Ātrāk nekā pārlūku!
285 attiecības: Aīds, Abernatijīts, Adamīns, Adamsīts-(Y), Adžoīts, Adelīts, Admontīts, Afganīts, Afvilīts, Agardīts-(Ce), Agardīts-(Dy), Agardīts-(La), Agardīts-(Nd), Agardīts-(Y), Agrelīts, Agrinierīts, Agvilarīts, Ahāts, Aheilīts, Ahtenskīts, Aijovaīts, Aikinīts, Akaganeīts, Akantīts, Akdalaīts, Akimotoīts, Akrohordīts, Aksaīts, Aktašīts, Aktinolīts, Akuminīts, Akvamarīns, Alabandīts, Alabastrs, Alakranīts, Alamozīts, Alanīts-(Ce), Alanīts-(La), Alanīts-(Y), Alarsīts, Albīts, Albrehtšraufīts, Aldermanīts, Aleirolīts, Aleksīts, Alforsīts, Algodonīts, Alietīts, Allabogdanīts, Allaktīts, ..., Allargentums, Alleganijīts, Alloklazīts, Alluaivīts, Alluaudīts, Almandīns, Amatas svīta, Amazonīts, Ambligonīts, Amulas svīta, Ankangīts, Ankinovičīts, Antimons, Antitaenīts, Antrakonīts, Argentīts, Augsne, Azbests, Šabaīts-(Nd), Šabazīts-Ca, Šabazīts-K, Šabazīts-Na, Šabazīts-Sr, Šabinīts, Šaburneīts, Šadlunīts, Šafarzikīts, Šafranovskīts, Šahnerīts, Štrunca minerālu klasifikācijas sistēma, Ģeoķīmija, Ģeofizika, Ģeoloģija, Ģipsis, Ķīmiskais sastāvs, Čadvikīts, Ābelsonīts, Ālfeldīts, Ārmstrongīts, Babefīts, Bagars, Bārija karbonāts, Berilijs, Berils, Bisolīts, Boksīts, Calkinzīts-(Ce), Caurspīdīgums (optika), Cēzijs, Cietība, Cietviela, Cinobrs, Cirkons, Dabas resursi, Dahiardīts-Ca, Dārgakmens, Džavoļavaroša, Džordžs Ketlins, Dēdēšana, Derīgie izrakteņi, Dimants, Dolomītmerģelis, Dolomīts, Drupieži, Ekoloģija, Endofīti, Etruski, Faktoru analīze, Fācija, Fenantrēns, Fluorīts, Fluorescence, Fosfors, Frīdrihs Moss, Freska, Gallijs, Germānijs, Gliptomorfoze, Gneiss, Gošenīts, Grafīts, Granāti, Granīts, Grants, Gvinejas-Bisavas karogs, Hačīts, Hačinsonīts, Habituss, Hademīts, Hafnons, Halīts, Halcedons, Hāgendorfīts, Heliodors, Hidroksīdi, Hidroksilapatīts, Hidrovizlas, Hlorīdi, Hlorīti, Humusvielas, Ieži, Igaunijas Dabas muzejs, Illīts, Islandes špats, Iterbī, Jaunā Danas minerālu klasifikācijas sistēma, Jenss Jākobs Bercēliuss, Jezero krāteris, Kabalzarīts, Kabrijīts, Kadmijs, Kalcīts, Kamasīts, Kaolinīts, Karbonādo, Karbonātu minerāls, Katjonu apmaiņas kapacitāte, Kālija sulfāts, Klīvelandīts, Kliedzēji (filma), Korunds, Krams, Krava, Krāsvielas, Kristālhidrāti, Kristāls, Kubiskais cirkonijs, Kvarcs, Labradors (minerāls), Lapas, Laušanas koeficients, Laukšpats, Lūzums (mineraloģija), Ledus, Lielais dīķgliemezis, Liesma, Litijs, Lunar Reconnaissance Orbiter, Lutēcijs, Mačatškijīts, Madokīts, Magadi ezers, Magadijīts, Magbasīts, Maghagendorfīts, Maksikss, Malahīts, Mangāns, Marmatīts, Marmors, Martins Heinrihs Klaprots, Mazīts-(Mg), Mazetijīts, Meina, Metamorfisms, Mineraloģija, Mineraloīds, Minerālu klase, Minerālu saraksts, Minerālvate, Modelēšanas māls, Monēras, Mosa skala, Nātrija silikāts, Nefrīts, Neminerāls, Nepietiekams uzturs, Niobijs, Obsidiāns, Ogleklis, Oolīti, Opāls, Padparadža, Pazeme, Pelni, Peristerīts, Plankumainā tekstūra, Pleohroisms, Plesīts, Prazeodīms, Puntlenda, Pusvadītājs, Putekļi, Rabdofans-(Ce), Rabdofans-(La), Rabdofans-(Nd), Rabitīts, Rūda, Rēnijs, Rožu kvarcs, Rubīdijs, Rubīns, Safīrs, Salpetris, Sasolīns, Sāls, Sūkļi, Selēns, Selenīts (minerāls), Sfalerīts, Silīcijskābe, Silikātu minerāls, Skaldnība, Skandijs, Slāpeklis, Smaragdīts, Smaragds, Smiltis, Sniega zoss, Spīdums (mineraloģija), Steatīts, Svītra (mineraloģija), Tadžikīts-(Ce), Tadžikīts-(Y), Tadeujīts, Taenīts, Talks, Tantala(V) oksīds, Tantals, Tīrradņa elements, Tetrataenīts, Tirkīzs, Turīnas līķauts, Turmalīns, Ujuni solončaks, Ultraskaņa, Uralīts, Uraninīts, Vanas ezers, Vanādija(V) oksīds, Vara(II) oksīds, Varš, Vecā Danas minerālu klasifikācijas sistēma, Vorobjevīts, Ziemeļāzija. Izvērst indekss (235 vairāk) »
Aīds
Aīda statuja Aīds (grieķu ᾍδης vai Ἅιδης 'neredzamais') sengrieķu mitoloģijā ir mirušo valstības valdnieks, kā arī pati mirušo valstība.
Jaunums!!: Minerāls un Aīds · Redzēt vairāk »
Abernatijīts
Abernatijīts (angliski Abernathyite - nosaukts minerāla atklājēja, Fumerolas raktuvju īpašnieka un pārvaldnieka Džesa Abernatija (Jess Abernathy) vārdā) ir rets sekundārais urāna minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Abernatijīts · Redzēt vairāk »
Adamīns
Adamīns jeb Adamīts (franču mineraloga Žilbēra Žozefa Adama vārdā, kurš ieguva pirmos šī minerāla paraugus) ir samērā rets minerāls — cinka arsenāta hidroksīds.
Jaunums!!: Minerāls un Adamīns · Redzēt vairāk »
Adamsīts-(Y)
Adamsīts-(Y) (nosaukts Monerālas Makgilla universitātes profesora Frenka Davsona Adamsa (1859 - 1942) vārdā) ir ļoti rets, itriju saturošs minerāls, kas reģistrēts 1999.
Jaunums!!: Minerāls un Adamsīts-(Y) · Redzēt vairāk »
Adžoīts
Adžoīts (nosaukts atradnes vārdā - Adžo (ASV)) - rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Adžoīts · Redzēt vairāk »
Adelīts
Adelīts (no (adelos) — 'nenoteikts') ir rets minerāls, kas pirmoreiz aprakstīts 1891.
Jaunums!!: Minerāls un Adelīts · Redzēt vairāk »
Admontīts
Admontīts (nosaukts pēc atradnes vietas - Admontas masīva) ir rets minerāls, kas pirmoreiz aprakstīts 1978.
Jaunums!!: Minerāls un Admontīts · Redzēt vairāk »
Afganīts
Afganīts (nosaukts atrašanas valsts — Afganistānas vārdā) — rets minerāls raksturīgā gaišzilā krāsā.
Jaunums!!: Minerāls un Afganīts · Redzēt vairāk »
Afvilīts
Afvilīts (nosaukts Dienvidāfrikas kompānijas DeBeers vadītāja Alfeusa Fullera Viljamsa (Alfeus Fuller Williams) vārdā) — diezgan rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Afvilīts · Redzēt vairāk »
Agardīts-(Ce)
Agardīts-(Ce) (nosaukts franču mineraloga Žila Agāra (Jules Agard) vārdā) - diezgan rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Agardīts-(Ce) · Redzēt vairāk »
Agardīts-(Dy)
Agardīts-(Dy) (nosaukts franču mineraloga Žila Agāra (Jules Agard) vārdā) ir rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Agardīts-(Dy) · Redzēt vairāk »
Agardīts-(La)
Agardīts-(La) (nosaukts franču mineraloga Žila Agāra (Jules Agard) vārdā) ir rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Agardīts-(La) · Redzēt vairāk »
Agardīts-(Nd)
Agardīts-(Nd) (nosaukts franču mineraloga Žila Agāra (Jules Agard) vārdā) — rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Agardīts-(Nd) · Redzēt vairāk »
Agardīts-(Y)
Agardīts-(Y) (nosaukts franču mineraloga Žila Agāra (Jules Agard) vārdā) ir rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Agardīts-(Y) · Redzēt vairāk »
Agrelīts
Agrelīts (nosaukts Kembridžas Universitātes mineraloga Stjuarta Agrela (Stuart Agrell) vārdā) ir rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Agrelīts · Redzēt vairāk »
Agrinierīts
Agrinierīts (nosaukts franču inženiera Anrī Agrinjē (Henri Agrinier) vārdā) — ļoti rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Agrinierīts · Redzēt vairāk »
Agvilarīts
Agvilarīts (nosaukts Sankarlosas (Meksika) raktuvju pārvaldnieka Ponciāno Agvilara (Ponciano Aguilar) vārdā) - diezgan rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Agvilarīts · Redzēt vairāk »
Ahāts
Ahāts (pēc Teofrasta ziņām akmens nosaukumu ieguvis no Ahatesas upes — tagad Drillo (Karabi) Sicīlijā, kur tas it kā pirmo reizi atrasts) — termins, kuru attiecina nevis uz noteiktu minerāla veidu bet gan uz dažādām halcedona paveidu agregātajām formām.
Jaunums!!: Minerāls un Ahāts · Redzēt vairāk »
Aheilīts
Aheilīts (nosaukts amerikāņu ģeologa Allena V. Heila (Allen V. Heyl) vārdā) - rets hidrotermālas izcelsmes minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Aheilīts · Redzēt vairāk »
Ahtenskīts
Ahtenskīts (nosaukts pēc atradnes Krievijā) - ļoti rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Ahtenskīts · Redzēt vairāk »
Aijovaīts
Aijovaīts (nosaukts ASV štata vārdā) ir rets minerāls, viens no vizlu grupas minerāliem.
Jaunums!!: Minerāls un Aijovaīts · Redzēt vairāk »
Aikinīts
Aikinīts (nosaukts angļu ģeologa Artūra Aikina (Arthur Aikin) vārdā) - diezgan izplatīts minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Aikinīts · Redzēt vairāk »
Akaganeīts
Akaganeīts (nosaukts atradnes vārdā) — diezgan izplatīts minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Akaganeīts · Redzēt vairāk »
Akantīts
Akantīts ( — 'ērkšķis' kristālu formas dēļ) ir izplatīts minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Akantīts · Redzēt vairāk »
Akdalaīts
Akdalaīts (nosaukts pēc atradnes Kazahstānā) - ļoti rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Akdalaīts · Redzēt vairāk »
Akimotoīts
Akimotoīts (nosaukts Tokijas universitātes fiziķa Sjuniti Akimoto vārdā) - ļoti rets minerāls, kas atrasts tikai meteorītos.
Jaunums!!: Minerāls un Akimotoīts · Redzēt vairāk »
Akrohordīts
Akrohordīts (no — 'kārpa' (pēc raksturīgās kristālu formas un krāsas)) ir ļoti rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Akrohordīts · Redzēt vairāk »
Aksaīts
Aksaīts (nosaukts atradnes vārdā Kazahstānā) - ļoti rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Aksaīts · Redzēt vairāk »
Aktašīts
Aktašīts (nosaukts atradnes vārdā Altajā) - rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Aktašīts · Redzēt vairāk »
Aktinolīts
Aktinolīts (no (aktis) — 'stars' (kristāla formas dēļ) un λίθος (litos) — 'akmens') ir plaši izplatīts amfibolu grupas minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Aktinolīts · Redzēt vairāk »
Akuminīts
Akuminīts (nosaukums no latīņu valodas — acumen — 'šķēpa uzgalis' — pēc kristālu formas) ir rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Akuminīts · Redzēt vairāk »
Akvamarīns
Slīpēts akvamarīns Dabisks, neapstrādāts akvamarīns Akvamarīns (nosaukums cēlies no latīņu valodas aqua marine - "jūras ūdens) - caurspīdīgs minerāla - juvelierkvalitātes berila paveids skaistā zili zaļā krāsā.
Jaunums!!: Minerāls un Akvamarīns · Redzēt vairāk »
Alabandīts
Alabandīts (nosaukts varbūtējās pirmās atradnes vārdā Turcijā) - ne pārāk rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Alabandīts · Redzēt vairāk »
Alabastrs
Mūsdienās veidota vāze no divu krāsu Itālijas alabastra. Lampas abažūrs izgatavots no puscaurspīdīga baltā alabastra bet kāja — no brūna alabastra. Lampas pamatnes diametrs — 15 cm. Šis alabastrs ir mākslīgi apstrādāts, padarot to izturīgāku. Alabastrs ir smalkgraudains minerāla — ģipša paveids.
Jaunums!!: Minerāls un Alabastrs · Redzēt vairāk »
Alakranīts
Alakranīts (nosaukts pēc atradnes Čīlē) ir rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Alakranīts · Redzēt vairāk »
Alamozīts
Alamozīts (nosaukts atradnes (Meksika, Alamoza) vārdā) - rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Alamozīts · Redzēt vairāk »
Alanīts-(Ce)
Alanīts-(Ce) (nosaukts 1810. gadā skotu mineraloga Tomasa Allena vārdā) - diezgan izplatīts minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Alanīts-(Ce) · Redzēt vairāk »
Alanīts-(La)
Alanīts-(La) (nosaukts skotu mineraloga Tomasa Alena vārdā) - rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Alanīts-(La) · Redzēt vairāk »
Alanīts-(Y)
Alanīts-(Y) (nosaukts 1810. gadā skotu mineraloga Tomasa Alena vārdā) - diezgan rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Alanīts-(Y) · Redzēt vairāk »
Alarsīts
Alarsīts (nosaukts pēc ķīmiskā sastāva — '''al'''umīnijs un '''ars'''ēns) ir ļoti rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Alarsīts · Redzēt vairāk »
Albīts
Albīts (no — 'balts') ir ļoti izplatīts minerāls, kas atrodams visā pasaulē, arī Latvijā.
Jaunums!!: Minerāls un Albīts · Redzēt vairāk »
Albrehtšraufīts
Albrehtšraufīts (nosaukts Vīnes universitātes profesora, mineraloga Albrehta Šraufa vārdā) ir ļoti rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Albrehtšraufīts · Redzēt vairāk »
Aldermanīts
Aldermanīts (nosaukts Adelaidas universitātes profesora, mineraloga A. R. Aldermana (Arthur Richard Alderman) vārdā) ir ļoti rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Aldermanīts · Redzēt vairāk »
Aleirolīts
Aleirolīts Aleirolīts ir sablīvējies, sacementēts nogulumiezis, kura sastāvā ir virs 50% aleirītiskā materiāla (frakcija 0,01-0,1 mm).
Jaunums!!: Minerāls un Aleirolīts · Redzēt vairāk »
Aleksīts
Aleksīts (nosaukts pēc Aleksejevas atradnes Krievijā, Sahas Republikā) ir rets hidrotermālas izcelsmes minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Aleksīts · Redzēt vairāk »
Alforsīts
Alforsīts (nosaukts ASV ģeologa Džona T. Alforsa vārdā) - ļoti rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Alforsīts · Redzēt vairāk »
Algodonīts
Algodonīts (nosaukts pēc Algodonesas atradnes Čīlē, kur minerāls tika atklāts) - diezgan rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Algodonīts · Redzēt vairāk »
Alietīts
Alietīts (nosaukts itāļu mineraloga Andrea Alieti vārdā) — rets mālu minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Alietīts · Redzēt vairāk »
Allabogdanīts
Allabogdanīts (nosaukts krievu ģeoloģes Allas Bogdanovas vārdā) ir vienreiz meteorītā atrasts minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Allabogdanīts · Redzēt vairāk »
Allaktīts
Allaktīts (no grieķu allaktein — "mainīties"; izteiktā pleohroisma dēļ) jeb elfstorpīts ir ļoti rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Allaktīts · Redzēt vairāk »
Allargentums
Allargentums (no (all) — 'cits' un — 'sudrabs') ir antimonīdu klases minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Allargentums · Redzēt vairāk »
Alleganijīts
Alleganijīts (nosaukts pēc atradnes Ziemeļkarolīnā) ir diezgan rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Alleganijīts · Redzēt vairāk »
Alloklazīts
Alloklazīts (no grieķu - "cits" un "lūzt" - norādot uz to, ka šī minerāla skaldnība atšķiras no līdzīgā markazīta skaldnības) - diezgan rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Alloklazīts · Redzēt vairāk »
Alluaivīts
Alluaivīts (nosaukts Alluaiva kalna vārdā Kolas pussalā) - 1990.
Jaunums!!: Minerāls un Alluaivīts · Redzēt vairāk »
Alluaudīts
Alluaudīts (nosaukts franču kalnu inženiera Fransuā Alluauda (Francois Alluaud) vārdā) - diezgan rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Alluaudīts · Redzēt vairāk »
Almandīns
Almandīns (dažreiz nepareiz saukts par almandītu), ir granātu grupai piederošs minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Almandīns · Redzēt vairāk »
Amatas svīta
Lielā Ellīte. Amatas svīta. Amatas svīta (D3amt) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.
Jaunums!!: Minerāls un Amatas svīta · Redzēt vairāk »
Amazonīts
Amazonīts Amazonīts ir zaļš tektosilikāta minerāls, kālija laukšpata paveids.
Jaunums!!: Minerāls un Amazonīts · Redzēt vairāk »
Ambligonīts
Ambligonīta paraugs Ambligonīts ir fluorfosfāta minerāls (Li,Na)Al(F,OH).
Jaunums!!: Minerāls un Ambligonīts · Redzēt vairāk »
Amulas svīta
Amulas svītas atsegums pie Kalnamuižas dzirnavām. Amulas svīta (D3aml) ir augšdevona frānas stāva amulas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).
Jaunums!!: Minerāls un Amulas svīta · Redzēt vairāk »
Ankangīts
Ankangīts (nosaukts atradnes vārdā) - ļoti rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Ankangīts · Redzēt vairāk »
Ankinovičīts
Ankinovičīts (nosaukts krievu ģeoloģu māsu Ankinoviču vārdā) ir ļoti rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Ankinovičīts · Redzēt vairāk »
Antimons
Antimons ir ķīmiskais elements ar simbolu Sb un atomskaitli 51.
Jaunums!!: Minerāls un Antimons · Redzēt vairāk »
Antitaenīts
Antitaenīts ("anti" - pretstatā minerālam taenītam tā antiferomagnētisko īpašību dēļ) - Starptautiskajā mineraloģijas asociācijā neapstiprināts minerāls, kas atrasts tikai dažos meteorītos - ataksītu oktaedrītos.
Jaunums!!: Minerāls un Antitaenīts · Redzēt vairāk »
Antrakonīts
Antrakonīts ir minerāla - kalcīta vai ieža - marmora paveids.
Jaunums!!: Minerāls un Antrakonīts · Redzēt vairāk »
Argentīts
Argentīts Argentīts ir minerāla akantīta paveids, sudraba sulfīds.
Jaunums!!: Minerāls un Argentīts · Redzēt vairāk »
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Jaunums!!: Minerāls un Augsne · Redzēt vairāk »
Azbests
Tremolīta azbesta šķiedras Azbests (asbestos — 'nepārtraukts', 'pastāvīgs') ir silikātu klases smalkšķiedrainu minerālu grupa.
Jaunums!!: Minerāls un Azbests · Redzēt vairāk »
Šabaīts-(Nd)
Šabaīts-(Nd) (nosaukts atrašanas vietas - Šabas provinces - vārdā) - ļoti rets minerāls, atklāts 1988.
Jaunums!!: Minerāls un Šabaīts-(Nd) · Redzēt vairāk »
Šabazīts-Ca
Šabazīts-Ca (no grieķu chabazios — melodija; viens no divdesmit akmeņiem, kas apdziedāti Orfeja poēmā "Peri lithos") ir viens no ceolītu grupas minerāliem, samērā izplatīts.
Jaunums!!: Minerāls un Šabazīts-Ca · Redzēt vairāk »
Šabazīts-K
Šabazīts-K (no grieķu chabazios — melodija; viens no divdesmit akmeņiem, kas apdziedāti Orfeja poēmā "Peri lithos") ir rets minerāls, kas ietilpst ceolītu grupā.
Jaunums!!: Minerāls un Šabazīts-K · Redzēt vairāk »
Šabazīts-Na
Šabazīts-Na (nosaukums cēlies no grieķu chabazios - melodija - viens no divdesmit akmeņiem, kas apdziedāti mītiskajam Orfejam piedēvētajā poēmā "Peri lithos") - viens no ceolītu grupas minerāliem, samērā rets.
Jaunums!!: Minerāls un Šabazīts-Na · Redzēt vairāk »
Šabazīts-Sr
Šabazīts-Sr (no grieķu chabazios — melodija; viens no divdesmit akmeņiem, kas apdziedāti Orfeja poēmā "Peri lithos") ir rets minerāls, kas ietilpst ceolītu grupā.
Jaunums!!: Minerāls un Šabazīts-Sr · Redzēt vairāk »
Šabinīts
Šabinīts ir ļoti rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Šabinīts · Redzēt vairāk »
Šaburneīts
Šaburneīts ir ļoti rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Šaburneīts · Redzēt vairāk »
Šadlunīts
Šadlunīts ir ļoti rets minerāls, sastopams vara — niķeļa rūdās.
Jaunums!!: Minerāls un Šadlunīts · Redzēt vairāk »
Šafarzikīts
Šafarzikīts (nosaukts ungāru mineraloga Ferenca Šafarzika (Ferenc Schafarzik) vārdā) ir rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Šafarzikīts · Redzēt vairāk »
Šafranovskīts
Šafranovskīts (Pēterburgas Kalnu institūta profesora Ilariona Šafranovska vārdā) ir ļoti rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Šafranovskīts · Redzēt vairāk »
Šahnerīts
Šahnerīts (nosaukts vācu mineraloģes Dorisas Šahneres-Kornas vārdā) ir diezgan rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Šahnerīts · Redzēt vairāk »
Štrunca minerālu klasifikācijas sistēma
Štrunca minerālu klasifikācijas sistēmu izstrādāja vācu mineralogs Kārlis Hugo Štruncs (1910. gada 24. februāris - 2006. gada 19. aprīlis).
Jaunums!!: Minerāls un Štrunca minerālu klasifikācijas sistēma · Redzēt vairāk »
Ģeoķīmija
Ģeoķīmija ir zinātnes nozare, kas pēta Zemes garozas, hidrosfēras un atmosfēras ķīmisko sastāvu, ķīmisko elementu un to izotopu sadalījuma likumsakarības, iežu, minerālu, dabisko ūdeņu un augsnes veidošanās procesus.
Jaunums!!: Minerāls un Ģeoķīmija · Redzēt vairāk »
Ģeofizika
Ģeofizika ir zinātnes nozare, kas pēta Zemes fizikālos parametrus un procesus.
Jaunums!!: Minerāls un Ģeofizika · Redzēt vairāk »
Ģeoloģija
Ģeoloģija (no — ‘zeme’ un λόγος (logos) — ‘runa’, burtiski — ‘runa par zemi’) ir zinātne par Zemes uzbūvi un tās attīstības vēsturi.
Jaunums!!: Minerāls un Ģeoloģija · Redzēt vairāk »
Ģipsis
herbertsmitīta — piejaukumu Ģipsis (no (mageirévo) — 'vārīt', atsaucoties uz kalcinēšanu) ir izplatīts, ļoti mīksts minerāls — kalcija sulfāta dihidrāts.
Jaunums!!: Minerāls un Ģipsis · Redzēt vairāk »
Ķīmiskais sastāvs
Vielas ķīmiskais sastāvs norāda, no kādiem ķīmiskajiem elementiem sastāv šī viela.
Jaunums!!: Minerāls un Ķīmiskais sastāvs · Redzēt vairāk »
Čadvikīts
Čadvikīts (nosaukts britu fiziķa Džeimsa Čadvika, neitrona atklājēja vārdā) ir ļoti rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Čadvikīts · Redzēt vairāk »
Ābelsonīts
Ābelsonīts (niķeļa porfirīns) (nosaukts Filipa Haudža Ābelsona, amerikāņu organiskās ģeoķīmijas speciālista, Kārnegija institūta prezidenta vārdā) - minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Ābelsonīts · Redzēt vairāk »
Ālfeldīts
Ālfeldīts (nosaukts vācu ģeologa un inženiera Frīdriha Ālfelda vārdā) ir rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Ālfeldīts · Redzēt vairāk »
Ārmstrongīts
Ārmstrongīts (nosaukts kosmonauta Nīla Ārmstronga vārdā) ir rets minerāls, kas atrasts divās pasaules vietās.
Jaunums!!: Minerāls un Ārmstrongīts · Redzēt vairāk »
Babefīts
Babefīts (nosaukums cēlies no minerālu veidojošo elementu Ba, Be, F, P - nosaukumiem) ir ļoti rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Babefīts · Redzēt vairāk »
Bagars
Greifera bagars Bagars ir īpaša, peldoša iekārta, kas paredzēta materiālu izrakšanai ūdens vidē (dažreiz īslaicīgi radītā), lai uzlabotu ūdenstilpes īpašības; pārveidotu sauszemi un ūdenstilpes ar mērķi izmainīt ūdens noplūdi, kuģojamību un komerciālo izmantošanu; būvētu aizsprostus, dambjus un citas straumes un krasta līnijas kontroles būves; iegūtu vērtīgas minerālu nogulsnes vai jūras dzīvniekus ar komerciālu nozīmi.
Jaunums!!: Minerāls un Bagars · Redzēt vairāk »
Bārija karbonāts
Bārija karbonāts (BaCO3) ir cieta, balta, kristāliska, ūdenī nešķīstoša viela.
Jaunums!!: Minerāls un Bārija karbonāts · Redzēt vairāk »
Berilijs
Berilijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Be un atomskaitli 4.
Jaunums!!: Minerāls un Berilijs · Redzēt vairāk »
Berils
Berils (iespējams, no grieķu valodas termina beryllos, ar ko apzīmēja dažādus zilganzaļus akmeņus) ir izplatīts minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Berils · Redzēt vairāk »
Bisolīts
Bisolīts ir minerāla aktinolīta paveids.
Jaunums!!: Minerāls un Bisolīts · Redzēt vairāk »
Boksīts
Boksīta gabals Boksīts, arī alumīnija rūda, ir nogulumiezis, kas ir galvenais alumīnija ieguves avots pasaulē.
Jaunums!!: Minerāls un Boksīts · Redzēt vairāk »
Calkinzīts-(Ce)
Calkinzīts-(Ce) ir ļoti rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Calkinzīts-(Ce) · Redzēt vairāk »
Caurspīdīgums (optika)
Dihroiskajiem filtriem tiek izmantoti optiski caurspīdīgi materiāli. Caurspīdīgums jeb caurspīdība optikā un pārsvarā arī citās lietišķajās zinātnēs ir vielas spēja laist sev cauri gaismu.
Jaunums!!: Minerāls un Caurspīdīgums (optika) · Redzēt vairāk »
Cēzijs
Cēzijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cs un atomskaitli 55.
Jaunums!!: Minerāls un Cēzijs · Redzēt vairāk »
Cietība
Materiālu zinātnē un mineraloģijā cietība ir cietvielu raksturojošs lielums, kas apzīmē materiāla spēju pretoties pastāvīgai deformācijai.
Jaunums!!: Minerāls un Cietība · Redzēt vairāk »
Cietviela
Insulīna kristāli Cietviela ir viela, kura ir cietā agregātstāvoklī.
Jaunums!!: Minerāls un Cietviela · Redzēt vairāk »
Cinobrs
Cinobrs ir sarkans minerāls, nozīmīgākā dzīvsudraba rūda.
Jaunums!!: Minerāls un Cinobrs · Redzēt vairāk »
Cirkons
Cirkons (no (zargun) — 'zeltains') pamatsilikātu apakšklases minerāls, cirkonija ortosilikāts ZrSiO4.
Jaunums!!: Minerāls un Cirkons · Redzēt vairāk »
Dabas resursi
Pie dabas bagātībām pieder gan meži, gan ūdeņi Dabas resursi jeb dabas bagātības ir dažāda veida dabas krājumi, dabas veidojumi un dabas īpašības, kurus cilvēki izmanto savām vajadzībām.
Jaunums!!: Minerāls un Dabas resursi · Redzēt vairāk »
Dahiardīts-Ca
Dahiardīts-Ca (nosaukts atklājēja Antonio D'Ahiardi, Pizas Universitātes mineraloģijas profesora vārdā) ir rets ceolītu grupas minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Dahiardīts-Ca · Redzēt vairāk »
Dārgakmens
Slīpēts hrizoberils — vērtīgs dārgakmens Dārgakmens ir minerāls, iezis (piemēram, lazurīts), vai pārakmeņots materiāls, kurš pēc apstrādes — griešanas, slīpēšanas un/vai pulēšanas var tikt izmantots kā greznumlieta, tai skaitā — kā juvelierizstrādājums.
Jaunums!!: Minerāls un Dārgakmens · Redzēt vairāk »
Džavoļavaroša
Džavoļavaroša (kas nozīmē "Velna pilsēta"), ir savdabīgs klinšu veidojums no erozijas stabiem, kurš atrodas Serbijas dienvidos Radana kalna dienvidu nogāzē, Džakes ciema teritorijā, Kuršumlijas kopienā 27 km uz DA no Kuršumlijas pilsētciemata Toplicas apgabalā ap 700 m virs jūras līmeņa.
Jaunums!!: Minerāls un Džavoļavaroša · Redzēt vairāk »
Džordžs Ketlins
Džordžs Ketlins bija amerikāņu gleznotājs, kurš vislielāko atpazīstamību ieguva kā daudzu Ziemeļamerikas indiāņu portretu autors.
Jaunums!!: Minerāls un Džordžs Ketlins · Redzēt vairāk »
Dēdēšana
Dēdēšana ir ģeoloģisku procesu kopums, kuru dēļ atmosfēras, hidrosfēras un biosfēras faktoru ietekmē zemes virskārtā vai nelielā dziļumā notiek minerālu un iežu sairšana vai ķīmiskā sastāva izmaiņas.
Jaunums!!: Minerāls un Dēdēšana · Redzēt vairāk »
Derīgie izrakteņi
Derīgo izrakteņu iegūšana Ungārijā. Derīgie izrakteņi ir iežu un minerālu sakopojumi Zemes garozā, kuru ķīmiskais sastāvs un fizikālās īpašības ļauj tos efektīvi izmantot kā izejvielas tautsaimniecībā.
Jaunums!!: Minerāls un Derīgie izrakteņi · Redzēt vairāk »
Dimants
Dimants (adamas — ‘neievainojamais’) ir oglekļa alotrops (citi oglekļa alotropi ir grafīts, fullerēns, karbīns, oglekļa nanocaurulītes, dimanta nanostienīši, lonsdaleīts un citi), kurā oglekļa atomi ir sakārtoti izometriski heksoktaedriskā kristāla režģī.
Jaunums!!: Minerāls un Dimants · Redzēt vairāk »
Dolomītmerģelis
Pļaviņu svītas dolomītmerģelis ar zivju paliekām. Dolomītmerģelis, dolomīta merģelis jeb domerīts ir mālaini karbonātisks nogulumiezis, kurā iezi veidojošais karbonātiskais minerāls ir dolomīts, kas sastāda 50—75% no ieža kopējā daudzuma, bet pārējo daļu veido māls.
Jaunums!!: Minerāls un Dolomītmerģelis · Redzēt vairāk »
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Jaunums!!: Minerāls un Dolomīts · Redzēt vairāk »
Drupieži
Konglomerāts Drupieži, arī klastiskie jeb terigēnie ieži ir nogulumieži, kas pilnībā vai pārsvarā sastāv no dažādu iežu un minerālu lauskām (daļiņām).
Jaunums!!: Minerāls un Drupieži · Redzēt vairāk »
Ekoloģija
Ekoloģija ir zinātne par organismu un vides mijiedarbību Ekoloģija (— ‘māja’; — ‘jēdziens’) ir zinātne, bioloģijas apakšnozare, par organismu un vides mijiedarbību, kā arī par attiecībām starp pašiem organismiem.
Jaunums!!: Minerāls un Ekoloģija · Redzēt vairāk »
Endofīti
Augu endofīti (— 'iekšā', φυτόν (phitón) — 'augs') ir mikroskopiski organismi, kas vismaz kādu savas dzīves cikla daļu pavada auga audos.
Jaunums!!: Minerāls un Endofīti · Redzēt vairāk »
Etruski
Metropoles mākslas muzeja ekspozīcija. Etruski (arī Tusci) bija viena no daudzajām seno laiku tautām, kas apdzīvoja Itālijas rietumu piekrasti mūsdienu Toskānas reģionā starp Arno upi ziemeļos un Tibru dienvidos.
Jaunums!!: Minerāls un Etruski · Redzēt vairāk »
Faktoru analīze
Faktoru analīze ir statistiska metode, kas ļauj atrast faktorus, kas atrodas vairāku mainīgo lielumu saistības pamatā, bet dod arī iespēju noskaidrot šīs saistības tuvumu starp faktoru un novērotajām pazīmēm, proti, atbildēt uz jautājumu, cik liels ir faktora īpatsvars katrā pazīmē.
Jaunums!!: Minerāls un Faktoru analīze · Redzēt vairāk »
Fācija
Fācija ģeoloģijā ir nogulumu uzkrāšanās vide, kuras klimatisko, ģeomorfoloģisko, hidrodinamisko, ģeoķīmisko un citu apstākļu, kā arī faunas un floras sastāva specifika atspoguļojas attiecīgo nogulumu īpatnībās.
Jaunums!!: Minerāls un Fācija · Redzēt vairāk »
Fenantrēns
Fenantrēns (C14H10) ir policikliskais aromātiskais ogļūdeņradis, kas pieder pie tricikliskajiem arēniem (sastāv no trim savienotiem benzola gredzeniem).
Jaunums!!: Minerāls un Fenantrēns · Redzēt vairāk »
Fluorīts
Fluorīts (no — 'plūst', jo minerāls izmantots kā kusnis), agrāk fluora špats — izplatīts minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Fluorīts · Redzēt vairāk »
Fluorescence
Minerālu fluorescence, kuri apgaismoti ar ultravioleto gaismu. Fluorescence ir process, kurā viela pēc gaismas vai cita elektromagnētiskā starojuma absorbēšanas izstaro gaismu.
Jaunums!!: Minerāls un Fluorescence · Redzēt vairāk »
Fosfors
Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15.
Jaunums!!: Minerāls un Fosfors · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Moss
Kārlis Frīdrihs Kristiāns Moss (dzimis, miris) bija vācu/austriešu mineralogs.
Jaunums!!: Minerāls un Frīdrihs Moss · Redzēt vairāk »
Freska
Mikelandželo freska "Ādama radīšana" Siksta kapelā (aptuveni 1511.g.). Freskas restaurācija. Fresku griesti. Freska (no — 'svaigs') ir glezniecības tehnika vai šajā tehnikā radīts mākslas darbs, kurā ar ūdenī izšķīdinātām krāsām glezno uz svaiga kaļķu apmetuma.
Jaunums!!: Minerāls un Freska · Redzēt vairāk »
Gallijs
Gallijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ga un atomskaitli 31.
Jaunums!!: Minerāls un Gallijs · Redzēt vairāk »
Germānijs
Germānijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ge un atomskaitli 32.
Jaunums!!: Minerāls un Germānijs · Redzēt vairāk »
Gliptomorfoze
Halīta kristālu gliptomorfozes amulas svītas iežos. Amula pie Kalnamuižas. Gliptomorfoze (gr. γλυπτός — izgriezts, iegravēts un μορφή — forma) ir reljefs kristālu (parasti halīta vai ledus) nospiedums uz karbonātiski-mālainu vai smilšakmens, slāņojumu virsmas, kas var būt aizpildīts ar citiem iežiem vai minerāliem.
Jaunums!!: Minerāls un Gliptomorfoze · Redzēt vairāk »
Gneiss
Gneiss Gneiss (no) ir metamorfs iezis, kuru veidojošie minerāli ir plagioklazs, kvarcs, kālija laukšpats (mikroklīns un ortoklazs); mazākā mērā biotīts, muskovīts, piroksēns, granāts u.c. Nosaukums, iespējams, cēlies no sakšu kalnraču termina, ar ko apzīmēti tukši, rūdas pavadošie ieži.
Jaunums!!: Minerāls un Gneiss · Redzēt vairāk »
Gošenīts
Gošenīta kristāli no Namībijas Gošenīts (nosaukums cēlies no atradnes vietvārda - Gošena Masačūsetsā, ASV) ir bezkrāsains vai gandrīz bezkrāsains minerāla - berila paveids.
Jaunums!!: Minerāls un Gošenīts · Redzēt vairāk »
Grafīts
Grafīts. Grafīts ( — 'raksts') ir minerāls no elementu tīrradņu klases (sastāv tikai no viena elementa — oglekļa).
Jaunums!!: Minerāls un Grafīts · Redzēt vairāk »
Granāti
Granāti (no — 'graudains') ir silikātu klases minerālu grupa, ko veido maisījumi no divām izomorfām rindām R2+3Al2(SiO4)3 un Ca3R3+2(SiO4)3.
Jaunums!!: Minerāls un Granāti · Redzēt vairāk »
Granīts
Granīta gabals Granīts (no, kas savukārt no — 'graudains') ir kristālisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem (40—50%), kvarca (25—30%) un krāsainiem minerāliem (līdz 15%).
Jaunums!!: Minerāls un Granīts · Redzēt vairāk »
Grants
No 5 līdz 15 mm diametra grants Grants ir iežu dēdēšanā radies irdens vai rupjgraudains nogulumiezis.
Jaunums!!: Minerāls un Grants · Redzēt vairāk »
Gvinejas-Bisavas karogs
Gvinejas-Bisavas karogs Gvinejas-Bisavas Republikas karogs pieņemts 1973.
Jaunums!!: Minerāls un Gvinejas-Bisavas karogs · Redzēt vairāk »
Hačīts
Hačīts (nosaukts amerikāņu mineraloga Frederika Henrija Hača (Frederick Henry Hatch) vārdā) ir ļoti rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Hačīts · Redzēt vairāk »
Hačinsonīts
Hačinsonīts (nosaukts Kembridžas universitātes mineraloģijas profesora Artūra Hačinsona (Arthur Hutchinson) vārdā) ir rets hidrotermālas izcelsmes minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Hačinsonīts · Redzēt vairāk »
Habituss
Pirīta "saulīte" — viens no daudziem šim minerālam raksturīgajiem habitusiem. Plānajā telpā starp slānekļa slānīšiem kristāls varēja augt tikai plaknē, kā rezultātā radies šis radiālas formas kompleksais kristāls, kas sastāv no daudziem maziem adatveida kristāliņiem. Normālos apstākļos pirīts veido kubus un citu telpisku formu kristālus. Habituss ir mineraloģijā lietots termins, kas apzīmē minerāla kristāla formu, kādā to parasti var sastapt dabā.
Jaunums!!: Minerāls un Habituss · Redzēt vairāk »
Hademīts
Hademīts (nosaukts Irānas Ģeoloģijas dienesta direktora N. Hadema vārdā) - rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Hademīts · Redzēt vairāk »
Hafnons
Hafnons (nosaukums no minerāla sastāvā esošā hafnija) - rets minerāls, 66% minerāla masas veido dabā reti sastopams elements — hafnijs, kas tajā atrodas hafnija silikāta veidā.
Jaunums!!: Minerāls un Hafnons · Redzēt vairāk »
Halīts
Halīts (gr. ἅλς — sāls) jeb akmenssāls ir hlorīdu klases minerāls ar nātrija hlorīda (NaCl) kristālisko formu.
Jaunums!!: Minerāls un Halīts · Redzēt vairāk »
Halcedons
Halcedona olis. Halcedons (nosaukums saistīts ar Seno Grieķiju, taču pretstatā daudziem skaidrojumiem, nav saistāms ar seno pilsētu Halkedonu) ir viens no kvarca paveidiem — slēpti kristālisks (halcedonu veidojošie kristāliņi ir mazāki par 1 mikrometru), šķiedrains kvarcs.
Jaunums!!: Minerāls un Halcedons · Redzēt vairāk »
Hāgendorfīts
Hāgendorfīts (nosaukts atradnes vārdā - Hāgendorfa Bavārijā) - minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Hāgendorfīts · Redzēt vairāk »
Heliodors
Heliodora kristāls, Lozannas muzejs Heliodors (no grieķu helios — "saule" un dorea — "dots") (zelta berils) ir zeltaini dzeltens, caurspīdīgs minerāla — berila paveids.
Jaunums!!: Minerāls un Heliodors · Redzēt vairāk »
Hidroksīdi
cinka hidroksīdi Hidroksīdi ir neorganiskas vielas, kas satur hidroksilgrupu −OH.
Jaunums!!: Minerāls un Hidroksīdi · Redzēt vairāk »
Hidroksilapatīts
Hidroksilapatīts (Ca5(PO4)3(OH)) ir minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Hidroksilapatīts · Redzēt vairāk »
Hidrovizlas
Hidrovizla vermikulīts. Hidrovizlas ir silikātu klases minerālu grupa, kas no vizlas atšķiras ar lielāku saistīta ūdens daudzumu, kas viegli zūd, to uzsildot, un ar mazāku katjonu saturu, kas veido saites starp slāņiem.
Jaunums!!: Minerāls un Hidrovizlas · Redzēt vairāk »
Hlorīdi
Vārāmās sāls (vispazīstamākā hlorīda) kristāli Hlorīdi ir hlora binārie savienojumi ar elementiem, kas ir mazāk elektronegatīvi par to.
Jaunums!!: Minerāls un Hlorīdi · Redzēt vairāk »
Hlorīti
Hlorīti (no (khlōrós) — 'zaļš') ir vizlveidīgu minerālu grupa silikātu klasē un filosilikātu apakšklasē.
Jaunums!!: Minerāls un Hlorīti · Redzēt vairāk »
Humusvielas
Humusvielu iedalījums: 1) fulvoskābes; 2) humīnskābes; 3) humīns Organisko vielu transformācijas evolūcija – humusvielu veidošanās Humusvielas ir bioloģiski noturīgas, lielmolekulāras, heterogēnas uzbūves dabiskas izcelsmes organiskas vielas ar plašu krāsu spektru (no dzeltenas līdz melnai).
Jaunums!!: Minerāls un Humusvielas · Redzēt vairāk »
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Jaunums!!: Minerāls un Ieži · Redzēt vairāk »
Igaunijas Dabas muzejs
Igaunijas Dabas muzejs ir Igaunijas nacionālais dabas muzejs.
Jaunums!!: Minerāls un Igaunijas Dabas muzejs · Redzēt vairāk »
Illīts
Illīta stuktūra. Illīts ir cieši saistītu neuzbriestošu mālu minerālu grupa.
Jaunums!!: Minerāls un Illīts · Redzēt vairāk »
Islandes špats
16 kg smags Islandes špata kristāls no Ņūmeksikas, ASV. Islandes špats ir minerāla - kalcīta varietāte - lieli, pa skaldnības plaknēm sadalīti, dzidri kalcīta kristāli.
Jaunums!!: Minerāls un Islandes špats · Redzēt vairāk »
Iterbī
Iterbī ir ciems Vaksholmas komūnā, Zviedrijā.
Jaunums!!: Minerāls un Iterbī · Redzēt vairāk »
Jaunā Danas minerālu klasifikācijas sistēma
Jaunā Danas minerālu klasifikācijas sistēma aizvieto 1837.
Jaunums!!: Minerāls un Jaunā Danas minerālu klasifikācijas sistēma · Redzēt vairāk »
Jenss Jākobs Bercēliuss
Jenss Jākobs Bercēliuss (dzimis Veversundā (Väversunda), miris Stokholmā) bija zviedru ķīmiķis.
Jaunums!!: Minerāls un Jenss Jākobs Bercēliuss · Redzēt vairāk »
Jezero krāteris
Jezero krātera izvietojuma karte. Jezero krāteris senatnē mākslinieka skatījumā. Neretvas deltas rajona satelītattēls (iekrasots mākslīgās krāsās). Jezero (no serbu Jезеро) ir triecienkrāteris uz Marsa, Izīdas līdzenuma rietumu malā, kur tas robežojas ar Terra Sabejas augstkalnu reģionu.
Jaunums!!: Minerāls un Jezero krāteris · Redzēt vairāk »
Kabalzarīts
Kabalzarīts (nosaukts šveiciešu mineraloga - amatiera. Graubindenes kantona pētnieka Valtera Kabalzara vārdā) - ļoti rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Kabalzarīts · Redzēt vairāk »
Kabrijīts
Kabrijīts ir ļoti rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Kabrijīts · Redzēt vairāk »
Kadmijs
Kadmijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cd un atomskaitli 48.
Jaunums!!: Minerāls un Kadmijs · Redzēt vairāk »
Kalcīts
Kalcīts (no, kas saukārt no — 'kaļķis') ir viens no izplatītākajiem mūsu planētas minerāliem ar ļoti daudzveidīgām kristālu formām.
Jaunums!!: Minerāls un Kalcīts · Redzēt vairāk »
Kamasīts
Kamasīts (no (kamaks) — 'līste, stabs') — minerāls, kas sastopams tikai meteorītos, viena no galvenajām dzelzs meteorītu (heksaedrīti un oktaedrīti) sastāvdaļām.
Jaunums!!: Minerāls un Kamasīts · Redzēt vairāk »
Kaolinīts
Kaolinīts ir minerāls no slāņaino silikātu apakšklases.
Jaunums!!: Minerāls un Kaolinīts · Redzēt vairāk »
Karbonādo
Karbonādo minerāla gabaliņš. Karbonādo (melnais dimants) ir minerāla — dimanta variācija.
Jaunums!!: Minerāls un Karbonādo · Redzēt vairāk »
Karbonātu minerāls
Azurīts ar šim minerālam neraksturīgi lieliem kristāliem. Karbonātu minerāls ir minerāls, kas satur karbonāta anjonu: CO32-.
Jaunums!!: Minerāls un Karbonātu minerāls · Redzēt vairāk »
Katjonu apmaiņas kapacitāte
Katjonu apmaiņas kapacitāte (CEC — cation exchange capacity) ir kopējais apmaiņas katjonu daudzums jeb kopējais negatīvais lādiņš, ko substrāts spēj saistīt ar virsmas lādiņu pie attiecīgas vides reakcijas pH.
Jaunums!!: Minerāls un Katjonu apmaiņas kapacitāte · Redzēt vairāk »
Kālija sulfāts
Kālija sulfāts (K2SO4) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī.
Jaunums!!: Minerāls un Kālija sulfāts · Redzēt vairāk »
Klīvelandīts
Klīvelandīts ir minerāla, albīta paveids, plāni, nereti caurspīdīgi albīta kristāli.
Jaunums!!: Minerāls un Klīvelandīts · Redzēt vairāk »
Kliedzēji (filma)
"Kliedzēji" ir 1995.
Jaunums!!: Minerāls un Kliedzēji (filma) · Redzēt vairāk »
Korunds
Korunds (iespējams, no sanskrita: kuruvinda — 'rubīns') — diezgan bieži sastopams minerāls, kas sastāv no alumīnija oksīda.
Jaunums!!: Minerāls un Korunds · Redzēt vairāk »
Krams
Krama gabals Krams ir slēpti kristālisks (grauda izmērs.
Jaunums!!: Minerāls un Krams · Redzēt vairāk »
Krava
Ļoti nelielu kravu pārvadājumiem paredzēts kravas trīsritenis Krava ir objekts, ko kāds vai ar kaut kā palīdzību pārvieto telpā.
Jaunums!!: Minerāls un Krava · Redzēt vairāk »
Krāsvielas
Krāsotas dzijas žāvēšana Krāsvielas ir ķīmiski savienojumi, kas intensīvi absorbē daļu no redzamās gaismas spektra (tātad ir krāsaini) un ar kuriem ir iespējams nokrāsot dažādus materiālus.
Jaunums!!: Minerāls un Krāsvielas · Redzēt vairāk »
Kristālhidrāti
Kobalta hlorīda heksahidrāts Co(H2O)6Cl2 (sarkanā krāsā) Kristālhidrāti (- ledus, kalnu kristāls + hydōr - ūdens) ir kristāliskas vielas (biežāk neorganiskas), kuru sastāvā ir ūdens molekulas - tā saucamais kristalizācijas ūdens.
Jaunums!!: Minerāls un Kristālhidrāti · Redzēt vairāk »
Kristāls
Kvarca kristāls Kristāls (no grieķu valodas (κρύσταλλος), sākotnēji vārds apzīmēja — ledu, vēlāk — kalnu kristālu) ķīmijā un mineraloģijā ir cietviela, kuru veidojošie atomi, molekulas vai joni ir izkārtoti noteiktā, regulārā kārtībā, šai kārtībai cikliski atkārtojoties visās trīs telpiskajās dimensijās.
Jaunums!!: Minerāls un Kristāls · Redzēt vairāk »
Kubiskais cirkonijs
Kubiskais cirkonijs ar briljanta slīpējumu Kubiskais cirkonijs (saīsinājums - CZ) - sintētisks, ar itriju stabilizēts cirkonija oksīda (ZrO2) kristāls, kas kristalizējies kubiskajā singonijā.
Jaunums!!: Minerāls un Kubiskais cirkonijs · Redzēt vairāk »
Kvarcs
Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.
Jaunums!!: Minerāls un Kvarcs · Redzēt vairāk »
Labradors (minerāls)
Labradors pieder pie minerālu grupas, laukšpatiem, kuri ir bieži sastopami Zemes garozā.
Jaunums!!: Minerāls un Labradors (minerāls) · Redzēt vairāk »
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Jaunums!!: Minerāls un Lapas · Redzēt vairāk »
Laušanas koeficients
Vielas laušanas koeficients (refrakcijas indekss) ir skaitlisks koeficients, kas rāda, cik reižu samazinās gaismas ātrums (v) vielā attiecībā pret šī paša viļņa ātrumu vakuumā — gaismas ātrumu c. Parasti laušanas koeficientu apzīmē ar simbolu n un to aprēķina pēc formulas: n.
Jaunums!!: Minerāls un Laušanas koeficients · Redzēt vairāk »
Laukšpats
Laukšpats — mikroklīns Laukšpats ir jēdziens, kas apzīmē nozīmīgu iežus veidojošu minerālu grupu.
Jaunums!!: Minerāls un Laukšpats · Redzēt vairāk »
Lūzums (mineraloģija)
Lūzums ir mineraloģijas termins ar kādu apzīmē virsmas, kādas ir neregulāras formas gabaliem, kas radušies, ar sitienu vai spiedienu sadalot minerāla paraugu.
Jaunums!!: Minerāls un Lūzums (mineraloģija) · Redzēt vairāk »
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Jaunums!!: Minerāls un Ledus · Redzēt vairāk »
Lielais dīķgliemezis
Lielais dīķgliemezis (Lymnaea stagnalis) ir dīķgliemežu dzimtas (Lynaeidae) gliemezis.
Jaunums!!: Minerāls un Lielais dīķgliemezis · Redzēt vairāk »
Liesma
Uguns liesmas Liesma ir uguns redzamā, gaismu izstarojošā daļa.
Jaunums!!: Minerāls un Liesma · Redzēt vairāk »
Litijs
Litijs ir vieglākais no ķīmiskajiem elementiem, kas brīvā veidā normālos apstākļos nav gāze.
Jaunums!!: Minerāls un Litijs · Redzēt vairāk »
Lunar Reconnaissance Orbiter
Lunar Reconnaissance Orbiter (no "Mēness izlūkošanas orbitālais aparāts"), saīsinājumā LRO, ir ASV starpplanētu zonde Mēness izpētei.
Jaunums!!: Minerāls un Lunar Reconnaissance Orbiter · Redzēt vairāk »
Lutēcijs
Lutēcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Lu un atomskaitli 71.
Jaunums!!: Minerāls un Lutēcijs · Redzēt vairāk »
Mačatškijīts
Mačatškijīts ir ļoti rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Mačatškijīts · Redzēt vairāk »
Madokīts
Madokīts (nosaukts pēc atradnes vietvārda Kanādā) - rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Madokīts · Redzēt vairāk »
Magadi ezers
Magadi ezers (masaju valodā - ‘sāļš’) ir beznoteces sālsezers Kenijas dienvidu daļā, Lielā Rifta ielejas dienvidos.
Jaunums!!: Minerāls un Magadi ezers · Redzēt vairāk »
Magadijīts
Magadijīts (nosaukts pēc atradnes vietvārda — Magadi ezera Kenijā) — rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Magadijīts · Redzēt vairāk »
Magbasīts
Magbasīts (nosaukts to veidojošo ķīmisko elementu - Mg, Ba, Si - vārdā) ir ļoti rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Magbasīts · Redzēt vairāk »
Maghagendorfīts
Maghagendorfīts ("MAGnijs"+"hagendorfīts") ir ļoti rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Maghagendorfīts · Redzēt vairāk »
Maksikss
Maksikss (pareizi būtu jāsauc par mašeše — nosaukts atradnes vārdā) ir neparasts, tumši zils akvamarīns, minerāla — berila paveids.
Jaunums!!: Minerāls un Maksikss · Redzēt vairāk »
Malahīts
Malahīts ir vara hidroksokarbonāts, kas ir īpatnējs, spilgti zaļš minerāls, kurā ir dažādu nokrāsu joslas.
Jaunums!!: Minerāls un Malahīts · Redzēt vairāk »
Mangāns
Mangāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mn un atomskaitli 25.
Jaunums!!: Minerāls un Mangāns · Redzēt vairāk »
Marmatīts
Marmatīts Marmatīts (no vietvārda Marmato Kolumbijā, kur atrod marmatītu), arī kristofīts, ir minerāla sfalerīta paveids, kas satur daudz dzelzs.
Jaunums!!: Minerāls un Marmatīts · Redzēt vairāk »
Marmors
Marmors Marmors (— ‘spīguļot, spīdēt’) ir metamorfais iezis, viena no kaļķakmens formām, kuru galvenokārt veido kalcīts, CaCO3.
Jaunums!!: Minerāls un Marmors · Redzēt vairāk »
Martins Heinrihs Klaprots
Martins Heinrihs Klaprots (dzimis, miris) bija vācu aptiekārs un ķīmiķis, ķīmisko elementu cirkonija (1789) un urāna (1789) atklājējs.
Jaunums!!: Minerāls un Martins Heinrihs Klaprots · Redzēt vairāk »
Mazīts-(Mg)
Mazīts-(Mg) ir ļoti rets minerāls, viens no ceolītiem.
Jaunums!!: Minerāls un Mazīts-(Mg) · Redzēt vairāk »
Mazetijīts
Mazetijīts (nosaukts Džuzepes Mazeti, Florences universitātes (Itālija) mineraloga vārdā) - ļoti rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Mazetijīts · Redzēt vairāk »
Meina
Meina (ME) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu 50 štatiem, atrodas Jaunanglijas reģionā.
Jaunums!!: Minerāls un Meina · Redzēt vairāk »
Metamorfisms
Metamorfisms ir minerālu vai ģeoloģiskās struktūras maiņa (atšķirīgs minerālu izvietojums) jau eksistējošos iežos (protolītos), bez protolīta izkausēšanas šķidrā magmā (cietvielu stāvokļa izmaiņas).
Jaunums!!: Minerāls un Metamorfisms · Redzēt vairāk »
Mineraloģija
Mineraloģija ir dabas zinātne, kas nodarbojas ar minerālu ķīmisko īpašību, kristālu struktūru un fizisko īpašību (ieskaitot optisko īpašību) izpēti.
Jaunums!!: Minerāls un Mineraloģija · Redzēt vairāk »
Mineraloīds
Opāls - tipisks mineraloīds. Mineraloīds ir minerālam līdzīga viela, kas nav kristāliska - tas sastāv no sīkām kāda minerāla daļiņām koloīdā formā (būtībā - sacietējusi "želeja").
Jaunums!!: Minerāls un Mineraloīds · Redzēt vairāk »
Minerālu klase
Minerālu klase ir augstākā minerālu klasifikācijas sistēmas pamatvienība.
Jaunums!!: Minerāls un Minerālu klase · Redzēt vairāk »
Minerālu saraksts
Rotakmeņi Šajā sarakstā apkopoti minerāli, minerālu paveidi un mineraloīdi, par kuriem Vikipēdijā ir sagatavoti raksti.
Jaunums!!: Minerāls un Minerālu saraksts · Redzēt vairāk »
Minerālvate
Akmensvate Minerālvate ir šķiedrains materiāls, kas iegūts, vērpjot vai stiepjot izkausētus minerālu materiālus, piemēram, keramiku.
Jaunums!!: Minerāls un Minerālvate · Redzēt vairāk »
Modelēšanas māls
Modelēšanas māls ir jebkura veidojamo materiālu grupa, ko izmanto veidošanā, tostarp tēlniecībā (skulptūru veidošanā).
Jaunums!!: Minerāls un Modelēšanas māls · Redzēt vairāk »
Monēras
Monēras (no sengrieķu μόνος — 'viens') ir viena no piecām dzīvo organismu valstīm un vienīgā, kurā ietilpstošie organismi ir prokarioti.
Jaunums!!: Minerāls un Monēras · Redzēt vairāk »
Mosa skala
Mosa skala (izrunā ar garo ō) raksturo materiāla cietību ar tā spēju ieskrāpēt mīkstāku materiālu.
Jaunums!!: Minerāls un Mosa skala · Redzēt vairāk »
Nātrija silikāts
Nātrija silikāts ir dažādu nātrija un silīcija skābekli saturošo savienojumu ar vispārīgo formulu Na2(SiO2)nO kopīgs nosaukums.
Jaunums!!: Minerāls un Nātrija silikāts · Redzēt vairāk »
Nefrīts
Senas nefrīta pogas, Ķīna Nefrīts (no (nephros) — 'niere', jo senāk uzskatīja, ka šis akmens palīdz pret nieru slimībām) ir divu amfibola grupas minerālu — aktinolīta un tremolīta maisījums.
Jaunums!!: Minerāls un Nefrīts · Redzēt vairāk »
Neminerāls
Neminerāls ir mineraloģijā samērā reti lietots termins, kas apzīmē dabā atrodamu vielu, kā īpašības neļauj to pieskaitīt minerāliem (tai skaitā arī iežiem, kas sastāv no minerāliem) un mineraloīdiem.
Jaunums!!: Minerāls un Neminerāls · Redzēt vairāk »
Nepietiekams uzturs
Nepietiekams uzturs, arī nesabalansēts uzturs vai nepareizs uzturs, svešvārdā malnutrīcija, ir vispārīgs termins, kas apraksta virkni nosacījumu, kurus izraisa nepietiekams vai neatbilstošs uzturs, nesabalansēta diēta vai badošanās.
Jaunums!!: Minerāls un Nepietiekams uzturs · Redzēt vairāk »
Niobijs
Niobijs, agrāk kolumbijs, ir ķīmiskais elements ar simbolu Nb (agrāk Cb) un atomskaitli 41.
Jaunums!!: Minerāls un Niobijs · Redzēt vairāk »
Obsidiāns
Obsidiāns ir magmatisks iezis, kas izveidojas, ja lavai strauji sacietējot, neveidojas kristāli.
Jaunums!!: Minerāls un Obsidiāns · Redzēt vairāk »
Ogleklis
Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.
Jaunums!!: Minerāls un Ogleklis · Redzēt vairāk »
Oolīti
Oolītu iezis. Oolīti (gr. ᾠόν — ola un λίθος — akmens) ir lodveida vai eliptiski minerāli veidojumi izmēros no dažiem mikrometriem līdz 15–25 mm (oolītus, kas ir lielāki par 2-5 mm sauc par pizolītiem).
Jaunums!!: Minerāls un Oolīti · Redzēt vairāk »
Opāls
Austrālijas Opāls ir bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas dārgakmens vai pusdārgakmens, reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
Jaunums!!: Minerāls un Opāls · Redzēt vairāk »
Padparadža
Slīpēts padparadža Padparadža (cēlies no singāļu valodas, nozīmē "lotoss"; padmaragaija, padaradža) ir minerāla — korunda paveids.
Jaunums!!: Minerāls un Padparadža · Redzēt vairāk »
Pazeme
Pazemes upe Pazeme ir zeme zem Zemes virskārtām, ko var sastapt dažādos veidos un dziļumos.
Jaunums!!: Minerāls un Pazeme · Redzēt vairāk »
Pelni
Pelni ir cieta viela, kas paliek pāri pēc degšanas.
Jaunums!!: Minerāls un Pelni · Redzēt vairāk »
Peristerīts
Peristerīts (no (peristera) — 'balodis', jo akmenim ir līdzīgs mirdzums kā baloža spalvām) ir minerāla albīta paveids.
Jaunums!!: Minerāls un Peristerīts · Redzēt vairāk »
Plankumainā tekstūra
Merģelis ar plankumaino tekstūru. Plankumainā tekstūra ir iežu tekstūra, kuru raksturo apgabali iezī, kas atšķiras no tā pamatmasas ar minerālo vai granulometrisko sastāvu, krāsu, reizēm ar cietību vai noturību pret dēdēšanu.
Jaunums!!: Minerāls un Plankumainā tekstūra · Redzēt vairāk »
Pleohroisms
kordierīta. Slīpēts un košākas krāsas iegūšanai visdrīzāk arī karsēts tanzanīts — šim dārgakmenim raksturīgs pleohroisms. Pleohroisms ir optiska vielas īpašība — krāsainā kristālā notiek divkārša gaismas laušana un gaismas stars tiek sadalīts divos staros, kuri ir polarizēti 90° grādu leņķī viens pret otru.
Jaunums!!: Minerāls un Pleohroisms · Redzēt vairāk »
Plesīts
Plesīts - divu minerālu - kamasīta un taenīta maisījums.
Jaunums!!: Minerāls un Plesīts · Redzēt vairāk »
Prazeodīms
Prazeodīms ir ķīmiskais elements ar simbolu Pr un atomskaitli 59.
Jaunums!!: Minerāls un Prazeodīms · Redzēt vairāk »
Puntlenda
Puntlenda, oficiāli Somālijas Puntlendas Valsts (somāļu: Dowlad Goboleedka Buntlaand ee Soomaaliya, arābu), ir reģions ziemeļaustrumu Somālijā, ar centru Garouē, Nugālas provincē.
Jaunums!!: Minerāls un Puntlenda · Redzēt vairāk »
Pusvadītājs
operācijpastiprinātājs, gaismas diode un tranzistors. Pusvadītājs ir materiāls, kas elektrības vadīšanas spējas ziņā ierindojams starp metāliem (strāvas vadītājiem) un dielektriķiem, un kura elektrovadītspēja ir atkarīga no elektronu kustības rakstura.
Jaunums!!: Minerāls un Pusvadītājs · Redzēt vairāk »
Putekļi
Putekļi uz grantēta lielceļa Putekļi ir sīkas, cietas minerālu vai organiskas izcelsmes materiālu daļiņas.
Jaunums!!: Minerāls un Putekļi · Redzēt vairāk »
Rabdofans-(Ce)
Rabdofans-(Ce) (no grieķu rhabdos — 'stienis' un phainesthai — 'šķist' raksturīgo spektra joslu dēļ) ir diezgan rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Rabdofans-(Ce) · Redzēt vairāk »
Rabdofans-(La)
Rabdofans-(La) (no grieķu rhabdos — "stienis" un phainesthai — "šķist", dēļ raksturīgām spektra joslām) jeb skovilīts ir diezgan rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Rabdofans-(La) · Redzēt vairāk »
Rabdofans-(Nd)
Rabdofans-(Nd) (no — 'stienis' un phainesthai — 'šķist' tā raksturīgo spektra joslu dēļ) ir rets minerāls, kas atsevišķi izdalīts 1959.
Jaunums!!: Minerāls un Rabdofans-(Nd) · Redzēt vairāk »
Rabitīts
Rabitīts (nosaukts ģeoķīmiķa Džona Čārlza Rabita (John Charles Rabbitt) vārdā) - ļoti rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Rabitīts · Redzēt vairāk »
Rūda
Mangāna rūda Svina rūda Zelta rūda Rūda ir derīgā izrakteņa veids, dabisks minerāls, kas satur saimniecībā noderīgu materiālu izejvielas (piemēram, metālus) tādā koncentrācijā, kas padara šo izejvielu ieguvi ekonomiski pamatotu.
Jaunums!!: Minerāls un Rūda · Redzēt vairāk »
Rēnijs
Rēnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Re un atomskaitli 75.
Jaunums!!: Minerāls un Rēnijs · Redzēt vairāk »
Rožu kvarcs
Neapstrādāts, masīvs rožu kvarcs. Rožu kvarcs — maigs sārts kvarca paveids.
Jaunums!!: Minerāls un Rožu kvarcs · Redzēt vairāk »
Rubīdijs
Rubīdijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Rb un atomskaitli 37.
Jaunums!!: Minerāls un Rubīdijs · Redzēt vairāk »
Rubīns
Neapstrādāts, ap 2 cm garš rubīna kristāls Rubīns (no — 'sarkans') ir minerāla — korunda paveids — koši sarkani, caurspīdīgi korunda kristāli.
Jaunums!!: Minerāls un Rubīns · Redzēt vairāk »
Safīrs
Neapstrādāts safīra kristāls Safīrs (no ebreju ספּיר – "Sapir" – no Bībeles tekstiem. Bībelē ir bijusi arī atsauce uz citu akmeni – lazurītu) ir minerāla – korunda – paveids.
Jaunums!!: Minerāls un Safīrs · Redzēt vairāk »
Salpetris
Salpetra paraugs Latvijas ķīmijas vēstures muzejā Salpetris ir dažu sārmu un sārmzemju metālu nitrātu, kā arī amonija nitrāta triviālais nosaukums.
Jaunums!!: Minerāls un Salpetris · Redzēt vairāk »
Sasolīns
Sasolīns (arī sasolīts) ir borātu grupas minerāls — borskābes minerālā forma.
Jaunums!!: Minerāls un Sasolīns · Redzēt vairāk »
Sāls
Sarkanais akmeņsāls, kas iegūts Pakistānā Sāls ir balts, kristālisks minerāls, kura galvenā sastāvdaļa ir nātrija hlorīds (NaCl).
Jaunums!!: Minerāls un Sāls · Redzēt vairāk »
Sūkļi
Sūkļi (Porifera) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Minerāls un Sūkļi · Redzēt vairāk »
Selēns
Selēns ir ķīmiskais elements ar simbolu Se un atomskaitli 34.
Jaunums!!: Minerāls un Selēns · Redzēt vairāk »
Selenīts (minerāls)
Selenīts Selenīts ir minerāla - ģipša paveids.
Jaunums!!: Minerāls un Selenīts (minerāls) · Redzēt vairāk »
Sfalerīts
Sfalerīts (no (sphaleros) — ‘nodevīgs’, ‘viltīgs’ — minerāla daudzveidīgā izskata dēļ) ir sulfīdu klases minerāls, nozīmīgākā cinka rūda.
Jaunums!!: Minerāls un Sfalerīts · Redzēt vairāk »
Silīcijskābe
Silīcijskābe, pazīstama arī kā kramskābe, ir ļoti vāja silīciju un skābekli saturoša skābe ar mainīgu sastāvu (n).
Jaunums!!: Minerāls un Silīcijskābe · Redzēt vairāk »
Silikātu minerāls
Berils no Tadžikistānas — tipisks ciklosilikāts. Silikāti ir lielākā minerālu grupa, kurā ietilpstošo minerālu skaits tālu pārsniedz minerālu skaitu citās klasēs.
Jaunums!!: Minerāls un Silikātu minerāls · Redzēt vairāk »
Skaldnība
Zaļš fluorīts ar izteiktu skaldnību. Skaldnība mineraloģijā ir kristāliska materiāla īpašība šķelties pa noteiktām plaknēm.
Jaunums!!: Minerāls un Skaldnība · Redzēt vairāk »
Skandijs
Skandijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Sc un atomskaitli 21.
Jaunums!!: Minerāls un Skandijs · Redzēt vairāk »
Slāpeklis
Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.
Jaunums!!: Minerāls un Slāpeklis · Redzēt vairāk »
Smaragdīts
Smaragdīts (nosaukums dots pēc krāsas līdzības ar smaragda krāsu) ir minerāla aktinolīta paveids.
Jaunums!!: Minerāls un Smaragdīts · Redzēt vairāk »
Smaragds
Neapstrādāts smaragda kristāls ar ieslēgumiem Smaragds (no — 'mirdzošs, spīdošs') (Be3Al2(SiO3)6) ir koši zaļš minerāla — berila paveids.
Jaunums!!: Minerāls un Smaragds · Redzēt vairāk »
Smiltis
Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.
Jaunums!!: Minerāls un Smiltis · Redzēt vairāk »
Sniega zoss
Sniega zoss (Anser caerulescens) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns.
Jaunums!!: Minerāls un Sniega zoss · Redzēt vairāk »
Spīdums (mineraloģija)
Spīdums ir materiāla virsmas spēja atstarot gaismu - šo īpašību nosaka tas, ka virsma ir pietiekami gluda un tās nelīdzenumi ir mazāki nekā redzamās gaismas viļņa garums.
Jaunums!!: Minerāls un Spīdums (mineraloģija) · Redzēt vairāk »
Steatīts
skarabeja amulets. Steatīts ir talka paveids, kas drīzāk ir nevis minerāla paveids, bet gan iezis, jo tas sastāv no maziem talka kristāliņiem un citu materiālu piejaukuma.
Jaunums!!: Minerāls un Steatīts · Redzēt vairāk »
Svītra (mineraloģija)
rodohrozīta minerāli Svītras krāsas noteikšana ir viena no mineraloģijā plaši izmantotām minerāla noteikšanas metodēm.
Jaunums!!: Minerāls un Svītra (mineraloģija) · Redzēt vairāk »
Tadžikīts-(Ce)
Tadžikīts-(Ce) (nosaukts valsts, kurā atrasts, vārdā) - rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Tadžikīts-(Ce) · Redzēt vairāk »
Tadžikīts-(Y)
Tadžikīts-(Y) (nosaukts valsts, kurā atrasts, vārdā) - ļoti rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Tadžikīts-(Y) · Redzēt vairāk »
Tadeujīts
Tadeujīts (nosaukts portugāļu mineraloga Dēsio Tadeū (Décio Thadeu) vārdā) ir ļoti rets minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Tadeujīts · Redzēt vairāk »
Taenīts
Taenīts (no (tainia) — 'lente' bieži raksturīgas saplacinātās formas dēļ), edmondsonīts, ortotaenīts jeb meteorīns — pārsvarā meteorītos sastopams minerāls — dzelzs un niķeļa sakausējums.
Jaunums!!: Minerāls un Taenīts · Redzēt vairāk »
Talks
Talks (Šī problēma ir ļoti nozīmīga, jo talku mūsdienās lieto ļoti plaši. Tomēr talka kaitīgums veselībai vēl nav pilnībā pierādīts un ilgstošā talka lietošanas vēsture norāda, ka būtiskas veselības problēmas tas visdrīzāk neizraisa.
Jaunums!!: Minerāls un Talks · Redzēt vairāk »
Tantala(V) oksīds
Tantala(V) oksīds (arī tantala pentoksīds, tantāla pentoksīds) ir ķīmiskais savienojums, tantala oksīds tā augstākajā oksidēšanas pakāpē +5.
Jaunums!!: Minerāls un Tantala(V) oksīds · Redzēt vairāk »
Tantals
Tantals, agrāk tantāls, ir ķīmiskais elements ar simbolu Ta un atomskaitli 73.
Jaunums!!: Minerāls un Tantals · Redzēt vairāk »
Tīrradņa elements
Dabiskā sēra paraugs Tīrradņa elements ir tāds elements, kas atrodams dabā brīvā, ķīmiski nesaistītā veidā.
Jaunums!!: Minerāls un Tīrradņa elements · Redzēt vairāk »
Tetrataenīts
Tetrataenīts (nosaukts balstoties uz minerālam piemītošo tetragonālo singoniju un ķīmiskās līdzības taenītam) - meteorītos sastopams minerāls.
Jaunums!!: Minerāls un Tetrataenīts · Redzēt vairāk »
Tirkīzs
Tirkīzs ir reti sastopams gaismnecaurlaidīgs tirkīza krāsas (gaiši zils, zaļgans vai zaļganpelēks, necaurspīdīgs) minerāls, dārgakmens, kura ķīmiskā formula ir.
Jaunums!!: Minerāls un Tirkīzs · Redzēt vairāk »
Turīnas līķauts
Turīnas līķauts ir lina drāna, uz kuras var saskatīt ievainota vīrieša attēlu, kura brūces atbilst vietām, kurās tika ievainots Jēzus krustā sišanas laikā.
Jaunums!!: Minerāls un Turīnas līķauts · Redzēt vairāk »
Turmalīns
Ap 8,2 cm garš polihroms turmalīna kristāls Turmalīns (no — 'pelnus pievelkošais akmens') ir termins, ar ko apzīmē radniecīga ķīmiskā sastāva un kristāliskās struktūras minerālu grupu.
Jaunums!!: Minerāls un Turmalīns · Redzēt vairāk »
Ujuni solončaks
Ujuni solončaks ir lielākais solončaks pasaulē.
Jaunums!!: Minerāls un Ujuni solončaks · Redzēt vairāk »
Ultraskaņa
Ultraskaņa ir ciklisks skaņas spiediens ar lielāku frekvenci nekā cilvēka dzirdes augstākā robeža.
Jaunums!!: Minerāls un Ultraskaņa · Redzēt vairāk »
Uralīts
Uralīts ir amfibolu grupas minerālu (gk. aktinolīts) paveids - pseidomorfoze pēc citu minerālu - piroksēnu grupas minerālu (gk. augīts) kristāliem.
Jaunums!!: Minerāls un Uralīts · Redzēt vairāk »
Uraninīts
Uraninīts (urāna piķis, nasturāns) ir ar urānu bagāts (88,15%) minerāls, kas galvenokārt sastāv no UO2 (urāna oksīda), bet satur arī UO3, svina, torija un retzemju elementu oksīdus.
Jaunums!!: Minerāls un Uraninīts · Redzēt vairāk »
Vanas ezers
Vanas ezers (kurdu: Gola Wanê) ir beznoteces sālsezers Turcijas austrumu daļā, Armēnijas kalnienē.
Jaunums!!: Minerāls un Vanas ezers · Redzēt vairāk »
Vanādija(V) oksīds
Vanādija(V) oksīds (zināms arī kā vanādija pentoksīds) ir ķīmiskais savienojums, vanādija oksīds tā augstākajā oksidēšanas pakāpē +5.
Jaunums!!: Minerāls un Vanādija(V) oksīds · Redzēt vairāk »
Vara(II) oksīds
Vara(II) oksīds (CuO) ir divvērtīgā vara un skābekļa binārais savienojums, kurš pieder pie bāziskajiem oksīdiem.
Jaunums!!: Minerāls un Vara(II) oksīds · Redzēt vairāk »
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Jaunums!!: Minerāls un Varš · Redzēt vairāk »
Vecā Danas minerālu klasifikācijas sistēma
Vecā Danas minerālu klasifikācijas sistēma ir ilgstoši populārākā minerālu klasifikācijas un sistemātikas sistēma.
Jaunums!!: Minerāls un Vecā Danas minerālu klasifikācijas sistēma · Redzēt vairāk »
Vorobjevīts
Vorobjevīts ir sārts minerāla – berila paveids.
Jaunums!!: Minerāls un Vorobjevīts · Redzēt vairāk »
Ziemeļāzija
Ziemeļāzija Ziemeļāzija ir Āzijas ziemeļdaļas reģions, kas atrodas Āzijas ziemeļos un aizņem 14 000 000 km2 lielu platību.
Jaunums!!: Minerāls un Ziemeļāzija · Redzēt vairāk »
