Satura rādītājs
43 attiecības: Augustavas guberņa, Augustavas vaivadija, Austrumprūsija, Šilute, Šilutes rajona pašvaldība, Čerņahovska, Ņesterovas rajons, Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums, Goldapa, Guseva, Jons Berents, Jurbarkas rajona pašvaldība, Karšuva, Kauņas guberņa, Klaipēda, Klaipēdas apgabals, Klaipēdas apriņķis, Klaipēdas rajona pašvaldība, Krasnoznamenska, Kristijons Donelaitis, Latīņu drukas aizliegums Latgalē, Latvijas—Vācijas robeža, Lietuva, Lietuvas administratīvais iedalījums, Lietuvas guberņa, Lietuvas vēsture, Mazās Lietuvas enciklopēdija, Nida (Lietuva), Paģēģi, Paģēģu pašvaldība, Pilsāts, Poļeska, Prūsija, Prūsijas lietuvieši, Priekule (Lietuva), Ruku luterāņu baznīca, Skalvji, Smalininki, Sovetska (Kaļiņingradas apgabals), Suvalku guberņa, Tauraģes apriņķis, Viļņas guberņa, Vilķīšķu luterāņu baznīca.
Augustavas guberņa
Augustavas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1837-1867), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa.
Skatīt Mazā Lietuva un Augustavas guberņa
Augustavas vaivadija
Augustavas vaivadija bija Kongresa Polijas vaivadija (1816-1837), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa.
Skatīt Mazā Lietuva un Augustavas vaivadija
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Skatīt Mazā Lietuva un Austrumprūsija
Šilute
Šilute ir pilsēta Klaipēdas apriņķī Lietuvas rietumos, starp Klaipēdu un Krievijas robežu (Kaļiņingradas apgabalu).
Skatīt Mazā Lietuva un Šilute
Šilutes rajona pašvaldība
Šilutes rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.
Skatīt Mazā Lietuva un Šilutes rajona pašvaldība
Čerņahovska
Čerņahovska (līdz 1946. gadam Insterburga) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā.
Skatīt Mazā Lietuva un Čerņahovska
Ņesterovas rajons
Ņesterovas rajons ir Kaļiņingradas apgabala administratīvais rajons Krievijas Federācijā.
Skatīt Mazā Lietuva un Ņesterovas rajons
Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums
Vēsturiskais reģions ir ģeogrāfiska teritorija, kas vēsturiski bijis kulturāli, etniski, lingvistiski vai politiski vienots, neatkarīgi no mūsdienu teritoriālajām robežām.
Skatīt Mazā Lietuva un Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums
Goldapa
Goldapa ir pilsēta Varmijas-Mazūrijas vojevodistē Polijas ziemeļaustrumos, uz ziemeļiem no Olecko.
Skatīt Mazā Lietuva un Goldapa
Guseva
Guseva (līdz 1946. gadam - Gumbinene) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabalā uz austrumiem no Čerņahovskas pie Pisas upes.
Skatīt Mazā Lietuva un Guseva
Jons Berents
Jons Bērents (Behrendt, 1667. g. 18. janvāris, Čerņahovska, Mazā Lietuva – 1737. g. 13. aprīlis, turpat) – luterāņu mācītājs, reliģisku izdevumu tulkotājs un redaktors.
Skatīt Mazā Lietuva un Jons Berents
Jurbarkas rajona pašvaldība
Jurbarkas rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.
Skatīt Mazā Lietuva un Jurbarkas rajona pašvaldība
Karšuva
Karšuvas zeme, vēsturisko tekstu tulkojumos saukta arī par Karšavu vai Kārsavu (lietuviešu: Karšuva, vācu: Karschowen, krievu: Кoрсувa) bija seno baltu zeme Nemunas lejteces labajā krastā tagadējās Lietuvas dienvidrietumos, kas 13.
Skatīt Mazā Lietuva un Karšuva
Kauņas guberņa
Kauņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1843-1915), kurā ietilpa arī neliela daļa no mūsdienu Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada) un Baltkrievijas (daļa no Braslavas rajona).
Skatīt Mazā Lietuva un Kauņas guberņa
Klaipēda
Klaipēda, vēsturiski arī Mēmele, ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.
Skatīt Mazā Lietuva un Klaipēda
Klaipēdas apgabals
Klaipēdas apgabals (sarkanīgā krāsā) un citas Lietuvas strīdus teritorijas (1918—1940). Klaipēdas apgabala vēsturiskais karogs no 1919. līdz 1924. gadam, ''de facto'' līdz 1939. gadam Klaipēdas apgabals ir vēsturiska Vācu impērijas teritorija, kas tika izveidota 1920.
Skatīt Mazā Lietuva un Klaipēdas apgabals
Klaipēdas apriņķis
Klaipēdas apriņķis ir viens no desmit Lietuvas apriņķiem, atrodas valsts rietumos pie Baltijas jūras.
Skatīt Mazā Lietuva un Klaipēdas apriņķis
Klaipēdas rajona pašvaldība
Klaipēdas rajona pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.
Skatīt Mazā Lietuva un Klaipēdas rajona pašvaldība
Krasnoznamenska
Krasnoznamenska (līdz 1938. gadam Lazdēnene, no 1938. līdz 1946. gadam — Hāzelberga, pilsētas lietuviskais nosaukums — Lazdīni) ir pilsēta un rajona centrs Kaļiņingradas apgabala ziemeļaustrumos pie Šešupes.
Skatīt Mazā Lietuva un Krasnoznamenska
Kristijons Donelaitis
Kristijons Donelaitis (dzimis, miris) bija Prūsijas lietuviešu dzejnieks un luterāņu mācītājs.
Skatīt Mazā Lietuva un Kristijons Donelaitis
Latīņu drukas aizliegums Latgalē
Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāde „Grāmata Latvijā”. Latīņu drukas aizliegums bija no 1865.
Skatīt Mazā Lietuva un Latīņu drukas aizliegums Latgalē
Latvijas—Vācijas robeža
Zemgales artilērijas pulka 1. diviziona karavīri zirgos un Vācijas robežsargi pie Latvijas un Vācijas robežas 1920. gadā. Palangas robežpunkts 1901. gadā. Latvijas-Vācijas robeža 1921. gadā. Latvijas—Vācijas robeža bija starpvalstu robeža, kas pēc Pirmā pasaules kara beigām atdalīja Latviju un Vāciju (1918—1921).
Skatīt Mazā Lietuva un Latvijas—Vācijas robeža
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Mazā Lietuva un Lietuva
Lietuvas administratīvais iedalījums
Lietuvas novietojums Lietuvas administratīvo iedalījumu veido 10 apriņķi, kuri sīkāk iedalās 43 rajonu pašvaldībās, 10 pašvaldībās un 7 pilsētu pašvaldībās.
Skatīt Mazā Lietuva un Lietuvas administratīvais iedalījums
Lietuvas guberņa
Lietuvas guberņa bija īslaicīgi pastāvējusi Krievijas impērijas guberņa (1796-1801), kurā ietilpa arī daļa no mūsdienu Baltkrievijas teritorijas un arī neliela daļa no Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada).
Skatīt Mazā Lietuva un Lietuvas guberņa
Lietuvas vēsture
Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.
Skatīt Mazā Lietuva un Lietuvas vēsture
Mazās Lietuvas enciklopēdija
Mazās Lietuvas enciklopēdija (saīsinājumā MLE) ir vispārēja, Mazajai Lietuvai veltīta enciklopēdija lietuviešu valodā.
Skatīt Mazā Lietuva un Mazās Lietuvas enciklopēdija
Nida (Lietuva)
Nida (kursenieku: Nīde) ir apdzīvota vieta Mazajā Lietuvā.
Skatīt Mazā Lietuva un Nida (Lietuva)
Paģēģi
Paģēģi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvā uz dienvidrietumiem no Tauraģes.
Skatīt Mazā Lietuva un Paģēģi
Paģēģu pašvaldība
Paģēģu pašvaldība ir viena no 60 Lietuvas pašvaldībām.
Skatīt Mazā Lietuva un Paģēģu pašvaldība
Pilsāts
Pilsāts (žemaišu: Pilsuots) ir senās Kursas zeme starp Kuršu jomu un Cekli, ziemeļos robežojoties ar Megavas zemi.
Skatīt Mazā Lietuva un Pilsāts
Poļeska
Poļeska, līdz 1946.
Skatīt Mazā Lietuva un Poļeska
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Skatīt Mazā Lietuva un Prūsija
Prūsijas lietuvieši
Teodora Lepnera 1744. gada grāmatas ''Der Preusche Littauer, oder Vorstellung der Nahmens-Herleitung, Kind-Tauffen, Hochzeit Danzigas'' Prūsijas lietuvieši jeb mazlietuvieši (pašnosaukums lietuvininki) ir Lietuvas rietumos dzīvojoša etniska grupa, kas vēsturiski apdzīvoja Austrumprūsijas Mazās Lietuvas novadu, precīzāk Insterburgu, Ragnīti, Labiavu, Tilzīti, Tapiavu un Klaipēdu (pretstatā Lietuvas dižkunigaitijai un pēcāk Lietuvas Republikai, ko reizēm dēvē par Lielo Lietuvu).
Skatīt Mazā Lietuva un Prūsijas lietuvieši
Priekule (Lietuva)
Priekule ir neliela pilsēta Klaipēdas rajonā, Lietuvā.
Skatīt Mazā Lietuva un Priekule (Lietuva)
Ruku luterāņu baznīca
Ruku evaņģēliski luteriskā baznīca ir 1886.
Skatīt Mazā Lietuva un Ruku luterāņu baznīca
Skalvji
Skalvju pārējo baltu zemes ap 1200. gadu Skalvji bija kuršiem un prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts.
Skatīt Mazā Lietuva un Skalvji
Smalininki
Smalininki ir pilsēta Lietuvā Nemunas labajā krastā uz rietumiem no Jurbarkas pie Krievijas robežas.
Skatīt Mazā Lietuva un Smalininki
Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)
Sovetska, līdz 1946.
Skatīt Mazā Lietuva un Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)
Suvalku guberņa
Suvalku guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1867–1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa.
Skatīt Mazā Lietuva un Suvalku guberņa
Tauraģes apriņķis
Tauraģes apriņķis ir viens no 10 Lietuvas apriņķiem.
Skatīt Mazā Lietuva un Tauraģes apriņķis
Viļņas guberņa
Viļņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1795, 1801-1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidaustrumu daļa un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļa.
Skatīt Mazā Lietuva un Viļņas guberņa
Vilķīšķu luterāņu baznīca
Vilķīšķu evaņģēliski luteriskā baznīca ir 1771.
Skatīt Mazā Lietuva un Vilķīšķu luterāņu baznīca
Zināms kā Mažā Lietuva.