Ātrāk nekā pārlūku!
5 attiecības: Alavītu valsts, Franču Sīrijas un Libānas mandātteritorija, Kauja par Franciju, Kompjeņas pamiers (1918), Višī Francija.
Alavītu valsts
Alavītu valsts karogs Purpura krāsā - Alavītu valsts franču mandātteritorijā Alavītu apdzīvotās teritorijas mūsdienās Alavītu valsts (arābiski:دولة جبل العلويين, Dawlat Jabal al-‘Alawiyyīn, franciski: Alaouites) autonoma valsts kas pastāvēja no 1920.
Jaunums!!: Maksims Veigāns un Alavītu valsts · Redzēt vairāk »
Franču Sīrijas un Libānas mandātteritorija
Mandātteritorijas karogs Mandātteritorijas karte. Zaļā — Libāna, purpura — Alavītu valsts, zilā — Džamal al-Druze valsts, dzeltenā — Damaskas valsts, oranžā — Alepo valsts ar autonomo Aleksandretas sandžaku Franču Sīrijas un Libānas mandātteritorija ( al-Intidāb al-Faransī fī Sūriyā wa-Lubnān), Tautu Savienības mandātteritorija, kas bijušās Osmaņu impērijas teritoriju pārvaldi uzticēja Francijas trešajai republikai.
Jaunums!!: Maksims Veigāns un Franču Sīrijas un Libānas mandātteritorija · Redzēt vairāk »
Kauja par Franciju
Brauhičs. Franču un vācu kara plāni Kauja par Franciju (franču: bataille de France), arī Francijas krišana (angļu: Fall of France) bija Trešā Reiha karaspēka iebrukums Nīderlandē, Luksemburgā, Beļģijā un Francijā no 1940. gada 10. maija līdz 22. jūnijam Otrā pasaules kara laikā, kas noveda pie Nīderlandes un Luksemburgas okupācijas, Beļģijas un Francijas kapitulācijas. Militārās sagrāves rezultātā sabruka Francijas Trešā republika un izveidojās Višī Francija. Kauja par Franciju sekoja tā sauktajam Dīvainā kara periodam, kas bija sācies 1939. gada septembrī. Vairākas nedēļas ilgajās kaujās franču armija zaudēja 124 000 kritušo un 200 000 ievainoto. Vācu armija zaudēja 45 200 kritušo un 111 000 ievainoto. Šī bija vērienīga uzvara un pierādījums Trešā Reiha militārajā spējām, jo Pirmajā pasaules karā vāciešiem nebija izdevies uzvarēt Franciju ilgā un nogurdinošā karā, kurš ilga četrus gadus.
Jaunums!!: Maksims Veigāns un Kauja par Franciju · Redzēt vairāk »
Kompjeņas pamiers (1918)
Kompjeņas pamiera parakstīšana Kompjeņas pamiers tika noslēgts Pirmā pasaules kara laikā starp Antanti un Vācijas Impēriju, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē.
Jaunums!!: Maksims Veigāns un Kompjeņas pamiers (1918) · Redzēt vairāk »
Višī Francija
Petēna un Hitlera tikšanās 1940. gada 24. oktobrī. Pa labi Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops. Okupācijas režīma izmaiņas (1940—1944). Parādīta Francijas Valsts līdz 1942. gadam neokupētā daļa (zilā krāsā), Vācijas okupācijas zona (sarkanā krāsā) un Itālijas okupācijas zona (dzeltenā krāsā). Višī Francija ( — "Višī režīms"), oficiāli Francijas valsts, bija Otrā pasaules kara laikā no 1940.
Jaunums!!: Maksims Veigāns un Višī Francija · Redzēt vairāk »
