Ātrāk nekā pārlūku!
33 attiecības: Alberts Špērs, Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste, Automašīna, Štefija Grāfa, Bādene-Virtemberga, Johans Cerklass fon Tillī, Kārlis Bencs, Ludvigshāfene, Manheimas Universitāte, Nekāra, Otrais pasaules karš, Paskāls Gross, Pfalca, Reina, Reinzeme-Pfalca, Trīsdesmitgadu karš, Vācija, Zeps Herbergers, 1622. gads, 1720. gads, 1821. gads, 1876. gads, 1885. gads, 1897. gads, 1902. gads, 1905. gads, 1931. gads, 1937. gads, 1969. gads, 1977. gads, 1981. gads, 1991. gads.
Alberts Špērs
Bertolds Konrāds Hermanis Alberts Špērs (dzimis, miris) bija vācu arhitekts, kurš Otrā pasaules kara laikā bija Trešā reiha apbruņojuma un kara rūpniecības ministrs (1942—1945).
Jaunums!!: Manheima un Alberts Špērs · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Manheima un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Manheima un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Automašīna
Automašīna Automašīna jeb automobilis ((auto) — 'pats' un — 'kustīgs') ir ar riteņiem aprīkots bezsliežu transportlīdzeklis, ko uz priekšu dzen tajā iemontēts dzinējs.
Jaunums!!: Manheima un Automašīna · Redzēt vairāk »
Štefija Grāfa
Stefānija Marija "Štefija" Grāfa (dzimusi Manheimā, Vācijā) ir bijusī vācu tenisiste.
Jaunums!!: Manheima un Štefija Grāfa · Redzēt vairāk »
Bādene-Virtemberga
Bādene-Virtemberga ir viena no sešpadsmit federālajām zemēm Vācijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Manheima un Bādene-Virtemberga · Redzēt vairāk »
Johans Cerklass fon Tillī
Johans Cerklass fon Tillī (dzimis 1559. gada februārī, miris) bija Brabantes izcelsmes Katoļu līgas komandieris Trīsdesmitgadu kara laikā.
Jaunums!!: Manheima un Johans Cerklass fon Tillī · Redzēt vairāk »
Kārlis Bencs
Kārlis Frīdrihs Bencs (—) bija vācu inženieris, konstruktors.
Jaunums!!: Manheima un Kārlis Bencs · Redzēt vairāk »
Ludvigshāfene
Ludvigshāfene pie Reinas ir pilsēta Vācijā, Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē.
Jaunums!!: Manheima un Ludvigshāfene · Redzēt vairāk »
Manheimas Universitāte
Manheimas Universitāte ir publiska pētniecības universitāte Vācijas Bādenes-Virtembergas federālās zemes Manheimas pilsētā.
Jaunums!!: Manheima un Manheimas Universitāte · Redzēt vairāk »
Nekāra
Nekāra (vācu - Neckar) ir upe Vācijā (Bādenē-Virtembergā un Hesenē).
Jaunums!!: Manheima un Nekāra · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Manheima un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Paskāls Gross
Paskāls Gross (dzimis) ir Vācijas futbolists, spēlē pussarga pozīcijā.
Jaunums!!: Manheima un Paskāls Gross · Redzēt vairāk »
Pfalca
Pfalca ir vēsturisks reģions un firstiste Vācijas dienvidrietumos, aptuveni 80 km garš un 7 km plats apgabals, izvietots paralēli Reinas upei, taču nekur tai nepieskaras.
Jaunums!!: Manheima un Pfalca · Redzēt vairāk »
Reina
Reina ir upe Eiropā, Vācijas lielākā upe.
Jaunums!!: Manheima un Reina · Redzēt vairāk »
Reinzeme-Pfalca
Reinzeme-Pfalca ir viena no sešpadsmit Vācijas federālajām zemēm, atrodas valsts rietumos.
Jaunums!!: Manheima un Reinzeme-Pfalca · Redzēt vairāk »
Trīsdesmitgadu karš
Trīsdesmitgadu karš (1618—1648) bija karš Eiropā par ietekmes sadali starp diviem nesamierināmiem kristīgās ticības novirzieniem — katolicismu un protestantismu.
Jaunums!!: Manheima un Trīsdesmitgadu karš · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Manheima un Vācija · Redzēt vairāk »
Zeps Herbergers
Jozefs "Zeps" Herbergers (dzimis, miris) bija vācu futbolists un futbola treneris.
Jaunums!!: Manheima un Zeps Herbergers · Redzēt vairāk »
1622. gads
1622.
Jaunums!!: Manheima un 1622. gads · Redzēt vairāk »
1720. gads
1720.
Jaunums!!: Manheima un 1720. gads · Redzēt vairāk »
1821. gads
Nav apraksta.
Jaunums!!: Manheima un 1821. gads · Redzēt vairāk »
1876. gads
1876.
Jaunums!!: Manheima un 1876. gads · Redzēt vairāk »
1885. gads
1885.
Jaunums!!: Manheima un 1885. gads · Redzēt vairāk »
1897. gads
1897.
Jaunums!!: Manheima un 1897. gads · Redzēt vairāk »
1902. gads
1902.
Jaunums!!: Manheima un 1902. gads · Redzēt vairāk »
1905. gads
1905.
Jaunums!!: Manheima un 1905. gads · Redzēt vairāk »
1931. gads
1931.
Jaunums!!: Manheima un 1931. gads · Redzēt vairāk »
1937. gads
1937.
Jaunums!!: Manheima un 1937. gads · Redzēt vairāk »
1969. gads
1969.
Jaunums!!: Manheima un 1969. gads · Redzēt vairāk »
1977. gads
1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Jaunums!!: Manheima un 1977. gads · Redzēt vairāk »
1981. gads
1981.
Jaunums!!: Manheima un 1981. gads · Redzēt vairāk »
1991. gads
1991.
Jaunums!!: Manheima un 1991. gads · Redzēt vairāk »
