Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Aizsargi (organizācija)

Varšavā. Centrā: Kārlis Prauls, Alfreds Jēkabs Bērziņš. Bejas pagasta aizsargu vienība 1930. gados. Aizsargu aviācijas pulka lidotāju grupa. Gulbenes aizsardzes. Aizsargi bija pēc Somijas aizsargu organizācijas parauga izveidota paramilitāra brīvprātīgo organizācija Latvijā (1919—1940), kuras uzdevums bija palīdzēt valsts iestādēm uzturēt mieru, drošību un kārtību.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Aizsargi (organizācija) · Redzēt vairāk »

Akadēmija

Jelgavā. Madridē. Akadēmija ir tradicionāli lietots nosaukums akadēmiski ievirzītām augstākās izglītības iestādēm.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Akadēmija · Redzēt vairāk »

Alberts Kviesis

Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932). Alberts Kviesis (dzimis, miris) bija latviešu jurists un politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Alberts Kviesis · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Klots

Aleksandrs Klots Aleksandrs Vilhelms Klots (1855—1925) bija vācbaltiešu muižnieks, Tautas padomes loceklis.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Aleksandrs Klots · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Plensners

Aleksandrs Plensners (1892—1984) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, rakstnieks un žurnālists.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Aleksandrs Plensners · Redzēt vairāk »

Alfrēds Berts

Alfrēds Berts (1875–1949) bija Lielbritānijas armijas brigādes ģenerālis, piedalījās Pirmajā pasaules karā.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Alfrēds Berts · Redzēt vairāk »

Alfrēds Birznieks

Alfrēds Birznieks (dzimis, miris) bija latviešu zvērināts advokāts, politiķis un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Alfrēds Birznieks · Redzēt vairāk »

Alfrēds Kalniņš (komponists)

Alfrēds Kalniņš (1879—1951) bija latviešu komponists, ērģelnieks un diriģents, pirmās latviešu operas Baņuta autors.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Alfrēds Kalniņš (komponists) · Redzēt vairāk »

Andrejs Bērziņš (politiķis)

Andrejs Bērziņš (dzimis, miris) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Andrejs Bērziņš (politiķis) · Redzēt vairāk »

Andrievs Niedra

Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Andrievs Niedra · Redzēt vairāk »

Aprīļa pučs

Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Aprīļa pučs · Redzēt vairāk »

Apvienotā Baltijas hercogiste

Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Arhibīskaps

Alberta II zīmogs (pēc 1247). Redzams, ka viņam tolaik bija pakļautas četras Romas katoļu baznīcas provinces un trīs tautas — prūši, līvi (''livo'') un igauņi (''estoni''). Arhibīskaps (no), arī virsbīskaps, ir vecākais jeb galvenais bīskaps, kam ir garīga un administratīva atbildība par viņam uzticēto arhidiecēzi vai metropoliju (arhibīskapam - metropolītam).

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Arhibīskaps · Redzēt vairāk »

Arturs Kroders

Arturs Kroders (1892—1973) bija latviešu publicists.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Arturs Kroders · Redzēt vairāk »

Arturs Ozols (inženieris)

Arturs Ozols (dzimis 1890. gada 25. augustā Dzērbenes pagastā, miris 1969. gada 24. decembrī Gēteborgā) bija latviešu kuģu inženieris mehāniķis.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Arturs Ozols (inženieris) · Redzēt vairāk »

Arveds Bergs

Kārlis Kristaps Arveds Bergs (1875-1941) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Arveds Bergs · Redzēt vairāk »

Askolds Hermanovskis

Askolds Felikss Hermanovskis (dzimis (pēc vecā stila — Rīgas Sv. Ģertrūdes ev. lut. draudzes dzimušo reģistrs. 1912. gads - Nr.319), miris) bija latviešu kalnu slēpotājs.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Askolds Hermanovskis · Redzēt vairāk »

Atsevišķā studentu rota

Atsevišķās studentu rotas karavīri 1919. gada vasarā (no Talavijas jubilejas albuma). Latviešu atsevišķā rota, literatūrā biežāk dēvēta par Atsevišķo studentu rotu (pēc 1919. gada 21. marta: 3. Atsevišķā bataljona 1. rota) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, kas piedalījās Latvijas brīvības cīņās 1919.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Atsevišķā studentu rota · Redzēt vairāk »

Augusts Ernests Misiņš

Augusts Ernests Misiņš ( —) bija latviešu strēlnieku virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Augusts Ernests Misiņš · Redzēt vairāk »

Augusts Kalniņš

Augusts Kalniņš (—) bija Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Augusts Kalniņš · Redzēt vairāk »

Augusts Vinnigs

Augusts Vinnigs (dzimis, miris) bija vācu politiķis un arodbiedrību darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Augusts Vinnigs · Redzēt vairāk »

Štrika sazvērestība

Strika sazvērestība, zviedru presē saukta arī par Edlunda avantūru, bija politisks skandāls Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izraisīja Vidzemes bruņniecības landmaršala Heinriha fon Štrika un bijušā Zviedrijas militārā atašeja Krievijā Nilsa Edlunda (Nils Edlund, 1867-1930) aizturēšana Liepājas ostā 1919.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Štrika sazvērestība · Redzēt vairāk »

Ādolfs Kuršinskis

Ādolfs Kuršinskis (—) bija Latvijas inženieris un politiķis.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Ādolfs Kuršinskis · Redzēt vairāk »

Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja

Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja (vācu: Baltisch-Deutsches Nationalausschuss) bija politiska organizācija 1918.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja · Redzēt vairāk »

Baltijas landesvērs

Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Baltijas landesvērs · Redzēt vairāk »

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »

Bauskas vēsture

Rātsnama un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem pirms 1706. gada. Bauskas pils un pilsētas plāns 1701. gadā. Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Bauskas vēsture · Redzēt vairāk »

Bermontiāda (filma)

"Bermontiāda" ir 2009.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Bermontiāda (filma) · Redzēt vairāk »

Bermontiāde

Bermontiāde jeb Bermonta afēra bija daļa no Latvijas brīvības cīņām un Krievijas pilsoņu kara, kurā Latvijas Bruņotie spēki ar Antantes sabiedroto atbalstu no 1919.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Bermontiāde · Redzēt vairāk »

Bulduru konference

Konferences norises vieta - Bulduru viesnīca Rīgas Jūrmalā. Bulduru konference bija starptautiska pēc Pirmā pasaules kara izveidoto Baltijas jūras valstu starpvaldību konference, kas notika no 1920.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Bulduru konference · Redzēt vairāk »

Cēsu kaujas

Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Cēsu kaujas · Redzēt vairāk »

Centrālā statistikas pārvalde

Centrālā statistikas pārvalde (saīsināti CSP) ir tiešās pārvaldes iestāde, kura darbojas Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, un ir galvenā valsts statistikas darbu veicēja un koordinatore Latvijā.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Centrālā statistikas pārvalde · Redzēt vairāk »

Daugavpils apriņķis

Daugavpils apriņķis (Powiat dyneburski,, no 1893. gada Двинский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas Livonijas hercogistes (1566—1582), Inflantijas vaivadijas (1629—1772), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919), Latvijas Republikas (1918/1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Daugavpils apriņķis · Redzēt vairāk »

Dāvids Rudzītis

Dāvids Rudzītis (dzimis, miris) bija Latvijas valsts pārvaldes darbinieks, pirmais Valsts kancelejas direktors.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Dāvids Rudzītis · Redzēt vairāk »

Demokrātiskais bloks

Demokrātiskais bloks vai Rīgas Demokrātiskais bloks bija Vācijas Impērijas karaspēka okupētajā Rīgā dibināta nelegāla latviešu partiju politiska apvienība.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Demokrātiskais bloks · Redzēt vairāk »

Dienvidlatvijas brigāde

Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Eduards Kalniņš (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks). Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landesvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Dienvidlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Dubulti (Jūrmala)

Dubulti ir Jūrmalas pilsētas daļa.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Dubulti (Jūrmala) · Redzēt vairāk »

Dzelzsdivīzija

Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Dzelzsdivīzija · Redzēt vairāk »

Ebreju nacionāldemokrātu partija

Ebreju nacionāldemokrātu partija bija ebreju politiskā partija Latvijā, kas aizstāvēja ebreju uzņēmēju un tirgotāju intereses.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Ebreju nacionāldemokrātu partija · Redzēt vairāk »

Eduards O'Rurke

Grāfs Eduards O'Rurke (dzimis miris) bija īru izcelsmes Romas Katoļu Tinistas atjaunotās Romas katoļu Rīgas bīskapijas pirmais bīskaps, Gdaņskas bīskaps emeritus un Sofēnas titulārbīskaps.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Eduards O'Rurke · Redzēt vairāk »

Eduards Strautnieks

Eduards Strautnieks (1886–1946) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Eduards Strautnieks · Redzēt vairāk »

Edvarts Virza

Edvarts Virza (īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna, dzimis, miris) bija viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta latviešu rakstniekiem, arī dzejnieks, prozaiķis, publicists, atdzejotājs.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Edvarts Virza · Redzēt vairāk »

Edvins Magnuss

Edvins Magnuss (—) bija Latvijas vācbaltiešu advokāts un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Edvins Magnuss · Redzēt vairāk »

Emanuēls Diparkē

Emanuēls Diparkē (1869—1933), bija Francijas armijas pulkvežleitnants, piedalījās Pirmajā pasaules karā.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Emanuēls Diparkē · Redzēt vairāk »

Ernests Bauers

Ernests Bauers (—) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Ernests Bauers · Redzēt vairāk »

Ernests Girgensons

Ernests Girgensons. Ernests Girgensons pēc apcietināšanas 1941. gadā. Ernests Girgensons (1891—1971) bija latviešu diplomāts.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Ernests Girgensons · Redzēt vairāk »

Esmē Hauards

Esmē Hauards 1924. gadā Esmē Viljams Hauards (dzimis, miris) bija Apvienotās Karalistes diplomāts.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Esmē Hauards · Redzēt vairāk »

Francis Kemps

Francis Kemps (dzimis Makašēnu pagasta Sprūževas ciemā, miris Tomskas apgabalā) bija latviešu un latgaliešu literāts, politiķis un kultūras darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Francis Kemps · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna

Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna studiju gados Frīdrihs Oto Eduards Samsons fon Himmelšerna (1872—1958) bija vācbaltiešu muižnieks un politiķis.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Vasarietis

Fridriha Vasarieša piemiņas plāksne Vasaras ielā Frīdrihs Vasarietis (līdz 1940. gadam — Frīdrihs Zommers; 1881—1972) bija latviešu uzņēmējs, Latvijas armijas virsnieks, pulkvežleitnants, Rīgas aizstāvēšanas organizators bermontiādes laikā, Latvijas Republikas Tirdzniecības un rūpniecības ministrs, diplomāts.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Frīdrihs Vasarietis · Redzēt vairāk »

Georgs Bisenieks

Georgs Bisenieks (vecajā ortogrāfijā: Bisseneek, 1885—1941) bija latviešu politiķis un diplomāts.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Georgs Bisenieks · Redzēt vairāk »

Gustavs Klaustiņš

Gustavs Klaustiņš (—) bija Latvijas inženieris un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Gustavs Klaustiņš · Redzēt vairāk »

Hanss fon Manteifels-Cēge

Izvadīšana no Rīgas Doma Hanss Joahims Pauls Ādolfs fon Manteifels-Cēge (Hans Joachim Paul Adolph Baron Manteuffel-Szoege, 1894—1919) bija vācbaltiešu virsnieks no Manteifeļu dzimtas, kas dienēja Vācijas Impērijas armijā Pirmā pasaules kara laikā un Baltijas landesvērā Latvijas brīvības cīņu laikā.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Hanss fon Manteifels-Cēge · Redzēt vairāk »

Hermanis Albats

Hermanis Albats (—) bija latviešu jurists, tiesībnieks, zinātnieks, diplomāts, profesors, dzejnieks un politiķis.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Hermanis Albats · Redzēt vairāk »

Igaunijas brīvības cīņas

Igaunijas brīvības cīņas bija karš par neatkarīgu Igaunijas valsti no Sarkanās armijas iebrukuma 1918.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Igaunijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Inčukalna kauja

Inčukalna kauja (- "sagrāve pie Inčukalna") bija Latvijas landesvēra aizsardzības operācija 1918.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Inčukalna kauja · Redzēt vairāk »

Jānis Apinis

Jānis Apinis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Jānis Apinis · Redzēt vairāk »

Jānis Bankavs

Jānis Bankavs (— 1951. gads) bija Latvijas žurnālists un politiķis.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Jānis Bankavs · Redzēt vairāk »

Jānis Blumbergs

Jānis Blumbergs (—) bija Latvijas politiķis, 2. Saeimas deputāts.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Jānis Blumbergs · Redzēt vairāk »

Jānis Brūmelis

Jānis Brūmelis. Jānis Brūmelis jeb Jānis Brumelis (Brumels) (1864—1939) bija latviešu sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Jānis Brūmelis · Redzēt vairāk »

Jānis Ducens

Jānis Ducens (dzimis, miris) bija Latvijas Republikas 1. Saeimas deputāts, apsardzības ministrs, prokurors.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Jānis Ducens · Redzēt vairāk »

Jānis Ezeriņš (ģenerālis)

Jānis Ezeriņš, 1936 Jānis Ezeriņš, 1938 Jānis Ezeriņš (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Jānis Ezeriņš (ģenerālis) · Redzēt vairāk »

Jānis Fabriciuss

Jānis Fabriciuss ( —) bija latviešu strēlnieks, Sarkanās armijas komisārs, kara un padomju politiskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Jānis Fabriciuss · Redzēt vairāk »

Jānis Goldmanis

Jānis Goldmanis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts Domes deputāts no Kurzemes guberņas (1912—1917), latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētājs (1915), Latvijas Tautas padomes loceklis (1918—1920).

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Jānis Goldmanis · Redzēt vairāk »

Jānis Imaks

Jānis Imaks (miris 1919) bija latviešu strēlnieku virsnieks, 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona pirmais komandieris.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Jānis Imaks · Redzēt vairāk »

Jānis Kurelis

Jānis Kurelis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Jānis Kurelis · Redzēt vairāk »

Jānis Lazdiņš

Jānis Lazdiņš sūtņa tērpā Jānis Mārtiņš Lazdiņš (arī Jan Lasdin, 1875-1953) bija latviešu mūziķis un diplomāts.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Jānis Lazdiņš · Redzēt vairāk »

Jānis Lībietis (ārsts)

Jānis Lībietis (1885-1946) bija latviešu ārsts.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Jānis Lībietis (ārsts) · Redzēt vairāk »

Jānis Tepfers

Jānis Tepfers (1898-1994) bija latviešu diplomāts, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs (1937—1938), Latvijas vēstnieks Somijā (1938—1940).

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Jānis Tepfers · Redzēt vairāk »

Jānis Zēbergs

Jānis Zēbergs (—) bija latviešu rēderis, kuģniecības, politiskais un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Jānis Zēbergs · Redzēt vairāk »

Jūlijs Kupčs

Jūlijs Kupčs (1882—1962) bija latviešu luterāņu mācītājs un politiķis.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Jūlijs Kupčs · Redzēt vairāk »

Jēkabs Janševskis

Jēkabs Janševskis (kristīts kā Jēkabs Janovskis; 1865—1931) bija latviešu skolotājs, žurnālists un rakstnieks.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Jēkabs Janševskis · Redzēt vairāk »

Jēkabs Klaviers

Jēkabs Klaviers (1865-1937) bija Latvijas Bruņoto spēku virsseržants, otrs vecākais Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Jēkabs Klaviers · Redzēt vairāk »

Jelgavas atbrīvošana (1919)

Kārlis Jansons, 1932). Jelgavas atbrīvošana 1919.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Jelgavas atbrīvošana (1919) · Redzēt vairāk »

Jorģis Zemitāns

Jorģis Zemitāns (dzimis Skrīveru pagastā, miris Rīgā) bija latviešu pulkvedis, III šķiras Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Igaunijas Brīvības krusta I šķiras II pakāpes kavalieris, Brīvības cīņu laikā — Ziemeļlatvijas brigādes komandieris.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Jorģis Zemitāns · Redzēt vairāk »

Jozefs Bišofs

Jozefs Bišofs (dzimis, miris) bija vācu virsnieks, 1919.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Jozefs Bišofs · Redzēt vairāk »

Juris Seskovs

Georgs (Juris) Seskovs bija aptiekārs, politiķis un uzņēmējs.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Juris Seskovs · Redzēt vairāk »

Kazimirs Olekšs

Kazimirs Olekšs (1886–1970) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Kazimirs Olekšs · Redzēt vairāk »

Kārlis Bļodnieks

Kārlis Bļodnieks (—) bija Latvijas dzelzceļa virsvaldes direktors.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Kārlis Bļodnieks · Redzēt vairāk »

Kārlis Bušs

Kārlis Bušs (1873. gads —) bija Latvijas uzņēmējs, valsts darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Kārlis Bušs · Redzēt vairāk »

Kārlis Kasparsons

Kārlis Kasparsons (1865—1962) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, publicists, ārsts un filologs.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Kārlis Kasparsons · Redzēt vairāk »

Kārlis Kellers

Kārlis Aleksandrs Kellers (—) bija vācbaltu izcelsmes Latvijas luterāņu mācītājs un politiķis.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Kārlis Kellers · Redzēt vairāk »

Kārlis Pauļuks

Kārlis Vilhelms Pauļuks (—) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Kārlis Pauļuks · Redzēt vairāk »

Kārlis Puriņš

Kārlis Aleksandrs Puriņš (dzimis Smiltenes pagastā, miris Vācijā) bija latviešu jurists un politiķis, pirmais Latvijas Republikas finanšu ministrs.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Kārlis Puriņš · Redzēt vairāk »

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »

Kristaps Krišs Upelnieks

Kristaps Krišs Upelnieks (dzimis, miris) bija kapteinis, Kureļa grupas štāba priekšnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Kristaps Krišs Upelnieks · Redzēt vairāk »

Latviešu landesvēra dumpis (1918)

Pilsētā un presē izplatītais britu brīdinājums par artilērijas izmantošanu nemieru apspiešanai Britu "''Princess Margaret''" Britu kreiseris "''Ceres''" Latviešu landesvēra dumpis notika 1918.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latviešu landesvēra dumpis (1918) · Redzēt vairāk »

Latviešu zemnieku savienība

Latviešu zemnieku savienības vēlēšanu plakāts 1931. gada Saeimas vēlēšanās (autors Rihards Zariņš). Latviešu zemnieku savienība (LZS) bija viena no Latvijas parlamentārā perioda (1920—1934) politiskajām partijām.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latviešu zemnieku savienība · Redzēt vairāk »

Latvijas Aizsargu organizācija

Latvijas Aizsargu organizācija (LAO) ir brīvprātīga sabiedriska organizācija Latvijas Republikā.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Aizsargu organizācija · Redzēt vairāk »

Latvijas augstskolas un koledžas

Latvijas augstskolas ir augstākās mācību iestādes, kas darbojas Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas augstskolas un koledžas · Redzēt vairāk »

Latvijas brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas Bruņotie spēki

Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »

Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē

Latvijas delegācijas memorands Parīzes miera konferencē (iesniegts 1919. gada 10. jūnijā). Delegācijas sagatavotā karte par Latvijas pilsētu etnisko sastāvu līdz 1917. gadam. Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē darbojās no 1919.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē · Redzēt vairāk »

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca

Rīgas Doms, LELB arhibīskapa katedrāle. Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) ir publiski tiesiska rakstura luterāņu draudžu organizācija, kas savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi un likumus un savā iekšējā dzīvē ir patstāvīga.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »

Latvijas Krājbanka

Jāņa Daliņa ielā 15 AS Latvijas Krājbanka (NASDAQ OMX: LKB1R,NASDAQ OMX: LKB2R) bija Latvijas komercbanka, kura atradās vērtspapīru biržā OMX Riga.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Krājbanka · Redzēt vairāk »

Latvijas Mākslas akadēmija

Mākslas akadēmijas ēkas galvenā fasāde Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) ir mākslas, jaunrades un kultūras augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības akadēmija Rīgā.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Mākslas akadēmija · Redzēt vairāk »

Latvijas naudas vēsture

Latvijas latu sudraba monēta (1931). Izskata autors Rihards Zariņš. Latvijas naudas vēsture ir daļa no pasaules naudas vēstures, kas ietver laika posmu kopš senajiem laikiem (1. — 4. gadsimts m. ē.), kad Latvijas teritorijā lietoja Romas impērijas naudu, līdz mūsdienām, kad Latvijā lieto eiro.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas naudas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas neatkarības idejas

Jāņa Čakstes grāmata „Latvieši un viņu Latvija: kāda latvieša balss” (Stokholma, 1917). Latvijas neatkarības idejas veidojās dažādu politisko partiju, kustību un politiķu darbības rezultātā.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas neatkarības idejas · Redzēt vairāk »

Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests

Latvijas Padomju valdības manifests 1918.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas apgādības ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas apgādības ministri, kas bija Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Republikas apgādības ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas apsardzības ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas apsardzības ministri, kas bija Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Republikas apsardzības ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas ārlietu ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas darba ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas darba ministri, kas bija Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Republikas darba ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Finanšu ministrija

Latvijas Republikas Finanšu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Republikas Finanšu ministrija · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas finanšu ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas iekšlietu ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi, Ministru prezidenta vietnieks.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums

Ministru prezidenta karogs Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas Ministru prezidenti jeb premjerministri (valdības vadītāji), kopš 1918.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Republikas Ministru prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas proklamēšanas diena

Latvijas valsts pasludināšana 1918. gadā A. K. Kariņš Karavīru kolonna pie Brīvības pieminekļa 2016. gada 18. novembrī ziedu nolikšanas ceremonijas laikā 11. novembra krastmalā Latvijas Republikas proklamēšanas diena ir Latvijas neatkarības pasludināšanas atzīmēšanas diena, kas tiek svinēta.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Republikas proklamēšanas diena · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas satiksmes ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas satiksmes ministri ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi kopš 1918.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Republikas satiksmes ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas tieslietu ministri kopš 1918.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas tirdzniecības un rūpniecības ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas tirdzniecības un rūpniecības ministri, kas bija Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Republikas tirdzniecības un rūpniecības ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Valsts kanceleja

Valsts kanceleja ir centrālā Latvijas valsts pārvaldes iestāde.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Republikas Valsts kanceleja · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Valsts kontrole

Latvijas Republikas Valsts kontrole atbilstoši Latvijas Republikas Satversmē un Valsts kontroles likumā noteiktajam ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde Latvijas Republikā un pakļauta vienīgi likumam.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Republikas Valsts kontrole · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā

Vēstniecības ēkas fasāde no Čapligina ielas puses Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā ir Latvijas Republikas galvenā diplomātiskā misija Krievijas Federācijā.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Republikas vēstniecība Krievijas Federācijā · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas zemkopības ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Republikas zemkopības ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas rublis

Latvijas rublis bija Latvijas valsts oficiālā valūta no 1919.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas rublis · Redzēt vairāk »

Latvijas Sargs

"Latvijas Sargs" bija sabiedriski politisks un literārs Latvijas dienas laikraksts, kas iznāca no 1919.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Sargs · Redzēt vairāk »

Latvijas Senāts

Fascija — Starptautiski atzīts tiesu varas simbols – ar saiti apsiets rīkšu saišķis, kurā iesiets cirvis un kuru apņem ozola lapas. Līdz 1940. gadam Latvijas Republikas tiesnešu un Latvijas Senāta Senatoru amata ķēdes centrālais elements. Latvijas Senāts bija Latvijas Republikas augstākā tiesa, kas pastāvēja no 1918.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Senāts · Redzēt vairāk »

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Redzēt vairāk »

Latvijas Universitāte

Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »

Latvijas valsts atzīšana de facto

Z. A. Meierovica uzaicinājuma vēstule Lielbritānijas latviešiem, kas izsūtīta kopā ar Balfūra notas kopiju 1918. gada 18. novembrī. Latvijas atzīšana de facto bija sākotnējā Latvijas valsts vai tās Pagaidu valdības kā juridiska fakta atzīšana 1918.—1921.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas valsts atzīšana de facto · Redzēt vairāk »

Latvijas valsts atzīšana de iure

Latvijas delegācija Parīzē pēc Sabiedroto Augstākās padomes ''de iure'' atzīšanas lēmuma saņemšanas 1921. gadā. 1. rindā no kreisās Miķelis Valters, Zigfrīds Anna Meierovics, Jānis Lazdiņš; 2. rindā no kreisās Oļģerds Grosvalds, Georgs Bisenieks, Jānis Tepfers. Latvijas delegācijas ierosinātās Latvijas valsts robežas Parīzes miera konferencē. Dmovska līnija sarkanā krāsā, 1772. gada Polijas-Lietuvas kopvalsts robežas zilā krāsā) Parīzes miera konferencē. Redzams, ka Polija pretendēja ne tikai uz Lietuvas austrumu daļu, bet arī uz Latgales (''Livonie Polonaise'') dienvidu daļu un Sēlijas austrumu daļu. Latvijas atzīšana de iure bija pilna diplomātiskā atzīšana, kas garantēja Latvijas valsts kļūšanu par pilntiesīgu starptautisko tiesību subjektu.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas valsts atzīšana de iure · Redzēt vairāk »

Latvijas valsts pasludināšana

V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »

Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums

Latvijas Valsts prezidenta standarts Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījumā apkopoti Latvijas valsts vadītāji no 1918.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas vēstnieks Francijā

Saida iela Parīzē, kurā pašlaik atrodas Latvijas vēstniecība Francijā. Montmartras bulvāris Parīzē, kurā pēc 1992. gada atradās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēstniecības. Pronī iela 8 Parīzē, kurā līdz 1940. gadam atradās Latvijas sūtniecība (tagad Krievijas Federācijas pārstāvniecība UNESCO). Latvijas Republikas vēstnieks Francijas Republikā ir Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, kurš pilda oficiālā pārstāvja amatu Francijā.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas vēstnieks Francijā · Redzēt vairāk »

Latvijas vēstnieks Vācijā

Latvijas vēstniecības Vācijā ēka ''Reinerzstrasse 40/41'' Berlīnē (2011). Agrākā Latvijas vēstniecības Vācijā ēka ''Adenauerallee 110'' Bonnā (2015). Latvijas vēstnieks Vācijā ir Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, kurš pilda oficiālā pārstāvja amatu Vācijas Federatīvajā Republikā.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas vēstnieks Vācijā · Redzēt vairāk »

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »

Latvijas vēstures hronoloģija

Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940)

Latvijas - Igaunijas attiecības sāka veidoties 1919.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas—Igaunijas attiecības (1919—1940) · Redzēt vairāk »

Latvijas—Krievijas miera līgums

Latvijas—Krievijas miera līguma parakstīšana Rīgā. Latvijas—Krievijas miera līgums jeb 1920.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas—Krievijas miera līgums · Redzēt vairāk »

Lāčplēsis (filma)

"Lāčplēsis" ir uzņemta latviešu mēmā spēlfilma.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Lāčplēsis (filma) · Redzēt vairāk »

Līgums par Landesvēra izveidošanu

Līgums par Landesvēra izveidošanu noslēgts Rīgā 1918.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Līgums par Landesvēra izveidošanu · Redzēt vairāk »

Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem

Līgumu par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem 1918.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem · Redzēt vairāk »

Lejaskurzeme

Lejaskurzeme ir kultūrvēsturisks reģions Kurzemes dienvidu daļā ar Liepāju kā galveno pilsētu.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Lejaskurzeme · Redzēt vairāk »

LETA

LETA ir Latvijas uzņēmums, kas veic ziņu aģentūras pakalpojumus.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un LETA · Redzēt vairāk »

Lettonia

Lettonia ir studentu korporācija, kas vieno dažādu akadēmisko kursu studentus un vecāka gadagājuma studijas beigušos — filistrus, sekojot nacionāliem un patriotiskiem ideāliem, un veidotu kopējos principos sakņotu savstarpēju draudzību.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Lettonia · Redzēt vairāk »

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Liepāja · Redzēt vairāk »

Liepājas vēsture

Liepājas Jaunais tirgus pirms 1910. gada (tagad Rožu laukums). Liepāja Prūsijas hercogistes pakļautības laikā. Redzami: A. Liepāja (''Lÿbo'') ar baznīcu. B. Tilta gala bastioni. C. Pārvaldes nams. E. Osta upes grīvā. F.G.H. Valsts iestāžu ēkas. J. Kāpas. K. Ciems (17. gadsimta sākuma plāns no Zviedrijas kara arhīva). Skats uz Liepājas (''Der Lyba'') un Ventspils (''Der Winda'') pilsētu torņiem (holandiešu zīmējumi no Broces kolekcijas). hercoga Frīdriha laikā 1637. gadā. Liepājas vēsture aptver Liepājas vēsturi no 1253.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Liepājas vēsture · Redzēt vairāk »

Ludvigs Ēķis

Ludvigs Ēķis (—) bija Latvijas sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Ludvigs Ēķis · Redzēt vairāk »

Maksis Eglītis

Maksis Eglītis (1892—1974) bija latviešu agronoms un fitopatologs, Dr.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Maksis Eglītis · Redzēt vairāk »

Markus Ozols

Markus Ozols (1895-1942) bija sabiedrisks darbinieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Markus Ozols · Redzēt vairāk »

Markuss Gailītis

Markuss Gailītis (—) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Markuss Gailītis · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Hartmanis

Mārtiņš Hartmanis ( —) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Mārtiņš Hartmanis · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Vācietis

Mārtiņš Vācietis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Mārtiņš Vācietis · Redzēt vairāk »

Miķelis Valters

Miķelis Valters (dzimis, miris) bija Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (1918—1919), jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Miķelis Valters · Redzēt vairāk »

Miervaldis Lūkins

Miervaldis Lūkins (1894—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Miervaldis Lūkins · Redzēt vairāk »

Niedras valdība

Niedras valdība bija provāciska Latvijas Pagaidu valdība, kas pastāvēja no 1919.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Niedras valdība · Redzēt vairāk »

Nikolajs Fogelmanis

Nikolajs Fogelmanis (1885—1941) bija Krievijas impērijas armijas virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, pulkvežleitnants, Vidzemes artilērijas pulka komandieris.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Nikolajs Fogelmanis · Redzēt vairāk »

Nikolajs Grundmanis

Nikolajs Grundmanis (—) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Atsevišķās studentu rotas komandieris.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Nikolajs Grundmanis · Redzēt vairāk »

Oberosts

''Ober Ost'' militārā apgabala karte (1916) Militārās pārvaldes apgabali Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Hindenburgs ar štāba virsniekiem (1915. gada augustā) Austrumu pārvaldes apgabala ''Ober Ost'' virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds (1917) Oberosta pastmarkas Oberosts jeb Austrumu kopējā vācu karaspēka virspavēlniecība (Oberbefehlshaber der gesamten deutschen Streitkräfte im Osten), burtiskā tulkojumā „Augšējie Austrumi”, bija Vācijas Impērijas karaspēka izveidotā pārvaldes struktūra okupētajās Krievijas Impērijas ziemeļrietumu guberņās Pirmā pasaules kara laikā (1914—1918).

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Oberosts · Redzēt vairāk »

Oskars Šēnhofs

Oskars Šēnhofs (1885—?) bija vācbaltiešu žurnālists, Tautas padomes loceklis.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Oskars Šēnhofs · Redzēt vairāk »

Oskars Borkovskis

Oskars Frīdrihs Borkovskis (1872—1945) bija vācbaltiešu jurists un politiķis.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Oskars Borkovskis · Redzēt vairāk »

Oskars Kalpaks

Oskars Kalpaks (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »

Oto Augusts Strandmans

Oto Augusts Strandmans (1875—1941), arī Oto Strandmanis, bija igauņu jurists, politiķis un diplomāts.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Oto Augusts Strandmans · Redzēt vairāk »

Oto Grosbarts

Oto Grosbarts (1895—1945) bija latviešu virsnieks, Autotanku brigādes komandieris, Latvijas armijas ģenerālis (1940).

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Oto Grosbarts · Redzēt vairāk »

Oto Hasmanis

Oto Hasmanis ( —) bija latviešu politiķis.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Oto Hasmanis · Redzēt vairāk »

Oto Nonācs

Oto Nonācs (1880—1942) bija latviešu skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Oto Nonācs · Redzēt vairāk »

Otto Zeltiņš

Otto Zeltiņš, arī Otto Zeltiņš-Goldfelds vai Oto Zeltiņš-Goldfelds (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, žurnālists, publicists.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Otto Zeltiņš · Redzēt vairāk »

Pagaidu valdība

Pagaidu valdība ir ārkārtas valdības veids, kas parasti tiek izveidots jaundibinātās valstīs, kā arī karu, revolūciju vai iepriekšējās valsts iekārtas sabrukuma rezultātā.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca

Reinholda Šmēlinga projekta) no Pilsoņu ielas puses (2010). Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS), sarunvalodā saukta arī par "Stradiņiem", kopš 1999.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca · Redzēt vairāk »

Pauls Dāle

Pauls Dāle (1889-1968) bija latviešu skolotājs un filozofs, Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes docents (1919), profesors (1928).

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Pauls Dāle · Redzēt vairāk »

Pauls Mincs

Pauls Mincs (1868—1941) bija Latvijas ebreju izcelsmes jurists un politiķis, Latvijas Republikas darba ministrs (1920—1921), LU profesors.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Pauls Mincs · Redzēt vairāk »

Pauls Valdens

Pauls Valdens (1863—1957) bija latviešu izcelsmes vācbaltu ķīmiķis, Vilhelma Ostvalda skolnieks, viens no stereoķīmijas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Pauls Valdens · Redzēt vairāk »

Pāvels Bermonts

Pāvels Bermonts-Avalovs (dzimis Tbilisi, miris, pēc citiem datiem 1966. vai 1974. gadā Ņujorkā) bija krievu militārpersona, monarhists un Krievijas impērijas nedalāmības piekritējs.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Pāvels Bermonts · Redzēt vairāk »

Pēteris Juraševskis

Pēteris Juraševskis uzstājas ar runu VI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos (1926). Pēteris Juraševskis ( —) bija Latvijas sabiedrisks, politisks darbinieks, jurists.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Pēteris Juraševskis · Redzēt vairāk »

Pilsonība Latvijā

Latvijas pilsoņi ir personas, kurām ir Latvijas pilsonība.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Pilsonība Latvijā · Redzēt vairāk »

Rīdigers fon der Golcs

Rīdigers fon der Golcs, pilnajā vārdā Gustavs Ādolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs (dzimis, miris) bija Vācijas Impērijas virsnieks, grāfs, 1919.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Rīdigers fon der Golcs · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Bēnuss

Mārtiņš Rūdolfs Bēnuss (—) bija Latvijas advokāts un politiķis.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Rūdolfs Bēnuss · Redzēt vairāk »

Rīgas arhibīskapija

Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »

Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kase

Latviešu amatnieku krājaizdevu sabiedrības nams (pirms 1937). Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kase, arī Amatnieku kase, bija krājaizdevumu sabiedrība.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krāšanas un aizdošanas kase · Redzēt vairāk »

Rīgas pašvaldības vadītāju uzskaitījums

Rīgas domes priekšsēdētāja standarts Šajā uzskaitījumā apkopoti Rīgas pašvaldības vadītāji jeb Rīgas domes vadītāji vai Rīgas mēri no 1890.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Rīgas pašvaldības vadītāju uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Rīgas sargi

"Rīgas sargi" ir Latvijā uzņemta vēsturiska filma par 1919.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Rīgas sargi · Redzēt vairāk »

Rīgas vēsture

Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »

Rīgas vēstures hronoloģija

SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »

Rūjienas vēsture

Rūjienas pils un dzirnavu plāns Zviedru Vidzemes laikā. J. K. Broces zīmējums). Rūjienas luterāņu baznīca 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Raiņa iela un Rūjienas domes ēka (1936). Rūjienas vēsture rakstītajos avotos sākas no Livonijas ordeņa Rūjienas pils dibināšanas pie lielceļa, kas veda no Burtniekiem uz Vīlandes pili Sakalas zemē.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Rūjienas vēsture · Redzēt vairāk »

Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija

Karoga vektorizētā versija Bermonts ar saviem virsniekiem un pareizticīgo priesteriem 1919. gada vasarā Šlageteram, atbilstoši 1919. gada 6. oktobra līgumam starp Vācu leģionu un Krievijas Rietumu Brīvprātīgo armijas virspavēlnieku (Bermontu-Avalovu) Vienas markas pagaidu maiņas zīme (averss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Vienas markas kaseszīme (reverss, Jelgava, 1919. gada 10. oktobris) Rietumu Brīvprātīgo armija, vāciski saukta arī par Krievijas Rietumu armiju jeb Rietumkrievijas Atbrīvošanas armiju, kā arī saukti par Bermontiešiem, bija Pāvela Bermonta-Avalova komandētā un Rīdigera fon der Golca atbalstītā krievu un vācu algotņu armija, kas Brīvības cīņu laikā 1919.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija · Redzēt vairāk »

Rihards Bērziņš

Rihards Bērziņš (dzimis, miris) bija Latvijas pirmās ziņu aģentūras LETA dibinātājs, literāts un aktīvs sabiedrības darbinieks, kurš zināms ar pseidonīmu Rihards Valdess.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Rihards Bērziņš · Redzēt vairāk »

Roberts Bulsons

Roberts Bulsons (1889-1942) bija Latvijas valsts pārvaldes darbinieks, Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītājs (1939-1940).

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Roberts Bulsons · Redzēt vairāk »

Roberts Erharts

Roberts Johans Augusts Erharts (—) bija Latvijas vācbaltu ekonomists un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Roberts Erharts · Redzēt vairāk »

Roberts Kroders

Roberts Kroders (1892—1956) bija latviešu teātra kritiķis un tulkotājs.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Roberts Kroders · Redzēt vairāk »

Roberts Liepiņš

Roberts Liepiņš (—) bija Latvijas diplomāts un politiķis.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Roberts Liepiņš · Redzēt vairāk »

Rublis

Krievijas rubļu (2006) Baltkrievijas rubļu (apgrozībā no 2016) Rublis ir naudas vienība.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Rublis · Redzēt vairāk »

Saratov

Tvaikonis pirms Pirmā pasaules kara Kuģis ''Saratov'' nogādā Rīgā Latvijas Pagaidu valdību (1919) Saratov jeb Saratova bija kravas un pasažieru kuģis, Latvijas Pagaidu valdības uzturēšanās vieta 1919.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Saratov · Redzēt vairāk »

Selonija

"Selonija" krāsu vairodziņš un cirķelis Selonija ir vecākā no Rīgā dibinātajām latviešu studentu korporācijām.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Selonija · Redzēt vairāk »

Sergejs Staprāns

Sergejs Staprāns pēc atvaļināšanās no armijas Sergejs Staprāns, arī Sergejs Staprans (1896—1951) bija latviešu strēlnieku virsnieks un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Sergejs Staprāns · Redzēt vairāk »

Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome

J. Kurelis, A. Stihevics, I. Bērziņš. Tālo Austrumu-Sibīrijas latviešu nacionālās padomes locekļi. No kreisās stāv Voldemārs Salnais, Zaķis, Fēlikss Cielēns, Klāvs Lorencs, Jānis Mazpolis, Arveds Švābe. Sēž pirmā no labās: Olga Lorenca. Sibīrijas un Urālu latviešu Centrālo Organizāciju saeimas rezolūcija Irkutskā 1919. gada 23.-28. martā. Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome (SULNP) bija Sibīrijas latviešu organizācija Krievijas pilsoņu kara laikā (1918-1920).

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome · Redzēt vairāk »

Spricis Paegle

Spricis Paegle (—) bija latviešu uzņēmējs, politiķis un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Spricis Paegle · Redzēt vairāk »

Strazdumuižas pamiers

Strazdumuižas pamatskola, kurā noslēdza karadarbības pārtraukšanas līgumu (nav saglabājusies). Cēsu un Juglas kauju shēma. Strazdumuižas pamiers bija 1919.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Strazdumuižas pamiers · Redzēt vairāk »

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Tautas padome · Redzēt vairāk »

Teodors Hermanovskis

Teodors Hermanovskis (—) bija latviešu inženieris un valstsvīrs.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Teodors Hermanovskis · Redzēt vairāk »

Teodors Vankins

Jānis Teodors Vankins (Bērzaunes pagasts, Mestrēnos -, Frankfurtē pie Mainas) bija Latvijas ārsts, politiķis, šahists, sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Teodors Vankins · Redzēt vairāk »

Ulmaņa 1. Ministru kabinets

Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no līdz.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Ulmaņa 1. Ministru kabinets · Redzēt vairāk »

Ulmaņa Ministru kabinets

Ulmaņa Ministru kabinets var būt.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Ulmaņa Ministru kabinets · Redzēt vairāk »

Valsts drošības dienests

Valsts drošības dienesta logotips Valsts drošības dienests (VDD) ir viena no trim Latvijas valsts drošības iestādēm.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Valsts drošības dienests · Redzēt vairāk »

Vācbaltiešu studentu korporācijas

Vācbaltiešu korporāciju vapeņi. Pirmajā rindā no kreisās: Tērbatas korporācijas ''Estonia'' (dibināta 1821), ''Livonia'' (1822), ''Neobaltia'' (1879), ''Fraternitas Academica'' (1881). Otrajā rindā pirmā no kreisās: ''Baltonia'' (1872), ''Fraternitas Normannia'', ''Teutonia'' (1908), ''Curonia'' (Tērbatā 1808, Rīgā 1921), ''Fraternitas Rigensis'' (Tērbatā 1823, Rīgā 1921). Trešajā rindā no kreisās: Rīgas ''Fraternitas Baltica'' (1865), ''Concordia Rigensis'' (1869), ''Rubonia'' (1875), ''Fraternitas Marcomannia'' (Rīgā 1902, tad Maskavā), Pēterburgas ''Nevania'' (1847). Vācbaltiešu studentu korporācijas ir vācbaltiešu dibinātas studentu korporācijas Vācijā.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Vācbaltiešu studentu korporācijas · Redzēt vairāk »

Vācbaltu demokrātu partija

Vācbaltu demokrātu partija (saīsināti — DbDP) bija Krievijas impērijas un vēlāk Latvijas vācbaltiešu minoritātes politiskā partija, kas pastāvēja laikā no 1917.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Vācbaltu demokrātu partija · Redzēt vairāk »

Vācbaltu progresīvā partija

Vācbaltu progresīvā partija (saīsināti — DbFP) bija Latvijas vācbaltiešu minoritātes politiskā partija, kas pastāvēja laikā no 1918.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Vācbaltu progresīvā partija · Redzēt vairāk »

Ventspils pašvaldības vadītāju uzskaitījums

Ventspils pilsētas ģerbonis Šajā uzskaitījumā apkopoti Ventspils pašvaldības vadītāji jeb Ventspils domes vadītāji vai Ventspils mēri no 1882.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Ventspils pašvaldības vadītāju uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Versaļas pils

Versaļas pils ir Francijas karaļu pils Versaļā, Ildefransas reģionā, aptuveni 20 km no Parīzes centra.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Versaļas pils · Redzēt vairāk »

Vilhelms Šreiners

Vilhelms Šreiners (1864—1936) bija vācbaltiešu ķīmiķis un diplomāts.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Vilhelms Šreiners · Redzēt vairāk »

Vilis Šūmanis

Vilis Roberts Šūmanis (1887—1948) bija latviešu diplomāts, kas kopš 1924.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Vilis Šūmanis · Redzēt vairāk »

Vilis Bandrevičs

Vilis Bandrevičs (1875—1945) bija Latvijas agronoms un diplomāts, Latvijas vēstnieks Lietuvā, vēlāk Latvijas bankas galvenā direktora vietnieks (1926—1938).

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Vilis Bandrevičs · Redzēt vairāk »

Vilis Spandegs

Viljams (Vilis) Spandegs (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Vilis Spandegs · Redzēt vairāk »

Vinniga nota

T.s. Vinninga nota — Vācijas ģenerālpilnvarotā Baltijas zemēs 1918. gada 26. novembra paziņojums par Latvijas Pagaidu valdības atzīšanu Vinniga nota bija provizoriska Latvijas Pagaidu valdības varas atzīšana, ko 1918.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Vinniga nota · Redzēt vairāk »

Vivjēns Bosenkets

Vivjēns Bosenkets (dzimis 1872. gada 13. aprīlī Francijā; miris 1943. gada decembrī Viltšīras grāfistē) bija Britu impērijas diplomāts, konsuls Rīgā (1912) un vicekonsuls Maskavā.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Vivjēns Bosenkets · Redzēt vairāk »

Voldemārs Ozols

Voldemārs Ozols (—) bija latviešu virsnieks un militārais teorētiķis.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Voldemārs Ozols · Redzēt vairāk »

Voldemārs Veiss

Voldemārs Veiss (—) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Voldemārs Veiss · Redzēt vairāk »

Ziemeļlatvijas brigāde

Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

Zigfrīds Anna Meierovics

Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »

1. latviešu atsevišķais bataljons

1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, ( —) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un 1. latviešu atsevišķais bataljons · Redzēt vairāk »

16. aprīlis

16.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un 16. aprīlis · Redzēt vairāk »

1910. gadi

1910.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un 1910. gadi · Redzēt vairāk »

1919. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1919. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un 1919. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

4. Valmieras kājnieku pulks

4. Valmieras kājnieku pulka karogs. 4. Valmieras kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 4.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un 4. Valmieras kājnieku pulks · Redzēt vairāk »

6. rezerves korpuss (Vācija)

Vācijas austrumu robežu aizsardzībai izveidotās karaspēka vienības 1919. gada aprīlī. 6. rezerves korpuss (VI. R.K.) bija izvietots Kurzemē, Zemgalē un Žemaitijā. Vācijas impērijas 6.

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un 6. rezerves korpuss (Vācija) · Redzēt vairāk »

8. jūlijs

Jaunums!!: Latvijas Pagaidu valdība un 8. jūlijs · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Latvijas Republikas Pagaidu valdība, Latvijas pagaidu valdība, Ulmaņa Pagaidu valdība, Ulmaņa pagaidu valdība.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika