Alberts Budže (dzimis 1930. gada 26. janvārī Rīgā, miris 2017. gada 25. oktobrī, apbedīts Tilžas katoļu baznīcas dārzā) bija garīdznieks, kultūrvēsturnieks, sabiedriskais darbinieks.

Skatīt Latgale un Alberts Budže

Alberts Vīksne

Alberts Vīksne (1896-1976) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.

Skatīt Latgale un Alberts Vīksne

Aleksandrs (Andrejs Zaķis)

Aleksandrs (dzimis, miris), pilsoniskais vārds — Andrejs Zaķis, bija Latvijas pareizticīgo garīdznieks, pirmais latviešu pareizticīgo bīskaps.

Skatīt Latgale un Aleksandrs (Andrejs Zaķis)

Aleksandrs Eizaks

Aleksandrs Eizaks (1915—1941) bija kareivis un Tautas Saeimas deputāts.

Skatīt Latgale un Aleksandrs Eizaks

Alekss Stivriņš

Alekss Frenks Stivriņš (dzimis Linkolnā, Nebraskas štatā) ir bijušais latviešu izcelsmes ASV basketbolists, spēlēja vieglā uzbrucēja pozīcijā.

Skatīt Latgale un Alekss Stivriņš

Alfrēds Feils

Alfrēds Feils (1902—1942) bija latviešu komponists, diriģents un ērģelnieks.

Skatīt Latgale un Alfrēds Feils

Allodifikācija

Allodifikācija bija akts, ar kuru feodālais senjors piešķīra vasalim pilnā privātīpašumā viņa lēni (pārvērta to par allodu) un iecēla vasali par neierobežotu feodālā zemes īpašuma valdnieku.

Skatīt Latgale un Allodifikācija

Mūsdienu Latvijas teritorijas sadalīšana pēc 1629. gada Altmarkas pamiera: ar pārtrauktu līniju iezīmēta Zviedru Vidzemes dienvidu robeža, kas nonāca zviedru pakļautībā. Teritoriālās izmaiņas Livonijā, 1561-1629 Altmarkas pamiers bija 1629.

Skatīt Latgale un Altmarkas pamiers

Ambeļu baznīca

Ambeļu Svētā Jura Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Skatīt Latgale un Ambeļu baznīca

Ambeļu pagasts

Ambeļu pagasts ir viena no Augšdaugavas novada pašvaldībām tā ziemeļaustrumos, novada Latgales daļā.

Skatīt Latgale un Ambeļu pagasts

Andrejs Paulāns

Andrejs Paulāns (dzimis, miris) bija latviešu keramiķis.

Skatīt Latgale un Andrejs Paulāns

Andrejs Sipailo

Andrejs Sipailo (dzimis) ir Latvijas futbola tiesnesis.

Skatīt Latgale un Andrejs Sipailo

Andrejs Upīts

Andrejs Upīts ( —) bija latviešu rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks, literatūrvēsturnieks, sociālistiskā reālisma mākslas teorētiķis, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis,"Miris Andrejs Upīts", Dzirkstele, Nr.

Skatīt Latgale un Andrejs Upīts

Andris Līgotnis

Andris Līgotnis (—) bija latviešu jurists, sabiedrisks darbinieks un politiķis, LR Augstākās Padomes un 5. Saeimas deputāts.

Skatīt Latgale un Andris Līgotnis

Andrivs Jūrdžs

Andrivs Jūrdžs jeb Andrievs Jurdžs (1845–1925) bija latgaliešu literāts un grāmatnieks latīņu drukas aizlieguma laikā.

Skatīt Latgale un Andrivs Jūrdžs

Andrusovas pamiers

Polijas teritoriālās izmaiņas pēc 1667. gada līguma. Andrusovas pamiers, dažkārt minēts arī kā Andrusovas miera līgums, bija viens no starptautiskajiem līgumiem, kas izbeidza krievu-poļu (1654-1667) karu.

Skatīt Latgale un Andrusovas pamiers

Anta Rugāte

Anta Rugāte (dzimusi Antonija Lūriņa Rundānu pagastā (tagad Ludzas novada Rundēnu pagasts)) ir latviešu žurnāliste un politiķe, bijusi piecu Saeimu (5.—9.) deputāte.

Skatīt Latgale un Anta Rugāte

Antons Austriņš

Antons Austriņš (1884—1934) bija latviešu skolotājs, revolucionārs un rakstnieks.

Skatīt Latgale un Antons Austriņš

Antons Juhņevičs

Antons Juhņevičs (1905-1947) bija katoļu priesteris un nacionālās pretošanās kustības vadītājs Latgalē un Sēlijā.

Skatīt Latgale un Antons Juhņevičs

Antons Justs

Antons Justs (dzimis Varakļānu pagasta Šķēļu sādžā, miris Jelgavā) bija Romas katoļu Jelgavas diecēzes bīskaps, ordinēts 11.07.1960, konsekrēts 06.01.1996, no 2011.

Skatīt Latgale un Antons Justs

Antons Kotāns

Antons Kotāns (1903—1979) bija ārsts un Tautas Saeimas deputāts (1940).

Skatīt Latgale un Antons Kotāns

Antons Skrinda

Antons Skrinda (1881—1918) bija latviešu kara ārsts un rakstnieks.

Skatīt Latgale un Antons Skrinda

Arāja komanda

Arāja sevišķā vienība bija SD pakļauta paramilitāra vienība Otrā pasaules kara laikā, kas piedalījās holokausta īstenošanā Latvijas teritorijā, kā arī kaujās pret padomju partizāniem.

Skatīt Latgale un Arāja komanda

Arendoles muiža

Arendoles muiža mūsdienās Arendoles muiža atrodas Latgalē, Preiļu novada Rožkalnu pagasta Arendolē.

Skatīt Latgale un Arendoles muiža

Arnolds Šiņķis

Arnolds Šiņķis (1918 — 1979) bija latviešu karavīrs un literāts.

Skatīt Latgale un Arnolds Šiņķis

Arturs Eižens Zalsters

Arturs Eižens Zalsters (dzimis, miris) bija inženieris konstruktors nestandarta iekārtu konstruēšanā, seno laivu pētnieks un konstruktors, jūrniecības vēstures pētnieks, ķīmijas un ķīmijas tehnoloģiju vēstures pētnieks, hidroloģijas pētnieks, gleznotājs un akvarelists.

Skatīt Latgale un Arturs Eižens Zalsters

Atbrīvošanas aleja

Atbrīvošanas aleja ir galvenā iela Rēzeknē, tās kopējais garums ir 5,5 km.

Skatīt Latgale un Atbrīvošanas aleja

Audriņu pagasts

Audriņu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība Latgalē.

Skatīt Latgale un Audriņu pagasts

Augšdaugava

Augšdaugava ir aizsargājamo ainavu apvidus Latgalē, Augšdaugavas un Krāslavas novados.

Skatīt Latgale un Augšdaugava

Augšzemnieku dialekts

Dialektu izplatība Latvijas teritorijā. Augšzemnieku dialekts ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.

Skatīt Latgale un Augšzemnieku dialekts

Augusts Apsītis-Apse

Augusts Apsītis-Apse (1895-1947) bija latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.

Skatīt Latgale un Augusts Apsītis-Apse

Aukštaitija

Aukštaitija ir lielākais no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, ko viduslaikos apdzīvojuši ne tikai aukstaiši, bet arī sēļi un zemgaļi.

Skatīt Latgale un Aukštaitija

Aulejas baznīca

Aulejas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Skatīt Latgale un Aulejas baznīca

Auseklis

Auseklis var būt.

Skatīt Latgale un Auseklis

Auseklis (laikraksts)

Auseklis bija trešais regulāri iznākošais vispārējs un katoļu Latgales laikraksts latgaliešu valodā, kas radās pirmās nacionālās atmodas Latgalē sākumposmā 1906.

Skatīt Latgale un Auseklis (laikraksts)

Austras koks

Austras koks (arī Saules koks, Pasaules krūms, Pasaules koks, ozoliņš, dižais krūms, eglīte) ir mitoloģisks tēls latviešu mitoloģijā, kā arī ornaments.

Skatīt Latgale un Austras koks

Austrumi Linux

Austrumi Linux jeb Austrumlatvijas Linukss ir kompakta izmēra (piemēram, versija 3.7.7 aizņem 329 MB) Linux distributīvs.

Skatīt Latgale un Austrumi Linux

Autoceļš A12 (Latvija)

| | A12 autoceļš Jēkabpils—Rēzekne—Ludza—Krievijas robeža (Terehova) ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Jēkabpili (autoceļu A6) ar Rēzekni un Ludzu un aiz Latvijas-Krievijas robežas ar Krievijas federālo autoceļu M9.

Skatīt Latgale un Autoceļš A12 (Latvija)

Autoceļš A13 (Latvija)

| | A13 autoceļš Krievijas robeža (Grebņeva)—Rēzekne—Daugavpils—Lietuvas robeža (Medumi) ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno Krievijas robežu pie Grebņovas caur Rēzekni un Daugavpili ar Lietuvas robežu pie Medumiem.

Skatīt Latgale un Autoceļš A13 (Latvija)

Autoceļš A14 (Latvija)

| | A14 autoceļš Daugavpils apvedceļš (Kalkūni—Tilti) ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas, apejot Daugavpili, savieno autoceļus A6 un A13.

Skatīt Latgale un Autoceļš A14 (Latvija)

Autoceļš A15 (Latvija)

| | A15 autoceļš Rēzeknes apvedceļš ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas, apejot Rēzekni, savieno autoceļus A12 un A13.

Skatīt Latgale un Autoceļš A15 (Latvija)

Autoceļš A6 (Latvija)

| | A6 autoceļš Rīga—Daugavpils—Krāslava—Baltkrievijas robeža (Pāternieki), arī Daugavpils šoseja ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno galvaspilsētu Rīgu ar Daugavpili un tālāk ar Baltkrievijas robežu.

Skatīt Latgale un Autoceļš A6 (Latvija)

Autoceļš P136

; uz Zilupi | | P136 autoceļš Ludza—Brigi—Zilupe ir reģionālais autoceļš, kas savieno autoceļu A12 pie Ludzas ar autoceļu A12 (P52) Rakšinā pie Zilupes.

Skatīt Latgale un Autoceļš P136

Autoceļš P36

| | P36 autoceļš Rēzekne—Gulbene ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Rēzekni ar Gulbeni.

Skatīt Latgale un Autoceļš P36

Autoceļš P42

| | P42 autoceļš Viļaka—Zaiceva—Krievijas robeža (Pededze) ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu P35 3 km no Viļakas caur Kupravu un Liepnu ar Latvijas-Krievijas robežas robežkontroles punktu «Pededze».

Skatīt Latgale un Autoceļš P42

Autoceļš P45

| | P45 autoceļš Viļaka—Kārsava ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Viļaku caur Baltinavu ar autoceļu A13 Kārsavā.

Skatīt Latgale un Autoceļš P45

Autoceļš P46

| | P46 autoceļš Dubļeva—Cērpene ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu P35 Dubļavā pie Balviem ar autoceļu P45 Cērpenē.

Skatīt Latgale un Autoceļš P46

Autoceļš P47

| | P47 autoceļš Balvi—Kapūne ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Balvus caur Rugājiem ar autoceļu P36 pie Kapūnes.

Skatīt Latgale un Autoceļš P47

Autoceļš P48

| | P48 autoceļš Kārsava—Tilža—Dubļukalns ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu P45 pie Kārsavas caur Tilžu ar autoceļu P47 Dubļukolnā.

Skatīt Latgale un Autoceļš P48

Autoceļš P49

| | P49 autoceļš Kārsava—Ludza—Ezernieki ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Kārsavu ar autoceļu A12 Ludzā un tālāk ar Ezerniekiem.

Skatīt Latgale un Autoceļš P49

Autoceļš P50

| | P50 autoceļš Kārsava—Krievijas robeža (Aizgārša) ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A13 pie Kārsavas ar nestrādājošo robežkontroles punktu «Aizgārša» Goliševā pie Krievijas robežas.

Skatīt Latgale un Autoceļš P50

Autoceļš P52

| | P52 autoceļš Zilupe—Šķaune—Ezernieki ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A12 un Zilupes pilsētu caur Šķauni ar Ezerniekiem pie autoceļa P55.

Skatīt Latgale un Autoceļš P52

Autoceļš P54

| | P54 autoceļš Rēzekne—Greiškāni ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A13 Rēzeknes centrā ar autoceļu A12 austrumos no pilsētas (Greiškānos).

Skatīt Latgale un Autoceļš P54

Autoceļš P55

| | P55 autoceļš Rēzekne—Dagda ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A13 Rēzeknē caur Kaunatu un Ezerniekiem ar Dagdu.

Skatīt Latgale un Autoceļš P55

Autoceļš P56

| | P56 autoceļš Malta—Kaunata ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A13 pie Maltas gar Rāznas ezera dienvidu krastu ar autoceļu P55 pie Kaunatas.

Skatīt Latgale un Autoceļš P56

Autoceļš P57

| | P57 autoceļš Malta—Sloboda ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A13 Maltā caur Pušu un Andrupeni ar autoceļu P60 Dagdas Slobodā.

Skatīt Latgale un Autoceļš P57

Autoceļš P58

| | P58 autoceļš Viļāni—Preiļi—Špoģi ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A12 Viļānos caur Preiļiem ar autoceļu A13 pie Špoģiem.

Skatīt Latgale un Autoceļš P58

Autoceļš P59

| | P59 autoceļš Viļāni—Ružina—Malta ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu Viļānus caur Tiskādiem un Vecružinu ar autoceļu A13 Maltā.

Skatīt Latgale un Autoceļš P59

Autoceļš P60

| | P60 autoceļš Dagda—Aglona ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Dagdu ar Aglonu.

Skatīt Latgale un Autoceļš P60

Autoceļš P61

| | P61 autoceļš Krāslava—Dagda ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A6 Krāslavā ar Dagdu.

Skatīt Latgale un Autoceļš P61

Autoceļš P62

| | P62 autoceļš Krāslava—Preiļi—Madona (Madonas apvedceļš) ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Krāslavu caur Preiļiem ar Madonu.

Skatīt Latgale un Autoceļš P62

Autoceļš P63

| | P63 autoceļš Līvāni—Preiļi ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A6 Līvānos ar Preiļiem.

Skatīt Latgale un Autoceļš P63

Autoceļš P64

| | P63 autoceļš Višķi—Nīcgale ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Višķus ar autoceļu A13 Špoģos un tālāk caur Kalupi ar autoceļu A6 pie Nīcgales.

Skatīt Latgale un Autoceļš P64

Autoceļš P65

| | P65 autoceļš Stropi—Krauja ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A13 Vecstropos caur Krauju ar autoceļu A6 Teivānos.

Skatīt Latgale un Autoceļš P65

Autoceļš P67

| | P67 autoceļš Daugavpils—Tilti ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Daugavpils centru (autoceļu A13) ar autoceļu A6 un Daugavpils apvedceļu A14 ziemeļrietumos no pilsētas.

Skatīt Latgale un Autoceļš P67

Autoceļš P84

| | P84 autoceļš Madona—Varakļāni ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno Madonu caur Barkavu ar autoceļu A12 Sileniekos 5 km no Varakļāniem.

Skatīt Latgale un Autoceļš P84

Autoceļš V536

V536 autoceļš Krivanda—Ustinova bija Latvijas vietējais autoceļš, kas savienoja autoceļu V508 Krivandā caur Ustinovu ar Krievijas robežu Līdumnieku pagastā.

Skatīt Latgale un Autoceļš V536

Autoceļš V550

V550 autoceļš Bērzgale—Sarkaņi—Greiškāni ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu V600 pie Bērzgales caur Sarkaņiem ar autoceļu A12 (E22) Greiškānos.

Skatīt Latgale un Autoceļš V550

Autoceļš V551

V551 autoceļš Bratova—Lūznava—Vertukšņa ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu P55 Treuhos caur Bratovu, Ismeriem un Skradeļiem ar autoceļu A13 (E262) Vertukšnē.

Skatīt Latgale un Autoceļš V551

Autoceļš V552

V552 autoceļš Ciskādi—Dricāni ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu V580 pie Ciskādiem caur Sakstagalu un Liužu ar autoceļu P36 Dricānos.

Skatīt Latgale un Autoceļš V552

Autoceļš V554

V554 autoceļš Dekšāre—Varakļānu stacija ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu V735 pie Brangovas un Stiukām (netālu no Dekšārēm) ar dzelzceļa staciju "Varakļāni".

Skatīt Latgale un Autoceļš V554

Autoceļš V555

V555 autoceļš Dziļāri—Rogovka ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu P36 pie Dziļāriem ar autoceļiem V499, V529 un V593 Rogovkas centrā.

Skatīt Latgale un Autoceļš V555

Autoceļš V563

V563 autoceļš Greiškāni—Sprūževa ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu A12 (E22) Greiškānos ar autoceļu V579 Sprūževā.

Skatīt Latgale un Autoceļš V563

Autoceļš V564

V564 autoceļš Janopole—Rozuļmuiža ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu P55 Janopolē ar autoceļu V579 Rozeļmuižā.

Skatīt Latgale un Autoceļš V564

Autoceļš V566

V566 autoceļš Kaunata—Rundēni ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu V579 Kaunatā ar autoceļu V517 Rundēnos.

Skatīt Latgale un Autoceļš V566

Autoceļš V567

V567 autoceļš Krieviņi—Lendži ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu A13 pie Lejas Ančupāniem ar autoceļu V550 pie Lendžiem.

Skatīt Latgale un Autoceļš V567

Autoceļš V575

V575 autoceļš jeb pievedceļš lidlaukam ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu P36 Zeltiņos ar Rēzeknes lidlauku Kuciņos.

Skatīt Latgale un Autoceļš V575

Autoceļš V577

V577 autoceļš Puša—Krāce—Silajāņi—Riebiņi ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu P57 pie Pušas caur Feimaņiem un Silajāņiem ar autoceļu P58 Riebiņos.

Skatīt Latgale un Autoceļš V577

Autoceļš V578

V578 autoceļš Ratnieki—Baltiņi ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu V564 Ratniekos ar Otriem Baltiņiem.

Skatīt Latgale un Autoceļš V578

Autoceļš V579

V579 autoceļš Rēzekne—Stoļerova—Kaunata ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno Rēzekni caur Sprūževu un Stoļerovu ar Kaunatu.

Skatīt Latgale un Autoceļš V579

Autoceļš V580

V580 autoceļš Rēzekne—Ciskādi—Ružina ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno Rēzekni caur Ciskādiem ar autoceļu P59 Tiskādos.

Skatīt Latgale un Autoceļš V580

Autoceļš V581

V581 autoceļš Ritiņi—Ismeri ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļus A13 un A15 (E262) pie Tēviņiem un Ritiņiem ar autoceļu V551 Ismeros.

Skatīt Latgale un Autoceļš V581

Autoceļš V586

V586 autoceļš Sondori—Burzava ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu A13 pie Sondoriem ar autoceļu V574 pie dzelzceļa līnijas Kārsava—Rēzekne, netālu no Djogiem un dzelzceļa stacijas „Burzava”.

Skatīt Latgale un Autoceļš V586

Autoceļš V590

V590 autoceļš Utāni—Virauda—Andrupene bija Latvijas vietējais autoceļš, kas savienoja autoceļu V599 pie Utāniem ar autoceļu V615 Andrupenē.

Skatīt Latgale un Autoceļš V590

Autoceļš V594

V594 autoceļš Viļāni—Guriliški—Mortišķi ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu P58 Viļānos caur Guriliškiem ar autoceļu V572 pie Mortiškiem.

Skatīt Latgale un Autoceļš V594

Autoceļš V596

V596 autoceļš Viļāni—Pilskalns—Nagļi ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļus A12 (E22) un P58 pie Viļāniem caur Piliskolnu ar autoceļu V592 pie Nagļiem.

Skatīt Latgale un Autoceļš V596

Autoceļš V599

V599 autoceļš Ismeri—Zosna—Andrupene ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno autoceļu V551 pie Ismeriem caur Zosnu ar autoceļu V615 Andrupenē.

Skatīt Latgale un Autoceļš V599

Autoceļš V673

| | V673 autoceļš Daugavpils—Elerne—Lielborne ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno Daugavpili caur Elerni ar Lielborni.

Skatīt Latgale un Autoceļš V673

Autoceļš V751

| | V751 autoceļš Upmala—Ančkini—Pieniņi-Kausa ir Latvijas vietējais autoceļš, kas savieno Upmalu caur Ančikiniem un Pieniņiem ar Kausu.

Skatīt Latgale un Autoceļš V751

Autonomā Igaunijas guberņa

Igauņu demonstrācija Petrogradā 1917. gada 8. aprīlī. Petrogradas igauņu karavīri prasa Igaunijas autonomiju 1917. gada 8. aprīlī. Padomju atbalstītāju demonstrācija Tallinā 1917. gada 18. jūnijā. Krievijas Republikas TKP lēmums par Narvas pievienošanu Igaunijai 1917. gada 29. (16.) novembrī.

Skatīt Latgale un Autonomā Igaunijas guberņa

Šķilbēnu muiža

Šķilbēnu muižas kungu māja 2007. gadā Šķilbēnu muiža bija Latgales muiža tagadējā Balvu novada Šķilbēnu pagasta teritorijā.

Skatīt Latgale un Šķilbēnu muiža

Šļahta

Poļu šļahtičs tradicionālajā sarmatu tērpā (17. gs.). Šļahta bija kopējs apzīmējums Polijas-Lietuvas kopvalsts dižciltīgo ģimeņu piederīgajiem.

Skatīt Latgale un Šļahta

Šņepstu pilskalns

Šņepstu pilskalns jeb Lielais kalns atrodas Latgalē, Preiļu novada Rušonas pagasta Šņepstos, valsts autoceļa P62 (Krāslava — Preiļi — Madona) labajā pusē.

Skatīt Latgale un Šņepstu pilskalns

Šmakovkas muzejs

Šmakovkas muzeja mazā zāle Šmakovkas muzeja lielā zāle Šmakovkas muzejs ir muzejs Daugavpilī, Rīgas ielā 22a.

Skatīt Latgale un Šmakovkas muzejs

Ķēstutis

Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.

Skatīt Latgale un Ķēstutis

Ķieģeļrūpniecība Latvijā

Priekules ķieģeļnīca pirms Otrā pasaules kara. Ķieģeļrūpniecība Latvijā ir viena no rūpniecības nozarēm, kas savu uzplaukumu piedzīvoja 19.

Skatīt Latgale un Ķieģeļrūpniecība Latvijā

Žagariņi

Žagariņi Žagariņi jeb zaķauši ir bajāru izcelsmes taukos vai eļļā vārīts lietuviešu konditorejas izstrādājums no rauga mīklas.

Skatīt Latgale un Žagariņi

Čiulis

Čiulis ir Latvijas nelatgaliešu novadu jeb Čiulejas (Čyuleja) iedzīvotāja apzīmējums latgaliešu valodā.

Skatīt Latgale un Čiulis

Čornajas pagasts

Čornajas pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība Latgalē.

Skatīt Latgale un Čornajas pagasts

Ādams Plāters

Ādams Plāters (1790—1862) bija Latgales muižnieks, arheologs un dabaszinātnieks.

Skatīt Latgale un Ādams Plāters

Ādolfs Erss

Ādolfs Erss (1885—1945) bija latviešu žurnālists un rakstnieks.

Skatīt Latgale un Ādolfs Erss

Āfrikas cūku mēris

Ausu cianoze ar Āfrikas mēri slimai cūkai Āfrikas cūku mēris (pestis africana suum) jeb Montgomerija slimība ir ļoti lipīga vīrusu slimība, ar ko slimo tikai cūkas.

Skatīt Latgale un Āfrikas cūku mēris

Balta (upe)

Balta (arī Balda) ir upe Latgalē, Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā.

Skatīt Latgale un Balta (upe)

Baltais āmulis

Baltais āmulis — Viscum album L. — ir daudzgadīgs ziemzaļš santalkoku dzimta (Santalaceae) krūms.

Skatīt Latgale un Baltais āmulis

Baltenlande

1919. gadā Antantes valstu ierosinātās Igaunijas, Livonijas un Kurzemes Republikas karte. Pamanāma neprecīzi iezīmētā robeža ar Lietuvas Republiku un kļūdainais Cēsu nosaukums (''Bendeni''). Sarkanās armijas okupētā Latgales daļa pagaidām attēlota Baltkrievijas Republikas sastāvā.

Skatīt Latgale un Baltenlande

Baltijas pārkrievošana

19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.

Skatīt Latgale un Baltijas pārkrievošana

Baltinavas novada ģerbonis

Baltinavas novada ģerbonis tika izveidots 2011.

Skatīt Latgale un Baltinavas novada ģerbonis

Baltinavas pagasts

Baltinavas pagasts ir teritoriāla teritorija Balvu novadā, Latgalē, 253 km no Rīgas Krievijas pierobežā.

Skatīt Latgale un Baltinavas pagasts

Baltkrievijas guberņa

Baltkrievijas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa Pāvila I Romanova valdīšanas laikā (1796—1802), kurā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Skatīt Latgale un Baltkrievijas guberņa

Balvi

Balvi ir pilsēta Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novada centrs.

Skatīt Latgale un Balvi

Balvu luterāņu baznīca

Balvu evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Daugavpils Diecēzes bīskapa Eināra Alpes prokatedrāle, Balvu prāvesta iecirkņa draudze.

Skatīt Latgale un Balvu luterāņu baznīca

Balvu muiža

Balvu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā. Balvu muižas pils pēc nodedzināšanas (1920). Balvu muiža bija viena no lielākajām Latgales muižām tagadējā Balvu novada teritorijā.

Skatīt Latgale un Balvu muiža

Balvu novads (2009—2021)

Balvu novads bija pašvaldība Latgalē.

Skatīt Latgale un Balvu novads (2009—2021)

Balvu rajons

Balvu rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949—1990) un Latvijas Republikas (1990—2009) sastāvā.

Skatīt Latgale un Balvu rajons

Balvu vēsture

Balvu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā Balvu vēsture aptver laika periodu kopš Balvu dibināšanas līdz mūsdienām.

Skatīt Latgale un Balvu vēsture

Bērzgales Dieva apredzības baznīca

Bērzgales Dieva apredzības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Skatīt Latgale un Bērzgales Dieva apredzības baznīca

Benedikts Skrinda

Benedikts Skrinda (Benedikts Skrynda, 1868—1947) bija katoļu priesteris un rakstnieks.

Skatīt Latgale un Benedikts Skrinda

Berlīnes papildvienošanās (1918)

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.

Skatīt Latgale un Berlīnes papildvienošanās (1918)

Bez PVN

Bez PVN ir indīroka mūzikas grupa no Latgales, kas tika izveidota 2003.

Skatīt Latgale un Bez PVN

Biķernieku pagasts

Biķernieku pagasts viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, rajona Latgales daļā.

Skatīt Latgale un Biķernieku pagasts

Biešona pilskalns

Biešona pilskalns (arī Biešēnu pilskalns) atrodas Latgalē, Preiļu novada Aglonas pagasta dienvidaustrumos.

Skatīt Latgale un Biešona pilskalns

Biruta Ozoliņa

Biruta Ozoliņa (dzimusi Biruta Kipļuka 1959. gada 8. janvārī Rēzeknē) ir latviešu koklētāja, dziedātāja un tautas mūziķe.

Skatīt Latgale un Biruta Ozoliņa

Bogdans Šahno

Bogdans Šahno (1868—1955) bija Latvijas poļu izcelsmes jurists un sabiedriskais darbinieks, Krievijas Impērijas Valsts Domes I sasaukuma deputāts no Vitebskas guberņas.

Skatīt Latgale un Bogdans Šahno

Bonifacova

Bonifacova ir ciems Balvu novada Bērzpils pagastā.

Skatīt Latgale un Bonifacova

Bonifacovas muiža

Bonifacovas muiža bija Latgales muiža tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta teritorijā.

Skatīt Latgale un Bonifacovas muiža

Braslavas apriņķis

Braslavas apriņķis Viļņas vojevodistes kartē. Braslavas apriņķis bija Polijas Otrās republikas teritoriāla vienība, ko izveidoja Poļu-padomju kara laikā 1919.

Skatīt Latgale un Braslavas apriņķis

Brāļi Skrindas

Brāļi Skrindas (bruoli Skryndys) bija Līksnas pagasta Liepas Mukānu (tagad Vaboles pagastā) saimnieku Donata un Apolonijas Skrindu dēli Benedikts Skrinda (1869—1947), Kazimirs Skrinda (1875—1919) un Antons Skrinda (1881—1918), pazīstami Latgales garīgās Atmodas kustības darbinieki.

Skatīt Latgale un Brāļi Skrindas

Brestļitovskas miera līgums

Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko).

Skatīt Latgale un Brestļitovskas miera līgums

Broņislavs Kudeiko

Broņislavs Kudeiko (1911—1941) bija Tautas Saeimas deputāts (1940) un Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts no Latgales vēlēšanu apgabala (1940—1941).

Skatīt Latgale un Broņislavs Kudeiko

Broņislavs Trubiņš

Broņislavs Trubiņš (1897—1946) bija latviešu skolotājs, Latvijas PSR Tautas komisāru padomes valsts kontroles tautas komisārs (1940—1941).

Skatīt Latgale un Broņislavs Trubiņš

Broks

Broks (sieviešu dzimtē Broka) ir ģermāņu cilmes uzvārds.

Skatīt Latgale un Broks

Bruno Bērziņš

Bruno Bērziņš (1909—1985) bija latviešu biologs, ornitologs, entomologs.

Skatīt Latgale un Bruno Bērziņš

Bukmuižas iela

Bukmuižas iela ir iela Rēzeknes pilsētas Dienvidu rajonā.

Skatīt Latgale un Bukmuižas iela

Bulduru konference

Konferences norises vieta - Bulduru viesnīca Rīgas Jūrmalā. Bulduru konference bija starptautiska pēc Pirmā pasaules kara izveidoto Baltijas jūras valstu starpvaldību konference, kas notika no 1920.

Skatīt Latgale un Bulduru konference

Bulis

Bulis (sieviešu dzimtē Bule) ir viens no populārākajiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem.

Skatīt Latgale un Bulis

Cārmaņa ezers (dabas parks)

Cārmaņa ezers ir dabas parks Latgalē.

Skatīt Latgale un Cārmaņa ezers (dabas parks)

Cēsu pulka skolnieku rota

Piemineklis rotas kareivjiem Cēsīs Cēsu pulka skolnieku rota (oficiāli — Cēsu pulka 8. rota) bija Latvijas armijas vienība Brīvības cīņu laikā.

Skatīt Latgale un Cēsu pulka skolnieku rota

Centrālās lielvalstis

Vācijas imperators Vilhelms II, Austroungārijas imperators Francis Jozefs I un sultāns Mehmeds V. Militārās savienības Eiropā Pirmā pasaules kara sākumā. Centrālās lielvalstis violetā krāsā, Antantes — pelēkā un neitrālās — dzeltenā. Centrālās lielvalstis jeb Četrsavienība bija četru valstu savienība Pirmajā pasaules karā, kas karoja pret Antanti.

Skatīt Latgale un Centrālās lielvalstis

Ciblas novads

Ciblas novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latgalē.

Skatīt Latgale un Ciblas novads

Cilvēka bērns

"Cilvēka bērns" ir 1956.

Skatīt Latgale un Cilvēka bērns

Cirīša ezers (dabas parks)

Cirīša ezers ir dabas parks Latgalē.

Skatīt Latgale un Cirīša ezers (dabas parks)

COVID-19 pirmais saslimstības vilnis Latvijā

Kaļķu iela Vecrīgā 2020. gada 22. marta vakarā. COVID-19 pirmais saslimstības vilnis Latvijā bija pirmais COVID-19 saslimstības pieauguma paaugstinājums COVID-19 pandēmijas laikā Latvijā, kas sākās ar pirmās SARS-CoV-2 inficētās pacientes diagnosticēšanu.

Skatīt Latgale un COVID-19 pirmais saslimstības vilnis Latvijā

Dagda

Dagda ir pilsēta Krāslavas novadā Latgalē.

Skatīt Latgale un Dagda

Dagdas iela (Rīga)

Dagdas iela ir iela Rīgā, Latgales priekšpilsētā, Maskavas forštatē.

Skatīt Latgale un Dagdas iela (Rīga)

Dagdas novads

Dagdas novads bija administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latgalē.

Skatīt Latgale un Dagdas novads

Dagdas rajons

Dagdas rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR sastāvā no 1950.

Skatīt Latgale un Dagdas rajons

Dainas

Āronu Matīsa „Mūsu Tautas dziesmas” (1888) Latviešu tautasdziesmas ''Mana baltā māmulīt'' pieraksts no F. Mēnija ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632) Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā.

Skatīt Latgale un Dainas

Daugavas loki

Daugavas loki ir Daugavas ielejas daļa, kā arī dabas parks Latgales dienvidaustrumos un Augšzemes austrumos.

Skatīt Latgale un Daugavas loki

Daugavpils

Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.

Skatīt Latgale un Daugavpils

Daugavpils (stacija)

Daugavpils ir dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils gala stacija, kas atrodas Latgalē, otrajā lielākajā Latvijas pilsētā Daugavpilī.

Skatīt Latgale un Daugavpils (stacija)

Daugavpils ģerbonis

Daugavpils pilsētas ģerbonis ir viens no Daugavpils pilsētas oficiālajiem simboliem.

Skatīt Latgale un Daugavpils ģerbonis

Daugavpils Jaunavas Marijas baznīca

Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca Daugavpilī, A. Pumpura iela 11a.

Skatīt Latgale un Daugavpils Jaunavas Marijas baznīca

Daugavpils novads

Daugavpils novads bija 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Latgalē un Sēlijā, kurā apvienoja 19 bijušā Daugavpils rajona pagastus.

Skatīt Latgale un Daugavpils novads

Daugavpils oranžais koris

Daugavpils oranžais koris ir koris no Latgales, kas tika izveidots 2008.

Skatīt Latgale un Daugavpils oranžais koris

Daugavpils rajons

Daugavpils rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Skatīt Latgale un Daugavpils rajons

Daugavpils Reģionālā slimnīca

Daugavpils reģionālā slimnīca ir IV līmeņa daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstniecības iestāde Vasarnīcu ielā 20, Daugavpilī, kurā ārstē ne tikai Daugavpils pilsētas un Augšdaugavas novada, bet arī visa Latgales reģiona iedzīvotājus.

Skatīt Latgale un Daugavpils Reģionālā slimnīca

Daugavpils Universitāte

Daugavpils Universitātes galvenā ēka mūsdienās Vecā Daugavpils Skolotāju institūta ēka Saules ielā (tolaik Pēterpils ielā 1/3). Daugavpils Universitāte (saīsināti DU) ir augstākās izglītības iestāde Latvijā, vienīgā universitāte Latgalē.

Skatīt Latgale un Daugavpils Universitāte

Daugavpils vēsture

Daugavpils 1912. gadā. Daugavpils vēsture ir daļa no Latgales vēstures kopš senās Daugavpils izveidošanās tagadējā Naujenes pilskalnā līdz mūsdienām.

Skatīt Latgale un Daugavpils vēsture

Decembra klimats Latvijā

Decembra klimats Latvijā.

Skatīt Latgale un Decembra klimats Latvijā

Desetnīki (Nautrēnu pagasts)

Desetnīki, latv.

Skatīt Latgale un Desetnīki (Nautrēnu pagasts)

Diližanss

Atjaunota pasta kariete. Diližanss (saīsinājums no carosse de diligence, "veiklā kariete") jeb pasta kariete bija zirgu vilkts slēgts transporta līdzeklis pasažieru un pasta pārvadāšanai no 17.

Skatīt Latgale un Diližanss

Divu Krastu Radio

Divu Krastu Radio ir reģionāla radiostacija, kas raida no Jēkabpils un Daugavpils un dzirdama Sēlijā, Latgales dienvidos un Vidzemes dienvidaustrumos.

Skatīt Latgale un Divu Krastu Radio

Dominikāņu ordenis

Sv. Dominiks Sprediķotāju ordenis, arī Brāļu Dominikāņu (Sprediķotāju) ordenis (pēc 15. gadsimta vairāk pazīstami kā Dominikāņu ordenis jeb Dominikāņi, saīsinājums: OP), bija sv. Dominika dibināts garīgais ordenis.

Skatīt Latgale un Dominikāņu ordenis

Dora Stučka

Dora Stučka, dzimusi Pliekšāne (1870-1950) bija tulkotāja un sabiedriska darbiniece, Jaunās strāvas dalībniece, Raiņa māsa, Pētera Stučkas sieva.

Skatīt Latgale un Dora Stučka

Dridža ezers (dabas parks)

Dridža ezers ir dabas parks Latgalē.

Skatīt Latgale un Dridža ezers (dabas parks)

Driksnas sils

Driksnas sils ir dabas parks Latgalē.

Skatīt Latgale un Driksnas sils

Drywa

Drywa bija Latgales laikraksts latgaliešu valodā, kas radās pirmās nacionālās atmodas Latgalē laikā 1908.

Skatīt Latgale un Drywa

Dubna (upe)

Dubna ir Daugavas vidusteces labā pieteka.

Skatīt Latgale un Dubna (upe)

Dubnas pagasts

Dubnas pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos, novada Latgales daļā.

Skatīt Latgale un Dubnas pagasts

Dukstigala baznīca

Dukstigala Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Skatīt Latgale un Dukstigala baznīca

Dvēseļu revīzijas

Loberģu muižas (''Blumbergshof'') 1858. gada dvēseļu revīzijas saraksta (''Revisions-Liste'') titullapa (vāciski). Dvēseļu revīzijas bija tautskaišu nosaukums Krievijas caristes (1719), vēlāk Krievijas Impērijas teritorijā.

Skatīt Latgale un Dvēseļu revīzijas

Dzelzava

Dzelzava ir ciems Madonas novadā, Dzelzavas pagasta un vietējas nozīmes pakalpojumu centrs.

Skatīt Latgale un Dzelzava

Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava

Dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava karte ar atzariem uz Rīgu un Kēnigsbergu (1862). Varšavas stacija Pēterburgā ap 1900. gadu Pleskavas stacija Rēzeknes stacija pēc 1905. gada Daugavpils dzelzceļa stacija ap 1900. gadu Senākais dzelzceļa tilts pār Daugavas upi Daugavpilī Viļņas dzelzceļa stacija ap 1915.

Skatīt Latgale un Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava

Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā

Vidzemes zemnieku nolikuma pirmā lapa (1819). Dzimtbūšanas atcelšana jeb zemnieku brīvlaišana Latvijas teritorijā notika 19.

Skatīt Latgale un Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā

Ebreju vēsture Latvijā

Ebreju vēsture Latvijā apkopo svarīgākos Latvijas ebreju kopienas vēstures posmus no Livonijas Konfederācijas laikiem 16.

Skatīt Latgale un Ebreju vēsture Latvijā

Eduards Kusiņš

Eduards Kusiņš (dzimis 1889. gadā Bebrenes pagastā, miris 1983. gada Maskavā) bija latviešu virsnieks, pulkvedis.

Skatīt Latgale un Eduards Kusiņš

Edvards Pavlovskis

Edvards Pavlovskis (dzimis Dagdas rajona Bērziņu ciema (Beresnes draudze) Pauļukalna sādžā) ir Romas katoļu Jelgavas diecēzes bīskaps, ordinēts 25.06.1975, konsekrēts 10.09.2011, aizstājot līdzšinējo bīskapu Antonu Justu.

Skatīt Latgale un Edvards Pavlovskis

Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums

Vēsturiskais reģions ir ģeogrāfiska teritorija, kas vēsturiski bijis kulturāli, etniski, lingvistiski vai politiski vienots, neatkarīgi no mūsdienu teritoriālajām robežām.

Skatīt Latgale un Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums

Emīlija Plātere

Emīlija Plātere (dzimusi, mirusi) bija Latgalē uzaugusi poļu, lietuviešu un baltkrievu nacionālā varone un folkloras vācēja.

Skatīt Latgale un Emīlija Plātere

Ernests Blanks

Ernests Blanks (1894-1972) bija latviešu publicists, rakstnieks un vēsturnieks.

Skatīt Latgale un Ernests Blanks

Ezerzeme (laikraksts)

Ezerzeme ir reģionālais laikraksts Krāslavas novadā.

Skatīt Latgale un Ezerzeme (laikraksts)

Fēnikss (grupa)

Fēnikss bija smagā metāla grupa no Ludzas, kas aktīvi darbojās 20.

Skatīt Latgale un Fēnikss (grupa)

Februāra klimats Latvijā

Februāra klimats Latvijā.

Skatīt Latgale un Februāra klimats Latvijā

Fogts

Kanuta Rusecka 1823. gada zīmējums, kurā attēlots poļu voits Fogts jeb voits ir apzīmējums valdnieka ieceltam ierēdnim kādas teritorijas pārvaldei.

Skatīt Latgale un Fogts

Fonds Nāc līdzās!

Nodibinājums “Fonds Nāc līdzās!” ir sabiedriskā labuma organizācija, kas darbojas uz statūtu pamata.

Skatīt Latgale un Fonds Nāc līdzās!

Francis Kemps

Francis Kemps (dzimis Makašēnu pagasta Sprūževas ciemā, miris Tomskas apgabalā) bija latviešu un latgaliešu literāts, politiķis un kultūras darbinieks.

Skatīt Latgale un Francis Kemps

Fraternitas Lettica

"Fraternitas Lettica" krāsu vairodziņš un cirķelis. Fraternitas Lettica (no latīņu Latviešu brālība) ir pirmā un vienīgā latviešu studentu korporācija, kas dibināta Maskavā.

Skatīt Latgale un Fraternitas Lettica

Frīdrihs Obšteins

Frīdrihs Obšteins (1878—1938) bija latviešu skolotājs un sabiedriskais darbinieks.

Skatīt Latgale un Frīdrihs Obšteins

Gaisma (laikraksts)

Gaisma bija pirmais regulārais Latgales laikraksts latgaliešu valodā, kas radās pirmās nacionālās atmodas Latgalē sākumposmā 1905.

Skatīt Latgale un Gaisma (laikraksts)

Genādijs Kuzmičevs

Genādijs Kuzmičevs (arī Kuzmičovs,; dzimis) ir Latvijas šahists un meistars korespondencšahā.

Skatīt Latgale un Genādijs Kuzmičevs

Gornajašu kapliča

Gornajašu (Gornijašu, Gurniešu, Gurnajiešu, Gornijiešu, Gurnejiešu) kapliča, viena no senākajām koka kapličām Latgalē, atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā.

Skatīt Latgale un Gornajašu kapliča

Green Novice

Green Novice ir 2005.

Skatīt Latgale un Green Novice

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Skatīt Latgale un Gregora kalendārs

Grifs (mitoloģija)

Venēcijā Grifs ir mitoloģiska būtne ar lauvas ķermeni, asti un pakaļējām kājām, ērgļa galvu un spārniem, ērgļa nagiem uz priekšējām kājām.

Skatīt Latgale un Grifs (mitoloģija)

Gunārs Klindžāns

Gunārs Klindžāns (dzimis Rēzeknē) ir latviešu lauksaimnieks, uzņēmējs un valsts darbinieks, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts (1990—1993).

Skatīt Latgale un Gunārs Klindžāns

Gustavs Manteifelis

Gustavs Manteifelis ( —) bija vācbaltu/poļu publicists, vēsturnieks, etnogrāfs, folklorists un izdevējs.

Skatīt Latgale un Gustavs Manteifelis

Harmonikas

Nikolaja Beloborodova harmonikas ar klavieru veida klaviatūru, 1878. gads. Harmonikas ir brīvo mēlīšu aerofona tipa mūzikas instruments.

Skatīt Latgale un Harmonikas

Herberts Cukurs

Herberts Cukurs (dzimis, miris) bija latviešu aviators un Latvijas armijas kapteinis, arī žurnālists.

Skatīt Latgale un Herberts Cukurs

Hilzeni

Hilzenu dzimtas ģerbonis Smoļenskas katoļu bīskaps Juris Nikolajs Hilzens (1692-1775) Hilzenu dzimtas celtā Dagdas katoļu baznīca (1741) Hilzeni ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči izsekojami līdz 14.

Skatīt Latgale un Hilzeni

Hugo Helmanis

Hugo Helmanis (1895—1941) bija Latvijas armijas virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Skatīt Latgale un Hugo Helmanis

Igaunijas brīvības cīņas

Igaunijas brīvības cīņas bija karš par neatkarīgu Igaunijas valsti no Sarkanās armijas iebrukuma 1918.

Skatīt Latgale un Igaunijas brīvības cīņas

Ignāts Jurevičs

Ignāts Jurevičs (miris 1816. gadā) bija dominikāņu ordeņa mūks, poļu dramaturgs.

Skatīt Latgale un Ignāts Jurevičs

III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Trešajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem veltīts izdevums (1888). Latviešu trešie vispārīgie dziedāšanas svētki notika no 1888. gada 18. līdz Rīgas esplanādē.

Skatīt Latgale un III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki

Ilga Šuplinska

Ilga Šuplinska (iepriekšējā laulībā Ilga Muižniece, dzimusi Dagdā) ir latviešu literatūrzinātniece, pasniedzēja un politiķe, 13. Saeimas deputāte.

Skatīt Latgale un Ilga Šuplinska

Ilze Sperga

Ilze Sperga (dzimusi 1978. gadā) ir latviešu dzejniece, zinātniece, sabiedriskā darbiniece.

Skatīt Latgale un Ilze Sperga

Imants Ziedonis

Imants Ziedonis (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, publicists, īsās prozas (epifāniju) autors, tulkotājs, scenārists.

Skatīt Latgale un Imants Ziedonis

Indricas baznīca

Indricas Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Skatīt Latgale un Indricas baznīca

Inflantijas vaivadija

Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.

Skatīt Latgale un Inflantijas vaivadija

Inga Ābele

Inga Ābele (īstā vārdā Ingrīda Ābele; dzimusi 1972. gada 5. oktobrī Rīgā) ir latviešu rakstniece, pazīstama galvenokārt kā prozaiķe un dramaturģe.

Skatīt Latgale un Inga Ābele

Iršu pagasts

Iršu pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos.

Skatīt Latgale un Iršu pagasts

Iskolats

Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.

Skatīt Latgale un Iskolats

Istras pauguraine

Istras pauguraine ir dabas parks Latgalē.

Skatīt Latgale un Istras pauguraine

IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki

IV Vispārīgo latviešu dziesmu un mūzikas svētku plakāts. IV Vispārīgie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki notika 1895. gada 15.—18.

Skatīt Latgale un IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki

Ivans III

Joans III Vasiļjevičs, tradicionāli latviski saukts par Jāni III, Ivans III (dzimis, miris), pazīstams arī kā Ivans Lielais (Иван Великий), bija Maskavas lielkņazs no 1462.

Skatīt Latgale un Ivans III

Ivans Jelagins

Ivans Jelagins (Иван Перфильевич Елагин; dzimis, miris) bija Krievijas armijas virsnieks.

Skatīt Latgale un Ivans Jelagins

Ivans Klementjevs

Ivans Klementjevs (dzimis Buntikos, Jēkabpils rajonā) ir Latvijas krievu izcelsmes kanoe airētājs un politiķis.

Skatīt Latgale un Ivans Klementjevs

IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Devīto latviešu dziesmu svētku plakāts (Raimonds Šiško, 1938). Devītie latviešu dziesmu svētki notika Rīgā no 1938. gada 16.

Skatīt Latgale un IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Jakovs Kuļņevs

Jakovs Kuļņevs (dzimis, miris) bija Ludzā dzimis un Ilzeskalnā apglabāts Krievijas Impērijas virsnieks, huzāru ģenerālmajors.

Skatīt Latgale un Jakovs Kuļņevs

Jans Šadurskis

Jans Šadurskis (miris) bija Latgales (Inflantijas) Šadursku dzimtas muižnieks, Žečpospolitas valsts darbinieks, Pušas muižas īpašnieks, Jezuītu ordeņa darbības atbalstītājs, jezuītu filozofa Staņislava Šadurska brālis.

Skatīt Latgale un Jans Šadurskis

Jaunā konservatīvā partija

Jaunā konservatīvā partija (no 2022. līdz 2023. gadam Konservatīvie) ir 2014.

Skatīt Latgale un Jaunā konservatīvā partija

Jānis Ancāns

Jānis Ancāns (1911—1945) bija latviešu agronoms.

Skatīt Latgale un Jānis Ancāns

Jānis Augusts Hilzens

Jānis (Jans) Augusts Hilzens (dzimis 1702. gadā, miris) bija Hilzenu dzimtai piederīgs Latgales (Inflantijas vaivadijas) muižnieks, sabiedriskais darbinieks, rakstnieks.

Skatīt Latgale un Jānis Augusts Hilzens

Jānis Ādamsons

Jānis Ādamsons (dzimis Turkos) ir bijušais padomju un Latvijas jūras kara flotes robežsardzes virsnieks.

Skatīt Latgale un Jānis Ādamsons

Jānis Benislavskis

Jānis Benislavskis (1735—1812) bija Romas Katoļu baznīcas bīskaps 18.

Skatīt Latgale un Jānis Benislavskis

Jānis Bulis

Jānis Bulis (dzimis Ludzas novada Brigos) ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps, ordinēts 22.05.1977, nominēts 08.05.1991., konsekrēts kā Liepājas diecēzes bīskaps 24.06.1991., nominēts kā Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps 07.12.1995., Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps no 06.01.1996.

Skatīt Latgale un Jānis Bulis

Jānis Endzelīns

Jānis Endzelīns (dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, latviešu valodas un citu baltu valodu pētnieks, salīdzināmās un vēsturiskās valodniecības speciālists.

Skatīt Latgale un Jānis Endzelīns

Jānis Klīdzējs

Jānis Klīdzējs (dzimis Viļānu pagasta Kurpniekos, miris Napas ielejā) bija pazīstams latviešu rakstnieks un dzejnieks no Latgales, pēc viņa romāna "Cilvēka bērns" motīviem uzņemta populārā režisora Jāņa Streiča tāda paša nosaukuma filma.

Skatīt Latgale un Jānis Klīdzējs

Jānis Krēsliņš (mākslinieks)

Jānis Krēsliņš (dzimis Alsviķu muižas „Kušku” mājās, miris pēc 1920. gada) bija latviešu folklorists, etnogrāfijas vērtību vācējs, daiļkrāsotājs, mākslinieks, fotogrāfs un žurnālists.

Skatīt Latgale un Jānis Krēsliņš (mākslinieks)

Jānis Lavenieks

Jānis Lavenieks (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Skatīt Latgale un Jānis Lavenieks

Jānis Liepiņš (virsnieks)

Jānis Liepiņš (—) bija Latvijas armijas ģenerālis (1940), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Skatīt Latgale un Jānis Liepiņš (virsnieks)

Jānis Mendriks

Jānis Mendriks Jānis Mendriks (1907—1953) bija priesteris katoļu draudzēs Latgalē un Sēlijā.

Skatīt Latgale un Jānis Mendriks

Jāzeps Rancāns

Jāzeps Rancāns (dzimis Ludzas apriņķa Zaļmuižas pagastā, miris Grandrepidsā, ASV) bija Romas katoļu baznīcas Markopoles titulārbīskaps, kā arī Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps, ordinēts 12.06.1911., nominēts 29.10.1923., konsekrēts 04.15.1924.

Skatīt Latgale un Jāzeps Rancāns

Jāzeps Roskošs

Jāzeps Roskošs (—) bija Latvijas politiķis.

Skatīt Latgale un Jāzeps Roskošs

Jūlija kalendārs

Jūlija kalendārs bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars (709. gadā ab urbe condita).

Skatīt Latgale un Jūlija kalendārs

Jūras krauklis

Jūras krauklis, jūraskrauklis jeb kormorāns, arī ūdenis (Phalacrocorax carbo) ir jūraskraukļu dzimtas (Phalacrocoracidae) pelikānveidīgais putns.

Skatīt Latgale un Jūras krauklis

Jēkabpils

Jēkabpils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, ietilpst Jēkabpils novadā un ir tā administratīvais centrs.

Skatīt Latgale un Jēkabpils

Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola

Vecā Jēkabpils tirdzniecības skolas ēka pie katoļu baznīcas. Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola, 1910. gadi. Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola bija viena no Jēkabpils skolām, kas darbojās no 1904.

Skatīt Latgale un Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola

Jēkabpils rajons

Jēkabpils rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Skatīt Latgale un Jēkabpils rajons

Jēkabpils reģionālā slimnīca

2011) Jēkabpils reģionālā slimnīca ir IV līmeņa reģionālā slimnīca, kas atrodas Andreja Pormaļa ielā 125 Jēkabpilī.

Skatīt Latgale un Jēkabpils reģionālā slimnīca

Jēkabpils Svētā Gara klosteris

Svētā Gara klosteris Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca Svētā Gara baznīca Jēkabpils Svētā Gara klosteris ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas vīriešu klosteris, kas atrodas Jēkabpilī, Brīvības ielā 200.

Skatīt Latgale un Jēkabpils Svētā Gara klosteris

Jelgavas katoļu katedrāle

Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes katedrāle, kā arī Jelgavas diecēzes bīskapa un Jelgavas dekanāta rezidence.

Skatīt Latgale un Jelgavas katoļu katedrāle

Jelgavas pamiers

Jelgavas pilsētas un cietokšņa plāns (no Zviedrijas kara arhīva 17. gs.). Jelgavas pamiers (poļu: Rozejm w Mitawie, zviedru: Stilleståndet i Mitaw) bija pagaidu izlīgums starp karojošajām pusēm Poļu-zviedru kara (1600-1629) trešā posma (1620—1622) noslēgumā.

Skatīt Latgale un Jelgavas pamiers

Jersika (valsts)

Jersika bija seno latgaļu valstisks veidojums ar pārvaldes centru Jersikas pilī.

Skatīt Latgale un Jersika (valsts)

Jersikas iela (Rīga)

Jersikas iela ir iela Rīgā, Latgales priekšpilsētā Maskavas forštatē.

Skatīt Latgale un Jersikas iela (Rīga)

Jezuīti

right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.

Skatīt Latgale un Jezuīti

Jezups Deglis

Jezups Deglis (1910—1941) bija latviešu žurnālists.

Skatīt Latgale un Jezups Deglis

Joanns Žuravskis

Joanns Žuravskis (dzimis 1867. gada 25. septembrī Ļaudonā, miris 1964 gada 31. martā Rīgā) bija Latvijas pareizticīgo baznīcas virspriesteris.

Skatīt Latgale un Joanns Žuravskis

Johans Freitāgs fon Loringhofe

Kapa plāksne Cēsu Sv. Jāņa baznīcā. šiliņa. Johans Freitāgs fon Loringhofe (vācu: Johann Freitag von Loringhofe, latīņu: Johannes Freytag) bija Livonijas ordeņa mestrs 1483.—1494.26.V.

Skatīt Latgale un Johans Freitāgs fon Loringhofe

Johans Martins fon Elmpts

Johans Martins fon Elmpts Johans Martins fon Elmpts (1726−1802) bija Krievijas Impērijas armijas ģenerālfeldmaršals, Svitenes muižas īpašnieks.

Skatīt Latgale un Johans Martins fon Elmpts

Jolanta Daiga

Jolanta Daiga (dzimusi Damska, 1920—1984) bija latviešu arheoloģe, vēstures zinātņu kandidāte.

Skatīt Latgale un Jolanta Daiga

Josifs Hops

Josifs Hops, arī Josifs Hopps (Jossif Hopp, dzimis, mirs) bija Latvijas armijas dižkareivis, 1921.

Skatīt Latgale un Josifs Hops

Jozefs Heinrihs fon der Borhs

Jozefs Heinrihs fon der Borhs (1751–1835) bija no Borhu dzimtas cēlies Latgales muižnieks, Preiļu muižas īpašnieks (1779–1835).

Skatīt Latgale un Jozefs Heinrihs fon der Borhs

Julijans Vaivods

Julijans Vaivods (dzimis Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā, miris Rīgā) bija Romas katoļu baznīcas kardināls, Lielās Makrianas titulārbīskaps, Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes apustuliskais administrators, ordinēts 07.04.1918., nominēts 10.11.1964., konsekrēts 18.11.1964, ievēlēts kardinālos 02.02.1983.

Skatīt Latgale un Julijans Vaivods

Juris Nikolajs Hilzens

Juris Nikolajs Hilzens jeb Ježijs Mikolajs Hilzens (dzimis, miris) bija Dagdā dzimis Latgales (Inflantijas) Hilzenu dzimtas garīdznieks, daudzu reliģisko rakstu autors, apkopotājs un izdevējs.

Skatīt Latgale un Juris Nikolajs Hilzens

Juris Viļums

Juris Viļums (dzimis) ir latviešu politiķis.

Skatīt Latgale un Juris Viļums

Juzefs Hilzens

Juzefs Ježijs Hilzens (dzimis, miris) bija Hilzenu dzimtai piederīgs Latgales muižnieks, sabiedriskais darbinieks, rakstnieks.

Skatīt Latgale un Juzefs Hilzens

Kadastrs Latvijā

Valmieras apkaimes pamatkarte – 1681. gads. Kadastrs Latvijas Republikā, kā to nosaka Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums, ir vienota uzskaites sistēma, kas, realizējot administratīvus, organizatoriskus un tehnoloģiskus procesus, nodrošina datu iegūšanu par valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to objektiem, zemes vienības daļām un to īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem, lietotājiem, nomniekiem, kā arī minēto datu uzturēšanu un izmantošanu.

Skatīt Latgale un Kadastrs Latvijā

Kadriļa

Latvijas Universitātes deju folkloras kopas "Dandari" dalībnieki dejo Rikavas kadriļu Kadriļa (kas savukārt no — 'četrstūris') — 18.– 19.

Skatīt Latgale un Kadriļa

Kalupe (nozīmju atdalīšana)

Kalupe var būt.

Skatīt Latgale un Kalupe (nozīmju atdalīšana)

Kalupes pagasts

Kalupes pagasts ir Augšdaugavas novada administratīva teritorija tā Latgales daļas ziemeļos.

Skatīt Latgale un Kalupes pagasts

Kameņecas Lielais akmens

Kameņecas Lielais akmens ir dižakmens, kas atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Jaunaglonas ciemā, bijušajā Kameņecas muižas parkā.

Skatīt Latgale un Kameņecas Lielais akmens

Kandža

Kandžas aparāts Kandža jeb šmakovka (Latgalē) ir mājas apstākļos iegūts stiprais spirtotais dzēriens, kurā etanola saturs var būt 30 līdz 80 tilpuma procentiem.

Skatīt Latgale un Kandža

Kapulauks

Arheoloģisko izrakumu gaitā atsegti skeleti Puzes Lejaskroga kapsētā Kapulauks jeb senkapi ir pirmskristietības laikmeta apbedījuma vieta, kas Latvijas teritorijā sastopami līdz 13.

Skatīt Latgale un Kapulauks

Karagājiens uz Nalseni (1235)

Karagājiens uz Nalseni notika 1235.

Skatīt Latgale un Karagājiens uz Nalseni (1235)

Kategrades pilskalns

Kategrades pilskalns atrodas Latgalē, Preiļu novada Rušonas pagasta Kategradē, Kategrades ezera ziemeļu krastā.

Skatīt Latgale un Kategrades pilskalns

Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275)

Latgali. Kauja pie Dinaburgas pils (Vecdaugavpils) notika Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282) laikā.

Skatīt Latgale un Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275)

Kauja pie Dubnas (ap 1273)

Latgali. 1273.

Skatīt Latgale un Kauja pie Dubnas (ap 1273)

Kazimirs Bujņickis

Kazimirs Bujņickis (1788—1878), arī Kazimers Buiņickis, bija Latvijas poļu rakstnieks un kultūras darbinieks, kurš iestājās par sociālajām reformām Latgalē.

Skatīt Latgale un Kazimirs Bujņickis

Kazimirs Duļbinskis

Kazimirs Duļbinskis (dzimis Viļakā, miris Viļakā) bija Romas katoļu baznīcas Gerāras titulārbīskaps, kā arī Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps, ordinēts 08.05.1932, nominēts 19.07.1946., konsekrēts 25.07.1947.

Skatīt Latgale un Kazimirs Duļbinskis

Kazimirs Skrinda

Kazimirs Skrinda (Kazimirs Skrynda, 1875—1919) bija katoļu priesteris, teoloģijas maģistrs, pedagogs un publicists.

Skatīt Latgale un Kazimirs Skrinda

Kārlis Irbe (1885—1966)

Kārlis Irbe ( —) bija Latvijas luterāņu garīdznieks un politiķis.

Skatīt Latgale un Kārlis Irbe (1885—1966)

Kārsava

Kārsava ir pilsēta Latgales austrumos, Ludzas novadā, netālu no Krievijas robežas, agrākā Kārsavas novada centrs.

Skatīt Latgale un Kārsava

Kārsavas novads

Kārsavas novads bija novads Latgales austrumos, kas izveidots 2009.

Skatīt Latgale un Kārsavas novads

Kārsavas rajons

Kārsavas rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR sastāvā no 1950.

Skatīt Latgale un Kārsavas rajons

Kārsavas vidusskola

Kārsavas vidusskola ir vispārizglītojoša skola Latgalē.

Skatīt Latgale un Kārsavas vidusskola

Klēts

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Klēts latviešu tradicionālajā viensētā ir savrupi celta ēka lielākoties pārtikas un ikdienā nelietojamā apģērba uzglabāšanai, tomēr klētī mēdza glabāt arī dažādas citas mantas.

Skatīt Latgale un Klēts

Kokina

Kokina (vīriešu dzimtē Kokins) ir viens no populārākajiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem.

Skatīt Latgale un Kokina

Kokins

Kokins (sieviešu dzimtē Kokina) ir viens no populārākajiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem.

Skatīt Latgale un Kokins

Kokle

Kokle jeb vēsturiski kokles (kūkles) ir latviešu strinkšķināmais stīgu instruments, kas kopā ar lietuviešu kanklēm, lībiešu kāndlu, igauņu kanneli, somu un karēļu kanteli, kā arī ziemeļrietumu krievu spārnveida gusļiem (крыловидные гусли) ietilpst Baltijas dienvidaustrumu apvidum raksturīgu un radniecīgu mūzikas instrumentu saimē — tā saucamajā Baltijas psaltērijā.

Skatīt Latgale un Kokle

Konkordija Valdemārija

Akadēmiskā biedrība konkordija "Valdemārija" (latīņu valodā: Concordia Valdemaria) ir brīvprātīga akadēmiska organizācija, kurā darbojas kā akadēmiski izglītotu cilvēku un studentu slēgta tipa apvienība uz mūžu ar latvisku interno dzīvi un tradīcijām.

Skatīt Latgale un Konkordija Valdemārija

Konstance Benislavska

Konstance Benislavska (1747—1806) bija Latvijas poļu cilmes Latgales dzejniece.

Skatīt Latgale un Konstance Benislavska

Konstantīns Budkēvičs

Konstantīns Romualds Budkēvičs kā Pēterburgas Svētās Katrīnas katoļu baznīcas prāvests Konstantīns Romualds Budkēvičs (1867—1923) bija Latgalē dzimis poļu priesteris Pleskavas, Vitebskas un Pēterburgas katoļu draudzēs, nogalināts PSRS represiju laikā.

Skatīt Latgale un Konstantīns Budkēvičs

Korklinīki (Nautrēnu pagasts)

Korklinīki ir ciems Rēzeknes novada, Nautrēnu pagasta ziemeļaustrumos un robežojas ar Kārsavas novadu.

Skatīt Latgale un Korklinīki (Nautrēnu pagasts)

Kozlovskis

Kozlovskis (sieviešu dzimtē Kozlovska (Kozlowska)) ir poļu cilmes uzvārds, viens no populārākajiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem.

Skatīt Latgale un Kozlovskis

Krauķis

Krauķis (Corvus frugilegus) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams Eirāzijā.

Skatīt Latgale un Krauķis

Krāslava

Krāslava ir pilsēta Latvijas dienvidaustrumos Daugavas abos krastos (Latgales un Sēlijas teritorijā), Krāslavas novada centrs.

Skatīt Latgale un Krāslava

Krāslava (nozīmju atdalīšana)

Krāslava var būt.

Skatīt Latgale un Krāslava (nozīmju atdalīšana)

Krāslavas novads (2001—2021)

Krāslavas novads bija pašvaldība Latgales dienviddaļā un Sēlijas austrumdaļā.

Skatīt Latgale un Krāslavas novads (2001—2021)

Krāslavas rajons

Krāslavas rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Skatīt Latgale un Krāslavas rajons

Krāslavas Romas katoļu baznīca

Krāslavas Svētā Ludviga Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Skatīt Latgale un Krāslavas Romas katoļu baznīca

Krīvs

Krīvs (prūšu: krive) bija seno baltu tautu galvenais priesteris un zintnieks, kurš pārraudzīja svēto uguni, vadīja reliģiskos rituālus, bedības un citus godus.

Skatīt Latgale un Krīvs

Krūze (Latgales keramika)

Krūze. Krūze. Krūze. Krūze ir viens no Latgales keramikas saimniecības trauku tipiem, ko lieto dzērieniem, visbiežāk alum un pienam.

Skatīt Latgale un Krūze (Latgales keramika)

Kreiču apmetne

Kreiču apmetne ar Kreiču kapulauku bija Ķemmes–bedrīšu keramikas kultūrai, vēlāk Auklas keramikas kultūrai piederīga akmens laikmeta un agrā bronzas laikmeta (3. g.tk. vidus p.m.ē. – 2. g.tk. vidus p.m.ē.) iedzīvotāju apdzīvota vieta pie Lielā Ludzas ezera Latgales austrumu daļā tagadējā Isnaudas ciemā Ludzas novada teritorijā.

Skatīt Latgale un Kreiču apmetne

Krievi

Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.

Skatīt Latgale un Krievi

Krievu valoda Latvijā

Krievu valoda Latvijā ir otrā izplatītākā Latvijas iedzīvotāju lietotā valoda.

Skatīt Latgale un Krievu valoda Latvijā

Krucifikss

Krucifikss dzīvojamā telpā Krucifikss sakrālā telpā Krucifikss ir krustā sistā Kristus tēls kā sakrālās tēlniecības forma kristīgajā pasaulē, Romas Katoļu baznīcas ietekmes sfērā.

Skatīt Latgale un Krucifikss

Krupenišķu pilskalns

Krupenišķu pilskalns atrodas Latgalē, Preiļu novada Rušonas pagasta austrumos, Zolvas ezera ziemeļu krastā.

Skatīt Latgale un Krupenišķu pilskalns

Krustpils

Krustpils ir Jēkabpils pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, kas no 1920.

Skatīt Latgale un Krustpils

Krustpils novads

Krustpils novads bija pašvaldība Latgalē, kurā bija apvienoti seši bijušā Jēkabpils rajona ziemeļu un austrumu daļas pagasti Daugavas labajā krastā.

Skatīt Latgale un Krustpils novads

Krustpils rajons

Krustpils rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR sastāvā no 1950.

Skatīt Latgale un Krustpils rajons

Krustpils vēsturiskais centrs

Krustpils pils. Rīgas iela. 2010. g. Rīgas iela 2010. g. Bijušā Krustpils ebreju skola, viena no daudzām pilsētas Latgales eklektikas stila celtnēm. Bijušais ugunsdzēsēju depo. 2010. g. Krustpils vēsturiskais centrs ir Jēkabpils pilsētas vēsturiskā centra daļa, kas atrodas Daugavas labajā krastā — pilsētas teritorijas vēsturiskajā iedalījumā.

Skatīt Latgale un Krustpils vēsturiskais centrs

Kubulu pagasts

Kubulu pagasts ir viena no Balvu novada teritoriālajām vienībām.

Skatīt Latgale un Kubulu pagasts

Kurjanovas ezers (dabas parks)

Kurjanovas ezers ir dabas parks Latgalē.

Skatīt Latgale un Kurjanovas ezers (dabas parks)

Kurna

Kurna ir ciems, oficiāli Kubulu ciema daļa, Balvu novada Kubulu pagastā.

Skatīt Latgale un Kurna

Kurtoša pilskalns

Kurtoša jeb Rušonas pilskalns atrodas Latgalē, Preiļu novada Rušonas pagastā Lielā Kurtoša ezera dienvidu krastā.

Skatīt Latgale un Kurtoša pilskalns

Kurzemes artilērijas pulks

Kurzemes divīzijas artilērijas pulka karavīri kaujas mācībās Kurzemes artilērijas pulka parāde (Liepājas Karosta, 1929) Kurzemes artilērijas pulks bija viens no Latvijas Bruņoto spēku artilērijas pulkiem, kas atradās 1. Kurzemes kājnieku divīzijas sastāvā.

Skatīt Latgale un Kurzemes artilērijas pulks

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Skatīt Latgale un Kurzemes guberņa

Laidze

Laidze ir ciems Talsu novada Laidzes pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Latgale un Laidze

Laiksne (grupa)

Laiksne ir 1993.

Skatīt Latgale un Laiksne (grupa)

Laizāne

Laizāne (vīriešu dzimtē Laizāns) ir latviešu cilmes uzvārds, viens no populārākajiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem, kas radies no vietvārda Laizāni.

Skatīt Latgale un Laizāne

Laizāns

Laizāns (sieviešu dzimtē Laizāne) ir izplatīts latviešu cilmes uzvārds, viens no populārākajiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem, kas radies no vietvārda Laizāni.

Skatīt Latgale un Laizāns

Landskoronas baznīca

Landskoronas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Skatīt Latgale un Landskoronas baznīca

Latgaļi

Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.

Skatīt Latgale un Latgaļi

Latgalīšu Kulturys Gazeta

Latgalīšu Kulturys Gazeta (LaKuGa; no latgaliešu valodas — 'Latgaliešu kultūras avīze') ir 2007.

Skatīt Latgale un Latgalīšu Kulturys Gazeta

Latgale (nozīmju atdalīšana)

Latgale var būt.

Skatīt Latgale un Latgale (nozīmju atdalīšana)

Latgales apakšvirsnieku rota

Latgales apakšvirsnieku rota jeb Latgales instruktoru rota bija viena no Latvijas zemessardzes latviešu nacionālajām vienībām, ko izveidoja Latvijas brīvības cīņu sākumā 1918.

Skatīt Latgale un Latgales apakšvirsnieku rota

Latgales atbrīvošana

Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" (1939., 1992.) Austrumu fronte 1919.g. 7. jūnijā Frontes līnija Latgales atbrīvošanas kauju beigās un galīgā Latvijas—Krievijas robeža Latgales atbrīvošana 1920.

Skatīt Latgale un Latgales atbrīvošana

Latgales augstiene

Latgales augstiene ir visplašākā Latvijas augstiene, tā atrodas Latvijas austrumdaļā.

Skatīt Latgale un Latgales augstiene

Latgales ciemu un ceļmalu krucifiksi

Krucifikss Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzeju. Latgales ciemu un ceļmalu krucifiksi ir kristīgās ticības simboli un sakrālās mākslas objekti, kas atrodas Latgalē visbiežāk ceļu malās vai krustcelēs.

Skatīt Latgale un Latgales ciemu un ceļmalu krucifiksi

Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī

Latgales dziesmu svētku plakāts (K. Freimanis, 1940). Latgales dziesmu svētku kopkoris Stropu kalna estrādē. Trešie Latgales apgabala dziesmu svētki bija vērienīgākie novadu dziesmu svētki, kuros kopkora koncerts notika svētdien, 1940.

Skatīt Latgale un Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī

Latgales futbola čempionāts

Latgales futbola čempionāts bija viens no sešiem Latvijas futbola 2. līgas reģionālajiem čempionātiem.

Skatīt Latgale un Latgales futbola čempionāts

Latgales futbola čempionāts 2008

Latgales futbola čempionāta 2008.

Skatīt Latgale un Latgales futbola čempionāts 2008

Latgales futbola čempionāts 2009

Latgales futbola čempionāta 2009.

Skatīt Latgale un Latgales futbola čempionāts 2009

Latgales futbola čempionāts 2010

2010.

Skatīt Latgale un Latgales futbola čempionāts 2010

Latgales ieņemšana (1941)

Vērmahta uzbrukuma galvenie virzieni Baltijā Vācu lidmašīna blakus padomju lidmašīnai, Daugavpils lidlauks Padomju BT tanki Daugavpils pēc ugunsgrēka Latgales ieņemšana bija nacistiskās Vācijas bruņoto spēku uzbrukuma operācija Latvijas austrumos Otrā pasaules kara pirmajās nedēļās, kas vainagojās ar Latgales ieņemšanu.

Skatīt Latgale un Latgales ieņemšana (1941)

Latgales iela

Latgales iela var būt.

Skatīt Latgale un Latgales iela

Latgales partija

Latgales partija ir politiskā partija, kas dibināta 2012.

Skatīt Latgale un Latgales partija

Latgales partizānu pulks

Latgales partizānu pulka karavīri Balvos Latgales partizānu pulks (-) bija Brīvības cīņu laikā izveidota Latvijas Bruņoto spēku vienība Latgales ziemeļu daļā, kas piedalījās Latgales atbrīvošanas kaujās.

Skatīt Latgale un Latgales partizānu pulks

Latgales pilskalni

Mākoņkalns 1999. gadā Latgales pilskalni ir latgaļu celti nocietinājumi Latgales pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam uzbrukumu gadījumā.

Skatīt Latgale un Latgales pilskalni

Latgales plānošanas reģions

Latgales plānošanas reģions ir atvasināta publiska persona, viens no pieciem Latvijas plānošanas reģioniem, kurš izveidots ar Reģionālās attīstības likumu un tās darbība tiek finansēta no valsts pamatbudžeta.

Skatīt Latgale un Latgales plānošanas reģions

Latgales podniecība

Polikarpa Čerņavska izgatavots dekoratīvais šķīvis Staņislava Vilcāna izgatavots dekoratīvais šķīvis Latgales podniecība jeb Latgales keramika (Latgolys keramika) ir tautas mākslas nozare, ar ko nodarbojas keramiķi—podnieki Latgalē.

Skatīt Latgale un Latgales podniecība

Latgales Radio

Latgales Radio jeb Latgolys Radeja ir reģionālā radiostacija, kas raida no Rēzeknes, galvenokārt latgaliešu valodā.

Skatīt Latgale un Latgales Radio

Latgales vēsture

guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.

Skatīt Latgale un Latgales vēsture

Latgales virsnieku rezerves rota

Latgales virsnieku rezerves rota bija viena no Latvijas zemessardzes latviešu nacionālajām vienībām, ko izveidoja Latvijas brīvības cīņu sākumā 1918.

Skatīt Latgale un Latgales virsnieku rezerves rota

Latgales Zemes padome

Latgales Zemes padomes deputāti Tautas padomē. Sēž no kreisās Frīdrihs Obšteins, Valērija Seile (frakcijas vadītāja), Antons Laizāns, Staņislavs Kambala. Stāv Pāvils Laizāns, Staņislavs Jaudzems, Jāzeps Trasuns, Ādams Turkopols. Latgales Zemes padome vai Latgales Pagaidu zemes padome bija 1917.

Skatīt Latgale un Latgales Zemes padome

Latgaliešu nacionālā atmoda

Pirmais latgaliešu laikraksts "Gaisma" Latgaliešu nacionālā atmoda bija Latgales latviešu nacionālā kustība laika posmā no 1904.

Skatīt Latgale un Latgaliešu nacionālā atmoda

Latgaliešu valoda

2021. gada administratīvi teritoriālās reformas). Latgaliešu (latgalīšu) jeb latgaļu valoda (latgaļu volūda) ir indoeiropiešu valodu saimes austrumbaltu atzara latviešu valodas dialekts.

Skatīt Latgale un Latgaliešu valoda

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Skatīt Latgale un Latvieši

Latviešu ornamenti

Lielvārdes tipa jostām raksturīgs ornaments Baltijas arheoloģiskajā materiālā fiksētie svastikas pamatvarianti Latviešu ornamenti jeb latviešu raksti ir vēstures gaitā pārmainījušās latviešu mitoloģiskās un piederības zīmes, kas pamazām zaudējušas savu sākotnējo nozīmi un saglabājušās kā rotājumu vai latviešu tautas tērpu elementi.

Skatīt Latgale un Latviešu ornamenti

Latviešu pagaidu nacionālā padome

E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.

Skatīt Latgale un Latviešu pagaidu nacionālā padome

Latviešu personvārdi

Latviešu personvārdus veido viens vai vairāki vārdi, kam seko uzvārds.

Skatīt Latgale un Latviešu personvārdi

Latviešu valoda

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Skatīt Latgale un Latviešu valoda

Latviešu vēsturisko zemju likums

Latviešu vēsturisko zemju likums ir 2021.

Skatīt Latgale un Latviešu vēsturisko zemju likums

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Skatīt Latgale un Latvija

Latvijas 1. Jātnieku pulks

1. Jātnieku pulka kareivju svinīgā ierinda. 1.

Skatīt Latgale un Latvijas 1. Jātnieku pulks

Latvijas administratīvais iedalījums

Latvijas administratīvais un teritoriālais iedalījums (kopš 2021. gada 1. jūlija). Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums pašvaldībās.

Skatīt Latgale un Latvijas administratīvais iedalījums

Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums

Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums ir 2020.

Skatīt Latgale un Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums

Latvijas apriņķi

Apriņķis bija otrā vai trešā līmeņa administratīvā vienība Latvijā no 16. gadsimta līdz 20. gadsimta vidum.

Skatīt Latgale un Latvijas apriņķi

Latvijas autonomijas idejas

Augusta Bīlenšteina 1884. gadā izveidotā latviešu valodas izplatības karte (''Lettisches Sprachgebiet''), kas vēlāk kalpoja vienotās Latvijas (Kurzemes, Vidzemes un Latgales) robežu iezīmēšanai. Latvijas autonomijas idejas bija latviešu politiskā nacionālisma izpausmes, kas aizsākās līdz ar tautas atmodu 19.

Skatīt Latgale un Latvijas autonomijas idejas

Latvijas čigāni

Latvijas romi jeb čigāni ir viena no Latvijas vēsturiskajām mazākumtautībām.

Skatīt Latgale un Latvijas čigāni

Latvijas ģeogrāfija

Latvija no kosmosa 2003. gada martā Rīgas līcis pie Daugavgrīvas. 2006. gada 29. janvāris Latvija atrodas Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Skatīt Latgale un Latvijas ģeogrāfija

Latvijas ģerbonis

Latvijas valsts ģerbonis apstiprināts Satversmes sapulcē 1921.

Skatīt Latgale un Latvijas ģerbonis

Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība

Tomskas apgabalu KPFSR (1972). Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība (LĻKJS), sākotnēji Latvijas Komunistiskā Darba Jaunatnes Savienība (LKDJS), bija 1919.

Skatīt Latgale un Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība

Latvijas baltkrievi

Latvijas baltkrievi ir trešā lielākā mazākumtautība pēc Latvijas krieviem un ukraiņiem.

Skatīt Latgale un Latvijas baltkrievi

Latvijas Bruņoto vilcienu pulks

Bruņoto vilcienu pulka krūšu zīme Latvijas Bruņoto vilcienu pulks bija Latvijas armijas bruņuvilcienu sakopojums, kura štābs atradās Rīgā.

Skatīt Latgale un Latvijas Bruņoto vilcienu pulks

Latvijas dabas rezervāti

Latvijā ir četri dabas rezervāti.

Skatīt Latgale un Latvijas dabas rezervāti

Latvijas demogrāfija

Latvijas populācijas piramīda 2020. gadā Latvijas demogrāfija ir Latvijas iedzīvotāju demogrāfisko rādītāju kopums, ietverot informāciju par Latvijas iedzīvotāju skaitu, tautību, urbanizācijas līmeni, dzimumstruktūru, vecumstruktūru un citiem rādītājiem.

Skatīt Latgale un Latvijas demogrāfija

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir 1924.

Skatīt Latgale un Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs

Latvijas grāmatizdevniecība

Latviešu nacionālā kustība un emancipācijas process 19. gadsimta otrajā pusē izveidoja grāmatniecības aizsākumu.

Skatīt Latgale un Latvijas grāmatizdevniecība

Latvijas igauņi

Dienvidigauņu dialekta izplatības areāls Igaunijas, Latvijas un Krievijas teritorijās 19. gadsimta beigās Latvijas igauņi ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībam.

Skatīt Latgale un Latvijas igauņi

Latvijas karogs

Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā.

Skatīt Latgale un Latvijas karogs

Latvijas karogu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā uzskaitīti vēsturiskie un pašreizējie Latvijas karogi.

Skatīt Latgale un Latvijas karogu uzskaitījums

Latvijas klimats

2006. gada 29. janvāris. 2008. gada 11. maijs. Lorupes grava. 1998. gada 11. oktobris. Latvijas klimatu lielā mērā nosaka tās teritorijas atrašanās mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.

Skatīt Latgale un Latvijas klimats

Latvijas Komunistiskā partija

Latvijas Komunistiskā partija bija marksistiska partija Latvijā 20. gadsimtā, valdošā partija Latvijas SPR un Latvijas PSR.

Skatīt Latgale un Latvijas Komunistiskā partija

Latvijas krievi

Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.

Skatīt Latgale un Latvijas krievi

Latvijas krievu vēsture

B.F.Rastrelli projektētā krievu pareizticīgā baznīca Jelgavā (18. gadsimts). Latvijas krievu vēsture ir daļa no Latvijas vēstures par Latvijas krievu etniskās kopienas veidošanos vairākos imigrācijas viļņos daudzu gadsimtu gaitā.

Skatīt Latgale un Latvijas krievu vēsture

Latvijas kultūras kanons

Latvijas kultūras kanons ir izcilāko un ievērojamāko Latvijas mākslas darbu un kultūras vērtību apkopojums.

Skatīt Latgale un Latvijas kultūras kanons

Latvijas kultūrvēsturiskie novadi

Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas 2021. gadā. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas līdz Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanai 2021. gadā. R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu valodas dialektu izplatība.

Skatīt Latgale un Latvijas kultūrvēsturiskie novadi

Latvijas mākslas vēsture

Vilhelms Purvītis "Ziema" (1910) Latvijas mākslas vēsture ir Latvijas mākslas vai latviešu izcelsmes mākslinieku mākslas vispārējā attīstības gaita, aplūkojot atsevišķus mākslas veidus, žanrus, virzienus un skolas.

Skatīt Latgale un Latvijas mākslas vēsture

Latvijas nosaukums

Lettland). Latvijas nosaukums ir apzīmējums mūsdienu Latvijas Republikas teritorijai dažādos laikos.

Skatīt Latgale un Latvijas nosaukums

Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)

Sarkanās armijas uzbrukums 1943.—1944. gadā Latvijas okupācijas hronoloģija 1944.—1945.

Skatīt Latgale un Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)

Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests

Latvijas Padomju valdības manifests 1918.

Skatīt Latgale un Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests

Latvijas Pareizticīgā Baznīca

Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle (1884) Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir neatkarīga Austrumu pareizticīgās baznīcas sastāvdaļa, kas līdz 2022.

Skatīt Latgale un Latvijas Pareizticīgā Baznīca

Latvijas poļi

Latvijas novados un republikas pilsētās (2010) Latvijas poļi ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām.

Skatīt Latgale un Latvijas poļi

Latvijas podniecība

Latvijas keramikas šķīvis ar gradientu zemes toņos Latvijas podniecība jeb keramika ir viena no valstī senākajām mākslas formām, radusies jau neolīta periodā.

Skatīt Latgale un Latvijas podniecība

Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture

Artūra Baumaņa glezna) Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11.

Skatīt Latgale un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.

Skatīt Latgale un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas speciālās ekonomiskās zonas

Latvijas speciālās ekonomiskās zonas ir Latvijas teritorijā esošās speciālās ekonomiskās zonas (SEZ).

Skatīt Latgale un Latvijas speciālās ekonomiskās zonas

Latvijas statistiskie reģioni

Latvijas novadu sadalījums statistiskos reģionos (pēc 2009). Latvijas statistiskie reģioni ir Latvijas teritoriālas vienības, kas izveidotas pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004.

Skatīt Latgale un Latvijas statistiskie reģioni

Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress

"Par padomju varu". Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju kongress Valmierā (Oto Skulmes glezna) Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress notika 1917.

Skatīt Latgale un Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress

Latvijas tiesu apgabali

Latvijas tiesu apgabali pirms 2018. gada. Ar krāsu toņiem iezīmētas rajonu un pilsētu tiesas. Tiesu apgabali ir Latvijas apgabaltiesu un tiesu namu darbības teritorijas.

Skatīt Latgale un Latvijas tiesu apgabali

Latvijas tumšgalve

Latvijas tumšgalve jeb Latvijas tumšgalves šķirnes aita ir viena no mājas aitas (Ovis aries) vilnas - gaļas šķirnēm, kas izveidota Latvijā, tās saīsinātais apzīmējums ir LT.

Skatīt Latgale un Latvijas tumšgalve

Latvijas valsts atzīšana de iure

Latvijas delegācija Parīzē pēc Sabiedroto Augstākās padomes ''de iure'' atzīšanas lēmuma saņemšanas 1921. gadā. 1. rindā no kreisās Miķelis Valters, Zigfrīds Anna Meierovics, Jānis Lazdiņš; 2. rindā no kreisās Oļģerds Grosvalds, Georgs Bisenieks, Jānis Tepfers.

Skatīt Latgale un Latvijas valsts atzīšana de iure

Latvijas valsts pasludināšana

V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918.

Skatīt Latgale un Latvijas valsts pasludināšana

Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums

Latvijas Valsts prezidenta standarts Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījumā apkopoti Latvijas valsts vadītāji no 1918.

Skatīt Latgale un Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums

Latvijas vēlēšanu apgabali

Vietu sadalījums vēlēšanu apgabalos Latvijas vēlēšanu apgabali ir 1920.

Skatīt Latgale un Latvijas vēlēšanu apgabali

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Skatīt Latgale un Latvijas vēsture

Latvijas vēstures hronoloģija

Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.

Skatīt Latgale un Latvijas vēstures hronoloģija

Latvijas zirgs

Latvijas zirgs ir viena no siltasiņu zirgu šķirnēm pasaulē, kas izveidota Latvijā.

Skatīt Latgale un Latvijas zirgs

Laukezers (dabas parks)

Laukezers ir dabas parks Latgalē, administratīvi izvietojies Jēkabpils novada Kūku pagastā.

Skatīt Latgale un Laukezers (dabas parks)

Līdaka

Parastā līdaka jeb vienkārši līdaka (Esox lucius) ir plēsīga saldūdens zivs ar torpēdveidīgu ķermeni.

Skatīt Latgale un Līdaka

Līgo dziesmas (Vīgneru Ernesta apdare)

Līgo dziesmas ir latviešu Jāņu dziesmu Vīgneru Ernesta apdares, ko dziesmu svētku kopkoris atskaņoja Sestajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1926.

Skatīt Latgale un Līgo dziesmas (Vīgneru Ernesta apdare)

Līksnas pagasts

Līksnas pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tās ziemeļos Daugavas labajā krastā, novada Latgales daļā.

Skatīt Latgale un Līksnas pagasts

Līvāni

Līvāni ir pilsēta Latgalē, Līvānu novada centrs.

Skatīt Latgale un Līvāni

Līvānu katoļu baznīca

Līvānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Skatīt Latgale un Līvānu katoļu baznīca

Līvānu novads

Līvānu novads ir 1999.

Skatīt Latgale un Līvānu novads

Līvānu rajons

Līvānu rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR sastāvā no 1950.

Skatīt Latgale un Līvānu rajons

Lēdmanes pagasts

Lēdmanes pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām.

Skatīt Latgale un Lēdmanes pagasts

Lendžu pagasts

Lendžu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība Latgalē.

Skatīt Latgale un Lendžu pagasts

Leonards Latkovskis (valodnieks)

Leonards Latkovskis vecākais (dzimis 1905. gada 14. septembrī Varakļānu pagasta Bokānos; miris 1991. gada 30. jūlijā Luisvilā, ASV) bija latviešu valodnieks un rakstnieks, latgaliešu etnogrāfs un folklorists.

Skatīt Latgale un Leonards Latkovskis (valodnieks)

Leons Plāters

Leons Plāters (1836—1863) bija Latgales muižnieks.

Skatīt Latgale un Leons Plāters

Lettgallia

"Lettgallia" krāsu vairodziņš un cirķelis. Lettgallia (no latīņu valodas — 'Latgale') ir trešā vecākā latviešu studentu korporācija, kas ir akadēmiska mūža organizācija, kura vieno latviešu studentus un augstskolu beigušos tautiešus — filistrus, sekojot vienotiem mērķiem, ideāliem, principiem, savstarpējās biedrošanās un sadzīves norisei, Latviski nacionālā garā, savos locekļos audzinot dziļu pienākumu sajūtu, drosmi aizstāvēt savu tautību, valsti, sabiedrību, katru savas sabiedrības locekli, sevi un patiesību.

Skatīt Latgale un Lettgallia

Lielais Liepukalns

Lielais Liepukalns ir 289,2 m augsts paugurs Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Latgales augstākais paugurs, piektais augstākais paugurs Latvijā.

Skatīt Latgale un Lielais Liepukalns

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Skatīt Latgale un Lielais Ziemeļu karš

Lieliskais piecinieks

«Lieliskais piecinieks» ir Latvijas Radio erudīcijas spēle.

Skatīt Latgale un Lieliskais piecinieks

Liepājas diecēze (Romas katoļu)

bīskapa un Liepājas diecēzes apustuliskā administratora Edvarda Pavlovska ģerbonis Liepājas diecēze (latīņu: diocesis - "pārvalde, province") ir Romas katoļu baznīcas sastāvdaļas Rīgas metropolijas noteikta teritorija jeb sufraganija, kas ietilpst Rīgas metropolijas kā Baznīcas provinces teritorijā.

Skatīt Latgale un Liepājas diecēze (Romas katoļu)

Lietuvas krusta kari

Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.

Skatīt Latgale un Lietuvas krusta kari

Lietuvas vēsture

Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.

Skatīt Latgale un Lietuvas vēsture

Lietuvēns

Lietuvēna krusta varianti Lietuvēns jeb lietonis, Latgales pusē saukts arī par lītūņu, latviešu folklorā ir mitoloģiska būtne — gars, kas naktīs žņaudz guļošos lopus un cilvēkus.

Skatīt Latgale un Lietuvēns

Lietuviešu valoda

Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.

Skatīt Latgale un Lietuviešu valoda

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Skatīt Latgale un Livonija

Livonijas Konfederācija

Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.

Skatīt Latgale un Livonijas Konfederācija

Ločmele

Ločmele (vīriešu dzimtē Ločmelis) ir viens no populārākajiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem.

Skatīt Latgale un Ločmele

Ločmelis

Ločmelis (sieviešu dzimtē Ločmele) ir viens no populārākajiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem.

Skatīt Latgale un Ločmelis

Logina

Logina (vīriešu dzimtē Logins) ir viens no populārākajiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem.

Skatīt Latgale un Logina

Logins

Logins (sieviešu dzimtē Logina) ir viens no populārākajiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem.

Skatīt Latgale un Logins

Lotigola

Lotigola bija seno latgaļu valsts vai novads 12.—13.

Skatīt Latgale un Lotigola

Lotigolas un Zemgales pakļaušana

Lotigolas un Zemgales pakļaušana bija Livonijas krusta karu posms, kas sākās pēc Lietuvas karaļa Mindauga atteikšanās no savienības ar Livonijas ordeni.

Skatīt Latgale un Lotigolas un Zemgales pakļaušana

LSDSP vēsture

2. Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo industrializāciju un rūpniecības attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, Jaunās strāvas rašanos Rīgā un pirmo nelegālo marksistisko grupu izveidošanos 19.

Skatīt Latgale un LSDSP vēsture

Ludza

Ludza ir sena Latgales pilsēta un Ludzas novada centrs gleznainā apvidū Lielā Ludzas ezera krastā.

Skatīt Latgale un Ludza

Ludza (nozīmju atdalīšana)

Ludza var būt.

Skatīt Latgale un Ludza (nozīmju atdalīšana)

Ludzas evaņģēliski luteriskā baznīca

Ludzas evaņģēliski luteriskā baznīca. Ludzas evaņģēliski luteriskā baznīca ir viena no vecākajām Latgales luterāņu baznīcām, kas atrodas Latgales ielā 116/23 Ludzā.

Skatīt Latgale un Ludzas evaņģēliski luteriskā baznīca

Ludzas katoļu baznīca

Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu baznīcas Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca Baznīcas ielā 54 Ludzā.

Skatīt Latgale un Ludzas katoļu baznīca

Ludzas novads (2009—2021)

Ludzas novads bija pašvaldība Latgales austrumos, kas izveidota 2009.

Skatīt Latgale un Ludzas novads (2009—2021)

Ludzas pils

Ludzas pilsdrupas 2007. gadā. Ludzas pils ir gotikas stilā celta viduslaiku cietokšņa drupas Ludzas centrā.

Skatīt Latgale un Ludzas pils

Ludzas rajons

Ludzas rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Skatīt Latgale un Ludzas rajons

Maģija

islandiešu spēka simbols Maģija (no (mageía)) ir pirmatnējās reliģijas forma un rituālu kopums, kurai raksturīga ticība pārdabisku spēku darbībai.

Skatīt Latgale un Maģija

Maļinovas pagasts

Maļinovas pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tā vidienē, novada Latgales daļā.

Skatīt Latgale un Maļinovas pagasts

Maija dziedājumi pie krusta

Maija dziedājumi pie krusta ir viena no spilgtākajām tautas dievbijības izpausmēm Latgalē.

Skatīt Latgale un Maija dziedājumi pie krusta

Maize

Dažādi maizes kukuļi Maize ir karstumā apstrādāts pārtikas produkts, ko gatavo no miltiem un ūdens, parasti pievienojot arī sāli un raugu.

Skatīt Latgale un Maize

Maksis Grīnguts

Maksis Grīnguts (dzimis, miris) bija Latvijas armijas seržants, 1920.

Skatīt Latgale un Maksis Grīnguts

Maliena

Augšzemnieku jeb malēniešu dialekta izplatība Latvijas austrumu daļā. Maliena ir agrāk lietots nosaukums, kurā dēvēja Latvijas novadus, kuros runā augšzemnieku dialektā Vidzemes austrumu daļā, reizumis arī Latgalē vai Sēlijā.

Skatīt Latgale un Maliena

Malnavas baznīca

Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu baznīca, kas atrodas Kārsavā, Latgales austrumu daļā.

Skatīt Latgale un Malnavas baznīca

Malnavas muiža

Nacionalizētā Malnavas muiža, 1922. gads Malnavas koledža, 2010. gads Malnavas muižas klēts Malnavas muižas vārti — "Baltie vārti" Latgales lauksaimniecības skola (1929), pa labi starp ēkām redzama 1941. gada Vērmahta kinohronikā nofilmētā ieeja. Malnavas muiža bija Latgales muiža tagadējā Ludzas novada, Malnavas pagasta centrā Malnavā.

Skatīt Latgale un Malnavas muiža

Malta (Maltas pagasts)

Malta (līdz 1936. gadam Borovaja) ir ciems Latvijas austrumu daļā, Latgalē.

Skatīt Latgale un Malta (Maltas pagasts)

Malta (upe)

Malta ir Maltas-Rēzeknes kanāla pieteka Krāslavas, Rēzeknes un Preiļu novados.

Skatīt Latgale un Malta (upe)

Malta (Viļānu pagasts)

Malta ir ciems Latvijas austrumu daļā, Latgalē, Rēzeknes novada Viļānu pagasta centrālajā daļā.

Skatīt Latgale un Malta (Viļānu pagasts)

Manteifeļi

Manteifeļu dzimtas ģerbonis 13. gadsimtā Manteifeļu-Cēgu dzimtas ģerbonis (1882) Manteifeļiem-Cēgēm piederējusī Kazdangas pils 2008. gadā Manteifeļi un Manteifeļi-Cēges ir dažādu dzimtu atzari, kuras priekšteči Pomerānijā izsekojami līdz 13.

Skatīt Latgale un Manteifeļi

Markovas pilskalns

Markovas pilskalns atrodas Latgalē, Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, starp Markovas un Slutišku sādžām.

Skatīt Latgale un Markovas pilskalns

Marta Bārbale

Marta Bārbale (dzimusi, mirusi) bija latviešu dzejniece un tulkotāja.

Skatīt Latgale un Marta Bārbale

Marta Staņa

Marta Zigrīda Staņa (dzimusi, mirusi) bija latviešu modernisma arhitekte, dizainere un skolotāja.

Skatīt Latgale un Marta Staņa

Maskavas forštate

Maskavas forštate (arī Maskavas priekšpilsēta, sarunvalodā Maskačka) ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā.

Skatīt Latgale un Maskavas forštate

Mazais susuris

Mazais susuris jeb lazdu susuris (Muscardinus avellanarius) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga mazo susuru ģintī (Muscardinus).

Skatīt Latgale un Mazais susuris

Mākoņkalns

Mākoņkalns (arī Padebešu kalns) ir 247,4 m augsts paugurs Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.

Skatīt Latgale un Mākoņkalns

Mārtiņš Abuls

Mārtiņš Abuls (—) bija Latvijas tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks.

Skatīt Latgale un Mārtiņš Abuls

Mēmais kino Latvijā

Režisors Sergejs Eizenšteins (dzimis Rīgā), viens no slavenākajiem mēmā kino režisoriem pasaulē Mēmā kino zvaigzne Marija Leiko (dzimusi Rīgā) Mēmais kino Latvijā ir viens no Latvijas kino vēstures periodiem (1920—1931),Pērkone, I. (2008).

Skatīt Latgale un Mēmais kino Latvijā

Meža susuris

Meža susuris (Dryomys nitedula) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.

Skatīt Latgale un Meža susuris

Mednis

Mednis (Tetrao urogallus) ir liels vistveidīgo kārtas putns, kas izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.

Skatīt Latgale un Mednis

Melnkakla gārgale

Melnkakla gārgale (Gavia arctica) ir gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kuram ir divas pasugas.

Skatīt Latgale un Melnkakla gārgale

Mihaels Jozefs fon der Borhs

Mihaels Jozefs fon der Borhs (1806 – 1881) bija no Borhu dzimtas cēlies Latgales muižnieks, Preiļu muižas īpašnieks (1835-1866), Vitebskas guberņas šļahtas maršals (marszałek szlachty), arheologs, vēsturnieks un rakstnieks.

Skatīt Latgale un Mihaels Jozefs fon der Borhs

Mihals Bedržickis

Mihals Bedržickis, arī Miķels Bedržickis (1874—1962) bija Latgales ārsts.

Skatīt Latgale un Mihals Bedržickis

Mirušo ofīcijs

Mirušo ofīcijs (ir stundu lūgšanu paveids katoļu baznīcā.

Skatīt Latgale un Mirušo ofīcijs

Modests Jūrdžs

Modests Jūrdžs (1928). Modests Jūrdžs (1902—1945) bija Latgales grāmatnieks.

Skatīt Latgale un Modests Jūrdžs

Mogiļevas metropolija

Mogiļevas metropolija jeb Mogiļevas arhidiecēze (Могилёвский архидиоцез) bija Romas katoļu baznīcas province Krievijas Impērijā.

Skatīt Latgale un Mogiļevas metropolija

Molotova—Ribentropa pakts

Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.

Skatīt Latgale un Molotova—Ribentropa pakts

Nagļu baznīca

Nagļu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Skatīt Latgale un Nagļu baznīca

Nalsene

Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.

Skatīt Latgale un Nalsene

Nameja gredzens (rotaslieta)

Nenoslēgtas formas sudraba Nameja gredzens. Īpašā dizaina vienlatnieks ar Nameja gredzena attēlu uz reversa. Nameja gredzens ir viena no latviešu rotaslietām.

Skatīt Latgale un Nameja gredzens (rotaslieta)

Naujenes pagasts

Naujenes pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tā austrumos, Latgales daļā Daugavas labajā krastā.

Skatīt Latgale un Naujenes pagasts

Nautrēnu baznīca

Otrā pasaules kara laikā visi baznīcu zvani bija jānodot pārkausēšanai, tas tika paslēpts ezerā.http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/latvijas-perles/zvans-varda-antons-un-ergeles-ar-1542-stabulem-dodamies-uz-rogov.a84885/ Latvijas Sabiedriskie Mediji. Latvijas Pērles - Rogovka Nautrēnu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Skatīt Latgale un Nautrēnu baznīca

Nautrēnu pagasts

Nautrēnu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība Latgalē.

Skatīt Latgale un Nautrēnu pagasts

Nīcgales pagasts

Nīcgales pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos, Latgales daļā.

Skatīt Latgale un Nīcgales pagasts

Niedras valdība

Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.

Skatīt Latgale un Niedras valdība

Nikodems Rancāns

Nikodems Rancāns (1870—1933) bija latviešu katoļu garīdznieks, Latgales Atmodas kustības darbinieks, rakstnieks, Latvijas vēstures pētnieks.

Skatīt Latgale un Nikodems Rancāns

Nikolajs Bogdanovs-Beļskis

Nikolajs Bogdanovs-Beļskis (1868—1945) bija Krievijas impērijas un Latvijas krievu gleznotājs.

Skatīt Latgale un Nikolajs Bogdanovs-Beļskis

Nikolajs Kampars

Nikolajs Kampars (Valka -, Milvoki) bija Latvijas un ASV jurists, žurnālists un šahists.

Skatīt Latgale un Nikolajs Kampars

Nikolajs Vanadziņš

Nikolajs Vanadziņš (dzimis, miris) bija latviešu ērģelnieks un mūzikas pedagogs.

Skatīt Latgale un Nikolajs Vanadziņš

Nometinājuma josla

Nometinājuma josla (1791-1917) Nometinājuma josla bija teritorija Krievijas Impērijas rietumu apgabalos, ārpus kuras saskaņā ar imperatores Katrīnas II rīkojumu (указ) bija aizliegts apmesties uz dzīvi ebrejiem (izņemot 1. ģildes tirgoņus, personas ar augstāko izglītību, reģistrētās prostitūtas, bijušās militārpersonas, kristītos ebrejus).

Skatīt Latgale un Nometinājuma josla

Novads

Novads ir valsts daļa, kas kultūras un bieži arī ģeogrāfiskā ziņā veido viendabīgu teritoriju.

Skatīt Latgale un Novads

Novembra klimats Latvijā

Novembra klimats Latvijā.

Skatīt Latgale un Novembra klimats Latvijā

Ogres rajons

Ogres rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Skatīt Latgale un Ogres rajons

Oktobra klimats Latvijā

Oktobra klimats Latvijā.

Skatīt Latgale un Oktobra klimats Latvijā

Operācija "Dūres sitiens"

Vācijas karaspēka uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas armija ieņemtajā Daugavpilī 1918. Operācija "Dūres sitiens" bija Vācijas Impērijas un Austroungārijas karaspēku militāra operācija Pirmā pasaules kara laikā no 1918.

Skatīt Latgale un Operācija "Dūres sitiens"

Opočka

Opočka ir Pleskavas apgabala pilsēta Krievijā pie Veļikajas upes.

Skatīt Latgale un Opočka

Oss

Oss ilustrācijā Oss (no — 'valnis, grēda') jeb kangars ir šaura, 5—10 m augsta, 0,1—10 km gara vaļņveida grēda ar stāvām nogāzēm, kas būtiski paceļas virs apkārtējās teritorijas.

Skatīt Latgale un Oss

Osvalds Kravalis

Osvalds Kravalis (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks un literatūrkritiķis.

Skatīt Latgale un Osvalds Kravalis

Osvalds Mednis

Osvalds Mednis (1898—1987) bija latviešu karavīrs un aktieris, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Skatīt Latgale un Osvalds Mednis

Otrais Ziemeļu karš

Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Skatīt Latgale un Otrais Ziemeļu karš

Padomju kaujinieki Latvijā

Padomju kaujinieki Latvijā bija vācu okupācijas laikā no PSRS iesūtīti un apgādāti kaujinieki.

Skatīt Latgale un Padomju kaujinieki Latvijā

Padomju Latvijas armija

Padomju Latvijas armija (PLA) bija Latvijas SPR bruņotie spēki Latvijas brīvības cīņu laikā, ko 1919.

Skatīt Latgale un Padomju Latvijas armija

Pagasts

Pagasts ir teritoriāli administratīvā iedalījuma vienība Latvijā un Igaunijā.

Skatīt Latgale un Pagasts

Pasienes baznīca

Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Skatīt Latgale un Pasienes baznīca

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Skatīt Latgale un Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pīters Miglinīks

Pīters Miglinīks (dzimis, miris) bija latgaliešu dziesminieks.

Skatīt Latgale un Pīters Miglinīks

Pēteris Baško

Pēteris Baško (1901—1969) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un žurnālists.

Skatīt Latgale un Pēteris Baško

Pēteris Lapainis

Pēteris Lapainis (1897-1990) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.

Skatīt Latgale un Pēteris Lapainis

Pēteris Radziņš

Pēteris Valdemārs Radziņš (—) bija latviešu virsnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis un komandieris no 1924.

Skatīt Latgale un Pēteris Radziņš

Pēteris Slavens

Pēteris Slavens (1874—1919) jeb Pēteris Slavēns bija latviešu virsnieks, Krievijas Impērijas armijas pulkvedis Pirmā pasaules kara laikā.

Skatīt Latgale un Pēteris Slavens

Pēteris Stučka

Kārlis Pētersons. Pēteris Stučka (1865—1932) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors.

Skatīt Latgale un Pēteris Stučka

Pēteris Supe

Pēteris Aivars Supe (segvārds "Cinītis", 1920-1946) bija agronoms un nacionālās pretošanās kustības vadītājs Latgalē, Latvijas nacionālo partizānu apvienības (LNPA) komandieris.

Skatīt Latgale un Pēteris Supe

Pēteris Zvagulis

Pēteris Zvagulis ( —) bija latviešu pedagogs un politiķis.

Skatīt Latgale un Pēteris Zvagulis

Pededze

Aiviekstē Pededze ir Aiviekstes labā pieteka; sākas Igaunijas Veru apriņķī, kur saucas Pedeci, 8 kilometrus tek pa Igaunijas un Krievijas robežu, tad dienvidrietumu-dienvidu virzienā pa Alūksnes, Gulbenes un Madonas novadiem, īsā posmā ir robežupe starp Gulbenes un Balvu novadiem.

Skatīt Latgale un Pededze

Pieguļa

Aleksandra Romana glezna „Zirgi mēnesnīcā. Pieguļā” (ap 1910. gadu) Pieguļa bija sena tradīcija, kopīgs zirgu ganīšanas veids naktī, kas pastāvēja aptuveni līdz 20.

Skatīt Latgale un Pieguļa

Piemineklis "Vienoti Latvijai"

"Vienoti Latvijai" jeb "Latgales Māra" Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" jeb "Latgales Māra" ir piemineklis Rēzeknes centrā, Atbrīvošanas alejā.

Skatīt Latgale un Piemineklis "Vienoti Latvijai"

Pietālava

Pietālavas novada teritorijas variācijasnepieciešama atsauce Pietālava („zeme pie Tālavas”) ir hipotētisks nosaukums seno letgaļu pilsnovadam ar centru tagadējās Pitalovas (Abrenes) apvidū.

Skatīt Latgale un Pietālava

Pieviltie

"Pieviltie" (sākotnējais nosaukums – "Norieta ēnas") ir 1961.

Skatīt Latgale un Pieviltie

Pildas baznīca

Pildas Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Skatīt Latgale un Pildas baznīca

Pilsēta pie upes

"Pilsēta pie upes" ir 2020.

Skatīt Latgale un Pilsēta pie upes

Pirmais Latgales latviešu kongress

Latvijas karogiem un lozungiem Rēzeknē. 1917. gada Latgales kongress. Plakāts skolu vajadzībām (autors Jēkabs Strazdiņš, ap 1935). Pirmo Latgales kongresu atstājušie dalībnieki (vidū sēž Andrivs Boriss (x) un Francis Kemps (xx)). Pirmais Latgales latviešu kongress 1917.

Skatīt Latgale un Pirmais Latgales latviešu kongress

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Skatīt Latgale un Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš Latvijā

Paziņojums par kara stāvokļa ieviešanu Vidzemes guberņā 1914. gada 31. (18.) jūlijā. Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Rīgas (''Gouv. Riga''), kā arī Vidzemes dienviddaļas (''LIVLAND'') un Latgales (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri.

Skatīt Latgale un Pirmais pasaules karš Latvijā

Pirmā pasaules kara Austrumu fronte

Pirmā pasaules kara Austrumu fronte 1917. gadā Pirmā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Pirmā pasaules kara (1914—1918) karadarbības teātriem, kurā Vācijas Impērija, Austroungārija un Bulgārijas Karaliste (no 1916), kas pārstāvēja Centrālās lielvalstis, cīnījās pret Krievijas Impēriju un Rumānijas Karalisti (no 1916), kas piederēja Antantei.

Skatīt Latgale un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte

Pirts iela (Rīga)

Pirts iela ir iela Rīgā, Latgales priekšpilsētā Maskavas forštatē.

Skatīt Latgale un Pirts iela (Rīga)

Plāteri

Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Plāteri jeb par Plāteriem saukti dzimtkungi no Brēles, pēc 1803.

Skatīt Latgale un Plāteri

Pleskavas guberņa

Pleskavas guberņa, arī Pleskavas vietniecība (Псковское наместничество 1777-1796) bija Krievijas impērijas guberņa (1772-1927), kurā neilgu laiku līdz 1776.

Skatīt Latgale un Pleskavas guberņa

Podniecība

Sanktpēterburgā notiekošajās Latgales kultūras dienās Podniecība ir amatniecības nozare, kurā no māla izgatavo dažādus izstrādājumus (visbiežāk traukus).

Skatīt Latgale un Podniecība

Poliščinas pilskalns

Poliščinas pilskalns jeb Gorodok atrodas Latgalē, Krāslavas novada Šķaunes pagasta Šķaunē, pie Šķaunes jaunajiem kapiem un valsts robežas ar Baltkrieviju.

Skatīt Latgale un Poliščinas pilskalns

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Skatīt Latgale un Polijas—Lietuvas ūnija

Polockas guberņa

Polockas guberņa jeb Polockas vietniecība bija Krievijas impērijas guberņa Katrīnas II valdīšanas laikā (1776-1796), kurā ietilpa arī trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Skatīt Latgale un Polockas guberņa

Precēj' mani precinīki

Precēj' mani precinīki ir latgaliešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, ko Septītajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1931.

Skatīt Latgale un Precēj' mani precinīki

Preiļi

Preiļi ir pilsēta (1928) Latvijas austrumos, Preiļu novada centrs.

Skatīt Latgale un Preiļi

Preiļu novads (2000—2021)

Preiļu novads bija pašvaldība Preiļu rajona centrālajā daļā, Latgalē.

Skatīt Latgale un Preiļu novads (2000—2021)

Preiļu rajons

Preiļu rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Skatīt Latgale un Preiļu rajons

Priedes

Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.

Skatīt Latgale un Priedes

PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenie papildprotokoli

PSRS un Vācijas 1939. gada 23. augusta līguma slepenā papildprotokola vācu versija. PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenajos papildprotokolos 1939. gadā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenie papildprotokoli bija slepenas papildus vienošanās starp Padomju Savienības un Vācijas valdībām par Ziemeļeiropas un Austrumeiropas sadalīšanu "interešu sfērās", kas patiesībā nozīmēja vienošanos par Polijas un četru Baltijas valstu (Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas) sadalīšanu un okupāciju, kā arī Rumānijas teritorijas samazināšanu.

Skatīt Latgale un PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenie papildprotokoli

Pusmuiža

Pusmuiža (arī HalbGutshof un Vorwerk) bija kādai muižai piederoša autonoma lauku lielsaimniecība ar zemi, apbūvi un iedzīvotājiem.

Skatīt Latgale un Pusmuiža

Rainis

Rainis, īstajā vārdā Jānis Krišjānis Pliekšāns, (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis.

Skatīt Latgale un Rainis

Raivis Dzintars

Raivis Dzintars (dzimis Rīgā) ir latviešu politiķis, nacionālistiskās jauniešu apvienības "Visu Latvijai!" dibinātājs, vēlāk tāda paša nosaukuma partijas pirmais priekšsēdētājs un Nacionālās apvienības viens no tās līdzpriekšsēdētājiem, pēc tam valdes priekšsēdētājs (no 2017.

Skatīt Latgale un Raivis Dzintars

Rāznas nacionālais parks

Rāznas nacionālais parks (līdz 2007. gadam Rāznas dabas parks) ir jaunākais un otrs lielākais no četriem Latvijas nacionālajiem parkiem.

Skatīt Latgale un Rāznas nacionālais parks

Rūdolfs Kandis

Rūdolfs Kandis (1901-1942) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks, pēdējais Latvijas Aviācijas pulka komandierisLatvijas kareivis, Nr.

Skatīt Latgale un Rūdolfs Kandis

Rīgas apriņķis

Rīgas apriņķis bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566—1582), Zviedru Vidzemes (1629—1721), Vidzemes guberņas (1721—1918), Baltijas hercogistes (1918), Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Skatīt Latgale un Rīgas apriņķis

Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu)

arhibīskapa — metropolīta Zbigņeva Stankeviča ģerbonis. Rīgas arhidiecēze (latīņu: diocesis - "pārvalde, province") ir Romas katoļu baznīcas sastāvdaļas — Rīgas metropolijas galvenā jeb arhidiecēze ar tai piederošo Baznīcas teritoriju, kurā savus pienākumus kā baznīcas garīgais un administratīvais galva veic Rīgas arhibīskaps — metropolīts, kuram pakļaujas pārējo Rīgas metropolijā ietilpstošo teritoriju jeb sufraganiju — Liepājas diecēzes, Jelgavas diecēzes un Rēzeknes-Aglonas diecēzes garīgie un administratīvie vadītāji bīskapi — sufragani.

Skatīt Latgale un Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu)

Rīgas Brāļu kapi

Rīgas Brāļu kapi ir valstiskas nozīmes memoriāls ansamblis, kurā apbedīti aptuveni divi tūkstoši karavīru.

Skatīt Latgale un Rīgas Brāļu kapi

Rīgas metropolija

Kulmas (1245-1566, resp. 1577) diecēzes. Rīgas metropolija (latīņu: metropolis - "mātes pilsēta") bija Romas katoļu baznīcas province Baltijas jūras austrumu krastā Ziemeļeiropā, kurā savus pienākumus kā baznīcas garīgais galva veica Rīgas arhibīskaps.

Skatīt Latgale un Rīgas metropolija

Rēzekne

Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.

Skatīt Latgale un Rēzekne

Rēzekne (nozīmju atdalīšana)

Rēzekne var būt.

Skatīt Latgale un Rēzekne (nozīmju atdalīšana)

Rēzekne (upe)

Rēzekne, saukta arī Rēzne, ir Lubāna pieteka Rēzeknes novadā un Rēzeknes pilsētā.

Skatīt Latgale un Rēzekne (upe)

Rēzeknes atbrīvošana (1920)

Rēzeknes atbrīvošanas operācija bija Latvijas bruņoto spēku uzbrukuma operācija, kas notika Latvijas brīvības cīņas noslēdzošās Latgales atbrīvošanas operācijas ietvaros.

Skatīt Latgale un Rēzeknes atbrīvošana (1920)

Rēzeknes ģerbonis

Rēzeknes pilsētas ģerbonis ir viens no Rēzeknes pilsētas oficiālajiem simboliem.

Skatīt Latgale un Rēzeknes ģerbonis

Rēzeknes mākslinieku kopa

Rēzeknes mākslinieku kopa bija mākslinieku kopa, kas sastāvēja no māksliniekiem, kas, eksistences līdzekļus meklēdami, bija apmetušies perifērijā, šajā pilsētā un māksliniekiem — rēzekniešiem.

Skatīt Latgale un Rēzeknes mākslinieku kopa

Rēzeknes novada speciālā pamatskola

Rēzeknes novada speciālā pamatskola ir Rēzeknes novada pašvaldības dibināta un pakļautībā esoša mācību iestāde, kuras darbības profils ir speciālā pamatizglītība bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, 1.

Skatīt Latgale un Rēzeknes novada speciālā pamatskola

Rēzeknes novads (2009—2021)

Rēzeknes novads bija pašvaldība Latgales vidū un pēc teritorijas platības lielākais Latvijas novads, aizņemot 2 524,1 km2.

Skatīt Latgale un Rēzeknes novads (2009—2021)

Rēzeknes Piena konservu kombināts

Rēzeknes Piena konservu kombināts (RPKK) bija piena konservu ražotne Rēzeknē, kura uzsāka ražošanu 1957.

Skatīt Latgale un Rēzeknes Piena konservu kombināts

Rēzeknes rajons

Rēzeknes rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.

Skatīt Latgale un Rēzeknes rajons

Rēzeknes vēsture

Rēzeknes pilsdrupas pilskalnā. Cirma ezera ziemeļu krastā) izrakumos atrastajiem materiāliem rekonstruētie tautastērpi Rēzeknes vēsture rakstos ir izsekojama līdz 1285.

Skatīt Latgale un Rēzeknes vēsture

Rēzeknes-Aglonas diecēze

bīskapa Jāņa Buļa ģerbonis. Rēzeknes-Aglonas diecēze (latīņu: diocesis - "pārvalde, province") ir Romas katoļu baznīcas sastāvdaļas Rīgas metropolijas noteikta teritorija jeb sufraganija, kas ietilpst Rīgas metropolijas kā Baznīcas provinces teritorijā.

Skatīt Latgale un Rēzeknes-Aglonas diecēze

Riebiņi

Riebiņi (agrāk Ribene) ir apdzīvota vieta Latgalē, Preiļu novadā.

Skatīt Latgale un Riebiņi

Riebiņu novads

Riebiņu novads bija 2004. gada teritoriālajā reformā izveidots novads Latgales rietumu daļā, kurā apvienojās seši bijušā Preiļu rajona pagasti.

Skatīt Latgale un Riebiņu novads

Rihards Zariņš

Rihards Zariņš jeb Zarriņš (—) bija latviešu grafiķis, ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā.

Skatīt Latgale un Rihards Zariņš

Rija

Vestienas pagasta „Rizgās” celta rija, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Džūkstes pagasta „Ļūpīšos” celta rija, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Rija bija daudzām Ziemeļaustrumeiropas tautām pazīstama celtne labības žāvēšanai un kulšanai.

Skatīt Latgale un Rija

Rušenicas pilskalns

Rušenicas pilskalns atrodas Latgalē, Preiļu novada Rušonas pagasta austrumos, mežā, Sekstu ezera rietumu krastā un Rušenicas upes labajā krastā.

Skatīt Latgale un Rušenicas pilskalns

Rušonas katoļu baznīca

Rušonas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Skatīt Latgale un Rušonas katoļu baznīca

Rušons (nozīmju atdalīšana)

Rušons var būt.

Skatīt Latgale un Rušons (nozīmju atdalīšana)

Rubuļu pilskalns

Rubuļu pilskalns atrodas Latgalē, Krāslavas novada Šķaunes pagasta Rubuļos.

Skatīt Latgale un Rubuļu pilskalns

Rugāji

Rugāji ir apdzīvota vieta Latgalē, Balvu novadā.

Skatīt Latgale un Rugāji

Rugāju novads

Rugāju novads bija 2009. gada teritoriālajā reformā izveidots novads Latgales ziemeļu daļā, kurā apvienoti bijušā Balvu rajona Rugāju un Lazdukalna pagasti.

Skatīt Latgale un Rugāju novads

Rundēnu pagasts

Rundēnu pagasts ir viena no Ludzas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos.

Skatīt Latgale un Rundēnu pagasts

Ruskulovas baznīca

Ruskulovas Lurdas Dievmātes Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Skatīt Latgale un Ruskulovas baznīca

Ruskulovas muiža

Ruskulovas muiža jeb Ruskulavas muiža bija Latgales muiža tagadējā Ludzas novada Salnavas pagasta un Balvu novada Tilžas pagasta teritorijā.

Skatīt Latgale un Ruskulovas muiža

Sakstagala pagasts

Sakstagala pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā rietumos, Rēzeknes upes kreisajā krastā.

Skatīt Latgale un Sakstagala pagasts

Sakstagals (nozīmju atdalīšana)

Sakstagals var būt.

Skatīt Latgale un Sakstagals (nozīmju atdalīšana)

Salnavas muiža

Salnavas muiža Salnavas muiža jeb Saļņevas muiža (no) bija Latgales muiža (18. - 20. gadsimta sākumā) tagadējā Ludzas novada Salnavas pagasta teritorijā.

Skatīt Latgale un Salnavas muiža

Saucējas

Saucējas ir 2003.

Skatīt Latgale un Saucējas

Sākla

„Sākla” bija viens no pirmajiem Latgales laikrakstiem latgaliešu valodā un pirmais Latgales mērena garīga satura katoļu laikraksts, kas radās pirmās nacionālās atmodas Latgalē sākumposmā 1906.

Skatīt Latgale un Sākla

Segvārds Vientulis

"Segvārds Vientulis" ir režisora Normunda Puča 2014.

Skatīt Latgale un Segvārds Vientulis

Separātisms

Separātisms (— 'atdalīts, atsevišķs') ir cilvēku grupas vēlme nošķirties, norobežoties no pārējiem valsts iedzīvotājiem, lai iegūtu autonomiju, vai pat vēlme pilnībā atdalīties no valsts.

Skatīt Latgale un Separātisms

Sergejs Duks

Sergejs Duks arī Sergejs Duka (1902-1973) bija latviešu mūziķis, koru diriģents.

Skatīt Latgale un Sergejs Duks

Siguldas vēsture

Siguldas vēsture aptver laiku kopš Turaidas un Siguldas piļu dibināšanas senajos Gaujas līvu pilsnovados līdz mūsdienām.

Skatīt Latgale un Siguldas vēsture

Sjarhejs Saharavs

Sjarhejs Saharavs (1880—1954) bija Latvijas baltkrievu sabiedriskais darbinieks, publicists, etnogrāfs, folklorists un pedagogs.

Skatīt Latgale un Sjarhejs Saharavs

Skaistkalnes katoļu baznīca

Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.

Skatīt Latgale un Skaistkalnes katoļu baznīca

Sloboda

Sloboda, slobodka (слободка;;, слобідка) jeb brīvciems bija noteiktas sociālas grupas apdzīvota vieta Austrumu ortodoksajai baznīcai piederīgo slāvu tautu un rumāņu apdzīvotajās zemēs no 12.—18. gadsimtā (kvartāls, priekšpilsēta, piepilsēta, ciems), kura kādu laiku bija daļēji atbrīvota no valsts nodokļiem un karaklausības.

Skatīt Latgale un Sloboda

Soikans

Soikans ir Latgales latviešu uzvārds.

Skatīt Latgale un Soikans

Sokolku pagasts

Sokolku pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība Latgalē.

Skatīt Latgale un Sokolku pagasts

Staņislavs Šadurskis

Staņislavs Šadurskis (dzimis, miris) bija Pušā dzimis Latgales (Inflantijas) Šadursku dzimtas jezuīts un filozofs, Viļņas Universitātes profesors.

Skatīt Latgale un Staņislavs Šadurskis

Staņislavs Čēmis

Staņislavs Čēmis jeb Staņislavs Čemis (1905—1944) bija Daugavpils atslēdznieks, Tautas Saeimas (1940) un Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts (1940-1941) no Latgales vēlēšanu apgabala.

Skatīt Latgale un Staņislavs Čēmis

Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs

Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs (dzimis, miris) bija muižu īpašnieks, grāfs, Latgales sabiedriskais darbinieks.

Skatīt Latgale un Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs

Staņislavs Ločmelis

Staņislavs Ločmelis (segvārds "Dūze", 1915-1945) bija nacionālās pretošanās kustības dalībnieks Latgalē, Latvijas nacionālo partizānu apvienības (LNPA) komandiera vietnieks.

Skatīt Latgale un Staņislavs Ločmelis

Staņislavs Saušs

Staņislavs Saušs (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs, preses darbinieks, publicists un grāmatizdevējs.

Skatīt Latgale un Staņislavs Saušs

Stabilitātei!

Stabilitātei! ir 2021.

Skatīt Latgale un Stabilitātei!

Stabule

Stabule ir caurulītes veida pūšamais mūzikas instruments, viens no senākajiem un izplatītākajiem Latvijas teritorijā spēlētajiem instrumentiem.

Skatīt Latgale un Stabule

Stanislavs Škutāns

Stanislavs Škutāns ir zinātnieks, teoloģijas doktors, viens no Latgales vēstures pētniekiem.

Skatīt Latgale un Stanislavs Škutāns

Stepans Morozovs

Stepans Morozovs (1902—1956) bija Grīvas (tagad Daugavpils daļa) strādnieks, nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas biedrs (1926), LKP Daugavpils rajona un pilsētas komitejas loceklis.

Skatīt Latgale un Stepans Morozovs

Strods

Strods (sieviešu dzimtē Strode) ir izplatīts latgaliešu cilmes uzvārds, kas cēlies no apvidvārda „strods” ar nozīmi 'strazds'.

Skatīt Latgale un Strods

Sutru pagasts

Sutru pagasts ir viena no Līvānu novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos Feimankas krastos.

Skatīt Latgale un Sutru pagasts

Svilpaunieks

Svilpaunieks ir no māla veidota doba figūriņa ar 1—2 skaņas caurumiņiem (parasti) un iepūtiena spraugu ar svilpes caurumu.

Skatīt Latgale un Svilpaunieks

Tautas Saimes grāmata

Tautas Saimes grāmata (TSG) ir pirmreizēja, ar roku rakstīta grāmata, kas veltīta Latvijas Valsts simtgadei.

Skatīt Latgale un Tautas Saimes grāmata

Tālava

Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.

Skatīt Latgale un Tālava

Tērbatas mācību apgabals

Tērbatas mācību apgabals (1803—1893), vēlāk Rīgas mācību apgabals (1893—1918) bija viens no Krievijas Impērijas, pēc 1917.

Skatīt Latgale un Tērbatas mācību apgabals

Televīzija Latvijā

Televīzija Latvijā tika ieviesta 1954.

Skatīt Latgale un Televīzija Latvijā

Tilžas luterāņu baznīca

Tilžas evaņģēliski luteriskā baznīca (2002). Tilžas evaņģēliski luteriskā baznīca ir viena Latgales luterāņu baznīcām, kas atrodas Tilžas pagasta Mežarejās.

Skatīt Latgale un Tilžas luterāņu baznīca

Tirzas kauja

Tirzas kauja bija kauja Livonijas kara otrajā gadā (1559), kurā krievu karaspēks sakāva Rīgas arhibīskapijas vasaļu apvienotos spēkus.

Skatīt Latgale un Tirzas kauja

Toli dzeivoj

Toli dzeivoj ir latgaliešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, ko Septītajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1931.

Skatīt Latgale un Toli dzeivoj

Tomass Strupovičs

Tomass Strupovičs (1892—) bija Rīgas latviešu krājaizdevu sabiedrības priekšsēdētājs un Latgales lauksaimniecības kooperatīva valdes loceklis.

Skatīt Latgale un Tomass Strupovičs

Trīs minūšu lidojums

"Trīs minūšu lidojums" ir 1979.

Skatīt Latgale un Trīs minūšu lidojums

Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēju uzskaitījums (III šķira)

Šajā uzskaitījumā apkopotas personas, kas apbalvotas ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru un tiek dēvētas par komandieriem.

Skatīt Latgale un Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēju uzskaitījums (III šķira)

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Latvijā

Latvijā atrodas trīs UNESCO Pasaules mantojuma objekti — Kuldīgas vecpilsēta, Rīgas vēsturiskais centrs un Strūves ģeodēziskais loks (kopā ar vairākām citām valstīm).

Skatīt Latgale un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Latvijā

Vaboles pagasts

Vaboles pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tā Latgales daļas vidienē.

Skatīt Latgale un Vaboles pagasts

Vaišvilks

Vaišvilka (mūka Lauriša) dibinātais klosteris (Napoleona Ordas zīmējums, 19. gadsimts) Marijas Debessbraukšanas katedrāle Volodimira, pie kuras esot apglabāts Vaišvilks Vaišvilks vai Vaišelga (baznīcslāvu: Вышелег,,,; ap 1223—1267) bija Mindauga dēls, Novogrudokas kņazs (1254, 1258-1264), starplaikā mūks Laurišs (Лаўрыш).

Skatīt Latgale un Vaišvilks

Vaivads

Vaivads var būt.

Skatīt Latgale un Vaivads

Vaivods

Vaivods (sieviešu dzimtē Vaivode) ir viens no populārākajiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem.

Skatīt Latgale un Vaivods

Valdemārs Ģinters

Valdemārs Valdis Ģinters (arī Ginters; 1899—1979) bija latviešu arheologs un sabiedrisks darbinieks.

Skatīt Latgale un Valdemārs Ģinters

Valdis Birkavs

Valdis Birkavs (dzimis) ir latviešu politiķis, juridisko zinātņu doktors.

Skatīt Latgale un Valdis Birkavs

Valdis Sakars

Valdis Sakars (dzimis, miris) bija latviešu pensionēts pedagogs, mācību grāmatu autors, sabiedrisks darbinieks un Jēkabpils Goda pilsonis.

Skatīt Latgale un Valdis Sakars

Valerija Mundure

Valerija Mundure (1915-1946), pseidonīms Marta Skuja, bija skolotāja, rakstniece un nacionālās kustības vadītāja Latgalē un Sēlijā, nelegālā laikraksta „Tēvzemes Sargs” atbildīgā redaktore.

Skatīt Latgale un Valerija Mundure

Valka

Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.

Skatīt Latgale un Valka

Valkas vēsture

Pārejas punkts uz Latvijas-Igaunijas robežas Valkā (pirms 1940). Valkas pilsētas skola 20. gadsimta sākumā (tagadējā Valgas Mūzikas skola). Valkas vēsture aptver laika periodu kopš Valkas dibināšanas senā tirdzniecības ceļu krustpunktā pie Tālavas un Ugaunijas robežas.

Skatīt Latgale un Valkas vēsture

Valodu politika Latvijā

Valodu politika Latvijā ir daļa no Latvijas politiskās attīstības procesa, ko regulē 2000.

Skatīt Latgale un Valodu politika Latvijā

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, saīsināti VUGD, ir Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas sastāv no centrālā aparāta, kā arī patstāvīgajām un teritoriālajām struktūrvienībām.

Skatīt Latgale un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

Valsts valodas centrs

Valsts valodas centrs (VVC) ir 1992.

Skatīt Latgale un Valsts valodas centrs

Varakļāni

Varakļāni ir pilsēta Latgalē netālu no Vidzemes robežas, Varakļānu novada centrs.

Skatīt Latgale un Varakļāni

Varakļānu iela (Rīga)

Varakļānu iela ir iela Rīgā, Latgales priekšpilsētā, Maskavas forštatē.

Skatīt Latgale un Varakļānu iela (Rīga)

Varakļānu novads

Varakļānu novads ir pašvaldība, kurā 2009.

Skatīt Latgale un Varakļānu novads

Vārkavas novads

Vārkavas novads bija 2002.

Skatīt Latgale un Vārkavas novads

Vārniene

Vārniene (arī Vornīne, latgaliešu: Vuornīne) ir upe Latgalē, Balvu novadā.

Skatīt Latgale un Vārniene

Vecticība Latvijā

Krāslavas novadā Rēzeknes novadā Vecticība Latvijā ir vecticības atzars Latvijā, kuram pieder aptuveni 55 000 vecticībnieku (2017), kas tradicionāli dzīvo Latgalē un Sēlijā.

Skatīt Latgale un Vecticība Latvijā

Vecumu pagasts

Vecumu pagasts ir viena no Balvu novada administratīvajām teritorijām tā austrumos pie Krievijas robežas.

Skatīt Latgale un Vecumu pagasts

Višķu pagasts

Višķu pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tā Latgales daļas ziemeļos.

Skatīt Latgale un Višķu pagasts

Viļaka

Viļaka ir pilsēta Latvijas ziemeļaustrumos, Latgales ziemeļos, Balvu novadā.

Skatīt Latgale un Viļaka

Viļakas muiža

Viļakas muiža Broces zīmējumā (1797). Viļakas muižas pils (1918). Viļakas muiža jeb Marienhauzenes muiža bija viena no lielākajām Latgales muižām tagadējā Balvu novada teritorijā, kas piederēja grāfu Lippe-Lipsku dzimtai.

Skatīt Latgale un Viļakas muiža

Viļakas novads

Viļakas novads bija 2009.

Skatīt Latgale un Viļakas novads

Viļakas vēsture

Marienhauzenas pilsdrupas uz ezera salas 1747. gadā (Broces arhīvs) Viļakas novada muzejs Viļakas vēsture aptver laika periodu kopš Viļakas pils dibināšanas Atzeles zemē.

Skatīt Latgale un Viļakas vēsture

Viļāni

Viļāni ir pilsēta Latgalē, Rēzeknes novadā.

Skatīt Latgale un Viļāni

Viļānu muiža

Viļānu muižas pils mūsdienās (2000). Viļānu muižas kungu māja un fabrika (Napoleons Orda, akvarelis ap 1875). Viļānu muižas pils 20. gadsimta sākumā. Viļānu muiža bija Rēzeknes fogtejas, vēlāk Inflantijas vaivadijas un Vitebskas guberņas muiža pie tagadējiem Viļāniem, kas izveidojās 19.

Skatīt Latgale un Viļānu muiža

Viļānu muiža (ciems)

Viļānu muiža ir ciems Viļānu novada Viļānu pagastā.

Skatīt Latgale un Viļānu muiža (ciems)

Viļānu novads

Viļānu novads bija 2009.

Skatīt Latgale un Viļānu novads

Viļānu pagasts

Viļānu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība Latgalē.

Skatīt Latgale un Viļānu pagasts

Viļņas ūnija

Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.

Skatīt Latgale un Viļņas ūnija

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Skatīt Latgale un Vidzeme

Vidzemes artilērijas pulks

Vidzemes artilērijas pulks Krustabaznīcas kazarmās. Vidzemes artilērijas pulka 3. Rūjienas baterija Lilastes vasaras nometnē (1937). Vidzemes artilērijas pulks bija Latvijas Bruņoto spēku 2. Vidzemes kājnieku divīzijas artilērijas pulks.

Skatīt Latgale un Vidzemes artilērijas pulks

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Skatīt Latgale un Vidzemes guberņa

Vidzemes Pagaidu Zemes padome

Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses Zigfrīds Anna Meierovics. Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams. Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā).

Skatīt Latgale un Vidzemes Pagaidu Zemes padome

Vidzemes plānošanas reģions

Kurzemes plānošanas reģions līdz 2021. gadam Vidzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem Latvijas plānošanas reģioniem.

Skatīt Latgale un Vidzemes plānošanas reģions

Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome

A. Krastkalns, E. Dehio, P. Tarasks, J. Valdmanis, G. Nurms, Otass. "Rigasche Zeitung" 13. aprīlī ziņo par lēmumu pievienoties Vācijas Impērijai Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome bija Livonijas guberņu un Autonomo Igaunijas guberņu okupējušās Vācijas Impērijas militārās pārvaldes un vietējo vācbaltiešu organizēts pārstāvniecības orgāns, kas 1918.

Skatīt Latgale un Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome

Viensēta

Madonas rajonā Viensēta ir Latvijas lauku apvidos izplatīts individuālās apbūves veids, kas ietver dzīvojamo un saimniecības ēkas (klēti, kūti, nereti arī stalli un/vai ratnīcu, riju, pirti un vienu vai vairākus šķūņus), kā arī vairākus hektārus zemes.

Skatīt Latgale un Viensēta

VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

VII latvju vispārējo dziesmu svētku plakāts (Rihards Zariņš). Septītie latvju vispārējie dziesmu svētki bija vispārējie latviešu dziesmu svētki, kas notika no 1931. gada 20.

Skatīt Latgale un VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Atceres dziesmu svētku plakāts (Niklāvs Strunke, 1933). Astotie latvju vispārējie dziesmu svētki, sākotnēji Atceres dziesmu dienas notika no 1933. gada 17.

Skatīt Latgale un VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Viktors Barkāns

Viktors Barkāns (—) bija Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks.

Skatīt Latgale un Viktors Barkāns

Vilberts Krasnais

Vilberts Krasnais (1908—1942) bija latviešu rakstnieks un Latgales sabiedriskais darbinieks.

Skatīt Latgale un Vilberts Krasnais

Vilhelms Lapelis

Vilhelms Toms Marija Lapelis (dzimis Daugavpilī) ir Romas katoļu Liepājas diecēzes bīskaps emeritus, ordinēts 01.06.1986, konsekrēts 25.03.2000., aizstājot līdzšinējo bīskapu Ārvaldi Andreju Brumani.

Skatīt Latgale un Vilhelms Lapelis

Vilhelms no Modenas

Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).

Skatīt Latgale un Vilhelms no Modenas

Vinca Barkāns

Vinca Barkāns jeb Vikentijs Barkāns (—) bija latviešu ārsts un politiķis, Rēzeknes apriņķa valdes priekšsēdētājs.

Skatīt Latgale un Vinca Barkāns

Vitebska

Vitebska, arī Vicjebska un Vicebska ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļaustrumos pie Daugavas, Vitebskas apgabala centrs.

Skatīt Latgale un Vitebska

Vitebskas guberņa

Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Skatīt Latgale un Vitebskas guberņa

Vladimirs Lindermans

Vladimirs Lindermans (dzimis Rīgā) ir Latvijas ebreju cilmes politiķis.

Skatīt Latgale un Vladimirs Lindermans

Vladislavs Soltāns

Vladislavs Soltāns (1870—1943) bija Latvijas poļu izcelsmes jurists un politiķis.

Skatīt Latgale un Vladislavs Soltāns

Voldemārs Kalpiņš

Voldemārs Kalpiņš (dzimis, miris) bija latviešu žurnālists, padomju kultūras un valsts darbinieks, Latvijas PSR kultūras ministrs un ārlietu ministrs (1959—1962).

Skatīt Latgale un Voldemārs Kalpiņš

Wild Detroit Gang

Wild Detroit Gang ir Latvijas smagā roka grupa.

Skatīt Latgale un Wild Detroit Gang

Zībergi

Zībergu dzimtas ģerbonis. Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Zībergi (arī Sieberg, Sieberger, Syburg), pēc 1803.

Skatīt Latgale un Zībergi

Zemgales plānošanas reģions

Zemgales plānošanas reģions līdz 2021. gadam Zemgales plānošanas reģions ir viens no pieciem Latvijas plānošanas reģioniem.

Skatīt Latgale un Zemgales plānošanas reģions

Ziemassvētki

Ziemassvētki, Ziemsvētki jeb Ziemas svētki ir gadskārtu svētki, kurus katru gadu svin neilgi pēc ziemas saulgriežiem 20.

Skatīt Latgale un Ziemassvētki

Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija

Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija, saukta arī par Viļakas-Jaunlatgales ieņemšanas operāciju bija daļa no Latvijas bruņoto spēku veiktās Latgales atbrīvošanas uzbrukuma operācijas Latvijas brīvības cīņu laikā.

Skatīt Latgale un Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija

Ziemeļu krusta kari

Eiropas karte Ziemeļu krusta karu sākumā (ap 1180). Vācu ordeņa iekarotās zemes pirms sakāves 1410. gadā Ziemeļu krusta kari ir historiogrāfijā lietots kopējs apzīmējums militārajām misijām Ziemeļeiropas zemēs 12.—14.

Skatīt Latgale un Ziemeļu krusta kari

Zigfrīds Anna Meierovics

Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.

Skatīt Latgale un Zigfrīds Anna Meierovics

Zilrīklīte

Zilrīklīte (Luscinia svecica) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) Latvijā sastopama dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).

Skatīt Latgale un Zilrīklīte

Zilupe

Zilupe (vēsturiski Sīnuoja, no sīna — 'robeža') ir pilsēta Latgalē, Ludzas novadā.

Skatīt Latgale un Zilupe

Zilupe (nozīmju atdalīšana)

Zilupe var būt.

Skatīt Latgale un Zilupe (nozīmju atdalīšana)

Zilupe (upe)

Zilupe, arī Sīnupe, Sīnuoja ir Latvijas robežupe Latgales austrumos, Veļikajas pieteka.

Skatīt Latgale un Zilupe (upe)

Zilupes novads

Zilupes novads bija 2002.

Skatīt Latgale un Zilupes novads

Zilupes rajons

Zilupes rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR sastāvā no 1950.

Skatīt Latgale un Zilupes rajons

Zosnas katoļu baznīca

Zosnas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.

Skatīt Latgale un Zosnas katoļu baznīca

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Skatīt Latgale un Zviedru Vidzeme

12. Saeimas vēlēšanas

12. Saeimas vēlēšanas Latvijā notika.

Skatīt Latgale un 12. Saeimas vēlēšanas

12. Saeimas vēlēšanu kandidātu uzskaitījums

Šajā uzskatījumā apkopotas visas personas, kas kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās.

Skatīt Latgale un 12. Saeimas vēlēšanu kandidātu uzskaitījums

13. Saeimas vēlēšanas

13. Saeimas vēlēšanas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 11.

Skatīt Latgale un 13. Saeimas vēlēšanas

14. Saeimas vēlēšanas

Iegūtie mandāti katrā vēlēšanu apgabalā 14. Saeimas vēlēšanas Latvijā notika.

Skatīt Latgale un 14. Saeimas vēlēšanas

15. armija (KSFPR)

Strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas 15.

Skatīt Latgale un 15. armija (KSFPR)

1611. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1611.

Skatīt Latgale un 1611. gads Latvijā

1612. gads Latvijā

Rīgas panorāma 1612. gadā (Mollīna tipogrāfija) Šajā lapā ir apkopoti 1612.

Skatīt Latgale un 1612. gads Latvijā

1613. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1613.

Skatīt Latgale un 1613. gads Latvijā

1614. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1614.

Skatīt Latgale un 1614. gads Latvijā

1615. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1615.

Skatīt Latgale un 1615. gads Latvijā

1616. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1616.

Skatīt Latgale un 1616. gads Latvijā

1617. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1617.

Skatīt Latgale un 1617. gads Latvijā

1618. gads Latvijā

Ekes konventa cilnis. Šajā lapā ir apkopoti 1618.

Skatīt Latgale un 1618. gads Latvijā

1619. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1619.

Skatīt Latgale un 1619. gads Latvijā

1620. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1620.

Skatīt Latgale un 1620. gads Latvijā

1621. gads Latvijā

Zviedru flote pie Rīgas 1621. gadā (Georgs Švengelns, 1621). Šajā lapā ir apkopoti 1621.

Skatīt Latgale un 1621. gads Latvijā

1622. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1622.

Skatīt Latgale un 1622. gads Latvijā

1623. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1623.

Skatīt Latgale un 1623. gads Latvijā

1624. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1624.

Skatīt Latgale un 1624. gads Latvijā

1625. gads Latvijā

Rīgas panorāma 1625. gadā (no H. Samsona sprediķu grāmatas titullapas). Šajā lapā ir apkopoti 1625.

Skatīt Latgale un 1625. gads Latvijā

1626. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1626.

Skatīt Latgale un 1626. gads Latvijā

1627. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1627.

Skatīt Latgale un 1627. gads Latvijā

1628. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1628.

Skatīt Latgale un 1628. gads Latvijā

1629. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1629.

Skatīt Latgale un 1629. gads Latvijā

1630. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1630.

Skatīt Latgale un 1630. gads Latvijā

1631. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1631.

Skatīt Latgale un 1631. gads Latvijā

1632. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1632.

Skatīt Latgale un 1632. gads Latvijā

1633. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1633.

Skatīt Latgale un 1633. gads Latvijā

1634. gads Latvijā

Livonijas karte no izdevuma ''Gerhardi Mercatoris et J. Hondii. Atlas'' Šajā lapā ir apkopoti 1634.

Skatīt Latgale un 1634. gads Latvijā

1635. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1635.

Skatīt Latgale un 1635. gads Latvijā

1636. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1636.

Skatīt Latgale un 1636. gads Latvijā

1637. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1637.

Skatīt Latgale un 1637. gads Latvijā

1638. gads Latvijā

Rīga 1638. gadā (M. Merians). Šajā lapā ir apkopoti 1638.

Skatīt Latgale un 1638. gads Latvijā

1639. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1639.

Skatīt Latgale un 1639. gads Latvijā

1640. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1640.

Skatīt Latgale un 1640. gads Latvijā

1641. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1641.

Skatīt Latgale un 1641. gads Latvijā

1642. gads Latvijā

Daugavgrīvas cietoksnis 1642. gadā (M. Rihters). Šajā lapā ir apkopoti 1642.

Skatīt Latgale un 1642. gads Latvijā

1643. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1643.

Skatīt Latgale un 1643. gads Latvijā

1644. gads Latvijā

Neištates (Jaunjelgavas) pilsētas plāns. (T. Krauze). Šajā lapā ir apkopoti 1644.

Skatīt Latgale un 1644. gads Latvijā

1645. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1645.

Skatīt Latgale un 1645. gads Latvijā

1646. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1646.

Skatīt Latgale un 1646. gads Latvijā

1647. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1647.

Skatīt Latgale un 1647. gads Latvijā

1648. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1648.

Skatīt Latgale un 1648. gads Latvijā

1649. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1649.

Skatīt Latgale un 1649. gads Latvijā

1650. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1650.

Skatīt Latgale un 1650. gads Latvijā

1651. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1651.

Skatīt Latgale un 1651. gads Latvijā

1652. gads Latvijā

1652. gada Jelgavas plāns (veidojis Tobiass Krauze). Šajā lapā ir apkopoti 1652.

Skatīt Latgale un 1652. gads Latvijā

1653. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1653.

Skatīt Latgale un 1653. gads Latvijā

1654. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1654.

Skatīt Latgale un 1654. gads Latvijā

1655. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1655.

Skatīt Latgale un 1655. gads Latvijā

1656. gads Latvijā

Rīgas aplenkums 1656. gada augustā-oktobrī (Ādama Pérelles gravīra). Šajā lapā ir apkopoti 1656.

Skatīt Latgale un 1656. gads Latvijā

1657. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1657.

Skatīt Latgale un 1657. gads Latvijā

1658. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1658.

Skatīt Latgale un 1658. gads Latvijā

1659. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1659.

Skatīt Latgale un 1659. gads Latvijā

1660. gads Latvijā

1660. gada Jelgavas plāns. Šajā lapā ir apkopoti 1660.

Skatīt Latgale un 1660. gads Latvijā

1661. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1661.

Skatīt Latgale un 1661. gads Latvijā

1662. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1662.

Skatīt Latgale un 1662. gads Latvijā

1663. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1663.

Skatīt Latgale un 1663. gads Latvijā

1664. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1664.

Skatīt Latgale un 1664. gads Latvijā

1665. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1665.

Skatīt Latgale un 1665. gads Latvijā

1666. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1666.

Skatīt Latgale un 1666. gads Latvijā

1667. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1667.

Skatīt Latgale un 1667. gads Latvijā

1670. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1670.

Skatīt Latgale un 1670. gads Latvijā

1673. gads Latvijā

1673. gada Merkatora Livonijas karte. Šajā lapā ir apkopoti 1673.

Skatīt Latgale un 1673. gads Latvijā

1676. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1676.

Skatīt Latgale un 1676. gads Latvijā

1679. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1679.

Skatīt Latgale un 1679. gads Latvijā

1682. gads Latvijā

Mihaela Brinkmana skulptūra "Lielais Kristaps". Šajā lapā ir apkopoti 1682.

Skatīt Latgale un 1682. gads Latvijā

1685. gads Latvijā

Reiterna nams. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Šajā lapā ir apkopoti 1685.

Skatīt Latgale un 1685. gads Latvijā

1688. gads Latvijā

Priekule, Zviedru vārti.Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Šajā lapā ir apkopoti 1688.

Skatīt Latgale un 1688. gads Latvijā

1690. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1690.

Skatīt Latgale un 1690. gads Latvijā

1693. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1693.

Skatīt Latgale un 1693. gads Latvijā

1696. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1696.

Skatīt Latgale un 1696. gads Latvijā

1699. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1699.

Skatīt Latgale un 1699. gads Latvijā

17. gadsimts

17.

Skatīt Latgale un 17. gadsimts

1729. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1729.

Skatīt Latgale un 1729. gads Latvijā

1760. gadi

Noslēdzās Septiņgadu karš Ziemeļamerikā (1756-1763) 1760.

Skatīt Latgale un 1760. gadi

18. gadsimts

18.

Skatīt Latgale un 18. gadsimts

1860. gadi

Burukuģi pie ieejas Suecas kanālā Portsaidā (1880). 1860.

Skatīt Latgale un 1860. gadi

1865. gads

1865.

Skatīt Latgale un 1865. gads

1866. gada pagastu pašvaldību likums

Sunākstes pagasta nams 1890. gadā. Uz kāpnēm sēž pagasta vecākais Juris Orle (1844-1912). 1866.

Skatīt Latgale un 1866. gada pagastu pašvaldību likums

1887. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1887.

Skatīt Latgale un 1887. gads Latvijā

1888. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1888. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Skatīt Latgale un 1888. gads Latvijā

1889. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1889. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Skatīt Latgale un 1889. gads Latvijā

1890. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1890.

Skatīt Latgale un 1890. gads Latvijā

1891. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1891.

Skatīt Latgale un 1891. gads Latvijā

1892. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1892.

Skatīt Latgale un 1892. gads Latvijā

1893. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1893.

Skatīt Latgale un 1893. gads Latvijā

1894. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1894. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Skatīt Latgale un 1894. gads Latvijā

1895. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1895.

Skatīt Latgale un 1895. gads Latvijā

1896. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1896.

Skatīt Latgale un 1896. gads Latvijā

1897. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1897.

Skatīt Latgale un 1897. gads Latvijā

1898. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1898.

Skatīt Latgale un 1898. gads Latvijā

1899. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1899.

Skatīt Latgale un 1899. gads Latvijā

19. gadsimts

19.

Skatīt Latgale un 19. gadsimts

19. Latgales policijas bataljons

19.

Skatīt Latgale un 19. Latgales policijas bataljons

1900. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1900.

Skatīt Latgale un 1900. gads Latvijā

1901. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1901.

Skatīt Latgale un 1901. gads Latvijā

1902. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1902. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Skatīt Latgale un 1902. gads Latvijā

1903. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1903.

Skatīt Latgale un 1903. gads Latvijā

1904. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1904.

Skatīt Latgale un 1904. gads Latvijā

1905. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1905.

Skatīt Latgale un 1905. gads Latvijā

1906. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1906.

Skatīt Latgale un 1906. gads Latvijā

1907. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1907.

Skatīt Latgale un 1907. gads Latvijā

1908. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1908. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Skatīt Latgale un 1908. gads Latvijā

1909. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1909. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Skatīt Latgale un 1909. gads Latvijā

1910. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1910.

Skatīt Latgale un 1910. gads Latvijā

1911. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1911.

Skatīt Latgale un 1911. gads Latvijā

1912. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1912. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Skatīt Latgale un 1912. gads Latvijā

1913. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1913.

Skatīt Latgale un 1913. gads Latvijā

1914. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1914.

Skatīt Latgale un 1914. gads Latvijā

1915. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1915. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Skatīt Latgale un 1915. gads Latvijā

1916. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1916. gada notikumi Latvijas vēsturē.

Skatīt Latgale un 1916. gads Latvijā

1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju

Tagadējā Valgas pilsētas valdes ēka (celta 1865. gadā), kurā 1917. gadā pieņēma deklarāciju 1917.

Skatīt Latgale un 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju

1917. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1917.

Skatīt Latgale un 1917. gads Latvijā

1920. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1920. gada notikumi Latvijā.

Skatīt Latgale un 1920. gads Latvijā

1922. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1922.

Skatīt Latgale un 1922. gads Latvijā

1974. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1974.

Skatīt Latgale un 1974. gada laikapstākļi Latvijā

1993. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1993.

Skatīt Latgale un 1993. gada laikapstākļi Latvijā

1996. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1996.

Skatīt Latgale un 1996. gada laikapstākļi Latvijā

1997. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1997.

Skatīt Latgale un 1997. gada laikapstākļi Latvijā

2. oktobris

Skatīt Latgale un 2. oktobris

2000. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2000.

Skatīt Latgale un 2000. gada laikapstākļi Latvijā

2003. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2003.

Skatīt Latgale un 2003. gada laikapstākļi Latvijā

2005. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2005.

Skatīt Latgale un 2005. gada laikapstākļi Latvijā

2006. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2006. gada notikumi Latvijā.

Skatīt Latgale un 2006. gads Latvijā

2008. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2008.

Skatīt Latgale un 2008. gada laikapstākļi Latvijā

2009. gada 16. jūlija negaiss Latvijā

2009.

Skatīt Latgale un 2009. gada 16. jūlija negaiss Latvijā

2009. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2009.

Skatīt Latgale un 2009. gada laikapstākļi Latvijā

2010. gada 8. augusta negaisi Latvijā

2010.

Skatīt Latgale un 2010. gada 8. augusta negaisi Latvijā

2010. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2010.

Skatīt Latgale un 2010. gada laikapstākļi Latvijā

2012. gada Latvijas čempionāts šahā

2012.

Skatīt Latgale un 2012. gada Latvijas čempionāts šahā

2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē

90,0%—100,0% Col-end 2012.

Skatīt Latgale un 2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē

2015. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2015.

Skatīt Latgale un 2015. gada laikapstākļi Latvijā

2016. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2016.

Skatīt Latgale un 2016. gada laikapstākļi Latvijā

2017. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2017.

Skatīt Latgale un 2017. gada laikapstākļi Latvijā

2020. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2020. gada laikapstākļi Latvijā. Ar vidējo gaisa temperatūru +8,8 °C (2,4 °C virs normas), 2020.

Skatīt Latgale un 2020. gada laikapstākļi Latvijā

2021. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2021. gada laikapstākļi Latvijā. Lai gan 2021.

Skatīt Latgale un 2021. gada laikapstākļi Latvijā

267. Rēznas policijas bataljons

267.

Skatīt Latgale un 267. Rēznas policijas bataljons

270. Abrenes sapieru bataljons

270.

Skatīt Latgale un 270. Abrenes sapieru bataljons

273. Ludzas policijas bataljons

273.

Skatīt Latgale un 273. Ludzas policijas bataljons

3. janvāris

Skatīt Latgale un 3. janvāris

4. Valmieras kājnieku pulks

4. Valmieras kājnieku pulka karogs. 4. Valmieras kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 4.

Skatīt Latgale un 4. Valmieras kājnieku pulks

9. Saeimas vēlēšanas

9. Saeimas vēlēšanas Latvijā notika.

Skatīt Latgale un 9. Saeimas vēlēšanas

Zināms kā Latgaliete.

, Autoceļš A13 (Latvija), Autoceļš A14 (Latvija), Autoceļš A15 (Latvija), Autoceļš A6 (Latvija), Autoceļš P136, Autoceļš P36, Autoceļš P42, Autoceļš P45, Autoceļš P46, Autoceļš P47, Autoceļš P48, Autoceļš P49, Autoceļš P50, Autoceļš P52, Autoceļš P54, Autoceļš P55, Autoceļš P56, Autoceļš P57, Autoceļš P58, Autoceļš P59, Autoceļš P60, Autoceļš P61, Autoceļš P62, Autoceļš P63, Autoceļš P64, Autoceļš P65, Autoceļš P67, Autoceļš P84, Autoceļš V536, Autoceļš V550, Autoceļš V551, Autoceļš V552, Autoceļš V554, Autoceļš V555, Autoceļš V563, Autoceļš V564, Autoceļš V566, Autoceļš V567, Autoceļš V575, Autoceļš V577, Autoceļš V578, Autoceļš V579, Autoceļš V580, Autoceļš V581, Autoceļš V586, Autoceļš V590, Autoceļš V594, Autoceļš V596, Autoceļš V599, Autoceļš V673, Autoceļš V751, Autonomā Igaunijas guberņa, Šķilbēnu muiža, Šļahta, Šņepstu pilskalns, Šmakovkas muzejs, Ķēstutis, Ķieģeļrūpniecība Latvijā, Žagariņi, Čiulis, Čornajas pagasts, Ādams Plāters, Ādolfs Erss, Āfrikas cūku mēris, Balta (upe), Baltais āmulis, Baltenlande, Baltijas pārkrievošana, Baltinavas novada ģerbonis, Baltinavas pagasts, Baltkrievijas guberņa, Balvi, Balvu luterāņu baznīca, Balvu muiža, Balvu novads (2009—2021), Balvu rajons, Balvu vēsture, Bērzgales Dieva apredzības baznīca, Benedikts Skrinda, Berlīnes papildvienošanās (1918), Bez PVN, Biķernieku pagasts, Biešona pilskalns, Biruta Ozoliņa, Bogdans Šahno, Bonifacova, Bonifacovas muiža, Braslavas apriņķis, Brāļi Skrindas, Brestļitovskas miera līgums, Broņislavs Kudeiko, Broņislavs Trubiņš, Broks, Bruno Bērziņš, Bukmuižas iela, Bulduru konference, Bulis, Cārmaņa ezers (dabas parks), Cēsu pulka skolnieku rota, Centrālās lielvalstis, Ciblas novads, Cilvēka bērns, Cirīša ezers (dabas parks), COVID-19 pirmais saslimstības vilnis Latvijā, Dagda, Dagdas iela (Rīga), Dagdas novads, Dagdas rajons, Dainas, Daugavas loki, Daugavpils, Daugavpils (stacija), Daugavpils ģerbonis, Daugavpils Jaunavas Marijas baznīca, Daugavpils novads, Daugavpils oranžais koris, Daugavpils rajons, Daugavpils Reģionālā slimnīca, Daugavpils Universitāte, Daugavpils vēsture, Decembra klimats Latvijā, Desetnīki (Nautrēnu pagasts), Diližanss, Divu Krastu Radio, Dominikāņu ordenis, Dora Stučka, Dridža ezers (dabas parks), Driksnas sils, Drywa, Dubna (upe), Dubnas pagasts, Dukstigala baznīca, Dvēseļu revīzijas, Dzelzava, Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava, Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā, Ebreju vēsture Latvijā, Eduards Kusiņš, Edvards Pavlovskis, Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums, Emīlija Plātere, Ernests Blanks, Ezerzeme (laikraksts), Fēnikss (grupa), Februāra klimats Latvijā, Fogts, Fonds Nāc līdzās!, Francis Kemps, Fraternitas Lettica, Frīdrihs Obšteins, Gaisma (laikraksts), Genādijs Kuzmičevs, Gornajašu kapliča, Green Novice, Gregora kalendārs, Grifs (mitoloģija), Gunārs Klindžāns, Gustavs Manteifelis, Harmonikas, Herberts Cukurs, Hilzeni, Hugo Helmanis, Igaunijas brīvības cīņas, Ignāts Jurevičs, III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki, Ilga Šuplinska, Ilze Sperga, Imants Ziedonis, Indricas baznīca, Inflantijas vaivadija, Inga Ābele, Iršu pagasts, Iskolats, Istras pauguraine, IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki, Ivans III, Ivans Jelagins, Ivans Klementjevs, IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Jakovs Kuļņevs, Jans Šadurskis, Jaunā konservatīvā partija, Jānis Ancāns, Jānis Augusts Hilzens, Jānis Ādamsons, Jānis Benislavskis, Jānis Bulis, Jānis Endzelīns, Jānis Klīdzējs, Jānis Krēsliņš (mākslinieks), Jānis Lavenieks, Jānis Liepiņš (virsnieks), Jānis Mendriks, Jāzeps Rancāns, Jāzeps Roskošs, Jūlija kalendārs, Jūras krauklis, Jēkabpils, Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola, Jēkabpils rajons, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Jēkabpils Svētā Gara klosteris, Jelgavas katoļu katedrāle, Jelgavas pamiers, Jersika (valsts), Jersikas iela (Rīga), Jezuīti, Jezups Deglis, Joanns Žuravskis, Johans Freitāgs fon Loringhofe, Johans Martins fon Elmpts, Jolanta Daiga, Josifs Hops, Jozefs Heinrihs fon der Borhs, Julijans Vaivods, Juris Nikolajs Hilzens, Juris Viļums, Juzefs Hilzens, Kadastrs Latvijā, Kadriļa, Kalupe (nozīmju atdalīšana), Kalupes pagasts, Kameņecas Lielais akmens, Kandža, Kapulauks, Karagājiens uz Nalseni (1235), Kategrades pilskalns, Kauja pie Dinaburgas pils (ap 1275), Kauja pie Dubnas (ap 1273), Kazimirs Bujņickis, Kazimirs Duļbinskis, Kazimirs Skrinda, Kārlis Irbe (1885—1966), Kārsava, Kārsavas novads, Kārsavas rajons, Kārsavas vidusskola, Klēts, Kokina, Kokins, Kokle, Konkordija Valdemārija, Konstance Benislavska, Konstantīns Budkēvičs, Korklinīki (Nautrēnu pagasts), Kozlovskis, Krauķis, Krāslava, Krāslava (nozīmju atdalīšana), Krāslavas novads (2001—2021), Krāslavas rajons, Krāslavas Romas katoļu baznīca, Krīvs, Krūze (Latgales keramika), Kreiču apmetne, Krievi, Krievu valoda Latvijā, Krucifikss, Krupenišķu pilskalns, Krustpils, Krustpils novads, Krustpils rajons, Krustpils vēsturiskais centrs, Kubulu pagasts, Kurjanovas ezers (dabas parks), Kurna, Kurtoša pilskalns, Kurzemes artilērijas pulks, Kurzemes guberņa, Laidze, Laiksne (grupa), Laizāne, Laizāns, Landskoronas baznīca, Latgaļi, Latgalīšu Kulturys Gazeta, Latgale (nozīmju atdalīšana), Latgales apakšvirsnieku rota, Latgales atbrīvošana, Latgales augstiene, Latgales ciemu un ceļmalu krucifiksi, Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī, Latgales futbola čempionāts, Latgales futbola čempionāts 2008, Latgales futbola čempionāts 2009, Latgales futbola čempionāts 2010, Latgales ieņemšana (1941), Latgales iela, Latgales partija, Latgales partizānu pulks, Latgales pilskalni, Latgales plānošanas reģions, Latgales podniecība, Latgales Radio, Latgales vēsture, Latgales virsnieku rezerves rota, Latgales Zemes padome, Latgaliešu nacionālā atmoda, Latgaliešu valoda, Latvieši, Latviešu ornamenti, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latviešu personvārdi, Latviešu valoda, Latviešu vēsturisko zemju likums, Latvija, Latvijas 1. Jātnieku pulks, Latvijas administratīvais iedalījums, Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, Latvijas apriņķi, Latvijas autonomijas idejas, Latvijas čigāni, Latvijas ģeogrāfija, Latvijas ģerbonis, Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība, Latvijas baltkrievi, Latvijas Bruņoto vilcienu pulks, Latvijas dabas rezervāti, Latvijas demogrāfija, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas grāmatizdevniecība, Latvijas igauņi, Latvijas karogs, Latvijas karogu uzskaitījums, Latvijas klimats, Latvijas Komunistiskā partija, Latvijas krievi, Latvijas krievu vēsture, Latvijas kultūras kanons, Latvijas kultūrvēsturiskie novadi, Latvijas mākslas vēsture, Latvijas nosaukums, Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945), Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests, Latvijas Pareizticīgā Baznīca, Latvijas poļi, Latvijas podniecība, Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas speciālās ekonomiskās zonas, Latvijas statistiskie reģioni, Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress, Latvijas tiesu apgabali, Latvijas tumšgalve, Latvijas valsts atzīšana de iure, Latvijas valsts pasludināšana, Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums, Latvijas vēlēšanu apgabali, Latvijas vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Latvijas zirgs, Laukezers (dabas parks), Līdaka, Līgo dziesmas (Vīgneru Ernesta apdare), Līksnas pagasts, Līvāni, Līvānu katoļu baznīca, Līvānu novads, Līvānu rajons, Lēdmanes pagasts, Lendžu pagasts, Leonards Latkovskis (valodnieks), Leons Plāters, Lettgallia, Lielais Liepukalns, Lielais Ziemeļu karš, Lieliskais piecinieks, Liepājas diecēze (Romas katoļu), Lietuvas krusta kari, Lietuvas vēsture, Lietuvēns, Lietuviešu valoda, Livonija, Livonijas Konfederācija, Ločmele, Ločmelis, Logina, Logins, Lotigola, Lotigolas un Zemgales pakļaušana, LSDSP vēsture, Ludza, Ludza (nozīmju atdalīšana), Ludzas evaņģēliski luteriskā baznīca, Ludzas katoļu baznīca, Ludzas novads (2009—2021), Ludzas pils, Ludzas rajons, Maģija, Maļinovas pagasts, Maija dziedājumi pie krusta, Maize, Maksis Grīnguts, Maliena, Malnavas baznīca, Malnavas muiža, Malta (Maltas pagasts), Malta (upe), Malta (Viļānu pagasts), Manteifeļi, Markovas pilskalns, Marta Bārbale, Marta Staņa, Maskavas forštate, Mazais susuris, Mākoņkalns, Mārtiņš Abuls, Mēmais kino Latvijā, Meža susuris, Mednis, Melnkakla gārgale, Mihaels Jozefs fon der Borhs, Mihals Bedržickis, Mirušo ofīcijs, Modests Jūrdžs, Mogiļevas metropolija, Molotova—Ribentropa pakts, Nagļu baznīca, Nalsene, Nameja gredzens (rotaslieta), Naujenes pagasts, Nautrēnu baznīca, Nautrēnu pagasts, Nīcgales pagasts, Niedras valdība, Nikodems Rancāns, Nikolajs Bogdanovs-Beļskis, Nikolajs Kampars, Nikolajs Vanadziņš, Nometinājuma josla, Novads, Novembra klimats Latvijā, Ogres rajons, Oktobra klimats Latvijā, Operācija "Dūres sitiens", Opočka, Oss, Osvalds Kravalis, Osvalds Mednis, Otrais Ziemeļu karš, Padomju kaujinieki Latvijā, Padomju Latvijas armija, Pagasts, Pasienes baznīca, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pīters Miglinīks, Pēteris Baško, Pēteris Lapainis, Pēteris Radziņš, Pēteris Slavens, Pēteris Stučka, Pēteris Supe, Pēteris Zvagulis, Pededze, Pieguļa, Piemineklis "Vienoti Latvijai", Pietālava, Pieviltie, Pildas baznīca, Pilsēta pie upes, Pirmais Latgales latviešu kongress, Pirmais pasaules karš, Pirmais pasaules karš Latvijā, Pirmā pasaules kara Austrumu fronte, Pirts iela (Rīga), Plāteri, Pleskavas guberņa, Podniecība, Poliščinas pilskalns, Polijas—Lietuvas ūnija, Polockas guberņa, Precēj' mani precinīki, Preiļi, Preiļu novads (2000—2021), Preiļu rajons, Priedes, PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenie papildprotokoli, Pusmuiža, Rainis, Raivis Dzintars, Rāznas nacionālais parks, Rūdolfs Kandis, Rīgas apriņķis, Rīgas arhidiecēze (Romas katoļu), Rīgas Brāļu kapi, Rīgas metropolija, Rēzekne, Rēzekne (nozīmju atdalīšana), Rēzekne (upe), Rēzeknes atbrīvošana (1920), Rēzeknes ģerbonis, Rēzeknes mākslinieku kopa, Rēzeknes novada speciālā pamatskola, Rēzeknes novads (2009—2021), Rēzeknes Piena konservu kombināts, Rēzeknes rajons, Rēzeknes vēsture, Rēzeknes-Aglonas diecēze, Riebiņi, Riebiņu novads, Rihards Zariņš, Rija, Rušenicas pilskalns, Rušonas katoļu baznīca, Rušons (nozīmju atdalīšana), Rubuļu pilskalns, Rugāji, Rugāju novads, Rundēnu pagasts, Ruskulovas baznīca, Ruskulovas muiža, Sakstagala pagasts, Sakstagals (nozīmju atdalīšana), Salnavas muiža, Saucējas, Sākla, Segvārds Vientulis, Separātisms, Sergejs Duks, Siguldas vēsture, Sjarhejs Saharavs, Skaistkalnes katoļu baznīca, Sloboda, Soikans, Sokolku pagasts, Staņislavs Šadurskis, Staņislavs Čēmis, Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs, Staņislavs Ločmelis, Staņislavs Saušs, Stabilitātei!, Stabule, Stanislavs Škutāns, Stepans Morozovs, Strods, Sutru pagasts, Svilpaunieks, Tautas Saimes grāmata, Tālava, Tērbatas mācību apgabals, Televīzija Latvijā, Tilžas luterāņu baznīca, Tirzas kauja, Toli dzeivoj, Tomass Strupovičs, Trīs minūšu lidojums, Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēju uzskaitījums (III šķira), UNESCO Pasaules mantojuma vietas Latvijā, Vaboles pagasts, Vaišvilks, Vaivads, Vaivods, Valdemārs Ģinters, Valdis Birkavs, Valdis Sakars, Valerija Mundure, Valka, Valkas vēsture, Valodu politika Latvijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts valodas centrs, Varakļāni, Varakļānu iela (Rīga), Varakļānu novads, Vārkavas novads, Vārniene, Vecticība Latvijā, Vecumu pagasts, Višķu pagasts, Viļaka, Viļakas muiža, Viļakas novads, Viļakas vēsture, Viļāni, Viļānu muiža, Viļānu muiža (ciems), Viļānu novads, Viļānu pagasts, Viļņas ūnija, Vidzeme, Vidzemes artilērijas pulks, Vidzemes guberņa, Vidzemes Pagaidu Zemes padome, Vidzemes plānošanas reģions, Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome, Viensēta, VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Viktors Barkāns, Vilberts Krasnais, Vilhelms Lapelis, Vilhelms no Modenas, Vinca Barkāns, Vitebska, Vitebskas guberņa, Vladimirs Lindermans, Vladislavs Soltāns, Voldemārs Kalpiņš, Wild Detroit Gang, Zībergi, Zemgales plānošanas reģions, Ziemassvētki, Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija, Ziemeļu krusta kari, Zigfrīds Anna Meierovics, Zilrīklīte, Zilupe, Zilupe (nozīmju atdalīšana), Zilupe (upe), Zilupes novads, Zilupes rajons, Zosnas katoļu baznīca, Zviedru Vidzeme, 12. Saeimas vēlēšanas, 12. Saeimas vēlēšanu kandidātu uzskaitījums, 13. Saeimas vēlēšanas, 14. Saeimas vēlēšanas, 15. armija (KSFPR), 1611. gads Latvijā, 1612. gads Latvijā, 1613. gads Latvijā, 1614. gads Latvijā, 1615. gads Latvijā, 1616. gads Latvijā, 1617. gads Latvijā, 1618. gads Latvijā, 1619. gads Latvijā, 1620. gads Latvijā, 1621. gads Latvijā, 1622. gads Latvijā, 1623. gads Latvijā, 1624. gads Latvijā, 1625. gads Latvijā, 1626. gads Latvijā, 1627. gads Latvijā, 1628. gads Latvijā, 1629. gads Latvijā, 1630. gads Latvijā, 1631. gads Latvijā, 1632. gads Latvijā, 1633. gads Latvijā, 1634. gads Latvijā, 1635. gads Latvijā, 1636. gads Latvijā, 1637. gads Latvijā, 1638. gads Latvijā, 1639. gads Latvijā, 1640. gads Latvijā, 1641. gads Latvijā, 1642. gads Latvijā, 1643. gads Latvijā, 1644. gads Latvijā, 1645. gads Latvijā, 1646. gads Latvijā, 1647. gads Latvijā, 1648. gads Latvijā, 1649. gads Latvijā, 1650. gads Latvijā, 1651. gads Latvijā, 1652. gads Latvijā, 1653. gads Latvijā, 1654. gads Latvijā, 1655. gads Latvijā, 1656. gads Latvijā, 1657. gads Latvijā, 1658. gads Latvijā, 1659. gads Latvijā, 1660. gads Latvijā, 1661. gads Latvijā, 1662. gads Latvijā, 1663. gads Latvijā, 1664. gads Latvijā, 1665. gads Latvijā, 1666. gads Latvijā, 1667. gads Latvijā, 1670. gads Latvijā, 1673. gads Latvijā, 1676. gads Latvijā, 1679. gads Latvijā, 1682. gads Latvijā, 1685. gads Latvijā, 1688. gads Latvijā, 1690. gads Latvijā, 1693. gads Latvijā, 1696. gads Latvijā, 1699. gads Latvijā, 17. gadsimts, 1729. gads Latvijā, 1760. gadi, 18. gadsimts, 1860. gadi, 1865. gads, 1866. gada pagastu pašvaldību likums, 1887. gads Latvijā, 1888. gads Latvijā, 1889. gads Latvijā, 1890. gads Latvijā, 1891. gads Latvijā, 1892. gads Latvijā, 1893. gads Latvijā, 1894. gads Latvijā, 1895. gads Latvijā, 1896. gads Latvijā, 1897. gads Latvijā, 1898. gads Latvijā, 1899. gads Latvijā, 19. gadsimts, 19. Latgales policijas bataljons, 1900. gads Latvijā, 1901. gads Latvijā, 1902. gads Latvijā, 1903. gads Latvijā, 1904. gads Latvijā, 1905. gads Latvijā, 1906. gads Latvijā, 1907. gads Latvijā, 1908. gads Latvijā, 1909. gads Latvijā, 1910. gads Latvijā, 1911. gads Latvijā, 1912. gads Latvijā, 1913. gads Latvijā, 1914. gads Latvijā, 1915. gads Latvijā, 1916. gads Latvijā, 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju, 1917. gads Latvijā, 1920. gads Latvijā, 1922. gads Latvijā, 1974. gada laikapstākļi Latvijā, 1993. gada laikapstākļi Latvijā, 1996. gada laikapstākļi Latvijā, 1997. gada laikapstākļi Latvijā, 2. oktobris, 2000. gada laikapstākļi Latvijā, 2003. gada laikapstākļi Latvijā, 2005. gada laikapstākļi Latvijā, 2006. gads Latvijā, 2008. gada laikapstākļi Latvijā, 2009. gada 16. jūlija negaiss Latvijā, 2009. gada laikapstākļi Latvijā, 2010. gada 8. augusta negaisi Latvijā, 2010. gada laikapstākļi Latvijā, 2012. gada Latvijas čempionāts šahā, 2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē, 2015. gada laikapstākļi Latvijā, 2016. gada laikapstākļi Latvijā, 2017. gada laikapstākļi Latvijā, 2020. gada laikapstākļi Latvijā, 2021. gada laikapstākļi Latvijā, 267. Rēznas policijas bataljons, 270. Abrenes sapieru bataljons, 273. Ludzas policijas bataljons, 3. janvāris, 4. Valmieras kājnieku pulks, 9. Saeimas vēlēšanas.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Informācija balstīta uz Vikipēdijas rakstiem un citiem Vikimedijas projektiem un ir pieejama saskaņā ar Creative Commons Attribution-ShareAlike License licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

Valodas

Latgale

Satura rādītājs