Ātrāk nekā pārlūku!
93 attiecības: Afganistāna, Agrārā reforma Latvijā, Agroklimatiskie rādītāji, Alus, Alus darīšana, Apputeksnēšana, Auglis, Auzas, Čedžudo (province), Belcu stepe, Cekulainais cīrulis, Celiakija, Cukurs, Degvīns, Dzeņi (Krustpils pagasts), Dzeltenā rūsa, Egejas civilizācija, Eiropa, Galīcijas un Lodomērijas karaliste, Gladiators, Grauds, Graudu noliktava, Graudzāļu dzimta, Gruzija, Hermonasa, Jāņi, Jumis, Kalnu zoss, Kama (ēdiens), Kastrejas kultūra, Kāpzemes slaidkājis, Kiklādu kultūra, Krišanas skaitlis, Kurdistānas ostāns, Labība, Laki, Latviešu virtuve, Latvijas saimniecība, LBTU Lauksaimniecības fakultāte, Leontini, Lietuviešu virtuve, Lipeklis, Luīze Šarlote no Brandenburgas, Maize, Makaroni, Maltoze, Mājas vista, Medus (dzēriens), Miežu ģints, Miezis, ..., Milti, Misa (produkts), Morgantīna, Noras samtenis, Okolištes senvieta, Panonija, Parastais sorgo, Putra, Putraimi, Rietumaustrālija, Sanlorensu kastreja, Sējas zoss, Senā Divupe, Skābputra, Staciņš, Stiebru rūsa, Svalbāras Globālā sēklu glabātuve, Taurētājgulbis, Tibeta, Tibetas autonomais reģions, Tundras sējas zoss, Utopija, Vācija, 1642. gads Latvijā, 1644. gads Latvijā, 1646. gads Latvijā, 1649. gads Latvijā, 1652. gads Latvijā, 1654. gads Latvijā, 1656. gads Latvijā, 1666. gads Latvijā, 1667. gads Latvijā, 1670. gads Latvijā, 1673. gads Latvijā, 1676. gads Latvijā, 1679. gads Latvijā, 1682. gads Latvijā, 1685. gads Latvijā, 1688. gads Latvijā, 1690. gads Latvijā, 1693. gads Latvijā, 1696. gads Latvijā, 1699. gads Latvijā. Izvērst indekss (43 vairāk) »
Afganistāna
Afganistāna (dari:, Afğānistān;, Afġānistān) ir valsts Centrālāzijas dienvidos.
Jaunums!!: Mieži un Afganistāna · Redzēt vairāk »
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Jaunums!!: Mieži un Agrārā reforma Latvijā · Redzēt vairāk »
Agroklimatiskie rādītāji
Agroklimatiskie rādītāji ir klimatisko apstākļu sakarība ar lauksaimniecības kultūraugu augšanu, attīstību un miera stāvokli.
Jaunums!!: Mieži un Agroklimatiskie rādītāji · Redzēt vairāk »
Alus
Dažāda šķirņu un veidu alus pudelēs Alus ir raudzēts alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārraudzējot apiņotu miežu vai kviešu iesala misu.
Jaunums!!: Mieži un Alus · Redzēt vairāk »
Alus darīšana
16. gadsimta vācu aldari Alus darīšana jeb brūvēšana ir alus gatavošana, ūdenī vārot miežus vai cita veida labību un iegūto šķīdumu saraudzējot ar raugu.
Jaunums!!: Mieži un Alus darīšana · Redzēt vairāk »
Apputeksnēšana
rozi Apputeksnēšana ir putekšņu novadīšana no putekšņlapām uz drīksnas vai sēklaizmetņa, kur notiek apaugļošanās.
Jaunums!!: Mieži un Apputeksnēšana · Redzēt vairāk »
Auglis
Pogaļa ir liliju dzimtas augu auglis Auglis botānikā ir segsēkļu vairošanās orgāns, kas sēklu nogatavošanās laikā attīstās no auglenīcas.
Jaunums!!: Mieži un Auglis · Redzēt vairāk »
Auzas
Sējas auzas (Avena sativa), bieži vienkārši auzas, ir graudzāļu dzimtas kultūraugs, kuru audzē graudu un zaļmasas ieguvei.
Jaunums!!: Mieži un Auzas · Redzēt vairāk »
Čedžudo (province)
Čedžudo, oficiāli Čedžu īpašā autonomā province (제주특별자치도), ir viena no deviņām Dienvidkorejas provincēm.
Jaunums!!: Mieži un Čedžudo (province) · Redzēt vairāk »
Belcu stepe
Belcu stepe ir paugurains apgabals Moldovas ziemeļu daļā, kurā aug maz koku (izņemot rajonus netālu no Dņestras un tajā ietekošās Reutas upēm, kā arī biežajiem ezeriem un strautiem) un kurā dominē lauksaimnieciski apstrādāta zeme, reizēm arī zālāji un krūmi.
Jaunums!!: Mieži un Belcu stepe · Redzēt vairāk »
Cekulainais cīrulis
Cekulainais cīrulis jeb cekulcīrulis (Galerida cristata) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams lielākajā daļā Eiropas, Latviju ieskaitot, Ziemeļāfrikā un Āzijā.
Jaunums!!: Mieži un Cekulainais cīrulis · Redzēt vairāk »
Celiakija
Celiakija jeb glutēna enteropātija ir tievās zarnas autoimūna slimība, kurai raksturīga graudu olbaltumvielu (glutēna) nepanesamība.
Jaunums!!: Mieži un Celiakija · Redzēt vairāk »
Cukurs
Cukurs ir pārtikas produkts, kas ir kristāliska, salda, parasti balta (bezkrāsaina) viela, ko galvenokārt izmanto kā saldvielu.
Jaunums!!: Mieži un Cukurs · Redzēt vairāk »
Degvīns
Krievijas degvīna ''Русский Стандарт'' pudele Degvīns (— 'ūdentiņš') jeb sarunvalodā šņabis (no) ir caurspīdīgs un bezkrāsains stiprais alkoholiskais dzēriens, rektificēta etanola šķīdums mīkstinātā ūdenī.
Jaunums!!: Mieži un Degvīns · Redzēt vairāk »
Dzeņi (Krustpils pagasts)
Dzeņi ir skrajciems Krustpils pagasta dienvidrietumu daļā, ciema dienvidu gals atrodas Daugavas labajā krastā, bet ziemeļu — robežojas ar Spuņģēniem.
Jaunums!!: Mieži un Dzeņi (Krustpils pagasts) · Redzēt vairāk »
Dzeltenā rūsa
Dzeltenā rūsa ir rūsas sēnes Puccinia striiformis f.sp.
Jaunums!!: Mieži un Dzeltenā rūsa · Redzēt vairāk »
Egejas civilizācija
Egejas jūras reģions. Satelītuzņēmums Egejas civilizācija ir jēdziens, kuru lieto, lai apzīmētu bronzas laikmeta civilizāciju, kura ap 3000.—1200.
Jaunums!!: Mieži un Egejas civilizācija · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Mieži un Eiropa · Redzēt vairāk »
Galīcijas un Lodomērijas karaliste
Galīcijas un Lodomērijas karaliste 1897. gadā. Galīcijas un Lodomērijas karaliste kā Austroungārijas daļa. Karaliste mūsdienu Eiropas kartē Teritorijas izmaiņas Galīcijas un Lodomērijas karaliste ar Krakovas lielhercogisti un Aušvicas un Zatoras hercogistēm bija Austrijas Hābsburgu zemju, vēlāk Austrijas impērijas un Austroungārijas teritorija, kas tika izveidota Polijas-Lietuvas dalīšanu rezultātā iegūtajās zemēs.
Jaunums!!: Mieži un Galīcijas un Lodomērijas karaliste · Redzēt vairāk »
Gladiators
Žana Leona Žerona 1872. gada glezna ''Pollice Verso'', kurā tiek attēlota gladiatoru cīņa. Gladiators bija cīnītājs Senajā Romā, kas publikas izklaidēšanas nolūkos iesaistījās cīņā par dzīvību ar citiem cīņas dalībniekiem vai savvaļas dzīvniekiem.
Jaunums!!: Mieži un Gladiators · Redzēt vairāk »
Grauds
Dažādu augu graudi Graudi ir sausi graudzāļu dzimtas augu auglīši, no kā, atdalot sēnalas, iegūst uzturā lietojamas grūbas, ko var saskaldīt putraimos un tālāk sasmalcināt miltos, bet graudus diedzējot iegūst iesalu, kas ir galvenā izejviela raudzēto dzērienu (kvasa, alus) un spirta rūpniecībā.
Jaunums!!: Mieži un Grauds · Redzēt vairāk »
Graudu noliktava
Slovēnijā no 19. gadsimta sākuma. Graudu noliktava jeb graudu glabātuve ir specifiska ēka vai atsevišķa telpa klētī (apcirknis), kur pastāvīgi tiek uzglabāti dažādi graudi.
Jaunums!!: Mieži un Graudu noliktava · Redzēt vairāk »
Graudzāļu dzimta
Graudzāļu dzimta (Poaceae vai Gramineae) ir liela viendīgļlapju klases augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.
Jaunums!!: Mieži un Graudzāļu dzimta · Redzēt vairāk »
Gruzija
Gruzija (Sakartvelo), no 1991.
Jaunums!!: Mieži un Gruzija · Redzēt vairāk »
Hermonasa
Hermonasa ir sengrieķu-sindu pilsēta Tamaņas pussalā, kas pašlaik ir iekļauts "Hermonasas-Tmutarkaņas" arheoloģiskā kompleksa teritorijā.
Jaunums!!: Mieži un Hermonasa · Redzēt vairāk »
Jāņi
Muižeļa namā 1793. gadā (Broce) Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežu laikā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena.
Jaunums!!: Mieži un Jāņi · Redzēt vairāk »
Jumis
Jumja zīmes lietojums arhitektūrā. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Kurzemes Sēta Jumis ir druvu dievība latviešu mitoloģijā, ko simbolizē divi kopā saauguši augļi.
Jaunums!!: Mieži un Jumis · Redzēt vairāk »
Kalnu zoss
Kalnu zoss (Anser indicus) ir vidēja auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo Centrālāzijā un ziemo Dienvidāzijā.
Jaunums!!: Mieži un Kalnu zoss · Redzēt vairāk »
Kama (ēdiens)
jogurtu Kama vai talkkuna ir somu un igauņu tradicionālais ēdiens.
Jaunums!!: Mieži un Kama (ēdiens) · Redzēt vairāk »
Kastrejas kultūra
Kastrejas kultūras izplatības areāls (iezīmēts ar violetu). Kastrejas kultūras apbūves paraugs. (Sanlorensu kastreja) Kastrejas kultūra ir vēlā bronzas un agrā dzelzs laika (9. gadsimts pr.Kr. — 1. gadsimts) arheoloģiskā kultūra, kas pastāvēja Ibērijas pussalas ziemeļrietumu daļā (mūsdienu Portugāles ziemeļos un Galīsijas, Astūrijas un Leonas provincēs, Spānijā).
Jaunums!!: Mieži un Kastrejas kultūra · Redzēt vairāk »
Kāpzemes slaidkājis
Kāpzemes slaidkājis jeb Kapzemes slaidkājis (Pedetes capensis) ir viena no divām slaidkāju dzimtas (Pedetidae) mūsdienās dzīvojošām grauzēju sugām.
Jaunums!!: Mieži un Kāpzemes slaidkājis · Redzēt vairāk »
Kiklādu kultūra
Dažas galvenās bronzas laika arheoloģiskās vietas Kiklādās. Kiklādu kultūra ir vara un bronzas laikmeta arheoloģiskā kultūra, kas bija izplatīta Kiklādu salās 3.—2.
Jaunums!!: Mieži un Kiklādu kultūra · Redzēt vairāk »
Krišanas skaitlis
Krišanas skaitlis ir viens no kviešu, rudzu, miežu, tritikāles un citu graudaugu miltu un graudu galvenajiem kvalitātes rādītājiem, kas izpaužas kā tajos esošo amilolītisko fermentu (α-amilāzes un β-amilāzes) aktivitāte un cietes graudiņu kvalitāte.
Jaunums!!: Mieži un Krišanas skaitlis · Redzēt vairāk »
Kurdistānas ostāns
Kurdistānas ostāns (Ostān-e Kordestān;, Parêzgayî Kurdistan) ir Irānas ostāns, Irānas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība.
Jaunums!!: Mieži un Kurdistānas ostāns · Redzēt vairāk »
Labība
Mieži, auzas un pārtikas produkti, kas izgatavoti no labības Labība jeb graudaugi ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus kultivē, lai iegūtu to ēdamās sēklas jeb graudus.
Jaunums!!: Mieži un Labība · Redzēt vairāk »
Laki
Laki (pašnosaukums — Лак) ir viena no Ziemeļkaukāza tautām, kura galvenokārt apdzīvo Dagestānu.
Jaunums!!: Mieži un Laki · Redzēt vairāk »
Latviešu virtuve
Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā: cepti kartupeļi, cūkgaļas ribiņas, sautēti kāposti, pīles stilbs, pelēkie zirņi ar speķi, cūkas stilbs, auss un šņukurs, cūkgaļas iesmi, Alpu desiņas, putraimdesa, desas riņķī un liellopa mēle. Latviešu virtuve ir latviešiem raksturīgo ēdienu un to gatavošanas īpatnību kopums, kas veidojies dažādu ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu ietekmē.
Jaunums!!: Mieži un Latviešu virtuve · Redzēt vairāk »
Latvijas saimniecība
Latvijas tautsaimniecība ir Eiropas Savienības ekonomiskajā telpā integrēta atvērta saimniecība, tai ir nozīmīgi sakari arī ar NVS reģiona valstīm.
Jaunums!!: Mieži un Latvijas saimniecība · Redzēt vairāk »
LBTU Lauksaimniecības fakultāte
LBTU Lauksaimniecības fakultāte bija vecākā no Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (agrākās Latvijas Lauksaimniecības universitātes) fakultālēm, kas dibināta 1919.
Jaunums!!: Mieži un LBTU Lauksaimniecības fakultāte · Redzēt vairāk »
Leontini
Leontini bija sengrieķu pilsēta Lielajā Grieķijā, Sicīlijas dienvidaustrumos, 42 km uz ziemeļrietumiem no Sirakūzām un 2 km uz dienvidiem no mūsdienu Lentini, Sirakūzu provincē, Itālijā.
Jaunums!!: Mieži un Leontini · Redzēt vairāk »
Lietuviešu virtuve
šķiņķa gabaliņiem Šakotis Lietuviešu virtuve ir lietuviešiem raksturīgo ēdienu un to gatavošanas īpatnību kopums, kas veidojies dažādu ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu ietekmē.
Jaunums!!: Mieži un Lietuviešu virtuve · Redzēt vairāk »
Lipeklis
rudzu pārslas Lipeklis jeb glutēns (no — 'līme') ir ūdenī nešķīstošu olbaltumvielu grupa, kas atrodama graudzāļu dzimtas graudaugos, galvenokārt kviešos un miežos, bet mazākā daudzumā arī rudzos, auzās un to produktos.
Jaunums!!: Mieži un Lipeklis · Redzēt vairāk »
Luīze Šarlote no Brandenburgas
Luīze Šarlote no Brandenburgas (dzimusi Berlīnē, mirusi Mītavā) bija Brandenburgas markgrāfiene, Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Jēkaba Ketlera sieva.
Jaunums!!: Mieži un Luīze Šarlote no Brandenburgas · Redzēt vairāk »
Maize
Dažādi maizes kukuļi Maize ir karstumā apstrādāts pārtikas produkts, ko gatavo no miltiem un ūdens, parasti pievienojot arī sāli un raugu.
Jaunums!!: Mieži un Maize · Redzēt vairāk »
Makaroni
Radziņu formas makaroni Makaroni (no) ir dažāda izmēra un formas kaltēti miltu izstrādājumi, ko parasti gatavo no neraudzētas kviešu mīklas.
Jaunums!!: Mieži un Makaroni · Redzēt vairāk »
Maltoze
Maltozes struktūrformula Maltoze, arī maltobioze vai iesala cukurs, ir disaharīds, kas sastāv no divām glikozes vienībām, kas ir saistītas ar α(1→4) saiti, veidojas kondensācijas reakcijā.
Jaunums!!: Mieži un Maltoze · Redzēt vairāk »
Mājas vista
Mājas vista jeb vienkārši vista (Gallus gallus domesticus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) sarkanās savvaļas vistas (Gallus gallus) viena no pasugām.
Jaunums!!: Mieži un Mājas vista · Redzēt vairāk »
Medus (dzēriens)
Plūškoku medus Medus ir raudzēts medus dzēriens, pasaulē senākais zināmais alkoholiskais un rituālais dzēriens.
Jaunums!!: Mieži un Medus (dzēriens) · Redzēt vairāk »
Miežu ģints
Mieži ir viengadīgu un daudzgadīgu graudzāļu dzimtas ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir mērenajā joslā Āfrikā, Eirāzijā un Amerikā.
Jaunums!!: Mieži un Miežu ģints · Redzēt vairāk »
Miezis
Miezis var būt.
Jaunums!!: Mieži un Miezis · Redzēt vairāk »
Milti
Dažādu tipu milti: 550. tipa kviešu milti, 1050. tipa kviešu milti un 1150. tipa rudzu milti (no kreisās uz labo) Milti ir pulverveida masa, ko iegūst, sasmalcinot labības graudus, vairāku tā saukto pseidolabību (griķu, kaķastes, kinojas u.c.) sēklas vai augļus, kā arī zirņus, pupas vai saknes (piemēram, maniokas).
Jaunums!!: Mieži un Milti · Redzēt vairāk »
Misa (produkts)
Misa ir šķidrums, kuru iegūst no maisīšanas procesa alus vai viskija brūvēšanas laikā.
Jaunums!!: Mieži un Misa (produkts) · Redzēt vairāk »
Morgantīna
Morgantīna bija sena pilsēta Sicīlijas centrālajā daļā, netālu no Aidones pilsētas, Ennas provincē, Itālijā.
Jaunums!!: Mieži un Morgantīna · Redzēt vairāk »
Noras samtenis
Noras samtenis (Lasiommata maera) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga.
Jaunums!!: Mieži un Noras samtenis · Redzēt vairāk »
Okolištes senvieta
Okolište ir neolīta laika apmetne, kas atrodas Visoko pašvaldībā, Bosnijā un Hercegovinā.
Jaunums!!: Mieži un Okolištes senvieta · Redzēt vairāk »
Panonija
Panonijas provinces atrašanās vieta Romas impērijas teritorijā (iekrāsota sarkanā krāsā). Ungārijā, kas kādu laiku kalpoja par vienu no Panonijas galvaspilsētām. Panonija, oficiāli pazīstama kā Panonijas province, bija Romas impērijas province, kuras teritorija aptvēra Donavas labā krasta līdzenumu mūsdienu Vidusdonavas zemienē Centrāleiropas dienvidu daļā.
Jaunums!!: Mieži un Panonija · Redzēt vairāk »
Parastais sorgo
Indijā Etiopijā Brūna šķirne Burkinafaso. Vācijā. Parastais sorgo (Sorghum bicolor), kuru nereti sauc ģints vārdā vienkārši par sorgo, ir graudzāļu dzimtas suga.
Jaunums!!: Mieži un Parastais sorgo · Redzēt vairāk »
Putra
pienu Putra ir šķidrs vai daļēji šķidrs ēdiens, kas pagatavots no putraimiem vai miltiem, kas parasti vārīti ūdenī, pienā vai ūdens un piena maisījumā.
Jaunums!!: Mieži un Putra · Redzēt vairāk »
Putraimi
auzu putraimi Putraimi ir lobīti pārtikas graudi.
Jaunums!!: Mieži un Putraimi · Redzēt vairāk »
Rietumaustrālija
Rietumaustrālija ir viens no Austrālijas sešiem štatiem.
Jaunums!!: Mieži un Rietumaustrālija · Redzēt vairāk »
Sanlorensu kastreja
Sanlorensu kastreja ir Kastrejas kultūras arheoloģiskais piemineklis Portugālē, Esposendes municipalitātē.
Jaunums!!: Mieži un Sanlorensu kastreja · Redzēt vairāk »
Sējas zoss
Sējas zoss jeb taigas sējas zoss, arī taigas zoss (Anser fabalis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns.
Jaunums!!: Mieži un Sējas zoss · Redzēt vairāk »
Senā Divupe
Senās Divupes pilsētu lokalizācija mūsdienās. Senā Divupe jeb Mezopotāmija (no — ' starp upēm') bija vissenākā un līdz ar to arī pirmā civilizācija, kurai bija augsti attīstīta kultūra.
Jaunums!!: Mieži un Senā Divupe · Redzēt vairāk »
Skābputra
Skābputra ir tradicionāls latviešu graudu un skābpiena ēdiens — miežu putraimu putra ar rūgušpienu —, kas vasarā bijis galvenais pusdienu un launaga ēdiens un ņemts līdzi lauku darbos.
Jaunums!!: Mieži un Skābputra · Redzēt vairāk »
Staciņš
Staciņš (no — 'stāvvieta, karaspēka apmešanas vieta') bija nodoklis, ko Zviedrijas valdība (17. gadsimtā) un Krievijas valdība (18. gadsimtā) ievāca no Vidzemes zemniekiem.
Jaunums!!: Mieži un Staciņš · Redzēt vairāk »
Stiebru rūsa
Stiebru jeb svītru rūsa ir rūsas sēnes Puccinia graminis izraisīta graudaugu rūsa.
Jaunums!!: Mieži un Stiebru rūsa · Redzēt vairāk »
Svalbāras Globālā sēklu glabātuve
Svalbāras Globālā sēklu glabātuve ir droša kultūraugu sēklu glabātuve.
Jaunums!!: Mieži un Svalbāras Globālā sēklu glabātuve · Redzēt vairāk »
Taurētājgulbis
Taurētājgulbis (Cygnus buccinator) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas mājo Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Mieži un Taurētājgulbis · Redzēt vairāk »
Tibeta
Tibetas kultūrvēsturiskais reģions ar mūsdienu robežām. Tibeta ir kultūrvēsturisks reģions Centrālāzijā.
Jaunums!!: Mieži un Tibeta · Redzēt vairāk »
Tibetas autonomais reģions
Tibetas autonomais reģions ir 1965.
Jaunums!!: Mieži un Tibetas autonomais reģions · Redzēt vairāk »
Tundras sējas zoss
Tundras sējas zoss jeb vienkārši tundras zoss (Anser serrirostris) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns.
Jaunums!!: Mieži un Tundras sējas zoss · Redzēt vairāk »
Utopija
Mora grāmatas ''Utopia'',1516. gadā Utopija ir ideālas sabiedrības iztēlojums un kultūras mantojums.
Jaunums!!: Mieži un Utopija · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Mieži un Vācija · Redzēt vairāk »
1642. gads Latvijā
Daugavgrīvas cietoksnis 1642. gadā (M. Rihters). Šajā lapā ir apkopoti 1642.
Jaunums!!: Mieži un 1642. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1644. gads Latvijā
Neištates (Jaunjelgavas) pilsētas plāns. (T. Krauze). Šajā lapā ir apkopoti 1644.
Jaunums!!: Mieži un 1644. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1646. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1646.
Jaunums!!: Mieži un 1646. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1649. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1649.
Jaunums!!: Mieži un 1649. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1652. gads Latvijā
1652. gada Jelgavas plāns (veidojis Tobiass Krauze). Šajā lapā ir apkopoti 1652.
Jaunums!!: Mieži un 1652. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1654. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1654.
Jaunums!!: Mieži un 1654. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1656. gads Latvijā
Rīgas aplenkums 1656. gada augustā-oktobrī (Ādama Pérelles gravīra). Šajā lapā ir apkopoti 1656.
Jaunums!!: Mieži un 1656. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1666. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1666.
Jaunums!!: Mieži un 1666. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1667. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1667.
Jaunums!!: Mieži un 1667. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1670. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1670.
Jaunums!!: Mieži un 1670. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1673. gads Latvijā
1673. gada Merkatora Livonijas karte. Šajā lapā ir apkopoti 1673.
Jaunums!!: Mieži un 1673. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1676. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1676.
Jaunums!!: Mieži un 1676. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1679. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1679.
Jaunums!!: Mieži un 1679. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1682. gads Latvijā
Mihaela Brinkmana skulptūra "Lielais Kristaps". Šajā lapā ir apkopoti 1682.
Jaunums!!: Mieži un 1682. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1685. gads Latvijā
Reiterna nams. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Šajā lapā ir apkopoti 1685.
Jaunums!!: Mieži un 1685. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1688. gads Latvijā
Priekule, Zviedru vārti.Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Šajā lapā ir apkopoti 1688.
Jaunums!!: Mieži un 1688. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1690. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1690.
Jaunums!!: Mieži un 1690. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1693. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1693.
Jaunums!!: Mieži un 1693. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1696. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1696.
Jaunums!!: Mieži un 1696. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1699. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1699.
Jaunums!!: Mieži un 1699. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Hordeum vulgare, Parastais miezis.
