Ātrāk nekā pārlūku!
55 attiecības: Augsburgas ticības apliecība, Babītes draudzes novads, Bukulti (Rīga), Bukultu pils, Cēsu vaivadija, Dzimtbūšana, Elerts Krūze, Grodņas ūnija (1566), Jaspers fon Minsters, Johans Šēnings, Johans fon dem Brēle, Johans Freitāgs fon Loringhofe, Johans VI Ambundi, Johans VII Blankenfelds, Kauja pie Smoļinas, Koadjutoru karš, Kurzemes bīskapija, Kurzemes landtāgs, Landtāgs, Latvijas naudas vēsture, Livonijas Konfederācija, Livonijas Konfederācijas līgums, Livonijas ordenis, Livonijas pilsētu uzskaitījums, Livonijas savienības līgums, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Livonijas vietvalži, Livonijas—Maskavijas kari, Mēklenburgas Kristofs, Melngalvji, Pabaiskas kauja, Pasvales līgums, Pērnavas vaivadija, Piņķu draudzes novads, Piltenes landtāgs, Rīgas vēsture, Reformācija Livonijā, Ropažu viduslaiku pils, Salas draudzes novads, Silvestra žēlastība, Silvestrs Tegetmeijers, Tērbatas vaivadija, Tukuma vēsture, Tukuma viduslaiku pils, Valga, Valgas apriņķis, Valka, Valka (vēsturiskā pilsēta), Valkas vēsture, Valkas-Lugažu luterāņu baznīca, ..., Valmiera, Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca, Valters fon Pletenbergs, Vidzemes landtāgs, Vilhelms no Modenas. Izvērst indekss (5 vairāk) »
Augsburgas ticības apliecība
Kārlim V. Augsburgas ticības apliecība jeb Augsburgas konfesija ir luterisma pamatu izklāsts, kas 28 artikulos formulē galvenās luteriskās teoloģijas vadlīnijas.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Augsburgas ticības apliecība · Redzēt vairāk »
Babītes draudzes novads
Sadalītais Babītes draudzes novads ar Sv. Nikolaja (''St. Nicolai''), Sv. Annas (''St. Annen'') un Sv. Jāņa (''St. Johanis'') baznīcām (1791. gada karte). Babītes draudzes novads bija viens no trim Rīgas landfogtejas draudzes novadiem.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Babītes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Bukulti (Rīga)
Bukulti ir Rīgas apkaime Vidzemes priekšpilsētā.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Bukulti (Rīga) · Redzēt vairāk »
Bukultu pils
Bukultu viduslaiku pils plāns uz upes salas (Zviedrijas Valsts arhīvs, 16. gs.) Skats uz Bukultu pilsdrupu vietu 18. gs. Bukultu dzirnavas pirms Otrā pasaules kara Bukultu viduslaiku pils jeb Ādažu pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums uz Rīgas-Ādažu ceļa pie dzirnavu tilta pāri Bukultu strautam jeb Bērzupītei.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Bukultu pils · Redzēt vairāk »
Cēsu vaivadija
Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Cēsu vaivadija · Redzēt vairāk »
Dzimtbūšana
Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »
Elerts Krūze
Elerta Krūzes pretraksts Rusovam (1578). Elerts Krūze (miris 1587. gadā) bija Livonijas muižnieks un diplomāts,.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Elerts Krūze · Redzēt vairāk »
Grodņas ūnija (1566)
Livonijas karte ar cietokšņu nosaukumiem 16. gadsimtā. Livonijas hercogiste nosaukta par "Dienvidu Livoniju" (''Livonia australis'') iepretī Zviedrijas ieņemtajai Ziemeļu Livonijai (Zviedru Igaunijai). Grodņas ūnija bija 1566.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Grodņas ūnija (1566) · Redzēt vairāk »
Jaspers fon Minsters
Jaspers fon Minsters (dzimšanas gads nezināms, miris 1577. gadā) jeb Kaspars Minsters bija Alūksnes komturs (1540–1551) un Livonijas ordeņa landmaršals (1551–1556).
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Jaspers fon Minsters · Redzēt vairāk »
Johans Šēnings
Johans Šēnings (dzimis 1458. gadā, miris 1502. gadā) bija Rīgas birģermeistars 15.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Johans Šēnings · Redzēt vairāk »
Johans fon dem Brēle
Johans fon dem Brēle, saukts Plāters (ap 1460—1529) bija Livonijas ordeņa landmaršals (1502—1529) un viens no ievērojamākajiem tālaika Livonijas politiķiem un karavadoņiem.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Johans fon dem Brēle · Redzēt vairāk »
Johans Freitāgs fon Loringhofe
Kapa plāksne Cēsu Sv. Jāņa baznīcā. šiliņa. Johans Freitāgs fon Loringhofe (vācu: Johann Freitag von Loringhofe, latīņu: Johannes Freytag) bija Livonijas ordeņa mestrs 1483.—1494.26.V.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Johans Freitāgs fon Loringhofe · Redzēt vairāk »
Johans VI Ambundi
Johans VI Ambundi (saukts arī par Abundi, Ambundij, Habundi, Habindi, Habendi, miris 1424. gada 16. jūnijā) vai Jānis Habunds bija Rīgas desmitais virsbīskaps.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Johans VI Ambundi · Redzēt vairāk »
Johans VII Blankenfelds
Blankenfeldu dzimtas ģerbonis. Rīgas arhibīskapa un Tērbatas bīskapa Blankenfelda zīmogs (1526) Johans VII Blankenfelds vai Jānis Blankfelds (ap 1471. -9.09.1527.) bija Rīgas arhibīskaps 29.06.1524.-09.09.1527.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Johans VII Blankenfelds · Redzēt vairāk »
Kauja pie Smoļinas
Kauja pie Smoļinas ezera notika 1502.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Kauja pie Smoļinas · Redzēt vairāk »
Koadjutoru karš
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (1856—1879) zīmējums Koadjutoru karš jeb Koadjutoru ķildasEdgars Dunsdorfs un Arnolds Spekke.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Koadjutoru karš · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapija
Kurzemes bīskapija saukta arī Kursas bīskapija, Piltenes bīskapija (1234—1538) bija otrā mazākā no visām Livonijas bīskapijām (aiz Rēveles bīskapijas) — ~4500 km2.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Kurzemes bīskapija · Redzēt vairāk »
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Kurzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Landtāgs
Vidzemes landtāga sēžu nams, tagad Latvijas Saeimas nams Landtāgs ( — ‘zemes sapulce’) ir pārstāvju sapulce vācvalodīgajās zemēs (pavalstīs) Vācijā un Austrijā.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Landtāgs · Redzēt vairāk »
Latvijas naudas vēsture
Latvijas latu sudraba monēta (1931). Izskata autors Rihards Zariņš. Latvijas naudas vēsture ir daļa no pasaules naudas vēstures, kas ietver laika posmu kopš senajiem laikiem (1. — 4. gadsimts m. ē.), kad Latvijas teritorijā lietoja Romas impērijas naudu, līdz mūsdienām, kad Latvijā lieto eiro.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Latvijas naudas vēsture · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācijas līgums
Livonijas Konfederācijas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Livonijas Konfederācijas līgums ir Rīgā 1243.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Livonijas Konfederācijas līgums · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Livonijas pilsētu uzskaitījums
Rauna (RINEBORG). Livonijas pilsētas bija Livonijas Konfederācijas pilsētas, kas piederēja Hanzas Savienībai.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Livonijas pilsētu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Livonijas savienības līgums
Livonijas savienības līgums ir 1435.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Livonijas savienības līgums · Redzēt vairāk »
Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »
Livonijas vietvalži
1566. gadā Livonijas hercogistei piešķirtais ģerbonis ar Sigismunda II Augusta iniciāļiem, kas kļuva par pamatu Livonijas administratora J. Hodkeviča dzimtas ģerbonim. Livonijas vietvalži jeb Livonijas administratori, oficiāli "Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" bija Livonijas hercogistes pārvaldnieki pēc Viļņas ūnijas parakstīšanas 1562.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Livonijas vietvalži · Redzēt vairāk »
Livonijas—Maskavijas kari
Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »
Mēklenburgas Kristofs
Mēklenburgas Kristofa kaps Šverīnes katedrālē. Mēklenburgas Kristofs (1537—1592) bija Rīgas arhibīskapa koadjuktors (1555–1569) un Raceburgas bīskapijas administrators (1554–1592).
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Mēklenburgas Kristofs · Redzēt vairāk »
Melngalvji
Rīgas Melngalvju nama portāls ar Svētās Marijas un Svētā Maurīcija ciļņiem. Melngalvju brālības vai Melngalvji (lejasvācu: Bröder vun de Swarten Hööften, vācu: Schwarzhäupter jeb Schwarzenhäupter) sākotnēji bija slēgtas brālības Livonijas konfederācijas sastāvā esošo feodālo senioru pilīs.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Melngalvji · Redzēt vairāk »
Pabaiskas kauja
Pabaiskas kaujas shēma uz dienvidiem no Ukmerģes (kartē: ''Wiłkomierz''). Pabaiskas kauja jeb kauja pie Ukmerģes, agrāk saukta par kauju pie Šventas upes, bija lielākā kauja Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu kara (1432—1438) laikā, kas norisinājās 1435.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Pabaiskas kauja · Redzēt vairāk »
Pasvales līgums
Pasvales līguma memoriāls Fragments no Livonijas ordeņa komturu un fogtu sapulcinātā karaspēka (''Militares Livoniensum'') uzskaitījuma 1557. gadā (rokraksts latīniski ''Biblioteka Jagiellońska, Oddział Rękopisów, BJ 58, Fol. 72.''). Pasvales līgums jeb Miera līgums starp Polijas karali un Livonijas mestru par godājamā Rīgas arhibīskapa atjaunošanu ir kopīgs nosaukums trim miera līgumiem, kurus 1557.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Pasvales līgums · Redzēt vairāk »
Pērnavas vaivadija
Pērnavas vaivadija (Województwo parnawskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Pērnavas vaivadija · Redzēt vairāk »
Piņķu draudzes novads
Piņķu (''Pinkenhof'') draudzes novads ar Sv/ Nikolaja (''St. Nicolai'') un Sv. Annas (''St. Annen'') baznīcām (1791. gada karte). Piņķu Sv. Nikolaja baznīca (2000). Piņķu (Babītes) Sv. Annas baznīca (2015). Piņķu draudzes novads bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Piņķu draudzes novads · Redzēt vairāk »
Piltenes landtāgs
Landtāgu kopsapulces notika Aizputes Sv. Jāņa baznīcā (20. gs. sākuma foto). Piltenes landtāgs bija Piltenes apgabala augstāko kārtu pārstāvju regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz šī autonomā apgabala inkorporācijai Kurzemes guberņas sastāvā 1818.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Piltenes landtāgs · Redzēt vairāk »
Rīgas vēsture
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte. gotu) zemes un attēlotas Polijas pilsētas. Rīgas vēsture ir vēstījums par Rīgas pilsētas attīstību no tās dibināšanas brīža līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Rīgas vēsture · Redzēt vairāk »
Reformācija Livonijā
Mārtiņa Lutera 127. psalma skaidrojums Rīgas un Livonijas kristiešiem (1524). Reformācija Livonijā bija kustība 16.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Reformācija Livonijā · Redzēt vairāk »
Ropažu viduslaiku pils
Ropažu viduslaiku pilsdrupas pilskalnā pie Lielās Juglas upes (18. gs. zīmējums) Ropažu pilsdrupas mūsdienās Ropažu viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ropažos pie Lielās Juglas upes uz senā kara ceļa, kas no Salaspils veda uz Siguldas pili.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Ropažu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Salas draudzes novads
Salas (''Holmhof'') draudzes novads ar Sv. Jāņa (''St. Johanis'') baznīcu un mācītājmuižu, kas apzīmēta ar krustu pie Varkaļiem (1791. gada karte). Salas Sv. Jāņa baznīca (2001). Salas draudzes novads bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Salas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Silvestra žēlastība
Silvestra žēlastība bija 1457.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Silvestra žēlastība · Redzēt vairāk »
Silvestrs Tegetmeijers
Silvestrs Tegetmeijers (dzimis 15. gadsimta beigās Hamburgā, miris Rīgā) bija vācu garīdznieks.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Silvestrs Tegetmeijers · Redzēt vairāk »
Tērbatas vaivadija
Tērbatas vaivadija (Województwo dorpackie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Tērbatas vaivadija · Redzēt vairāk »
Tukuma vēsture
Skats uz Tukumu pāri Dzirnavu ezeram (1792). Tukuma vēsture rakstītajos avotos sākas no 1253.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Tukuma vēsture · Redzēt vairāk »
Tukuma viduslaiku pils
Tukuma pilsdrupas (Broce, 1792). Tukuma pilsdrupas ar torni 18. gs. beigās (H. F. Wäber, 1795). Tukuma pils tornis mūsdienās (2008). Tukuma viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa mūra pils Tukumā, kas no 14.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Tukuma viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Valga
Valga ir pilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķa administratīvais centrs.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Valga · Redzēt vairāk »
Valgas apriņķis
Valgas apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Valgas apriņķis · Redzēt vairāk »
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Valka · Redzēt vairāk »
Valka (vēsturiskā pilsēta)
Valkas pilsētas skola 20. gadsimta sākumā (tagadējā Valgas Mūzikas skola). Valka bija Livonijas, vēlāk Vidzemes guberņas Valkas apriņķa pilsēta, kas 1920.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Valka (vēsturiskā pilsēta) · Redzēt vairāk »
Valkas vēsture
Pārejas punkts uz Latvijas-Igaunijas robežas Valkā (pirms 1940). Valkas pilsētas skola 20. gadsimta sākumā (tagadējā Valgas Mūzikas skola). Valkas vēsture aptver laika periodu kopš Valkas dibināšanas senā tirdzniecības ceļu krustpunktā pie Tālavas un Ugaunijas robežas.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Valkas vēsture · Redzēt vairāk »
Valkas-Lugažu luterāņu baznīca
Valkas-Lugažu Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Valkā, Rīgas ielā 9.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Valkas-Lugažu luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Valmiera · Redzēt vairāk »
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Valmierā.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca · Redzēt vairāk »
Valters fon Pletenbergs
Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Valters fon Pletenbergs · Redzēt vairāk »
Vidzemes landtāgs
Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Vidzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Jaunums!!: Livonijas landtāgs un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Livonijas koncils, Livonijas landtāgi, Pirmais Livonijas koncils.
