Satura rādītājs
11 attiecības: Brandenburgas Vilhelms, Frīdrihs Bukshēvdens, Ivans Mstislavskis, Jamas Zapoļskas miera līgums, Krievu—zviedru karš (1570—1595), Lēnes-Nigulas pagasts, Livonija, Livonijas karš, Livonijas pilsoņu karš, Pļusas pamiera līgums, Teizinas miera līgums.
Brandenburgas Vilhelms
dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.
Skatīt Lodes pils un Brandenburgas Vilhelms
Frīdrihs Bukshēvdens
Frīdrihs Vilhelms Bukshēvdens (1750—1811) bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas armijas infantērijas ģenerālis un Katrīnas II adjutants.
Skatīt Lodes pils un Frīdrihs Bukshēvdens
Ivans Mstislavskis
Ivans Mstislavskis (dzimšanas gads nezināms, miris 1586. gadā) bija Krievijas caristes valsts un militārs darbinieks, kņazs, bajārs un vojevoda, cara Ivana IV tuvs līdzgaitnieks.
Skatīt Lodes pils un Ivans Mstislavskis
Jamas Zapoļskas miera līgums
Stefanam Batorijam. Centrā sarunu vidutājs pāvesta legāts Antonio Posevino (Jana Matejko glezna, 1872) Ar oranžu krāsu iezīmētas Krievijas ieņemtās zemes, no kurām tā atteicās pēc Jamzapoļskas miera līguma Jamas Zapoļskas miera līgums vai Jamzapoļskas miera līgums, arī Jamzapoļes (Zapoļes) miers bija starpvalstu līgums, kuru Livonijas kara (1558—1583) beigās apmēram 80 km uz dienvidaustrumiem no Pleskavas sādžā Kiverova Gora (Киверова Гора) 1582.
Skatīt Lodes pils un Jamas Zapoļskas miera līgums
Krievu—zviedru karš (1570—1595)
Krievu—zviedru karš (1570—1595) jeb Divdesmit piecu gadu karš, saukts arī par "Ilgo naidu", bija karš starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas sākās Livonijas kara laikā 1570.
Skatīt Lodes pils un Krievu—zviedru karš (1570—1595)
Lēnes-Nigulas pagasts
Lēnes-Nigulas pagasts ir viena no 3 Igaunijas Lēnes apriņķa pašvaldībām.
Skatīt Lodes pils un Lēnes-Nigulas pagasts
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Skatīt Lodes pils un Livonija
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Skatīt Lodes pils un Livonijas karš
Livonijas pilsoņu karš
Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.
Skatīt Lodes pils un Livonijas pilsoņu karš
Pļusas pamiera līgums
Narvas apkārtne ar pamiera sarunu vietu pie Pļusas (kartē ''Plÿsen flu.'') ietekas Narvā. Zviedrijas ieguvumi pēc Pļusas pamiera (pelēkā krāsā). Pļusas pamiers bija starpvalstu līgums, kuru pēc Livonijas kara beigām 1583.
Skatīt Lodes pils un Pļusas pamiera līgums
Teizinas miera līgums
Teizinas miera līguma zviedriskais oriģināls (1595). Miera līguma parakstīšanas vieta Teizina atradās pie Ivangorodas cietokšņa. Teizinas miera līgums bija starpvalstu līgums, kuru pēc krievu—zviedru kara beigām 1595.
Skatīt Lodes pils un Teizinas miera līgums
Zināms kā Koluveres bīskapa pils, Koluveres pils, Lode (pils).