Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Malborka

Indekss Malborka

Malborka ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē pie Vislas attekas Nogatas.

Atvērt Google Maps

Satura rādītājs

  1. 44 attiecības: Aleksandrs Plensners, Altmarkas pamiers, Štuma, Ķēstutis, Žigimants, Čluhova, Eberhards fon Monheims, Galvenie autoceļi Polijā, Gerhards Dēnhofs (Pomerānijas vaivads), Gosvins fon Hērike, Kaļiņingradas apgabals, Karaļa Prūsija, Karaļauči, Kvidzina, Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture, Latvju kareivju nacionālā savienība, Liepājas vēsture, Malborkas apriņķis, Malborkas pils, Novi Dvora Gdaņska, Novi Stava, Otokārs II Pšemisls, Otrais Ziemeļu karš, Pamede (zeme), Pjotrs Ježijs Pšebendovskis, Polija, Polijas administratīvais iedalījums, Polijas apriņķis, Polijas pilsētu uzskaitījums, Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Pomožes vojevodiste, Prūsija, Prūsijas valdnieku uzskaitījums, Trīspadsmitgadu karš, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Polijā, Vācu ordeņa Prūsijas mestri, Vācu ordenis, Viļņas kauja (1655), Viktors Deglavs, Zloceņeca, 15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu bataljons, 1629. gads Latvijā, 8. armija (Vācijas Impērija).

Aleksandrs Plensners

Aleksandrs Plensners (1892—1984) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, rakstnieks un žurnālists.

Skatīt Malborka un Aleksandrs Plensners

Altmarkas pamiers

Mūsdienu Latvijas teritorijas sadalīšana pēc 1629. gada Altmarkas pamiera: ar pārtrauktu līniju iezīmēta Zviedru Vidzemes dienvidu robeža, kas nonāca zviedru pakļautībā. Teritoriālās izmaiņas Livonijā, 1561-1629 Altmarkas pamiers bija 1629.

Skatīt Malborka un Altmarkas pamiers

Štuma

Štuma (vēsturiskais vācu nosaukums - Štūma (Stuhm)) ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, uz dienvidiem no Malborkas.

Skatīt Malborka un Štuma

Ķēstutis

Ķēstutis, agrāk arī Ķeistūts (Kynstutte) bija Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina dēls (dzimis 1297. gadā, miris). No 1341.

Skatīt Malborka un Ķēstutis

Žigimants

Žigimants jeb Zigmunds (dzimis ap 1365. gadu, miris 1440.) bija Ģedimina dzimtas valdnieks, Ķēstuta dēls un Vītauta jaunākais brālis.

Skatīt Malborka un Žigimants

Čluhova

Čluhova - pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, uz rietumiem no Hojņices.

Skatīt Malborka un Čluhova

Eberhards fon Monheims

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa iekarojumi Eberhards fon Monheims bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs 1328.-1340.24.VI, atteicies no amata.

Skatīt Malborka un Eberhards fon Monheims

Galvenie autoceļi Polijā

Galveno autoceļu tīkls Galvenie Polijas autoceļi ir galvenie autoceļi Polijā, kurus pārvalda Galveno autoceļu un automaģistrāļu pārvalde (Generalna Dyrekcja Dróg Krajowych i Autostrad).

Skatīt Malborka un Galvenie autoceļi Polijā

Gerhards Dēnhofs (Pomerānijas vaivads)

Gerhards Dēnhofs (ap 1598—1648) bija Polijas—Lietuvas kopvalsts valsts darbinieks un diplomāts no Dēnhofu dzimtas.

Skatīt Malborka un Gerhards Dēnhofs (Pomerānijas vaivads)

Gosvins fon Hērike

Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Gosvins fon Hērike (miris 1359. gada 10. novembrī) bija Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs no 1345.

Skatīt Malborka un Gosvins fon Hērike

Kaļiņingradas apgabals

Kaļiņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas eksklāvs pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos.

Skatīt Malborka un Kaļiņingradas apgabals

Karaļa Prūsija

Kulmas zemes, vēlāk Karaļa Prūsijas karogs (1466) Varmijas bīskapiju (dzeltena, ''Fürstbistum Ermland'') Karaļa Prūsija jeb Rietumprūsija bija autonoma Polijas karaļvalsts (no 1466), vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts (no 1569) daļa seno prūšu (agrāko Kulmas, Pamedes un Varmijas zemju) un Pomerānijas teritorijā līdz Polijas dalīšanai 1772.

Skatīt Malborka un Karaļa Prūsija

Karaļauči

Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.

Skatīt Malborka un Karaļauči

Kvidzina

Kvidzina ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē uz dienvidiem no Malborkas.

Skatīt Malborka un Kvidzina

Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture

Artūra Baumaņa glezna) Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture ietver ar kristīgo ticību un Romas katoļu baznīcu saistītos notikumus Latvijas teritorijā no 11.

Skatīt Malborka un Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture

Latvju kareivju nacionālā savienība

LKNS biedri atmiņas pasākumā, 1928. gada 14. novembrī Latvju kareivju nacionālā savienība (LKNS) bija Rīgā 1917.

Skatīt Malborka un Latvju kareivju nacionālā savienība

Liepājas vēsture

Liepājas Jaunais tirgus pirms 1910. gada (tagad Rožu laukums). Liepāja Prūsijas hercogistes pakļautības laikā. Redzami: A. Liepāja (''Lÿbo'') ar baznīcu. B. Tilta gala bastioni. C. Pārvaldes nams. E. Osta upes grīvā. F.G.H. Valsts iestāžu ēkas. J. Kāpas. K. Ciems (17.

Skatīt Malborka un Liepājas vēsture

Malborkas apriņķis

Malborkas apriņķis ir apriņķis Polijā, Pomožes vojevodistes austrumos.

Skatīt Malborka un Malborkas apriņķis

Malborkas pils

Vācu ordeņa pils Malborkā ir viduslaiku pils Malborkā, Polijā.

Skatīt Malborka un Malborkas pils

Novi Dvora Gdaņska

Novidvura Gdaņska ir pilsēta Pomožes vojevodistē Polijas ziemeļos, uz ziemeļiem no Malborkas.

Skatīt Malborka un Novi Dvora Gdaņska

Novi Stava

Novi Stava - pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē uz ziemeļiem no Malborkas.

Skatīt Malborka un Novi Stava

Otokārs II Pšemisls

Otokārs II (saukts arī Dzelzs un Zelta karalis; dzimis ap 1233. gadu, miris) bija Bohēmijas karalis no 1253.

Skatīt Malborka un Otokārs II Pšemisls

Otrais Ziemeļu karš

Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Skatīt Malborka un Otrais Ziemeļu karš

Pamede (zeme)

Pamede (''Pomesanien'') un pārējās prūšu zemes Sadalītā Pamedes zeme pēc iekļaušanas Vācu ordeņa valsts sastāvā. Pamede jeb Pomezānija bija baltu prūšu zeme tagadējās Polijas Pomožes vojevodistes teritorijā.

Skatīt Malborka un Pamede (zeme)

Pjotrs Ježijs Pšebendovskis

Pjotrs Ježijs Pšebendovskis (dzimis ap, miris) bija Žečpospolitas valsts darbinieks, Inflantijas kastelāns no 1710.

Skatīt Malborka un Pjotrs Ježijs Pšebendovskis

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Skatīt Malborka un Polija

Polijas administratīvais iedalījums

Polijas novietojums Polijas administratīvo iedalījumu veido trīs līmeņu administratīvās vienības, kas pastāv kopš 1999.

Skatīt Malborka un Polijas administratīvais iedalījums

Polijas apriņķis

Polijas apriņķu un pilsētu (administratīvā iedalījuma otrā līmeņa) karte Polijas apriņķis ir Polijas otrā līmeņa administratīvā iedalījuma vienība.

Skatīt Malborka un Polijas apriņķis

Polijas pilsētu uzskaitījums

Eiropā Šajā uzskaitījumā apkopotas visas Polijas pilsētas.

Skatīt Malborka un Polijas pilsētu uzskaitījums

Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums

Sigismundam III bija pretenzijas arī uz Zviedru Igaunijas teritoriju. Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums (1569—1795) balstījās uz vēsturiskajiem reģioniem, kas pamazām bija iekļauti federatīvās Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.

Skatīt Malborka un Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais iedalījums

Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.

Skatīt Malborka un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Pomožes vojevodiste

Pomožes (Pomerānijas) vojevodiste ir Polijas vojevodiste valsts ziemeļos pie Baltijas jūras.

Skatīt Malborka un Pomožes vojevodiste

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Skatīt Malborka un Prūsija

Prūsijas valdnieku uzskaitījums

Prūsijas valdnieki bija pavēlnieki senās Prūsijas zemēs.

Skatīt Malborka un Prūsijas valdnieku uzskaitījums

Trīspadsmitgadu karš

Trīspadsmitgadu karš, saukts arī par Pilsētu karu, bija bruņots konflikts no 1454.

Skatīt Malborka un Trīspadsmitgadu karš

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Polijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Polijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Skatīt Malborka un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Polijā

Vācu ordeņa Prūsijas mestri

Prūsijas mestra pārvaldes apgabals ar atsevišķām komturejām un bīskapu zemēm. Vācu ordeņa Prūsijas mestri bija Vācu ordeņa pavēlnieki Prūsijas zemēs pēc tam, kad Svētās Romas impērijas ķeizars Frīdrihs II 1226.

Skatīt Malborka un Vācu ordeņa Prūsijas mestri

Vācu ordenis

Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.

Skatīt Malborka un Vācu ordenis

Viļņas kauja (1655)

Viļņas kauja bija Krievijas un kazaku bruņots uzbrukums Viļņai, Lietuvas lielkņazistes galvaspilsētai, kas ietilpa Polijas—Lietuvas ūnijā.

Skatīt Malborka un Viļņas kauja (1655)

Viktors Deglavs

Viktors Deglavs (1902—1941) bija latviešu virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, latviešu pašaizsardzības vienību štāba priekšnieks (1941).

Skatīt Malborka un Viktors Deglavs

Zloceņeca

Zloceņeca ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos, Rietumpomožes vojevodistē uz austrumiem no Dravsko Pomorskes.

Skatīt Malborka un Zloceņeca

15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu bataljons

15.

Skatīt Malborka un 15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu bataljons

1629. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1629.

Skatīt Malborka un 1629. gads Latvijā

8. armija (Vācijas Impērija)

8. armijas uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas 8.

Skatīt Malborka un 8. armija (Vācijas Impērija)

Zināms kā Civitas Beatae Virginis, Malbork, Marienburg, Marienburga.