Satura rādītājs
50 attiecības: Angermindes pils, Bēri, Cēsu kauja (1578), Cesvaines draudzes novads, Cesvaines viduslaiku pils, Frederiks II, Helmetas pils, Igaunija, Igaunijas vēsture, Ikskili, Ivans IV, Karksi-Nuija, Karkuses pils, Krievu—zviedru karš (1570—1595), Kuresāres pils, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes valdnieku uzskaitījums, Latvija, Latvijas vēsture, Livonija, Livonijas hercogi, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Livonijas vietvalži, Magnuss (Livonijas karalis), Manteifeļi, Mihails Fjodorovičs Romanovs, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Peltsamā, Peltsamā pils, Piltene, Piltenes apgabals, Piltenes viduslaiku pils, Rūjienas pils, Rūjienas vēsture, Sāmsalas bruņniecība, Tallinas vēsture, Valmieras Livonijas ordeņa pils, Valmieras vēsture, Vasilijs Sickis, Vidzeme, 1570. gads Latvijā, 1571. gads Latvijā, 1572. gads Latvijā, 1573. gads Latvijā, 1574. gads Latvijā, 1575. gads Latvijā, 1576. gads Latvijā, 1577. gads Latvijā.
Angermindes pils
Jūliusa Dēringa zīmējums, 1870). Angermindes pils jeb Rindas pils bija Kurzemes bīskapa vasaļa pils Rindas upes kreisajā krastā netālu no tās satekas ar Stendes upi, izveidojot Irbes upi.
Skatīt Livonijas karaliste un Angermindes pils
Bēri
Fon Bēru dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Bēru dzimtas vēstures apcerējums (1815). Fon Bēri ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Kurzemes bīskapijā 16.
Skatīt Livonijas karaliste un Bēri
Cēsu kauja (1578)
1578.
Skatīt Livonijas karaliste un Cēsu kauja (1578)
Cesvaines draudzes novads
Cesvaines (''Seswegen'') draudzes novads (1798). Cesvaines draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Cesvaines draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Skatīt Livonijas karaliste un Cesvaines draudzes novads
Cesvaines viduslaiku pils
Otrā Ziemeļu karā (Šturns, 1661). Cesvaines viduslaiku pils drupas mūsdienās. Kokneses, Gerdenes, Nigastes, Mārcienas, Cesvaines (''Zcessowe'') pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Cesvaines viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 13.-17.
Skatīt Livonijas karaliste un Cesvaines viduslaiku pils
Frederiks II
Frederiks II (dzimis, miris) bija Dānijas un Norvēģijas karalis no 1559.
Skatīt Livonijas karaliste un Frederiks II
Helmetas pils
V.Z. Štafenhāgena zīmējums 1866. gadā). Helmetas pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Skatīt Livonijas karaliste un Helmetas pils
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Livonijas karaliste un Igaunija
Igaunijas vēsture
Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Skatīt Livonijas karaliste un Igaunijas vēsture
Ikskili
Baronu Ikskilu ģerbonis Fon Ikskili jeb Ikšķili ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Skatīt Livonijas karaliste un Ikskili
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Skatīt Livonijas karaliste un Ivans IV
Karksi-Nuija
Karksi-Nuija ir pilsēta Viljandi apriņķī, Igaunijas dienvidu daļā, netālu no Latvijas robežas.
Skatīt Livonijas karaliste un Karksi-Nuija
Karkuses pils
Karkuses pilsdrupas un baznīca (no Broces kolekcijas, 1796.). Karkuses pilsdrupas mūsdienās. Karkuses pils bija viduslaiku pils Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā mūsdienu Igaunijā.
Skatīt Livonijas karaliste un Karkuses pils
Krievu—zviedru karš (1570—1595)
Krievu—zviedru karš (1570—1595) jeb Divdesmit piecu gadu karš, saukts arī par "Ilgo naidu", bija karš starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas sākās Livonijas kara laikā 1570.
Skatīt Livonijas karaliste un Krievu—zviedru karš (1570—1595)
Kuresāres pils
Ārensburgas pils plāns 1641. gadā. Kuresāres jeb Ārensburgas bīskapa pils ir viena no vislabāk saglabātajām viduslaiku pilīm Baltijas valstīs.
Skatīt Livonijas karaliste un Kuresāres pils
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt Livonijas karaliste un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes valdnieku uzskaitījums
Johans III. Johans III, 7. Pauls II Einvalds, 8.-9. Mārtiņš Levics, 10.-11. Heinrihs II Bazedovs. 12. Domkapitula zīmogs. Kurzemes valdnieki bija augstākie pavēlnieki Kurzemes teritorijā.
Skatīt Livonijas karaliste un Kurzemes valdnieku uzskaitījums
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Livonijas karaliste un Latvija
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Skatīt Livonijas karaliste un Latvijas vēsture
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Livonijas karaliste un Livonija
Livonijas hercogi
Livonijas hercogistes ģerbonis Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis Livonijas hercogs bija mantojams tituls, ko no 16.
Skatīt Livonijas karaliste un Livonijas hercogi
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Skatīt Livonijas karaliste un Livonijas karš
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Skatīt Livonijas karaliste un Livonijas Konfederācija
Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.
Skatīt Livonijas karaliste un Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas vietvalži
1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.
Skatīt Livonijas karaliste un Livonijas vietvalži
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Skatīt Livonijas karaliste un Magnuss (Livonijas karalis)
Manteifeļi
Manteifeļu dzimtas ģerbonis 13. gadsimtā Manteifeļu-Cēgu dzimtas ģerbonis (1882) Manteifeļiem-Cēgēm piederējusī Kazdangas pils 2008. gadā Manteifeļi un Manteifeļi-Cēges ir dažādu dzimtu atzari, kuras priekšteči Pomerānijā izsekojami līdz 13.
Skatīt Livonijas karaliste un Manteifeļi
Mihails Fjodorovičs Romanovs
Mihails Romanovs (dzimis, miris) bija pirmais Romanovu dinastijas valdnieks Krievijas caristes tronī, kurš valdīja no 1613.
Skatīt Livonijas karaliste un Mihails Fjodorovičs Romanovs
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Skatīt Livonijas karaliste un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Peltsamā
Peltsamā jeb Augstpāle ir pilsēta Igaunijas vidienē.
Skatīt Livonijas karaliste un Peltsamā
Peltsamā pils
Peltsamā pils 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Bezpilota lidaparāta video Peltsamā ordeņa pils Peltsamā ordeņa pils, agrāk latviski minēta arī kā Augšpāles pils, bija viduslaiku pils Pāles upes krastā, Peltsamā pilsētas centrā, mūsdienu Jegevas apriņķī, Igaunijas centrālajā daļā.
Skatīt Livonijas karaliste un Peltsamā pils
Piltene
Piltene ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils novadā, pie Zvirbuļupes ietekas Ventas upes vecajā gultnē - Vecventā.
Skatīt Livonijas karaliste un Piltene
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819.
Skatīt Livonijas karaliste un Piltenes apgabals
Piltenes viduslaiku pils
Piltenes pilsdrupas un baznīca mūsdienās. Piltenes bīskapa pils plāns pirms 1309. (Bernhard Schmid, 1942). Piltenes pilsdrupas 18. gadsimtā (no Pauluči albuma). Piltenes pilsdrupu un pilsētas plāns (ap 1830). Piltenes viduslaiku pils bija Kurzemes bīskapa pils Piltenē pie Ventas upes laikā no 14.
Skatīt Livonijas karaliste un Piltenes viduslaiku pils
Rūjienas pils
Rūjiena 18. gadsimta beigās (J.K.Broces zīmējums) Rūjienas pils un dzirnavu plāns 17. gs. Rūjienas pilsdrupas 2017. gadā Rūjienas pils bija viduslaiku pils Metsepoles vai Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Skatīt Livonijas karaliste un Rūjienas pils
Rūjienas vēsture
Rūjienas pils un dzirnavu plāns Zviedru Vidzemes laikā. J. K. Broces zīmējums). Rūjienas luterāņu baznīca 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Raiņa iela un Rūjienas domes ēka (1936). Rūjienas vēsture rakstītajos avotos sākas no Livonijas ordeņa Rūjienas pils dibināšanas pie lielceļa, kas veda no Burtniekiem uz Vīlandes pili Sakalas zemē.
Skatīt Livonijas karaliste un Rūjienas vēsture
Sāmsalas bruņniecība
Kuresārē (2007) Sāmsalas bruņniecības ģerbonis, kurš radies no 1525. gada Sāmsalas-Vīkas bīskapijas bruņinieku zīmoga Sāmsalas bruņniecība bija Sāmsalas dižciltīgo vācbaltiešu dzimtu pašpārvaldes organizācija.
Skatīt Livonijas karaliste un Sāmsalas bruņniecība
Tallinas vēsture
Tallinas skats 17. gadsimtā (''Adam Olearius'', 1603-1671). Tallinas skats 19. gadsimta vidū (Štafenhāgens). Tallinas vēsture aptver laikaposmu kopš Tallinas dibināšanas vikingu laikos līdz mūsdienām.
Skatīt Livonijas karaliste un Tallinas vēsture
Valmieras Livonijas ordeņa pils
Priekšpils drupas mūsdienās. Valmieras cietokšņa aplenkums. Pa kreisi redzama pils ar priekšpili un diviem sargtorņiem. Pa labi pilsēta ar baznīcu un aizsargmūri. Skats uz Valmieras pils sienu un Sv.Sīmaņa baznīcu pirms Pirmā pasaules kara. Valmieras viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mestra pils ar priekšpili un nocietinātu Valmieras pilsētu 13.—17.
Skatīt Livonijas karaliste un Valmieras Livonijas ordeņa pils
Valmieras vēsture
Valmieras pilsētas ģerbonis (''S' Civitatis de Woldemer '') Livonijas ordeņa laikos (1524.) Valmieras cietokšņa un pilsētas plāns 17. gadsimta beigās. Ar sarkanu iezīmēti akmens mūri, skaidri saskatāma Sv.Sīmaņa baznīca (no Zviedrijas kara arhīva). Valmieras cietokšņa aplenkums.
Skatīt Livonijas karaliste un Valmieras vēsture
Vasilijs Sickis
Vasilijs Sickis (miris) bija Krievijas caristes kņazs, okolņičijs no 1559.
Skatīt Livonijas karaliste un Vasilijs Sickis
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Livonijas karaliste un Vidzeme
1570. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1570.
Skatīt Livonijas karaliste un 1570. gads Latvijā
1571. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1571.
Skatīt Livonijas karaliste un 1571. gads Latvijā
1572. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1572.
Skatīt Livonijas karaliste un 1572. gads Latvijā
1573. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1573.
Skatīt Livonijas karaliste un 1573. gads Latvijā
1574. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1574.
Skatīt Livonijas karaliste un 1574. gads Latvijā
1575. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1575.
Skatīt Livonijas karaliste un 1575. gads Latvijā
1576. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1576.
Skatīt Livonijas karaliste un 1576. gads Latvijā
1577. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1577.
Skatīt Livonijas karaliste un 1577. gads Latvijā
Zināms kā Livonijas karalis, Livonijas ķēniņvalsts, Livonijas ķēniņš.