Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Melnā puskuitala

Indekss Melnā puskuitala

Melnā puskuitala (Limosa limosa) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Satura rādītājs

  1. 10 attiecības: Dvietes paliene, Gugatnis, Latvijas putnu sugu saraksts, Nacionālo putnu uzskaitījums, Nīderlande, Puskuitalas, Sarkanā puskuitala, Sloku dzimta, Teiču dabas rezervāts, Viduspripete.

Dvietes paliene

Dvietes paliene ir 2004.

Skatīt Melnā puskuitala un Dvietes paliene

Gugatnis

Gugatnis (Calidris pugnax) ir viena no sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu sugām.

Skatīt Melnā puskuitala un Gugatnis

Latvijas putnu sugu saraksts

Latvijas putnu sugu sarakstā ir uzskaitītas Latvijā savvaļā sastopamās putnu sugas, kā arī dota īsa informācija par to sastopamības biežumu (īpaši retajām sugām), statusu, kā arī ligzdošanas un ziemošanas statusu.

Skatīt Melnā puskuitala un Latvijas putnu sugu saraksts

Nacionālo putnu uzskaitījums

Šis ir valstu nacionālo putnu saraksts.

Skatīt Melnā puskuitala un Nacionālo putnu uzskaitījums

Nīderlande

Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.

Skatīt Melnā puskuitala un Nīderlande

Puskuitalas

Puskuitalas (Limosa) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Skatīt Melnā puskuitala un Puskuitalas

Sarkanā puskuitala

Sarkanā puskuitala (Limosa lapponica) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.

Skatīt Melnā puskuitala un Sarkanā puskuitala

Sloku dzimta

Sloku dzimta (Scolopacidae) ir viena no tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimtām.

Skatīt Melnā puskuitala un Sloku dzimta

Teiču dabas rezervāts

E22 Teiču dabas rezervāts atrodas Austrumlatvijas zemienē, Madonas, Varakļānu un Jēkabpils novados un iekļauj Teiču purvu un apkārtējos mežus.

Skatīt Melnā puskuitala un Teiču dabas rezervāts

Viduspripete

Viduspripete ir 1999.

Skatīt Melnā puskuitala un Viduspripete

Zināms kā Limosa limosa, Scolopax limosa.