Ātrāk nekā pārlūku!
55 attiecības: Akūts koronārais sindroms, Antigēns, Areola, Arheji, Asinis, Asins plazma, Astainie abinieki, Augu stresa fizioloģija, Šūna, Šūnas kodols, Šūnas membrāna, Šūnas organoīdi, Žults, Baktēriju morfoloģija, Bilirubīns, Bioķīmija, Bioloģiskā membrāna, Biomedicīna, C reaktīvais olbaltums, Citoplazma, Detergents, Dižbrūklene, Eļļa, Endoplazmatiskais tīkls, Epiderma, Esteri, Fosfolipīdi, Holesterīns, Humusvielas, Imperatorpingvīns, Interleikīns 6, Inulīns, Jūras zīdītāji, Kutikula, Linolskābe, Lipāze, Lipīdu dubultslānis, Natokināze, Neirons, Olbaltumvielas, Peroksisoma, Prostaglandīni, Sēklinieks, Spirti, Stearīnskābe, Taukaudi, Tauki, Terpēni, Tievā zarna, Trikarbonskābju cikls, ..., Urīna veidošanās, Urīns, Vīruss, Vilsona slimība, Virsmaktīvas vielas. Izvērst indekss (5 vairāk) »
Akūts koronārais sindroms
Akūts koronārais sindroms ir tādu saslimšanu (patoloģisku reakciju) kopums, kuras saistītas ar sirds muskulatūras traucējumiem vai nāvi nepietiekamas koronārās (vainagartēriju) asins plūsmas dēļ.
Jaunums!!: Lipīdi un Akūts koronārais sindroms · Redzēt vairāk »
Antigēns
Antiviela saistās ar specifisku antigēnu Antigēns ir jebkura viela, kas izraisa imūnsistēmas atbildi, kas izpaužas kā antivielu sekrēcija pret šo vielu.
Jaunums!!: Lipīdi un Antigēns · Redzēt vairāk »
Areola
Sieviešu areola. Areola ir pigmentēta zona ap cilvēka krūtsgalu.
Jaunums!!: Lipīdi un Areola · Redzēt vairāk »
Arheji
Arheji jeb arhebaktērijas (Archaea, Archaebacteria) ir īpašs domēns (pēc Karla Vouza trīs domēnu sistēmas).
Jaunums!!: Lipīdi un Arheji · Redzēt vairāk »
Asinis
Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.
Jaunums!!: Lipīdi un Asinis · Redzēt vairāk »
Asins plazma
Asins plazma ir asiņu šķidrā daļa — iedzeltens, puscaurspīdīgs šķidrums, kas sastāv no neorganiskām un organiskām vielām.
Jaunums!!: Lipīdi un Asins plazma · Redzēt vairāk »
Astainie abinieki
Astainie abinieki (Caudata) ir abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 614 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 2 apakškārtās.
Jaunums!!: Lipīdi un Astainie abinieki · Redzēt vairāk »
Augu stresa fizioloģija
Augu stresa fizioloģija ir augu fizioloģijas virziens, kas pēta augu atbildes reakcijas uz abiotisko un biotisko faktoru ietekmi.
Jaunums!!: Lipīdi un Augu stresa fizioloģija · Redzēt vairāk »
Šūna
Ķiploka šūnas dažādās dzīves cikla fāzēs Šūna ir dzīvo organismu pamatvienība, kas funkcionē patstāvīgi un iekļaujas organisma kopējā darbībā.
Jaunums!!: Lipīdi un Šūna · Redzēt vairāk »
Šūnas kodols
Šūnas kodola uzbūve: 1 — kodola apvalks; 1a — ārējā membrāna; 1b — iekšējā membrāna; 2 — kodoliņš; 3 — kodola sula; 4 — hromatīns; 4a — heterohromatīns; 4b — eihromatīns; 5 — ribosomas; 6 — kodola poras. Šūnas kodols (vai nuculeus) ir eikariotu šūnas organoīds, kurš satur ģenētisko informāciju (DNS).
Jaunums!!: Lipīdi un Šūnas kodols · Redzēt vairāk »
Šūnas membrāna
Šūnas membrānas shēmaŠūnas membrāna kalpo kā šūnas ārējais apvalks, kā arī norobežo tās organoīdus (šūnas iekšējās membrānas sauc arī par biomembrānām).
Jaunums!!: Lipīdi un Šūnas membrāna · Redzēt vairāk »
Šūnas organoīdi
Tipiskas dzīvnieku šūnas shematisks attēls Organoīdi: 1-kodoliņš, 2-kodols, 3-ribosoma, 4-pūslītis (vezikula), 5-graudainais endoplazmatiskais tīkls, 6-Goldži komplekss, 7- citoskelets, 8-gludais endoplazmatiskais tīkls, 9-mitohondriji, 10- vakuola, 11- citosols, 12-lizosoma, 13-centriolas Šūnas organoīdi — dzīvās šūnas sastāvdaļas, kas izvietotas citoplazmā un veic specializētas funkcijas šūnas iekšienē.
Jaunums!!: Lipīdi un Šūnas organoīdi · Redzēt vairāk »
Žults
biopsijā. Žults ir gremošanas sula, kuru izdala aknas.
Jaunums!!: Lipīdi un Žults · Redzēt vairāk »
Baktēriju morfoloģija
Baktēriju formas Baktēriju morfoloģija ir mikrobioloģijas apakšnozare, kas pēta baktēriju formu, struktūru un uzbūvi, spēju kustēties, sporu veidošanu un vairošanās veidus.
Jaunums!!: Lipīdi un Baktēriju morfoloģija · Redzēt vairāk »
Bilirubīns
Bilirubīna ķīmiskā struktūra Bilirubīna telpiskā struktūra Bilirubīns (— 'žults', ruber - 'sarkans') ir žults pigments, viens no galvenajiem žults komponentiem cilvēka un dzīvnieka organismā.
Jaunums!!: Lipīdi un Bilirubīns · Redzēt vairāk »
Bioķīmija
Mioglobīna — saliktas olbaltumvielas, kas muskuļos nodrošina īslaicīgu skābekļa rezervi, — 3D struktūra Bioķīmija, arī bioloģiskā ķīmija, ir bioloģijas un ķīmijas zinātņu nozare, kas pēta ķīmiskos un fizikālķīmiskos procesus dzīvajos organismos.
Jaunums!!: Lipīdi un Bioķīmija · Redzēt vairāk »
Bioloģiskā membrāna
250px Bioloģiskā membrāna jeb biomembrāna ir noslēdzoša vai atdaloša membrāna, kas kalpo kā selektīvi caurlaidīga barjera dzīvos organismos.
Jaunums!!: Lipīdi un Bioloģiskā membrāna · Redzēt vairāk »
Biomedicīna
Biomedicīna ir medicīnas daļa, kas balstās uz bioloģijas, fizioloģijas un citu dabaszinātņu principu pielietošanu klīniskajā praksē.
Jaunums!!: Lipīdi un Biomedicīna · Redzēt vairāk »
C reaktīvais olbaltums
C reaktīva olbaltuma uzbūve. C reaktīvais olbaltums jeb CRO (arī C reaktīvais proteīns, CRP) ir asins plazmas olbaltumviela, kas pieder pie beta globulīniem.
Jaunums!!: Lipīdi un C reaktīvais olbaltums · Redzēt vairāk »
Citoplazma
Citoplazma — vide, kur atrodas visi šūnas organoīdi. Citoplazma ir pusšķidra viela, kas veido šūnas iekšējo vidi.
Jaunums!!: Lipīdi un Citoplazma · Redzēt vairāk »
Detergents
Detergents ir viela ar lielu virsmas aktivitāti, kas, pievienota ūdenim, maina tā virsmas spraigumu.
Jaunums!!: Lipīdi un Detergents · Redzēt vairāk »
Dižbrūklene
Dižbrūklene jeb lielogu dzērvene (Vaccinium macrocarpon Aiton; sinonīms Oxycoccus macrocarpus) ir ēriku dzimtas mūžzaļš augs, kas sastopams purvainās vietās un tiek plaši kultivēts.
Jaunums!!: Lipīdi un Dižbrūklene · Redzēt vairāk »
Eļļa
Motoreļļas iepildīšana automašīnas dzinējā Eļļa ir jebkura nepolāra, neitrāla ķīmiskā viela, kas normālos apstākļos ir viskozs šķidrums un ir gan hidrofoba (tāda, ko ūdens neslapina), gan lipofīla (tāda, kas ir taukaina).
Jaunums!!: Lipīdi un Eļļa · Redzēt vairāk »
Endoplazmatiskais tīkls
Endoplazmatiskais tīkls un citi no iekšējām membrānām veidotie eikariotiskās šūnas organoīdi Endoplazmatiskais tīkls ir eikariotiskās šūnas organoīds, no membrānām veidota sazarota plakanu dobumu, pūslīšu un kanāliņu sistēma.
Jaunums!!: Lipīdi un Endoplazmatiskais tīkls · Redzēt vairāk »
Epiderma
Cilvēka derma un epiderma Epiderma (— 'virs', 'uz' + δέρμα — 'āda') ir ādas virsējais slānis, kas pieder pie segaudu jeb epitēlijaudu grupas.
Jaunums!!: Lipīdi un Epiderma · Redzēt vairāk »
Esteri
Esteru vispārīga struktūrformula; esteris radies no skābes R−COOH un spirta R'−OH) Esteri ir skābju un spirtu savienošanās reakcijas produkti.
Jaunums!!: Lipīdi un Esteri · Redzēt vairāk »
Fosfolipīdi
Vairāku fosfolipīdu saīsināto struktūrformulu piemēri. A — fosfatīdholīns, B — fosfatīdetanolamīns, C — fosfatīdserīns, D — fosfolipīdu uzbūves principiālais attēlojums, kur 1 — polārā (hidrofilā) galva; 2 — nepolārā (hidrofobā) aste Fosfolipīda micellas principiālā shēma ūdens šķīdumā Fosfolipīdi (no (phōsphó) — 'fosfo' un (lipos) — 'tauki') ir salikto lipīdu klase un nozīmīga šūnu membrānu sastāvdaļa.
Jaunums!!: Lipīdi un Fosfolipīdi · Redzēt vairāk »
Holesterīns
Holesterīns jeb holesterols ((chole) — 'žults' un στερεός (stereos) — 'ciets') ir izplatītākais dzīvnieku valsts sterīns (zoosterīns).
Jaunums!!: Lipīdi un Holesterīns · Redzēt vairāk »
Humusvielas
Humusvielu iedalījums: 1) fulvoskābes; 2) humīnskābes; 3) humīns Organisko vielu transformācijas evolūcija – humusvielu veidošanās Humusvielas ir bioloģiski noturīgas, lielmolekulāras, heterogēnas uzbūves dabiskas izcelsmes organiskas vielas ar plašu krāsu spektru (no dzeltenas līdz melnai).
Jaunums!!: Lipīdi un Humusvielas · Redzēt vairāk »
Imperatorpingvīns
Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsteri) ir liela auguma pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns, kas pieder pie karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes).
Jaunums!!: Lipīdi un Imperatorpingvīns · Redzēt vairāk »
Interleikīns 6
Interleikīna 6 struktūra Interleikīns 6 jeb IL-6 ir iekaisuma pozitīvs citokīns, ko ražo dažādas šūnas (imūnsistēmas, taukaudu šūnas).
Jaunums!!: Lipīdi un Interleikīns 6 · Redzēt vairāk »
Inulīns
Inulīns ir augu rezerves polisaharīds, kas cietes vietā dabīgi veidojas un uzkrājas dāliju gumos, kā arī pieneņu un cigoriņu saknēs.
Jaunums!!: Lipīdi un Inulīns · Redzēt vairāk »
Jūras zīdītāji
vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.
Jaunums!!: Lipīdi un Jūras zīdītāji · Redzēt vairāk »
Kutikula
Dzīvnieku kutikulas slāņi. Kutikula ir ārējs epidermas apvalks, kas sedz dažādus dzīvos organismus vai to daļas.
Jaunums!!: Lipīdi un Kutikula · Redzēt vairāk »
Linolskābe
Linolskābe (cis,cis-9,12-oktadekadiēnskābe, CH3(CH2)4CH.
Jaunums!!: Lipīdi un Linolskābe · Redzēt vairāk »
Lipāze
Lipāze ir enzīms, kas katalizē tauku (lipīdu) hidrolīzi.
Jaunums!!: Lipīdi un Lipāze · Redzēt vairāk »
Lipīdu dubultslānis
Lipīdu dubultslāņa šķērsgriezuma animācija (termiskā kustība) Lipīdu dubultslānis jeb bislānis ir plāna membrāna, kas sastāv no diviem lipīdu (parasti fosfolipīdu) molekulu slāņiem.
Jaunums!!: Lipīdi un Lipīdu dubultslānis · Redzēt vairāk »
Natokināze
Natokināze ir japāņu tradicionālajā ēdienā nato esošs enzīms.
Jaunums!!: Lipīdi un Natokināze · Redzēt vairāk »
Neirons
zaļi fluorescējošā proteīna palīdzību iekrāsots peles galvas smadzeņu piramidālais neirons Neirons ((neuron) — 'dzīsla, nervs'; dažreiz tiek saukts arī par neirocītu vai nervu šūnu) ir nervu sistēmas pamatvienība, kas sastāv no šūnas ķermeņa un izaugumiem un vada nervu impulsus.
Jaunums!!: Lipīdi un Neirons · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Lipīdi un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Peroksisoma
Peroksisoma ir pūslītis eikariotu šūnās, kuru apņem vienkārša membrāna.
Jaunums!!: Lipīdi un Peroksisoma · Redzēt vairāk »
Prostaglandīni
Prostaglandīna E1 struktūrformula Prostaglandīni ir fizioloģiski aktīvi lipīdi, kam ir hormoniem līdzīga darbība.
Jaunums!!: Lipīdi un Prostaglandīni · Redzēt vairāk »
Sēklinieks
Vīriešu sēklinieku shematisks zīmējums Sēklinieki ir vīrišķie dzimumdziedzeri, kuros veidojas vīrišķie dzimumhormoni jeb androgēni (galvenokārt testosterons) un spermatozoīdi.
Jaunums!!: Lipīdi un Sēklinieks · Redzēt vairāk »
Spirti
Vispārīga spirtu struktūrformula Spirta molekulas modelis. R var būt alkilgrupas vai ūdeņraža atomi. Ja visi trīs R ir ūdeņraža atomi, tad tas ir metanols — visvienkāršākais spirts Spirti ir ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumi, kam viens vai vairāki (vairākvērtīgajiem spirtiem) ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupām (−OH).
Jaunums!!: Lipīdi un Spirti · Redzēt vairāk »
Stearīnskābe
Stearīnskābe (n-oktadekānskābe, cetiletiķskābe, С17Н35СООН) pieder pie piesātinātajām taukskābēm.
Jaunums!!: Lipīdi un Stearīnskābe · Redzēt vairāk »
Taukaudi
Taukaudi ir vieni no galveniem audiem. Taukaudi ir daudzos orgānos sastopams saistaudu veids, ko veido taukšūnu kopums.
Jaunums!!: Lipīdi un Taukaudi · Redzēt vairāk »
Tauki
Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.
Jaunums!!: Lipīdi un Tauki · Redzēt vairāk »
Terpēni
Priežu sveķi — bagātīgs terpēnu avots Terpēni (— sveķu koks jeb terpentīnkoks) ir augu valstī bieži sastopami ogļūdeņraži.
Jaunums!!: Lipīdi un Terpēni · Redzēt vairāk »
Tievā zarna
Diagramma, kurā tievā zarna ir apzīmēta ar anglisko nosaukumu ''small intestine''. Tievā zarna sīkāk iedalās divpadsmitpirkstu zarnā (''duodenum''), tukšajā zarnā (''jejunum'') un līkumainajā zarnā (''ileum''). Tievā zarna ir gremošanas orgānu sistēmas daļa starp kuņģi un resno zarnu.
Jaunums!!: Lipīdi un Tievā zarna · Redzēt vairāk »
Trikarbonskābju cikls
Trikarbonskābju cikla shēma Trikarbonskābju cikls, ko bieži sauc arī par citronskābes ciklu vai atklājēja vārdā par Krebsa ciklu, ir šūnu elpošanas galvenā sastāvdaļa.
Jaunums!!: Lipīdi un Trikarbonskābju cikls · Redzēt vairāk »
Urīna veidošanās
Urīna veidošanās ir process, kas norit nieru pamatvienībās — nefronos.
Jaunums!!: Lipīdi un Urīna veidošanās · Redzēt vairāk »
Urīns
Trauciņš ar cilvēka urīna paraugu Urīns, sarunvalodā čuras, senāk arī mīzali, ir ķermeņa šķidrums, kas veidojas nierēs, uzkrājas urīnpūslī un tiek izvadīts no organisma pa urīnvadiem.
Jaunums!!: Lipīdi un Urīns · Redzēt vairāk »
Vīruss
Rotavīrusa modelis Vīruss (— ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē.
Jaunums!!: Lipīdi un Vīruss · Redzēt vairāk »
Vilsona slimība
Vilsona slimība (arī Vilsona—Konovalova slimība, hepatolentikulārā deģenerācija) ir reta autosomāli recesīva pārmantojama slimība, kam raksturīga pārmērīga vara uzkrāšanās aknās, smadzenēs, nierēs un citos orgānos un audos.
Jaunums!!: Lipīdi un Vilsona slimība · Redzēt vairāk »
Virsmaktīvas vielas
Virsmaktīvas vielas molekulas shematisks attēls Virsmaktīvās vielas (VAV) ir tādas vielas, kas samazina virsmas spraigumu starp diviem šķidrumiem vai starp šķidrumu un cietu vielu.
Jaunums!!: Lipīdi un Virsmaktīvas vielas · Redzēt vairāk »
