Ātrāk nekā pārlūku!
33 attiecības: Angļu-frīzu valodas, Štāfenhāgene, Ģermānisms, Brimmeri, Brobergene, Groningena (province), Grunvaldes kauja, Jehvi, Kaļķu iela (Rīga), Kārlis (personvārds), Kiek in de Kök, Klusā gaisma, Krāmers, Lambert, Latviešu Indriķis, Latviešu valoda, Līķis, Lībiešu valoda, Lejasprūsiskais dialekts, Livonijas Konfederācija, Megava, Nīderlandieši, Piemare, Prāvests, Prūši, Rietumģermāņu valodas, Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma, Vācbaltieši, Vācu ordeņa valsts, Vācu Savienība, Veisenšteinas pils, Ziemeļvācija, 1646. gads Latvijā.
Angļu-frīzu valodas
Aptuvenais anglo-frīzu valodu pašreizējais sadalījums Eiropā Angļu-frīzu valodas ir rietumģermāņu valodu apakšgrupa, kurā ietilpst senangļu, senfrīzu un no tām atvasinātās valodas.
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Angļu-frīzu valodas · Redzēt vairāk »
Štāfenhāgene
Štāvenhāgene (no 1949. gada oficiāli Reitera pilsēta Štāvenhāgene ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz ziemeļrietumiem no Neibrandenburgas. Āmtes centrs. Pirmoreiz minēta 1230. gadā. Baroka stila pils celta 1740. gadā uz vecās pils drupām. Tūrisma objekti - Štāvenhāgenes pils un pilsētā dzimušā lejasvācu rakstnieka Friča Reitera (Fritz Reuter, 1810-1874) muzejs. Pilsētā atrodas pārtikas veikalu ķēdes Netto Vācijas galvenā mītne. Štāvenhāgene ir arī lodes grūdēja Ralfa Bartelsa (Ralf Bartels, 1978) dzimtā pilsēta.
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Štāfenhāgene · Redzēt vairāk »
Ģermānisms
Ģermānisms jeb vācisms ir aizguvums no vācu valodas (piemēram, augšvācu, lejasvācu valodas vai tās dialektiem).
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Ģermānisms · Redzēt vairāk »
Brimmeri
Brimmeru no Jeriem (''Brummer aus dem Hause Seyershof'') dzimtas ģerbonis. Brimmeru no Tammikas (''Brummer aus dem Hause Tammik'') dzimtas ģerbonis. Brimmeri (vai Brummer) ir divas dažādas vācbaltiešu dzimtas, kas 16.
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Brimmeri · Redzēt vairāk »
Brobergene
Brobergene (lejasvācu: Brobargen) ir ciems Vācijas ziemeļrietumos, Lejassaksijas zemē, Ostas upes grīvā.
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Brobergene · Redzēt vairāk »
Groningena (province)
Groningena ir Nīderlandes province.
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Groningena (province) · Redzēt vairāk »
Grunvaldes kauja
Grīnvaldes (Žalgiras) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgires kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Grunvaldes, jeb Zaļģires vai Žalgires ciemiem 1410.
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Grunvaldes kauja · Redzēt vairāk »
Jehvi
Jehvi ir pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumos, Austrumviru apriņķa administratīvais centrs.
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Jehvi · Redzēt vairāk »
Kaļķu iela (Rīga)
Kaļķu iela ir iela Rīgā, Centra rajonā, Vecrīgā.
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Kaļķu iela (Rīga) · Redzēt vairāk »
Kārlis (personvārds)
Kārlis ir vīriešu vārds, kas savu popularitāti ieguvis no franku ķēniņa Kārļa Lielā vārda.
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Kārlis (personvārds) · Redzēt vairāk »
Kiek in de Kök
Kiek in de Kök (no lejasvācu: ieskaties virtuvē) ir Tallinas aizsardzības mūru artilērijas tornis, celts 1475.
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Kiek in de Kök · Redzēt vairāk »
Klusā gaisma
"Klusā gaisma" ir 2007.
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Klusā gaisma · Redzēt vairāk »
Krāmers
Krāmers (Kramer) ir nīderlandiešu un lejasvācu izcelsmes vārds, kas apzīmē tirgotāju vai mazumtirgotāju, un tas ir izplatīts profesiju uzvārds.
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Krāmers · Redzēt vairāk »
Lambert
Lambert ir angļu un franču personvārds un uzvārds.
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Lambert · Redzēt vairāk »
Latviešu Indriķis
Rubenes baznīca (1739), zem kuras grīdas tika atrasta iespējamā Latviešu Indriķa kapavieta Latviešu Indriķis (ap 1187 — pēc 1259) jeb Indriķis no Rubenes bija Imeras latviešu katoļu draudzes priesteris, tulks un pirmās Latvijā sarakstītās hronikas (t.s. Indriķa Livonijas hronikas) autors.
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Latviešu Indriķis · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Līķis
Cilvēka līķis. Rembrants. Anatomijas mācību stunda. 1632 Līķis (no lejasvācu: līk) jeb mironis, līdz 18.
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Līķis · Redzēt vairāk »
Lībiešu valoda
Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »
Lejasprūsiskais dialekts
Lejasprūsiskais dialekts ir lejasvācu valodas dialekts, kas līdz 1950.
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Lejasprūsiskais dialekts · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Megava
Kursas dalīšanas dokumentos minētās Megavas kuršu pilis (Δ) tagadējās Lietuvas teritorijā (1253). Žemaišu apdzīvotā teritorija punktēta. Megava, arī Mēguve (lejasvācu: Megowen) ir senās Kursas zeme pie Sventājas un Akmens upēm starp Baltijas jūru un Cekli, dienvidos robežojoties ar Pilsāta zemi, ziemeļos ar Duvzares zemi.
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Megava · Redzēt vairāk »
Nīderlandieši
Izcilu nīderlandiešu attēli. Nīderlandieši jeb holandieši ir Nīderlandes pamatiedzīvotāji un pilsoņi, kā arī citu valstu (galvenokārt Dienvidāfrikas, ASV, Kanādas) pilsoņi, kas pieder pie nīderlandiešu etniskās grupas.
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Nīderlandieši · Redzēt vairāk »
Piemare
Piemare (rakstiskajos avotos: Bihavelanc vai Bihavelant) bija senās Kursas zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē no Vārtājas upes ietekas dienvidos līdz Rīvas upes ietekai ziemeļos.
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Piemare · Redzēt vairāk »
Prāvests
Prāvests (lejasvācu: Pravest, cēlies no — 'tas, kurš nolikts priekšā') ir viens no vadītāja, priekšnieka amatiem kristīgās baznīcas hierarhijā.
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Prāvests · Redzēt vairāk »
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Prūši · Redzēt vairāk »
Rietumģermāņu valodas
Rietumģermāņu valodas ir lielākā no trim indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu grupas apakšgrupām.
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Rietumģermāņu valodas · Redzēt vairāk »
Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma
Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma ir uzskaitījums, kurā ir iekļautas valodas, kurām ir piešķirts ISO 639-1 kods, kā arī pārējās valodas, par kurām izveidoti raksti latviešu valodas Vikipēdijā.
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Valodu uzskaitījums pēc nosaukuma · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācu ordeņa valsts
Vācu ordeņa valsts bija krustnešu valsts, kuru izveidoja Vācu ordenis 13.
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Vācu ordeņa valsts · Redzēt vairāk »
Vācu Savienība
Vācu Savienība, saukta arī par Vācu konfederāciju, bija 39 vācu valstu savienība, kas tika izveidota 1815.
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Vācu Savienība · Redzēt vairāk »
Veisenšteinas pils
Veisenšteinas pilsdrupas 1799. gadā (no Broces kolekcijas). Pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Atjaunotais pils tornis "Garais Hermanis", kurā iekārtots "Laika centrs ''Wittenstein''". Veisenšteinas pils, video Veisenšteinas pils (lejasvācu Wittenstein — "Baltakmens pils") jeb Paides pils bija Livonijas ordeņa pils Paides pilsētā Igaunijā.
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Veisenšteinas pils · Redzēt vairāk »
Ziemeļvācija
Ziemeļvācijas zemiene (zaļā krāsā) Lejasvācu valodas dialektu izplatība (pēc Otrā pasaules kara) Ziemeļvācija ir Vācijas ziemeļu daļa, kurai raksturīga kopīga ģeogrāfija, vēsture un lejasvācu valodas izloksnes.
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un Ziemeļvācija · Redzēt vairāk »
1646. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1646.
Jaunums!!: Lejasvācu valoda un 1646. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Lejassakšu valoda, Neddersassisch, Plattduutsch, Plattdüütsch.
