce Pietālava („zeme pie Tālavas”) ir hipotētisks nosaukums seno letgaļu pilsnovadam ar centru tagadējās Pitalovas (Abrenes) apvidū.

Jaunums!!: Latgale un Pietālava · Redzēt vairāk »

Pieviltie

"Pieviltie" (sākotnējais nosaukums – "Norieta ēnas") ir 1961.

Jaunums!!: Latgale un Pieviltie · Redzēt vairāk »

Pildas baznīca

Pildas Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Latgale un Pildas baznīca · Redzēt vairāk »

Pilsēta pie upes

"Pilsēta pie upes" ir 2020.

Jaunums!!: Latgale un Pilsēta pie upes · Redzēt vairāk »

Pirmais Latgales latviešu kongress

Latvijas karogiem un lozungiem Rēzeknē. 1917. gada Latgales kongress. Plakāts skolu vajadzībām (autors Jēkabs Strazdiņš, ap 1935). Pirmo Latgales kongresu atstājušie dalībnieki (vidū sēž Andrivs Boriss (x) un Francis Kemps (xx)). Pirmais Latgales latviešu kongress 1917. gada 26.—27.

Jaunums!!: Latgale un Pirmais Latgales latviešu kongress · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: Latgale un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš Latvijā

Paziņojums par kara stāvokļa ieviešanu Vidzemes guberņā 1914. gada 31. (18.) jūlijā. Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Rīgas (''Gouv. Riga''), kā arī Vidzemes dienviddaļas (''LIVLAND'') un Latgales (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri. Pirmais pasaules karš Latviju skāra jau kara sākumā 1914.

Jaunums!!: Latgale un Pirmais pasaules karš Latvijā · Redzēt vairāk »

Pirmā pasaules kara Austrumu fronte

Pirmā pasaules kara Austrumu fronte 1917. gadā Pirmā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Pirmā pasaules kara (1914—1918) karadarbības teātriem, kurā Vācijas Impērija, Austroungārija un Bulgārijas Karaliste (no 1916), kas pārstāvēja Centrālās lielvalstis, cīnījās pret Krievijas Impēriju un Rumānijas Karalisti (no 1916), kas piederēja Antantei. Šī fronte stiepās no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai, skarot lielāko daļu Austrumeiropas un daļēji arī Centrāleiropu.

Jaunums!!: Latgale un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »

Pirts iela (Rīga)

Pirts iela ir iela Rīgā, Latgales priekšpilsētā Maskavas forštatē.

Jaunums!!: Latgale un Pirts iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Plāteri

Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Plāteri jeb par Plāteriem saukti dzimtkungi no Brēles, pēc 1803.

Jaunums!!: Latgale un Plāteri · Redzēt vairāk »

Pleskavas guberņa

Pleskavas guberņa, arī Pleskavas vietniecība (Псковское наместничество 1777-1796) bija Krievijas impērijas guberņa (1772-1927), kurā neilgu laiku līdz 1776.

Jaunums!!: Latgale un Pleskavas guberņa · Redzēt vairāk »

Podniecība

Sanktpēterburgā notiekošajās Latgales kultūras dienās Podniecība ir amatniecības nozare, kurā no māla izgatavo dažādus izstrādājumus (visbiežāk traukus).

Jaunums!!: Latgale un Podniecība · Redzēt vairāk »

Poliščinas pilskalns

Poliščinas pilskalns jeb Gorodok atrodas Latgalē, Krāslavas novada Šķaunes pagasta Šķaunē, pie Šķaunes jaunajiem kapiem un valsts robežas ar Baltkrieviju.

Jaunums!!: Latgale un Poliščinas pilskalns · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Jaunums!!: Latgale un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Polockas guberņa

Polockas guberņa jeb Polockas vietniecība bija Krievijas impērijas guberņa Katrīnas II valdīšanas laikā (1776-1796), kurā ietilpa arī trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Jaunums!!: Latgale un Polockas guberņa · Redzēt vairāk »

Precēj' mani precinīki

Precēj' mani precinīki ir latgaliešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, ko Septītajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1931.

Jaunums!!: Latgale un Precēj' mani precinīki · Redzēt vairāk »

Preiļi

Preiļi ir pilsēta (1928) Latvijas austrumos, Preiļu novada centrs.

Jaunums!!: Latgale un Preiļi · Redzēt vairāk »

Preiļu novads (2000—2021)

Preiļu novads bija pašvaldība Preiļu rajona centrālajā daļā, Latgalē.

Jaunums!!: Latgale un Preiļu novads (2000—2021) · Redzēt vairāk »

Preiļu rajons

Preiļu rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Jaunums!!: Latgale un Preiļu rajons · Redzēt vairāk »

Priedes

Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.

Jaunums!!: Latgale un Priedes · Redzēt vairāk »

PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenie papildprotokoli

PSRS un Vācijas 1939. gada 23. augusta līguma slepenā papildprotokola vācu versija. PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenajos papildprotokolos 1939. gadā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenie papildprotokoli bija slepenas papildus vienošanās starp Padomju Savienības un Vācijas valdībām par Ziemeļeiropas un Austrumeiropas sadalīšanu "interešu sfērās", kas patiesībā nozīmēja vienošanos par Polijas un četru Baltijas valstu (Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas) sadalīšanu un okupāciju, kā arī Rumānijas teritorijas samazināšanu.

Jaunums!!: Latgale un PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenie papildprotokoli · Redzēt vairāk »

Pušas pilskalns I

Pušas pilskalns I atrodas Latgalē, Rēzeknes novada Pušas pagasta Pušā uz ziemeļiem no Pušas baznīcas.

Jaunums!!: Latgale un Pušas pilskalns I · Redzēt vairāk »

Pušas pilskalns II

Pušas pilskalns II atrodas Latgalē, Rēzeknes novada Pušas pagasta Pušā uz ziemeļrietumiem no Pušas baznīcas.

Jaunums!!: Latgale un Pušas pilskalns II · Redzēt vairāk »

Pusmuiža

Pusmuiža (arī HalbGutshof un Vorwerk) bija kādai muižai piederoša autonoma lauku lielsaimniecība ar zemi, apbūvi un iedzīvotājiem.

Jaunums!!: Latgale un Pusmuiža · Redzēt vairāk »

Pustoškas Baterijas kalns

Pustoškas Baterijas kalns ir pilskalns, kas atrodas Latgalē, Krāslavas novada Ezernieku pagasta dienvidos.

Jaunums!!: Latgale un Pustoškas Baterijas kalns · Redzēt vairāk »

Rainis

Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns, (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis.

Jaunums!!: Latgale un Rainis · Redzēt vairāk »

Raivis Dzintars

Raivis Dzintars (dzimis Rīgā) ir latviešu politiķis, nacionālistiskās jauniešu apvienības "Visu Latvijai!" dibinātājs, vēlāk tāda paša nosaukuma partijas pirmais priekšsēdētājs un Nacionālās apvienības viens no tās līdzpriekšsēdētājiem, pēc tam valdes priekšsēdētājs (no 2017. gada).

Jaunums!!: Latgale un Raivis Dzintars · Redzēt vairāk »

Rāznas nacionālais parks

Rāznas nacionālais parks (līdz 2007. gadam Rāznas dabas parks) ir jaunākais un otrs lielākais no četriem Latvijas nacionālajiem parkiem.

Jaunums!!: Latgale un Rāznas nacionālais parks · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Kandis

Rūdolfs Kandis (1901-1942) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks, pēdējais Latvijas Aviācijas pulka komandierisLatvijas kareivis, Nr.

Jaunums!!: Latgale un Rūdolfs Kandis · Redzēt vairāk »

Rīgas apriņķis

Rīgas apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Latgale un Rīgas apriņķis · Redzēt vairāk »

Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu)

arhibīskapa — metropolīta Zbigņeva Stankeviča ģerbonis. Rīgas arhidiecēze (latīņu: diocesis - "pārvalde, province") ir Romas katoļu baznīcas sastāvdaļas — Rīgas metropolijas galvenā jeb arhidiecēze ar tai piederošo Baznīcas teritoriju, kurā savus pienākumus kā baznīcas garīgais un administratīvais galva veic Rīgas arhibīskaps — metropolīts, kuram pakļaujas pārējo Rīgas metropolijā ietilpstošo teritoriju jeb sufraganiju — Liepājas diecēzes, Jelgavas diecēzes un Rēzeknes-Aglonas diecēzes garīgie un administratīvie vadītāji bīskapi — sufragani.

Jaunums!!: Latgale un Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu) · Redzēt vairāk »

Rīgas Brāļu kapi

Rīgas Brāļu kapi ir valstiskas nozīmes memoriāls ansamblis, kurā apbedīti aptuveni divi tūkstoši karavīru.

Jaunums!!: Latgale un Rīgas Brāļu kapi · Redzēt vairāk »

Rīgas metropolija

Kulmas (1245-1566, resp. 1577) diecēzes. Rīgas metropolija (latīņu: metropolis - "mātes pilsēta") bija Romas katoļu baznīcas province Baltijas jūras austrumu krastā Ziemeļeiropā, kurā savus pienākumus kā baznīcas garīgais galva veica Rīgas arhibīskaps.

Jaunums!!: Latgale un Rīgas metropolija · Redzēt vairāk »

Rūta Kaminska

Rūta Kaminska (dzimusi 1950. gadā) ir Latvijas mākslas zinātniece un pētniece.

Jaunums!!: Latgale un Rūta Kaminska · Redzēt vairāk »

Rēzekne

Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.

Jaunums!!: Latgale un Rēzekne · Redzēt vairāk »

Rēzekne (nozīmju atdalīšana)

Rēzekne var būt.

Jaunums!!: Latgale un Rēzekne (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Rēzekne (upe)

Rēzekne, saukta arī Rēzne, ir Lubāna pieteka Rēzeknes novadā un Rēzeknes pilsētā.

Jaunums!!: Latgale un Rēzekne (upe) · Redzēt vairāk »

Rēzeknes atbrīvošana (1920)

Rēzeknes atbrīvošanas operācija bija Latvijas bruņoto spēku uzbrukuma operācija, kas notika Latvijas brīvības cīņas noslēdzošās Latgales atbrīvošanas operācijas ietvaros.

Jaunums!!: Latgale un Rēzeknes atbrīvošana (1920) · Redzēt vairāk »

Rēzeknes ģerbonis

Rēzeknes pilsētas ģerbonis ir viens no Rēzeknes pilsētas oficiālajiem simboliem.

Jaunums!!: Latgale un Rēzeknes ģerbonis · Redzēt vairāk »

Rēzeknes mākslinieku kopa

Rēzeknes mākslinieku kopa bija mākslinieku kopa, kas sastāvēja no māksliniekiem, kas, eksistences līdzekļus meklēdami, bija apmetušies perifērijā, šajā pilsētā un māksliniekiem — rēzekniešiem.

Jaunums!!: Latgale un Rēzeknes mākslinieku kopa · Redzēt vairāk »

Rēzeknes novada speciālā pamatskola

Rēzeknes novada speciālā pamatskola ir Rēzeknes novada pašvaldības dibināta un pakļautībā esoša mācību iestāde, kuras darbības profils ir speciālā pamatizglītība bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, 1.

Jaunums!!: Latgale un Rēzeknes novada speciālā pamatskola · Redzēt vairāk »

Rēzeknes novads (2009—2021)

Rēzeknes novads bija pašvaldība Latgales vidū un pēc teritorijas platības lielākais Latvijas novads, aizņemot 2 524,1 km2.

Jaunums!!: Latgale un Rēzeknes novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »

Rēzeknes Piena konservu kombināts

Rēzeknes Piena konservu kombināts (RPKK) bija piena konservu ražotne Rēzeknē, kura uzsāka ražošanu 1957.

Jaunums!!: Latgale un Rēzeknes Piena konservu kombināts · Redzēt vairāk »

Rēzeknes rajons

Rēzeknes rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Jaunums!!: Latgale un Rēzeknes rajons · Redzēt vairāk »

Rēzeknes vēsture

Rēzeknes pilsdrupas pilskalnā. Cirma ezera ziemeļu krastā) izrakumos atrastajiem materiāliem rekonstruētie tautastērpi Rēzeknes vēsture rakstos ir izsekojama līdz 1285.

Jaunums!!: Latgale un Rēzeknes vēsture · Redzēt vairāk »

Rēzeknes-Aglonas diecēze

bīskapa Jāņa Buļa ģerbonis. Rēzeknes-Aglonas diecēze (latīņu: diocesis - "pārvalde, province") ir Romas katoļu baznīcas sastāvdaļas Rīgas metropolijas noteikta teritorija jeb sufraganija, kas ietilpst Rīgas metropolijas kā Baznīcas provinces teritorijā.

Jaunums!!: Latgale un Rēzeknes-Aglonas diecēze · Redzēt vairāk »

Rēzeknes-Daugavpils uzbrukuma operācija

Polockā pirms iebrukuma Baltijā Kaujas Latvijā kā daļa no Sarkanās armijas operācijas "Bagrations". Rēzeknes-Daugavpils uzbrukuma operācija bija Sarkanās armijas uzbrukuma operācija 1944.

Jaunums!!: Latgale un Rēzeknes-Daugavpils uzbrukuma operācija · Redzēt vairāk »

Riebiņi

Riebiņi (agrāk Ribene) ir apdzīvota vieta Latgalē, Preiļu novadā.

Jaunums!!: Latgale un Riebiņi · Redzēt vairāk »

Riebiņu novads

Riebiņu novads bija 2004. gada teritoriālajā reformā izveidots novads Latgales rietumu daļā, kurā apvienojās seši bijušā Preiļu rajona pagasti.

Jaunums!!: Latgale un Riebiņu novads · Redzēt vairāk »

Rihards Zariņš

Rihards Zariņš jeb Zarriņš (—) bija latviešu grafiķis, ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā.

Jaunums!!: Latgale un Rihards Zariņš · Redzēt vairāk »

Rija

Vestienas pagasta „Rizgās” celta rija, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Džūkstes pagasta „Ļūpīšos” celta rija, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Rija bija daudzām Ziemeļaustrumeiropas tautām pazīstama celtne labības žāvēšanai un kulšanai.

Jaunums!!: Latgale un Rija · Redzēt vairāk »

Rušenicas pilskalns

Rušenicas pilskalns atrodas Latgalē, Preiļu novada Rušonas pagasta austrumos, mežā, Sekstu ezera rietumu krastā un Rušenicas upes labajā krastā.

Jaunums!!: Latgale un Rušenicas pilskalns · Redzēt vairāk »

Rušonas katoļu baznīca

Rušonas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Latgale un Rušonas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Rušons (nozīmju atdalīšana)

Rušons var būt.

Jaunums!!: Latgale un Rušons (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Rubuļu pilskalns

Rubuļu pilskalns atrodas Latgalē, Krāslavas novada Šķaunes pagasta Rubuļos.

Jaunums!!: Latgale un Rubuļu pilskalns · Redzēt vairāk »

Rudavas kalns

Rudavas kalns arī Rudovas kalns, Lītavas kalns ir pilskalns, kas atrodas Latgalē, Ludzas novada Lauderu pagasta Rūdovu ciemā.

Jaunums!!: Latgale un Rudavas kalns · Redzēt vairāk »

Rugāji

Rugāji ir apdzīvota vieta Latgalē, Balvu novadā.

Jaunums!!: Latgale un Rugāji · Redzēt vairāk »

Rugāju novads

Rugāju novads bija 2009. gada teritoriālajā reformā izveidots novads Latgales ziemeļu daļā, kurā apvienoti bijušā Balvu rajona Rugāju un Lazdukalna pagasti.

Jaunums!!: Latgale un Rugāju novads · Redzēt vairāk »

Rundēnu pagasts

Rundēnu pagasts ir viena no Ludzas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos.

Jaunums!!: Latgale un Rundēnu pagasts · Redzēt vairāk »

Ruskulovas baznīca

Ruskulovas Lurdas Dievmātes Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Latgale un Ruskulovas baznīca · Redzēt vairāk »

Ruskulovas muiža

Ruskulovas muiža jeb Ruskulavas muiža bija Latgales muiža tagadējā Ludzas novada Salnavas pagasta un Balvu novada Tilžas pagasta teritorijā.

Jaunums!!: Latgale un Ruskulovas muiža · Redzēt vairāk »

Sakstagala pagasts

Sakstagala pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā rietumos, Rēzeknes upes kreisajā krastā.

Jaunums!!: Latgale un Sakstagala pagasts · Redzēt vairāk »

Sakstagals (nozīmju atdalīšana)

Sakstagals var būt.

Jaunums!!: Latgale un Sakstagals (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Salnavas muiža

Salnavas muiža Salnavas muiža jeb Saļņevas muiža (no) bija Latgales muiža (18. - 20. gadsimta sākumā) tagadējā Ludzas novada Salnavas pagasta teritorijā.

Jaunums!!: Latgale un Salnavas muiža · Redzēt vairāk »

Saucējas

Saucējas ir 2003.

Jaunums!!: Latgale un Saucējas · Redzēt vairāk »

Sākla

„Sākla” bija viens no pirmajiem Latgales laikrakstiem latgaliešu valodā un pirmais Latgales mērena garīga satura katoļu laikraksts, kas radās pirmās nacionālās atmodas Latgalē sākumposmā 1906.

Jaunums!!: Latgale un Sākla · Redzēt vairāk »

Segvārds Vientulis

"Segvārds Vientulis" ir režisora Normunda Puča 2014.

Jaunums!!: Latgale un Segvārds Vientulis · Redzēt vairāk »

Separātisms

Separātisms (— 'atdalīts, atsevišķs') ir cilvēku grupas vēlme nošķirties, norobežoties no pārējiem valsts iedzīvotājiem, lai iegūtu autonomiju, vai pat vēlme pilnībā atdalīties no valsts.

Jaunums!!: Latgale un Separātisms · Redzēt vairāk »

Sergejs Duks

Sergejs Duks arī Sergejs Duka (1902-1973) bija latviešu mūziķis, koru diriģents.

Jaunums!!: Latgale un Sergejs Duks · Redzēt vairāk »

Siguldas vēsture

Siguldas vēsture aptver laiku kopš Turaidas un Siguldas piļu dibināšanas senajos Gaujas līvu pilsnovados līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Latgale un Siguldas vēsture · Redzēt vairāk »

Sjarhejs Saharavs

Sjarhejs Saharavs (1880—1954) bija Latvijas baltkrievu sabiedriskais darbinieks, publicists, etnogrāfs, folklorists un pedagogs.

Jaunums!!: Latgale un Sjarhejs Saharavs · Redzēt vairāk »

Skaistkalnes katoļu baznīca

Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Latgale un Skaistkalnes katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Sloboda

Sloboda, slobodka (слободка;;, слобідка) jeb brīvciems bija noteiktas sociālas grupas apdzīvota vieta Austrumu ortodoksajai baznīcai piederīgo slāvu tautu un rumāņu apdzīvotajās zemēs no 12.—18. gadsimtā (kvartāls, priekšpilsēta, piepilsēta, ciems), kura kādu laiku bija daļēji atbrīvota no valsts nodokļiem un karaklausības.

Jaunums!!: Latgale un Sloboda · Redzēt vairāk »

Soikans

Soikans ir Latgales latviešu uzvārds.

Jaunums!!: Latgale un Soikans · Redzēt vairāk »

Sokolku pagasts

Sokolku pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība Latgalē.

Jaunums!!: Latgale un Sokolku pagasts · Redzēt vairāk »

Staņislavs Šadurskis

Staņislavs Šadurskis (dzimis, miris) bija Pušā dzimis Latgales (Inflantijas) Šadursku dzimtas jezuīts un filozofs, Viļņas Universitātes profesors.

Jaunums!!: Latgale un Staņislavs Šadurskis · Redzēt vairāk »

Staņislavs Čēmis

Staņislavs Čēmis jeb Staņislavs Čemis (1905—1944) bija Daugavpils atslēdznieks, Tautas Saeimas (1940) un Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts (1940-1941) no Latgales vēlēšanu apgabala.

Jaunums!!: Latgale un Staņislavs Čēmis · Redzēt vairāk »

Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs

Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs (dzimis, miris) bija muižu īpašnieks, grāfs, Latgales sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latgale un Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs · Redzēt vairāk »

Staņislavs Ločmelis

Staņislavs Ločmelis (segvārds "Dūze", 1915-1945) bija nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Latgalē, Latvijas nacionālo partizānu apvienības (LNPA) komandiera vietnieks.

Jaunums!!: Latgale un Staņislavs Ločmelis · Redzēt vairāk »

Staņislavs Saušs

Staņislavs Saušs (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs, preses darbinieks, publicists un grāmatizdevējs.

Jaunums!!: Latgale un Staņislavs Saušs · Redzēt vairāk »

Stabilitātei!

Stabilitātei! ir 2021.

Jaunums!!: Latgale un Stabilitātei! · Redzēt vairāk »

Stabule

Stabule ir caurulītes veida pūšamais mūzikas instruments, viens no senākajiem un izplatītākajiem Latvijas teritorijā spēlētajiem instrumentiem.

Jaunums!!: Latgale un Stabule · Redzēt vairāk »

Stanislavs Škutāns

Stanislavs Škutāns ir zinātnieks, teoloģijas doktors, viens no Latgales vēstures pētniekiem.

Jaunums!!: Latgale un Stanislavs Škutāns · Redzēt vairāk »

Stepans Morozovs

Stepans Morozovs (1902—1956) bija Grīvas (tagad Daugavpils daļa) strādnieks, nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas biedrs (1926), LKP Daugavpils rajona un pilsētas komitejas loceklis.

Jaunums!!: Latgale un Stepans Morozovs · Redzēt vairāk »

Strods

Strods (sieviešu dzimtē Strode) ir izplatīts latgaliešu cilmes uzvārds, kas cēlies no apvidvārda „strods” ar nozīmi 'strazds'.

Jaunums!!: Latgale un Strods · Redzēt vairāk »

Sutru pagasts

Sutru pagasts ir viena no Līvānu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos Feimankas krastos.

Jaunums!!: Latgale un Sutru pagasts · Redzēt vairāk »

Svilpaunieks

Svilpaunieks ir no māla veidota doba figūriņa ar 1—2 skaņas caurumiņiem (parasti) un iepūtiena spraugu ar svilpes caurumu.

Jaunums!!: Latgale un Svilpaunieks · Redzēt vairāk »

Tautas Saimes grāmata

Tautas Saimes grāmata (TSG) ir pirmreizēja, ar roku rakstīta grāmata, kas veltīta Latvijas Valsts simtgadei.

Jaunums!!: Latgale un Tautas Saimes grāmata · Redzēt vairāk »

Tālava

Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.

Jaunums!!: Latgale un Tālava · Redzēt vairāk »

Tērbatas mācību apgabals

Tērbatas mācību apgabals (1803—1893), vēlāk Rīgas mācību apgabals (1893—1918) bija viens no Krievijas Impērijas, pēc 1917.

Jaunums!!: Latgale un Tērbatas mācību apgabals · Redzēt vairāk »

Televīzija Latvijā

Televīzija Latvijā tika ieviesta 1954.

Jaunums!!: Latgale un Televīzija Latvijā · Redzēt vairāk »

Tilžas luterāņu baznīca

Tilžas evaņģēliski luteriskā baznīca (2002). Tilžas evaņģēliski luteriskā baznīca ir viena Latgales luterāņu baznīcām, kas atrodas Tilžas pagasta Mežarejās.

Jaunums!!: Latgale un Tilžas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Tirzas kauja

Tirzas kauja bija kauja Livonijas kara otrajā gadā (1559), kurā krievu karaspēks sakāva Rīgas arhibīskapijas vasaļu apvienotos spēkus.

Jaunums!!: Latgale un Tirzas kauja · Redzēt vairāk »

Toli dzeivoj

Toli dzeivoj ir latgaliešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, ko Septītajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1931.

Jaunums!!: Latgale un Toli dzeivoj · Redzēt vairāk »

Tomass Strupovičs

Tomass Strupovičs (1892—) bija Rīgas latviešu krājaizdevu sabiedrības priekšsēdētājs un Latgales lauksaimniecības kooperatīva valdes loceklis.

Jaunums!!: Latgale un Tomass Strupovičs · Redzēt vairāk »

Trīs minūšu lidojums

"Trīs minūšu lidojums" ir 1979.

Jaunums!!: Latgale un Trīs minūšu lidojums · Redzēt vairāk »

Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēju uzskaitījums (III šķira)

Šajā uzskaitījumā apkopotas personas, kas apbalvotas ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru un tiek dēvētas par komandieriem.

Jaunums!!: Latgale un Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēju uzskaitījums (III šķira) · Redzēt vairāk »

Tripiņš

Cilvēki dejojam trepaku Trepaks ir ukraiņu dancis 2/4 taktsmērā, kas ar nosaukumu tripiņš lokalizēts arī Latvijā.

Jaunums!!: Latgale un Tripiņš · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Latvijā

Latvijā atrodas trīs UNESCO Pasaules mantojuma objekti — Kuldīgas vecpilsēta, Rīgas vēsturiskais centrs un Strūves ģeodēziskais loks (kopā ar vairākām citām valstīm).

Jaunums!!: Latgale un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Latvijā · Redzēt vairāk »

Vaboles pagasts

Vaboles pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tā Latgales daļas vidienē.

Jaunums!!: Latgale un Vaboles pagasts · Redzēt vairāk »

Vaišvilks

Vaišvilka (mūka Lauriša) dibinātais klosteris (Napoleona Ordas zīmējums, 19. gadsimts) Marijas Debessbraukšanas katedrāle Volodimira, pie kuras esot apglabāts Vaišvilks Vaišvilks vai Vaišelga (baznīcslāvu: Вышелег,,,; ap 1223—1267) bija Mindauga dēls, Novogrudokas kņazs (1254, 1258-1264), starplaikā mūks Laurišs (Лаўрыш).

Jaunums!!: Latgale un Vaišvilks · Redzēt vairāk »

Vaivads

Vaivads var būt.

Jaunums!!: Latgale un Vaivads · Redzēt vairāk »

Vaivods

Vaivods (sieviešu dzimtē Vaivode) ir viens no populārākajiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem.

Jaunums!!: Latgale un Vaivods · Redzēt vairāk »

Valdemārs Ģinters

Valdemārs Valdis Ģinters (arī Ginters; 1899—1979) bija latviešu arheologs un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Latgale un Valdemārs Ģinters · Redzēt vairāk »

Valdis Birkavs

Valdis Birkavs (dzimis) ir latviešu politiķis, juridisko zinātņu doktors.

Jaunums!!: Latgale un Valdis Birkavs · Redzēt vairāk »

Valdis Sakars

Valdis Sakars (dzimis, miris) bija latviešu pensionēts pedagogs, mācību grāmatu autors, sabiedrisks darbinieks un Jēkabpils Goda pilsonis.

Jaunums!!: Latgale un Valdis Sakars · Redzēt vairāk »

Valerija Mundure

Valerija Mundure (1915-1946), pseidonīms Marta Skuja, bija skolotāja, rakstniece un nacionālās kustības vadītāja Latgalē un Sēlijā, nelegālā laikraksta „Tēvzemes Sargs” atbildīgā redaktore.

Jaunums!!: Latgale un Valerija Mundure · Redzēt vairāk »

Valka

Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.

Jaunums!!: Latgale un Valka · Redzēt vairāk »

Valkas vēsture

Pārejas punkts uz Latvijas-Igaunijas robežas Valkā (pirms 1940). Valkas pilsētas skola 20. gadsimta sākumā (tagadējā Valgas Mūzikas skola). Valkas vēsture aptver laika periodu kopš Valkas dibināšanas senā tirdzniecības ceļu krustpunktā pie Tālavas un Ugaunijas robežas.

Jaunums!!: Latgale un Valkas vēsture · Redzēt vairāk »

Valodu politika Latvijā

Valodu politika Latvijā ir daļa no Latvijas politiskās attīstības procesa, ko regulē 2000.

Jaunums!!: Latgale un Valodu politika Latvijā · Redzēt vairāk »

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, saīsināti VUGD, ir Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas sastāv no centrālā aparāta, kā arī patstāvīgajām un teritoriālajām struktūrvienībām.

Jaunums!!: Latgale un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests · Redzēt vairāk »

Valsts valodas centrs

Valsts valodas centrs (VVC) ir 1992.

Jaunums!!: Latgale un Valsts valodas centrs · Redzēt vairāk »

Varakļāni

Varakļāni ir pilsēta Latgalē netālu no Vidzemes robežas, Varakļānu novada centrs.

Jaunums!!: Latgale un Varakļāni · Redzēt vairāk »

Varakļānu iela (Rīga)

Varakļānu iela ir iela Rīgā, Latgales priekšpilsētā, Maskavas forštatē.

Jaunums!!: Latgale un Varakļānu iela (Rīga) · Redzēt vairāk »

Varakļānu novads

Varakļānu novads ir pašvaldība, kurā 2009.

Jaunums!!: Latgale un Varakļānu novads · Redzēt vairāk »

Vārkavas novads

Vārkavas novads bija 2002.

Jaunums!!: Latgale un Vārkavas novads · Redzēt vairāk »

Vārniene

Vārniene (arī Vornīne, latgaliešu: Vuornīne) ir upe Latgalē, Balvu novadā.

Jaunums!!: Latgale un Vārniene · Redzēt vairāk »

Vecticība Latvijā

Krāslavas novadā Rēzeknes novadā Vecticība Latvijā ir vecticības atzars Latvijā, kuram pieder aptuveni 55 000 vecticībnieku (2017), kas tradicionāli dzīvo Latgalē un Sēlijā.

Jaunums!!: Latgale un Vecticība Latvijā · Redzēt vairāk »

Vecumu pagasts

Vecumu pagasts ir viena no Balvu novada administratīvajām teritorijām tā austrumos pie Krievijas robežas.

Jaunums!!: Latgale un Vecumu pagasts · Redzēt vairāk »

Višķu pagasts

Višķu pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tā Latgales daļas ziemeļos.

Jaunums!!: Latgale un Višķu pagasts · Redzēt vairāk »

Viļaka

Viļaka ir pilsēta Latvijas ziemeļaustrumos, Latgales ziemeļos, Balvu novadā.

Jaunums!!: Latgale un Viļaka · Redzēt vairāk »

Viļakas muiža

Viļakas muiža Broces zīmējumā (1797). Viļakas muižas pils (1918). Viļakas muiža jeb Marienhauzenes muiža bija viena no lielākajām Latgales muižām tagadējā Balvu novada teritorijā, kas piederēja grāfu Lippe-Lipsku dzimtai.

Jaunums!!: Latgale un Viļakas muiža · Redzēt vairāk »

Viļakas novads

Viļakas novads bija 2009.

Jaunums!!: Latgale un Viļakas novads · Redzēt vairāk »

Viļakas vēsture

Marienhauzenas pilsdrupas uz ezera salas 1747. gadā (Broces arhīvs) Viļakas novada muzejs Viļakas vēsture aptver laika periodu kopš Viļakas pils dibināšanas Atzeles zemē.

Jaunums!!: Latgale un Viļakas vēsture · Redzēt vairāk »

Viļāni

Viļāni ir pilsēta Latgalē, Rēzeknes novadā.

Jaunums!!: Latgale un Viļāni · Redzēt vairāk »

Viļānu muiža

Viļānu muižas pils mūsdienās (2000). Viļānu muižas kungu māja un fabrika (Napoleons Orda, akvarelis ap 1875). Viļānu muižas pils 20. gadsimta sākumā. Viļānu muiža bija Rēzeknes fogtejas, vēlāk Inflantijas vaivadijas un Vitebskas guberņas muiža pie tagadējiem Viļāniem, kas izveidojās 19.

Jaunums!!: Latgale un Viļānu muiža · Redzēt vairāk »

Viļānu muiža (ciems)

Viļānu muiža ir ciems Viļānu novada Viļānu pagastā.

Jaunums!!: Latgale un Viļānu muiža (ciems) · Redzēt vairāk »

Viļānu novads

Viļānu novads bija 2009.

Jaunums!!: Latgale un Viļānu novads · Redzēt vairāk »

Viļānu pagasts

Viļānu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība Latgalē.

Jaunums!!: Latgale un Viļānu pagasts · Redzēt vairāk »

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Jaunums!!: Latgale un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: Latgale un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Vidzemes artilērijas pulks

Vidzemes artilērijas pulks Krustabaznīcas kazarmās. Vidzemes artilērijas pulka 3. Rūjienas baterija Lilastes vasaras nometnē (1937). Vidzemes artilērijas pulks bija Latvijas Bruņoto spēku 2. Vidzemes kājnieku divīzijas artilērijas pulks.

Jaunums!!: Latgale un Vidzemes artilērijas pulks · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Latgale un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Vidzemes Pagaidu Zemes padome

Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses Zigfrīds Anna Meierovics. Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams. Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā). Vidzemes Zemes padome vai Vidzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.

Jaunums!!: Latgale un Vidzemes Pagaidu Zemes padome · Redzēt vairāk »

Vidzemes plānošanas reģions

Kurzemes plānošanas reģions līdz 2021. gadam Vidzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem Latvijas plānošanas reģioniem.

Jaunums!!: Latgale un Vidzemes plānošanas reģions · Redzēt vairāk »

Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome

A. Krastkalns, E. Dehio, P. Tarasks, J. Valdmanis, G. Nurms, Otass. "Rigasche Zeitung" 13. aprīlī ziņo par lēmumu pievienoties Vācijas Impērijai Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome bija Livonijas guberņu un Autonomo Igaunijas guberņu okupējušās Vācijas Impērijas militārās pārvaldes un vietējo vācbaltiešu organizēts pārstāvniecības orgāns, kas 1918.

Jaunums!!: Latgale un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome · Redzēt vairāk »

Viensēta

Madonas rajonā Viensēta ir Latvijas lauku apvidos izplatīts individuālās apbūves veids, kas ietver dzīvojamo un saimniecības ēkas (klēti, kūti, nereti arī stalli un/vai ratnīcu, riju, pirti un vienu vai vairākus šķūņus), kā arī vairākus hektārus zemes.

Jaunums!!: Latgale un Viensēta · Redzēt vairāk »

VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

VII latvju vispārējo dziesmu svētku plakāts (Rihards Zariņš). Septītie latvju vispārējie dziesmu svētki bija vispārējie latviešu dziesmu svētki, kas notika no 1931. gada 20.

Jaunums!!: Latgale un VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »

VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Atceres dziesmu svētku plakāts (Niklāvs Strunke, 1933). Astotie latvju vispārējie dziesmu svētki, sākotnēji Atceres dziesmu dienas notika no 1933. gada 17.

Jaunums!!: Latgale un VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki · Redzēt vairāk »

Viktors Barkāns

Viktors Barkāns (—) bija Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Latgale un Viktors Barkāns · Redzēt vairāk »

Vilberts Krasnais

Vilberts Krasnais (1908—1942) bija latviešu rakstnieks un Latgales sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latgale un Vilberts Krasnais · Redzēt vairāk »

Vilhelms Lapelis

Vilhelms Toms Marija Lapelis (dzimis Daugavpilī) ir Romas katoļu Liepājas diecēzes bīskaps emeritus, ordinēts 01.06.1986, konsekrēts 25.03.2000., aizstājot līdzšinējo bīskapu Ārvaldi Andreju Brumani.

Jaunums!!: Latgale un Vilhelms Lapelis · Redzēt vairāk »

Vilhelms no Modenas

Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).

Jaunums!!: Latgale un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »

Vinca Barkāns

Vinca Barkāns jeb Vikentijs Barkāns (—) bija latviešu ārsts un politiķis, Rēzeknes apriņķa valdes priekšsēdētājs.

Jaunums!!: Latgale un Vinca Barkāns · Redzēt vairāk »

Vitebska

Vitebska, arī Vicjebska un Vicebska ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļaustrumos pie Daugavas, Vitebskas apgabala centrs.

Jaunums!!: Latgale un Vitebska · Redzēt vairāk »

Vitebskas guberņa

Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Jaunums!!: Latgale un Vitebskas guberņa · Redzēt vairāk »

Viteni

Fon Vitenu dzimtas ģerbonis. Fon Viteni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 14.

Jaunums!!: Latgale un Viteni · Redzēt vairāk »

Vladimirs Lindermans

Vladimirs Lindermans (dzimis Rīgā) ir Latvijas ebreju cilmes politiķis.

Jaunums!!: Latgale un Vladimirs Lindermans · Redzēt vairāk »

Vladislavs Soltāns

Vladislavs Soltāns (1870—1943) bija Latvijas poļu izcelsmes jurists un politiķis.

Jaunums!!: Latgale un Vladislavs Soltāns · Redzēt vairāk »

Voldemārs Kalpiņš

Voldemārs Kalpiņš (dzimis, miris) bija latviešu žurnālists, padomju kultūras un valsts darbinieks, Latvijas PSR kultūras ministrs un ārlietu ministrs (1959—1962).

Jaunums!!: Latgale un Voldemārs Kalpiņš · Redzēt vairāk »

Wild Detroit Gang

Wild Detroit Gang ir Latvijas smagā roka grupa.

Jaunums!!: Latgale un Wild Detroit Gang · Redzēt vairāk »

Zībergi

Zībergu dzimtas ģerbonis. Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Zībergi (arī Sieberg, Sieberger, Syburg), pēc 1803.

Jaunums!!: Latgale un Zībergi · Redzēt vairāk »

Zemgales plānošanas reģions

Zemgales plānošanas reģions līdz 2021. gadam Zemgales plānošanas reģions ir viens no pieciem Latvijas plānošanas reģioniem.

Jaunums!!: Latgale un Zemgales plānošanas reģions · Redzēt vairāk »

Ziemassvētki

Ziemassvētki, Ziemsvētki jeb Ziemas svētki ir gadskārtu svētki, kurus katru gadu svin neilgi pēc ziemas saulgriežiem 20.

Jaunums!!: Latgale un Ziemassvētki · Redzēt vairāk »

Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija

Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija, saukta arī par Viļakas-Jaunlatgales ieņemšanas operāciju bija daļa no Latvijas bruņoto spēku veiktās Latgales atbrīvošanas uzbrukuma operācijas Latvijas brīvības cīņu laikā.

Jaunums!!: Latgale un Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija · Redzēt vairāk »

Ziemeļu krusta kari

Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.

Jaunums!!: Latgale un Ziemeļu krusta kari · Redzēt vairāk »

Zigfrīds Anna Meierovics

Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.

Jaunums!!: Latgale un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »

Zilrīklīte

Zilrīklīte (Luscinia svecica) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) Latvijā sastopama dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).

Jaunums!!: Latgale un Zilrīklīte · Redzēt vairāk »

Zilupe

Zilupe (vēsturiski Sīnuoja, no sīna — 'robeža') ir pilsēta Latgalē, Ludzas novadā.

Jaunums!!: Latgale un Zilupe · Redzēt vairāk »

Zilupe (nozīmju atdalīšana)

Zilupe var būt.

Jaunums!!: Latgale un Zilupe (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Zilupe (upe)

Zilupe, arī Sīnupe, Sīnuoja ir Latvijas robežupe Latgales austrumos, Veļikajas pieteka.

Jaunums!!: Latgale un Zilupe (upe) · Redzēt vairāk »

Zilupes novads

Zilupes novads bija 2002.

Jaunums!!: Latgale un Zilupes novads · Redzēt vairāk »

Zilupes rajons

Zilupes rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR sastāvā no 1950.

Jaunums!!: Latgale un Zilupes rajons · Redzēt vairāk »

Zilupes vidusskola

Zilupes vidusskola ir vispārizglītojoša skola Latgalē.

Jaunums!!: Latgale un Zilupes vidusskola · Redzēt vairāk »

Zosnas katoļu baznīca

Zosnas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Jaunums!!: Latgale un Zosnas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Latgale un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

12. Saeimas vēlēšanas

12. Saeimas vēlēšanas Latvijā notika.

Jaunums!!: Latgale un 12. Saeimas vēlēšanas · Redzēt vairāk »

12. Saeimas vēlēšanu kandidātu uzskaitījums

Šajā uzskatījumā apkopotas visas personas, kas kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās.

Jaunums!!: Latgale un 12. Saeimas vēlēšanu kandidātu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

13. Saeimas vēlēšanas

13. Saeimas vēlēšanas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 11.

Jaunums!!: Latgale un 13. Saeimas vēlēšanas · Redzēt vairāk »

14. Saeimas vēlēšanas

Iegūtie mandāti katrā vēlēšanu apgabalā 14. Saeimas vēlēšanas Latvijā notika.

Jaunums!!: Latgale un 14. Saeimas vēlēšanas · Redzēt vairāk »

15. armija (KSFPR)

Strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas 15.

Jaunums!!: Latgale un 15. armija (KSFPR) · Redzēt vairāk »

15. Saeimas vēlēšanas

15. Saeimas vēlēšanas Latvijā notiks ne vēlāk kā.

Jaunums!!: Latgale un 15. Saeimas vēlēšanas · Redzēt vairāk »

1564. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1564.

Jaunums!!: Latgale un 1564. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1565. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1565.

Jaunums!!: Latgale un 1565. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1566. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1566.

Jaunums!!: Latgale un 1566. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1567. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1567.

Jaunums!!: Latgale un 1567. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1568. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1568.

Jaunums!!: Latgale un 1568. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1569. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1569.

Jaunums!!: Latgale un 1569. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1570. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1570.

Jaunums!!: Latgale un 1570. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1571. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1571.

Jaunums!!: Latgale un 1571. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1572. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1572.

Jaunums!!: Latgale un 1572. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1573. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1573.

Jaunums!!: Latgale un 1573. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1574. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1574.

Jaunums!!: Latgale un 1574. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1575. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1575.

Jaunums!!: Latgale un 1575. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1576. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1576.

Jaunums!!: Latgale un 1576. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1577. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1577.

Jaunums!!: Latgale un 1577. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1578. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1578.

Jaunums!!: Latgale un 1578. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1579. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1579.

Jaunums!!: Latgale un 1579. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1580. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1580.

Jaunums!!: Latgale un 1580. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1581. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1581.

Jaunums!!: Latgale un 1581. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1582. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1582.

Jaunums!!: Latgale un 1582. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1583. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1583.

Jaunums!!: Latgale un 1583. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1584. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1584.

Jaunums!!: Latgale un 1584. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1585. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1585.

Jaunums!!: Latgale un 1585. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1586. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1586.

Jaunums!!: Latgale un 1586. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1611. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1611.

Jaunums!!: Latgale un 1611. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1612. gads Latvijā

Rīgas panorāma 1612. gadā (Mollīna tipogrāfija) Šajā lapā ir apkopoti 1612.

Jaunums!!: Latgale un 1612. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1613. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1613.

Jaunums!!: Latgale un 1613. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1614. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1614.

Jaunums!!: Latgale un 1614. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1615. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1615.

Jaunums!!: Latgale un 1615. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1616. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1616.

Jaunums!!: Latgale un 1616. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1617. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1617.

Jaunums!!: Latgale un 1617. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1618. gads Latvijā

Ekes konventa cilnis. Šajā lapā ir apkopoti 1618.

Jaunums!!: Latgale un 1618. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1619. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1619.

Jaunums!!: Latgale un 1619. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1620. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1620.

Jaunums!!: Latgale un 1620. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1621. gads Latvijā

Zviedru flote pie Rīgas 1621. gadā (Georgs Švengelns, 1621). Šajā lapā ir apkopoti 1621.

Jaunums!!: Latgale un 1621. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1622. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1622.

Jaunums!!: Latgale un 1622. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1623. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1623.

Jaunums!!: Latgale un 1623. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1624. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1624.

Jaunums!!: Latgale un 1624. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1625. gads Latvijā

Rīgas panorāma 1625. gadā (no H. Samsona sprediķu grāmatas titullapas). Šajā lapā ir apkopoti 1625.

Jaunums!!: Latgale un 1625. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1626. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1626.

Jaunums!!: Latgale un 1626. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1627. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1627.

Jaunums!!: Latgale un 1627. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1628. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1628.

Jaunums!!: Latgale un 1628. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1629. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1629.

Jaunums!!: Latgale un 1629. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1630. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1630.

Jaunums!!: Latgale un 1630. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1631. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1631.

Jaunums!!: Latgale un 1631. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1632. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1632.

Jaunums!!: Latgale un 1632. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1633. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1633.

Jaunums!!: Latgale un 1633. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1634. gads Latvijā

Livonijas karte no izdevuma ''Gerhardi Mercatoris et J. Hondii. Atlas'' Šajā lapā ir apkopoti 1634.

Jaunums!!: Latgale un 1634. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1635. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1635.

Jaunums!!: Latgale un 1635. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1636. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1636.

Jaunums!!: Latgale un 1636. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1637. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1637.

Jaunums!!: Latgale un 1637. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1638. gads Latvijā

Rīga 1638. gadā (M. Merians). Šajā lapā ir apkopoti 1638.

Jaunums!!: Latgale un 1638. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1639. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1639.

Jaunums!!: Latgale un 1639. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1640. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1640.

Jaunums!!: Latgale un 1640. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1641. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1641.

Jaunums!!: Latgale un 1641. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1642. gads Latvijā

Daugavgrīvas cietoksnis 1642. gadā (M. Rihters). Šajā lapā ir apkopoti 1642.

Jaunums!!: Latgale un 1642. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1643. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1643.

Jaunums!!: Latgale un 1643. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1644. gads Latvijā

Neištates (Jaunjelgavas) pilsētas plāns. (T. Krauze). Šajā lapā ir apkopoti 1644.

Jaunums!!: Latgale un 1644. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1645. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1645.

Jaunums!!: Latgale un 1645. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1646. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1646.

Jaunums!!: Latgale un 1646. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1647. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1647.

Jaunums!!: Latgale un 1647. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1648. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1648.

Jaunums!!: Latgale un 1648. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1649. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1649.

Jaunums!!: Latgale un 1649. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1650. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1650.

Jaunums!!: Latgale un 1650. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1651. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1651.

Jaunums!!: Latgale un 1651. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1652. gads Latvijā

1652. gada Jelgavas plāns (veidojis Tobiass Krauze). Šajā lapā ir apkopoti 1652.

Jaunums!!: Latgale un 1652. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1653. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1653.

Jaunums!!: Latgale un 1653. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1654. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1654.

Jaunums!!: Latgale un 1654. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1655. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1655.

Jaunums!!: Latgale un 1655. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1656. gads Latvijā

Rīgas aplenkums 1656. gada augustā-oktobrī (Ādama Pérelles gravīra). Šajā lapā ir apkopoti 1656.

Jaunums!!: Latgale un 1656. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1657. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1657.

Jaunums!!: Latgale un 1657. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1658. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1658.

Jaunums!!: Latgale un 1658. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1659. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1659.

Jaunums!!: Latgale un 1659. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1660. gads Latvijā

1660. gada Jelgavas plāns. Šajā lapā ir apkopoti 1660.

Jaunums!!: Latgale un 1660. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1661. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1661.

Jaunums!!: Latgale un 1661. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1662. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1662.

Jaunums!!: Latgale un 1662. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1663. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1663.

Jaunums!!: Latgale un 1663. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1664. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1664.

Jaunums!!: Latgale un 1664. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1665. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1665.

Jaunums!!: Latgale un 1665. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1666. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1666.

Jaunums!!: Latgale un 1666. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1667. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1667.

Jaunums!!: Latgale un 1667. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1668. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1668.

Jaunums!!: Latgale un 1668. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1669. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1669.

Jaunums!!: Latgale un 1669. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1670. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1670.

Jaunums!!: Latgale un 1670. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1671. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1671.

Jaunums!!: Latgale un 1671. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1672. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1672.

Jaunums!!: Latgale un 1672. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1673. gads Latvijā

1673. gada Merkatora Livonijas karte. Šajā lapā ir apkopoti 1673.

Jaunums!!: Latgale un 1673. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1674. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1674.

Jaunums!!: Latgale un 1674. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1675. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1675.

Jaunums!!: Latgale un 1675. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1676. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1676.

Jaunums!!: Latgale un 1676. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1677. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1677.

Jaunums!!: Latgale un 1677. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1678. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1678.

Jaunums!!: Latgale un 1678. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1679. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1679.

Jaunums!!: Latgale un 1679. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1680. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1680.

Jaunums!!: Latgale un 1680. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1681. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1681.

Jaunums!!: Latgale un 1681. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1682. gads Latvijā

Mihaela Brinkmana skulptūra "Lielais Kristaps". Šajā lapā ir apkopoti 1682.

Jaunums!!: Latgale un 1682. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1683. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1683.

Jaunums!!: Latgale un 1683. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1684. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1684.

Jaunums!!: Latgale un 1684. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1685. gads Latvijā

Reiterna nams. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Šajā lapā ir apkopoti 1685.

Jaunums!!: Latgale un 1685. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1686. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1686.

Jaunums!!: Latgale un 1686. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1687. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1687.

Jaunums!!: Latgale un 1687. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1688. gads Latvijā

Priekule, Zviedru vārti.Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Šajā lapā ir apkopoti 1688.

Jaunums!!: Latgale un 1688. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1689. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1689.

Jaunums!!: Latgale un 1689. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1690. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1690.

Jaunums!!: Latgale un 1690. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1691. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1691.

Jaunums!!: Latgale un 1691. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1692. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1692.

Jaunums!!: Latgale un 1692. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1693. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1693.

Jaunums!!: Latgale un 1693. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1694. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1694.

Jaunums!!: Latgale un 1694. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1695. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1695.

Jaunums!!: Latgale un 1695. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1696. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1696.

Jaunums!!: Latgale un 1696. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1697. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1697.

Jaunums!!: Latgale un 1697. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1698. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1698.

Jaunums!!: Latgale un 1698. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1699. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1699.

Jaunums!!: Latgale un 1699. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

17. gadsimts

17.

Jaunums!!: Latgale un 17. gadsimts · Redzēt vairāk »

1700. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1700.

Jaunums!!: Latgale un 1700. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1701. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1701.

Jaunums!!: Latgale un 1701. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1702. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1702.

Jaunums!!: Latgale un 1702. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1703. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1703.

Jaunums!!: Latgale un 1703. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1704. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1704.

Jaunums!!: Latgale un 1704. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1705. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1705.

Jaunums!!: Latgale un 1705. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1706. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1706.

Jaunums!!: Latgale un 1706. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1707. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1707.

Jaunums!!: Latgale un 1707. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1708. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1708.

Jaunums!!: Latgale un 1708. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1709. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1709.

Jaunums!!: Latgale un 1709. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1710. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1710.

Jaunums!!: Latgale un 1710. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1711. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1711.

Jaunums!!: Latgale un 1711. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1712. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1712.

Jaunums!!: Latgale un 1712. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1713. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1713.

Jaunums!!: Latgale un 1713. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1714. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1714.

Jaunums!!: Latgale un 1714. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1715. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1715.

Jaunums!!: Latgale un 1715. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1716. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1716.

Jaunums!!: Latgale un 1716. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1717. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1717.

Jaunums!!: Latgale un 1717. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1718. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1718.

Jaunums!!: Latgale un 1718. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1719. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1719.

Jaunums!!: Latgale un 1719. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1720. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1720.

Jaunums!!: Latgale un 1720. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1721. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1721.

Jaunums!!: Latgale un 1721. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1722. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1722.

Jaunums!!: Latgale un 1722. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1723. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1723.

Jaunums!!: Latgale un 1723. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1724. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1724.

Jaunums!!: Latgale un 1724. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1725. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1725.

Jaunums!!: Latgale un 1725. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1726. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1726.

Jaunums!!: Latgale un 1726. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1727. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1727.

Jaunums!!: Latgale un 1727. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1728. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1728.

Jaunums!!: Latgale un 1728. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1729. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1729.

Jaunums!!: Latgale un 1729. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1730. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1730.

Jaunums!!: Latgale un 1730. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1731. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1731.

Jaunums!!: Latgale un 1731. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1732. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1732.

Jaunums!!: Latgale un 1732. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1733. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1733.

Jaunums!!: Latgale un 1733. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1734. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1734.

Jaunums!!: Latgale un 1734. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1735. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1735.

Jaunums!!: Latgale un 1735. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1736. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1736.

Jaunums!!: Latgale un 1736. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1737. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1737.

Jaunums!!: Latgale un 1737. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1738. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1738.

Jaunums!!: Latgale un 1738. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1739. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1739.

Jaunums!!: Latgale un 1739. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1740. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1740.

Jaunums!!: Latgale un 1740. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1741. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1741.

Jaunums!!: Latgale un 1741. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1742. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1742.

Jaunums!!: Latgale un 1742. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1743. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1743.

Jaunums!!: Latgale un 1743. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1744. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1744.

Jaunums!!: Latgale un 1744. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1745. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1745.

Jaunums!!: Latgale un 1745. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1746. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1746.

Jaunums!!: Latgale un 1746. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1747. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1747.

Jaunums!!: Latgale un 1747. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1748. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1748.

Jaunums!!: Latgale un 1748. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1749. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1749.

Jaunums!!: Latgale un 1749. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1750. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1750.

Jaunums!!: Latgale un 1750. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1751. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1751.

Jaunums!!: Latgale un 1751. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1752. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1752.

Jaunums!!: Latgale un 1752. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1753. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1752.

Jaunums!!: Latgale un 1753. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1754. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1754.

Jaunums!!: Latgale un 1754. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1755. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1755.

Jaunums!!: Latgale un 1755. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1756. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1756.

Jaunums!!: Latgale un 1756. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1757. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1757.

Jaunums!!: Latgale un 1757. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1758. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1758.

Jaunums!!: Latgale un 1758. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1759. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1759.

Jaunums!!: Latgale un 1759. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1760. gadi

Noslēdzās Septiņgadu karš Ziemeļamerikā (1756-1763) 1760.

Jaunums!!: Latgale un 1760. gadi · Redzēt vairāk »

1760. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1760.

Jaunums!!: Latgale un 1760. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1761. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1761.

Jaunums!!: Latgale un 1761. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1762. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1762.

Jaunums!!: Latgale un 1762. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1763. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1763.

Jaunums!!: Latgale un 1763. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1764. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1764.

Jaunums!!: Latgale un 1764. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1765. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1765.

Jaunums!!: Latgale un 1765. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1766. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1766.

Jaunums!!: Latgale un 1766. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1767. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1767.

Jaunums!!: Latgale un 1767. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1768. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1768.

Jaunums!!: Latgale un 1768. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1769. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1769.

Jaunums!!: Latgale un 1769. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1770. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1770.

Jaunums!!: Latgale un 1770. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1771. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1771.

Jaunums!!: Latgale un 1771. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1773. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1773.

Jaunums!!: Latgale un 1773. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1774. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1774.

Jaunums!!: Latgale un 1774. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1775. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1775.

Jaunums!!: Latgale un 1775. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1776. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1776.

Jaunums!!: Latgale un 1776. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1777. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1777.

Jaunums!!: Latgale un 1777. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1778. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1778.

Jaunums!!: Latgale un 1778. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1779. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1779.

Jaunums!!: Latgale un 1779. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1780. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1780.

Jaunums!!: Latgale un 1780. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1781. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1781.

Jaunums!!: Latgale un 1781. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1782. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1782.

Jaunums!!: Latgale un 1782. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1783. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1783.

Jaunums!!: Latgale un 1783. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1784. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1784.

Jaunums!!: Latgale un 1784. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1785. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1785.

Jaunums!!: Latgale un 1785. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1786. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1786.

Jaunums!!: Latgale un 1786. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1787. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1787.

Jaunums!!: Latgale un 1787. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1788. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1788.

Jaunums!!: Latgale un 1788. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1789. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1789.

Jaunums!!: Latgale un 1789. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1790. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1790.

Jaunums!!: Latgale un 1790. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1791. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1791.

Jaunums!!: Latgale un 1791. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1792. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1792.

Jaunums!!: Latgale un 1792. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1793. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1793.

Jaunums!!: Latgale un 1793. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1794. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1794.

Jaunums!!: Latgale un 1794. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1795. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1795.

Jaunums!!: Latgale un 1795. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1796. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1796.

Jaunums!!: Latgale un 1796. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1797. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1797.

Jaunums!!: Latgale un 1797. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1798. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1798.

Jaunums!!: Latgale un 1798. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1799. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1799.

Jaunums!!: Latgale un 1799. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

18. gadsimts

18.

Jaunums!!: Latgale un 18. gadsimts · Redzēt vairāk »

1800. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1800.

Jaunums!!: Latgale un 1800. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1801. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1801.

Jaunums!!: Latgale un 1801. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1802. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1802.

Jaunums!!: Latgale un 1802. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1803. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1803.

Jaunums!!: Latgale un 1803. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1860. gadi

Burukuģi pie ieejas Suecas kanālā Portsaidā (1880). 1860.

Jaunums!!: Latgale un 1860. gadi · Redzēt vairāk »

1865. gads

1865.

Jaunums!!: Latgale un 1865. gads · Redzēt vairāk »

1866. gada pagastu pašvaldību likums

Sunākstes pagasta nams 1890. gadā. Uz kāpnēm sēž pagasta vecākais Juris Orle (1844-1912). 1866.

Jaunums!!: Latgale un 1866. gada pagastu pašvaldību likums · Redzēt vairāk »

1887. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1887.

Jaunums!!: Latgale un 1887. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1888. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1888. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Latgale un 1888. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1889. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1889. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Latgale un 1889. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1890. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1890.

Jaunums!!: Latgale un 1890. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1891. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1891.

Jaunums!!: Latgale un 1891. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1892. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1892.

Jaunums!!: Latgale un 1892. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1893. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1893.

Jaunums!!: Latgale un 1893. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1894. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1894. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Latgale un 1894. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1895. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1895.

Jaunums!!: Latgale un 1895. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1896. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1896.

Jaunums!!: Latgale un 1896. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1897. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1897.

Jaunums!!: Latgale un 1897. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1898. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1898.

Jaunums!!: Latgale un 1898. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1899. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1899.

Jaunums!!: Latgale un 1899. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

19. gadsimts

19.

Jaunums!!: Latgale un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »

19. Latgales policijas bataljons

19.

Jaunums!!: Latgale un 19. Latgales policijas bataljons · Redzēt vairāk »

1900. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1900.

Jaunums!!: Latgale un 1900. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1901. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1901.

Jaunums!!: Latgale un 1901. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1902. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1902. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Latgale un 1902. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1903. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1903.

Jaunums!!: Latgale un 1903. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1904. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1904.

Jaunums!!: Latgale un 1904. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1905. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1905.

Jaunums!!: Latgale un 1905. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1906. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1906.

Jaunums!!: Latgale un 1906. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1907. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1907.

Jaunums!!: Latgale un 1907. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1908. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1908. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Latgale un 1908. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1909. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1909. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Latgale un 1909. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1910. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1910.

Jaunums!!: Latgale un 1910. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1911. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1911.

Jaunums!!: Latgale un 1911. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1912. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1912. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Latgale un 1912. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1913. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1913.

Jaunums!!: Latgale un 1913. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1914. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1914.

Jaunums!!: Latgale un 1914. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1915. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1915. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Latgale un 1915. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1916. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1916. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Jaunums!!: Latgale un 1916. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju

Tagadējā Valgas pilsētas valdes ēka (celta 1865. gadā), kurā 1917. gadā pieņēma deklarāciju 1917.

Jaunums!!: Latgale un 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju · Redzēt vairāk »

1917. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1917.

Jaunums!!: Latgale un 1917. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1920. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1920. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: Latgale un 1920. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1922. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1922.

Jaunums!!: Latgale un 1922. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1974. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1974.

Jaunums!!: Latgale un 1974. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1993. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1993.

Jaunums!!: Latgale un 1993. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1996. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1996.

Jaunums!!: Latgale un 1996. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

1997. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1997.

Jaunums!!: Latgale un 1997. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2. oktobris

2.

Jaunums!!: Latgale un 2. oktobris · Redzēt vairāk »

2000. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2000.

Jaunums!!: Latgale un 2000. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2003. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2003.

Jaunums!!: Latgale un 2003. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2005. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2005.

Jaunums!!: Latgale un 2005. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2006. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2006. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: Latgale un 2006. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

2008. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2008.

Jaunums!!: Latgale un 2008. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2009. gada 16. jūlija negaiss Latvijā

2009.

Jaunums!!: Latgale un 2009. gada 16. jūlija negaiss Latvijā · Redzēt vairāk »

2009. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2009.

Jaunums!!: Latgale un 2009. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2010. gada 8. augusta negaisi Latvijā

2010.

Jaunums!!: Latgale un 2010. gada 8. augusta negaisi Latvijā · Redzēt vairāk »

2010. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2010.

Jaunums!!: Latgale un 2010. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2012. gada Latvijas čempionāts šahā

2012.

Jaunums!!: Latgale un 2012. gada Latvijas čempionāts šahā · Redzēt vairāk »

2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē

90,0%—100,0% Col-end 2012.

Jaunums!!: Latgale un 2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē · Redzēt vairāk »

2015. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2015.

Jaunums!!: Latgale un 2015. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2016. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2016.

Jaunums!!: Latgale un 2016. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2017. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2017.

Jaunums!!: Latgale un 2017. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2020. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2020. gada laikapstākļi Latvijā. Ar vidējo gaisa temperatūru +8,8 °C (2,4 °C virs normas), 2020.

Jaunums!!: Latgale un 2020. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2021. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2021. gada laikapstākļi Latvijā. Lai gan 2021.

Jaunums!!: Latgale un 2021. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

267. Rēznas policijas bataljons

267.

Jaunums!!: Latgale un 267. Rēznas policijas bataljons · Redzēt vairāk »

270. Abrenes sapieru bataljons

270.

Jaunums!!: Latgale un 270. Abrenes sapieru bataljons · Redzēt vairāk »

273. Ludzas policijas bataljons

273.

Jaunums!!: Latgale un 273. Ludzas policijas bataljons · Redzēt vairāk »

3. janvāris

3.

Jaunums!!: Latgale un 3. janvāris · Redzēt vairāk »

4. Valmieras kājnieku pulks

4. Valmieras kājnieku pulka karogs. 4. Valmieras kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 4.

Jaunums!!: Latgale un 4. Valmieras kājnieku pulks · Redzēt vairāk »

9. Saeimas vēlēšanas

9. Saeimas vēlēšanas Latvijā notika.

Jaunums!!: Latgale un 9. Saeimas vēlēšanas · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Latgaliete.