Ātrāk nekā pārlūku!
172 attiecības: Administratīvo iedalījumu uzskaitījums pa valstīm un atkarīgajām teritorijām, Ainārs Gulbis, Aleksandrs Dimā (tēvs), Atkarīgā teritorija, Austrumāfrika, Ūdensvistiņa, Žans Marī Gistavs Leklēzio, Čagosu arhipelāgs, Ēdamais pandāns, Āfrika, Āfrikas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums, Baložu dzimta, Barleria observatrix, Blūbejas līča jūras parks, Bodžera eļļassēklis, Bodžera scinks, Boutona scinks, Boutona trohētija, Britu impērija, Britu impērijas karogi, Cilindroklīnes, Coptosperma borbonicum, Cylindrocline commersonii, D'Esnī raga mitraine, Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests, Džērsijas zooloģiskais dārzs, Džekija Darela, Džeralds Darels, Diaphorina citri dabisko ienaidnieku saraksts, Diāna Bukājeva, Dienvidāfrika (reģions), Dienvidu puslode, Dienvidu ziloņronis, Dodo, Dracēnas, Dzeltenā latānija, Egreta, Egretas melnkoks, Endēms, Francijas koloniālā impērija, Gabriela sala, Gana, Ganerskveina, Ganerskveinas alveja, Garspuru mako haizivs, Gudžaratu valoda, Hebridean Sky, Hibiscus boryanus, Hibiscus fragilis, Hibiscus liliiflorus, ..., Hindi, Hinduisms, Hyophorbe amaricaulis, ICAO valstu un teritoriju kodi, Indijas batakoplūme, Indijas okeāna izklaidus salas, Indijas okeāns, ISO 4217, Karogs, Kjūrpaipas botāniskais dārzs, Komoru futbola izlase, Latānijas, Latvijas Billijas Džīnas Kingas kausa komanda, Lavanila, Madagaskara, Malgaši, Marks Žozefs Marions di Frens, Maskarēnu žņaudzējčūskas, Maskarēnu milzu bruņurupuči, Maskarēnu paradīzes mušķērājs, Maskarēnu pūces, Maskarēnu salas, Maurīcijas administratīvais iedalījums, Maurīcijas bulbuls, Maurīcijas dienas gekons, Maurīcijas dombeja, Maurīcijas fodijs, Maurīcijas futbola izlase, Maurīcijas gredzenkakla papagailis, Maurīcijas krīnija, Maurīcijas kupolveida milzu bruņurupucis, Maurīcijas melnkoks, Maurīcijas milzu scinks, Maurīcijas nadziņkrūms, Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa, Maurīcijas pūce, Maurīcijas pelēkā baltactiņa, Maurīcijas piekūns, Maurīcijas savvaļas fonds, Maurīcijas scinki, Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis, Mazais jakāns, Mazais nakts gekons, Melnās upes aizas nacionālais parks, Moriss Giflē, MS, MU, MUS, Nacionālo putnu uzskaitījums, Oeoniella, Oeoniella polystachys, Oranžastes scinks, Orkāna palma, Paipala, Palmu krabis, Pamplemuses botāniskais dārzs, Pandanus vandermeeschii, Pandānu dzimta, Parastais tenreks, Parastā ūbele, Parastā maina, Pasaules lielākās salas, Paskals Vērleins, Pižona klints, Piekūni, Piekūnu dzimta, Polyscias maraisiana, Portluī, Portugāļu ģeogrāfiskie atklājumi, Portugāļu valodas valstu sadraudzība, Pudeļpalma, Purpura alveja, Raunda, Raundas alu boa, Raundas boa, Raundas gekons, Raundas scinks, Rūpija, Reinjona, Rezā šahs Pehlevī, Rodrigesa, Rodrigesas augļēdājsikspārnis, Rodrigesas fodijs, Sarkanais fodijs, Sarkanastes tropu jūrasputns, Sārtais balodis, Sārtie baloži, Sērpenta, Sērpentas gekons, Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi, Starptautisko tālsarunu kodu saraksts, Suverēno valstu uzskaitījums, Syzygium guehoi, Tamarixia radiata, Tambalakokve, Tamilu valoda, Terrerūžas strauta estuāra putnu liegums, Trīna Šlapeka, Tromlēna, Tropidophora, Tropidophora carinata, Tropidophora fimbriata, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Āfrikā, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Maurīcijā, Valstu ģerboņu galerija, Valstu karogu galerija, Valstu uzskaitījums pēc bezdarba līmeņa, Valstu uzskaitījums pēc militārā personāla lieluma, Valstu uzskaitījums pēc mirstības koeficienta, Valstu uzskaitījums pēc platības, Valstu vadītāji 2013. gadā, Verdzība, Volfgangs Lits, Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas, Zilastes dienas gekons, Zilā latānija, .mu, 12. marts, 1992. gads, 2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā, 2022. gads, 5. februāris. Izvērst indekss (122 vairāk) »
Administratīvo iedalījumu uzskaitījums pa valstīm un atkarīgajām teritorijām
Administratīvo iedalījumu karte Šajā sarakstā apkopots suverēno valstu, pašpasludināto/neatzīto valstu un atkarīgo teritoriju administratīvais iedalījums.
Jaunums!!: Maurīcija un Administratīvo iedalījumu uzskaitījums pa valstīm un atkarīgajām teritorijām · Redzēt vairāk »
Ainārs Gulbis
Ainārs Gulbis (dzimis 1959. gada 30. novembrī) ir uzņēmējs, miljonārs, AS "Software House Rīga" (SWH Rīga) (tagad — SIA "DATI Group") grupas dibinātājs un prezidents, viens no ietekmīgākajiem Latvijas uzņēmējiem 1990.
Jaunums!!: Maurīcija un Ainārs Gulbis · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Dimā (tēvs)
Aleksandrs Dimā (īstais vārds – Dumas Davy de la Pailleterie; dzimis, miris), tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem franču autoriem literatūras vēsturē.
Jaunums!!: Maurīcija un Aleksandrs Dimā (tēvs) · Redzēt vairāk »
Atkarīgā teritorija
Atkarīgā teritorija ir politiski administratīvs teritoriāls veidojums, kuram nav valsts statusam atbilstošas pilnīgas politiskas neatkarības vai suverenitātes.
Jaunums!!: Maurīcija un Atkarīgā teritorija · Redzēt vairāk »
Austrumāfrika
Nīlas ieleja (pieskaita pie Ziemeļāfrikas) Austrumāfrika ir reģions Āfrikas austrumos.
Jaunums!!: Maurīcija un Austrumāfrika · Redzēt vairāk »
Ūdensvistiņa
Ūdensvistiņa jeb parastā ūdensvistiņa (Gallinula chloropus) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ūdensputns.
Jaunums!!: Maurīcija un Ūdensvistiņa · Redzēt vairāk »
Žans Marī Gistavs Leklēzio
Žans Marī Gistavs Leklēzio (dzimis) ir franču rakstnieks un profesors, kas pazīstams ar savu plašo poētisko valodu un spēju rakstīt par kultūru atšķirībām.
Jaunums!!: Maurīcija un Žans Marī Gistavs Leklēzio · Redzēt vairāk »
Čagosu arhipelāgs
Čagosu arhipelāgs ir septiņu nelielu koraļļu atolu arhipelāgs Indijas okeānā uz dienvidiem no Maldivām.
Jaunums!!: Maurīcija un Čagosu arhipelāgs · Redzēt vairāk »
Ēdamais pandāns
Ēdamais pandāns (Pandanus utilis) ir pandānu dzimtas suga, kuras dzimtene ir Madagaskara, Maurīcija un Reinjona.
Jaunums!!: Maurīcija un Ēdamais pandāns · Redzēt vairāk »
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Maurīcija un Āfrika · Redzēt vairāk »
Āfrikas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums
Āfrika Šajā sarakstā apkopotas visas Āfrikas valstis un atkarīgās teritorijas.
Jaunums!!: Maurīcija un Āfrikas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Baložu dzimta
Baloži, baložu dzimta (Columbidae) ir vienīgā baložveidīgo putnu kārtas (Columbiformes) dzimta.
Jaunums!!: Maurīcija un Baložu dzimta · Redzēt vairāk »
Barleria observatrix
Barleria observatrix ir dzelkņlapju dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Maurīcija un Barleria observatrix · Redzēt vairāk »
Blūbejas līča jūras parks
Blūbejas līča jūras parks ir aizsargājama dabas teritorija Maurīcijas salas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Maurīcija un Blūbejas līča jūras parks · Redzēt vairāk »
Bodžera eļļassēklis
Bodžera eļļassēklis (Elaeocarpus bojeri) ir kritiski apdraudēta koku suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Maurīcija un Bodžera eļļassēklis · Redzēt vairāk »
Bodžera scinks
Bodžera scinks, arī Bodžerija scinks (Gongylomorphus bojerii) ir scinku dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Maurīcija un Bodžera scinks · Redzēt vairāk »
Boutona scinks
Boutona scinks (Cryptoblepharus boutonii) ir scinku dzimtas ķirzaka, kas sastopama Maurīcijā.
Jaunums!!: Maurīcija un Boutona scinks · Redzēt vairāk »
Boutona trohētija
Boutona trohētija (Trochetia boutoniana) ir malvu dzimtas krūms, kas endēms Maurīcijai.
Jaunums!!: Maurīcija un Boutona trohētija · Redzēt vairāk »
Britu impērija
Britu Impērija, latviešu vēstures literatūrā dēvēta arī par Lielbritānijas Impēriju, bija koloniāla lielvara, kas ietvēra Lielbritānijas un Īrijas Apvienoto Karalisti un tās domīnijas, kolonijas un atkarīgās teritorijas.
Jaunums!!: Maurīcija un Britu impērija · Redzēt vairāk »
Britu impērijas karogi
Britu impērijas karogi bija karogi, kas tika lietoti Britu impērijas domīnijās, kroņa kolonijās, protektorātos un citās no Apvienotās Karalistes atkarīgajās teritorijās.
Jaunums!!: Maurīcija un Britu impērijas karogi · Redzēt vairāk »
Cilindroklīnes
Cilindroklīnes (Cylindrocline) ir kurvjziežu dzimtas ģints, kas iekļauj divas Maurīcijai endēmas sugas.
Jaunums!!: Maurīcija un Cilindroklīnes · Redzēt vairāk »
Coptosperma borbonicum
Coptosperma borbonicum ir rubiju dzimtas koks, kas endēms Maskarēnu salām.
Jaunums!!: Maurīcija un Coptosperma borbonicum · Redzēt vairāk »
Cylindrocline commersonii
Cylindrocline commersonii ir kurvjziežu dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Maurīcija un Cylindrocline commersonii · Redzēt vairāk »
D'Esnī raga mitraine
D'Esnī raga mitraine ir mangrovju audze 22 ha platībā Maurīcijas salas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Maurīcija un D'Esnī raga mitraine · Redzēt vairāk »
Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests
Ēka, kurā izvietota Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta galvenā pārvalde. Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests (Durrell Wildlife Conservation Trust) ir starptautiska dabas aizsardzības organizācija, kuras mērķis ir savvaļā dzīvojošo sugu un pasugu aizsardzība un saglabāšana.
Jaunums!!: Maurīcija un Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests · Redzēt vairāk »
Džērsijas zooloģiskais dārzs
Džērsijas zooloģiskais dārzs, agrāk Darela zooloģiskais dārzs (Durrell Wildlife Park), ir zooloģiskais dārzs, kuru 1959.
Jaunums!!: Maurīcija un Džērsijas zooloģiskais dārzs · Redzēt vairāk »
Džekija Darela
Žaklīna (Džekija) Sonija Darela, dzimusi Volfendena (angliski Jacqueline ("Jacquie") Sonia Durrell (née Wolfenden)), dzimusi 1929.
Jaunums!!: Maurīcija un Džekija Darela · Redzēt vairāk »
Džeralds Darels
Džeralds Malkolms Darels (Gerald Malcolm Durrell, dzimis, miris) bija britu zoologs, dabas pētnieks un aizstāvis, rakstnieks, vairāku televīzijas programmu vadītājs, kā arī Džērsijas zoodārza, Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta un Maurīcijas savvaļas fonda dibinātājs.
Jaunums!!: Maurīcija un Džeralds Darels · Redzēt vairāk »
Diaphorina citri dabisko ienaidnieku saraksts
Diaphorina citri ir lapblusiņu suga, kas skaitās ka viens no nozīmīgākiem citrusu augu kaitēkļiem, jo izplata Candidatus Liberibacter ģints baktērijas, kas izraisa smagu citrusu slimību, ko dēvē par citrusu zaļēšanas slimība (jeb huanglongbing), kas ir nāvējoša citrusiem.
Jaunums!!: Maurīcija un Diaphorina citri dabisko ienaidnieku saraksts · Redzēt vairāk »
Diāna Bukājeva
Diāna Bukājeva (dzimusi) ir bijusī latviešu tenisiste.
Jaunums!!: Maurīcija un Diāna Bukājeva · Redzēt vairāk »
Dienvidāfrika (reģions)
Dienvidāfrika Dienvidāfrika ir Āfrikas reģions kontinenta dienvidu daļā uz dienvidiem no 12°—13° dienvidu platuma.
Jaunums!!: Maurīcija un Dienvidāfrika (reģions) · Redzēt vairāk »
Dienvidu puslode
Dienvidu puslode Dienvidu puslode ir puse no jebkura debesu ķermeņa virsmas, kas atrodas dienvidos no ekvatora.
Jaunums!!: Maurīcija un Dienvidu puslode · Redzēt vairāk »
Dienvidu ziloņronis
Dienvidu ziloņronis (Mirounga leonina) ir liela auguma roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītāju suga.
Jaunums!!: Maurīcija un Dienvidu ziloņronis · Redzēt vairāk »
Dodo
Dodo (Raphus cucullatus) ir baložu dzimtas (Columbidae) izmiris, nelidojošs putns, kas dzīvoja tikai Maurīcijas salā Indijas okeānā.
Jaunums!!: Maurīcija un Dodo · Redzēt vairāk »
Dracēnas
Dracēnas jeb pūķkoki (Dracaena) ir asparāgu dzimtas ģints, kurai pieder aptuveni 120 kokveida un sukulentu krūmu sugas.
Jaunums!!: Maurīcija un Dracēnas · Redzēt vairāk »
Dzeltenā latānija
Dzeltenā latānija, Rodrigesas latānija (Latania verschaffeltii) ir areku dzimtas palma.
Jaunums!!: Maurīcija un Dzeltenā latānija · Redzēt vairāk »
Egreta
Egreta (— ‘balto gārņu sala’) ir neapdzīvota sala Indijas okeānā.
Jaunums!!: Maurīcija un Egreta · Redzēt vairāk »
Egretas melnkoks
Egretas melnkoks (Diospyros egrettarum), arī Egretas ebenkoks ir melnkoku dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Maurīcija un Egretas melnkoks · Redzēt vairāk »
Endēms
Komoru salu un Madagaskaras tuvumā Endēms (endēmos — 'vietējais') ir augu vai dzīvnieku suga, ģints vai dzimta, kas sastopama tikai noteiktā, ierobežotā ģeogrāfiskā apgabalā un nav sastopama nekur citur uz Zemes.
Jaunums!!: Maurīcija un Endēms · Redzēt vairāk »
Francijas koloniālā impērija
Francijas koloniālo valdījumu izmaiņas Pirmā (zaļā) un otrā (zilā) koloniālās impērijas Francijas koloniālā impērija (franču: Empire colonial français) apvienoja teritorijas, kas atradās Francijas Karalistes, Francijas Impērijas un Francijas Republikas koloniālajā pakļautībā no 16.
Jaunums!!: Maurīcija un Francijas koloniālā impērija · Redzēt vairāk »
Gabriela sala
Gabriela sala ir neapdzīvota Maurīcijai piederoša sala Indijas okeānā, aptuveni 12 km uz ziemeļiem no Maurīcijas.
Jaunums!!: Maurīcija un Gabriela sala · Redzēt vairāk »
Gana
Gana, oficiāli Ganas Republika (Republic of Ghana), ir valsts Rietumāfrikā.
Jaunums!!: Maurīcija un Gana · Redzēt vairāk »
Ganerskveina
Ganerskveina ir neapdzīvota sala Indijas okeānā.
Jaunums!!: Maurīcija un Ganerskveina · Redzēt vairāk »
Ganerskveinas alveja
Ganerskveinas alveja (Aloe tormentorii) ir alveju ģints suga, kas endēma Maurīcijai Sugu taksonomiski izdala atsevišķā Aloe ģints taksonā Lomatophyllum, kurai pieder aptuveni 18 tuvi radnieciskas Madagaskarā un citās Indijas okeāna rietumu daļas salās sastopamas alvejas.
Jaunums!!: Maurīcija un Ganerskveinas alveja · Redzēt vairāk »
Garspuru mako haizivs
Garspuru mako haizivs (Isurus paucus) ir liela auguma makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) skrimšļzivju suga.
Jaunums!!: Maurīcija un Garspuru mako haizivs · Redzēt vairāk »
Gudžaratu valoda
Gudžaratu valoda (ગુજરાતી, Gujrātī) ir indoāriešu valoda, kas ir oficiālā valoda Gudžarātas štatā, Indijā.
Jaunums!!: Maurīcija un Gudžaratu valoda · Redzēt vairāk »
Hebridean Sky
Hebridean Sky ir kruīza kuģis ar Bahamu Salu karogu, kas pieder Londonas kruīzu kompānijai Noble Caledonia.
Jaunums!!: Maurīcija un Hebridean Sky · Redzēt vairāk »
Hibiscus boryanus
Hibiscus boryanus ir apdraudēta hibisku suga, kas endēma Maskarēnu salām.
Jaunums!!: Maurīcija un Hibiscus boryanus · Redzēt vairāk »
Hibiscus fragilis
Hibiscus fragilis ir ļoti reti sastopams hibisku krūms, kas endēms Maurīcijai.
Jaunums!!: Maurīcija un Hibiscus fragilis · Redzēt vairāk »
Hibiscus liliiflorus
Hibiscus liliiflorus ir hibisku suga, kas endēma Maurīcijas salai Rodrigesai.
Jaunums!!: Maurīcija un Hibiscus liliiflorus · Redzēt vairāk »
Hindi
Hindi (devanāgarī: हिन्दी vai हिंदी, SSTA:, IPA) ir ziemeļu un centrālajā Indijā runātas valodas (vai dialektu saimes) nosaukums (tā sauktā "Hindi josla").
Jaunums!!: Maurīcija un Hindi · Redzēt vairāk »
Hinduisms
Brahmana izpausmi Hinduisms (सनातन धर्म) ir viena no senākajām reliģijām, kurām ir sekotāji mūsdienās.
Jaunums!!: Maurīcija un Hinduisms · Redzēt vairāk »
Hyophorbe amaricaulis
Hyophorbe amaricaulis ir palmu dzimtas palma, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Maurīcija un Hyophorbe amaricaulis · Redzēt vairāk »
ICAO valstu un teritoriju kodi
pasaules karte ar iedalījumu reģionos pēc koda pirmā burta Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas valstu un teritoriju kodi ir četru burtu un ciparu kods, kas tiek lietots Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dalībvalstu lidlauku un gaisa telpas identificēšanai.
Jaunums!!: Maurīcija un ICAO valstu un teritoriju kodi · Redzēt vairāk »
Indijas batakoplūme
Indijas batakoplūme (Flacourtia indica) ir batakoplūmju ģints suga, kas sastopama Āfrikas un Āzijas tropos un subtropos.
Jaunums!!: Maurīcija un Indijas batakoplūme · Redzēt vairāk »
Indijas okeāna izklaidus salas
Indijas okeāna izklaidus salas ir viens no Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemju distriktiem.
Jaunums!!: Maurīcija un Indijas okeāna izklaidus salas · Redzēt vairāk »
Indijas okeāns
Indijas okeāna karte Indijas okeāns ir trešais lielākais okeāns pasaulē, kas aizņem ap 20% no planētas ūdens virsmas.
Jaunums!!: Maurīcija un Indijas okeāns · Redzēt vairāk »
ISO 4217
ISO 4217 ir starptautisks standarts, kas ar trīs burtu kodu palīdzību apraksta naudas vienības.
Jaunums!!: Maurīcija un ISO 4217 · Redzēt vairāk »
Karogs
year.
Jaunums!!: Maurīcija un Karogs · Redzēt vairāk »
Kjūrpaipas botāniskais dārzs
Kjūrpaipas botāniskais dārzs (franču Jardin botanique de Curepipe) ir botāniskais dārzs, kas atrodas Maurīcijā.
Jaunums!!: Maurīcija un Kjūrpaipas botāniskais dārzs · Redzēt vairāk »
Komoru futbola izlase
Komoru futbola izlase ir futbola komanda, kas pārstāv Komoras starptautiskās sacensībās.
Jaunums!!: Maurīcija un Komoru futbola izlase · Redzēt vairāk »
Latānijas
Latānijas (Latania) ir palmu dzimtas ģints, kas sastopama Maskarēnu salās Indijas okeāna rietumu daļā.
Jaunums!!: Maurīcija un Latānijas · Redzēt vairāk »
Latvijas Billijas Džīnas Kingas kausa komanda
Latvijas Billijas Džīnas Kingas kausa komanda ir Latvijas sieviešu tenisa komanda, kas piedalās Billijas Džīnas Kingas kausa sacensībās.
Jaunums!!: Maurīcija un Latvijas Billijas Džīnas Kingas kausa komanda · Redzēt vairāk »
Lavanila
Lavanilas Maskarēnu rezervāts ir dabas parks Maurīcijas dienvidos, līdzās Rivjēras de Angijas ciemam.
Jaunums!!: Maurīcija un Lavanila · Redzēt vairāk »
Madagaskara
Madagaskaras Republika (malgašu: Repoblikan'i Madagasikara) ir salu valsts Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē (ceturtā lielākā sala pasaulē).
Jaunums!!: Maurīcija un Madagaskara · Redzēt vairāk »
Malgaši
MalgašiMalagasy Kopējais skaits: 22 milj.
Jaunums!!: Maurīcija un Malgaši · Redzēt vairāk »
Marks Žozefs Marions di Frens
Marks Žozefs Marions di Frens (dzimis 1724. gada 22. maijā Senmalo, Francijā, miris 1772. gada 12. jūnijā Bejofailendsā, Jaunzēlandē) bija bretoņu izcelsmes franču jūrasbraucējs un kartogrāfs, veicis vairākus nozīmīgus ģeogrāfiskos atklājumus Indijas okeānā, Tasmanijā un Jaunzēlandē.
Jaunums!!: Maurīcija un Marks Žozefs Marions di Frens · Redzēt vairāk »
Maskarēnu žņaudzējčūskas
Maskarēnu žņaudzējčūskas, Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimta (Bolyeriidae), arī stuburkāju dzimta jeb bolieriju dzimta pieder čūsku apakškārtai, kas endēma Maurīcijai. Tā ir neliela dzimta, kuru pārstāv divas monotipiskas ģintis. Bolyeria ģints suga nav redzēta kopš 1975. gada un tiek uzskatīta par izmirušu, tomēr joprojām turpinās tās meklējumi.
Jaunums!!: Maurīcija un Maskarēnu žņaudzējčūskas · Redzēt vairāk »
Maskarēnu milzu bruņurupuči
Maskarēnu milzu bruņurupuči, Maskarēnu bruņurupuči (Cylindraspis) ir nesen izmirusi sauszemes bruņurupuču ģints, kuras pārstāvji apdzīvoja Maskarēnu salas (Maurīciju, Reinjonu, Rodrigesu) Indijas okeāna rietumu daļā.
Jaunums!!: Maurīcija un Maskarēnu milzu bruņurupuči · Redzēt vairāk »
Maskarēnu paradīzes mušķērājs
Maskarēnu paradīzes mušķērājs (Terpsiphone bourbonnensis) ir monarhmušķērāju dzimtas putns un viena no sešpadsmit sugām paradīzes mušķērāju ģintī.
Jaunums!!: Maurīcija un Maskarēnu paradīzes mušķērājs · Redzēt vairāk »
Maskarēnu pūces
Maskarēnu pūces (Mascarenotus) ir izmirusi pūčveidīgo ģints, kuras trīs sugas apdzīvoja Maskarēnu salas Indijas okeāna rietumu daļā.
Jaunums!!: Maurīcija un Maskarēnu pūces · Redzēt vairāk »
Maskarēnu salas
Maskarēnu salas jeb Maskarēnu arhipelāgs ir salu grupa Indijas okeānā uz austrumiem no Madagaskaras.
Jaunums!!: Maurīcija un Maskarēnu salas · Redzēt vairāk »
Maurīcijas administratīvais iedalījums
Maurīcijas novietojums Maurīcijas administratīvo iedalījumu veido 4 salas.
Jaunums!!: Maurīcija un Maurīcijas administratīvais iedalījums · Redzēt vairāk »
Maurīcijas bulbuls
Maurīcijas bulbuls (Hypsipetes olivaceus) ir zvirbuļveidīgo kārtas bulbulu dzimtas putns, kas endēms Maurīcijai.
Jaunums!!: Maurīcija un Maurīcijas bulbuls · Redzēt vairāk »
Maurīcijas dienas gekons
Maurīcijas dienas gekons, arī Vinsona gekons (Phelsuma ornata) ir gekonu dzimtas felsuma, kas sastopama Maurīcijā un dažās tai pieguļošās salās, ieskaitot Raundu.
Jaunums!!: Maurīcija un Maurīcijas dienas gekons · Redzēt vairāk »
Maurīcijas dombeja
Maurīcijas dombeja (Dombeya mauritiana) ir malvu dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Maurīcija un Maurīcijas dombeja · Redzēt vairāk »
Maurīcijas fodijs
Maurīcijas fodijs, arī Maurīcijas audējputns (Foudia rubra) ir audējputnu dzimtas (Ploceidae) dziedātājputnu suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Maurīcija un Maurīcijas fodijs · Redzēt vairāk »
Maurīcijas futbola izlase
Maurīcijas futbola izlase ir futbola komanda, kas pārstāv Maurīciju starptautiskās sacensībās.
Jaunums!!: Maurīcija un Maurīcijas futbola izlase · Redzēt vairāk »
Maurīcijas gredzenkakla papagailis
Maurīcijas gredzenkakla papagailis, arī Maurīcijas raibpapagailis (Psittacula echo) ir papagaiļveidīgo suga, kas endēma Maurīcijas salai. 20. gadsimta 80. gados šis gredzenkakla papagailis atradās uz pilnīgas izmiršanas robežas, un to paglāba veiksmīgi īstenotā aizsardzības programma.
Jaunums!!: Maurīcija un Maurīcijas gredzenkakla papagailis · Redzēt vairāk »
Maurīcijas krīnija
Maurīcijas krīnija (Crinum mauritianum) ir amariļļu dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Maurīcija un Maurīcijas krīnija · Redzēt vairāk »
Maurīcijas kupolveida milzu bruņurupucis
Maurīcijas kupolveida milzu bruņurupucis, Maurīcijas kupolveida bruņurupucis (Cylindraspis triserrata) ir izmirusi sauszemes bruņurupuču suga, kas bija endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Maurīcija un Maurīcijas kupolveida milzu bruņurupucis · Redzēt vairāk »
Maurīcijas melnkoks
Maurīcijas melnkoks (Diospyros tessellaria), arī Maurīcijas ebenkoks, melnais ebenkoks ir melnkoku dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Maurīcija un Maurīcijas melnkoks · Redzēt vairāk »
Maurīcijas milzu scinks
Maurīcijas milzu scinks (Leiolopisma mauritiana) ir izmirusi scinku dzimtas ķirzaka, kas bija sastopama Maurīcijā.
Jaunums!!: Maurīcija un Maurīcijas milzu scinks · Redzēt vairāk »
Maurīcijas nadziņkrūms
Maurīcijas nadziņkrūms (Ochna mauritiana) ir nadziņkrūmu dzimtas suga, kas endēma Maskarēnu salām.
Jaunums!!: Maurīcija un Maurīcijas nadziņkrūms · Redzēt vairāk »
Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa
Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa jeb Maurīcijas olīvzaļais briļļuputns (Zosterops chloronothos) ir kritiski apdraudēta, Sarkanā grāmata baltactiņu dzimtas (Zosteropidae) dziedātājputnu suga.
Jaunums!!: Maurīcija un Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa · Redzēt vairāk »
Maurīcijas pūce
Maurīcijas pūce (Mascarenotus sauzieri) ir izmirusi Maskarēna pūču suga, kas apdzīvoja Maurīcijas salu Indijas okeāna rietumu daļā.
Jaunums!!: Maurīcija un Maurīcijas pūce · Redzēt vairāk »
Maurīcijas pelēkā baltactiņa
Maurīcijas pelēkā baltactiņa jeb Maurīcijas pelēkais briļļuputns (Zosterops mauritianus) ir dziedātājputnu suga, kas pieder baltactiņu dzimtai (Zosteropidae).
Jaunums!!: Maurīcija un Maurīcijas pelēkā baltactiņa · Redzēt vairāk »
Maurīcijas piekūns
Maurīcijas piekūns (Falco punctatus) ir piekūnu dzimtas (Falconidae) plēsīgais putns.
Jaunums!!: Maurīcija un Maurīcijas piekūns · Redzēt vairāk »
Maurīcijas savvaļas fonds
Maurīcijas savvaļas fonda simbols Maurīcijas piekūns Melnās upes aizas nacionālajā parkā Maurīcijas savvaļas fonds (angl. Mauritian Wildlife Foundation, MWF) ir nevalstiska, bezpeļņas organizācija, kas vērsta uz endēmās floras un faunas saglabāšanu Maurīcijā.
Jaunums!!: Maurīcija un Maurīcijas savvaļas fonds · Redzēt vairāk »
Maurīcijas scinki
Maurīcijas scinki (Gongylomorphus) ir scinku ģints, kas endēma Maurīcijai un vairākām nelielām blakus esošajām saliņām.
Jaunums!!: Maurīcija un Maurīcijas scinki · Redzēt vairāk »
Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis
Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis (Cylindraspis inepta) ir izmirusi sauszemes bruņurupuču suga, kas bija endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Maurīcija un Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis · Redzēt vairāk »
Mazais jakāns
Mazais jakāns (Microparra capensis) ir jakānu dzimtas (Jacanidae) bridējputnu suga, kas ir vienīgā mazo jakānu (Microparra) ģintī.
Jaunums!!: Maurīcija un Mazais jakāns · Redzēt vairāk »
Mazais nakts gekons
Mazais nakts gekons (Nactus coindemirensis) ir gekonu dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Maurīcija un Mazais nakts gekons · Redzēt vairāk »
Melnās upes aizas nacionālais parks
Melnās upes aizas nacionālais parks ir nacionālais parks, kas izveidots kalnainā vidē Maurīcijas dienvidrietumos.
Jaunums!!: Maurīcija un Melnās upes aizas nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Moriss Giflē
Anrī Napoleons Marī Moriss Giflē (dzimis, miris) bija franču burātājs, olimpiskās sudraba un bronzas medaļas ieguvējs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.
Jaunums!!: Maurīcija un Moriss Giflē · Redzēt vairāk »
MS
MS var būt.
Jaunums!!: Maurīcija un MS · Redzēt vairāk »
MU
MU var nozīmēt.
Jaunums!!: Maurīcija un MU · Redzēt vairāk »
MUS
MUS var nozīmēt: Mus.
Jaunums!!: Maurīcija un MUS · Redzēt vairāk »
Nacionālo putnu uzskaitījums
Šis ir valstu nacionālo putnu saraksts.
Jaunums!!: Maurīcija un Nacionālo putnu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Oeoniella
Oeoniella ir orhideju dzimtas ģints, kas ietver divas vairākās Indijas okeāna rietumu salās sastopamas sugas.
Jaunums!!: Maurīcija un Oeoniella · Redzēt vairāk »
Oeoniella polystachys
Oeoniella polystachys ir orhideju dzimtas suga. Tā ir viena no divām Oeoniella ģints sugām, kuras sastopamas Indijas okeāna rietumu daļas salās.
Jaunums!!: Maurīcija un Oeoniella polystachys · Redzēt vairāk »
Oranžastes scinks
Oranžastes scinks (Gongylomorphus spp.) ir scinku dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Maurīcija un Oranžastes scinks · Redzēt vairāk »
Orkāna palma
Orkāna palma (Dictyosperma album) ir palmu dzimtas suga, kas sastopama Maskarēnu salās Indijas okeāna rietumu daļā.
Jaunums!!: Maurīcija un Orkāna palma · Redzēt vairāk »
Paipala
Paipala (Coturnix coturnix) ir neliels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns.
Jaunums!!: Maurīcija un Paipala · Redzēt vairāk »
Palmu krabis
Palmu krabis (Birgus latro), tiek saukts arī par palmu zagli, kokosriekstu krabi vai kokoskrabi, ir viena no sauszemes vientuļniekvēžu dzimtas (Coenobitidae) sugām.
Jaunums!!: Maurīcija un Palmu krabis · Redzēt vairāk »
Pamplemuses botāniskais dārzs
Pamplemuses botāniskais dārzs jeb Sera Sīvusagura Ramgulama botāniskais dārzs ir botāniskais dārzs, kas atrodas Pamplemuses pilsētā Maurīcijā aptuveni 11 km uz ziemeļrietumiem no valsts galvaspilsētas Portluī.
Jaunums!!: Maurīcija un Pamplemuses botāniskais dārzs · Redzēt vairāk »
Pandanus vandermeeschii
Pandanus vandermeeschii ir pandānu dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Maurīcija un Pandanus vandermeeschii · Redzēt vairāk »
Pandānu dzimta
Pandānu dzimta (Pandaceae) ir pandānu rindas dzimta, kura savukārt ir viena no viendīgļlapju klases rindām.
Jaunums!!: Maurīcija un Pandānu dzimta · Redzēt vairāk »
Parastais tenreks
Parastais tenreks (Tenrec ecaudatus) ir tenreku dzimtas zīdītājs, vienīgais savā ģintī. Tā dabiskais areāls aptver Madagaskaru, ievests arī vairākās apkārtējās salās. Ārēji atgādina ko vidēju starp ezi un cirsli. Madagaskarā tenreku medī un lieto uzturā, kur tā gaļu uzskata par delikatesi.
Jaunums!!: Maurīcija un Parastais tenreks · Redzēt vairāk »
Parastā ūbele
Parastā ūbele jeb vienkārši ūbele (Streptopelia turtur) ir baložu dzimtas (Columbidae) putnu suga, kurai ir četras pasugas.
Jaunums!!: Maurīcija un Parastā ūbele · Redzēt vairāk »
Parastā maina
Parastā maina (Acridotheres tristis) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputns, kura dabīgais izplatības areāls plešas Āzijas tropu joslā.
Jaunums!!: Maurīcija un Parastā maina · Redzēt vairāk »
Pasaules lielākās salas
Šajā uzskaitījumā iekļautas pasaules lielākās salas, kuru platība ir vairāk kā 2500 km² un arī vairākas citas salas ar platību virs 500 km².
Jaunums!!: Maurīcija un Pasaules lielākās salas · Redzēt vairāk »
Paskals Vērleins
Paskals Vērleins (dzimis) ir profesionāls vācu sacīkšu braucējs, kurš pašlaik startē Pirmās formulas autosacīkstēs, pārstāvot Sauber komandu.
Jaunums!!: Maurīcija un Paskals Vērleins · Redzēt vairāk »
Pižona klints
Pižona klints (— ‘Baložu klints’) ir neliela Maurīcijai piederoša saliņa Indijas okeānā, aptuveni 12 km attālumā uz ziemeļiem no Maurīcijas.
Jaunums!!: Maurīcija un Pižona klints · Redzēt vairāk »
Piekūni
Piekūni, piekūnu ģints (Falco) ir piekūnu dzimtas (Falconidae) ģints, kas apvieno 39 plēsīgo putnu sugas.
Jaunums!!: Maurīcija un Piekūni · Redzēt vairāk »
Piekūnu dzimta
Piekūnu dzimta (Falconidae) ir vienīgā piekūnveidīgo kārtas dzimta, kas apvieno 66 sugas un kas iedalītas 2 apakšdzimtās un 11 ģintīs.
Jaunums!!: Maurīcija un Piekūnu dzimta · Redzēt vairāk »
Polyscias maraisiana
Polyscias maraisiana ir arāliju dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Maurīcija un Polyscias maraisiana · Redzēt vairāk »
Portluī
Portluī (izrunā) ir Maurīcijas galvaspilsēta un nozīmīga ostas pilsēta Indijas okeāna rietumos.
Jaunums!!: Maurīcija un Portluī · Redzēt vairāk »
Portugāļu ģeogrāfiskie atklājumi
Piemineklis veltīts portugāļu jūrasbraucējiem. Portugāļu ģeogrāfiskie atklājumi (port. Descobrimentos portugueses) ir daudzas teritorijas un jūras maršruti, kurus portugāļi atklāja 15. un 16. gadsimtā intensīvas jūras izpētes rezultātā.
Jaunums!!: Maurīcija un Portugāļu ģeogrāfiskie atklājumi · Redzēt vairāk »
Portugāļu valodas valstu sadraudzība
CPLP biedri pasaules kartē (2005) Portugāļu valodas valstu sadraudzība ir starptautiska organizācija, kas izveidota 1996.
Jaunums!!: Maurīcija un Portugāļu valodas valstu sadraudzība · Redzēt vairāk »
Pudeļpalma
Pudeļpalma (Hyophorbe lagenicaulis) ir palmu dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai. Lai arī tā plaši izplatīta Maurīcijas dārzos un parkos, vienīgā savvaļas populācija ir saglabājusies Raundas salā.The Native Plants and Animals of Mauritius. Mauritius Wildlife Foundation., 40. lpp. Ņemot vērā nelielo izplatības areālu un mazo skaitu, Sarkanajā grāmatā pudeļpalma ierindota kritiski apdraudēto sugu sarakstā. Sugas nosaukums cēlies no stumbra, kas ārēji līdzinās pudelei.
Jaunums!!: Maurīcija un Pudeļpalma · Redzēt vairāk »
Purpura alveja
Purpura alveja (Aloe purpurea) ir alveju ģints suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Maurīcija un Purpura alveja · Redzēt vairāk »
Raunda
Raunda ( — 'Apaļā sala') ir vulkāniskas izcelsmes sala Indijas okeānā, 22,5 km uz ziemeļiem no Maurīcijas.
Jaunums!!: Maurīcija un Raunda · Redzēt vairāk »
Raundas alu boa
Raundas alu boa, arī alu boa (Bolyeria multocarinata) ir, iespējams, izmirusi Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai. Vienīgā ģints Bolyeria pārstāve. Pēdējo reizi redzēta Raundas salā 1975. gadā.
Jaunums!!: Maurīcija un Raundas alu boa · Redzēt vairāk »
Raundas boa
Raundas boa (Casarea dussumieri) ir Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimtas (Bolyeriidae) suga un viena no retākajām čūskām pasaulē.
Jaunums!!: Maurīcija un Raundas boa · Redzēt vairāk »
Raundas gekons
Raundas gekons, arī Gintera gekons (Phelsuma guentheri) ir gekonu dzimtas felsuma, kas endēma nelielajai Raundas salai.
Jaunums!!: Maurīcija un Raundas gekons · Redzēt vairāk »
Raundas scinks
Raundas scinks jeb Telfēra scinks (Leiolopisma telfairii) ir scinku dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Maurīcija un Raundas scinks · Redzēt vairāk »
Rūpija
Viktorija. Sudrabs. Rūpija ir naudas vienība Indijā, Šrilankā, Nepālā, Maurīcijā, Seišelu salās un Indonēzijā.
Jaunums!!: Maurīcija un Rūpija · Redzēt vairāk »
Reinjona
Reinjona ir Francijas aizjūras reģions un arī aizjūras departaments.
Jaunums!!: Maurīcija un Reinjona · Redzēt vairāk »
Rezā šahs Pehlevī
Rezā šahs Pehlevī (dzimis Rezā Hans, miris) Irānas šahs no 1925.
Jaunums!!: Maurīcija un Rezā šahs Pehlevī · Redzēt vairāk »
Rodrigesa
Rodrigesa ir Maurīcijai piederoša sala Indijas okeānā, Maskarēnu salās.
Jaunums!!: Maurīcija un Rodrigesa · Redzēt vairāk »
Rodrigesas augļēdājsikspārnis
Rodrigesas augļēdājsikspārnis jeb Rodrigesas augļsikspārnis (Pteropus rodricensis) ir augļēdājsikspārņu dzimtas suga, kas dzīvo Rogrigesas salā Indijas okeānā.
Jaunums!!: Maurīcija un Rodrigesas augļēdājsikspārnis · Redzēt vairāk »
Rodrigesas fodijs
Rodrigesas fodijs, arī dzeltenais fodijs, Rodrigesas audējputns (Foudia flavicans) ir audējputnu dzimtas (Ploceidae) dziedātājputnu suga, kas endēma Rodrigesai — nelielai, Maurīcijai piederošai salai Indijas okeāna rietumu daļā.
Jaunums!!: Maurīcija un Rodrigesas fodijs · Redzēt vairāk »
Sarkanais fodijs
Sarkanais fodijs, arī Madagaskaras fodijs (Foudia madagascariensis) ir audējputnu dzimtas (Ploceidae) dziedātājputnu suga, kuras dabiskais areāls aptver Madagaskaru.
Jaunums!!: Maurīcija un Sarkanais fodijs · Redzēt vairāk »
Sarkanastes tropu jūrasputns
Sarkanastes tropu jūrasputns, arī sarkanastes faetonputns (Phaethon rubricauda) ir tropu jūrasputnu dzimtas (Phaethontidae) suga, kas apdzīvo Indijas un Klusā okeāna tropu apgabalus.
Jaunums!!: Maurīcija un Sarkanastes tropu jūrasputns · Redzēt vairāk »
Sārtais balodis
Sārtais balodis (Nesoenas mayeri) ir baložveidīgo kārtas putns, kas endēms Maurīcijai.
Jaunums!!: Maurīcija un Sārtais balodis · Redzēt vairāk »
Sārtie baloži
Sārtie baloži, sārto baložu ģints (Nesoenas) ir viena no baložu dzimtas (Columbidae) ģintīm, kas pieder tipisko baložu apakšdzimtai (Columbinae).
Jaunums!!: Maurīcija un Sārtie baloži · Redzēt vairāk »
Sērpenta
Sērpenta (— 'Čūsku sala') ir neapdzīvota Maurīcijai piederoša vulkāniska sala Indijas okeānā.
Jaunums!!: Maurīcija un Sērpenta · Redzēt vairāk »
Sērpentas gekons
Sērpentas gekons (Nactus serpensinsula) ir gekonu dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai. Veido divas pasugas.
Jaunums!!: Maurīcija un Sērpentas gekons · Redzēt vairāk »
Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi
Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi (arī IVR kodi) tiek lietoti, lai atpazītu automobiļu reģistrācijas valsti.
Jaunums!!: Maurīcija un Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi · Redzēt vairāk »
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts
Starptautisko tālsarunu kodu saraksts ietver starptautisko tālsarunu kodu (STK) uzskaitījumu.
Jaunums!!: Maurīcija un Starptautisko tālsarunu kodu saraksts · Redzēt vairāk »
Suverēno valstu uzskaitījums
Zambija - Zālamana Salas - Ziemeļkoreja - Ziemeļmaķedonija - Zimbabve - Zviedrija Kategorija:Politiskā ģeogrāfija Kategorija:Valstu uzskaitījumi.
Jaunums!!: Maurīcija un Suverēno valstu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Syzygium guehoi
Pamplemuses botāniskajā dārzā. Syzygium guehoi ir miršu dzimtas koks, kas endēms Maurīcijai.
Jaunums!!: Maurīcija un Syzygium guehoi · Redzēt vairāk »
Tamarixia radiata
Tamarixia radiata ir maza izmēra parazītisks plēvspārnis no Eulophidae dzimtas.
Jaunums!!: Maurīcija un Tamarixia radiata · Redzēt vairāk »
Tambalakokve
Tambalakokve, arī tambalakokves koks, dodo koks (Sideroxylon grandiflorum) ir sapotu dzimtas koks, kas endēms Maurīcijai.
Jaunums!!: Maurīcija un Tambalakokve · Redzēt vairāk »
Tamilu valoda
Tamilu valoda (தமிழ்; IPA) ir dravīdu saimes valoda, kurā galvenokārt runā tamili Indijas subkontinentā.
Jaunums!!: Maurīcija un Tamilu valoda · Redzēt vairāk »
Terrerūžas strauta estuāra putnu liegums
Terrerūžas strauta estuāra putnu liegums ir aizsargājama dabas teritorija Maurīcijas galvaspilsētā Portluī salas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Maurīcija un Terrerūžas strauta estuāra putnu liegums · Redzēt vairāk »
Trīna Šlapeka
Trīna Šlapeka (dzimusi) ir bijusī latviešu tenisiste.
Jaunums!!: Maurīcija un Trīna Šlapeka · Redzēt vairāk »
Tromlēna
Tromlēna ir koraļļu sala Indijas okeānā, daļa no Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēm.
Jaunums!!: Maurīcija un Tromlēna · Redzēt vairāk »
Tropidophora
Tropidophora ir sauszemes gliemežu ģints, kas pieder Pomatiidae dzimtai.
Jaunums!!: Maurīcija un Tropidophora · Redzēt vairāk »
Tropidophora carinata
Tropidophora carinata ir Tropidophora ģints gliemezis.
Jaunums!!: Maurīcija un Tropidophora carinata · Redzēt vairāk »
Tropidophora fimbriata
Tropidophora fimbriata ir Tropidophora ģints gliemezis, kas pieder Pomatiidae dzimtai.
Jaunums!!: Maurīcija un Tropidophora fimbriata · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Āfrikā
#fc4444 7+ vietas Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija noteikusi 129 UNESCO Pasaules mantojuma objektus Āfrikā.
Jaunums!!: Maurīcija un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Āfrikā · Redzēt vairāk »
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Maurīcijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Maurīcijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Jaunums!!: Maurīcija un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Maurīcijā · Redzēt vairāk »
Valstu ģerboņu galerija
Šajā Valstu ģerboņu galerijā ir attēli visu suverēno valstu ģerboņi.
Jaunums!!: Maurīcija un Valstu ģerboņu galerija · Redzēt vairāk »
Valstu karogu galerija
Šajā Valstu karogu galerijā ir attēli visu suverēno valstu karogi.
Jaunums!!: Maurīcija un Valstu karogu galerija · Redzēt vairāk »
Valstu uzskaitījums pēc bezdarba līmeņa
Pasaules valstu bezdarba līmeņa karte Šajā rakstā uzskaitītas visas valstis un to bezdarba līmenis.
Jaunums!!: Maurīcija un Valstu uzskaitījums pēc bezdarba līmeņa · Redzēt vairāk »
Valstu uzskaitījums pēc militārā personāla lieluma
Valstu uzskaitījums pēc militārā personāla lieluma veidots pēc Londonas Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta (International Institute for Strategic Studies, IISS) 2022.
Jaunums!!: Maurīcija un Valstu uzskaitījums pēc militārā personāla lieluma · Redzēt vairāk »
Valstu uzskaitījums pēc mirstības koeficienta
Mirstības koeficients pasaules valstīs Šeit uzskaitītas valstis ir lielāko mirstības koeficientu pasaulē.
Jaunums!!: Maurīcija un Valstu uzskaitījums pēc mirstības koeficienta · Redzēt vairāk »
Valstu uzskaitījums pēc platības
Valstu uzskaitījums pēc platības ir uzskaitījums, kurā suverēnas valstis, atkarīgās teritorijas un aizjūras departamenti ir sakārtoti pēc platības.
Jaunums!!: Maurīcija un Valstu uzskaitījums pēc platības · Redzēt vairāk »
Valstu vadītāji 2013. gadā
Šajā sarakstā apkopoti valstu vadītāji, valdības vadītāji un citi valdnieki 2013.
Jaunums!!: Maurīcija un Valstu vadītāji 2013. gadā · Redzēt vairāk »
Verdzība
Vergu tirgus. Žana-Leona Žeroma glezna (1884). Verdzība ir sociāli un juridiski beztiesisku cilvēku (vergu) atrašanās cita cilvēka īpašumā (kā kustamais īpašums), kurš tos izmanto darbā kādā tautsaimniecības nozarē vai atsevišķu darbu veikšanai.
Jaunums!!: Maurīcija un Verdzība · Redzēt vairāk »
Volfgangs Lits
Volfgangs Augusts Eižens Lits (dzimis, miris) bija Rīgā dzimis otrs veiksmīgākais vācu zemūdeņu komandieris Otrā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: Maurīcija un Volfgangs Lits · Redzēt vairāk »
Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas
Jandzi milzu mīkstbruņrupuči Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas (angl. The world's 100 most threatened species) ir visvairāk apdraudētāko dzīvnieku, augu un sēņu saraksts, kuru 2012.
Jaunums!!: Maurīcija un Zemeslodes 100 visapdraudētākās sugas · Redzēt vairāk »
Zilastes dienas gekons
Zilastes dienas gekons (Phelsuma cepediana) ir gekonu dzimtas felsuma, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Maurīcija un Zilastes dienas gekons · Redzēt vairāk »
Zilā latānija
Zilā latānija (Latania loddigesi), arī Raundas latānija, Maurīcijas latānija ir palmu dzimtas suga.
Jaunums!!: Maurīcija un Zilā latānija · Redzēt vairāk »
.mu
.mu ir augšējā līmeņa domēns (ccTLD), kura paredzētais pielietojums ir saistīts ar Maurīciju.
Jaunums!!: Maurīcija un .mu · Redzēt vairāk »
12. marts
12.
Jaunums!!: Maurīcija un 12. marts · Redzēt vairāk »
1992. gads
1992.
Jaunums!!: Maurīcija un 1992. gads · Redzēt vairāk »
2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā
2007.
Jaunums!!: Maurīcija un 2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā · Redzēt vairāk »
2022. gads
2022.
Jaunums!!: Maurīcija un 2022. gads · Redzēt vairāk »
5. februāris
5.
Jaunums!!: Maurīcija un 5. februāris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
MRI, Mauritius, Maurīcijas Republika, Maurīcijas sala.
