Atvērt Google MapsSatura rādītājs
68 attiecības: Aleksandrs Dauge, Aleksandrs Vēbers, Andrejs Pumpurs, Antons Buhholcs, Augusts Francs Folcs, Augusts Malvess, Ķekavas kauja, Ādams Ārgals, Bernhards Dīriķis, Brasa, Dāvids Golts, Elza Žiglevica, Frīdrihs Grosvalds, Frīdrihs Veinbergs, Fricis Brīvzemnieks, Georgs Armitsteds, Georgs Augusts Šveinfurts, Gustavs Ķempelis, Heinrihs Šēls, Indrānu iela (Rīga), Indriķis Laube, Jānis Asars (rakstnieks), Jānis Krauze, Jāzeps Grosvalds, Jūrtaka, Jēkabs Duburs, Jēkabs Zvaigznīte, Johans Daniels Felsko, Johans Hermanis Cigra, Johans Kristofs Švarcs (ārsts), Johans Kristofs Broce, Kapsēta, Kazarmu iela (Rīga), Kārlis Albertiņš, Kārlis Augusts Līventāls, Kārlis fon Lēviss of Menārs, Kārlis Reinholds Kupfers, Klijānu iela (Rīga), Klusā iela (Rīga), Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Kristaps Bergs, Kristiāns Jāks Petersons, Kristofs Hāberlands, Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss, Maksis Šervinskis, Marija Gūleke, Marija Pēkšēna, Miera iela (Rīga), Nikolajs Alunāns, ... Izvērst indekss (18 vairāk) »
Aleksandrs Dauge
Aleksandrs Dauge (1868—1937) bija latviešu pedagogs un publicists.
Skatīt Lielie kapi un Aleksandrs Dauge
Aleksandrs Vēbers
Aleksandrs Vēbers, dzimis, miris) bija vācbaltiešu izcelsmes latviešu žurnālists, advokāts, sabiedrisks darbinieks un spiestuves īpašnieks. Publicējies arī ar pseidonīmiem Varaidošu Zanderis, Vēberu Zanders. Piecpadsmit gadus (no 1879.
Skatīt Lielie kapi un Aleksandrs Vēbers
Andrejs Pumpurs
Andrejs Pumpurs (dzimis, miris) bija latviešu nacionālā romantisma dzejnieks, viņa nozīmīgākais darbs ir eposs "Lāčplēsis" (1888).
Skatīt Lielie kapi un Andrejs Pumpurs
Antons Buhholcs
Antons Buhholcs (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija vācbaltiešu jurists, vēstures pētnieks un kultūras darbinieks.
Skatīt Lielie kapi un Antons Buhholcs
Augusts Francs Folcs
Augusts Francs Folcs (dzimis, miris) bija vācu tēlnieks.
Skatīt Lielie kapi un Augusts Francs Folcs
Augusts Malvess
Augusts Malvess (1878—1951) bija latviešu arhitekts, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma, vēlāk neoklasicisma stilā.
Skatīt Lielie kapi un Augusts Malvess
Ķekavas kauja
1812.
Skatīt Lielie kapi un Ķekavas kauja
Ādams Ārgals
Ādams Ārgals (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs un sabiedrisks darbinieks, Latviešu dziesmusvētku biedrības priekšsēdētāja biedrs, Dziesmusvētku veterāns, piedalījies vairākos dziesmusvētkos gan kā diriģents, gan organizators.
Skatīt Lielie kapi un Ādams Ārgals
Bernhards Dīriķis
Bernhards Dīriķis (dzimis, miris) bija latviešu žurnālists, sabiedrisks darbinieks, jaunlatviešu kustības dalībnieks.
Skatīt Lielie kapi un Bernhards Dīriķis
Brasa
Brasa ir Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā.
Skatīt Lielie kapi un Brasa
Dāvids Golts
via.
Skatīt Lielie kapi un Dāvids Golts
Elza Žiglevica
Elza Žiglevica (1898. gada 24. augusts–1919. gada 29. oktobris) bija latviešu studente, Sieviešu palīdzības korpusa brīvprātīgā.
Skatīt Lielie kapi un Elza Žiglevica
Frīdrihs Grosvalds
J. Čakste (1906). Frīdrihs Grosvalds (1850. gada 13. decembris - 1924. gads) bija latviešu advokāts, politiķis un diplomāts.
Skatīt Lielie kapi un Frīdrihs Grosvalds
Frīdrihs Veinbergs
Frīdrihs Veinbergs (1844—1924) bija latviešu advokāts, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Lielie kapi un Frīdrihs Veinbergs
Fricis Brīvzemnieks
Fricis Brīvzemnieks (dzimis Fricis Treilands (vecajā ortogrāfijā: Fr. Brihwsemneeks-Treuland), miris) bija latviešu folklorists, jaunlatvietis, publicists, dzejnieks, tulkotājs, kurš daudz darījis folkloras materiālu vākšanā un publicēšanā.
Skatīt Lielie kapi un Fricis Brīvzemnieks
Georgs Armitsteds
Georgs Armitsteds Georgs Armitsteds jeb Džordžs Armitsteds (—) bija vācbaltu inženieris, uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks, Rīgas pilsētas galva (1901—1912).
Skatīt Lielie kapi un Georgs Armitsteds
Georgs Augusts Šveinfurts
Georgs Augusts Šveinfurts (dzimis 1836. gada 29. decembrī Rīgā, miris, 1925. gada 19. augustā Minhenē) bija vācbaltiešu cilmes ceļotājs, Āfrikas pētnieks, botāniķis un etnogrāfs.
Skatīt Lielie kapi un Georgs Augusts Šveinfurts
Gustavs Ķempelis
Gustavs Ķempelis (1874—1940) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.
Skatīt Lielie kapi un Gustavs Ķempelis
Heinrihs Šēls
Heinrihs Kārlis Šēls (1829-1909) bija viens no ievērojamākajiem 19.
Skatīt Lielie kapi un Heinrihs Šēls
Indrānu iela (Rīga)
Indrānu iela ir Rīgas iela Vidzemes priekšpilsētā Brasas apkaimē.
Skatīt Lielie kapi un Indrānu iela (Rīga)
Indriķis Laube
Indriķis Laube (dzimis 1841. gada maijā Durbē, miris Rīgā), arī Heinrihs Laube, Laubes Indriķis, bija vācbaltiešu rakstnieks, literatūrkritiķis, žurnālists, tulkotājs.
Skatīt Lielie kapi un Indriķis Laube
Jānis Asars (rakstnieks)
Jānis Asars (1877—1908) bija latviešu rakstnieks, revolucionārs, literatūrkritiķis un publicists.
Skatīt Lielie kapi un Jānis Asars (rakstnieks)
Jānis Krauze
Jānis Krauze (dzimis, miris) bija latviešu svarcēlājs, pirmais latvietis - pasaules rekordists.
Skatīt Lielie kapi un Jānis Krauze
Jāzeps Grosvalds
Jāzeps Grosvalds (dzimis 1891. gada 24. aprīlī Rīgā, miris 1920. gada 1. februārī Parīzē) bija latviešu mākslinieks, strēlnieks, viens no modernisma aizsācējiem latviešu glezniecībā.
Skatīt Lielie kapi un Jāzeps Grosvalds
Jūrtaka
Jūrtakas zīme. Jūrtaka atrodas Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E9 ziemeļu daļā. Tā dienvidu galu 2019. gadā pagarināja līdz Tarifai. Jūrtaka ir dabas taka, kas ved gar Baltijas jūras piekrasti Baltijas valstīs un ir daļa no Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E9.
Skatīt Lielie kapi un Jūrtaka
Jēkabs Duburs
Jēkabs Duburs (dz. Āriņš; Jelgavas apriņķa Kroņvircavas pagasts — Somija, Hivinke, pārapbedīts Rīgā, Lielajos kapos) bija latviešu aktieris, režisors, skatuves mākslas teorētiķis un pedagogs, dramaturgs un tulkotājs.
Skatīt Lielie kapi un Jēkabs Duburs
Jēkabs Zvaigznīte
Jēkabs Zvaigznīte, īstajā vārdā Jēkabs Šterns (1833—1867), bija latviešu skolotājs, folklorists, "Pēterburgas Avīžu" žurnālists, viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.
Skatīt Lielie kapi un Jēkabs Zvaigznīte
Johans Daniels Felsko
Johans Daniels Felsko (1813—1902) bija vācbaltu arhitekts un pilsētplānotājs, kurš darbojās Latvijas teritorijā.
Skatīt Lielie kapi un Johans Daniels Felsko
Johans Hermanis Cigra
Johans Hermanis Cigra (dzimis, miris) bija Lībekā dzimis dārznieks un botāniķis, dārzkopības pionieris Latvijā un Krievijas impērijā.
Skatīt Lielie kapi un Johans Hermanis Cigra
Johans Kristofs Švarcs (ārsts)
Johans Kristofs Švarcs (1809—1859) bija vācbaltiešu ārsts, Dr.
Skatīt Lielie kapi un Johans Kristofs Švarcs (ārsts)
Johans Kristofs Broce
Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.
Skatīt Lielie kapi un Johans Kristofs Broce
Kapsēta
Rīgas Lielie kapi. Kapsēta ir īpaša teritorija ārpus apdzīvotas vietas vai tās nomalē, kas ierādīta mirušo apbedīšanai.
Skatīt Lielie kapi un Kapsēta
Kazarmu iela (Rīga)
Kazarmu iela ir iela Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, Brasā.
Skatīt Lielie kapi un Kazarmu iela (Rīga)
Kārlis Albertiņš
Kārlis Albertiņš (dzimis, miris) bija latviešu jurists un politiķis.
Skatīt Lielie kapi un Kārlis Albertiņš
Kārlis Augusts Līventāls
Kārlis Augusts Līventāls (1844-1900) bija Rīgas Politehniskās augstskolas tautsaimniecības profesors (no 1878) un direktors (1885—1891).
Skatīt Lielie kapi un Kārlis Augusts Līventāls
Kārlis fon Lēviss of Menārs
Kārlis Voldemārs fon Lēviss of Menārs (1855 - 1930) bija vācbaltu bibliotekārs, kartogrāfs un vēsturnieks.
Skatīt Lielie kapi un Kārlis fon Lēviss of Menārs
Kārlis Reinholds Kupfers
Kārlis Reinholds Kupfers (1872—1935) bija Baltijas botāniķis, augu ģeogrāfs, matemātiķis, filozofijas doktors.
Skatīt Lielie kapi un Kārlis Reinholds Kupfers
Klijānu iela (Rīga)
Klijānu iela ir iela Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, Brasā.
Skatīt Lielie kapi un Klijānu iela (Rīga)
Klusā iela (Rīga)
Klusā iela ir Rīgas iela Vidzemes priekšpilsētā, Brasā.
Skatīt Lielie kapi un Klusā iela (Rīga)
Krišjānis Barons
Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā, miris Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists.
Skatīt Lielie kapi un Krišjānis Barons
Krišjānis Valdemārs
Krišjānis Valdemārs (dzimis Ārlavas pagastā (tagad Valdgales pagasts), miris Maskavā) bija latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.
Skatīt Lielie kapi un Krišjānis Valdemārs
Kristaps Bergs
Kristaps Bergs (1843-1907) bija latviešu būvuzņēmējs, namīpašnieks, izdevējs.
Skatīt Lielie kapi un Kristaps Bergs
Kristiāns Jāks Petersons
Kristiāns Jāks Petersons (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijā dzimis igauņu dzejnieks, kas tiek uzskatīts par igauņu literatūras pamatlicēju.
Skatīt Lielie kapi un Kristiāns Jāks Petersons
Kristofs Hāberlands
Kristofs Hāberlands (1750—1803) bija vācbaltu arhitekts, Rīgas galvenais būvmeistars un viens no spožākajiem Latvijas klasicisma arhitektiem.
Skatīt Lielie kapi un Kristofs Hāberlands
Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss
Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss (dzimis, miris) bija vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks un Rīgas pārvaldes darbinieks, tirgotājs, Rīgas Lielās ģildes vecākais.
Skatīt Lielie kapi un Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss
Maksis Šervinskis
Maksis Gustavs Rihards Šervinskis (1859–1909) bija poļu izcelsmes Latvijas arhitekts un pedagogs.
Skatīt Lielie kapi un Maksis Šervinskis
Marija Gūleke
Marija Julianna Anna Gūleke (dzimusi, mirusi) bija vācbaltiešu izcelsmes mācītāja meita, romāna Mērnieku laiki tulkotāja vāciski.
Skatīt Lielie kapi un Marija Gūleke
Marija Pēkšēna
Marija Pēkšēna (dzimusi, mirusi) bija latviešu rakstniece un dramaturģe.
Skatīt Lielie kapi un Marija Pēkšēna
Miera iela (Rīga)
Miera iela ir iela Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, Brasā un Centrā.
Skatīt Lielie kapi un Miera iela (Rīga)
Nikolajs Alunāns
Nikolajs Alunāns (dzimis 1859. gada 4. decembrī Sesavā, miris 1919. gada 19. septembrī Rīgā, apbedīts Lielajos kapos) bija komponists, mūzikas teorētiķis un kritiķis, pedagogs, diriģents.
Skatīt Lielie kapi un Nikolajs Alunāns
Nikolajs Reinics
Nikolajs Reinics (1900—1941) bija ārsts, Otrā pasaules kara padomju represiju upuris.
Skatīt Lielie kapi un Nikolajs Reinics
Pauls Eplē
Pauls Eplē (Paul Éplée, 1882—1937) bija vācbaltiešu arhitekts, projektējis vairākus namus Jelgavā.
Skatīt Lielie kapi un Pauls Eplē
Pauls Klemms
Rūdolfa Virhova viesošanās Rīgas leprozorijā 1896. gada 3. augustā. Aiz viņa stāv Dr. med Ādolfs fon Bergmanis, kreisajā pusē Rīgas Praktizējošo ārstu biedrības sekretārs Dr. med. Pauls Klemms. Pauls Otto Kārlis Klemms (1861—1921) bija vācbaltiešu ārsts, Dr.
Skatīt Lielie kapi un Pauls Klemms
Pēteris Zālīte
Pēteris Zālīte (1864—1939) bija latviešu filozofs un publicists.
Skatīt Lielie kapi un Pēteris Zālīte
Pokrova kapi
Pokrova kapi ir kapsēta Mēness ielā 3, Rīgas Vidzemes priekšpilsētā, ar kopējo platību 70669 m².
Skatīt Lielie kapi un Pokrova kapi
Rūdolfs Bēnuss
Mārtiņš Rūdolfs Bēnuss (—) bija Latvijas advokāts un politiķis.
Skatīt Lielie kapi un Rūdolfs Bēnuss
Rīgas Augšāmcelšanās luterāņu baznīca
Rīgas Augšāmcelšanās Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Klusajā ielā 2, Rīgā.
Skatīt Lielie kapi un Rīgas Augšāmcelšanās luterāņu baznīca
Rīgas Meža kapi
Meža kapu kompleksa karte Jāņa Čakstes piemineklis Rīgas Meža kapi ir 1913.
Skatīt Lielie kapi un Rīgas Meža kapi
Rīgas vēstures hronoloģija
SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.
Skatīt Lielie kapi un Rīgas vēstures hronoloģija
Reinholds Šmēlings
Reinholds Georgs Šmēlings (1840-1917) bija Rīgas pilsētas arhitekts (1879—1915), kurš Rīgas arhitektūras vēsturē ievērojams ar savu īpatnējo sarkano ķieģeļu arhitektūras stilu.
Skatīt Lielie kapi un Reinholds Šmēlings
Roberts Borhards
Roberts Mihaels Borhards (Robert Michael Borchardt, 1830–1910), bija vācbaltiešu fotogrāfs.
Skatīt Lielie kapi un Roberts Borhards
Roberts Tautmīlis-Bērziņš
Roberts Tautmīlis-Bērziņš (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu teātra darbinieks, režisors, aktieris un dramaturgs.
Skatīt Lielie kapi un Roberts Tautmīlis-Bērziņš
Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Vidzemes priekšpilsētā
Šajā lapā apkopoti valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Vidzemes priekšpilsētā.
Skatīt Lielie kapi un Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Vidzemes priekšpilsētā
Vensku Edvarts
Vensku Edvarts (īstajā vārdā Edvarts Skujenieks; 1855—1897) bija latviešu dzejnieks un žurnālists.
Skatīt Lielie kapi un Vensku Edvarts
Vilhelms Bokslafs
Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs ( —) bija vācbaltiešu arhitekts, projektējis vairākas Latvijas muižu ēkas un sabiedriskās celtnes Rīgā un Jūrmalā (Dubultu baznīcu).
Skatīt Lielie kapi un Vilhelms Bokslafs
Vilhelms Deibners
Vilhelms Deibners (1881—1932) bija vācbaltiešu inženieris, Tautas padomes loceklis.
Skatīt Lielie kapi un Vilhelms Deibners
Voldemārs Matvejs
Voldemārs Matvejs (pseidonīms — Vladimirs Markovs; 1877-1914) bija latviešu mākslinieks un modernisma mākslas teorētiķis.
Skatīt Lielie kapi un Voldemārs Matvejs
11. tramvaju maršruts (Rīga)
11.
Skatīt Lielie kapi un 11. tramvaju maršruts (Rīga)
Zināms kā Memoriālais parks (Lielie kapi), Rīgas Lielie kapi.