Satura rādītājs
30 attiecības: Apgriezieni minūtē, Automātiskā identifikācijas sistēma, Ģeostacionārā orbīta, Žirokompass, Ātrums (nozīmju atdalīšana), Centrtieces spēks, Cikliskā frekvence, Digitālā filozofija, ESTCube-1, Fizikālā dubultzvaigzne, Fuko svārsts, Gaismas ātrums, Griezes kustības enerģija, Impulsa moments, Inerces moments, Jūrniecības astronomija, Kēniga teorēma (dinamika), Kinētiskā enerģija, Kinemātika, Kuģis, Kustības ātrums, Laga, Leņķiskais paātrinājums, Mēness redzamā puse, Molekulāri kinētiskā teorija, Pseidovektors, Radiobāka, Sekunde, Smaguma spēks, Zemes mākslīgais pavadonis.
Apgriezieni minūtē
Apgriezieni minūtē (apzīmējumi apgr/min, apgr./min, 1/min, min−1) ir rotācijas ātruma jeb rotācijas frekvences mērvienība.
Skatīt Leņķiskais ātrums un Apgriezieni minūtē
Automātiskā identifikācijas sistēma
AIS ierīce ar displeju rāda tuvumā esošos kuģus Ar AIS aprīkoto kuģu izvietojuma grafisks attēlojums Padekalē šaurumā Automātiskā identifikācijas sistēma (AIS) ir identifikācijas sistēma jūras transportā, ar kuru kuģi paziņo savu atrašanās vietu, kursu un citus parametrus citiem kuģiem un krasta dienestiem.
Skatīt Leņķiskais ātrums un Automātiskā identifikācijas sistēma
Ģeostacionārā orbīta
Ģeostacionārā orbīta Ģeostacionārā orbīta jeb GEO (no) ir ģeosinhronā orbīta, kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis kustas ar leņķisko ātrumu, kas vienāds ar Zemes rotācijas leņķisko ātrumu, un nemaina stāvokli attiecībā pret Zemes virsmu.
Skatīt Leņķiskais ātrums un Ģeostacionārā orbīta
Žirokompass
Žirokompass ''Anschütz'' šķērsgriezumā Žirokompass (no "riņķis, aplis" + kompass) - ierīce ar vienu vai vairākiem žiroskopiem, kas rāda iepriekš uzdotu noteiktu virzienu, parasti ģeogrāfiskā meridiāna virzienu.
Skatīt Leņķiskais ātrums un Žirokompass
Ātrums (nozīmju atdalīšana)
Ātrums var būt.
Skatīt Leņķiskais ātrums un Ātrums (nozīmju atdalīšana)
Centrtieces spēks
Centrtieces spēks Centrtieces spēks ir spēks, kurš liek ķermenim kustēties pa liektu trajektoriju.
Skatīt Leņķiskais ātrums un Centrtieces spēks
Cikliskā frekvence
Cikliskā jeb leņķiskā frekvence ir svārstību skaits nevis sekundē, bet gan 2\pi sekundēs.
Skatīt Leņķiskais ātrums un Cikliskā frekvence
Digitālā filozofija
Digitālā filozofija, arī digitālā fizika ir strīdīgs mūsdienu novirziens filozofijā, kosmoloģijā un teorētiskajā fizikā.
Skatīt Leņķiskais ātrums un Digitālā filozofija
ESTCube-1
ESTCube-1 bija pirmais Igaunijas pavadonis.
Skatīt Leņķiskais ātrums un ESTCube-1
Fizikālā dubultzvaigzne
Aptumsuma dubultzvaigžņu sistēma Fizikālā dubultzvaigzne.
Skatīt Leņķiskais ātrums un Fizikālā dubultzvaigzne
Fuko svārsts
Fuko svārsts Valdivijā Fuko svārsts ir ierīce, ko izmanto, lai pierādītu Zemes griešanos.
Skatīt Leņķiskais ātrums un Fuko svārsts
Gaismas ātrums
Saules gaisma līdz Zemei nonāk vidēji 8 minūtēs un 17 sekundēs Gaismas ātrums (parasti apzīmēts ar c, zināms arī kā Einšteina konstante) ir ātrums, ar kuru vakuumā pārvietojas elektromagnētiskais starojums — fotoni.
Skatīt Leņķiskais ātrums un Gaismas ātrums
Griezes kustības enerģija
Griezes kustības enerģija (_r) ir rotējošam ķermenim piemītoša enerģija.
Skatīt Leņķiskais ātrums un Griezes kustības enerģija
Impulsa moments
Impulsa moments jeb kinētiskais moments (apzīmējums) ir materiālā punkta vai arī to sistēmas mehāniskās kustības mērs.
Skatīt Leņķiskais ātrums un Impulsa moments
Inerces moments
blue Pilns cilindrs.Laiks, kurā finišē, ir atkarīgs no inerces momenta. Inerces moments ir inerces mērs rotācijas kustībai.
Skatīt Leņķiskais ātrums un Inerces moments
Jūrniecības astronomija
Lielā Lāča zvaigznāja tuvumā. Jūrniecības astronomija ir viena no kuģu vadīšanas zinātnēm.
Skatīt Leņķiskais ātrums un Jūrniecības astronomija
Kēniga teorēma (dinamika)
Kēniga teorēma dinamikā ļauj izteikt mehāniskas sistēmas pilno kinētisko (kustības) enerģiju pēc masas centra kustības enerģijas un kustības attiecībā pret šo masas centru enerģijas.
Skatīt Leņķiskais ātrums un Kēniga teorēma (dinamika)
Kinētiskā enerģija
Amerikāņu kalniņos, vagoniņam slīdot augšup, kinētiskā enerģija samazinās, bet slīdot lejup — palielinās. Kinētiskā enerģija ir enerģija, kas piemīt ķermeņiem, kas atrodas kustībā.
Skatīt Leņķiskais ātrums un Kinētiskā enerģija
Kinemātika
Kinemātika ir mehānikas nozare, kas pēta fizikālu ķermeņu kustību no ģeometriskā viedokļa, tas ir, nosaka ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.
Skatīt Leņķiskais ātrums un Kinemātika
Kuģis
ostā 1976. gadā Kuģis ir samērā liels ūdens transportlīdzeklis — peldoša inženiertehniska būve, kas var būt paredzēta kā transporta, tā arī citām (rūpnieciskām, militārām, zinātniskām, sporta) vajadzībām.
Skatīt Leņķiskais ātrums un Kuģis
Kustības ātrums
Ķermeņa veikto ceļu noteiktā laika posmā raksturo ātrums Ātrums ir fizikāls lielums, kas raksturo kustīga ķermeņa vai materiāla punkta veikto ceļu noteiktā laika periodā.
Skatīt Leņķiskais ātrums un Kustības ātrums
Laga
Laga Laga (angliski — chip log, krieviski - Лаг) ir navigācijas instruments, kuru jūrnieki izmanto, lai noteiktu kuģa ātrumu attiecībā pret ūdeni.
Skatīt Leņķiskais ātrums un Laga
Leņķiskais paātrinājums
Leņķiskais paātrinājums ir fizikāls lielums, kas raksturo leņķiskā ātruma izmaiņu laikā.
Skatīt Leņķiskais ātrums un Leņķiskais paātrinājums
Mēness redzamā puse
Mēness redzamā puse Mēness redzamā puse ir Mēness daļa, kas redzama no Zemes.
Skatīt Leņķiskais ātrums un Mēness redzamā puse
Molekulāri kinētiskā teorija
Molekulāri kinētiskā teorija (krievu: молекулярно-кинетическая теория) jeb gāzu kinētiskā teorija (angļu: kinetic theory of gases) ir fizikas teorija, kuras pamatā ir trīs eksperimentāli pierādīti principi.
Skatīt Leņķiskais ātrums un Molekulāri kinētiskā teorija
Pseidovektors
Pseidovektors, rotācijas vektors jeb aksiālais vektors, ir vektora paveids, kas no īstā jeb polārā vektora atšķiras ar uzvedību pēc atspoguļošanas.
Skatīt Leņķiskais ātrums un Pseidovektors
Radiobāka
Rāmja antenas radiopeilēklis velkoņa mastā. Navigācijā par radiobāku sauca ierīci zināmās ģeogrāfiskās koordinātēs, kura ļāva ar radiopeilēkļa palīdzību atrast peilējumu uz to.
Skatīt Leņķiskais ātrums un Radiobāka
Sekunde
Punkts iedegas vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.
Skatīt Leņķiskais ātrums un Sekunde
Smaguma spēks
''R'' — planētas rādiuss, a — attālums no planētas griešanās ass līdz planētas virsmai, ''mg'' — smaguma spēks, ''GMm/R2'' — gravitācijas spēks, ''mω2a'' — centrbēdzes spēks Smaguma spēks ir astronomiska objekta, piemēram, Zemes, pievilkšanas spēks uz šī objekta virsmas vai tā tiešā tuvumā, kas vērsts vertikāli uz tā centru.
Skatīt Leņķiskais ātrums un Smaguma spēks
Zemes mākslīgais pavadonis
Sputnik-1: Pirmais mākslīgais zemes pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis (saīsināti ZMP) ir kosmiskais aparāts, mākslīgais pavadonis, kas gravitācijas spēka ietekmē riņķo ap Zemi pa ģeocentrisku orbītu.
Skatīt Leņķiskais ātrums un Zemes mākslīgais pavadonis