Melnā jūra

Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.

Atvērt Google Maps Izmēģini AI

Satura rādītājs

1. 481 attiecības: Aļģirds, Abhāzija, Abrau ezers, Adžārija, Adigi, Afanasijs Ņikitins, Afjonkarahisaras ils, Afončhica, Akermanas konvencija, Aleksandrs Gorčakovs, Aleksandrs Kolčaks, Aleksandrs Laime, Alona quadrangularis, Alozas, Altmīle, Alušta, Alupka, Amazones, Anapa, Anastasija Daugule, Anatolija, Anatolijas cietoksnis, Andronovas kultūra, Apaļais jūrasgrundulis, Apakšmute, Armēnija, Armēnijas Pirmā republika, Artemīdas Ortijas svētnīca, Arturs Ozols (inženieris), Artvinas ils, Atanasovas ezers, Atila, Atlantijas makrele, Atlantijas okeāns, Atlantijas pelamīda, Ausleja, Austrumeiropas līdzenums, Austrumromas impērija, Azovas jūra, Šamils, Šiles rajons, Īspirkstu mizložņa, Ķīnas cimdiņkrabis, Ķerra (putns), Ķivulis, Žubīte, Čankiri, Čatirdags, Čerkesija, Černes ezers, ... Izvērst indekss (431 vairāk) » « Shrink indekss

Aļģirds

Aļģirds, arī Oļģerts (Olgerth; dzimis ap 1296. gadu, miris 1377. gada maija beigās) bija Lietuvas dižkunigaitijas valdnieks kopā ar savu brāli Ķēstuti laikā no 1345.

Skatīt Melnā jūra un Aļģirds

Abhāzija

Abhāzija (abhāzu) ir valstisks veidojums (starptautiski neatzīta valsts) Kaukāzā, kas atrodas Melnās jūras austrumu krastā.

Skatīt Melnā jūra un Abhāzija

Abrau ezers

Abrau (krievu: Абрау) ir karsta ezers Krievijā, šāda veida lielākais ezers Krasnodaras novadā.

Skatīt Melnā jūra un Abrau ezers

Adžārija

Adžārijas Autonomā Republika (Acharis Avtonomiuri Respublika) ir autonoma republika Gruzijas dienvidrietumos Melnās jūras krastā.

Skatīt Melnā jūra un Adžārija

Adigi

Adigi (pašnosaukums: адыгэ) jeb čerkesi ir viena no Ziemeļkaukāza tautām.

Skatīt Melnā jūra un Adigi

Afanasijs Ņikitins

Afanasija Ņikitina piemineklis PSRS pastmarkā (1966) Afanasijs Ņikitins (miris 1472. gadā) bija Tveras krievu tirgotājs, rakstnieks un ceļotājs.

Skatīt Melnā jūra un Afanasijs Ņikitins

Afjonkarahisaras ils

Afjonkarahisaras ils, bieži saukts Afjonas ils, ir ils Turcijas valsts rietumos.

Skatīt Melnā jūra un Afjonkarahisaras ils

Afončhica

Afončhica, arī Novijafona un Ahali Atoni, visās valodās — ‘Jaunā Atona’, ir pilsēta pašpasludinātajā Abhāzijas Republikā, de iure Gruzijas Abhāzijas Autonomajā Republikā.

Skatīt Melnā jūra un Afončhica

Akermanas konvencija

Akermanas konvencija parakstīta 1826.

Skatīt Melnā jūra un Akermanas konvencija

Aleksandrs Gorčakovs

Aleksandrs Gorčakovs (krievu: Александр Михайлович Горчаков; dzimis 1798. gada 4. jūnijā Hāpsalu, Igaunijas guberņā, miris 1883. gada 27. februārī Bādenbādenē) bija Krievijas Impērijas ārpolitikas vadītājs Aleksandra II laikā, pēdējais Krievijas Impērijas kanclers (no 1867.

Skatīt Melnā jūra un Aleksandrs Gorčakovs

Aleksandrs Kolčaks

Aleksandrs Kolčaks (dzimis, miris) bija krievu kara jūrnieks, polārpētnieks un viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.

Skatīt Melnā jūra un Aleksandrs Kolčaks

Aleksandrs Laime

Aleksandrs Laime (dzimis Rīgā, miris Kanaimā, Venecuēlā) bija latviešu ceļotājs un pētnieks, pirmais cilvēks, kurš ar kājām sasniedzis Anhela ūdenskritumu Venecuēlā.

Skatīt Melnā jūra un Aleksandrs Laime

Alona quadrangularis

Alona quadrangularis ir ūdensblusu suga.

Skatīt Melnā jūra un Alona quadrangularis

Alozas

Alozas jeb paledes, arī lapreņģes (Alosa) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 24 siļķveidīgo zivju sugas.

Skatīt Melnā jūra un Alozas

Altmīle

Altmīle (vācu — Altmühl) ir upe Vācijā (Bavārijā).

Skatīt Melnā jūra un Altmīle

Alušta

Alušta (ukraiņu un) ir kūrortpilsēta Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos Melnās jūras krastā.

Skatīt Melnā jūra un Alušta

Alupka

Alupka (ukraiņu un) ir kūrortpilsēta Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos Melnās jūras krastā 100 km no republikas galvaspilsētas Simferopoles.

Skatīt Melnā jūra un Alupka

Amazones

alabastraalabastrs -a, v.; parasti vsk. 1. Ģipša paveids — sīkgraudains minerāls, dedzināts dod sevišķi baltu krāsu; nosaukts Ēģiptes pilsētas Alabastras vārdā. LLVV, SV58 trauks, ap 470. gadu p.m.e., ''British Museum'', Londona Amazones, šaurākā izpratnē, ir vārds, ko grieķi savos mītos piedēvēja matriarhāli organizētai, Antālijā un Melnās jūras austrumu krastā dzīvojošai tautai.

Skatīt Melnā jūra un Amazones

Anapa

Anapa ir kūrortpilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā.

Skatīt Melnā jūra un Anapa

Anastasija Daugule

Anastasija Daugule (ukraiņu: Анастасія Даугуле; dzimusi 1986. gada 18. novembrī Rīgā) ir latviešu izcelsmes Ukrainas televīzijas raidījumu vadītāja un žurnāliste.

Skatīt Melnā jūra un Anastasija Daugule

Anatolija

Anatolija un Eiropa Anatolija (no (Anatolía) — ‘saullēkta ’, ‘austrumi’), arī Mazāzija, ir ģeogrāfisks reģions Turcijā.

Skatīt Melnā jūra un Anatolija

Anatolijas cietoksnis

Anatolijas cietoksnis (turku: Anadoluhisarı) ir cietoksnis Stambulā, Turcijā, Bosfora šauruma Anatolijas (Āzijas) pusē un tā vārdā nosaukts arī ap to esošais kvartāls.

Skatīt Melnā jūra un Anatolijas cietoksnis

Andronovas kultūra

Andronovas kultūras areāls iezīmēts ar dažādām sārtām nokrāsām. Ar zaļu iezīmētas līdzīgās kaimiņu kultūras. indoirāņu valodu iespējamai pirmdzimtenei. Andronovas kultūra bija bronzas laikmeta arheoloģiskā kultūra 2.

Skatīt Melnā jūra un Andronovas kultūra

Apaļais jūrasgrundulis

Apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostomus) ir vidēja lieluma jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivs, kas sākotnēji bijusi sastopama Kaspijas, Azovas, Melnās un Marmora jūras baseinos, taču mūsdienās plaši izplatījusies ārpus sākotnējā areāla, apgūstot Eiropas un Ziemeļamerikas ūdeņus.

Skatīt Melnā jūra un Apaļais jūrasgrundulis

Apakšmute

Apakšmute (Chondrostoma nasus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropas upju baseinos.

Skatīt Melnā jūra un Apakšmute

Armēnija

Armēnija (Hayastan), oficiālais nosaukums — Armēnijas Republika (Հայաստանի Հանրապետություն; Hayastani Hanrapetut’yun), ir valsts Eirāzijā, starp Melno jūru un Kaspijas jūru, Aizkaukāza dienvidu daļā.

Skatīt Melnā jūra un Armēnija

Armēnijas Pirmā republika

Sevras līgumā piešķirtās zemes iezīmētas smilšu krāsā) Armēnijas Pirmā republika jeb Armēnijas Demokrātiskā republika bija armēņu valsts, kas pastāvēja tagadējās Armēnijas, Azerbaidžānas, Gruzijas un Turcijas teritorijās no 1918.

Skatīt Melnā jūra un Armēnijas Pirmā republika

Artemīdas Ortijas svētnīca

Artemīdas Ortijas svētnīca ir arhaiska svētvieta Spartā, Grieķijā, kas klasiskajā laikā tika veltīta Artemīdai.

Skatīt Melnā jūra un Artemīdas Ortijas svētnīca

Arturs Ozols (inženieris)

Arturs Ozols (dzimis 1890. gada 25. augustā Dzērbenes pagastā, miris 1969. gada 24. decembrī Gēteborgā) bija latviešu kuģu inženieris mehāniķis.

Skatīt Melnā jūra un Arturs Ozols (inženieris)

Artvinas ils

Artvinas ils ir Turcijas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība valsts ziemeļaustrumos Melnās jūras krastā pie robežas ar Gruziju.

Skatīt Melnā jūra un Artvinas ils

Atanasovas ezers

Atanasovas ezers ir sekls sālsezers Bulgārijas austrumos, Melnās jūras piekrastē, uz ziemeļiem no Burgasas centra.

Skatīt Melnā jūra un Atanasovas ezers

Atila

Atila (dzimis ap 406. gadu, miris 453. gada martā), pazīstams arī kā Huņņu Atila, bija huņņu kagans no 434.

Skatīt Melnā jūra un Atila

Atlantijas makrele

Atlantijas makrele jeb vienkārši makrele, arī skumbrija (Scomber scombrus) ir makreļu dzimtas (Scombridae) makreļveidīgā zivs, kas ir nozīmīgs zvejas objekts Ziemeļaustrumatlantijā un citos tās izplatības reģionos, Baltijas jūras rietumu daļu ieskaitot.

Skatīt Melnā jūra un Atlantijas makrele

Atlantijas okeāns

Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.

Skatīt Melnā jūra un Atlantijas okeāns

Atlantijas pelamīda

Atlantijas pelamīda jeb vienkārši pelamīda (Sarda sarda) ir viena no makreļu dzimtas (Scombridae) makreļveidīgo zivju sugām.

Skatīt Melnā jūra un Atlantijas pelamīda

Ausleja

Ausleja jeb vēja zivtiņa (Leucaspius delineatus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga ausleju ģintī (Leucaspius).

Skatīt Melnā jūra un Ausleja

Austrumeiropas līdzenums

Austrumeiropas līdzenums vai Krievijas līdzenums ir viens no Zemes lielākajiem līdzenumiem.

Skatīt Melnā jūra un Austrumeiropas līdzenums

Austrumromas impērija

Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.

Skatīt Melnā jūra un Austrumromas impērija

Azovas jūra

Azovas jūra ir daļa no Melnās jūras.

Skatīt Melnā jūra un Azovas jūra

Šamils

Šamils (1797–1871) bija avāru garīdznieks un kaukāziešu brīvības cīnītājs.

Skatīt Melnā jūra un Šamils

Šiles rajons

Šile (turku: Şile) ir Stambulas ila rajons pie Melnās jūras, aptuveni 70 km no Stambulas.

Skatīt Melnā jūra un Šiles rajons

Īspirkstu mizložņa

Īspirkstu mizložņa jeb Rietumu mizložņa (Certhia brachydactyla) ir neliels, mežos dzīvojošs mizložņu dzimtas (Certhiidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumu daļā un Āfrikas ziemeļos.

Skatīt Melnā jūra un Īspirkstu mizložņa

Ķīnas cimdiņkrabis

Ķīnas cimdiņkrabis, arī Ķīnas krabis, Japānas cimdiņkrabis (Eriocheir sinensis) ir vidēja izmēra krabis, kas sākotnēji bijis sastopams Dzeltenajā jūrā Āzijas austrumos, taču mūsdienās plaši izplatījies ārpus sākotnējā areāla, apgūstot Eiropas un Ziemeļamerikas piekrastes.

Skatīt Melnā jūra un Ķīnas cimdiņkrabis

Ķerra (putns)

Ķerra (Aythya marila) ir vidēji liela pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā, ligzdojot areāla pašos ziemeļos (arktiskajā un subarktiskajā joslā), bet ziemojot dienvidos, Āzijā sasniedzot Indiju, bet Ziemeļamerikā Meksiku.

Skatīt Melnā jūra un Ķerra (putns)

Ķivulis

Ķivulis (Spinus spinus) ir maza auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas plaši sastopams Eiropā un Āzijā, kā arī pašos Ziemeļāfrikas ziemeļos Vidusjūras krastā.

Skatīt Melnā jūra un Ķivulis

Žubīte

Parastā žubīte jeb vienkārši žubīte (Fringilla coelebs) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā, Ziemeļāfrikā un Kanāriju salās.

Skatīt Melnā jūra un Žubīte

Čankiri

Čankiri ir pilsēta Turcijas ziemeļdaļā, Čankiri ila administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta.

Skatīt Melnā jūra un Čankiri

Čatirdags

Čatirdags ir kalnu masīvs Krimas kalnos, Krimas pussalas dienvidos, netālu no Aluštas pilsētas un 10 km no Melnās jūras piekrastes.

Skatīt Melnā jūra un Čatirdags

Čerkesija

Čerkesijas ģerbonis (1857). Čerkesija bija adigu jeb čerkesu apdzīvota valsts Ziemeļkaukāzā un Melnās jūras piekrastē, kas pastāvēja līdz 1864.

Skatīt Melnā jūra un Čerkesija

Černes ezers

Černes ezers jeb Melnais ezers ir 18 hektārus liels ezers Čehijas dienvidrietumos Šumavas kalnu grēdā.

Skatīt Melnā jūra un Černes ezers

Čonhara šaurums

Čonhara šaurums vai Čongara šaurums ir šaurs un sekls jūras šaurums Melnās jūras ziemeļdaļā starp Krimas pussalas ziemeļu krastu un Ukrainas kontinentālo daļu.

Skatīt Melnā jūra un Čonhara šaurums

Čornomorska

Čornomorska, līdz 2016.

Skatīt Melnā jūra un Čornomorska

Čuņčiņš

Čuņčiņš (Phylloscopus collybita) ir Latvijā ļoti bieži sastopams ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kurš izplatīts teju vai visā Eiropā, kā arī Āzijas taigas zonā.

Skatīt Melnā jūra un Čuņčiņš

Čumaki

Ukrainas čumaks 1841. gads Čumaki bija vēsturiska nodarbošanās mūsdienu Ukrainas un Dienvidkrievijas teritorijā.

Skatīt Melnā jūra un Čumaki

Ālants

Ālants jeb šķaunacis (Leuciscus idus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kuras kultūrformu sauc par orfu vai zeltaino ālantu.

Skatīt Melnā jūra un Ālants

Babilonija

Hammurapi likumu kodekss. Luvra. Babilonija bija sens kultūras reģions Senās Divupes centrālajā un dienvidu daļā (mūsdienu Irākas teritorijā).

Skatīt Melnā jūra un Babilonija

Baikāls

Baikāls ir viens no pasaulē unikālākajiem ezeriem, atrodas Krievijā.

Skatīt Melnā jūra un Baikāls

Balkānu pussala

Balkānu pussala ir ģeogrāfisks un kultūras reģions Eiropas dienvidaustrumdaļā.

Skatīt Melnā jūra un Balkānu pussala

Baltacis

Baltacis (Aythya nyroca) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas sastopama Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Skatīt Melnā jūra un Baltacis

Baltacu plaudis

Baltacu plaudis jeb baltacu spāre (Ballerus sapa) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas mājo Centrāleiropā, Austrumeiropā un Rietumāzijā, gar Kaspijas jūras krastiem.

Skatīt Melnā jūra un Baltacu plaudis

Baltais sapals

Baltais sapals (Leuciscus leuciscus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs.

Skatīt Melnā jūra un Baltais sapals

Baltijas jūra

Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.

Skatīt Melnā jūra un Baltijas jūra

Baltvēderis

Baltvēderis jeb Eirāzijas baltvēderis, arī švūkšķis (Anas penelope) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Skatīt Melnā jūra un Baltvēderis

Banānaugi

Banānaugi (Musa) ir daudzgadīgi banānu dzimtas zālaugi ar spēcīgu sakņu sistēmu, īsu stublāju un no 6 līdz 20 lapām.

Skatīt Melnā jūra un Banānaugi

Barbarosa (plāns)

"Barbarosa" plāns (vācu: Fall Barbarossa) jeb operācija "Barbarosa" bija nacistiskās Vācijas stratēģiskais uzbrukuma plāns Padomju Savienībai Otrā pasaules kara laikā.

Skatīt Melnā jūra un Barbarosa (plāns)

Barbe

Barbe (Barbus barbus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivju suga, kuras dabīgais izplatības areāls aptver plašu reģionu Eiropā.

Skatīt Melnā jūra un Barbe

Bardejova

Bardejova ir pilsēta Slovākijas austrumos, Prešovas apgabala Bardejovas apriņķa centrs pie Topļas upes tradicionālajā Šarišas novadā.

Skatīt Melnā jūra un Bardejova

Bartina

Bartina ir pilsēta Turcijas ziemeļos, Bartinas ila administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta.

Skatīt Melnā jūra un Bartina

Bartinas ils

Bartinas ils ir administratīvi teritoriālā vienība Turcijas ziemeļos, Melnās jūras reģionā.

Skatīt Melnā jūra un Bartinas ils

Batumi

Batumi ir kūrortpilsēta Melnās jūras krastā un Adžārijas galvaspilsēta.

Skatīt Melnā jūra un Batumi

Batumi Starptautiskā lidosta

Aleksandra Kartveli Batumi Starptautiskā lidosta (IATA: BUS, ICAO: UGSB) ir lidosta, kas atrodas 2 kilometrus uz dienvidiem no Batumi, Melnās jūras krastā, Gruzijas dienvidrietumu daļā.

Skatīt Melnā jūra un Batumi Starptautiskā lidosta

Bejkozas rajons

Bejkoza (turku: Beykoz) ir Stambulas ila un pilsētas Āzijas daļas rajons, kas atrodas pie Bosfora augšdaļas un tā teritorijā atrodas visa Bosfora austrumu piekraste, sākot no Anatolijas cietokšņa apkaimes, līdz pat Melnajai jūrai.

Skatīt Melnā jūra un Bejkozas rajons

Berlīnes kongress

Berlīnes kongresa noteiktās robežas Balkānos Balkānu dalījums Berlīnes kongresa rezultātā Berlīnes kongress noritēja Vācijas Impērijas galvaspilsētā Berlīnē no 1878.

Skatīt Melnā jūra un Berlīnes kongress

Besarābija

Besarābijas teritorija Eiropā (iekrāsota sarkanā krāsa). Besarābijas teritorija gadsimtu gaitā Besarābija bija vēsturisks reģions starp Melno jūru un Donavas, Prutas, Dņestras upēm.

Skatīt Melnā jūra un Besarābija

Beznoteces ezers

Beznoteces Eira ezers Austrāljā. Satelītuzņēmums ar izmainītu krāsu spektru. ''NASA's Earth Observatory'' Beznoteces ezers ir ezers, no kura nav ūdens noteces ne pa virszemi, ne pazemē.

Skatīt Melnā jūra un Beznoteces ezers

Bidentāls līdzskanis

Bidentāls līdzskanis tiek izrunāts vienlaikus gan ar augšzobiem, gan ar apakšzobiem.

Skatīt Melnā jūra un Bidentāls līdzskanis

Bilhoroda-Dņistrovska

Bilhoroda-Dņistrovska ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos, Odesas apgabalā. Izvietojusies Dņestras limāna dienvidrietumu krastā no Melnās jūras piekrastes un no apgabala centra Odesas. Bilhorodas-Dņistrovskas rajona centrs. Bilhorodas-Dņistrovskas pilsētas padomei pakļauti Zatokas un Serhijivkas pilsētciemati.

Skatīt Melnā jūra un Bilhoroda-Dņistrovska

Birzava

Birzava vai Brzava ir upe Rumānijā un Serbijā.

Skatīt Melnā jūra un Birzava

Biskupina

Biskupina ir sena Lužickas kultūras apmetne, kas atrodas Polijā uz Biskupinas ezera pussalas, Gonsavas gminas teritorijā (Žņinas apriņķis, Kujāvijas-Pomožes vojevodiste), apmēram 40 km uz dienvidrietumiem no Bidgoščas pilsētas.

Skatīt Melnā jūra un Biskupina

Bosfors

Bosfors ir jūras šaurums, kas šķir Turcijas Eiropas daļu (Rumēlija) no Āzijas daļas (Anatolija).

Skatīt Melnā jūra un Bosfors

Brūnkakla gārgale

Brūnkakla gārgale (Gavia stellata) ir gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdensputns, kas sastopams ziemeļu puslodes ziemeļu daļā.

Skatīt Melnā jūra un Brūnkakla gārgale

Brūnkaklis

Brūnkaklis jeb raudava (Aythya ferina) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas izplatīta lielā daļā Eiropas un Āzijas, uz dienvidiem no tundras zonas.

Skatīt Melnā jūra un Brūnkaklis

Brētliņa

Brētliņa jeb Eiropas brētliņa (Sprattus sprattus) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Eiropas un Ziemeļāfrikas piekrastes jūrās.

Skatīt Melnā jūra un Brētliņa

Brētliņas

Brētliņas (Sprattus) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 5 siļķveidīgo zivju sugas.

Skatīt Melnā jūra un Brētliņas

Brusilova pārrāvums

Brusilova pārrāvums (nosaukta par godu krievu karaspēka komandierim Aleksejam Brusilovam) bija lielākā un veiksmīgākā Krievijas Impērijas realizētā ofensīva Pirmā pasaules kara laikā.

Skatīt Melnā jūra un Brusilova pārrāvums

Budžaka

Budžaka mūsdienu Ukrainas teritorijā Budžaka iedzīvotāju etniskais dalījums mūsdienās Budžaka administratīvais dalījums Budžaka Rumānijas sastāvā līdz 1940. gadam Budžaka, arī Budžakas stepe, ir vēsturiska teritorija un dabas apgabals mūsdienu Ukrainas Odesas apgabala teritorijā; fiziski atdalīta no pārējās Ukrainas, kā arī Moldovas dienvidos.

Skatīt Melnā jūra un Budžaka

Buga (nozīmju atdalīšana)

Buga var būt.

Skatīt Melnā jūra un Buga (nozīmju atdalīšana)

Bukareste

Bukareste ir pilsēta Rumānijas dienvidos pie Dimbovicas upes.

Skatīt Melnā jūra un Bukareste

Bulgārija

Bulgārija, oficiāli Bulgārijas Republika (Република България) ir valsts Austrumeiropā, kas atrodas Balkānos.

Skatīt Melnā jūra un Bulgārija

Burgasa

Burgasa ir pilsēta Bulgārijas dienvidaustrumos pie Melnās jūras.

Skatīt Melnā jūra un Burgasa

Burgasas apgabals

Burgasas apgabals ir apgabals Bulgārijas dienvidaustrumu daļā, nosaukts tā galvenās pilsētas — Burgasas — vārdā.

Skatīt Melnā jūra un Burgasas apgabals

Burgasas ezers

Burgasas ezers (vai езеро Вая) ir lielākais ezers Bulgārijā.

Skatīt Melnā jūra un Burgasas ezers

Burgasas līcis

Burgasas līcis ir Melnās jūras līcis Bulgārijā, kura robežas ir Emīnes rags ziemeļos un Maslennosa rags pie Ropotamo upes grīvas dienvidos.

Skatīt Melnā jūra un Burgasas līcis

Burgasas lidosta

Burgasas lidosta ir starptautiska lidosta Bulgārijas dienvidaustrumos, Burgasā, pie Melnās jūras.

Skatīt Melnā jūra un Burgasas lidosta

Cūkdelfīns

Cūkdelfīns jeb jūras cūka (Phocoena phocoena) ir viena no cūkdelfīnu dzimtas (Phocoenidae) mūsdienās dzīvojošām jūras zīdītāju sugām.

Skatīt Melnā jūra un Cūkdelfīns

Ceļš no varjagiem uz grieķiem

Vēlīnais 9.—10. gadsimtā plašāk lietotais „Ceļš no varjagiem uz grieķiem” (violetā krāsā) Ceļš no varjagiem uz grieķiem (vecslāvu: путь из Варягъ въ Грѣкы), vikingu sāgās pazīstams kā Austrumu ceļš ir historiogrāfijā lietotais apzīmējums ūdens ceļu tīklam no Baltijas jūras uz Melno jūru, kuru agrīnajos viduslaikos (7.—11.

Skatīt Melnā jūra un Ceļš no varjagiem uz grieķiem

Cekulainais jūras krauklis

Cekulainais jūras krauklis jeb Eiropas jūras krauklis, jeb zaļais jūras krauklis (Phalacrocorax aristotelis) ir pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) jūraskraukļu dzimtas (Phalacrocoracidae) jūras putns.

Skatīt Melnā jūra un Cekulainais jūras krauklis

Cekuldūkuris

Cekuldūkuris jeb cekulainais dūkuris (Podiceps cristatus) ir dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ūdensputnu suga, kas ligzdošanas laikā mājo saldūdens ezeros, dīķos vai upēs.

Skatīt Melnā jūra un Cekuldūkuris

Cekulpīle

thumb Cekulpīle (Aythya fuligula) ir pīļu dzimtas (Anatidae) Latvijā ligzdojoša ūdensputnu suga, kas pieder pie nirējpīļu ģints (Aythya).

Skatīt Melnā jūra un Cekulpīle

Centrālā un Austrumeiropa

Centrālā un Austrumeiropas valstis mūsdienu Eiropas politiskajā kartē. Poļu politiķu pēc Pirmā pasaules kara piedāvātā Starpjūras federācija (''Federacja Międzymorza''). Pola Roberta Magoksi (''Magocsi'') ieteiktais Austrumu Centrālās Eiropas iedalījums trīs atšķirīgās zonās (1993).

Skatīt Melnā jūra un Centrālā un Austrumeiropa

Civilizācija

Senā Ēģipte, agrīna civilizācija. Zinātniskā un populārā literatūrā civilizācijas jēdziens tiek lietots dažādos kontekstos.

Skatīt Melnā jūra un Civilizācija

Dardaneļi

Dardaneļi jeb Dardaneļu šaurums (Dardanellia), sengrieķu un latīņu nosaukums — Hellesponts (Hellēspontos), ir jūras šaurums starp Eiropu un Āziju, kas šķir Gelibolu pussalu Turcijas Eiropas daļā no Bigas pussalas Mazāzijas ziemeļrietumos.

Skatīt Melnā jūra un Dardaneļi

Dākija

Dākijas zelta monēta ar ērgļa un vainaga attēlu un uzrakstu ΚΟΣΩΝ (1. gs. vidus p.m.ē.). Dākijas valsts aptuvenās robežas ķēniņa Burebistas valdīšanas laikā (82. gadā p.m.ē.). Romas impērijas Dākijas provinču (sārtā krāsā) karte ar iezīmētām zelta (Au) un sudraba (Ag) raktuvju vietām.

Skatīt Melnā jūra un Dākija

Džērsijas zooloģiskais dārzs

Džērsijas zooloģiskais dārzs, agrāk Darela zooloģiskais dārzs (Durrell Wildlife Park), ir zooloģiskais dārzs, kuru 1959.

Skatīt Melnā jūra un Džērsijas zooloģiskais dārzs

Dženova

Dženova (ligūriešu: Zena) ir pilsēta Itālijas ziemeļrietumos Vidusjūras piekrastē.

Skatīt Melnā jūra un Dženova

Dženovas Republika

Dženovas Republika bija viduslaiku un jauno laiku valsts Vidusjūras reģionā no 1099.

Skatīt Melnā jūra un Dženovas Republika

Dņepra

Dņepra ir ceturtā garākā upe Eiropā aiz Volgas, Donavas un Urālas.

Skatīt Melnā jūra un Dņepra

Dņepras limāns

Dņepras limāns ir atvērts iesāļš saldūdens līcis Melnās jūras ziemeļdaļā pie Dņepras ietekas jūrā.

Skatīt Melnā jūra un Dņepras limāns

Dņestra

Dņestra ir upe Austrumeiropā.

Skatīt Melnā jūra un Dņestra

Dņestras limāns

Dņestras limāns ir limāns Melnās jūras ziemeļrietumu piekrastē, Ukrainas Odesas apgabalā.

Skatīt Melnā jūra un Dņestras limāns

Dienvidbuga

Dienvidbuga ir upe Ukrainā.

Skatīt Melnā jūra un Dienvidbuga

Dienvidrietumāzija

Dienvidrietumāzija Dienvidrietumāzija (bieži tiek jaukta ar Tuvajiem Austrumiem) ir Āzijas dienvidrietumu daļa.

Skatīt Melnā jūra un Dienvidrietumāzija

Dienvidukraina

bieži Dienvidukraina ir kultūrvēsturiskais reģions, tajā ir iekļauti mūsdienu Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Hersonas, Odesas un Mikolajivas apgabali, kā arī Krimas Autonomā Republika un Sevastopoles pilsēta.

Skatīt Melnā jūra un Dienvidukraina

Diolks

Diolka rietumu gals Diolks (sengr. Δίολκος) bija velkamais ceļš, kas šķērsoja Korintas zemesšaurumu, un pa kuru antīkajos laikos pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp Korintas līci un Saroniku, tādējādi nodrošinot kuģu īsāko satiksmi starp Korintas ostām Lehaju un Kenhreju.

Skatīt Melnā jūra un Diolks

Dobričas apgabals

Dobričas apgabals ir apgabals Bulgārijas ziemeļaustrumu daļā, nosaukts tā galvenās pilsētas — Dobričas — vārdā.

Skatīt Melnā jūra un Dobričas apgabals

Donava

Donava ir otra garākā (aiz Volgas) upe Eiropā, tek caur desmit Eiropas valstīm un caur četru valstu galvaspilsētām.

Skatīt Melnā jūra un Donava

Donavas—Melnās jūras kanāls

Donavas—Melnās jūras kanāls ir 64,4 kilometrus garš kanāls Rumānijas dienvidaustrumos, kas savieno Donavu ar Melno jūru, saīsinot ceļu par aptuveni 400 kilometriem.

Skatīt Melnā jūra un Donavas—Melnās jūras kanāls

Donuzlavs

Donuzlavs (ukraiņu un) ir ezers Krimas rietumu piekrastē Ukrainā.

Skatīt Melnā jūra un Donuzlavs

Dorieši

Sengrieķu cilšu izplatība (dorieši gaiši brūnā un tumši brūnā krāsā). Dorieši (viensk. Δωριεύς) ir viena no galvenajām sengrieķu ciltīm (kur ietilpst arī ahajieši, jonieši un ajolieši).

Skatīt Melnā jūra un Dorieši

Dzeltenā stērste

Dzeltenā stērste (Emberiza citrinella) ir stērstu dzimtas (Emberizidae) Latvijā ligzdojoša putnu suga.

Skatīt Melnā jūra un Dzeltenā stērste

Dzintra Knape

Dzintra Knape (1940 - 2023) bija augu fizioloģe, dendroloģe, botāniķe, Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadošā pētniece, Introdukcijas kokaudzētavas vadītāja un NBD skujkoku kolekcijas veidotāja.

Skatīt Melnā jūra un Dzintra Knape

Ebreji

Ebreji ir semītu grupas tauta, kuras izcelsme ir Tuvie Austrumi.

Skatīt Melnā jūra un Ebreji

Ebreju vēsture Latvijā

Ebreju vēsture Latvijā apkopo svarīgākos Latvijas ebreju kopienas vēstures posmus no Livonijas Konfederācijas laikiem 16.

Skatīt Melnā jūra un Ebreju vēsture Latvijā

Edigejs

Edigeja karagājiens uz Maskavu 1408. gadā Edigejs (ﺋﻳﺩﺌﮔﻪﻲ,  — Idiqu, ap 1352—1419) bija nogajiešu emīrs no mangitu klana, kurš pēc viņa pretinieka hana Tohtamiša nāves no 1395.

Skatīt Melnā jūra un Edigejs

Eduards Totlēbens

Francis Eduards fon Totlēbens (Franz Eduard Graf von Tottleben (Todleben),;  —) bija Latvijā dzimis vācbaltiešu izcelsmes Krievijas Impērijas armijas ģenerālinženieris, cietokšņu būves speciālists, militārais teorētiķis.

Skatīt Melnā jūra un Eduards Totlēbens

Egejas civilizācija

Egejas jūras reģions. Satelītuzņēmums Egejas civilizācija ir jēdziens, kuru lieto, lai apzīmētu bronzas laikmeta civilizāciju, kura ap 3000.—1200.

Skatīt Melnā jūra un Egejas civilizācija

Eipatorija

Eipatorija vai Kezleva (— ‘avots’) ir kūrortpilsēta Ukrainā, Krimas pussalas rietumos Melnās jūras krastā pie Kalamitas līča.

Skatīt Melnā jūra un Eipatorija

Eirāzija

Eirāzija Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju.

Skatīt Melnā jūra un Eirāzija

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Skatīt Melnā jūra un Eiropa

Eiropas autoceļš E95

| | Eiropas autoceļš E95 ir daļa no Starptautiskā E ceļu tīkla.

Skatīt Melnā jūra un Eiropas autoceļš E95

Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums

Eiropa Šajā sarakstā apkopotas visas Eiropas valstis un atkarīgās teritorijas.

Skatīt Melnā jūra un Eiropas valstu un atkarīgo teritoriju uzskaitījums

Elbruss

Elbruss ir aprimis vulkāns un kalns Lielajā Kaukāzā, Krievijas un Kaukāza kalnu augstākā virsotne.

Skatīt Melnā jūra un Elbruss

Emīnes rags

Emīnes rags ir Melnās jūras zemesrags Bulgārijā.

Skatīt Melnā jūra un Emīnes rags

Estosadoka

Estosadoka (vai Эсто-Садок) ir ciems Krievijas Krasnodaras novadā.

Skatīt Melnā jūra un Estosadoka

Ezers

Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.

Skatīt Melnā jūra un Ezers

Feodālisms

Francija 15. gadsimta beigās Feodālisms bija sabiedriska iekārta viduslaiku Rietumeiropā, kas balstījās uz feodālām politiskām, ekonomiskām un militārām attiecībām starp šīs sabiedrības locekļiem.

Skatīt Melnā jūra un Feodālisms

Feodosija

Feodosija vai Kefe ir sena pilsēta Ukrainas dienvidos, Krimas Autonomajā Republikā.

Skatīt Melnā jūra un Feodosija

Gagra

Gagra (abhāzu un) ir pilsēta pašpasludinātajā Abhāzijas Republikā, de iure Gruzijas Abhāzijas Autonomajā Republikā, rajona centrs.

Skatīt Melnā jūra un Gagra

Gaigala

Gaigala jeb nira (Bucephala clangula) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputniem, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Skatīt Melnā jūra un Gaigala

Galaca

Galaca ir pilsēta Rumānijas dienvidaustrumos, Galacas žudeca administratīvais centrs.

Skatīt Melnā jūra un Galaca

Galipoli kauja

Galipoli kauja notika Pirmā pasaules karā — 1915.

Skatīt Melnā jūra un Galipoli kauja

Gallija

Gallijas karte 54. gadā pirms mūsu ēras Gallija bija kultūrvēsturisks reģions Rietumeiropā, kurā no 6.

Skatīt Melnā jūra un Gallija

Galvenā Kaukāza grēda

Galvenā Kaukāza grēda ir kalnu grēda Kaukāza kalnu masīvā.

Skatīt Melnā jūra un Galvenā Kaukāza grēda

Garkaklis

Garkaklis jeb garkakla pīle (Anas acuta) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae).

Skatīt Melnā jūra un Garkaklis

Garknābja gaura

Garknābja gaura jeb melgāle (Mergus serrator) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Skatīt Melnā jūra un Garknābja gaura

Gāziosmanpašā rajons

Gāziosmanpašā (turku: Gaziosmanpaşa) ir Stambulas ila un pilsētas Eiropas daļas rajons.

Skatīt Melnā jūra un Gāziosmanpašā rajons

Gelendžika

Gelendžika ir kūrortpilsēta, kas atrodas Krasnodaras novadā Krievijas Federācijā pie Melnās jūras Gelendžikas līča, starp Novorosijsku un Tuapsi (31 kilometru uz ziemeļrietumiem no Novorosijskas un 93 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Tuapses).

Skatīt Melnā jūra un Gelendžika

Gliemji

Gliemji jeb moluski (Mollusca) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku tips, kas apvieno 8 mūsdienu klases un 2 izmirušas klases.

Skatīt Melnā jūra un Gliemji

Gonio cietoksnis

Gonio cietoksnis (gruzīnu: გონიოს ციხე) jeb Apsaras cietoksnis (iepriekšējais nosaukums) bija romiešu priekšpostenis Gruzijā, Adžārijā, Melnās jūras krastā, 15 km uz dienvidiem no Batumi, pie Čorohas upes grīvas.

Skatīt Melnā jūra un Gonio cietoksnis

Goti

ariānismam. Goti bija viena no austrumģermāņu tautām, kam 3.—6.

Skatīt Melnā jūra un Goti

Grēvis

Grēvis (Saduria entomon) ir vienādkājvēzis, kas ietilpst Chaetiliidae virskārtā.

Skatīt Melnā jūra un Grēvis

Grieķi

Grieķi (pašnosaukums Έλληνες) ir Grieķijas un Kipras pamatiedzīvotāji.

Skatīt Melnā jūra un Grieķi

Grieķu neatkarības karš

Neatkarības kara pirmā gada kauju vietas Grieķijas teritorija, 1833 Grieķu neatkarības karš bija grieķu cīņa par neatkarību no Osmaņu impērijas no 1821.

Skatīt Melnā jūra un Grieķu neatkarības karš

Grundulis

Grundulis (Gobio gobio) ir neliela auguma grunduļu dzimtas (Gobionidae) saldūdens zivs, kas plaši sastopama Eiropas mērenajā joslā.

Skatīt Melnā jūra un Grundulis

Gruzija

Gruzija (Sakartvelo), no 1991.

Skatīt Melnā jūra un Gruzija

Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā

Kartli-Kahetijas karaliste, 1808 Imeretija, Gurija, Mingrelija, Abhāzija, 1810 Kaukāzs, 1801—1813 Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā nokļuva pakāpeniski, Krievijas Impērijai 1801.

Skatīt Melnā jūra un Gruzija Krievijas Impērijas sastāvā

Gruzijas kara ceļš

Gruzijas kara ceļš Gruzijas kara ceļš ir vēsturisks nosaukums militārajam ceļam pāri Lielā Kaukāza grēdai, kas kopš 19.

Skatīt Melnā jūra un Gruzijas kara ceļš

Gudauta

Gudauta ir pilsēta pašpasludinātajā Abhāzijas Republikā, de iure Gruzijas Abhāzijas Autonomajā Republikā.

Skatīt Melnā jūra un Gudauta

Gurija

Gurija ir viena no Gruzijas mharēm.

Skatīt Melnā jūra un Gurija

Hazārija

Hazārija jeb Hazāru kaganāts bija hazāru valsts, kas no apmēram 650.

Skatīt Melnā jūra un Hazārija

Hersona

Hersona ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabala un Hersonas rajona pārvaldes centrs.

Skatīt Melnā jūra un Hersona

Hersonas apgabals

Hersonas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidos.

Skatīt Melnā jūra un Hersonas apgabals

Hola Pristaņa

Hola Pristaņa ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabala Skadovskas rajonā.

Skatīt Melnā jūra un Hola Pristaņa

Ibn Batūta

Abū Abdallāhs Muhammeds Ibn Abdallāhs al Lavātī at Tandžī Ibn Batūta (dzimis, miris 1369. gadā) bija berberu ceļotājs un ceļojošais tirgotājs, apceļojis daudzas pasaules zemes — Ziemeļāfriku un Austrumāfriku, Tuvo Austrumu zemes, Centrālāziju, Indiju, Dienvidrietumāziju, Ķīnu un Dienvideiropu.

Skatīt Melnā jūra un Ibn Batūta

Iekšējā jūra

Iekšējā jūra ir ar sauszemi gandrīz pilnībā noslēgta Pasaules okeāna daļa.

Skatīt Melnā jūra un Iekšējā jūra

Ilindenas-Preobražēnijas sacelšanās

Ilindenas-Preobražēnijas sacelšanās vai vienkārši Ilindenas sacelšanās (Ilindensko-Preobražensko vǎstanie;, Ilindensko vostanie;, Eksegersi tou Ilinden) bija organizēta sacelšanās pret Osmaņu impēriju 1903.

Skatīt Melnā jūra un Ilindenas-Preobražēnijas sacelšanās

Ilmārs Ančāns

Ilmārs Ančāns (dzimis, miris) bija latviešu ārsts un politiķis, Jūrmalas domes deputāts, pārstāvot partiju "Mūsu zeme".

Skatīt Melnā jūra un Ilmārs Ančāns

In the Palace

Starptautiskais īsfilmu festivāls In the Palace ir viens no lielākajiem un prestižākajiem kinofestivāliem Bulgārijā, kurā tiek prezentētas dažāda stila un žanra īsfilmas, kuru garums nepārsniedz 27 minūtes.

Skatīt Melnā jūra un In the Palace

Indoeiropieši

sarmatu valodas), IND (indiešu valodas) Indoeiropieši, novecojušā literatūrā arī ārieši, ir apzīmējums tautu kopumam, kas runā indoeiropiešu valodu saimes valodās un vēsturiski apdzīvojis Eirāzijas kontinentu no rietumiem uz austrumiem, pamatā koncentrējoties mērenā klimata joslā.

Skatīt Melnā jūra un Indoeiropieši

Indoeiropiešu pirmvaloda

„Kurgānu hipotēze” par indoeiropiešu valodās runājošo cilšu migrāciju no aptuveni 4000. līdz 1000. gadam p.m.ē. Rozā krāsā iezīmēta indoeiropiešu kopvalodas dzimtene Indoeiropiešu pirmvaloda ir hipotētiski konstruēta visu indoeiropiešu valodu kopīgā priekštece.

Skatīt Melnā jūra un Indoeiropiešu pirmvaloda

Inguri

Inguri, arī Enguri vai Egri, ir upe Gruzijā.

Skatīt Melnā jūra un Inguri

Irānas britu-padomju okupācija

Padomju un britu kareivji Irānā, 1941 TASS paziņojums par karaspēka kustību Irānā Irānas britu-padomju okupācija, Lielbritānijas un PSRS īstenota militāra operācija 1941.

Skatīt Melnā jūra un Irānas britu-padomju okupācija

Istrija (pilsēta)

Istrija jeb Istra bija sengrieķu pilsēta Melnās jūras krastā, Mazajā Skitijā, kuru dibināja milētieši getu zemē 7.

Skatīt Melnā jūra un Istrija (pilsēta)

Jaši

Jaši, dažkārt arī Jasi, ir pilsēta Rumānijas galējos austrumos pie Prutas pietekas Bahlui, netālu no Moldovas robežas.

Skatīt Melnā jūra un Jaši

Jalta

Jalta (ukraiņu un) ir kūrortpilsēta Ukrainas dienvidos, Krimas pussalas dienvidu krastā.

Skatīt Melnā jūra un Jalta

Jasu miera līgums

Ar zaļi-sarkano iezīmēta Krievijas iegūtā teritorija Jasu miera līgums tika noslēgts 1791.

Skatīt Melnā jūra un Jasu miera līgums

Jānis Ločmelis

Jānis Ločmelis (1936) ir latviešu uzņēmējs, militārpersona un politiķis.

Skatīt Melnā jūra un Jānis Ločmelis

Jūra

300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.

Skatīt Melnā jūra un Jūra

Jūras žagata

Jūras žagata (Haematopus ostralegus) ir jūras žagatu dzimtas (Haematopodidae) bridējputns, kuram ir 4 pasugas.

Skatīt Melnā jūra un Jūras žagata

Jūras lilijas

Jūras lilijas jeb jūraslilijas (Crinoidea) ir viena no adatādaiņu (Echinodermata) klasēm, kurā tiek apvienoti nelieli, jūrā dzīvojoši dzīvnieki, kas ar kātiņu piestiprinās pie substrāta vai arī var atrauties no tā un, kustinot starus, brīvi peldēt.

Skatīt Melnā jūra un Jūras lilijas

Jūras zīdītāji

vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.

Skatīt Melnā jūra un Jūras zīdītāji

Jētalande

Jētelandes lēnes (ar zaļo krāsu iezīmētas no dāņiem un norvēģiem iegūtās provinces). Jētalande ir viena no Zviedrijas vēsturiskajām zemēm, kas robežojās ar Svēlandi ziemeļos un Norvēģiju ziemeļrietumos.

Skatīt Melnā jūra un Jētalande

Jildizs

Strandža jeb Jildizs ir kalnu grēda Bulgārijas dienvidaustrumos un Turcijas Eiropas daļā.

Skatīt Melnā jūra un Jildizs

Južne

Južne ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos, Odesas apgabalā.

Skatīt Melnā jūra un Južne

Kačkars

Kačkars (no — hačkars — ‘krustakmens’) ir kalns Turcijas ziemeļaustrumos, Pontijas kalnu augstākā virsotne.

Skatīt Melnā jūra un Kačkars

Kašalots

Kašalots (Physeter macrocephalus) ir kašalotu dzimtas (Physeteridae) zobvalis, kas ir vienīgā suga kašalotu ģintī (Physeter).

Skatīt Melnā jūra un Kašalots

Kajaks

Kajaks (Larus canus) ir vidēja auguma kaiju dzimtas (Laridae) putnu suga, kurai ir 4 pasugas.

Skatīt Melnā jūra un Kajaks

Kalamitas līcis

Kalamitas līcis ir Melnās jūras līcis Krimas pussalas rietumos.

Skatīt Melnā jūra un Kalamitas līcis

Kaliakras rags

Kaliakras rags ir Melnās jūras zemesrags Bulgārijas ziemeļaustrumos, apmēram 60 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Varnas.

Skatīt Melnā jūra un Kaliakras rags

Kalifāts

Kalifāts, arī halifāts (- khilāfah) ir islāma valstu pārvaldes iekārta, kas apvieno vienotā politiskā sistēmā musulmaņus, neskatoties uz viņu atšķirīgajiem uzskatiem teoloģijā.

Skatīt Melnā jūra un Kalifāts

Kaliteja

Kaliteja (tulkojumā — labais skats) ir astotā lielākā pašvaldība un pilsēta Grieķijā un ceturtā lielākā pašvaldība Atēnu urbānajā teritorijā (aiz Atēnām, Pirejas un Peristeri).

Skatīt Melnā jūra un Kaliteja

Kalnu Karabahas konflikts

bruņutransportieri (2005); azerbaidžāņu bēgļi no armēņu ieņemtajām teritorijām (1993); tanks T-72 - piemineklis Arcahas kontrolētajā Askeranā (2007), Arcahas karavīri (1994) Kalnu Karabahas konflikts ir teritoriāls un etnisks konflikts starp Armēniju un Azerbaidžānu par apstrīdēto Kalnu Karabahas jeb Arcahas reģionu, kura ziemeļdaļu kontrolē pašpasludinātā armēņu Arcahas Republika, bet tie ir starptautiski atzīti par de jure daļu no Azerbaidžānas.

Skatīt Melnā jūra un Kalnu Karabahas konflikts

Kamčija

Kamčija ir 244 kilometrus gara upe Bulgārijas austrumos, Varnas apgabalā.

Skatīt Melnā jūra un Kamčija

Kamčijas rezervāts

Kamčijas rezervāts ir agrāk UNESCO sarakstā iekļauts dabas rezervāts Bulgārijas ziemeļu piekrastē, un tas sastāv no palienes Kamčijas upes grīvā.

Skatīt Melnā jūra un Kamčijas rezervāts

Karadarbība Tuvajos Austrumos (Pirmais pasaules karš)

Osmaņu kareivji Lielbritānijas iebrukums Mezopotāmijā, 1914 Operācijas Palestīnā Pirmā pasaules kara karadarbība Tuvajos Austrumos notika starp Antantes valstīm — Lielbritāniju, Krievijas Impēriju un Francijas Trešo republiku vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm — Osmaņu impēriju un Vācijas Impēriju — otrā pusē.

Skatīt Melnā jūra un Karadarbība Tuvajos Austrumos (Pirmais pasaules karš)

Karūsa

Karūsa (Carassius carassius) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivis, kas plaši sastopama Eirāzijā.

Skatīt Melnā jūra un Karūsa

Karkinitas līcis

Karkinitas līcis ir Melnās jūras līcis tās ziemeļdaļā, kas atdala Krimas pussalas ziemeļrietumu krastu (Tarhankutas pussalu) no kontinenta.

Skatīt Melnā jūra un Karkinitas līcis

Kastamonu ils

Kastamonu ils ir Turcijas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība.

Skatīt Melnā jūra un Kastamonu ils

Katrīna II Lielā

Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.

Skatīt Melnā jūra un Katrīna II Lielā

Kauja pie Vorsklas

Kauja pie Vorsklas notika 1399.

Skatīt Melnā jūra un Kauja pie Vorsklas

Kaukāza karš

Kaukāzs, 1801-1813 Kaukāza administratīvais dalījums, 1860 Kaukāza karš (1817—1864) bija vairāku karu sērija, kas aizsākās Krievu—turku kara (1768—1774) laikā.

Skatīt Melnā jūra un Kaukāza karš

Kaukāzs (kalni)

Kaukāzs vai Kaukāza kalni ir kalnu sistēma starp Melno jūru un Kaspijas jūru uz Āzijas un Eiropas robežas, Kaukāza reģionā.

Skatīt Melnā jūra un Kaukāzs (kalni)

Kazahi

Kazahi ir tjurku tauta un Kazahstānas pamatiedzīvotāji, kā arī mazākumtautība atsevišķos citu valstu rajonos Centrālāzijas ziemeļos.

Skatīt Melnā jūra un Kazahi

Kaze

Kaze (Pelecus cultratus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas ir vienīgā suga kažu ģintī (Pelecus).

Skatīt Melnā jūra un Kaze

Kākaulis

Kākaulis (Clangula hyemalis) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).

Skatīt Melnā jūra un Kākaulis

Kārlis Kalve

Kārlis Kalve ( —) bija latviešu gleznotājs, gleznotāja Pētera Kalves brālis.

Skatīt Melnā jūra un Kārlis Kalve

Kerča

Kerča ir ostas pilsēta Ukrainā, Krimas pussalas austrumos.

Skatīt Melnā jūra un Kerča

Kerčas šaurums

Kerčas šaurums ir ap garš un šaurākajā vietā ap plats jūras šaurums, kas savieno Azovas jūru ar Melno jūru un atdala Ukrainai piederošo Krimas Kerčas pussalu no Krievijai piederošās Tamaņas pussalas.

Skatīt Melnā jūra un Kerčas šaurums

Kerčas pussala

Kerčas pussala ir ap 90 km gara un platākajā vietā līdz 50 km plata pussala Krimas austrumos, Ukrainā.

Skatīt Melnā jūra un Kerčas pussala

Kijivas Krievzeme

Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.

Skatīt Melnā jūra un Kijivas Krievzeme

Kilijas atteka

Kilijas atteka ir 104 kilometrus gara Donavas deltas galvenā atteka, Rumānijas—Ukrainas robežupe.

Skatīt Melnā jūra un Kilijas atteka

Kinburna pussala

Kinburna pussala ir ap gara un 4 līdz plata zema pussala Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainā.

Skatīt Melnā jūra un Kinburna pussala

Kinburna strēle

Kinburna strēle ir gara šaura smilšu strēle Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainā.

Skatīt Melnā jūra un Kinburna strēle

Klimats

ASV). Klimats ir noteiktai vietai vai teritorijai raksturīgs ilggadējs laikapstākļu režīms.

Skatīt Melnā jūra un Klimats

Kobuleti

Kobuleti ir pilsēta Gruzijā, Adžārijas autonomajā republikā, Kobuleti municipalitātes centrs.

Skatīt Melnā jūra un Kobuleti

Kolhīdas zemiene

Kolhīdas zemiene ir aluviāls līdzenums Gruzijas rietumos, Rioni upes lejtecē.

Skatīt Melnā jūra un Kolhīdas zemiene

Konstanca (Rumānija)

Konstanca ir pilsēta Rumānijas dienvidaustrumos pie Melnās jūras.

Skatīt Melnā jūra un Konstanca (Rumānija)

Korolisckali

250px Korolisckali ir upe Gruzijā, Melnās jūras austrumu krastā, netālu no Batumi.

Skatīt Melnā jūra un Korolisckali

Krasnaja Poļana

Krasnaja Poļana ir pilsētciemats Krievijas Krasnodaras novadā.

Skatīt Melnā jūra un Krasnaja Poļana

Krasnodaras novads

Krasnodaras novads, neoficiāli arī Kubaņa (Кубань), ir viens no Krievijas Federācijas novadiem.

Skatīt Melnā jūra un Krasnodaras novads

Krālīku Snežnīks

Krālīku Snežnīks jeb Klodzko Sņežņiks ir kalns, Sudetu Snežnīku masīva augstākā virsotne (1424 metri virs jūras līmeņa) uz Čehijas un Polijas robežas.

Skatīt Melnā jūra un Krālīku Snežnīks

Kreisera "Moskva" nogremdēšana

Krievijas Jūras spēku Melnās jūras flotes flagmanis, raķešu kreiseris "Moskva" nogrima 2022.

Skatīt Melnā jūra un Kreisera "Moskva" nogremdēšana

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Skatīt Melnā jūra un Krievija

Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija

Karadarbības gaita. 2022.

Skatīt Melnā jūra un Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija

Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes

Krievijas 2022.

Skatīt Melnā jūra un Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Skatīt Melnā jūra un Krievijas Impērija

Krievijas vēsture

Krievijas vēsture ietver vairāk kā tūkstoš gadu ilgu krievu valsts attīstību no viduslaiku Rurika dinastijas kņazu valstu savienības cauri Krievijas caristes nestabilitātes periodam līdz Krievijas Impērijas izveidei 18.

Skatīt Melnā jūra un Krievijas vēsture

Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte

Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte ir Krievijas un Ukrainas kara militāro operāciju zona, kas ietver Ukrainas dienvidu daļu.

Skatīt Melnā jūra un Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte

Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792)

Krievu—austriešu—turku kara (1787—1792) pamatā bija Osmaņu impērijas mēģinājums atgūt iepriekšējā krievu—turku karā (1768—1774) Krievijas Impērijai pazaudētās teritorijas.

Skatīt Melnā jūra un Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792)

Krievu—turku karš (1686—1700)

Krievu-turku karš (1686—1700) bija Eiropas valstu kopēji centieni mazināt Osmaņu impērijas ietekmi.

Skatīt Melnā jūra un Krievu—turku karš (1686—1700)

Krievu—turku karš (1735—1739)

Krievu-turku karš (1735—1739) norisinājās starp Krievijas Impēriju un Osmaņu impēriju.

Skatīt Melnā jūra un Krievu—turku karš (1735—1739)

Krima

Krima ir pussala Melnās jūras ziemeļu piekrastē Ukrainas dienvidos.

Skatīt Melnā jūra un Krima

Krimas Autonomā Republika

Krimas Autonomā Republika ir autonoma republika Ukrainas dienvidos, Krimas pussalā.

Skatīt Melnā jūra un Krimas Autonomā Republika

Krimas hanistes aneksija

Feodosijā Krimas hanistes aneksija bija 1783.

Skatīt Melnā jūra un Krimas hanistes aneksija

Krimas karš

Krimas karš (1853—1856) risinājās starp Krievijas Impēriju un sabiedrotajiem: Franciju, Lielbritāniju, Sardīniju un Osmaņu impēriju.

Skatīt Melnā jūra un Krimas karš

Krimas platforma

Krimas platforma ir starptautisks Ukrainas starptautisko partneru konsultāciju un darbību koordinēšanas formāts, lai novērstu Krievijas Federācijas veikto Krimas okupāciju 2014.

Skatīt Melnā jūra un Krimas platforma

Krimas Republika

Krimas Republika ir Krievijas—Ukrainas kara laikā anektēta Ukrainas daļa Krimas pussalā.

Skatīt Melnā jūra un Krimas Republika

Krimas tatāri

Krimas tatāri ir viena no tjurku tautām, Krimas pamatiedzīvotāji.

Skatīt Melnā jūra un Krimas tatāri

Krimlas ūdenskritumi

Apakšējā Krimlas ūdenskritumu daļa Krimlas ūdenskritumi, kuru kopējais augstums ir 380—385 metri, ir augstākais ūdenskritums Austrijā.

Skatīt Melnā jūra un Krimlas ūdenskritumi

Kristietība Ukrainā

Ļvivā Kristietība Ukrainā ir visizplatītākā reliģija Ukrainā.

Skatīt Melnā jūra un Kristietība Ukrainā

Kruīza prāmis

Sanktpēterburgu Kruīza prāmis ir kuģis, kurš apvieno kruīza kuģa un ROPAX prāmja īpašības.

Skatīt Melnā jūra un Kruīza prāmis

Kučuk-Kainardžas līgums

Kabardija un Hersona) vai netiešā (Krimas haniste) Krievijas impērijas atkarībā Kučuk-Kainardžas līgums parakstīts 1774.

Skatīt Melnā jūra un Kučuk-Kainardžas līgums

Kubaņa

Kubaņa ir upe Krievijā, viena no Azovas jūras galvenajām pietekām.

Skatīt Melnā jūra un Kubaņa

Kumacejvēži

Kumacejvēži (lat. Cumacea) ir augstāko vēžu perakarīdu virskārtas kārta.

Skatīt Melnā jūra un Kumacejvēži

Labinska

Labinska ir pilsēta Krasnodaras novadā, Krievijā.

Skatīt Melnā jūra un Labinska

Lajošs I Lielais

Lajošs I, Ungārijas Ludviks (dzimis, miris) bija Ungārijas (1342—1382) un Polijas (1370-1382) karalis no Anžū dinastijas.

Skatīt Melnā jūra un Lajošs I Lielais

Lakonijas līcis

Lakonijas līča satelītattēls Lakonijas līcis, arī Lakoniks, ir visvairāk uz dienvidiem esošais Peloponēsas pussalas, kā arī kontinentālās Grieķijas un Eiropas līcis.

Skatīt Melnā jūra un Lakonijas līcis

Latvijas Futbola federācija

Latvijas Futbola federācija (LFF) ir galvenā par futbolu atbildīgā organizācija Latvijā.

Skatīt Melnā jūra un Latvijas Futbola federācija

Latvijas vēsture

Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.

Skatīt Melnā jūra un Latvijas vēsture

Latvijas vēstures hronoloģija

Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.

Skatīt Melnā jūra un Latvijas vēstures hronoloģija

Laukirbe

Laukirbe (Perdix perdix) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kas pieder laukirbju ģintij (Perdix).

Skatīt Melnā jūra un Laukirbe

Lībija

Lībija, oficiāli Lībijas Valsts (‏ادولة ليبيا ‎‎) ir valsts Ziemeļāfrikā.

Skatīt Melnā jūra un Lībija

Lenines rajons

Lenines rajons ir Krimas Autonomās Republikas administratīvā iedalījuma vienība Ukrainā.

Skatīt Melnā jūra un Lenines rajons

Leonīds Āriņš

Leonīds Āriņš (dzimis, miris) bija latviešu gleznotājs.

Skatīt Melnā jūra un Leonīds Āriņš

Lielais Kaukāzs

Lielais Kaukāzs ir lielākā un augstākā kalnu sistēma Kaukāza kalnu masīvā uz Āzijas un Eiropas robežas starp Melno jūru un Kaspijas jūru.

Skatīt Melnā jūra un Lielais Kaukāzs

Lielais Lībijas ūdensvads

Ūdensvada shēma uz 20 dināru banknotes Lielais Lībijas ūdensvads jeb Dižā mākslīgā upe (النهر الصناعي العظيم) ir pēc pulkveža Kadāfi iniciatīvas tapis gigantisks ūdensvadu un sūkņu staciju komplekss Lībijā — vairāk nekā 2000 km garš centrālais ūdensvads, kas kopā ar atzariem pārsniedz vairāk nekā 13 000 km — kas pārklāj lielāko daļu valsts, apgādājot ar 6 500 000 m³ saldūdens dienā visas lielākās apdzīvotās vietas valstī.

Skatīt Melnā jūra un Lielais Lībijas ūdensvads

Lielgalvis (putns)

Lielgalvis (Netta rufina) ir pīļu dzimtas (Anatidae) nirējpīle, kas galvenokārt ligzdo Vidusāzijā un nelielā skaitā Eiropas dienvidos.

Skatīt Melnā jūra un Lielgalvis (putns)

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Skatīt Melnā jūra un Lietuva

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Skatīt Melnā jūra un Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas vēsture

Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.

Skatīt Melnā jūra un Lietuvas vēsture

Lihas grēda

Lihas grēda vai Surami grēda ir kalnu grēda Kaukāza kalnos, vienīgā nepārtrauktā Melnās jūras un Kaspijas jūras baseinus atdalošā ūdensšķirtne, kas savieno Lielo Kaukāzu ar Mazo Kaukāzu.

Skatīt Melnā jūra un Lihas grēda

Maija Bice

Maija Bice (1939—2008) bija latviešu dendroloģe, dārzkope, augu introdukcijas speciāliste.

Skatīt Melnā jūra un Maija Bice

Makreles

Makreles jeb skumbrijas (Scomber) ir makreļu dzimtas (Scombridae) makreļveidīgo zivju ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Skatīt Melnā jūra un Makreles

Mamajs

Kuļikovas kaujā 1380. gadā (17. gadsimta miniatūra) Mamajs (ﻣﺎﻣﺎﻲ‎,, ap 1335—1380) bija Zelta Ordas emīrs, kurš iekšējo karu laikā no 1361.

Skatīt Melnā jūra un Mamajs

Mameluks

Mameluks (arī memluks vai mameļuks, arābu valodā: مملوك, "valdījumā esošs"), kareivis, vergs, kas pārgājis islāmā un kalpo musulmaņu kalifam vai ajubīdu sultānam.

Skatīt Melnā jūra un Mameluks

Mandras ezers

Mandras ezers jeb Mandras ūdenskrātuve ir mākslīga ūdenskrātuve Bulgārijas austrumos, Melnās jūras piekrastē, uz dienvidiem no Burgasas centra.

Skatīt Melnā jūra un Mandras ezers

Marmora jūra

Marmora jūra ir maza jūra starp Melno jūru un Egejas jūru.

Skatīt Melnā jūra un Marmora jūra

Mazais jūrasgrundulis

Mazais jūrasgrundulis (Pomatoschistus minutus) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivju sugām.

Skatīt Melnā jūra un Mazais jūrasgrundulis

Mazais Kaukāzs

Mazais Kaukāzs ir otra galvenā kalnu sistēma Kaukāza kalnu masīvā.

Skatīt Melnā jūra un Mazais Kaukāzs

Mazā gaura

Mazā gaura (Mergellus albellus) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Skatīt Melnā jūra un Mazā gaura

Mazā zoss

Mazā zoss (Anser erythropus) ir neliela auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo galvenokārt Āzijas ziemeļos, bet nelielā skaitā tā ligzdo arī Eiropā.

Skatīt Melnā jūra un Mazā zoss

Mājas strazds

Mājas strazds (Sturnus vulgaris) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) zvirbuļveidīgais dziedātājputns.

Skatīt Melnā jūra un Mājas strazds

Meža pūce

Meža pūce (Strix aluco) ir vidēja izmēra naktsaktīva pūce, kas sastopama lielākajā daļā Eirāzijas un ir visbiežāk sastopamā pūču suga Latvijā.

Skatīt Melnā jūra un Meža pūce

Mežonīgais Lauks

Mežonīgā Lauka teritorija mūsdienu Ukrainas kartē. Gijoma de Boplāna kartē Mežonīgais Lauks ir vēsturisks apzīmējums mazapdzīvotajai Pontas stepes daļai ziemeļos no Melnās un Azovas jūras.

Skatīt Melnā jūra un Mežonīgais Lauks

Medūzas

Medūzas (Medusozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) apakštips, kas apvieno 4 klases: hidrozojus (Hydrozoa) ar 3000—3500 sugām, kubomedūzas (Cubozoa) ar apmēram 20 sugām, scifozojus (Scyphozoa) ar vairāk kā 200 sugām un stauromedūzas (Staurozoa) ar apmēram 50 sugām.

Skatīt Melnā jūra un Medūzas

Megrelija-Augšsvanetija

Megrelija-Augšsvanetija ir viena no Gruzijas mharēm.

Skatīt Melnā jūra un Megrelija-Augšsvanetija

Mehmeds II

Mehmeds II (osmaņu turku valodā: محمد ثانى) arī Sultāns Mehmeds Iekarotājs (osmaņu turku: الفاتح, iekarotājs) (dzimis, miris) bija Osmaņu impērijas sultāns (1444-1446 un 1451-1481).

Skatīt Melnā jūra un Mehmeds II

Melnais jūrasgrundulis

Melnais jūrasgrundulis jeb melnā gobija (Gobius niger) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivju sugām.

Skatīt Melnā jūra un Melnais jūrasgrundulis

Melnā nāve

Melnā nāve, reizēm arī melnais mēris, bija pandēmija Eirāzijā un Ziemeļāfrikā 14. gadsimta vidū.

Skatīt Melnā jūra un Melnā nāve

Melnās jūras guberņa

Melnās jūras guberņas karte, 1913. gads Melnās jūras guberņa bija Krievijas Impērijas administratīvi teritoriāla vienība, kas pastāvēja 1896–1918.

Skatīt Melnā jūra un Melnās jūras guberņa

Melngalvas stērste

Melngalvas stērste (Emberiza melanocephala) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Eiropas dienvidaustrumos un Āzijas rietumos.

Skatīt Melnā jūra un Melngalvas stērste

Melnkakla gārgale

Melnkakla gārgale (Gavia arctica) ir gārgaļu dzimtas (Gaviidae) migrējošs ūdens putns, kuram ir divas pasugas.

Skatīt Melnā jūra un Melnkakla gārgale

Merlangs

Merlangs (Merlangius merlangus) ir mencu dzimtas (Gadidae) jūras zivs, kas ir vienīgā suga merlangu ģintī (Merlangius).

Skatīt Melnā jūra un Merlangs

Meshetas grēda

Meshetas grēda, arī Adžārijas—Imeretijas grēda un Meshetijas grēda, ir kalnu grēda Kaukāza kalnu sistēmā, viena no galvenajām Mazā Kaukāza grēdām.

Skatīt Melnā jūra un Meshetas grēda

Mihails Lazarevs

Mihails Lazarevs (dzimis Vladimirā, miris Vīnē, apglabāts Sevastopolē) bija Krievijas flotes virsnieks, ceļotājs, viens no Antarktīdas pirmatklājējiem.

Skatīt Melnā jūra un Mihails Lazarevs

Mikolajiva

Mikolajiva jeb iepriekš Nikolajeva ir pilsēta Ukrainas dienvidos, Mikolajivas apgabala administratīvais centrs.

Skatīt Melnā jūra un Mikolajiva

Mikolajivas apgabala novadpētniecības muzejs

Olbijas Agrākā muzeja ēka Skitu akmens sieviešu tēli pie vecās muzeja ēkas Muzeja ekspozīcija 2022. gada februārī Apgabala bulgāriem veltīts stends Mikolajivas apgabala novadpētniecības muzejs, ir muzejs Mikolajivā, Ukrainā, kas veltīts Mikolajivas apgabala vēsturei.

Skatīt Melnā jūra un Mikolajivas apgabala novadpētniecības muzejs

Mikolajivas apgabals

Mikolajivas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidos, Melnās jūras krastā.

Skatīt Melnā jūra un Mikolajivas apgabals

Moldāvija

Moldāvija ir vēsturisks reģions, kas atrodas starp Karpatu kalniem un Dņestras upi.

Skatīt Melnā jūra un Moldāvija

Moldova

Moldova, oficiāli Moldovas Republika, ir valsts Austrumeiropā.

Skatīt Melnā jūra un Moldova

Mutludere

Mutludere jeb Rezovska ir 112 kilometrus gara Melnās jūras pieteka Turcijā un Bulgārijā.

Skatīt Melnā jūra un Mutludere

Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļa

Denrofloras nodaļa ir Nacionālā botāniskā dārza struktūrvienība, kurā tiek pētīta kokaugu sistemātika, ekoloģija un fizioloģija, veidota un uzturētas Botāniskā dārza kokaugu un Latvijas savvaļas floras kolekcijas.

Skatīt Melnā jūra un Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļa

Nadija Dorofejeva

Nadija Dorofejeva (ukraiņu: Надія Володимирівна Дорофєєва; dzimusi 1990. gada 21. aprīlī), profesionāli pazīstama arī kā DOROFEEVA, ir ukraiņu dziedātāja, komponiste, dizainere, video blogere un aktrise.

Skatīt Melnā jūra un Nadija Dorofejeva

Neolīta revolūcija

Neolīta revolūcija parasti tiek saistīta ar pastāvīgu apmetņu ierīkošanu un zemkopības apgūšanu.

Skatīt Melnā jūra un Neolīta revolūcija

Nerodimka (upe)

Nerodimka ir upe Kosovas Nerodimljes reģionā, 41 km gara Lepenacas upes kreisā pieteka.

Skatīt Melnā jūra un Nerodimka (upe)

Nesebara

Nesebara ir sena pilsēta Bulgārijas austrumos pie Melnās jūras.

Skatīt Melnā jūra un Nesebara

Niedru stērste

Niedru stērste (Emberiza schoeniclus) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.

Skatīt Melnā jūra un Niedru stērste

Nikolajs I Romanovs

Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Skatīt Melnā jūra un Nikolajs I Romanovs

Nikolajs Kuzņecovs

Nikolajs Kuzņecovs (krievu: Николай Герасимович Кузнецов) bija Padomju Savienības Flotes admirālis, vairākkārtējs PSRS Jūras kara flotes vadītājs, Padomju Savienības Varonis, PSKP CK loceklis, PSRS Augstākās Padomes otrā un ceturtā sasaukuma deputāts.

Skatīt Melnā jūra un Nikolajs Kuzņecovs

Novorosijskas jūras osta

Novorosijskas jūras osta (krievu: Новороссийский морской порт) ir viena no lielākajām Melnās jūras ostām un lielākā osta Krievijā.

Skatīt Melnā jūra un Novorosijskas jūras osta

Očakiva

Očakiva ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas dienvidos, Mikolajivas apgabalā.

Skatīt Melnā jūra un Očakiva

Očamčira

Očamčira vai Očamčire ir pilsēta pašpasludinātajā Abhāzijas Republikā, de iure Gruzijas Abhāzijas Autonomajā Republikā.

Skatīt Melnā jūra un Očamčira

Odesa

Odesa ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos pie Melnās jūras, apgabala centrs.

Skatīt Melnā jūra un Odesa

Odesas apgabals

Odesas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidrietumos, Melnās jūras krastā.

Skatīt Melnā jūra un Odesas apgabals

Odesas kinostudija

Odesas kinostudija ir Ukrainas, agrāk padomju kinostudija Odesā, viena no pirmajām kinostudijām Krievijas Impērijā un Padomju Savienībā.

Skatīt Melnā jūra un Odesas kinostudija

Ofiūras

Ofiūras (Ophiuroidea) jeb čūskastes ir adatādaiņu tipa bentisko jūras dzīvnieku klase.

Skatīt Melnā jūra un Ofiūras

Oginska kanāls

Oginska kanāls ir kanāls Baltkrievijā, kas savieno Jasjeļdas upi (Pripetes baseins) un Ščaras upi (Nemunas baseins), tādējādi savienojot Baltijas un Melnās jūras baseinus.

Skatīt Melnā jūra un Oginska kanāls

Olbija (Pontijas)

Olbija pie Melnās jūras jeb Pontijas Olbija bija sengrieķu kolonija tagadējās Ukrainas teritorijā, kuru 6.

Skatīt Melnā jūra un Olbija (Pontijas)

Oleksijs Nejižpapa

Oleksijs Nejižpapa (dzimis 1975. gada 9. oktobrī Sevastopolē) ir ukraiņu kara flotes virsnieks, viceadmirālis, Ukrainas Bruņoto spēku Jūras spēku komandieris.

Skatīt Melnā jūra un Oleksijs Nejižpapa

Osmaņu dinastija

Mehmedam V. Osmaņu dinastija (arī Osmaņu impēriskais nams) bija Osmaņu impērijas valdnieki no 1281.

Skatīt Melnā jūra un Osmaņu dinastija

Osmaņu impērijas flote

Osmaņu galera, 15. gadsimta miniatūra.‎ Osmaņu flote bija lielākie jūras spēki Vidusjūrā, Melnajā jūrā, Sarkanajā jūrā, Persijas jūras līcī un Indijas okeānā.

Skatīt Melnā jūra un Osmaņu impērijas flote

Osmaņu impērijas kultūra

Osmaņu impērijas kultūra veidojās pakāpeniski, turkiem iekarojot ne-osmaņu tautas un, absorbējot šo tautu kultūru.

Skatīt Melnā jūra un Osmaņu impērijas kultūra

Osmaņu impērijas pārvaldīto teritoriju saraksts

Osmaņu impērija (1683). Osmaņu impērija nopietni apdraudēja Eiropas lielvaras ar nepārtrauktu tuvošanos cauri Balkāniem līdz pat 1683.

Skatīt Melnā jūra un Osmaņu impērijas pārvaldīto teritoriju saraksts

Osmaņu impērijas stagnācija

Osmaņu impērijas stagnācija (1683-1827) ir laika posms, kura sākumā impērija aptvēra lielāko teritoriju vēsturē.

Skatīt Melnā jūra un Osmaņu impērijas stagnācija

Osmaņu impērijas uzplaukums

Osmaņu impērijas uzplaukums (1299. — 1453.) bija laika posms Osmaņu impērijas vēsturē, kad impērija sāka veidoties, tika iekarota Konstantinopole un nostiprināti valsts pamati tālākai izaugsmei.

Skatīt Melnā jūra un Osmaņu impērijas uzplaukums

Ostgoti

Romas impērija Ostgoti (— "austrumgoti"), zināmi arī kā greitungi (Greutungen), bija ģermāņu cilts.

Skatīt Melnā jūra un Ostgoti

Ovidijs

Pūblijs Ovidijs Nāsons (dzimis 43. gada p.m.ē. 20. martā, miris 17. gadā) bija romiešu dzejnieks.

Skatīt Melnā jūra un Ovidijs

Padomju republikas

Odesas padomju republika (dzeltenā), Doneckas - Krivojrogas padomju republika (sarkanā) un Taurīdas Sociālistiskā Padomju Republika (zaļā) 1918. gada sākumā Ungārijas (tumši sarkanā), Slovākijas (sarkanā) padomju republikas agrākās Ungārijas Karalistes robežās (Rumānijas ieņemtā teritorija iezīmēta brūnā krāsā, Francijas un Serbijas ieņemtā teritorija zilā krāsā) Bavārijas padomju republika (sarkanā) Vācijas Impērijas (melnā) robežās Ķīnas Republikas teritorijā (ar bultām parādīts Mao vadītās armijas "Ilgais maršs").

Skatīt Melnā jūra un Padomju republikas

Palearktika

Palearktikas teritorija Palearktika jeb Paleoarktika ir lielākā no astoņām Zemes bioģeogrāfiskajām valstībām jeb apgabaliem.

Skatīt Melnā jūra un Palearktika

Palede

Palede jeb lapreņģe, arī skalla (Alosa fallax) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) anadroma zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu piekrastēs no Islandes dienviediem, Britu salām un Norvēģijas dienvidiem līdz Ziemeļāfrikai, Vidusjūru un Melno jūru ieskaitot.

Skatīt Melnā jūra un Palede

Palieņu ķauķis

Palieņu ķauķis jeb palsais ķauķis (Acrocephalus agricola) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.

Skatīt Melnā jūra un Palieņu ķauķis

Panteras pozīcija

Panteras pozīcija un Votana pozīcija (robotā sarkanā līnija) ar frontes līniju (sarkanā nepārtrauktā) 1943. gada otrajā pusē (kauja par Dņepru) Votana pozīcijas pārraušana 1943./1944. gada ziemā ("Dņepras-Karpatu operācija") Panteras pozīcijas pārraušana 1944.

Skatīt Melnā jūra un Panteras pozīcija

Parastais delfīns

Parastais delfīns (Delphinus delphis) ir delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs, kas dzīvo tropu un siltajos mērenās joslas ūdeņos Atlantijas un Klusajā okeānā, kā arī nelielā skaitā Indijas okeānā.

Skatīt Melnā jūra un Parastais delfīns

Parastā aktīnija

Parastā aktīnija jeb zirga aktinija (Actinia equina) ir klasisks jūras anemoņu pārstāvis ar plašu izplatības areālu.

Skatīt Melnā jūra un Parastā aktīnija

Parastie delfīni

Parastie delfīni (Delphinus) ir viena no delfīnu dzimtas (Delphinidae) ģintīm, kas saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas delfīnu sugas.

Skatīt Melnā jūra un Parastie delfīni

Pasaules garākās upes

Šeit ir uzskaitītas visas upes vai upju sistēmas, kuru garums ir vairāk nekā 1000 km.

Skatīt Melnā jūra un Pasaules garākās upes

Pasaules okeāni un jūras

Pasaules okeāni un jūras kopā aizņem 71% no Zemes virsmas platības - 360 000 000 km².

Skatīt Melnā jūra un Pasaules okeāni un jūras

Pavīķe

Pavīķe jeb strauta pavīķe (Alburnoides bipunctatus) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Centrālāzijā.

Skatīt Melnā jūra un Pavīķe

Pļavas ķirzaka

Pļavas ķirzaka (Lacerta vivipara) ir ķirzaku ģints rāpulis.

Skatīt Melnā jūra un Pļavas ķirzaka

Pēckara staļinisms

Staļins, 1945 Pēckara staļinisms apzīmē PSRS un pasaules vēstures posmu no 1945.

Skatīt Melnā jūra un Pēckara staļinisms

Peļkājīte

Peļkājīte (Prunella modularis) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijas rietumdaļā un Ziemeļāfrikā.

Skatīt Melnā jūra un Peļkājīte

Pelēkā pīle

Pelēkā pīle (Anas strepera) ir vidēja auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas).

Skatīt Melnā jūra un Pelēkā pīle

Peneroplis planatus

Peneroplis planatus ir bentisku foraminiferu suga peneroplīdu dzimtā.

Skatīt Melnā jūra un Peneroplis planatus

Perekopa zemesšaurums

Perekopa zemesšaurums attēlā iezīmēts ar sarkano līniju. Pa labi Sivašs, bet pa kreisi Karkinitas līcis. Apakšā Krimas pussalas ziemeļu daļa. Zilā līnija ir Ziemeļkrimas kanāls Perekopa zemesšaurums jeb vienkārši Perekops ir zemesšaurums Ukrainā, kas savieno Krimas pussalu ar kontinentu.

Skatīt Melnā jūra un Perekopa zemesšaurums

Picunda

Picunda vai Bičvinta ir pilsēta pašpasludinātajā Abhāzijas Republikā, de iure pilsētciemats Gruzijas Abhāzijas Autonomajā Republikā.

Skatīt Melnā jūra un Picunda

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Skatīt Melnā jūra un Pirmais pasaules karš

Pirmā pasaules kara Austrumu fronte

Pirmā pasaules kara Austrumu fronte 1917. gadā Pirmā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Pirmā pasaules kara (1914—1918) karadarbības teātriem, kurā Vācijas Impērija, Austroungārija un Bulgārijas Karaliste (no 1916), kas pārstāvēja Centrālās lielvalstis, cīnījās pret Krievijas Impēriju un Rumānijas Karalisti (no 1916), kas piederēja Antantei.

Skatīt Melnā jūra un Pirmā pasaules kara Austrumu fronte

Plaudis

Plaudis (Abramis brama) saskaņā ar jaunākajiem datiem ir vienīgā plaužu ģints (Abramis) zivju suga.

Skatīt Melnā jūra un Plaudis

Plēkšņu kvieši

Plēkšņu kvieši jeb speltas kvieši (Triticum spelta; Triticum dicoccum) ir kviešu suga, kas tiek audzēta jau aptuveni 5000 gadus.

Skatīt Melnā jūra un Plēkšņu kvieši

Pleckāji

Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.

Skatīt Melnā jūra un Pleckāji

Polijas Karaliste (1385—1569)

Polijas Karaliste (1385—1569) izveidojās pēc 1385.

Skatīt Melnā jūra un Polijas Karaliste (1385—1569)

Pomorijes ezers

Pomorijes ezers ir sālsezers Bulgārijas austrumos, Melnās jūras piekrastē, starp Nesebaru un Burgasu.

Skatīt Melnā jūra un Pomorijes ezers

Ponta

Ponta Ponta (grieķu: Πόντος, latīņu: Pontus) bija hellēniska valsts (302. p.m.ē. - 66. p.m.ē. (64.)) Mazāzijas ziemeļaustrumos pie Melnās jūras (Ponta) mūsdienu Turcijas teritorijā.

Skatīt Melnā jūra un Ponta

Pontijas kalni

Pontijas kalni vai Ziemeļanatolijas kalni ir kalnu sistēma Turcijas ziemeļaustrumos.

Skatīt Melnā jūra un Pontijas kalni

Poti

Poti ir ostas pilsēta Gruzijas rietumos, Melnās jūras krastā, Megrelijas-Augšsvanetijas mhares administratīvais centrs.

Skatīt Melnā jūra un Poti

Pudeļdeguna delfīns

Pudeļdeguna delfīns jeb afalīna (Tursiops truncatus) ir delfīnu dzimtas (Delphinidae) jūras zīdītājs, kas mājo siltajos mērenās joslas un tropiskajos ūdeņos Atlantijas un Klusajā okeānā, izvairoties no aukstajiem polārajiem ūdeņiem.

Skatīt Melnā jūra un Pudeļdeguna delfīns

Putina pils

  " Putina pils " ir pils komplekss, kas atrodas Melnās jūras piekrastē netālu no Gelendžikas, Krasnodaras apgabalā, Krievijā.

Skatīt Melnā jūra un Putina pils

Raudas

Raudas, raudu ģints (Rutilus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas sugas, no kurām vislabāk zināmā suga ir parastā rauda.

Skatīt Melnā jūra un Raudas

Razims

Razims (arī Razelms;, Razelm) ir ezers un arī ezeru grupa Rumānijā, dienvidos no Donavas deltas.

Skatīt Melnā jūra un Razims

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Skatīt Melnā jūra un Rīga

Rīgas klimats

Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir Atlantijas okeāna mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu ciklonisko darbību, tādēļ bieži ir nokrišņi un apmācies laiks.

Skatīt Melnā jūra un Rīgas klimats

Reina

Reina ir upe Eiropā, Vācijas lielākā upe.

Skatīt Melnā jūra un Reina

Ricas ezers

Ricas ezers, arī Rica ezers un Lielais Ricas ezers ir ezers Kaukāza kalnos, Gruzijas teritorijā, Abhāzijas ziemeļrietumu daļā.

Skatīt Melnā jūra un Ricas ezers

Rioni

Rioni ir upe Gruzijā, viena no Kaukāza galvenajām upēm.

Skatīt Melnā jūra un Rioni

Rivjēra

Rivjēra (franču un; no itāļu riva vai franču rive — ‘krasts’) ir Ligūrijas jūras piekrastes rajons Francijas dienvidaustrumos un Itālijas ziemeļrietumos.

Skatīt Melnā jūra un Rivjēra

Romas impērija

Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.

Skatīt Melnā jūra un Romas impērija

Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)

Romiešu pierobežas nocietinājumi ir UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļauts objekts, kas sastāv no 3 romiešu pierobežas nocietinājumu jeb limes atliekām, kas bija paredzēti Romas impērijas ārējo robežu aizsardzībai.

Skatīt Melnā jūra un Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)

Ropotamo

Ropotamo ir 48 kilometrus gara Melnās jūras pieteka Bulgārijas dienvidaustrumos, Burgasas apgabalā.

Skatīt Melnā jūra un Ropotamo

Rosejka

Rosejka ir ciemats Odesas apgabalā, Ukrainā.

Skatīt Melnā jūra un Rosejka

Rostova pie Donas

Rostova pie Donas ir pilsēta Krievijas Federācijas Eiropas daļas dienvidos, netālu no Donas ietekas Azovas jūrā un Ukrainas robežas.

Skatīt Melnā jūra un Rostova pie Donas

Rostovas rezervāts

Rostovas rezervāts ir biosfēras rezervāts Krievijas Eiropas daļas dienvidos, administratīvi atrodas Krievijas Federācijas Dienvidu federālā apgabala Rostovas apgabala dienvidaustrumos Orlovskas un Remontņenskas rajonu teritorijā.

Skatīt Melnā jūra un Rostovas rezervāts

Rudulis

Rudulis (Scardinius erythropthalmus) ir plaši izplatīta sapalu dzimtas (Leuciscidae) bentiskā un pelaģiskā saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā.

Skatīt Melnā jūra un Rudulis

Rumas sultanāts

Rumas sultanāts (al-Salājiqa al-Rūm, Saljūqiyān-e Rūm) bija turku seldžuku sultanāts, kas pastāvēja no 1077.

Skatīt Melnā jūra un Rumas sultanāts

Rumānija

Rumānija ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos.

Skatīt Melnā jūra un Rumānija

Rumēlijas cietoksnis

Izgaismots Rumēlijas cietoknis naktī. Rumēlijas cietoksnis (turku: Rumelihisarı) atrodas Stambulā, Turcijā, Bosfora šauruma Eiropas pusē, un tā vārdā nosaukts mikrorajons Bebekas ziemeļu pusē (Bešiktašas rajonā).

Skatīt Melnā jūra un Rumēlijas cietoksnis

Sadove

Sadove, Ukraina Sadove ir ciems Odesas apgabala Bilhorodas-Dņistrovskas rajonā, Ukrainā 13,4 km attālumā no Bilhorodas-Dņistrovskas.

Skatīt Melnā jūra un Sadove

Saki

Saki (ukraiņu un) vai Saka ir kūrortpilsēta Ukrainā, Krimas pussalas rietumos.

Skatīt Melnā jūra un Saki

Salate

Salate jeb meža vimba (Leuciscus aspius) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā, Rietumāzijā un Centrālāzijā.

Skatīt Melnā jūra un Salate

Sams

Sams jeb Eiropas sams (Silurus glanis) ir liela samveidīgā (Siluriformes) zivs, kas pieder samu dzimtai (Siluridae).

Skatīt Melnā jūra un Sams

Samsuna

Samsuna ir pilsēta Turcijas ziemeļos, Melnās jūras krastā.

Skatīt Melnā jūra un Samsuna

Sapals

Sapals (Squalius cephalus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā.

Skatīt Melnā jūra un Sapals

Sarijeras rajons

Sarijera (turku: Sarıyer) ir Stambulas ila un pilsētas Eiropas daļas rajons pie Melnās jūras.

Skatīt Melnā jūra un Sarijeras rajons

Sarkanā klija

Sarkanā klija (Milvus milvus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas ir endēma Palearktikas rietumu daļai un galvenokārt sastopams Eiropā.

Skatīt Melnā jūra un Sarkanā klija

Sarkankakla zoss

Sarkankakla zoss (Branta ruficollis) ir Eirāzijas ziemeļos ligzdojoša zosu suga, kas reti, bet regulāri sastopama arī Latvijā migrējošo zosu baros.

Skatīt Melnā jūra un Sarkankakla zoss

Sarmati

Melnās jūras daļa (PONTI EVXINI PARS) ar tajās ieplūstošajām upēm. Tagadējās Baltkrievijas teritorija apzīmēta kā Eiropas Sarmatija. Sarmati bija sena klejotāju tauta, kura runājusi indoirāņu valodā.

Skatīt Melnā jūra un Sarmati

Sarmatijas jūra

Sarmatijas jūra bija jūra, kas pastāvēja pirms 14—10 miljoniem gadu.

Skatīt Melnā jūra un Sarmatijas jūra

Sārtais strazds

Sārtais strazds (Pastor roseus) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga sārto strazdu ģintī (Pastor).

Skatīt Melnā jūra un Sārtais strazds

Sārtgalvītis

Sārtgalvītis (Regulus ignicapilla) ir neliela auguma krāšņgalvīšu dzimtas (Regulidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas rietumu, dienvidu un centrālajā daļā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā.

Skatīt Melnā jūra un Sārtgalvītis

Scifozoji

Scifozoji (Scyphozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu tipa (Cnidaria) klase, kas pieder pie medūzu apakštipa (Medusozoa).

Skatīt Melnā jūra un Scifozoji

Senā Grieķija

Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.

Skatīt Melnā jūra un Senā Grieķija

Sengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā ietverti Sengrieķu mitoloģijas tēli un mīti.

Skatīt Melnā jūra un Sengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījums

Senlatvijas tautu kristianizēšana

Alegorija par Livonijas kristianizēšanu (1791. gada ilustrācija). R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu karavīri (1791. gada ilustrācija). Senlatvijas tautu kristianizēšana aptver laika posmu no 9. gadsimta vikingu sirojumiem Kursā līdz Zemgales pakļaušanai Livonijas krusta karu noslēgumā 1290.

Skatīt Melnā jūra un Senlatvijas tautu kristianizēšana

Septiņgadu karš

Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas Impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.

Skatīt Melnā jūra un Septiņgadu karš

Sevastopole

Sevastopole (ukraiņu un,,, Sevastoupoli) ir ostas pilsēta, kas izvietojusies Melnās jūras Kalamitas līča krastā Krimas pussalā.

Skatīt Melnā jūra un Sevastopole

Sevastopoles aplenkums (1941—1942)

Sevastopoles aplenkums, pazīstama arī kā Sevastopoles aizstāvēšana un kauja par Krimu (Оборо́на Севасто́поля и би́тва за Крым) jeb vienkārši kauja par Sevastopoli, bija kauja un aplenkums, kas norisinājās Otrā pasaules kara laikā Krimas pussalas teritorijā.

Skatīt Melnā jūra un Sevastopoles aplenkums (1941—1942)

Silistres ejālets

Silistres ejālets 1609. gadā Silistres ejālets (turku: Silistre Eyaleti) bija Osmaņu impērijas teritoriālā vienība, kas atradās Melnās jūras piekrastē un Donavas dienvidu daļā.

Skatīt Melnā jūra un Silistres ejālets

Sinopa

Sinopa, vēsturiski Sinope (Sinṓpē), ir pilsēta Turcijas ziemeļos, Sinopas ila administratīvais centrs.

Skatīt Melnā jūra un Sinopa

Sipunkuli

Sipunkuli (Sipuncula) (no latīņu val. siphunculus — stabulīte) ir jūras tārpveidīgu organismu tips.

Skatīt Melnā jūra un Sipunkuli

Sivašs

Sivašs (vai Гниле Море; — ‘dubļi’ vai Çürük Deñiz) ir limānu sistēma Azovas jūras rietumos Krimas piekrastē Ukrainā.

Skatīt Melnā jūra un Sivašs

Skadovska

Skadovska ir ostas pilsēta Ukrainas dienvidos Hersonas apgabalā, Skadovskas rajona centrs.

Skatīt Melnā jūra un Skadovska

Skiti

Skitu karavīrs Skiti šaurākajā nozīmē ir apzīmējums irāņu grupas valodā runājošām ciltīm, kas kopš 7.

Skatīt Melnā jūra un Skiti

Skitija

Skitija ap 100. gadu p.m.ē. grifiem (Erbstorfas karte, 13. gadsimta sākums). Skitija ((Skuthia)) ir vēsturisks nosaukums reģionam Melnās jūras un Kaspijas jūras ziemeļu stepēs, kuru laikā no 8.

Skatīt Melnā jūra un Skitija

Slančevbrjaga

Slančevbrjaga jeb Saulainais krasts (bulgāru: Слънчев бряг) ir lielākais piejūras kūrorts Bulgārijā starp Varnas (90 km) un Burgasas (36 km) pilsētām un ir daļa no Nesebaras pilsētas.

Skatīt Melnā jūra un Slančevbrjaga

Slāvi

Slāvu tautu izplatība Slāvi ir etnolingvistiska tautu grupa, kas mūsdienās galvenokārt apdzīvo Austrumeiropu, Dienvidaustrumeiropu, kā arī Āzijas ziemeļus un vidusdaļu un runā kādā no slāvu valodām.

Skatīt Melnā jūra un Slāvi

Smilšu jūrasgrunduļi

Smilšu jūrasgrunduļi (Neogobius) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) ģintīm, kas apvieno 4 dzelkņstarzivju sugas.

Skatīt Melnā jūra un Smilšu jūrasgrunduļi

Soči

Soči ir kūrortpilsēta Melnās jūras krastā, Krievijas Federācijas Krasnodaras novadā, 1700 kilometru attālumā no Krievijas galvaspilsētas Maskavas.

Skatīt Melnā jūra un Soči

Soču autodroms

Soču autodroms (krievu: Сочи Автодром), pazīstama arī kā Soču olimpiskā parka trase, ir viena no jaunākajām un modernākajām Pirmās Formulas trasēm, kurā kopš 2014. gada norisinās Krievijas ''Grand Prix'' izcīņa.

Skatīt Melnā jūra un Soču autodroms

Soču olimpiskais stadions

Soču olimpiskais stadions jeb Fisht olimpiskais stadions ir stadions Sočos, Krievijā.

Skatīt Melnā jūra un Soču olimpiskais stadions

Sofijas apgabals

Sofijas apgabals ir apgabals Bulgārijas rietumu daļā, nosaukts tā galvenās pilsētas — Sofijas — vārdā.

Skatīt Melnā jūra un Sofijas apgabals

Sopio Gvetadze

Sopio Gvetadze (dzimusi Tbilisi) ir Gruzijas starptautiskā lielmeistare šahā (2006).

Skatīt Melnā jūra un Sopio Gvetadze

Spāre (zivs)

Spāre (Ballerus ballerus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) saldūdens zivs, kas sastopama Centrāleiropā, Austrumeiropā un Skandināvijā.

Skatīt Melnā jūra un Spāre (zivs)

Spidiļķis

Spidiļķis jeb pempiņš (Rhodeus amarus) ir spidiļķu dzimtas (Acheilognathidae) saldūdens zivs, kas sastopama Eiropā un Rietumāzijā (Turcijā).

Skatīt Melnā jūra un Spidiļķis

Stambula

Stambula (vēsturiskie nosaukumi: Bizantija, Konstantinopole, Konstantīnija) pēc iedzīvotāju skaita ir lielākā pilsēta Eiropā (4. lielākā pilsēta pasaulē) un ir Turcijas kultūras un finanšu centrs.

Skatīt Melnā jūra un Stambula

Stambulas ils

Stambulas ils ir Turcijas ziemeļrietumu ils.

Skatīt Melnā jūra un Stambulas ils

Starpjūru konfederācija

Pilsudska pēc Pirmā pasaules kara izstrādātā ''Intermarium'' koncepcija stiepjas no Baltijas jūras ziemeļos līdz Vidusjūrai un Melnajai jūrai dienvidos. Pilsudska sākotnējais ''Intermarium'' plāns: atjaunota Polijas—Lietuvas ūnija. Starpjūru konfederācija (poļu: Międzymorze, latīņu: Intermarium) bija Juzefa Pilsudska pēc Pirmā pasaules kara iecerēts ģeopolitisks plāns, kura mērķis bija apvienot bijušās Polijas—Lietuvas kopvalsts zemes vienotā federatīvā valstī.

Skatīt Melnā jūra un Starpjūru konfederācija

Stebnika

Stebnika ir rajona nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabala Drohobičas pilsētas pašvaldībā.

Skatīt Melnā jūra un Stebnika

Strūves ģeodēziskais loks

Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde.

Skatīt Melnā jūra un Strūves ģeodēziskais loks

Sublitorāle

Jūras dibens sublitorālajā zonā. (Sarkanā jūra) Sublitorāle jeb sublitorālā zona ir Pasaules okeāna piekrastes ekoloģiskā zona, kas atrodas kontinentālā šelfa robežās starp bēguma maksimālo ūdens līmeni un šelfa ārējo robežu.

Skatīt Melnā jūra un Sublitorāle

Suhumi

Suhumi, arī Akva un Sohumi ir pilsēta Gruzijā, Melnās jūras krastā, de facto neatkarīgās pašpasludinātās Abhāzijas galvaspilsēta.

Skatīt Melnā jūra un Suhumi

Suleimans I

Suleimans I (osmaņu turku: سليمان Sulaymān,; dzimis, miris 1566. gada 5. vai 6. septembrī) bija Osmaņu impērijas desmitais un visilgāk valdošais sultāns un kalifs.

Skatīt Melnā jūra un Suleimans I

Svētais Andrejs

Svētais Andrejs (dzimis I gs. sākumā, miris I gs. otrajā pusē) pēc kristīgās tradīcijas bija viens no apustuļiem un svētā Pētera jaunākais brālis.

Skatīt Melnā jūra un Svētais Andrejs

Svētā Ivana sala

Svētā Ivana sala ir 660 000 m2 liela Bulgārijas sala Melnajā jūrā uz ziemeļiem no Sozopoles.

Skatīt Melnā jūra un Svētā Ivana sala

Svētā Kirika sala

Svētā Kirika sala ir 0,08 km2 liela Bulgārijas sala Melnajā jūrā Sozopoles pilsētas teritorijā.

Skatīt Melnā jūra un Svētā Kirika sala

Svētā Pētera sala

Svētā Pētera sala ir 0,015 km2 liela Bulgārijas saliņa Melnajā jūrā uz austrumiem no Svētā Ivana salas.

Skatīt Melnā jūra un Svētā Pētera sala

Svētās Anastasijas sala

Svētās Anastasijas sala ir 0,01 km2 liela Bulgārijas sala Melnā jūras Burgosas līcī starp Burgasu un Černomorecu.

Skatīt Melnā jūra un Svētās Anastasijas sala

Tamaņas pussala

Tamaņas pussala ir ap 65 km gara un platākajā vietā līdz 38 km plata pussala Krasnodaras novadā Krievijā.

Skatīt Melnā jūra un Tamaņas pussala

Tarhankutas pussala

Tarhankutas pussala ir ap 40 km gara un platākajā vietā līdz 30 km plata pussala Krimas rietumos, Ukrainā.

Skatīt Melnā jūra un Tarhankutas pussala

Tītiņš

Tītiņš jeb grozgalvis (Jynx torquilla) ir maza auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.

Skatīt Melnā jūra un Tītiņš

Tekirdagas ils

Tekirdagas ils (turku: Tekirdağ ili) ir Turcijas ils.

Skatīt Melnā jūra un Tekirdagas ils

Teodors Spāde

Teodors Spāde (1891—1970) bija latviešu jūrnieks, kara flotes virsnieks, Latvijas Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris (1931—1938), Latvijas Kara flotes komandieris, admirālis (1938—1940).

Skatīt Melnā jūra un Teodors Spāde

Tetisa okeāns

Triasa periodā atdala Gondvānu un Laurāziju Tetisa okeāns jeb Tetiss (grieķu jūras dievietes Tetīdas Τηθύς, Tethys ģermanizētā forma) ir senais okeāns, kas mezozoja ērā atradās starp Gondvānas un Laurāzijas kontinentiem.

Skatīt Melnā jūra un Tetisa okeāns

Trabzona

Trabzona (izrunā), arī Trebizonda (Trebizond), ir pilsēta Turcijā, Trabzonas ila administratīvais centrs.

Skatīt Melnā jūra un Trabzona

Trabzonas vilājets

Trabzonas vilājets (osmaņu turku: Vilâyeti-i Trabzon) bija Osmaņu impērijas administratīvi teritoriālā vienība (1864—1922) Anatolijas Melnās jūras piekrastē un tās centrs bija Trabzona.

Skatīt Melnā jūra un Trabzonas vilājets

Trāķija

Trāķijas teritorija uz mūsdienu Eiropas politiskās kartes. Trāķija ir vēsturisks un ģeogrāfisks reģions Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalas austrumos.

Skatīt Melnā jūra un Trāķija

Trīs jūru iniciatīva

Trīs jūru iniciatīvas dalībvalstis. Trīs jūru iniciatīva (3JI) ir 2016.

Skatīt Melnā jūra un Trīs jūru iniciatīva

Trīs plus divas

"Trīs plus divas" (3+2) ir 1963.

Skatīt Melnā jūra un Trīs plus divas

Trīsadatu stagars

Trīsadatu stagars jeb kazrags (Gasterosteus aculeatus) ir saldūdens vai jūras zivju suga, kas izplatīta lielā daļā Eiropas, Ziemeļāzijas un Ziemeļamerikas, iekšzemē un jūru piekrastēs.

Skatīt Melnā jūra un Trīsadatu stagars

Triglava nacionālais parks

Triglava nacionālais parks ir 1981.

Skatīt Melnā jūra un Triglava nacionālais parks

Tuapse

Tuapse ir pilsēta Krievijas Federācijas Krasnodaras novadā pie Melnās jūras.

Skatīt Melnā jūra un Tuapse

Tumšā pīle

Tumšā pīle jeb velna pīle (Melanitta fusca) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) jūras pīle, kas pieder gauru apakšdzimtai (Merginae).

Skatīt Melnā jūra un Tumšā pīle

Turcija

Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.

Skatīt Melnā jūra un Turcija

Turcijas ģeogrāfija

Turcijas rivjērā (Vidusjūras piekraste, kas tiek izmantota kūrortiem). Turcijas teritorija ir vairāk kā 1600 km gara un 800 km plata un tā ir līdzīga taisnstūrim.

Skatīt Melnā jūra un Turcijas ģeogrāfija

Turcijas jūras šaurumu krīze

ASV un turku karakuģi Stambulā, 1946. gada 5. aprīlis PSRS izvirzītās teritoriālās prasības Turcijas jūras šaurumu krīze bija diplomātiska krīze starp Turciju un PSRS 1945.

Skatīt Melnā jūra un Turcijas jūras šaurumu krīze

Turcijas neatkarības karš

Turcijas neatkarības karš (turku valodā: Kurtuluş Savaşı vai İstiklâl Harbi) ir apzīmējums politiskiem un militāriem notikumiem pēc Osmaņu impērijas sakāves (kopā ar pārējām Centrālajām lielvalstīm) Pirmajā pasaules karā, kas bija turku revolucionāru atbildes rīcība pret Sabiedroto okupāciju.

Skatīt Melnā jūra un Turcijas neatkarības karš

Turcijas virtuve

Tasīte turku kafijas Turcijas virtuve pamatā ir pārmantota Osmaņu impērijas virtuve, kas bija Centrālāzijas, Tuvo austrumu un Balkānu virtuves apvienojums.

Skatīt Melnā jūra un Turcijas virtuve

Ukraina

Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.

Skatīt Melnā jūra un Ukraina

Ukrainas Jūras spēki

Ukrainas Jūras spēki ir viena no Ukrainas bruņoto spēku vienībām.

Skatīt Melnā jūra un Ukrainas Jūras spēki

Ukrainas mūzika

Harkivā Ukrainas mūzikas saturs aptver dažāda veida mūziku, kas ir sakņota Rietumu un Austrumu kultūrā.

Skatīt Melnā jūra un Ukrainas mūzika

Ukrainas vēsture

Ukrainas un apkaimes karte, 1720 Ukrainas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Ukrainas teritorijā.

Skatīt Melnā jūra un Ukrainas vēsture

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Bulgārijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Bulgārijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Skatīt Melnā jūra un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Bulgārijā

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Krievijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Skatīt Melnā jūra un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Krievijā

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Rumānijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Rumānijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Skatīt Melnā jūra un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Rumānijā

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā

Sarakstā apkopotas tās vietas Ukrainā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Skatīt Melnā jūra un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ukrainā

Uzbrukums Zmijinijas salai

Uzbrukums Zmijinijas (Čūsku) salai bija Krievijas bruņoto spēku uzbrukums Ukrainai piederošajai Zmijinijas (Čūsku) salai Melnajā jūrā 2022.

Skatīt Melnā jūra un Uzbrukums Zmijinijas salai

Varjagi

Nikolaja Rēriha glezna “Aizjūras viesi”, ar varjagu kuģotājiem Varjagi (senaustrumslāvu: варяже, варязи) bija sengrieķu un senkrievu valodā dots nosaukums skandināvu vikingiem, kuri kopš 8.

Skatīt Melnā jūra un Varjagi

Varna

Varna ir Bulgārijas pilsēta, kas atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā pie Melnās jūras.

Skatīt Melnā jūra un Varna

Varnas apgabals

Varnas apgabals ir apgabals Bulgārijas austrumu daļā, nosaukts tā galvenās pilsētas — Varnas — vārdā.

Skatīt Melnā jūra un Varnas apgabals

Vācijas upju uzskaitījums

Visas Vācijas upes, kuras garākas par 200 km.

Skatīt Melnā jūra un Vācijas upju uzskaitījums

Vēdzele

Vēdzele (Lota lota) ir vēdzeļu dzimtas (Lotidae) saldūdens zivju suga, kas ir vienīgā suga vēdzeļu ģintī (Lota).

Skatīt Melnā jūra un Vēdzele

Veleka

Veleka, augštecē Kocadere, ir 147 kilometrus gara Melnās jūras pieteka Turcijā un Bulgārijas dienvidaustrumos, Burgasas apgabalā.

Skatīt Melnā jūra un Veleka

Verdzība Romas impērijā

Verdzība Romas impērijā bija vislielākā pēc apmēra salīdzinājumā ar citām senajām valstīm, tomēr tā atbilda tā laika sabiedrības interesēm, kļūstot par katalizatoru tās attīstībai.

Skatīt Melnā jūra un Verdzība Romas impērijā

Vidusjūra

Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.

Skatīt Melnā jūra un Vidusjūra

Viduskrievijas augstiene

Viduskrievijas augstiene Viduskrievijas augstiene ir vidēji liela augstiene Krievijas Eiropas daļas rietumos.

Skatīt Melnā jūra un Viduskrievijas augstiene

Vienkupra kamielis

Vienkupra kamielis jeb dromedārs (Camelus dromedarius) ir liela auguma kamieļu dzimtas (Camelidae) pārnadzis, kuram uz muguras ir viens kupris.

Skatīt Melnā jūra un Vienkupra kamielis

Vikingu laiki

Ladoga, Novgoroda un Kijeva Senajā Krievzemē. Vikingu dibinātās valstis 8. gs. (tumši sarkanā krāsā), 9.gs. (sarkanā krāsā), 10. gs. (oranžā krāsā) un 11.gs. (dzeltenā krāsā). Zaļā krāsā iezīmētas teritorijas, uz kurām notika vikingu sirojumi Pēc Sicīlijas normaņu ķēniņa Rogera II rīkojuma tapusī pasaules karte (''Tabula Rogeriana'', 1154).

Skatīt Melnā jūra un Vikingu laiki

Vilkove

Vilkove ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos, Odesas apgabala Izmajilas rajonā.

Skatīt Melnā jūra un Vilkove

Villems no Ribrūkas

Villema no Ribrūkas ceļojums kartē Villems no Ribrūkas, arī Gijoms no Rubrukas (dzimis ap 1220. gadu, miris ap 1293. gadu) bija flāmu izcelsmes franciskāņu mūks, kas Francijas karaļa Luija IX uzdevumā 13.

Skatīt Melnā jūra un Villems no Ribrūkas

Vimba

Vimba (Vimba vimba) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) zivs, kas, lai arī mājo upēs, tomēr galvenokārt uzturas jūrā, upju grīvās un to tuvumā, nārstot dodas upēs, daudzus kilometrus uz augšu pret straumi.

Skatīt Melnā jūra un Vimba

Vitebska

Vitebska, arī Vicjebska un Vicebska ir pilsēta Baltkrievijas ziemeļaustrumos pie Daugavas, Vitebskas apgabala centrs.

Skatīt Melnā jūra un Vitebska

Volgas-Donas kanāls

Skulptūru grupa "Kazaki" pie Cimļanskas HES slūžām (Volgodonska) Volgas-Donas kanāls, pilnā nosaukumā V. I. Ļeņina Volgas-Donas kuģojamais kanāls ir 1952.

Skatīt Melnā jūra un Volgas-Donas kanāls

Zamosca

Zamosca ir pilsēta Polijas austrumos, Ļubļinas vojevodistē, apmēram 60 km no Ukrainas robežas.

Skatīt Melnā jūra un Zamosca

Zandarts

Zandarts (Sander lucioperca) ir liela auguma asaru dzimtas (Percidae) zivju suga.

Skatīt Melnā jūra un Zandarts

Zaporižjas Armijas hetmanis

Zaporižjas Armijas hetmanis (ukraiņu: Гетьман Війська Запорозького, latīņu: Cosaccorum Zaporoviesium Supremus Belli Dux) bija Kazaku Hetmanāta valsts galva mūsdienu Ukrainas teritorijā.

Skatīt Melnā jūra un Zaporižjas Armijas hetmanis

Ziemeļkaukāzs

Ziemeļkaukāzs Ziemeļkaukāzs ir Krievijas Federācijas Kaukāza reģiona ziemeļu daļa starp Melno un Kaspijas jūru, kura robežojas ar Krievijas Eiropas daļu.

Skatīt Melnā jūra un Ziemeļkaukāzs

Ziemeļu gulbis

Ziemeļu gulbis (Cygnus cygnus) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas mājo plašā areālā Eirāzijas Palearktikas joslā, retu reizi ieklīstot Ziemeļamerikas ziemeļrietumos Aļaskā, Ziemeļāfrikā, Kiprā, Portugālē, Tuvajos Austrumos un Indijas subkontinentā.

Skatīt Melnā jūra un Ziemeļu gulbis

Zmijinija

Zmijinija ( — Čūsku sala) ir Ukrainai piederoša sala Melnās jūras rietumos 35 km no Donavas deltas.

Skatīt Melnā jūra un Zmijinija

Zmijski sala

Zmijski sala (— 'čūsku sala') jeb Svētā Toma sala ir 0,012 km2 liela Bulgārijas sala Melnajā jūrā pie Sozopoles.

Skatīt Melnā jūra un Zmijski sala

Zobenzivs

Zobenzivs (Xiphias gladius) ir zobenzivju dzimtas (Xiphiidae) vienīgā zivju suga, kas plaši sastopama tropiskajos un mērenajos ūdeņos Atlantijas okeānā, Indijas okeānā un Klusajā okeānā, Vidusjūru, Marmora jūru un Melno jūru ieskaitot.

Skatīt Melnā jūra un Zobenzivs

10. gadsimts

10.

Skatīt Melnā jūra un 10. gadsimts

12. gads

12.

Skatīt Melnā jūra un 12. gads

1461. gads

1461.

Skatīt Melnā jūra un 1461. gads

180. gads

180.

Skatīt Melnā jūra un 180. gads

1983. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1983.

Skatīt Melnā jūra un 1983. gada laikapstākļi Latvijā

1987. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1987.

Skatīt Melnā jūra un 1987. gada laikapstākļi Latvijā

2006. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2006.

Skatīt Melnā jūra un 2006. gada laikapstākļi Latvijā

2014. gada ziemas olimpiskās spēles

2014.

Skatīt Melnā jūra un 2014. gada ziemas olimpiskās spēles

2020. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2020. gada laikapstākļi Latvijā. Ar vidējo gaisa temperatūru +8,8 °C (2,4 °C virs normas), 2020.

Skatīt Melnā jūra un 2020. gada laikapstākļi Latvijā

2023. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2023. gada laikapstākļi Latvijā.

Skatīt Melnā jūra un 2023. gada laikapstākļi Latvijā

2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce

2023.

Skatīt Melnā jūra un 2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce

8. gads

8.

Skatīt Melnā jūra un 8. gads

951 Gaspra

951 Gaspra ir S tipa asteroīds, kurš riņķo tuvu asteroīdu joslas iekšmalai.

Skatīt Melnā jūra un 951 Gaspra

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Informācija balstīta uz Vikipēdijas rakstiem un citiem Vikimedijas projektiem un ir pieejama saskaņā ar Creative Commons Attribution-ShareAlike License licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika