Satura rādītājs
34 attiecības: A vitamīns, Augstās krūmmellenes, Augu selekcijas metodes, Šķiedrvielas, Ēriku dzimta, Ābeļi (dabas liegums), Ceļotājbalodis, Cirtainā čigānene, Dzērveņu apakšģints, Garkalnes meži, Grenlande, Kama (ēdiens), Kobalts, Krūms, Latviešu virtuve, Lukstu čakstīte, Mētra, Mētrājs, Meža tipi Latvijā, Mednis, Mistasini ezers, Parastā otiņaste, Putni, Rīgas Melnais balzams, Segaudi (augi), Sils, Sosnovska latvānis, Taurētājgulbis, Teiču dabas rezervāts, Tinis, Vēris, Viršu rinda, Vistveidīgie, Zīdastes.
A vitamīns
Vienas no A vitamīna formām — A1 vitamīna — uzbūve A vitamīns (retinols jeb akseroftols) ir taukos šķīstošs vitamīns, kas nepieciešams redzei, ādas veselīguma uzturēšanai un paaugstina organisma spēju pretoties dažādām infekcijām, kā arī veicina kaulu un zobu veidošanos un stiprina nervu šūnas.
Skatīt Mellenes un A vitamīns
Augstās krūmmellenes
Augstās krūmmellenes (Vaccinium corymbosum) ir daudzgadīgi, vasarzaļi ēriku dzimtas (Ericaceae) krūmogulāji.
Skatīt Mellenes un Augstās krūmmellenes
Augu selekcijas metodes
Augu selekcijas metode ir izlase, kura dalās individuālajā selekcijā, kuru izmanto dekoratīvo augu selekcionēšanā, un masveida selekcijā.
Skatīt Mellenes un Augu selekcijas metodes
Šķiedrvielas
graudu izstrādājumi Šķiedrvielas jeb balastvielas ir pārtikā esoši ķīmiski savienojumi, ko nespēj hidrolizēt cilvēka gremošanas sistēmas fermenti.
Skatīt Mellenes un Šķiedrvielas
Ēriku dzimta
Ēriku dzimta (Ericaceae) ir ziedaugu dzimta, kuras pārstāvji visbiežāk aug skābās un neauglīgās augsnēs.
Skatīt Mellenes un Ēriku dzimta
Ābeļi (dabas liegums)
Ābeļi ir dabas liegums Jēkabpils novadā.
Skatīt Mellenes un Ābeļi (dabas liegums)
Ceļotājbalodis
Ceļotājbalodis (Ectopistes migratorius) ir izmirusi baložu dzimtas (Columbidae) suga, kas ir bijusi vienīgā ceļotājbaložu ģintī (Ectopistes).
Skatīt Mellenes un Ceļotājbalodis
Cirtainā čigānene
Cirtainā čigānene (Cortinaria caperatus jeb Cortinarius caperatus, agrāk Rozites caperata) ir Latvijā bieža vidēja lieluma tīmekleņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.
Skatīt Mellenes un Cirtainā čigānene
Dzērveņu apakšģints
Dzērveņu apakšģints (Oxycoccus) ir daudzgadīgi mūžzaļi ēriku dzimtas augi, kas veido zemus (Latvijas savvaļas sugām augstums nepārsniedz 10 cm), ložņājošus krūmājus — dzērvenājus ar tumši sarkanām ogām.
Skatīt Mellenes un Dzērveņu apakšģints
Garkalnes meži
Garkalnes meži ir dabas liegums Ropažu novadā, lielākoties Garkalnes pagasta teritorijā ar nelielu Vangažu pilsētas teritorijā esošu daļu.
Skatīt Mellenes un Garkalnes meži
Grenlande
Grenlande ( — 'Zaļā zeme') ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai.
Skatīt Mellenes un Grenlande
Kama (ēdiens)
jogurtu Kama vai talkkuna ir somu un igauņu tradicionālais ēdiens.
Skatīt Mellenes un Kama (ēdiens)
Kobalts
Kobalts ir ķīmiskais elements ar simbolu Co un atomskaitli 27.
Skatīt Mellenes un Kobalts
Krūms
Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.
Skatīt Mellenes un Krūms
Latviešu virtuve
Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā: cepti kartupeļi, cūkgaļas ribiņas, sautēti kāposti, pīles stilbs, pelēkie zirņi ar speķi, cūkas stilbs, auss un šņukurs, cūkgaļas iesmi, Alpu desiņas, putraimdesa, desas riņķī un liellopa mēle. Latviešu virtuve ir latviešiem raksturīgo ēdienu un to gatavošanas īpatnību kopums, kas veidojies dažādu ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu ietekmē.
Skatīt Mellenes un Latviešu virtuve
Lukstu čakstīte
Lukstu čakstīte (Saxicola rubetra) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo gandrīz visā Eiropā (izņemot Islandi) un Āzijas rietumos, bet ziemo Āfrikas centrālajā daļā.
Skatīt Mellenes un Lukstu čakstīte
Mētra
Mētra var būt.
Skatīt Mellenes un Mētra
Mētrājs
Mētrājs ir sausieņu meža augšanas apstākļu tips labi aerētās minerālaugsnēs, kas izveidojies ar barības vielām bagātākās smilts podzola augsnēs salīdzinājumā ar silu.
Skatīt Mellenes un Mētrājs
Meža tipi Latvijā
Meža tipi Latvijā tiek izdalīti, ņemot vērā meža augšanas apstākļus un valdošo sugu kokaudzē.
Skatīt Mellenes un Meža tipi Latvijā
Mednis
Mednis (Tetrao urogallus) ir liels vistveidīgo kārtas putns, kas izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā.
Skatīt Mellenes un Mednis
Mistasini ezers
Mistasini ezers ir pēc platības lielākais dabiskais ezers Kvebekas provincē Kanādā.
Skatīt Mellenes un Mistasini ezers
Parastā otiņaste
Parastā otiņaste jeb augļkoku mūķene ir zvīņspārņu tauriņu suga no Erebidae dzimtas.
Skatīt Mellenes un Parastā otiņaste
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Skatīt Mellenes un Putni
Rīgas Melnais balzams
Rīgas Melnais balzams (starptautiskais zīmols angliski: Riga Black Balsam) ir tradicionāls Latvijas alkoholiskais dzēriens kopš vismaz 1752.
Skatīt Mellenes un Rīgas Melnais balzams
Segaudi (augi)
Segaudi klāj auga orgānus no ārpuses, saista augus ar apkārtējo vidi un izpilda aizsargfunkciju.
Skatīt Mellenes un Segaudi (augi)
Sils
Sils Sils (Cladinoso-callunosa) ir sausieņu meža tips, kurā kokaudzi veido mazražīgas IV un V bonitātes priedes tīraudzes, kas aug sausās, ar barības vielām nabadzīgās smilts augsnēs.
Skatīt Mellenes un Sils
Sosnovska latvānis
Sosnovska latvānis ir latvāņu ģints suga, kas Latvijā ieviesta mākslīgi (introducēta).
Skatīt Mellenes un Sosnovska latvānis
Taurētājgulbis
Taurētājgulbis (Cygnus buccinator) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas mājo Ziemeļamerikā.
Skatīt Mellenes un Taurētājgulbis
Teiču dabas rezervāts
E22 Teiču dabas rezervāts atrodas Austrumlatvijas zemienē, Madonas, Varakļānu un Jēkabpils novados un iekļauj Teiču purvu un apkārtējos mežus.
Skatīt Mellenes un Teiču dabas rezervāts
Tinis
Tinis jeb āmrija (Gulo gulo) ir liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tiņu ģintī (Gulo).
Skatīt Mellenes un Tinis
Vēris
Vēris Vēris ir sausieņu meža augšanas apstākļu tips labi aerētās minerālaugsnēs, kur kokaudzi veido egles ar bērzu, apšu, baltalkšņu un citu lapu koku piemistrojumu.
Skatīt Mellenes un Vēris
Viršu rinda
Viršu rinda (Ericales) ir divdīgļapju rinda, kas pieder asterveidīgo kladai (Asteridae).
Skatīt Mellenes un Viršu rinda
Vistveidīgie
Vistveidīgo putnu kārta (Galliformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošu putnu dzimtas.
Skatīt Mellenes un Vistveidīgie
Zīdastes
Zīdastes, zīdastu ģints (Bombycilla) ir vienīgā zīdastu dzimtas (Bombycillidae) ģints, kas apvieno 3 dziedātājputnu sugas.
Skatīt Mellenes un Zīdastes
Zināms kā Mellene, Mellenāji, Melleņu ezers, Melnenes ezers, Melnenis, Parastā mellene, Parastās mellenes, Vaccinium myrtillus.