Ātrāk nekā pārlūku!
18 attiecības: Škofja Loka, Brīvdiena, Gana zizlis, Gredzens (bīskapa insignija), Islande, Jēzus augšāmcelšanās, Klusā nedēļa, Latviešu virtuve, Latvija, Lielā Piektdiena (filma), Lieldienas, Liturģiskās krāsas, Mitra, Vācija, Veļums, Viktors I, Zaļā Ceturtdiena, 30. gads.
Škofja Loka
Škofja Loka (IPA) ir pilsēta Slovēnijā.
Jaunums!!: Lielā Piektdiena un Škofja Loka · Redzēt vairāk »
Brīvdiena
Brīvdiena ir diena, kad strādājošajiem nav jāierodas darbā.
Jaunums!!: Lielā Piektdiena un Brīvdiena · Redzēt vairāk »
Gana zizlis
Bīskaps ar Gana zizli Gana zizlis ir viena no bīskapa un kardināla insignijām.
Jaunums!!: Lielā Piektdiena un Gana zizlis · Redzēt vairāk »
Gredzens (bīskapa insignija)
Bīskapu gredzeni Gredzens ir viena no bīskapa un kardināla insignijām.
Jaunums!!: Lielā Piektdiena un Gredzens (bīskapa insignija) · Redzēt vairāk »
Islande
Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.
Jaunums!!: Lielā Piektdiena un Islande · Redzēt vairāk »
Jēzus augšāmcelšanās
Jēzus augšāmcelšanās ir kristiešu pārliecība, ka Jēzus Kristus brīnumainā kārtā atgriezies dzīvē svētdienā pēc piektdien veiktās krustā sišanas.
Jaunums!!: Lielā Piektdiena un Jēzus augšāmcelšanās · Redzēt vairāk »
Klusā nedēļa
Jeruzalemē. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka to viņš izdarīja Pūpolsvētdienā, kad sākas Klusā nedēļa Klusā nedēļa kristietībā ir Lielā gavēņa pēdējā nedēļa un nedēļa tieši pirms Lieldienām.
Jaunums!!: Lielā Piektdiena un Klusā nedēļa · Redzēt vairāk »
Latviešu virtuve
Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā: cepti kartupeļi, cūkgaļas ribiņas, sautēti kāposti, pīles stilbs, pelēkie zirņi ar speķi, cūkas stilbs, auss un šņukurs, cūkgaļas iesmi, Alpu desiņas, putraimdesa, desas riņķī un liellopa mēle. Latviešu virtuve ir latviešiem raksturīgo ēdienu un to gatavošanas īpatnību kopums, kas veidojies dažādu ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu ietekmē.
Jaunums!!: Lielā Piektdiena un Latviešu virtuve · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Lielā Piektdiena un Latvija · Redzēt vairāk »
Lielā Piektdiena (filma)
"Lielā Piektdiena" ir Latvijas un Itālijas dokumentālā īsfilma, kas izdota 2005.
Jaunums!!: Lielā Piektdiena un Lielā Piektdiena (filma) · Redzēt vairāk »
Lieldienas
Lieldienas (Paskha, aramiešu: פֶּסחא, Pasḥa,, Pesaḥ) ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, kas, pēc kristīgās tradīcijas, ir notikusi laika posmā starp 27.
Jaunums!!: Lielā Piektdiena un Lieldienas · Redzēt vairāk »
Liturģiskās krāsas
Liturģiskās krāsas ir īpašas krāsas, ko atbilstoši baznīcas gadam lieto gan garīdznieku apģērbā, gan altāra pārklājos un norāda uz baznīcas gada perioda galvenajiem svētkiem.
Jaunums!!: Lielā Piektdiena un Liturģiskās krāsas · Redzēt vairāk »
Mitra
Bīskapi ar mitrām Katoļu baznīcas mitru evolūcija no 11. gadsimta līdz mūsdienām Mitra ir bīskapa vai kardināla galvassega, kas tiek lietota liturģijas laikā, tā sastāv no divām vienādām no stingra auduma pagatavotām daļām un divām aizmugurē piestiprinātām platām lentēm.
Jaunums!!: Lielā Piektdiena un Mitra · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Lielā Piektdiena un Vācija · Redzēt vairāk »
Veļums
monstranci. Veļums ir latīņu rita Romas katoļu Baznīcas liturģisks apģērbs, mēdz nēsāt arī anglikāņu baznīcās.
Jaunums!!: Lielā Piektdiena un Veļums · Redzēt vairāk »
Viktors I
Pāvests Viktors I bija Romas bīskaps un līdz ar to katolisma tradīcijā tiek uzskatīts par vienu no Romas pāvestiem.
Jaunums!!: Lielā Piektdiena un Viktors I · Redzēt vairāk »
Zaļā Ceturtdiena
Saskaņā ar Jauno Derību, Zaļajā ceturtdienā notika pēdējais vakarēdiens Zaļā Ceturtdiena ir kristiešu svētki, ko tradicionāli atzīmē ceturtdienā pirms Lieldienām.
Jaunums!!: Lielā Piektdiena un Zaļā Ceturtdiena · Redzēt vairāk »
30. gads
30.
Jaunums!!: Lielā Piektdiena un 30. gads · Redzēt vairāk »
