Satura rādītājs
17 attiecības: Ķeipenes pagasts, Ķekavas kauja, Ķekavas pagasts, Berģi (Rīga), Blankenhāgeni, Bonaventuras muiža, Daugavgrīvas cietoksnis, Diližanss, Frīdrihs fon Lēviss of Menārs, Igaunijas bruņniecība, Jaundoles pils, Kārlis fon Lēviss of Menārs, Livonijas bruņniecība, Oskars fon Lēviss of Menārs, Pauls fon Tranzē-Rozeneks, Pēteris fon Lēviss of Menārs, Ringes pils.
Ķeipenes pagasts
Ķeipenes pagasts ir viens no Ogres novada administratīvajām teritorijām tās ziemeļos Mazās Juglas krastā.
Skatīt Lēvisi of Menāri un Ķeipenes pagasts
Ķekavas kauja
1812.
Skatīt Lēvisi of Menāri un Ķekavas kauja
Ķekavas pagasts
Ķekavas pagasts ir lielākā no Ķekavas novada administratīvajām teritorijām.
Skatīt Lēvisi of Menāri un Ķekavas pagasts
Berģi (Rīga)
Rožu ielas un Berģu ielas krustojums Juglas ezers, Berģi Berģi ir Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Berģi (Baložkalns) un Berģuciems (Juglasparks).
Skatīt Lēvisi of Menāri un Berģi (Rīga)
Blankenhāgeni
Blankenhāgenu dzimtas ģerbonis. Blankenhāgeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 16.
Skatīt Lēvisi of Menāri un Blankenhāgeni
Bonaventuras muiža
Baloža jeb Bonaventuras muižas skats (19. gadsimta atklātne) Bonaventuras muižas ēka mūsdienās Bonaventuras muiža jeb Baloža muiža atradās tagadējā Rīgas pilsētas Berģu apkaimē un Ropažu novada Garkalnes pagastā, Juglas ezera ziemeļu krastā.
Skatīt Lēvisi of Menāri un Bonaventuras muiža
Daugavgrīvas cietoksnis
Zviedru flotes izsēdinātais desants bombardē Daugavgrīvas cietoksni pāri Buļļupei 1701. gadā. Vieni no cietokšņa vārtiem mūsdienās. Daugavgrīvas cietoksnis 1830. gadā (no ''Атлас крепостей Российской империи''). Daugavgrīvas cietoksnis ir Zviedru Vidzemes laikā 17.
Skatīt Lēvisi of Menāri un Daugavgrīvas cietoksnis
Diližanss
Atjaunota pasta kariete. Diližanss (saīsinājums no carosse de diligence, "veiklā kariete") jeb pasta kariete bija zirgu vilkts slēgts transporta līdzeklis pasažieru un pasta pārvadāšanai no 17.
Skatīt Lēvisi of Menāri un Diližanss
Frīdrihs fon Lēviss of Menārs
Frīdrihs fon Lēviss of Menārs (1767–1824) bija vācbaltiešu virsnieks un politiķis, Berģu muižas (Bergshof an der Jägel) un vairāku citu muižu īpašnieks.
Skatīt Lēvisi of Menāri un Frīdrihs fon Lēviss of Menārs
Igaunijas bruņniecība
Igaunijas bruņniecības ģerbonis, ko pārņēma Igaunijas Republika. Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848). Igaunijas bruņniecība bija Igaunijas dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija.
Skatīt Lēvisi of Menāri un Igaunijas bruņniecība
Jaundoles pils
Jaundoles pils 17. gadsimtā (J. Helmsa zīmējums no Broces kolekcijas). Jaundoles pilsdrupu un Doles muižas attēls (1830). Doles muižas kungu māja 20. gs. sākumā. Jaundoles pils bija Rīgas domkapitula pils Doles salas dienvidrietumu malā.
Skatīt Lēvisi of Menāri un Jaundoles pils
Kārlis fon Lēviss of Menārs
Kārlis Voldemārs fon Lēviss of Menārs (1855 - 1930) bija vācbaltu bibliotekārs, kartogrāfs un vēsturnieks.
Skatīt Lēvisi of Menāri un Kārlis fon Lēviss of Menārs
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Skatīt Lēvisi of Menāri un Livonijas bruņniecība
Oskars fon Lēviss of Menārs
Oskars Engelhards fon Lēviss of Menārs (1838 - 1899) bija vācbaltu zoologs un ornitologs.
Skatīt Lēvisi of Menāri un Oskars fon Lēviss of Menārs
Pauls fon Tranzē-Rozeneks
Pauls fon Tranzē-Rozeneks (Paul Gustav Viktor von Transehe-Roseneck, 1853—1928) bija Jaungulbenes muižas īpašnieks, Rīgas Mākslas biedrības biedrs, kas savā muižas pilī bija iekārtojis bagātīgu Vīnes un Minhenes gleznošanas skolas gleznu, kā arī skulptūru, grafikas, mēbeļu u.c.
Skatīt Lēvisi of Menāri un Pauls fon Tranzē-Rozeneks
Pēteris fon Lēviss of Menārs
Pēteris Fromholds Oskars fon Lēviss of Menārs (1830—1885) bija vācbaltiešu virsnieks, Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors, Krievu-turku kara (1877—1878) dalībnieks.
Skatīt Lēvisi of Menāri un Pēteris fon Lēviss of Menārs
Ringes pils
Ringes pilsdrupas un muižas ēkas (no Broces kolekcijas, 18. gs.). Ringes pilsdrupas un muižas ēkas no austrumu puses (Vilhelma Tuša zīmējums, 19. gs.). Ringes pils un pilsdrupu plāns (Vilhelma Tuša zīmējums). Ringes vasaļa pils jeb Rengu vasaļa pils bija vasaļa pils Tērbatas bīskapijas teritorijā.
Skatīt Lēvisi of Menāri un Ringes pils
Zināms kā Levīzi of Menāri, Lövis of Menar, Lēviss of Menārs.