Satura rādītājs
110 attiecības: Akadēmiskā vienība "Austrums", Alberts Klibiķis, Alfons Priedīte, Alfrēds Bīlmanis, Alfrēds Vītols (ārsts), Arnolds Aizsilnieks, Artūrs Laiviņš, Arturs Arnītis, Arvīds Krasts, Štuthofas koncentrācijas nometne, Žanis Gerge, Žanis Unāms, Ēriks Tomsons, Ādolfs Klīve, Bēgļu laivas uz Zviedriju, Bernhards Einbergs, Bruno Kalniņš, Cielēns, Dancis pa trim, Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu, Demokrātiskais Centrs, Dzintars Ērglis, Edgars Sims, Eduards Andersons (jūrnieks), Emīls Vecmanis, Ernests Morics, Ernests Priedītis, Eslingene, Fēlikss Cielēns, Francis Balodis, Francis Kemps, Fricis Gulbis (fiziķis), Fricis Menders, Gdaņska, Iecavas novads, Iecavas pagasts, Jaunā Latvija (laikraksts), Jānis Šmits (pārcēlājs), Jānis Breikšs (politiķis), Jānis Celms, Jānis Francis, Jānis Kurelis, Jānis Labsvīrs, Jānis Lavenieks, Jānis Rudzis, Jānis Venners, Jāzeps Rancāns, Jūrmala, Jēkabs Poruks, Kad lietus un vēji sitas logā, ... Izvērst indekss (60 vairāk) »
Akadēmiskā vienība "Austrums"
Akadēmiskā vienība "Austrums" ir latviešu akadēmiska mūža organizācija, kas vieno sabiedriskus studentus un augstskolu pabeigušos biedrus.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Akadēmiskā vienība "Austrums"
Alberts Klibiķis
Alberts Klibiķis (1913—2001) bija latviešu nacionālās pretestības kustības dalībnieks, kurš Otrā pasaules kara beigās iesaistījās Latvijas Centrālās padomes (LCP) darbībā.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Alberts Klibiķis
Alfons Priedīte
Alfons Priedīte. Alfons Priedīte (1908—1993) bija latviešu kultūrtehniķis un nacionālās pretestības kustības dalībnieks, kurš 1944.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Alfons Priedīte
Alfrēds Bīlmanis
Alfrēds Jāzeps Kristaps Bīlmanis (dzimis 1887. gada 2. februārī Rīgā, miris 1948. gada 26. jūlijā Delavērā) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, publicists un diplomāts.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Alfrēds Bīlmanis
Alfrēds Vītols (ārsts)
Alfrēds Jānis Vītols (dzimis, miris) bija latviešu ārsts, pirmais ārsts Saulkrastos, Pēterupes-Neibādes jūrmalas palīdzības un labdarības biedrības priekšnieks, Rīgas Veselības valdes direktora vietnieks.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Alfrēds Vītols (ārsts)
Arnolds Aizsilnieks
Arnolds Pēteris Aizsilnieks (dzimis 1898. gada 21. februārī Grostonas pagastā, miris 1982. gada 4. jūnijā Stokholmā, Zviedrijā) bija latviešu tautsaimnieks, agronoms un vēsturnieks.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Arnolds Aizsilnieks
Artūrs Laiviņš
Artūrs Laiviņš (dzimis Ķēču pagastā, miris Vācijā) bija latviešu uzņēmējs.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Artūrs Laiviņš
Arturs Arnītis
Arturs Arnītis (1909—1986) bija latviešu būvinženieris.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Arturs Arnītis
Arvīds Krasts
Arvīds Krasts Arvīds Krasts (1907—1990) bija latviešu inženieris un nacionālās pretestības kustības dalībnieks, kurš 1944.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Arvīds Krasts
Štuthofas koncentrācijas nometne
Štuthofas koncentrācijas nometne bija vācu koncentrācijas nometne no 1939.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Štuthofas koncentrācijas nometne
Žanis Gerge
Žanis Edgars Gerge (1913—1966) bija latviešu inženieris.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Žanis Gerge
Žanis Unāms
Žanis Unāms (ap 1930) Žanis Unāms, arī Unams (1902—1989) bija latviešu žurnālists, rakstnieks un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Žanis Unāms
Ēriks Tomsons
Ēriks Tomsons (1918—2022) bija latviešu jūrnieks, viens no pārcēlājiem, kas Otrā pasaules kara beigās palīdzēja bēgļiem no Kurzemes nokļūt Gotlandes salā.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Ēriks Tomsons
Ādolfs Klīve
Ādolfs Klīve (1888—1974) bija latviešu tautsaimnieks, politiķis un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Ādolfs Klīve
Bēgļu laivas uz Zviedriju
Latviešu bēgļu laiva "Centība" Hervikenas ostā Gotlandē 1944. gada 10. novembrī. Latviešu pārcēlāji Gotlandē 1945. gada aprīlī: Laimons Pētersons, Eduards Andersons, Valdemārs Jurjaks, Kārlis Prulis un Jānis Priedoliņš. Bēgļu laivas uz Zviedriju bija Latvijas Centrālās padomes (LCP) ierosināta Latvijas bēgļu evakuācijas akcija no Vācijas armijas okupētās Latvijas (Latvijas ģenerālapgabala un Kurzemes katla, 1944.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Bēgļu laivas uz Zviedriju
Bernhards Einbergs
Bernhards Einbergs (— 1945. gads) bija latviešu karavīrs, inženieris un politiķis.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Bernhards Einbergs
Bruno Kalniņš
Bruno Kalniņš (īstajā vārdā Brūno Haralds Kalniņš, dzimis 1899. gada 7. maijā, miris 1990. gada 26. martā) bija politiķis, viens no vadošajiem LSDSP darbiniekiem.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Bruno Kalniņš
Cielēns
Cielēns (sieviešu dzimtē Cielēna) ir latviešu cilmes uzvārds.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Cielēns
Dancis pa trim
"Dancis pa trim" ir 2011.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Dancis pa trim
Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu
1944.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu
Demokrātiskais Centrs
Demokrātiskā Centra vēlēšanu plakāts. "Demokrātiskais Centrs" bija politiskā partija Latvijā.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Demokrātiskais Centrs
Dzintars Ērglis
Dzintars Ērglis (dzimis 1967. gadā) ir latviešu vēsturnieks.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Dzintars Ērglis
Edgars Sims
Edgars Sims (1980) ir heraldikas speciālists, Sēlijas ģerboņa, vairāku Latvijas pagastu (Abavas, Ķūļciema, Strazdes, Virbu), organizāciju un dzimtu ģerboņu autors.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Edgars Sims
Eduards Andersons (jūrnieks)
Eduards Andersons. Eduards Andersons (otrais no kreisās) un latviešu pārcēlāji Laimons Pētersons, Valdemārs Jurjaks, Kārlis Prulis un Jānis Priedoliņš Gotlandē 1945. gada aprīlī. Eduards Aleksandrs Andersons (1919—1947) bija latviešu jūrnieks un nacionālās pretestības kustības dalībnieks, kurš 1944.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Eduards Andersons (jūrnieks)
Emīls Vecmanis
Emīls Vecmanis (1913—2006) bija latviešu nacionālās pretestības kustības dalībnieks, kurš Otrā pasaules kara beigās iesaistījās Latvijas Centrālās padomes (LCP) darbībā.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Emīls Vecmanis
Ernests Morics
Ernests Morics (1889-1955) bija latviešu farmaceits un politiķis, Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedrs (1904).
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Ernests Morics
Ernests Priedītis
Ernests Priedītis (1916—1990) bija latviešu nacionālās pretestības kustības dalībnieks, kurš Otrā pasaules kara beigās iesaistījās Latvijas Centrālās padomes (LCP) organizētajā bēgļu laivu akcijā.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Ernests Priedītis
Eslingene
Eslingene pie Nekāras ir pilsēta Vācijas dienvidos, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Eslingene
Fēlikss Cielēns
Fēlikss Cielēns (—) bija Latvijas jurists, politiķis, rakstnieks un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Fēlikss Cielēns
Francis Balodis
Francis Aleksandrs Balodis (1882—1947) bija latviešu arheologs un eģiptologs; arheoloģijas zinātnes pamatlicējs Latvijā.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Francis Balodis
Francis Kemps
Francis Kemps (dzimis Makašēnu pagasta Sprūževas ciemā, miris Tomskas apgabalā) bija latviešu un latgaliešu literāts, politiķis un kultūras darbinieks.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Francis Kemps
Fricis Gulbis (fiziķis)
Fricis Gulbis (1891—1956) bija latviešu fiziķis.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Fricis Gulbis (fiziķis)
Fricis Menders
Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Fricis Menders (1885—1971) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, viens no ievērojamākajiem LSDSP biedriem, Satversmes sapulces (1920—1922) un 1.—4.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Fricis Menders
Gdaņska
Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Gdaņska
Iecavas novads
Iecavas novads bija pašvaldība Zemgalē, kas pastāvēja no 2003.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Iecavas novads
Iecavas pagasts
Iecavas pagasts ir viena no Bauskas novada teritoriālajām vienībām tās ziemeļos.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Iecavas pagasts
Jaunā Latvija (laikraksts)
"Jaunā Latvija" bija Latvijas Centrālās Padomes nelegāls izdevums.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Jaunā Latvija (laikraksts)
Jānis Šmits (pārcēlājs)
Jānis Šmits (1909—1955) bija latviešu inženieris un nacionālās pretestības kustības dalībnieks, kurš Otrā pasaules kara beigās iesaistījās Latvijas Centrālās padomes (LCP) organizētajā bēgļu laivu akcijā.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Jānis Šmits (pārcēlājs)
Jānis Breikšs (politiķis)
Jānis Breikšs (1887—1965) bija latviešu jurists, politiķis, nacionālās pretestības kustības dalībnieks.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Jānis Breikšs (politiķis)
Jānis Celms
Jānis Vinters, ?? daļēji redzams, Jānis Lavenieks, Roberts Osis, Arnolds Endziņš un Vilis Hāzners. Jānis Celms (1895—1960) bija latviešu inženieris, pedagogs un valsts ierēdnis, Skolu departamenta direktors (1939—1940).
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Jānis Celms
Jānis Francis
Jānis Francis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Jānis Francis
Jānis Kurelis
Jānis Kurelis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Jānis Kurelis
Jānis Labsvīrs
Jānis Labsvīrs (—) bija Indiānas Pavalsts universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors, mecenāts.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Jānis Labsvīrs
Jānis Lavenieks
Jānis Lavenieks (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Jānis Lavenieks
Jānis Rudzis
Jānis Rudzis ( — 1966. gads) bija Latvijas jurists un politiķis.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Jānis Rudzis
Jānis Venners
Jānis Venners (vecajā ortogrāfijā: Jahnis Wenners) bija agronoms, pašvaldības darbinieks, trimdas latviešu aktīvists.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Jānis Venners
Jāzeps Rancāns
Jāzeps Rancāns (dzimis Ludzas apriņķa Zaļmuižas pagastā, miris Grandrepidsā, ASV) bija Romas katoļu baznīcas Markopoles titulārbīskaps, kā arī Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps, ordinēts 12.06.1911., nominēts 29.10.1923., konsekrēts 04.15.1924.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Jāzeps Rancāns
Jūrmala
Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Jūrmala
Jēkabs Poruks
Jēkabs Poruks (1895-1963) bija latviešu komponists, pedagogs un mūzikas kritiķis, Latvijas Nacionālās operas dramaturgs (1929-1936) un direktors (1936-1940, 1941-1944).
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Jēkabs Poruks
Kad lietus un vēji sitas logā
"Kad lietus un vēji sitas logā" ir 1967.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Kad lietus un vēji sitas logā
Kārlis Frišenfelds
Kārlis Ernests Frišenfelds (1912—2001) bija latviešu jūrnieks un elektromehāniķis.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Kārlis Frišenfelds
Kārlis Lībtāls
Kārlis Lībtāls (dzimis, miris 1969. gadā) bija latviešu inženieris un politiķis, Latvijas Satversmes sapulces deputāts.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Kārlis Lībtāls
Kārlis Pauļuks
Kārlis Vilhelms Pauļuks (—) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Kārlis Pauļuks
Konstantīns Čakste
Konstantīns Jēkabs Marģers Čakste (dzimis 1901. gada 26. jūlijā, miris 1945. gada 22. februārī) bija tiesību zinātnieks, politiķis, pretestības kustības dalībnieks 2. Pasaules kara laikā, Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētājs un akadēmiskās vienības Austrums biedrs.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Konstantīns Čakste
Kristaps Krišs Upelnieks
Kristaps Krišs Upelnieks (dzimis, miris) bija kapteinis, Kureļa grupas štāba priekšnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Kristaps Krišs Upelnieks
Kureļa grupa
Liepājā pie Ziemeļu fortiem Kureļa grupa bija latviešu militārais formējums Otrā pasaules kara laikā.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Kureļa grupa
Kurzemes cietoksnis
Frontes līnija Kurzemē 1944. gada oktobrī—1945. gada maijā Ventspili Par Kurzemes cietoksni jeb Kurzemes katlu dēvē vācu karaspēka ielenkumu Kurzemes pussalā Otrā pasaules kara laikā, kas izveidojās 1944.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Kurzemes cietoksnis
Laimons Pētersons
Gotlandē 1945. gada aprīlī Laimons Pētersons (1919—2006) bija latviešu kuģu mehāniķis, nacionālās pretestības kustības dalībnieks, kurš Otrā pasaules kara beigās iesaistījās Latvijas Centrālās padomes (LCP) organizētajā bēgļu laivu akcijā.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Laimons Pētersons
Latviešu pagaidu nacionālā padome
E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Latviešu pagaidu nacionālā padome
Latvijas ģenerālapgabals
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942) Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1944) Latvijas ģenerālapgabals bija nacistiskās Vācijas izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra okupētās Latvijas teritorijā.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Latvijas ģenerālapgabals
Latvijas Centrālās padomes memorands
1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstu lapa Latvijas Centrālās padomes memorands ir vēsturisks dokuments, ko Otrā pasaules kara laikā 1944.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Latvijas Centrālās padomes memorands
Latvijas Nacionālā komiteja
Latvijas Nacionālās komitejas pasludināšana Liepājā 1945. gada 19. martā. Latvijas Nacionālā komiteja bija Otrā pasaules kara beigās 1945.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Latvijas Nacionālā komiteja
Latvijas nacionālie partizāni
Latvijas Nacionālo partizānu grupa. Latvijas nacionālie partizāni bija cīnītāji, kas ar partizānu kara metodēm cīnījās pret padomju okupācijas varu pēc Otrā pasaules kara.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Latvijas nacionālie partizāni
Latvijas okupācija (1940)
PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940) Latvijas okupācija 1940. gadā bija Latvijas Republikas bruņota sagrābšana ar tai sekojošu aneksiju, ko 1940. gada vasarā Baltijas valstu okupācijas ietvaros īstenoja PSRS. Vēsturnieki Latvijas okupāciju iedala 3 posmos.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Latvijas okupācija (1940)
Latvijas Republikas Satversme
Latvijas Republikas Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Latvijas Republikas Satversme
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas
Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas nosaka Latvijas Republikas likums "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām".
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas
Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums
Latvijas Valsts prezidenta standarts Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījumā apkopoti Latvijas valsts vadītāji no 1918.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums
Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Latvijas vācu okupācija ir Padomju Savienības 1940.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Latvijas vācu okupācija (1941—1945)
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Latvijas vēsture
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Latvijas vēstures hronoloģija
Leonīds Siliņš
Leonīds Siliņš (1916—2005) bija latviešu skolotājs un nacionālās pretestības kustības dalībnieks.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Leonīds Siliņš
LSDSP vēsture
2. Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātiskā kustība mūsdienu Latvijas teritorijā sākās līdz ar latviešu kā politiskas nācijas veidošanās uzplaukumu, intensīvo industrializāciju un rūpniecības attīstību, izteikto sabiedrības noslāņošanos labklājības ziņā, Jaunās strāvas rašanos Rīgā un pirmo nelegālo marksistisko grupu izveidošanos 19.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un LSDSP vēsture
Ludvigs Sēja
Latvijas sūtnis ASV L. Sēja (1925). Ludvigs Sēja (—) bija Latvijas diplomāts, Latvijas ārlietu ministrs (1924), Latvijas sūtnis Lietuvā un Latvijas sūtnis ASV.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Ludvigs Sēja
Mintauts Čakste
Mintauts Frīdrihs Andrejs Čakste (1893—1962) bija latviešu jurists, Senāta loceklis.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Mintauts Čakste
Nikolajs Oskars Alksnītis
Nikolajs Oskars Lepste (no 1940. gada Alksnītis). Nikolajs Oskars Alksnītis (1915—1981) bija viens no nacionālās pretestības kustības dalībniekiem, kuri 1944.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Nikolajs Oskars Alksnītis
Osvalds Bileskalns
Osvalds Bileskalns (1910—1951) bija latviešu nacionālās pretestības kustības dalībnieks, Latvijas Centrālās padomes loceklis.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Osvalds Bileskalns
Pauls Kalniņš (politiķis)
Pauls Kalniņš (dzimis Vilces pagastā, miris Lustenavā, Austrijā) bija latviešu ārsts un politiķis (LSDSP), ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Pauls Kalniņš (politiķis)
Pēteris Juraševskis
Pēteris Juraševskis uzstājas ar runu VI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos (1926). Pēteris Juraševskis ( —) bija Latvijas sabiedrisks, politisks darbinieks, jurists.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Pēteris Juraševskis
Pēteris Krilovs
Pēteris Krilovs (dzimis Rīgā) ir latviešu kino un teātra režisors, skatuves mākslas pedagogs.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Pēteris Krilovs
Pēteris Stērste
Pēteris Stērste (1893-1976) bija latviešu strēlnieks, vēlāk jurists, Latvijas Senāta senators, vēlāk Tiesu palātas loceklis (līdz 1944).
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Pēteris Stērste
Pretošanās kustība nacistu okupētajā Latvijā
Pretošanās kustību Latvijā 1941.-1945.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Pretošanās kustība nacistu okupētajā Latvijā
Rīgas Valsts 2. ģimnāzija
Rīgas Valsts 2.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Rīgas Valsts 2. ģimnāzija
Rihards Zande
Rihards Zande (1918—1997) bija Latvijas Centrālās padomes (LCP) loceklis un Lielbritānijas izlūkdienesta darbinieks.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Rihards Zande
Roberts Bīlmanis
Roberts Bīlmanis (līdz 1928. gadam Bildermanis; —) bija Latvijas pedagogs un politiķis.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Roberts Bīlmanis
Roberts Osis
Roberts Osis (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas Bruņoto spēku komandiera adjutants, Latviešu leģiona 43.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Roberts Osis
Roberts Rubenis
Roberts Rubenis (1917–1944) bija Latvijas Bruņoto spēku leitnants, latviešu leģionārs un Kureļa grupas bataljona komandieris.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Roberts Rubenis
Saukas pagasts
Saukas pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā rietumos Saukas ezera krastā.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Saukas pagasts
Selonija
"Selonija" krāsu vairodziņš un cirķelis Selonija ir vecākā no Rīgā dibinātajām latviešu studentu korporācijām.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Selonija
Siliņš
Siliņš (sieviešu dzimtē Siliņa) ir latviešu cilmes uzvārds.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Siliņš
Teodors Sukatnieks
Teodors Sukatnieks (dzimis, miršanas dati nav zināmi) bija latviešu vieglatlēts.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Teodors Sukatnieks
Uz spēles Latvija
"Uz spēles Latvija" ir 2014.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Uz spēles Latvija
Valdemārs Ģinters
Valdemārs Valdis Ģinters (arī Ginters; 1899—1979) bija latviešu arheologs un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Valdemārs Ģinters
Valdemārs Jurjaks
Valdemārs Jurjaks. Eduards Andersons, Valdemārs Jurjaks, Kārlis Prulis un Jānis Priedoliņš Gotlandē 1945. gada aprīlī. Valdemārs Jurjaks (1914—1988) bija latviešu jūrnieks un nacionālās pretestības kustības dalībnieks, kas 1944.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Valdemārs Jurjaks
Valentīne Lasmane
Valentīne Lasmane dzimusi Jaunzeme (1916—2018) bija latviešu filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Valentīne Lasmane
Verners Tepfers
Verners Tepfers ( —) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Verners Tepfers
Viesītes novads
Viesītes novads bija 2009.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Viesītes novads
Vinca Barkāns
Vinca Barkāns jeb Vikentijs Barkāns (—) bija latviešu ārsts un politiķis, Rēzeknes apriņķa valdes priekšsēdētājs.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Vinca Barkāns
Voldemārs Bastjānis
Ernests Voldemārs Bastjānis (dzimis Ernests Voldemārs Bašēns, miris) bija latviešu politiķis, no 1922.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Voldemārs Bastjānis
Voldemārs Mežaks
Voldemārs Mežaks (1914—1985) bija latviešu dzelzceļnieks.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Voldemārs Mežaks
Voldemārs Salnais
Voldemārs Salnais (arī Salnājs; —) bija Latvijas politiķis un diplomāts, 1. Saeimas deputāts.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Voldemārs Salnais
Voldemārs Skaistlauks
Voldemārs Skaistlauks, līdz 1940.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Voldemārs Skaistlauks
Voldemārs Zāgars
Voldemārs Zāgars, arī Valdemārs Zagars (1904—1995), bija latviešu tautsaimnieks.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Voldemārs Zāgars
Zande
Zande var būt.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un Zande
1940. gadi
1940.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un 1940. gadi
1943. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1943. gada notikumi Latvijā, kas tolaik bija Ostlandes reihskomisariāta sastāvā kā Latvijas ģenerālapgabals.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un 1943. gads Latvijā
1944. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1944. gada notikumi Latvijā.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un 1944. gads Latvijā
1945. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1945. gada notikumi Latvijā.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un 1945. gads Latvijā
1946. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1946. gada notikumi Latvijā, kas tolaik bija inkorporēta PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un 1946. gads Latvijā
1950. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1950. gada notikumi Latvijas teritorijā.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un 1950. gads Latvijā
8. septembris
8.
Skatīt Latvijas Centrālā padome un 8. septembris
Zināms kā LCP, Latviešu Centrālā padome.