Ātrāk nekā pārlūku!
51 attiecības: Alpi, Amazones līdzenums, Amonīti, Angolas lielieplaka, Araukārijas, Arābijas-Nūbijas vairogs, Armēnijas kalniene, Atlantijas okeāns, Austrumeiropas platforma, Ģeoloģiskā ēra, Ģeoloģiskā laika skala, Baltika (kontinents), Baltkrievijas anteklīze, Betpakdala, Celakantveidīgās, Cikadeju rinda, Dižgliemeņu virsdzimta, Dināru kalniene, Eiropa, Eocēns, Fanerozojs, Fosilijas, Ginki, Hjargasnūrs, Jura (periods), Kailsēkļi, Kainozojs, Kamenskas krāteris, Kērkpatrika kalns, Krīts (nozīmju atdalīšana), Krīts (periods), Latvijas pamatieži, Laurāzija, Mezozojs, Paleocēns, Paleogēns, Paleozojs, Pangeja, Papagaiļu un zvirbuļu virskārta, Perma-triasa izmiršana, Pygocephalomorpha, Rāpuļi, Sepulas, Skudru dzimta, Stromatoporas, Tetisa okeāns, Triass, Un nogranda pērkons (stāsts), Vaboles, Vilksa Zemes meteorīta krāteris, ..., Ziemeļsibīrijas zemiene. Izvērst indekss (1 vairāk) »
Alpi
Alpi ir kalnu sistēma Eiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Mezozojs un Alpi · Redzēt vairāk »
Amazones līdzenums
Amazones līdzenums jeb Amazones zemiene ir līdzenums Dienvidamerikas ziemeļu daļā, pasaules lielākais līdzenums.
Jaunums!!: Mezozojs un Amazones līdzenums · Redzēt vairāk »
Amonīti
Amonīti (Ammonoidea) ir izmirušu jūras galvkāju apakšklase, kas dzīvoja no devona līdz krīta periodam un izmira krīta-terciāra masveida izmiršanas laikā.
Jaunums!!: Mezozojs un Amonīti · Redzēt vairāk »
Angolas lielieplaka
Angolas lielieplaka ir zemūdens lielieplaka Atlantijas okeāna dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Mezozojs un Angolas lielieplaka · Redzēt vairāk »
Araukārijas
Araukārijas ir Araukāriju dzimtas mūžzaļi skuju koki.
Jaunums!!: Mezozojs un Araukārijas · Redzēt vairāk »
Arābijas-Nūbijas vairogs
Arābijas-Nūbijas vairogs (arī Āfrikas vairogs, Etiopijas vairogs, Afroarābijas vairogs, Arābijas - Nūbijas masīvs) ir vairogs, kas stiepjas no Sahāras un Āfrikas rietumu raga līdz Saūda Arābijas rietumu daļai austrumos un Madagaskara austrumu pusei dienvidos, aptverot Sarkano jūru.
Jaunums!!: Mezozojs un Arābijas-Nūbijas vairogs · Redzēt vairāk »
Armēnijas kalniene
Armēnijas kalniene (Haykakan leṙnašxarh;;, Somkhetis mtianeti;, al Murtafaeat al 'Arminia) ir kalnu sistēma Āzijā, Anatolijā un Kaukāzā.
Jaunums!!: Mezozojs un Armēnijas kalniene · Redzēt vairāk »
Atlantijas okeāns
Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.
Jaunums!!: Mezozojs un Atlantijas okeāns · Redzēt vairāk »
Austrumeiropas platforma
Austrumeiropas platforma jeb Krievijas platforma ir Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Norvēģijas Kaledonijas krokojuma kalniem ziemeļrietumos, Urālu hercīnajiem krokojumiem austrumos un Karpatu, Krimas, Kaukāza alpīnajām kalnu grēdām dienvidos un dienvidrietumos.
Jaunums!!: Mezozojs un Austrumeiropas platforma · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskā ēra
Ģeoloģiskā ēra ir ģeohronoloģiskās skalas daļa, eona apakšintervāls.
Jaunums!!: Mezozojs un Ģeoloģiskā ēra · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskā laika skala
Ģeoloģiskais pulkstenis ar notikumiem un proporcionāli iekrāsotiem periodiem (angļu valodā) Ģeoloģiskā laika skala ir hronoloģiska mērīšanas sistēma, kuru izmanto ģeologi, paleontologi un Zemes zinātnieki, lai aprakstītu laiku un attiecības starp notikumiem Zemes vēsturē.
Jaunums!!: Mezozojs un Ģeoloģiskā laika skala · Redzēt vairāk »
Baltika (kontinents)
Eiramerikas superkontinentu pirms 300 miljoniem gadu. Kembrija periodā pirms 550 miljoniem gadu. Eiramerikas superkontinenta daļa karbona periodā pirms 300 miljoniem gadu. Baltika bija sens kontinents, kas radās pirms apmēram 1800 miljoniem gadu un pastāvēja gan atsevišķi, gan kā vairāku superkontinentu daļa no proterozoja līdz paleozojam.
Jaunums!!: Mezozojs un Baltika (kontinents) · Redzēt vairāk »
Baltkrievijas anteklīze
Baltkrievijas anteklīze (Baltkrievijas-Lietuvas izcilnis, Mazūrijas-Baltkrievijas anteklīze) ir liela tektoniska struktūra Austrumeiropas platformas rietumu daļā, kur kristāliskais pamatklintājs ieguļ tuvu Zemes virspusei.
Jaunums!!: Mezozojs un Baltkrievijas anteklīze · Redzēt vairāk »
Betpakdala
Betpakdala jeb Ziemeļu Bada stepe ir tuksnesis Kazahstānas dienviddaļā, Žambilas, Karaghandi un Turkestānas apgabalos.
Jaunums!!: Mezozojs un Betpakdala · Redzēt vairāk »
Celakantveidīgās
Celakantveidīgās (Coelacanthimorpha) jeb aktinistijas (Actinistia) ir daivspurzivju klase ar vienīgo (Coelacanthiformes) kārtu, kuras pārstāvji ir saglabājušies līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Mezozojs un Celakantveidīgās · Redzēt vairāk »
Cikadeju rinda
Cikadeju rinda ir sena sēklaugu rinda, plašāk pārstāvēta mezozojā, mūsdienās ietilpst cikadeju nodalījumā (Cycadophyta), kurā ietilpst tikai cikadeju klase (Cycadopsida) un viena kārta (Cycadales, Cycadeae), kas sastāv no trim dzimtām.
Jaunums!!: Mezozojs un Cikadeju rinda · Redzēt vairāk »
Dižgliemeņu virsdzimta
Dižgliemeņu virsdzimta (.
Jaunums!!: Mezozojs un Dižgliemeņu virsdzimta · Redzēt vairāk »
Dināru kalniene
Dināru kalniene vai Dināru Alpi ir kalniene Balkānu pussalas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: Mezozojs un Dināru kalniene · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Mezozojs un Eiropa · Redzēt vairāk »
Eocēns
dzintarā. Eocēns (— "ausma" + — "jauns") ir paleogēna perioda otrā epoha.
Jaunums!!: Mezozojs un Eocēns · Redzēt vairāk »
Fanerozojs
Fanerozojs (fanerós — ‘atklāts, redzams’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms, kas sācies pirms apmēram 542 miljoniem gadu, kad parādījās attīstītas dzīvības formas.
Jaunums!!: Mezozojs un Fanerozojs · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Jaunums!!: Mezozojs un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Ginki
Ginki (Ginkgo) ir ginku klases augi.
Jaunums!!: Mezozojs un Ginki · Redzēt vairāk »
Hjargasnūrs
Hjargasnūrs (agrāk arī Hirgisnūrs) ir liels beznoteces sālsezers Mongolijas ziemeļrietumos, Uvsnūra aimakā.
Jaunums!!: Mezozojs un Hjargasnūrs · Redzēt vairāk »
Jura (periods)
Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 201 miljoniem gadu, ildzis 56 miljonus gadu un beidzies pirms 145 miljoniem gadu.
Jaunums!!: Mezozojs un Jura (periods) · Redzēt vairāk »
Kailsēkļi
Kailsēkļi (Gymnospermae no — "kailās sēklas") ir dažādsporu sēklaugi (Spermatophytina), kuru sēklaizmetņi ir atsegti.
Jaunums!!: Mezozojs un Kailsēkļi · Redzēt vairāk »
Kainozojs
Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 miljoniem gadu un turpinās līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Mezozojs un Kainozojs · Redzēt vairāk »
Kamenskas krāteris
Kamenskas krāteris ir triecienkrāteris (astroblēma), kas atrodas apmēram 10-15 km no Kamenskas-Šahtinskas pilsētas Rostovas apgabalā, Krievijā.
Jaunums!!: Mezozojs un Kamenskas krāteris · Redzēt vairāk »
Kērkpatrika kalns
Kērkpatrika kalns ir kalns Antarktīdā, Transantarktīdas kalnu augstākā virsotne.
Jaunums!!: Mezozojs un Kērkpatrika kalns · Redzēt vairāk »
Krīts (nozīmju atdalīšana)
Krīts var būt.
Jaunums!!: Mezozojs un Krīts (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Krīts (periods)
Krīts (krīta periods) ir viens no ģeoloģiskās laika skalas lielajiem iedalījumiem — periodiem.
Jaunums!!: Mezozojs un Krīts (periods) · Redzēt vairāk »
Latvijas pamatieži
270x270px Latvijas pamatieži ir ieži, kas ir veidojušies ne mazāk kā pirms viena līdz diviem miljoniem gadu, un atrodami zem kvartāra nogulumiežiem.
Jaunums!!: Mezozojs un Latvijas pamatieži · Redzēt vairāk »
Laurāzija
Laurāzijas un Gondvānas superkontinentu karte Laurāzija paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Gondvāna).
Jaunums!!: Mezozojs un Laurāzija · Redzēt vairāk »
Mezozojs
Mezozojs (mésos — ‘vidējais’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās trijos ģeoloģiskajos periodos: krītā, jurā un triasā.
Jaunums!!: Mezozojs un Mezozojs · Redzēt vairāk »
Paleocēns
Paleocēns (— "sens" + — "jauns") ir paleogēna perioda pirmā epoha ar kuru sākas kainozojs.
Jaunums!!: Mezozojs un Paleocēns · Redzēt vairāk »
Paleogēns
Paleogēns ir kainozoja ēras pirmais periods, kas ilga 42 miljonus gadu (no 65,5 ± 0,3 līdz 23,03 ± 0,05 miljonu gadu pirms mūsdienām).
Jaunums!!: Mezozojs un Paleogēns · Redzēt vairāk »
Paleozojs
Devona periodā radušies pirmatnējie augi mākslinieka skatījumā Paleozojs (palaios — ‘sens, vecs’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā.
Jaunums!!: Mezozojs un Paleozojs · Redzēt vairāk »
Pangeja
Mūsdienu kontinentu izvietojums Pangejā Pangeja (no pan "viss" un Γαῖα Gaia "Zeme", latinizēta kā Gæa) bija superkontinents, kas izveidojās paleozojā un sadalījās mezozoja ērā.
Jaunums!!: Mezozojs un Pangeja · Redzēt vairāk »
Papagaiļu un zvirbuļu virskārta
Papagaiļu un zvirbuļu virskārta jeb papagaiļu un zvirbuļu klada (Psittacopasserae) ir viena no putnu klases (Aves) virskārtām, kas pieder piekūnu, papagaiļu un zvirbuļu kladai (Eufalconimorphae).
Jaunums!!: Mezozojs un Papagaiļu un zvirbuļu virskārta · Redzēt vairāk »
Perma-triasa izmiršana
fosilā veidā. Perma-triasa izmiršana ir viena no piecām dzīvo organismu masveida izmiršanām.
Jaunums!!: Mezozojs un Perma-triasa izmiršana · Redzēt vairāk »
Pygocephalomorpha
Pygocephalomorpha ir izmirušu perakarīdu vēžveidīgo grupa.
Jaunums!!: Mezozojs un Pygocephalomorpha · Redzēt vairāk »
Rāpuļi
Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.
Jaunums!!: Mezozojs un Rāpuļi · Redzēt vairāk »
Sepulas
Sepulas ir mīklaini nenoskaidrotas dabas un nozīmes objekti Staņislava Lema fantastiskajā stāstā "Četrpadsmitais ceļojums" no cikla "Ijona Klusā zvaigžņu dienasgrāmatas".
Jaunums!!: Mezozojs un Sepulas · Redzēt vairāk »
Skudru dzimta
Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.
Jaunums!!: Mezozojs un Skudru dzimta · Redzēt vairāk »
Stromatoporas
Stromatoporas jeb stromatoporoidejas (Stromatoporoidea) ir izmirušu koloniālu jūras bezmugurkaulnieku grupa ar ne visai skaidru sistemātisko stāvokli.
Jaunums!!: Mezozojs un Stromatoporas · Redzēt vairāk »
Tetisa okeāns
Triasa periodā atdala Gondvānu un Laurāziju Tetisa okeāns jeb Tetiss (grieķu jūras dievietes Tetīdas Τηθύς, Tethys ģermanizētā forma) ir senais okeāns, kas mezozoja ērā atradās starp Gondvānas un Laurāzijas kontinentiem.
Jaunums!!: Mezozojs un Tetisa okeāns · Redzēt vairāk »
Triass
Triass ir ģeoloģiskais periods, kas sākās pirms 251 miljona gadu, kad notika perma-triasa izmiršana, un beidzās pirms 199,6 miljoniem gadu ar triasa-juras izmiršanu.
Jaunums!!: Mezozojs un Triass · Redzēt vairāk »
Un nogranda pērkons (stāsts)
"Un nogranda pērkons" ir zinātniskās fantastikas stāsts, ko sarakstījis amerikāņu rakstnieks Rejs Bredberijs.
Jaunums!!: Mezozojs un Un nogranda pērkons (stāsts) · Redzēt vairāk »
Vaboles
Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.
Jaunums!!: Mezozojs un Vaboles · Redzēt vairāk »
Vilksa Zemes meteorīta krāteris
Vilksa Zemes triecienkrāteris Antarktīdas kartē (iezīmēts ar sarkanu krāsu). Vilksa Zemes meteorīta krāteris ir ģeoloģisks veidojums, kurš atrodas zem Antarktīdas ledus vairoga Vilksa Zemes rajonā.
Jaunums!!: Mezozojs un Vilksa Zemes meteorīta krāteris · Redzēt vairāk »
Ziemeļsibīrijas zemiene
Ziemeļsibīrijas zemiene jeb Taimiras zemiene (Таймырская низменность) ir plaša zemiene Krievijas ziemeļos, Sibīrijā, starp Jeņisejas un Oļeņokas upēm.
Jaunums!!: Mezozojs un Ziemeļsibīrijas zemiene · Redzēt vairāk »
