Ātrāk nekā pārlūku!
67 attiecības: Aerodinamika, Aleksis Klero, Analogais dators, Arhimēds, Šarls Ogistēns Kulons, Īzaks Ņūtons, Žans Lerons Dalambērs, Žozefs Lagranžs, Cassini-Huygens, Dabaszinātnes, Darbarīks, Datora radīti attēli, Dators, Džeimss Maksvels, Džerolāmo Kardāno, Denī Papēns, Dinamika (mehānika), Domino princips, Donalds Viljamss, Elektriskā mašīna, Elektrodinamika, Elektromagnētiskā lauka potenciāls, Emānuels Svēdenborgs, Enerģija, Enerģijas nezūdamības likums, Fizika, Fizikālā sistēma, Fizikāls ķermenis, Galileo Galilejs, Gravitācija, Grunts mehānika, Hērons, Heinrihs Rudolfs Hercs, Hidrodinamika, Inženierģeoloģija, Karena Nīberga, Kinētiskā enerģija, Kinemātika, Klasiskā mehānika, Kontaktu līdzstrāvas elektromotors, Kristaps Neilands, Kristiāns Heigenss, Kvantu mehānika, Mašīnbūve, Magnuss Georgs fon Paukers, Materiāls punkts, Mstislavs Keldišs, Noturība (kuģniecība), Orientācijas noteikšana un vadība, Parādība, ..., Plaisa, Pulksteņa rādītāja kustības virziens, Rūdolfs Šteiners, Rīgas Tehniskā universitāte, Refleksija, Relativitātes teorija, Robotika, Simeons Deni Puasons, Speciālā relativitātes teorija, Staņislavs Šķesters, Stoksa likums, Svārstību un viļņu fizika, Termodinamika, Tuneļefekts, Vats, Vitauts Tamužs, Zinātniskā revolūcija. Izvērst indekss (17 vairāk) »
Aerodinamika
Lidmašīnas radīts gaisa virpulis, kuru var saskatīt, ja gaisā tiek izpūsti iekrāsoti dūmi. Aerodinamika (no (aēr) — 'gaiss' un δύναμις (dynamis) — 'spēks') ir aeromehānikas apakšnozare, kura pēta gāzveida vides kustības likumus un šīs vides mehānisko, siltuma un citu mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem (galvenokārt lidaparātiem), kas atrodas kustībā.
Jaunums!!: Mehānika un Aerodinamika · Redzēt vairāk »
Aleksis Klero
Aleksis Klods Klero (dzimis, miris) bija franču matemātiķis.
Jaunums!!: Mehānika un Aleksis Klero · Redzēt vairāk »
Analogais dators
Analogais dators ir datora veids, kas izmanto elektriskās, mehāniskās, hidrauliskās vai citas fizikālās īpašības, lai modelētu problēmu, kura jāatrisina.
Jaunums!!: Mehānika un Analogais dators · Redzēt vairāk »
Arhimēds
Arhimēds (dzimis 287. gadā p.m.ē., miris 212. gadā p.m.ē.) bija sengrieķu matemātiķis, fiziķis, inženieris, izgudrotājs un astronoms.
Jaunums!!: Mehānika un Arhimēds · Redzēt vairāk »
Šarls Ogistēns Kulons
Šarls Ogistēns Kulons (dzimis, miris) bija franču fiziķis.
Jaunums!!: Mehānika un Šarls Ogistēns Kulons · Redzēt vairāk »
Īzaks Ņūtons
Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.
Jaunums!!: Mehānika un Īzaks Ņūtons · Redzēt vairāk »
Žans Lerons Dalambērs
Žans Batists Lerons Dalambērs (dzimis, miris) bija franču matemātiķis, mehāniķis, fiziķis, filozofs un mūzikas teorētiķis.
Jaunums!!: Mehānika un Žans Lerons Dalambērs · Redzēt vairāk »
Žozefs Lagranžs
Žozefs Luijs Lagranžs (dzimis Džuzepe Luidži Lagranča Turīnā, miris Parīzē) bija itāļu matemātiķis un astronoms, kurš daļu mūža pavadīja Prūsijā, bet daļu - Francijā.
Jaunums!!: Mehānika un Žozefs Lagranžs · Redzēt vairāk »
Cassini-Huygens
Cassini mākslinieka skatījumā Cassini-Huygens (vienkāršības dēļ saukta arī Cassini) bija sadarbības misija starp NASA, Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) un Itālijas Kosmosa aģentūru (IKA), lai nosūtītu zondi Saturna sistēmas izpētei.
Jaunums!!: Mehānika un Cassini-Huygens · Redzēt vairāk »
Dabaszinātnes
Dabaszinātņu uzdevums ir izprast dabā notiekošos procesos. Attēlā ir parādītas piecas nozīmīgākās dabas zinātnes: ķīmija (centrā); astronomija, zemes zinātne, fizika un bioloģija (pulksteņrādītāja virzienā) Dabaszinātnes ir zinātņu nozares, kurās, izmantojot zinātniskās metodes, tiek pētīti un izprasti dabā notiekošie procesi un parādības, kā arī pēta to izmantošanas iespējas cilvēces vajadzībām.
Jaunums!!: Mehānika un Dabaszinātnes · Redzēt vairāk »
Darbarīks
Darbarīks ir ierīce kāda noteikta darba veikšanai.
Jaunums!!: Mehānika un Darbarīks · Redzēt vairāk »
Datora radīti attēli
Datora radīti attēli, bieži izmantots saīsinājums angļu valodā CGI (no), ir datorgrafikas izmantošana, lai radītu vai palīdzētu attēlu radīšanā mākslā, drukātajos medijos, videospēlēs, filmās, televīzijas programmās, reklāmās, videoklipos un simulatoros.
Jaunums!!: Mehānika un Datora radīti attēli · Redzēt vairāk »
Dators
Dators (— ‘datu apstrādātājs’) ir iekārta, kas uzkrāj un apstrādā datus pēc iepriekš definētas procedūras.
Jaunums!!: Mehānika un Dators · Redzēt vairāk »
Džeimss Maksvels
Džeimss Klārks Maksvels (dzimis, miris) bija skotu fiziķis un matemātiķis.
Jaunums!!: Mehānika un Džeimss Maksvels · Redzēt vairāk »
Džerolāmo Kardāno
Džerolāmo Kardāno (dzimis, miris) bija renesanses laika itāliešu matemātiķis, ārsts, astrologs un spēlmanis.
Jaunums!!: Mehānika un Džerolāmo Kardāno · Redzēt vairāk »
Denī Papēns
Denī Papēns (dzimis, miris) bija franču matemātiķis, fiziķis un izgudrotājs.
Jaunums!!: Mehānika un Denī Papēns · Redzēt vairāk »
Dinamika (mehānika)
Dinamikā pēta spēkus un ķermeņu mijiedarbību, kas izraisa kustību Dinamika (no sengrieķu δύναμις — ‘spēks’) ir mehānikas nozare, kas pēta ķermeņu kustību un savstarpējo mijiedarbību atkarībā no spēku iedarbības.
Jaunums!!: Mehānika un Dinamika (mehānika) · Redzēt vairāk »
Domino princips
Domino principa demonstrācija Domino princips — noteiktas parādības izplatība pa ķēdi (ķēdes reakcija) kāda faktora, kas iedarbojas uz ķēdes pirmo elementu, ietekmē.
Jaunums!!: Mehānika un Domino princips · Redzēt vairāk »
Donalds Viljamss
Donalds Edvards Viljamss (Donald Edward Williams; dzimis, miris) bija ASV Jūras kara flotes virsnieks, lidotājs, NASA kosmonauts.
Jaunums!!: Mehānika un Donalds Viljamss · Redzēt vairāk »
Elektriskā mašīna
hidroelektrostacijā Elektriskā mašīna ir mašīna, kas pārveido elektrisko enerģiju mehāniskajā vai otrādi.
Jaunums!!: Mehānika un Elektriskā mašīna · Redzēt vairāk »
Elektrodinamika
Elektrodinamika ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētisko lauku un elektromagnētisko mijiedarbību.
Jaunums!!: Mehānika un Elektrodinamika · Redzēt vairāk »
Elektromagnētiskā lauka potenciāls
Elektromagētisko lauku var raksturot ar diviem lauka potenciāliem: skalāro potenciālu \varphi \ un vektorpotenciālu \vec \. \varphi \ ir līdzīgs potenciālam mehānikā: potenciāla spēka \vec \ laukam ir potenciāls \varphi \ un \vec.
Jaunums!!: Mehānika un Elektromagnētiskā lauka potenciāls · Redzēt vairāk »
Emānuels Svēdenborgs
Emānuels Svēdenborgs (dzimis, miris) bija zviedru zinātnieks un mistiķis.
Jaunums!!: Mehānika un Emānuels Svēdenborgs · Redzēt vairāk »
Enerģija
Enerģijas veidu pārvērtības Enerģija fizikā tiek definēta kā matērijas dažādo kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības.
Jaunums!!: Mehānika un Enerģija · Redzēt vairāk »
Enerģijas nezūdamības likums
Enerģijas nezūdamības likums ir universāls fizikas likums, kas nosaka to, ka kopējais slēgtā sistēmā esošais enerģijas daudzums laikā nemainās, neatkarīgi no tā, kādi procesi sistēmā norisinās.
Jaunums!!: Mehānika un Enerģijas nezūdamības likums · Redzēt vairāk »
Fizika
supravadītāja Eksperiments, kurā tiek izmantots lāzers Fizika (physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā.
Jaunums!!: Mehānika un Fizika · Redzēt vairāk »
Fizikālā sistēma
Fizikālā sistēma ir pētījumu objekts fizikā, kurā tiek ietverts kāds daudzums savstarpēji mijiedarbīgu elementu (fizikāli ķermeņi vai citas sistēmas), kas nosacīti tiek atdalīti no apkārtējās vides.
Jaunums!!: Mehānika un Fizikālā sistēma · Redzēt vairāk »
Fizikāls ķermenis
Fizikāls ķermenis jeb vienkārši ķermenis ir termins fizikā.
Jaunums!!: Mehānika un Fizikāls ķermenis · Redzēt vairāk »
Galileo Galilejs
Galileo Galilejs (dzimis, miris) bija Renesanses laika fiziķis, astronoms, matemātiķis, domātājs.
Jaunums!!: Mehānika un Galileo Galilejs · Redzēt vairāk »
Gravitācija
Parabola, gravitācijas parādība Fizikā gravitācija ir dabas parādība, kas izpaužas kā savstarpēja pievilkšanās starp fizikāliem ķermeņiem.
Jaunums!!: Mehānika un Gravitācija · Redzēt vairāk »
Grunts mehānika
Izšķīdis grunts ceļš Grunts mehānika ir viena no mehānikas sadaļām, ko izmanto celtniecībā inženierģeoloģijas uzdevumā.
Jaunums!!: Mehānika un Grunts mehānika · Redzēt vairāk »
Hērons
Hērona dzinējs Hērons (Ἥρων ὁ Ἀλεξανδρεύς) bija sengrieķu matemātiķis un mehāniķis, kurš savā svarīgākajā ģeometrijas darbā "Metrika" (3 grāmatās) attīstīja mācību par laukumu, virsmu un tilpumu mērīšanu.
Jaunums!!: Mehānika un Hērons · Redzēt vairāk »
Heinrihs Rudolfs Hercs
Heinrihs Rudolfs Hercs (Heinrich Rudolf Hertz; dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Jaunums!!: Mehānika un Heinrihs Rudolfs Hercs · Redzēt vairāk »
Hidrodinamika
Hidrodinamika ir hidromehānikas nodaļa, kas aplūko nesaspiežamu šķidrumu kustību un to mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem.
Jaunums!!: Mehānika un Hidrodinamika · Redzēt vairāk »
Inženierģeoloģija
Pizas torņa fundamenta aprēķinā Inženierģeoloģija ir ģeoloģijas nozare, zinātne, kas orientējas uz zemes saimniecisko apguvi, tajā skaitā būvju un ēku celtniecību un ekspluatāciju, kā arī šīs saimniecības ietekmi uz ģeoloģisko vidi.
Jaunums!!: Mehānika un Inženierģeoloģija · Redzēt vairāk »
Karena Nīberga
Karena Nīberga (Karen LuJean Nyberg; dzimusi) ir ASV inženiere, bijusī NASA astronaute.
Jaunums!!: Mehānika un Karena Nīberga · Redzēt vairāk »
Kinētiskā enerģija
Amerikāņu kalniņos, vagoniņam slīdot augšup, kinētiskā enerģija samazinās, bet slīdot lejup — palielinās. Kinētiskā enerģija ir enerģija, kas piemīt ķermeņiem, kas atrodas kustībā.
Jaunums!!: Mehānika un Kinētiskā enerģija · Redzēt vairāk »
Kinemātika
Kinemātika ir mehānikas nozare, kas pēta fizikālu ķermeņu kustību no ģeometriskā viedokļa, tas ir, nosaka ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.
Jaunums!!: Mehānika un Kinemātika · Redzēt vairāk »
Klasiskā mehānika
Klasiskajā mehānikā apskata makroskopisku ķermeņu kustību. Attēlā redzams slīpais sviediens Klasiskā mehānika ir viena no divām lielajām mehānikas apakšnozarēm (otra ir kvantu mehānika).
Jaunums!!: Mehānika un Klasiskā mehānika · Redzēt vairāk »
Kontaktu līdzstrāvas elektromotors
Kontaktu līdzstrāvas elektromotors (turpmāk BDC elektromotors) ir viens no visvairāk izmantotajiem elektromotoru veidiem.
Jaunums!!: Mehānika un Kontaktu līdzstrāvas elektromotors · Redzēt vairāk »
Kristaps Neilands
Kristaps Neilands (dzimis 1899. gada 4. janvārī Jelgavā, pēc vecā stila — 1898. gada 23. decembrī, miris 1960. gada 2. oktobrī Rīgā) bija latviešu inženieris metalurgs.
Jaunums!!: Mehānika un Kristaps Neilands · Redzēt vairāk »
Kristiāns Heigenss
Kristiāns Heigenss (dzimis, miris) bija ievērojams Nīderlandes fiziķis, mehāniķis, matemātiķis un astronoms.
Jaunums!!: Mehānika un Kristiāns Heigenss · Redzēt vairāk »
Kvantu mehānika
Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.
Jaunums!!: Mehānika un Kvantu mehānika · Redzēt vairāk »
Mašīnbūve
Mašīnbūve ir vidējās un smagās rūpniecības nozaru komplekss, kas sevī ietver tautas saimniecības darba līdzekļu, patēriņa priekšmetu, kā arī apbruņojuma ražošanu.
Jaunums!!: Mehānika un Mašīnbūve · Redzēt vairāk »
Magnuss Georgs fon Paukers
Magnuss Georgs fon Paukers (dzimis Igaunijā, miris Jelgavā) bija matemātiķis un dabaszinātnieks.
Jaunums!!: Mehānika un Magnuss Georgs fon Paukers · Redzēt vairāk »
Materiāls punkts
svārstā iekārts masas punkts; Materiāls punkts vai masas punkts ir ķermeņa modelis mehānikā.
Jaunums!!: Mehānika un Materiāls punkts · Redzēt vairāk »
Mstislavs Keldišs
Mstislavs Keldišs (dzimis Rīgā, miris Maskavā) bija Rīgā dzimis krievu un poļu izcelsmes padomju matemātiķis, datorzinātnieks, valsts un partijas darbinieks.
Jaunums!!: Mehānika un Mstislavs Keldišs · Redzēt vairāk »
Noturība (kuģniecība)
Noturība ir kuģa spēja peldēt stabila līdzsvara stāvoklī gan taisni, gan ar sānsveri.
Jaunums!!: Mehānika un Noturība (kuģniecība) · Redzēt vairāk »
Orientācijas noteikšana un vadība
Orientācijas noteikšana ir process, kura rezultātā tiek noteikta kāda objekta orientācija relatīvi pret tā iekšējo atskaites rāmi vai citu vienību (citu objektu vai lauku).
Jaunums!!: Mehānika un Orientācijas noteikšana un vadība · Redzēt vairāk »
Parādība
Degošs sērkociņš ir fizikāla parādība Parādība ir jebkurš novērojams notikums.
Jaunums!!: Mehānika un Parādība · Redzēt vairāk »
Plaisa
Plaisa, kura izveidojusies, ieplaisājot stiklam. Materiālu mehānikā plaisa jeb lūzums ir materiāla bojājums, kas saistīts ar materiāla virsmas laukuma palielināšanos.
Jaunums!!: Mehānika un Plaisa · Redzēt vairāk »
Pulksteņa rādītāja kustības virziens
Bulta pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Pulksteņa rādītāja kustības virziens ir relatīvs virziens, ar ko pieņemts raksturot rotācijas virzienu.
Jaunums!!: Mehānika un Pulksteņa rādītāja kustības virziens · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Šteiners
Rūdolfs Jozefs Lorencs Šteiners (Rudolf Joseph Lorenz Steiner, dzimis 1861. gada 25. vai 27. februārī, miris) bija vācu publicists, antroposofijas mācības izveidotājs, Teozofijas biedrības vācu sekcijas ģenerālsekretārs (1902—1913).
Jaunums!!: Mehānika un Rūdolfs Šteiners · Redzēt vairāk »
Rīgas Tehniskā universitāte
Raiņa Bulvārī 19, ap 1890. gadu. Mūsdienās tā ir galvenā Latvijas Universitātes ēka language.
Jaunums!!: Mehānika un Rīgas Tehniskā universitāte · Redzēt vairāk »
Refleksija
Refleksija (no — 'vēršanās atpakaļ') ir daudznozīmju jēdziens.
Jaunums!!: Mehānika un Refleksija · Redzēt vairāk »
Relativitātes teorija
Ar jēdzienu "relativitātes teorija" var saprast vai nu vienu no Einšteina relativitātes teorijas daļām, vai tās abas.
Jaunums!!: Mehānika un Relativitātes teorija · Redzēt vairāk »
Robotika
''Ēnu sistēmas'' robota roka Robotika ir lietišķā zinātne, kas nodarbojas ar automatizēto tehnisko sistēmu (robotu) izstrādāšanu.
Jaunums!!: Mehānika un Robotika · Redzēt vairāk »
Simeons Deni Puasons
Simeons Deni Puasons ( —) bija franču matemātiķis, mehāniķis un fiziķis.
Jaunums!!: Mehānika un Simeons Deni Puasons · Redzēt vairāk »
Speciālā relativitātes teorija
Speciālā relativitātes teorija ir teorija, kas apraksta mehānikas likumus, kā arī telpas un laika īpašības, ja kustības ātrumi ir tuvi gaismas ātrumam.
Jaunums!!: Mehānika un Speciālā relativitātes teorija · Redzēt vairāk »
Staņislavs Šķesters
Staņislavs Šķesters (dzimis) ir latviešu inženieris un politiķis.
Jaunums!!: Mehānika un Staņislavs Šķesters · Redzēt vairāk »
Stoksa likums
Stoksa likums ir mehānikas likums, tas nosaka frontālās pretestības spēku, kāds darbojas uz lodi, kura kustas viskozā vidē (šķidrumā vai gāzē).
Jaunums!!: Mehānika un Stoksa likums · Redzēt vairāk »
Svārstību un viļņu fizika
Svārstību un viļņu fizika ir vispārīgās fizikas sadaļa, kas pēta fizikālās parādības, kuras raksturo fizikālo lielumu cikliska izmaiņa laikā un telpā.
Jaunums!!: Mehānika un Svārstību un viļņu fizika · Redzēt vairāk »
Termodinamika
Viskozas vides (gāzes vai šķidruma) termiskā izplešanās Termodinamika (no sengrieķu therme — siltums, dynamis — spēks) ir fizikas nozare, kas nodarbojas ar dažādu enerģijas formu un enerģijas pārneses formu attiecībām.
Jaunums!!: Mehānika un Termodinamika · Redzēt vairāk »
Tuneļefekts
Elektronu kūļa atstarošanās no potenciāla barjeras un daļēja tunelēšanās caur to. Caur barjeru izgājušie elektroni redzami kā vājš plankums. Starp krītošo un atstaroto kūli novērojama interference elektronu viļņējādo īpašību dēļ Tuneļefekts ir elementārdaļiņas iziešana cauri potenciāla barjerai, ja tās pilnā enerģija (kura tunelēšanās laikā nemainās) ir mazāka par potenciāla barjeras augstumu.
Jaunums!!: Mehānika un Tuneļefekts · Redzēt vairāk »
Vats
Vats (W) ir SI sistēmas jaudas mērvienība, tā ir atvasinātā mērvienība.
Jaunums!!: Mehānika un Vats · Redzēt vairāk »
Vitauts Tamužs
Vitauts Tamužs (dzimis, miris) bija Latvijas fiziķis, specializējies polimēru mehānikā, Polimēru mehānikas institūta laboratorijas vadītājs.
Jaunums!!: Mehānika un Vitauts Tamužs · Redzēt vairāk »
Zinātniskā revolūcija
AstrologsPar zinātnisko revolūciju pieņemts uzskatīt radikālu pavērsienu cilvēku zināšanās, uzskatos un domāšanā, kas bija vērojams apmēram no XVI gs.
Jaunums!!: Mehānika un Zinātniskā revolūcija · Redzēt vairāk »
