Satura rādītājs
84 attiecības: Acetilēns, Alesandro Volta, Alkāni, Autogāze, Ūdeņradis, Ūdens planēta, Ķīmiskais sastāvs, Ķīmiskā formula, Ķīmiskā reakcija, Binārie savienojumi, Biogāze, Cassini-Huygens, Ciānūdeņradis, Dabasgāze, Dirižablis, Dzelzs, Dzelzs(II) hlorīds, Eitrofikācija, Encelads (pavadonis), Etāns, Ezers, Flatulence, Freoni, Gaiss, Galileo (starpplanētu zonde), Gāzu planēta, Giotto (kosmiskais aparāts), Globālā sasilšana, Gunguns, Hals Klements, Hlormetāns, Hloroforms, Iekšdedzes dzinējs, Izgāztuve, Izkārnīšanās, Jupiters (planēta), Karstie jupiteri, Kivu ezers, Kliedzēji (filma), Klimata pārmaiņas, Koipera josla, Kokss, Korozija, Krava, Kravas zemūdene, Kristālhidrāti, Kvavars, Līķis, Makemake, Malduguns, ... Izvērst indekss (34 vairāk) »
Acetilēns
Acetilēns (no — etiķis — un — viela; etīns, C2H2) ir vienkāršākais alkīns — ogļūdeņradis ar trīskāršo saiti molekulā.
Skatīt Metāns un Acetilēns
Alesandro Volta
Alesandro Džuzepe Antonio Anastazio Volta (dzimis, miris) bija itāļu fiziķis, kas kļuva slavens ar to, ka 1800.
Skatīt Metāns un Alesandro Volta
Alkāni
Vienkāršākā alkāna — metāna ķīmiskā struktūra.Alkāni ir piesātināto ogļūdeņražu veids.
Skatīt Metāns un Alkāni
Autogāze
Sašķidrinātā gāze automobiļiem jeb autogāze, arī gāzes degviela ir degvielas veids, kas ir paredzēts iekšdedzes dzinējiem.
Skatīt Metāns un Autogāze
Ūdeņradis
Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.
Skatīt Metāns un Ūdeņradis
Ūdens planēta
Hipotētiska ūdens planēta ar diviem dabiskajiem pavadoņiem Ūdens planēta, dažkārt saukta arī par ūdens pasauli, ir hipotētiska citplanēta, kuras virsmu pārklāj viens milzīgs un nepārtraukts okeāns.
Skatīt Metāns un Ūdens planēta
Ķīmiskais sastāvs
Vielas ķīmiskais sastāvs norāda, no kādiem ķīmiskajiem elementiem sastāv šī viela.
Skatīt Metāns un Ķīmiskais sastāvs
Ķīmiskā formula
Ķīmiskā formula ir koncentrēts veids, kā atainot informāciju par atomiem, kas veido noteiktu ķīmisko savienojumu.
Skatīt Metāns un Ķīmiskā formula
Ķīmiskā reakcija
Amonija dihromāta termiskās sadalīšanās reakcija Ķīmiskā reakcija ir ķīmisks process, kurā viena vai vairākas ķīmiskās vielas pārvēršas un veido jaunas vielas ar citām ķīmiskajām īpašībām.
Skatīt Metāns un Ķīmiskā reakcija
Binārie savienojumi
Binārie savienojumi (no — 'divdaļīgs') ir ķīmiskie savienojumi, kas sastāv no diviem dažādiem ķīmiskajiem elementiem (piemēram, nātrija hlorīds NaCl vai ūdens H2O).
Skatīt Metāns un Binārie savienojumi
Biogāze
Caurules ar biogāzi Biogāze ir gāzveida produkts, kas rodas noārdoties organiskam materiālam skābekļa neesamības rezultātā.
Skatīt Metāns un Biogāze
Cassini-Huygens
Cassini mākslinieka skatījumā Cassini-Huygens (vienkāršības dēļ saukta arī Cassini) bija sadarbības misija starp NASA, Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) un Itālijas Kosmosa aģentūru (IKA), lai nosūtītu zondi Saturna sistēmas izpētei.
Skatīt Metāns un Cassini-Huygens
Ciānūdeņradis
Ciānūdeņradis (HCN) tīrā veidā ir bezkrāsains, ļoti viegli gaistošs, toksisks šķidrums, kas labi šķīst ūdenī.
Skatīt Metāns un Ciānūdeņradis
Dabasgāze
Gāzes deglis mājsaimniecībā Dabasgāze ir no ogļūdeņražiem sastāvoša gāze, kas veidojusies un uzkrājusies Zemes garozā.
Skatīt Metāns un Dabasgāze
Dirižablis
Rīgas Jāņa Poruka vidusskolas (tolaik Pletenberga ielas elementārskolas) ēka ar Čiekurkalna ūdenstorni un vācu dirižabli (1917). Dirižablis (— 'vadāms') ir par gaisu vieglāks lidaparāts — aerostats ar dzinēju un vadības ierīcēm (spārnojumu).
Skatīt Metāns un Dirižablis
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Skatīt Metāns un Dzelzs
Dzelzs(II) hlorīds
Dzelzs(II) hlorīds jeb dzelzs dihlorīds (FeCl2) ir divvērtīgās dzelzs un sālsskābes sāls.
Skatīt Metāns un Dzelzs(II) hlorīds
Eitrofikācija
zilaļģu eitrofikācija Potomakas upē. Eitrofikācija ir ķīmisku uzturvielu, parasti slāpekļa un fosfora savienojumu, palielināšanās ekosistēmā izraisīta paaugstināta augu augšanas un atmiršanas intensitāte.
Skatīt Metāns un Eitrofikācija
Encelads (pavadonis)
Encelads jeb Encelāds, pazīstams arī kā Saturns II, ir sestais lielākais Saturna pavadonis, kuru atklāja britu astronoms Viljams Heršels.
Skatīt Metāns un Encelads (pavadonis)
Etāns
Etāns (C2H6) ir ogļūdeņradis.
Skatīt Metāns un Etāns
Ezers
Ezers Barilochē (Argentīna) Arizonā Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.
Skatīt Metāns un Ezers
Flatulence
Satīrisks amerikāņu zīmējums (zīmēts 1798. gadā) Flatulence ir vēdera uzpūšanās ar biežu zarnu gāzu izvadīšanu caur anālo atveri.
Skatīt Metāns un Flatulence
Freoni
Trihlorfluormetāna molekulas modelis Freoni (no angļu prečuzīmes Freon), ir fluoru saturoši organiski savienojumi, kas pieder pie halogēnalkāniem - galvenokārt metāna un etāna atvasinājumiem.
Skatīt Metāns un Freoni
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Skatīt Metāns un Gaiss
Galileo (starpplanētu zonde)
Galileo bija NASA starpplanētu zonde Jupitera un tā pavadoņu pētīšanai.
Skatīt Metāns un Galileo (starpplanētu zonde)
Gāzu planēta
Saules sistēmas gāzu planētas (Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns) un Saule Saturns — viens no gāzes gigantiem Saules sistēmā Gāzu planēta ir liela, masīva planēta, kuru aptver gredzens un kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsmas.
Skatīt Metāns un Gāzu planēta
Giotto (kosmiskais aparāts)
Giotto bija Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) kosmiskais aparāts, kurš pētīja Haleja komētu, palidojot tai cieši garām.
Skatīt Metāns un Giotto (kosmiskais aparāts)
Globālā sasilšana
Temperatūras izmaiņas pēdējo 140 gadu laikā. Globālā sasilšana ir apzīmējums Zemes atmosfēras un okeāna ūdeņu vidējās temperatūras straujam pieaugumam kopš 20. gadsimta vidus.
Skatīt Metāns un Globālā sasilšana
Gunguns
Gunguns, arī (225088) Gonggong (— ūdens dievība), ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 1280 ± 210 km.
Skatīt Metāns un Gunguns
Hals Klements
Harijs Klements Stabss (dzimis, miris), labāk zināms pēc literārā pseidonīma kā Hals Klements (Hal Clement), bija amerikāņu zinātniskās fantastikas rakstnieks, precīzās zinātniskās fantastikas autors.
Skatīt Metāns un Hals Klements
Hlormetāns
Hlormetāns (metilhlorīds, CH3Cl) ir vienkāršākais hlorētais ogļūdeņradis.
Skatīt Metāns un Hlormetāns
Hloroforms
Hloroforms (trihlormetāns, CHCl3) ir slikti degošs šķīdinātājs.
Skatīt Metāns un Hloroforms
Iekšdedzes dzinējs
Iekšdedzes dzinējs ir dzinējs, kura darbināšanai nepieciešamo enerģiju iegūst, degkamerā sadedzinot no benzīna un gaisa sastāvošu degmaisījumu vai iesmidzinot dīzeļdegvielas tvaikus.
Skatīt Metāns un Iekšdedzes dzinējs
Izgāztuve
Getliņu izgāztuvē Izgāztuve jeb atkritumu poligons ir nodalīta teritorija, kur noglabā, šķiro un apstrādā atkritumus.
Skatīt Metāns un Izgāztuve
Izkārnīšanās
Bernards Pikārs. Parfimērs. XVI gadsimts Kaijas defekācija lidojuma laikā Defekācija tupus pozā Izkārnīšanās jeb defekācija ir gremošanas pēdējais posms, kurā no resnās zarnas caur anālo atveri tiek izvadīts zarnu saturs.
Skatīt Metāns un Izkārnīšanās
Jupiters (planēta)
Jupiters ir Saules sistēmas piektā, kā arī lielākā un masīvākā planēta un kopā ar Saturnu, Urānu un Neptūnu tiek klasificēts kā gāzu planēta, kas nozīmē, ka tā iekšējo sastāvu un atmosfēru galvenokārt veido ūdeņradis un hēlijs.
Skatīt Metāns un Jupiters (planēta)
Karstie jupiteri
Karstais jupiters mākslinieka skatījumā Karstie jupiteri jeb pegasīdi (pegasids) ir Jupiteram līdzīgas milzu planētas, kuru orbītas atrodas ļoti tuvu savām zvaigznēm.
Skatīt Metāns un Karstie jupiteri
Kivu ezers
Kivu ezers ir viens no Āfrikas lielajiem ezeriem.
Skatīt Metāns un Kivu ezers
Kliedzēji (filma)
"Kliedzēji" ir 1995.
Skatīt Metāns un Kliedzēji (filma)
Klimata pārmaiņas
Klimata pārmaiņas vai klimata maiņa ir izmaiņas klimatu raksturojošos rādītājos (piemēram, vidējā gaisa temperatūrā, vidējā nokrišņu daudzumā, ekstrēmu laikapstākļu biežumā), kas novērotas ilgākā laika posmā — vismaz vairākos gadu desmitos.
Skatīt Metāns un Klimata pārmaiņas
Koipera josla
Mazo planētu centra. Objektu nosaukumi attēlā ir angļu valodā Koipera josla, tiek saukta arī par Edžvorta—Koipera joslu, ir Saules sistēmas ārējā daļā esošs disks ap zvaigzni.
Skatīt Metāns un Koipera josla
Kokss
Kokss Kokss (no, kas savukārt no) ir ciets, porains, pelēcīgas krāsas materiāls, ko iegūst, karsējot (koksējot) akmeņogles 1000 °C temperatūrā bez skābekļa klātbūtnes.
Skatīt Metāns un Kokss
Korozija
Rūsa — vispazīstamākais korozijas piemērs. Korozija (no — 'sabrukšana') ir metālu, to sakausējumu un dažādu izstrādājumu sabrukšana apkārtējās vides ķīmiskā vai elektroķīmiskā iedarbībā.
Skatīt Metāns un Korozija
Krava
Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.
Skatīt Metāns un Krava
Kravas zemūdene
Ņūlondonā, 1916. gadā. Kravas zemūdene ir zemūdenes veids, kas paredzēts tirdzniecībai un tā kā tā nav bruņota, to neuzskata par karakuģi atšķirībā no citiem zemūdeņu tipiem.
Skatīt Metāns un Kravas zemūdene
Kristālhidrāti
Kobalta hlorīda heksahidrāts Co(H2O)6Cl2 (sarkanā krāsā) Kristālhidrāti (- ledus, kalnu kristāls + hydōr - ūdens) ir kristāliskas vielas (biežāk neorganiskas), kuru sastāvā ir ūdens molekulas - tā saucamais kristalizācijas ūdens.
Skatīt Metāns un Kristālhidrāti
Kvavars
Kvavars, arī 50000 Quaoar ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 1070 ± 38 km.
Skatīt Metāns un Kvavars
Līķis
Cilvēka līķis. Rembrants. Anatomijas mācību stunda. 1632 Līķis (no lejasvācu: līk) jeb mironis, līdz 18.
Skatīt Metāns un Līķis
Makemake
(136472) Makemake ir trešā lielākā zināmā pundurplanēta Saules sistēmā, kā arī trešais lielākais objekts Koipera joslā (aiz Plutona un Erīdas).
Skatīt Metāns un Makemake
Malduguns
Malduguns imitācija ezerā Malduguns ir gaismas parādība, kas izpaužas kā vājš, nedaudz virs zemes plīvojošs liesmveida spīdums.
Skatīt Metāns un Malduguns
Mars Orbiter Mission
Mars Orbiter Mission (MOM; neformāli saukts par Mangalyaan) ir Indijas kosmiskais aparāts Marsa izpētei no orbītas.
Skatīt Metāns un Mars Orbiter Mission
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Skatīt Metāns un Marss (planēta)
Metilēnhlorīds
Metilēnhlorīds (dihlormetāns, CH2Cl2) ir vienkāršākais geminālais (tāds, kurā divi aizvietotāji ir pie viena oglekļa atoma) hlorētais ogļūdeņradis.
Skatīt Metāns un Metilēnhlorīds
Neelektrolīti
Par neelektrolītiem sauc vielas, kuru ūdens šķīdumi elektrisko strāvu nevada, jo tās šķīdumā nedisociē jonos.
Skatīt Metāns un Neelektrolīti
Neptūns (planēta)
Neptūns ir viena no Saules sistēmas milzu planētām un astotā planēta no Saules.
Skatīt Metāns un Neptūns (planēta)
Ogļūdeņražu pamatnomenklatūra
Pirmie desmit pārstāvji no alkānu, alkēnu un alkīnu homologu rindām un priedēkļi, ko izmanto, lai nosauktu funkcionālās grupas.
Skatīt Metāns un Ogļūdeņražu pamatnomenklatūra
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Skatīt Metāns un Ogleklis
Orbitāļu hibridizācija
Dažādi orbitāļu hibridizācijas veidi oglekļa atomā Orbitāļu hibridizācija ir enerģētiski izdevīgs process, kad molekulas centrālajā atomā dažāda veida atomārās orbitāles savā starpā kombinējas, veidojot jaunas, citas formas orbitāles ar vienādu formu un enerģiju.
Skatīt Metāns un Orbitāļu hibridizācija
Paleocēna-eocēna termālais maksimums
Klimata izmaiņas pēdējo 65 mlj. gadu laikā. Redzams straujš temperatūras kāpuma pīķis (PETM) pirms 55 mlj. gadu. Paleocēna-eocēna termālais maksimums (vai Initial Eocene Thermal Maximum, saīsināti PETM vai IETM) ir ģeoloģisks notikums, kas norisinājās uz paleocēna un eocēna robežas (apmēram pirms 55,5 miljoniem gadu), izsaukdams strauju Zemes klimata sasilšanu, būtiskas izmaiņas atmosfērā un vairāku sugu izmiršanu.
Skatīt Metāns un Paleocēna-eocēna termālais maksimums
Perma-triasa izmiršana
fosilā veidā. Perma-triasa izmiršana ir viena no piecām dzīvo organismu masveida izmiršanām.
Skatīt Metāns un Perma-triasa izmiršana
Plutons (pundurplanēta)
Plutons jeb 134340 Pluto (simboli: ⯓ vai ♇) ir pundurplanēta Saules sistēmā.
Skatīt Metāns un Plutons (pundurplanēta)
Proterozojs
Domājamais kontinentu formu izskats proterozoja beigās. Proterozojs (próteros — ‘pirmais, agrākais’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms — eona, kas sācies pirms apmēram 2,5 miljardiem gadu un beidzies pirms gadu, nomainot arhaju.
Skatīt Metāns un Proterozojs
Ruda Slonska
Ruda Slonska ir pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē uz rietumiem no Katovices.
Skatīt Metāns un Ruda Slonska
Saturns (planēta)
Saturns, viena no milzu planētām, ir Saules sistēmas sestā planēta no Saules.
Skatīt Metāns un Saturns (planēta)
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Skatīt Metāns un Saules sistēma
Sibiu
Sibiu, arī Hermannštate, Naģsebena, ir pilsēta Transilvānijā, Rumānijā.
Skatīt Metāns un Sibiu
Siltumnīcas efekts
Enerģijas plūsmas Zemes atmosfērā Siltumnīcas efekts ir planētas atmosfēras zemāko slāņu temperatūras paaugstināšanās, salīdzinot ar planētas siltuma starojumu, kas novērojams no kosmosa (efektīvo temperatūru).
Skatīt Metāns un Siltumnīcas efekts
Skaņas ātrums
Skaņas ātrums ir ātrums, ar kādu vibrācijas (skaņa) viļņu veidā pārvietojas elastīgā vidē, t. i., cik lielu attālumu šie viļņi veic noteiktā laika posmā.
Skatīt Metāns un Skaņas ātrums
Sudrabainie mākoņi
Sudrabainie mākoņi virs Saima ezera, Somijā Sudrabainie mākoņi (pazīstami arī kā mezosfēras mākoņi) ir reti atmosfēras mākoņi, kurus var redzēt tikai krēslas laikā un tikai mērenajos un polārajos platumos.
Skatīt Metāns un Sudrabainie mākoņi
Termālie ūdeņi
Deildartungjuhvera, Eiropas lielākā karstā avota, caurtece ir 180 litri sekundē ar +97°C temperatūru. Jeloustonas nacionālajā parkā Termālie ūdeņi, arī termas, ir pazemes ūdeņi, kuru temperatūra pārsniedz +20°C.
Skatīt Metāns un Termālie ūdeņi
Tetrahlorogleklis
Tetrahlorogleklis (tetrahlormetāns, CCl4) ir bezkrāsains, smags, nedegošs šķidrums ar hloroformam līdzīgu aromātu.
Skatīt Metāns un Tetrahlorogleklis
Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins
Timana-Pečoru naftas un gāzes baseina satelītattēls. Naftas izeja pie Čutas upes. Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins ir teritorija Pečoras zemienē starp Ziemeļurāliem, Timana skraustu un Pečoras jūru, kurā atrodas bagātīgas naftas un gāzes atradnes.
Skatīt Metāns un Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins
Titāns (pavadonis)
Titāns ir Saturna pavadonis, otrs lielākais Saules sistēmas planētas pavadonis (aiz Ganimēda).
Skatīt Metāns un Titāns (pavadonis)
Tritons (pavadonis)
Tritons ir lielākais Neptūna pavadonis, kuru atklāja angļu astronoms Viljams Lasels 1846.
Skatīt Metāns un Tritons (pavadonis)
Urāns (planēta)
Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.
Skatīt Metāns un Urāns (planēta)
VANTAs
Vertikāli izlīdzināti oglekļa nanocauruļu masīvi (VANTA) ir unikāla mikrostruktūra, kas sastāv no oglekļa nanocaurulītēm, kuru gareniskā ass ir perpendikulāra pamatnes virsmai.
Skatīt Metāns un VANTAs
Veģetārisms
Veģetāro produktu daudzveidība Veģetārisms ir uztura veids, kura pamatā ir augu valsts barība (augļi, dārzeņi, graudaugi, rieksti, sēklas u.c.), bet netiek ēsti produkti, kas iegūti, nogalinot dzīvniekus (visu veidu gaļa).
Skatīt Metāns un Veģetārisms
Vegānisms
Vegānisms ir filozofiska nostāja un dzīvesveids, kura atbalstītāji cenšas neizmantot dzīvniekus pārtikai, apģērbam, izklaidei vai citiem nolūkiem.
Skatīt Metāns un Vegānisms
Vulkāns
Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.
Skatīt Metāns un Vulkāns
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Metāns un Zeme
Zemes atmosfēra
Atmosfēras slāņi - neatbilst mērogam Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks.
Skatīt Metāns un Zemes atmosfēra
19. marts
19.
Skatīt Metāns un 19. marts
2007. gads
2007.
Skatīt Metāns un 2007. gads
51 Pegasi b
''51 Pegasi b'' attēlojums mākslinieka skatījumā. 51 Pegasi b (saīsinājumā 51 Peg b), sākotnēji nosaukts par Bellerefonu (Bellerephon) un vēlāk pazīstams arī kā Dimidijs (Dimidium), ir citplanēta, kas atrodas orbītā ap zvaigzni 51 Pegasi aptuveni 50 gaismas gadu attālumā Pegaza zvaigznājā.
Skatīt Metāns un 51 Pegasi b
Zināms kā Ch4.