Ātrāk nekā pārlūku!
87 attiecības: Airkāji, Amerikas placentāļi, Amfisorusi, Aminodontīdi, Apsilocephalidae, Arhajas, Austrumu milzu vāveres, Ģeoloģiskā laika skala, Īstās karpas, Žirafes, Žirafu dzimta, Žubīšu dzimta, Āfrikas susuri, Āzijas cilvēkpērtiķi, Āzijas milzu sirsenis, Baložu dzimta, Briesmīgais vilks, Cauruļzobji, Cūku dzimta, Cilvēkpērtiķi un cilvēks, Degunradži, Ežu dzimta, Enaliarktīdi, Eridana (ģeoloģija), Finvalis, Gaviāli, Hameleoni, Hiēnu dzimta, Hirakodontīdi, Jūras ērgļi, Jūras zīdītāji, Jūraszirdziņi, Jenotu dzimta, Kašalotu virsdzimta, Kaķu apakšdzimta, Kainozojs, Kārpainie zalkši, Klusā okeāna jūrasgovju apakšdzimta, Koalu dzimta, Kodri, Krabjēdājroņu cilts, Krustknābji, Kuskusu virsdzimta, Lašu dzimta, Lielā baltā haizivs, Marginoporas, Mazais lācis, Melnā jūra, Nīlzirgu dzimta, Neogēns, ..., Nepārnadži, Okolištes senvieta, Oligocēns, Pandas, Pārnadži, Pūķu dārzs, Pļavu tilbīte, Peļu dzimta, Pelēkais vilks, Plēsīgie somaiņi, Pliocēns, Plutonija, Polārie vaļi, Purva tilbīte, Sarkanā panda, Sārtie baloži, Skudru dzimta, Slaidkāju dzimta, Soriti, Spārnžauņi, Suņlāču dzimta, Suņu dzimta, Svilpji, Tapiri, Tītari, Terciārs, Tetisa okeāns, Vanua Levu, Vidusjūra, Vilksomaiņi, Vilksomaiņu dzimta, Viti Levu, Ziemeļamerikas upesūdrs, Ziloņu dzimta, Zirgi, Zivjudzenīšveidīgie, Zoss. Izvērst indekss (37 vairāk) »
Airkāji
Airkāji, airkāju virsdzimtas (Pinnipedia) dzīvnieki ir daļēji jūras dzīvnieki, kas daļu dzīves pavada gan ūdenī, gan uz sauszemes, tie pieder plēsēju kārtas (Carnivora) suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).
Jaunums!!: Miocēns un Airkāji · Redzēt vairāk »
Amerikas placentāļi
Amerikas placentāļi (Xenarthra) ir zīdītāju klases (Mammalia) virskārta, kas pieder placentāļu infraklasei (Eutheria).
Jaunums!!: Miocēns un Amerikas placentāļi · Redzēt vairāk »
Amfisorusi
Amfisorusi (Amphisorus) ir bentisku foraminiferu ģints miliolīdu kārtā.
Jaunums!!: Miocēns un Amfisorusi · Redzēt vairāk »
Aminodontīdi
Aminodontīdi jeb tā saucamie purva degunradži (Amynodontidae) ir izmirušu primitīvu degunradžu dzimta.
Jaunums!!: Miocēns un Aminodontīdi · Redzēt vairāk »
Apsilocephalidae
Apsilocephalidae ir mušveidīgo divspārņu dzimta, kas pieder pie laupītājmušu virsdzimtas (Asiloidea).
Jaunums!!: Miocēns un Apsilocephalidae · Redzēt vairāk »
Arhajas
Arhajas (Archaias) ir bentisku foraminiferu ģints miliolīdu kārtā.
Jaunums!!: Miocēns un Arhajas · Redzēt vairāk »
Austrumu milzu vāveres
Austrumu milzu vāveres, austrumu milzu vāveru ģints (Ratufa) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju ģintīm, kas ir vienīgā ģints austrumu milzu vāveru apakšdzimtā (Ratufinae).
Jaunums!!: Miocēns un Austrumu milzu vāveres · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskā laika skala
Ģeoloģiskais pulkstenis ar notikumiem un proporcionāli iekrāsotiem periodiem (angļu valodā) Ģeoloģiskā laika skala ir hronoloģiska mērīšanas sistēma, kuru izmanto ģeologi, paleontologi un Zemes zinātnieki, lai aprakstītu laiku un attiecības starp notikumiem Zemes vēsturē.
Jaunums!!: Miocēns un Ģeoloģiskā laika skala · Redzēt vairāk »
Īstās karpas
Īstās karpas (Cyprininae) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) apakšdzimta, kura apvieno karpas un karūsas.
Jaunums!!: Miocēns un Īstās karpas · Redzēt vairāk »
Žirafes
Žirafes (Giraffa) ir viena no divām žirafu dzimtas (Giraffidae) pārnadžu ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas un 7 izmirušas aizvēsturiskās sugas, no kurām 4 dzīvoja pleistocēnā un 3 pliocēnā.
Jaunums!!: Miocēns un Žirafes · Redzēt vairāk »
Žirafu dzimta
Žirafu dzimta (Giraffidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) viena no atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimtām, kurā ietilpst 2 mūsdienās eksistējošas ģintis: žirafes un okapi.
Jaunums!!: Miocēns un Žirafu dzimta · Redzēt vairāk »
Žubīšu dzimta
Žubīšu dzimta (Fringillidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dziedātājputnu dzimtām.
Jaunums!!: Miocēns un Žubīšu dzimta · Redzēt vairāk »
Āfrikas susuri
Āfrikas susuri (Graphiurus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju ģintīm, kas ir vienīgā ģints Āfrikas susuru apakšdzimtā (Graphiurinae).
Jaunums!!: Miocēns un Āfrikas susuri · Redzēt vairāk »
Āzijas cilvēkpērtiķi
Āzijas cilvēkpērtiķi jeb orangutanu apakšdzimta (Ponginae) ir viena no divām cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) apakšdzimtām, otra ir Āfrikas cilvēkpērtiķu apakšdzimta (Hominae).
Jaunums!!: Miocēns un Āzijas cilvēkpērtiķi · Redzēt vairāk »
Āzijas milzu sirsenis
Āzijas milzu sirsenis (Vespa mandarinia) ir pasaulē lielākais sirsenis.
Jaunums!!: Miocēns un Āzijas milzu sirsenis · Redzēt vairāk »
Baložu dzimta
Baloži, baložu dzimta (Columbidae) ir vienīgā baložveidīgo putnu kārtas (Columbiformes) dzimta.
Jaunums!!: Miocēns un Baložu dzimta · Redzēt vairāk »
Briesmīgais vilks
Briesmīgais vilks (Canis dirus) ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) izmiris plēsējs, kas dzīvoja pleistocēna laikā gan Dienvidamerikas, gan Ziemeļamerikas teritorijā.
Jaunums!!: Miocēns un Briesmīgais vilks · Redzēt vairāk »
Cauruļzobji
Cauruļzobji, cauruļzobju dzimta (Orycteropodidae) ir vienīgā cauruļzobju kārtas (Tubulidentata) dzimta.
Jaunums!!: Miocēns un Cauruļzobji · Redzēt vairāk »
Cūku dzimta
Cūku dzimta (Suidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām.
Jaunums!!: Miocēns un Cūku dzimta · Redzēt vairāk »
Cilvēkpērtiķi un cilvēks
Cilvēkpērtiķi un cilvēks jeb hominīdi (Hominidae) ir primātu dzimta, pie kuras pieder orangutani, gorillas, šimpanzes un cilvēki, kā arī vairākas citas izmirušas ģintis.
Jaunums!!: Miocēns un Cilvēkpērtiķi un cilvēks · Redzēt vairāk »
Degunradži
Degunradži, degunradžu dzimta (Rhinocerotidae) tāpat kā tapiri (Tapiridae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas ''Ceratomorpha''.
Jaunums!!: Miocēns un Degunradži · Redzēt vairāk »
Ežu dzimta
Ežu dzimta (Erinaceidae) ir vienīgā ežveidīgo kārtas (Erinaceomorpha) dzimta, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas ģintis un 2 izmirušas ģintis, kas savukārt tiek iedalītas 2 apakšdzimtās.
Jaunums!!: Miocēns un Ežu dzimta · Redzēt vairāk »
Enaliarktīdi
Enaliarktīdi (Enaliarctos) ir aizvēsturisku dzīvnieku vienīgā zināmā ģints enaliarktīdu dzimtā (Enaliarctidae).
Jaunums!!: Miocēns un Enaliarktīdi · Redzēt vairāk »
Eridana (ģeoloģija)
Hipotētiskās Eridanas plūsmu pleistocēnā rekonstrukcija Eiropa starp 34 un 28 miljoniem gadu pirms mūsdienām, kad Baltijas jūras vietā bija sauszeme, bet Dānijas, Vācijas un Polijas teritorijas atradās zem ūdens Eridana, saukta arī par Baltijas upes sistēmu, ir vairs neeksistējoša upe, kas pirms daudziem miljoniem gadu tecēja līdzenumā, kur tagad atrodas Baltijas jūra.
Jaunums!!: Miocēns un Eridana (ģeoloģija) · Redzēt vairāk »
Finvalis
Finvalis (Balaenoptera physalus) ir joslvaļu ģints (Balaenoptera) jūrā dzīvojošs zīdītājs.
Jaunums!!: Miocēns un Finvalis · Redzēt vairāk »
Gaviāli
Gaviāli ir vienīgā ģints, kas ietilpst gaviālu virsdzimtā un gaviālu dzimtā.
Jaunums!!: Miocēns un Gaviāli · Redzēt vairāk »
Hameleoni
Hameleonu dzimta (Chamaeleonidae) ir zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) dzimta.
Jaunums!!: Miocēns un Hameleoni · Redzēt vairāk »
Hiēnu dzimta
Hiēnu dzimtas (Hyaenidae) dzīvnieki ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.
Jaunums!!: Miocēns un Hiēnu dzimta · Redzēt vairāk »
Hirakodontīdi
Hirakodontīdi (Hyracodontidae) ir izmirušu degunradžveidīgo dzīvnieku dzimta.
Jaunums!!: Miocēns un Hirakodontīdi · Redzēt vairāk »
Jūras ērgļi
Jūras ērgļi, jūras ērgļu ģints (Haliaeetus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgo putnu ģints, kas pieder jūras ērgļu apakšdzimtai (Haliaeetinae).
Jaunums!!: Miocēns un Jūras ērgļi · Redzēt vairāk »
Jūras zīdītāji
vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.
Jaunums!!: Miocēns un Jūras zīdītāji · Redzēt vairāk »
Jūraszirdziņi
Jūraszirdziņi (Hippocampus) ir adatzivju dzimtas (Syngnathidae) ģints, kura apvieno 55 mūsdienās dzīvojošas zivju sugas, no kurām 54 ir aprakstītas un izpētītas, bet viena jaunatklāta suga — Japānas mazais jūraszirdziņš (Hippocampus sp.) vēl gaida savu zinātnisko nosaukumu un aprakstu.
Jaunums!!: Miocēns un Jūraszirdziņi · Redzēt vairāk »
Jenotu dzimta
Jenotu dzimtas (Procyonidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).
Jaunums!!: Miocēns un Jenotu dzimta · Redzēt vairāk »
Kašalotu virsdzimta
Kašalotu virsdzimta (Physeteroidea) ir viena no zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) virsdzimtām, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas dzimtas: kašalotu dzimtu (Physeteridae) un pundurkašalotu dzimtu (Kogiidae). Nesenā pagātnē abu dzimtu sugas tika sistematizētas vienā kašalotu dzimtā, izdalot abas grupas apakšdzimtās (Physeterinae un Kogiinae). Kopumā abās dzimtās ir 3 mūsdienās dzīvojošas sugas un vairākas izmirušas sugas.
Jaunums!!: Miocēns un Kašalotu virsdzimta · Redzēt vairāk »
Kaķu apakšdzimta
Kaķu apakšdzimta jeb mazie kaķi (Felinae) ir viena no divām kaķu dzimtas (Felidae) apakšdzimtām.
Jaunums!!: Miocēns un Kaķu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Kainozojs
Kainozojs jeb kainozoja ēra ir Zemes ģeoloģiskās vēstures pašreizējā ēra, kas sākās pirms 66,0 miljoniem gadu un turpinās līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Miocēns un Kainozojs · Redzēt vairāk »
Kārpainie zalkši
Kārpainie zalkši, kārpaino zalkšu ģints (Acrochordus) ir vienīgā kārpaino zalkšu dzimtas (Acrochordidae) ģints, kas apvieno 3 sugas.
Jaunums!!: Miocēns un Kārpainie zalkši · Redzēt vairāk »
Klusā okeāna jūrasgovju apakšdzimta
Klusā okeāna jūrasgovju apakšdzimta (Hydrodamalinae) ir viena no sirēnu kārtas (Sirenia) apakšdzimtām, kas apvieno divas izmirušas jūras zīdītāju ģintis.
Jaunums!!: Miocēns un Klusā okeāna jūrasgovju apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Koalu dzimta
Koalu dzimta jeb lāčsomaiņu dzimta (Phascolarctidae) ir viena no divām vombatveidīgo Austrālijas somaiņu dzimtām, kurā ir tikai viena mūsdienās dzīvojoša koalu suga un vairākas izmirušas sugas.
Jaunums!!: Miocēns un Koalu dzimta · Redzēt vairāk »
Kodri
Kodri ( — ‘mūžamežs’) ir mežaina augstiene Moldovā, Prutas un Reutas starpupē.
Jaunums!!: Miocēns un Kodri · Redzēt vairāk »
Krabjēdājroņu cilts
Krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) ciltīm.
Jaunums!!: Miocēns un Krabjēdājroņu cilts · Redzēt vairāk »
Krustknābji
Krustknābji, krustknābju ģints (Loxia) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Miocēns un Krustknābji · Redzēt vairāk »
Kuskusu virsdzimta
Kuskusu virsdzimta (Phalangeroidea) ir viena no divām posumu apakškārtas (Phalangeriformes) virsdzimtām, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas dzimtas (kuplastes posumus, kuskusus un pundurposumus) un divas izmirušas dzimtas.
Jaunums!!: Miocēns un Kuskusu virsdzimta · Redzēt vairāk »
Lašu dzimta
Lašu dzimta (Salmonidae) ir vienīgā lašveidīgo kārtas (Salmoniformes) dzimta, kas pieder lašu apakškohortai (Protacanthopterygii).
Jaunums!!: Miocēns un Lašu dzimta · Redzēt vairāk »
Lielā baltā haizivs
Lielā baltā haizivs jeb baltā haizivs (Carcharodon carcharias) ir vienīgā lielo balto haizivju ģints (Carcharodon) mūsdienās dzīvojoša suga.
Jaunums!!: Miocēns un Lielā baltā haizivs · Redzēt vairāk »
Marginoporas
Marginoporas (Marginopora) ir bentisku foraminiferu ģints miliolīdu kārtā.
Jaunums!!: Miocēns un Marginoporas · Redzēt vairāk »
Mazais lācis
Mazais lācis (Ursus minimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) izmirusi, aizvēsturiska plēsīgo zvēru suga.
Jaunums!!: Miocēns un Mazais lācis · Redzēt vairāk »
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Jaunums!!: Miocēns un Melnā jūra · Redzēt vairāk »
Nīlzirgu dzimta
Nīlzirgu dzimta (Hippopotamidae) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) dzimtām, kas pieder vaļu un nīlzirgu infrakārtai (Cetancodonta).
Jaunums!!: Miocēns un Nīlzirgu dzimta · Redzēt vairāk »
Neogēns
Neogēns ir kainozoja ēras otrais periods ģeoloģiskajā laika skalā pēc paleogēna.
Jaunums!!: Miocēns un Neogēns · Redzēt vairāk »
Nepārnadži
Nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) dzīvnieki ir zīdītāji (Mammalia), kuriem katrai pēdai ir labi attīstīts viens vidējais pirksts.
Jaunums!!: Miocēns un Nepārnadži · Redzēt vairāk »
Okolištes senvieta
Okolište ir neolīta laika apmetne, kas atrodas Visoko pašvaldībā, Bosnijā un Hercegovinā.
Jaunums!!: Miocēns un Okolištes senvieta · Redzēt vairāk »
Oligocēns
Oligocēns ( — "neliels" + — "jauns") ir paleogēna perioda pēdējā epoha.
Jaunums!!: Miocēns un Oligocēns · Redzēt vairāk »
Pandas
Pandas (Ailuropoda) ir viena no lāču dzimtas (Ursidae) ģintīm.
Jaunums!!: Miocēns un Pandas · Redzēt vairāk »
Pārnadži
Pārnadži (Artiodactyla) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām.
Jaunums!!: Miocēns un Pārnadži · Redzēt vairāk »
Pūķu dārzs
Rezervāts "Pūķu dārzs" ir ģeoloģiska un dabas ainavu aizsargājama teritorija Rumānijā, kas atbilst Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) aizsargājamo teritoriju III kategorijai.
Jaunums!!: Miocēns un Pūķu dārzs · Redzēt vairāk »
Pļavu tilbīte
Pļavu tilbīte jeb pļavas tilbīte (Tringa totanus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga, kurai ir 6 pasugas.
Jaunums!!: Miocēns un Pļavu tilbīte · Redzēt vairāk »
Peļu dzimta
Peļu dzimta (Muridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas pieder peļu virsdzimtai (Muroidea).
Jaunums!!: Miocēns un Peļu dzimta · Redzēt vairāk »
Pelēkais vilks
Pelēkais vilks (Canis lupus) jeb vienkārši vilks ir lielākais suņu dzimtas (Canidae) plēsējs.
Jaunums!!: Miocēns un Pelēkais vilks · Redzēt vairāk »
Plēsīgie somaiņi
Plēsīgie somaiņi jeb plēsējsomaiņi (Dasyuromorphia) ir viena no Austrālijas somaiņu (Australidelphia) kārtām, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas dzimtas un vienu izmirušo vilksomaiņu dzimtu (Thylacinidae).
Jaunums!!: Miocēns un Plēsīgie somaiņi · Redzēt vairāk »
Pliocēns
Panamas zemesšaurumam, migrēja no ziemeļiem uz dienvidiem attēlotas zilā krāsā, bet sugas, kas migrēja no dienvidiem uz ziemeļiem - olīvzaļā Pliocēns ir kainozoja ēras neogēna perioda jaunākā epoha, kas ietver laika periodu no 5,332 līdz 2,588 miljoniem gadu pirms mūsu ēras.
Jaunums!!: Miocēns un Pliocēns · Redzēt vairāk »
Plutonija
"Plutonija" ir krievu ģeologa un ģeogrāfa Vladimira Obručeva sarakstīts zinātniskās fantastikas romāns.
Jaunums!!: Miocēns un Plutonija · Redzēt vairāk »
Polārie vaļi
Polārie vaļi (Balaena) ir viena no divām polāro vaļu dzimtas (Balaenidae) ģintīm, kas apvieno vienu mūsdienās dzīvojošu sugu un vairākas aizvēsturiskas, izmirušas sugas.
Jaunums!!: Miocēns un Polārie vaļi · Redzēt vairāk »
Purva tilbīte
Purva tilbīte (Tringa glareola) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) Latvijā ligzdojoša tārtiņveidīgo putnu suga.
Jaunums!!: Miocēns un Purva tilbīte · Redzēt vairāk »
Sarkanā panda
Sarkanā panda jeb mazā panda (Ailurus fulgens — 'spīdīgais kaķis') ir neliela auguma mazo pandu dzimtas (Ailuridae) plēsējs, kas pamatā pārtiek no bambusa.
Jaunums!!: Miocēns un Sarkanā panda · Redzēt vairāk »
Sārtie baloži
Sārtie baloži, sārto baložu ģints (Nesoenas) ir viena no baložu dzimtas (Columbidae) ģintīm, kas pieder tipisko baložu apakšdzimtai (Columbinae).
Jaunums!!: Miocēns un Sārtie baloži · Redzēt vairāk »
Skudru dzimta
Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.
Jaunums!!: Miocēns un Skudru dzimta · Redzēt vairāk »
Slaidkāju dzimta
Slaidkāju dzimta (Pedetidae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas un vairākas aizvēsturiskās sugas.
Jaunums!!: Miocēns un Slaidkāju dzimta · Redzēt vairāk »
Soriti
Soriti (Sorites) ir bentisku foraminiferu ģints miliolīdu kārtā.
Jaunums!!: Miocēns un Soriti · Redzēt vairāk »
Spārnžauņi
Spārnžauņi (Pterobranchia) ir sīku tārpveidīgu dzīvnieku klase.
Jaunums!!: Miocēns un Spārnžauņi · Redzēt vairāk »
Suņlāču dzimta
Suņlāči ir izmirusi, aizvēsturiska plēsēju kārtas (Carnivora) dzimta, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).
Jaunums!!: Miocēns un Suņlāču dzimta · Redzēt vairāk »
Suņu dzimta
Suņu dzimtas (Canidae) dzīvnieki ir plēsēji, un tie iedalās trīs daļās: suņu ciltī (Canini), lapsu ciltī (Vulpini) un dzimtas pamatciltī (Basal Caninae), kas ir primitīvākā no visām trijām, tajā ir iedalītas divas suņu dzimtas ģintis (lielausu lapsas un jenotsuņi), kas īsti neiederas nedz suņu ciltī, nedz lapsu ciltī.
Jaunums!!: Miocēns un Suņu dzimta · Redzēt vairāk »
Svilpji
Svilpji, svilpju ģints (Pyrrhula) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputnu ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae).
Jaunums!!: Miocēns un Svilpji · Redzēt vairāk »
Tapiri
Tapiri, tapiru dzimta (Tapiridae) tāpat kā degunradži (Rhinocerotidae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas ''Ceratomorpha''.
Jaunums!!: Miocēns un Tapiri · Redzēt vairāk »
Tītari
Tītari, tītaru ģints (Meleagris) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, vienīgā tītaru apakšdzimtā (Meleagridinae).
Jaunums!!: Miocēns un Tītari · Redzēt vairāk »
Terciārs
Terciārs jeb terciārais periods ir novecojis Zemes ģeoloģiskās vēstures laika intervāls no krīta-paleogēna izmiršanas (kad izmira dinozauri) līdz pēdējā ledus laikmeta sākumam (ap 1,8 Ma).
Jaunums!!: Miocēns un Terciārs · Redzēt vairāk »
Tetisa okeāns
Triasa periodā atdala Gondvānu un Laurāziju Tetisa okeāns jeb Tetiss (grieķu jūras dievietes Tetīdas Τηθύς, Tethys ģermanizētā forma) ir senais okeāns, kas mezozoja ērā atradās starp Gondvānas un Laurāzijas kontinentiem.
Jaunums!!: Miocēns un Tetisa okeāns · Redzēt vairāk »
Vanua Levu
Vanua Levu, kas agrāk bija pazīstama kā Sandalkoka sala, ir otrā lielākā sala Fidži.
Jaunums!!: Miocēns un Vanua Levu · Redzēt vairāk »
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Jaunums!!: Miocēns un Vidusjūra · Redzēt vairāk »
Vilksomaiņi
Vilksomaiņi, vilksomaiņu ģints (Thylacinus) ir viena no izmirušās vilksomaiņu dzimtas (Thylacinidae) ģintīm, kas apvieno 5 izmirušas Austrālijas somaiņu sugas.
Jaunums!!: Miocēns un Vilksomaiņi · Redzēt vairāk »
Vilksomaiņu dzimta
Vilksomaiņu dzimta (Thylacinidae) ir izmirusi plēsīgo somaiņu kārtas (Dasyuromorphia) dzimta, kas apvieno 14 izmirušas Austrālijas somaiņu sugas.
Jaunums!!: Miocēns un Vilksomaiņu dzimta · Redzēt vairāk »
Viti Levu
Viti Levu ir lielākā sala Fidži.
Jaunums!!: Miocēns un Viti Levu · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerikas upesūdrs
Ziemeļamerikas upesūdrs (Lontra canadensis) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) daļēji ūdenī dzīvojošs plēsējs, kas pieder Amerikas ūdru ģintij (Lontra).
Jaunums!!: Miocēns un Ziemeļamerikas upesūdrs · Redzēt vairāk »
Ziloņu dzimta
Ziloņu dzimta (Elephantidae) ir snuķaiņu kārtas (Proboscidea) zīdītāju dzimta, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas ģintis — Āfrikas ziloņus (Loxodonta) un Āzijas ziloņus (Elephas), un vairākas izmirušas ģintis.
Jaunums!!: Miocēns un Ziloņu dzimta · Redzēt vairāk »
Zirgi
Zirgi (Equus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ģints, kas apvieno zirgus, ēzeļus un zebras.
Jaunums!!: Miocēns un Zirgi · Redzēt vairāk »
Zivjudzenīšveidīgie
Zivjudzenīšveidīgie, zivju dzenīšu apakškārta (Alcedines) ir zaļvārnveidīgo (Coraciiformes) putnu apakškārta, kas apvieno maza un vidēja auguma putnu grupu ar košu apspalvojumu.
Jaunums!!: Miocēns un Zivjudzenīšveidīgie · Redzēt vairāk »
Zoss
Par zosi sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu.
Jaunums!!: Miocēns un Zoss · Redzēt vairāk »
