Satura rādītājs
126 attiecības: Adrianopoles līgums, Akermanas konvencija, Aleksandrs I Romanovs, Aleksandrs Ipsilants, Aleksandru Joans Kuza, Amūras čebačeks, Anna I, Arkādijs Kacs, Čebačeki, Čerņivci, Čeremoša, Bejlerbejs, Belci, Belcu stepe, Bendera, Besarābija, Besarābijas guberņa, Bilhoroda-Dņistrovska, Budžaka, Bukareste, Bukovina, Ceļa zīmes (filma), Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāle, Dimitrije Kantemirs, Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums, Frančesko Bartolomeo Rastrelli, Frīdrihs Aleksandrs fon der Pālens, Gagauzi, Gagauzi Moldovā, Gagauzija, Galīcijas-Volīnijas kņaziste, Gospodars, Grieķu neatkarības karš, Grigorijs Potjomkins, Grunvaldes kauja, Heinkel He 112, Herca, Hetmanis, Hotina, Ivans Mazepa, Jaši, Jans I Olbrahts, Jasu miera līgums, Jons Antonesku, Jons Krjange, Kapteinis Nulle, Kauja par Vīni, Kārlis Roberts Neselrode, Kiļija, Kolomija, ... Izvērst indekss (76 vairāk) »
Adrianopoles līgums
Maskavas triumfa vārti Sanktpēterburgā (1836-1838) par godu Krievijas impērijas uzvarai pār Osmaņu impēriju Krievu-turku karā (1828-1829). Adrianopoles miera līguma (zaļi svītroti). Adrianopoles miera līgums (arī Edirnes līgums) tika noslēgts Krievu-turku kara (1828-1829) beigās Adrianopolē (tag.
Skatīt Moldāvija un Adrianopoles līgums
Akermanas konvencija
Akermanas konvencija parakstīta 1826.
Skatīt Moldāvija un Akermanas konvencija
Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs I Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars no 1801.
Skatīt Moldāvija un Aleksandrs I Romanovs
Aleksandrs Ipsilants
Aleksandrs Ipsilants (dzimis, miris) bija Grieķijas nacionālais varonis un Krievijas impērijas ģenerālis Napoleona karu laikā.
Skatīt Moldāvija un Aleksandrs Ipsilants
Aleksandru Joans Kuza
Aleksandru Joans Kuza (dzimis, miris) bija pirmais apvienotās Rumānijas valdnieks (domnitor) no 1862.
Skatīt Moldāvija un Aleksandru Joans Kuza
Amūras čebačeks
Amūras čebačeks (Pseudorasbora parva) ir grunduļu dzimtas (Gobionidae) saldūdens zivs, kuras dabīgais izplatības areāls aptver Austrumāzijas reģionu Sibīrijā, Korejā un Ķīnā, sākot ar Amūras un beidzot ar Pērļu upes baseinu.
Skatīt Moldāvija un Amūras čebačeks
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Skatīt Moldāvija un Anna I
Arkādijs Kacs
Arkādijs Kacs (dzimis Nikolajevā, Ukrainā) ir Latvijas un Krievijas teātra režisors un pedagogs.
Skatīt Moldāvija un Arkādijs Kacs
Čebačeki
Čebačeki, čebačeku ģints (Pseudorasbora) ir grunduļu dzimtas (Gobionidae) ģints, kas apvieno 5 zivju sugas.
Skatīt Moldāvija un Čebačeki
Čerņivci
Čerņivci ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos, Čerņivcu apgabala administratīvais centrs.
Skatīt Moldāvija un Čerņivci
Čeremoša
Čeremoša ir 80 kilometrus gara Prutas labā krasta pieteka Ukrainas rietumos, Karpatos.
Skatīt Moldāvija un Čeremoša
Bejlerbejs
Bejlerbejs bija Osmaņu impērijas administratīvās vienības ejāleta vadītājs.
Skatīt Moldāvija un Bejlerbejs
Belci
Belci, arī Beļci (Bălți) ir pilsēta Moldovas ziemeļos pie Dņestras (Nistru) pietekas Reutas paugurainā apvidū.
Skatīt Moldāvija un Belci
Belcu stepe
Belcu stepe ir paugurains apgabals Moldovas ziemeļu daļā, kurā aug maz koku (izņemot rajonus netālu no Dņestras un tajā ietekošās Reutas upēm, kā arī biežajiem ezeriem un strautiem) un kurā dominē lauksaimnieciski apstrādāta zeme, reizēm arī zālāji un krūmi.
Skatīt Moldāvija un Belcu stepe
Bendera
Bendera (moldāvu: Бендер), neoficiāli saukta arī Tigina, ir pilsēta Moldovas austrumos Dņestras upes kreisajā krastā.
Skatīt Moldāvija un Bendera
Besarābija
Besarābijas teritorija Eiropā (iekrāsota sarkanā krāsa). Besarābijas teritorija gadsimtu gaitā Besarābija bija vēsturisks reģions starp Melno jūru un Donavas, Prutas, Dņestras upēm.
Skatīt Moldāvija un Besarābija
Besarābijas guberņa
Besarābijas guberņa bija Krievijas impērijas Eiropas daļas dienvidrietumu guberņa, kas aizņēma daļu vēsturiskā Besarābijas apgabala.
Skatīt Moldāvija un Besarābijas guberņa
Bilhoroda-Dņistrovska
Bilhoroda-Dņistrovska ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos, Odesas apgabalā. Izvietojusies Dņestras limāna dienvidrietumu krastā no Melnās jūras piekrastes un no apgabala centra Odesas. Bilhorodas-Dņistrovskas rajona centrs. Bilhorodas-Dņistrovskas pilsētas padomei pakļauti Zatokas un Serhijivkas pilsētciemati.
Skatīt Moldāvija un Bilhoroda-Dņistrovska
Budžaka
Budžaka mūsdienu Ukrainas teritorijā Budžaka iedzīvotāju etniskais dalījums mūsdienās Budžaka administratīvais dalījums Budžaka Rumānijas sastāvā līdz 1940. gadam Budžaka, arī Budžakas stepe, ir vēsturiska teritorija un dabas apgabals mūsdienu Ukrainas Odesas apgabala teritorijā; fiziski atdalīta no pārējās Ukrainas, kā arī Moldovas dienvidos.
Skatīt Moldāvija un Budžaka
Bukareste
Bukareste ir pilsēta Rumānijas dienvidos pie Dimbovicas upes.
Skatīt Moldāvija un Bukareste
Bukovina
Bukovinas ģerbonis Bukovina ir vēsturisks reģions, kas mūsdienās atrodas Rumānijas un Ukrainas teritorijās.
Skatīt Moldāvija un Bukovina
Ceļa zīmes (filma)
"Ceļa zīmes" ir 1968.
Skatīt Moldāvija un Ceļa zīmes (filma)
Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāle
Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāle ir Latvijā reģistrēta ārvalstu uzņēmuma filiāle, kas nodarbojas nedzīvības apdrošināšanu.
Skatīt Moldāvija un Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāle
Dimitrije Kantemirs
Dimitrije Kantemirs (dzimis, miris) bija Moldāvijas augstmanis, hospodars un literāts.
Skatīt Moldāvija un Dimitrije Kantemirs
Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums
Vēsturiskais reģions ir ģeogrāfiska teritorija, kas vēsturiski bijis kulturāli, etniski, lingvistiski vai politiski vienots, neatkarīgi no mūsdienu teritoriālajām robežām.
Skatīt Moldāvija un Eiropas vēsturisko reģionu uzskaitījums
Frančesko Bartolomeo Rastrelli
Bartolomeo Frančesko (Frančesko Bartolomeo) Rastrelli (1700. gads Parīze — 1771. gada 29. aprīlis Sanktpēterburga) bija itāļu izcelsmes Krievijas Impērijas galma arhitekts ķeizarienes Annas un Elizabetes valdīšanas laikā.
Skatīt Moldāvija un Frančesko Bartolomeo Rastrelli
Frīdrihs Aleksandrs fon der Pālens
Grāfs Frīdrihs Aleksandrs fon der Pālens (dzimis, miris) bija Jelgavā dzimis vācbaltiešu izcelsmes krievu diplomāts un valsts darbinieks.
Skatīt Moldāvija un Frīdrihs Aleksandrs fon der Pālens
Gagauzi
Gagauzi (gagauzu: Gagauzlar) ir apmēram 240 000 cilvēku liela pie tjurku valodu saimes piederošā valodā runājoša pareizticīgo tauta, kuras lielākā daļa (147 500) dzīvo Moldovā, kur pastāv Gagauzijas autonomā teritoriālā vienība.
Skatīt Moldāvija un Gagauzi
Gagauzi Moldovā
Gagauzi ir viena no lielākajām mazākumtautībām Moldovā.
Skatīt Moldāvija un Gagauzi Moldovā
Gagauzija
Gagauzijas Autonomā Teritoriālā vienība, neformāli Gagauzija, ir gagauzu tautas autonomā teritorija Moldovas Republikā, kas izveidota 1994.
Skatīt Moldāvija un Gagauzija
Galīcijas-Volīnijas kņaziste
Galīcijas-Volīnijas kņaziste (senkrievu: Князьство Галичьскоє и Волыньскоє), kopš 1253.
Skatīt Moldāvija un Galīcijas-Volīnijas kņaziste
Gospodars
Valahijas, Moldāvijas un Transilvānijas gospodars Mihajs Drosmīgais Gospodars jeb hospodars ( — 'valdnieks') bija monarha tituls viduslaikos Moldāvijas un Valahijas kņazistēs, Lietuvas lielkņazistē, pēc ranga atbilstošs titulam lielkņazs, princis.
Skatīt Moldāvija un Gospodars
Grieķu neatkarības karš
Neatkarības kara pirmā gada kauju vietas Grieķijas teritorija, 1833 Grieķu neatkarības karš bija grieķu cīņa par neatkarību no Osmaņu impērijas no 1821.
Skatīt Moldāvija un Grieķu neatkarības karš
Grigorijs Potjomkins
Grigorijs Potjomkins, no 1787.
Skatīt Moldāvija un Grigorijs Potjomkins
Grunvaldes kauja
Grīnvaldes (Žalgiras) kaujas attēlojums Bernes hronikā (1483) Vācu ordeņa valsts teritorija 1410. gadā Grunvaldes kauja, Tannenbergas jeb Žalgires kauja notika Vācu ordeņa valsts Prūsijas daļā starp Tannenbergas un Grīnfeldes jeb Grunvaldes, jeb Zaļģires vai Žalgires ciemiem 1410.
Skatīt Moldāvija un Grunvaldes kauja
Heinkel He 112
Heinkel He 112 bija vācu Otrā pasaules kara vienvietīgais vienmotora iznīcinātājs.
Skatīt Moldāvija un Heinkel He 112
Herca
Herca ir pārsvarā rumāņu apdzīvota pilsēta Ukrainas dienvidrietumos, Čerņivcu apgabalā.
Skatīt Moldāvija un Herca
Hetmanis
Hetmanis (ukraiņu: гетьман, poļu: hetman, čehu: hejtman, rumāņu: hatman) ir vēsturisks armijas komandiera nosaukums un karavadoņa tituls Centrālajā un Austrumeiropā, no 15. līdz 18. gadsimtam.
Skatīt Moldāvija un Hetmanis
Hotina
Hotina ir pilsēta Ukrainas rietumu daļā, Čerņivcu apgabala ziemeļos, Hotinas rajona centrs Dņestras upes labajā krastā.
Skatīt Moldāvija un Hotina
Ivans Mazepa
Ivans Mazepa (1639 — 1709) bija Ukrainas kazaku hetmanis, kura vadībā Lielā Ziemeļu kara laikā 1708.—1709.
Skatīt Moldāvija un Ivans Mazepa
Jaši
Jaši, dažkārt arī Jasi, ir pilsēta Rumānijas galējos austrumos pie Prutas pietekas Bahlui, netālu no Moldovas robežas.
Skatīt Moldāvija un Jaši
Jans I Olbrahts
Jans I Olbrahts jeb Jānis I Albrehts (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Polijas karalis no 1492.
Skatīt Moldāvija un Jans I Olbrahts
Jasu miera līgums
Ar zaļi-sarkano iezīmēta Krievijas iegūtā teritorija Jasu miera līgums tika noslēgts 1791.
Skatīt Moldāvija un Jasu miera līgums
Jons Antonesku
Jons Viktors Antonesku (dzimis, miris) bija virsnieks Rumānijas Karalistes armijā, aizsardzības un ārlietu ministrs, premjerministrs no 1940.
Skatīt Moldāvija un Jons Antonesku
Jons Krjange
Jons Krjange (dzimis, miris) bija rumāņu rakstnieks, pedagogs, garīdznieks un politiķis.
Skatīt Moldāvija un Jons Krjange
Kapteinis Nulle
"Kapteinis Nulle" ir 1964.
Skatīt Moldāvija un Kapteinis Nulle
Kauja par Vīni
Kauja par Vīni notika 1683.
Skatīt Moldāvija un Kauja par Vīni
Kārlis Roberts Neselrode
Krievijas Impērijas ārlietu ministrs Kārlis Roberts Neselrode (1818). Kārlis Roberts fon Neselrode-Ēreshovens (1780–1862), pazīstams arī kā Šarls de Neselrode bija vācu izcelsmes Krievijas Impērijas diplomāts, ilggadējs ārlietu ministrs (1816–1856).
Skatīt Moldāvija un Kārlis Roberts Neselrode
Kiļija
Kiļija ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos, Odesas apgabala Izmajilas rajonā.
Skatīt Moldāvija un Kiļija
Kolomija
Kolomija ir pilsēta Ukrainas rietumos, Ivanofrankivskas apgabalā pie Prutas upes.
Skatīt Moldāvija un Kolomija
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Moldāvija un Krievijas Impērija
Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792)
Krievu—austriešu—turku kara (1787—1792) pamatā bija Osmaņu impērijas mēģinājums atgūt iepriekšējā krievu—turku karā (1768—1774) Krievijas Impērijai pazaudētās teritorijas.
Skatīt Moldāvija un Krievu—austriešu—turku karš (1787—1792)
Krievu—turku karš (1710—1711)
Krievu—turku karš (1710—1711) bija vistālākā Lielā Ziemeļu kara dienvidu karadarbības zona.
Skatīt Moldāvija un Krievu—turku karš (1710—1711)
Krievu—turku karš (1768—1774)
Krievu—turku karš (1768—1774) bija nobeigums Krievijas Impērijas teritorijas paplašināšanā, iekarojot Ukrainas dienvidus, Ziemeļkaukāzu un Krimu.
Skatīt Moldāvija un Krievu—turku karš (1768—1774)
Krievu—turku karš (1806—1812)
Krievu-turku karš (1806—1812) bija viens no kariem, kas risinājās starp Osmaņu impēriju un Krievijas Impēriju.
Skatīt Moldāvija un Krievu—turku karš (1806—1812)
Krimas karš
Krimas karš (1853—1856) risinājās starp Krievijas Impēriju un sabiedrotajiem: Franciju, Lielbritāniju, Sardīniju un Osmaņu impēriju.
Skatīt Moldāvija un Krimas karš
Kučuk-Kainardžas līgums
Kabardija un Hersona) vai netiešā (Krimas haniste) Krievijas impērijas atkarībā Kučuk-Kainardžas līgums parakstīts 1774.
Skatīt Moldāvija un Kučuk-Kainardžas līgums
Labā krasta Ukraina
Labā krasta Ukrainas teritorija mūsdienu Ukrainas kartē Dienvidu labā krasta Ukraina (gaiši zaļa) kā Osmaņu impērijas vasalis Labā krasta Ukraina (ukraiņu: Правобережна Україна, krievu: Правобережная Украина, poļu: Prawobrzeżna Ukraina) ir vēsturisks novads mūsdienu Ukrainas teritorijā, Dņepras labajā (rietumu) krastā, kura teritorijā ietilpst mūsdienu Vinnicas, Žitomiras, Kirovohradas apgabali, kā arī Kijivas un Čerkasu apgabalu rietumu daļas.
Skatīt Moldāvija un Labā krasta Ukraina
Leptoglossus occidentalis
Leptoglossus occidentalis ir Ziemeļamerikas ornamentblakšu suga.
Skatīt Moldāvija un Leptoglossus occidentalis
Metropolīts Kornīlijs
Kornīlijs (dzimis 1947. gada 1. augustā), pilsoniskais vārds — Konstantins Titovs, ir Krievijas Pareizticīgās vecticībnieku baznīcas garīdznieks, no 2005.
Skatīt Moldāvija un Metropolīts Kornīlijs
Mihails Kogelničjanu
Mihails Kogelničjanu, (dzimis, miris) bija moldāvu, vēlāk rumāņu politiķis, jurists, vēsturnieks un publicists.
Skatīt Moldāvija un Mihails Kogelničjanu
Mihajs Drosmīgais
Mihajs Drosmīgais (dzimis 1558. gadā, miris) bija Valahijas hospodars, kuram t.s. Garā turku kara (Langer Türkenkrieg) laikā uz īsu brīdi izdevās apvienot mūsdienu Rumānijas trīs novadus — Valahiju, Moldāviju un Transilvāniju.
Skatīt Moldāvija un Mihajs Drosmīgais
Mihajs Eminesku
Mihajs Eminesku (dzimis kā Mihails Eminovičs (Mihail Eminovici), miris) bija rumāņu romantisma dzejnieks, tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem rumāņu literatūrā.
Skatīt Moldāvija un Mihajs Eminesku
Miras pils
Miras pils ir nocietināta pils un rezidence, kas atrodas Miras ciemā, Kareļiču rajonā, Grodņas apgabalā, Baltkrievijā.
Skatīt Moldāvija un Miras pils
Mohiļiva-Podiļska
Mohiļiva-Podiļska ir pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā.
Skatīt Moldāvija un Mohiļiva-Podiļska
Moldāvi
Moldāvi, arī moldāvieši (moldāvu un), ir romāņu tauta Austrumeiropā.
Skatīt Moldāvija un Moldāvi
Moldāvijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika
Moldāvijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika (rumāņu: Republica Autonomă Sovietică Socialistă Moldovenească, moldāvu: Република Аутономэ Советикэ Cочиалистэ Молдовеняскэ, ukraiņu: Молдавська Автономна Радянська Соціалістична Республіка, krievu: Молдавская Автономная Советская Социалистическая Республика) pastāvēja Ukrainas PSR sastāvā no 1924.
Skatīt Moldāvija un Moldāvijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika
Moldova
Moldova, oficiāli Moldovas Republika, ir valsts Austrumeiropā.
Skatīt Moldāvija un Moldova
Moldova (upe)
Moldova ir Siretas labā krasta pieteka.
Skatīt Moldāvija un Moldova (upe)
Moldovas ģerbonis
Moldovas Republikas ģerbonis (moldāvu: Stema Republicii Moldova) ir viens no Moldovas nacionālajiem simboliem.
Skatīt Moldāvija un Moldovas ģerbonis
Moldovas pasts
Moldovas pasta 15-gadei veltīta pastmarka Moldovas pasts ir valsts pasta pakalpojumu sniedzējs Moldovā.
Skatīt Moldāvija un Moldovas pasts
Moldovas vēsture
Moldāvijas kultūrvēsturiskais reģions mūsdienu Rumānijas, Moldovas un Ukrainas robežās Moldovas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Moldovas teritorijā.
Skatīt Moldāvija un Moldovas vēsture
Moldovēnisms
Moldovēnisms ir Moldovas un Rumānijas politikā izmantots termins, lai apzīmētu politiskos uzskatus, kas uzsver no rumāņiem atšķirīgas moldāvu identitātes pastāvēšanu.
Skatīt Moldāvija un Moldovēnisms
Nacionālisms
Polijas-Lietuvas ūnijas kaujinieki 1621. gadā aizstāv savu karogu. 19. gadsimta glezna. Nacionālisms ir etniski konservatīva politiska ideoloģija, kas pirmajā vietā stāda nācijas identitātes jēdzienu.
Skatīt Moldāvija un Nacionālisms
Niedru stērste
Niedru stērste (Emberiza schoeniclus) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.
Skatīt Moldāvija un Niedru stērste
Nikolajs Baskovs
Nikolajs Baskovs (dzimis, Balašihā) ir krievu estrādes un operas dziedātājs (tenors), aktieris, nopelniem bagātais Krievijas Federācijas mākslinieks (2001), Krievijas Federācijas tautas mākslinieks (2009).
Skatīt Moldāvija un Nikolajs Baskovs
Nikolajs I Romanovs
Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas Impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Skatīt Moldāvija un Nikolajs I Romanovs
Novoselicja
Novoselicja ir pilsēta Ukrainas rietumu daļā, Čerņivcu apgabalā, Novoselicjas rajona centrs pie Prutas upes.
Skatīt Moldāvija un Novoselicja
Odesas apgabals
Odesas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem tās dienvidrietumos, Melnās jūras krastā.
Skatīt Moldāvija un Odesas apgabals
Olbrahts Laskis
Olbrahts Laskis (dzimis 1536. gadā, miris) bija poļu galminieks, alķīmiķis un avantūrists, Seradzas vojevoda (no 1566. līdz 1605. gadam), Alūksnes stārasts no 1588.
Skatīt Moldāvija un Olbrahts Laskis
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Skatīt Moldāvija un Osmaņu impērija
Osmaņu impērijas izaugsme
Osmaņu impērijas izaugsme (saukta arī latīņu valodā par Pax Ottomana) ir Osmaņu impērijas pastāvēšanas laika posms, kurā tika paplašināta tās teritorija dienvidrietumos, pievienojot Ziemeļāfriku, un austrumos, karojot ar islāma šiītu Sefevīdu impēriju.
Skatīt Moldāvija un Osmaņu impērijas izaugsme
Osmaņu impērijas kari Eiropā
Osmaņu impērijas kari Eiropā vēsturē iezīmē dienvidaustrumu Eiropas vēstures posmu, īpašu pasaules uzmanību pievēršot Balkāniem.
Skatīt Moldāvija un Osmaņu impērijas kari Eiropā
Osmaņu impērijas pārvaldīto teritoriju saraksts
Osmaņu impērija (1683). Osmaņu impērija nopietni apdraudēja Eiropas lielvaras ar nepārtrauktu tuvošanos cauri Balkāniem līdz pat 1683.
Skatīt Moldāvija un Osmaņu impērijas pārvaldīto teritoriju saraksts
Osmaņu impērijas stagnācija
Osmaņu impērijas stagnācija (1683-1827) ir laika posms, kura sākumā impērija aptvēra lielāko teritoriju vēsturē.
Skatīt Moldāvija un Osmaņu impērijas stagnācija
Osmaņu lielvezīru saraksts
Osmaņu impērijas lielvezīru saraksts.
Skatīt Moldāvija un Osmaņu lielvezīru saraksts
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Skatīt Moldāvija un Otrais Ziemeļu karš
Otrā Bulgārijas cariste
Ivana Asena II valdīšanas laikā (1218—1241) Otrā Bulgārijas cariste pastāvēja no 1185.
Skatīt Moldāvija un Otrā Bulgārijas cariste
Pabaiskas kauja
Pabaiskas kaujas shēma uz dienvidiem no Ukmerģes (kartē: ''Wiłkomierz''). Pabaiskas kauja jeb kauja pie Ukmerģes, agrāk saukta par kauju pie Šventas upes, bija lielākā kauja Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu kara (1432—1438) laikā, kas norisinājās 1435.
Skatīt Moldāvija un Pabaiskas kauja
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Skatīt Moldāvija un Pēteris I
Piedņestras karš
Piedņestras karš (rumāņu: Războiul din Transnistria, krievu: Война в Приднестровье) bija bruņots konflikts, kas 1990.
Skatīt Moldāvija un Piedņestras karš
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Skatīt Moldāvija un Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Polijas Karaliste (1385—1569)
Polijas Karaliste (1385—1569) izveidojās pēc 1385.
Skatīt Moldāvija un Polijas Karaliste (1385—1569)
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Moldāvija un Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Skatīt Moldāvija un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Prizrenas līga
Prizrenas līga, oficiāli Albāņu nācijas tiesību aizsardzības līga, bija albāņu politiski nacionāla organizācija, kas oficiāli tika nodibināta 1878.
Skatīt Moldāvija un Prizrenas līga
Purva bridējs (filma)
"Purva bridējs" (ārpus Latvijas "Edgars un Kristīne") ir 1966.
Skatīt Moldāvija un Purva bridējs (filma)
Reņi
Reņi ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos, Odesas apgabala Izmajilas rajonā.
Skatīt Moldāvija un Reņi
Romanovu dinastija
Romanovu dinastija, vēlāk Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija bija valdnieku dinastija, kas valdīja Krievijas teritorijā (Krievijas cariste, Krievijas impērija) laikā no 1613.
Skatīt Moldāvija un Romanovu dinastija
Rumāņi
Rumāņi ir rumāņu valodā runājošie Rumānijas un Moldāvijas iedzīvotāji.
Skatīt Moldāvija un Rumāņi
Rumānija
Rumānija ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos.
Skatīt Moldāvija un Rumānija
Rumānijas Karaliste
Rumānijas Karaliste (rumāņu: Regatul României) bija monarhija tagadējās Rumānijas teritorijā, kas pastāvēja no 1881.
Skatīt Moldāvija un Rumānijas Karaliste
Rumānijas karogs
Rumānijas karogs Rumānijas karogs sastāv no trim vienādi platām vertikālām joslām no zilas karoga kreisajā pusē, no dzeltenas pa vidu un no sarkanas pa labi.
Skatīt Moldāvija un Rumānijas karogs
Rumānijas vēsture
Rumānijas robežu izmaiņas Rumānijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Rumānijas teritorijā.
Skatīt Moldāvija un Rumānijas vēsture
Sokirjani
Sokirjani ir pilsēta Ukrainas rietumu daļā, Čerņivcu apgabala austrumos, Sokirjanu rajona centrs.
Skatīt Moldāvija un Sokirjani
Sorokas cietoksnis
Sorokas cietoksnis ir 15.
Skatīt Moldāvija un Sorokas cietoksnis
Stefans
Stefans var būt.
Skatīt Moldāvija un Stefans
Stefans III Lielais
Stefans III, saukts Lielais; dzimis 1433.
Skatīt Moldāvija un Stefans III Lielais
Storožineca
Storožineca ir pilsēta Ukrainas rietumu daļā, Čerņivcu apgabala cetrālajā daļā, Storožinecas rajona centrs pie Siretas upes.
Skatīt Moldāvija un Storožineca
Strausi
Strausi (Struthio) ir lielu, nelidojošu putnu ģints, kas ir vienīgā ģints strausu dzimtā (Struthionidae).
Skatīt Moldāvija un Strausi
Tiraspole
Tiraspole ir pilsēta Moldovas austrumos Dņestras upes kreisajā krastā.
Skatīt Moldāvija un Tiraspole
Ukrainas vēsture
Ukrainas un apkaimes karte, 1720 Ukrainas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Ukrainas teritorijā.
Skatīt Moldāvija un Ukrainas vēsture
Ukrainas vēsturiskās zemes
Ukrainas vēsturiskās zemes mūsdienu robežās Kijivas Krievzeme Polijas—Lietuvas kopvalsts administratīvais dalījums Krievijas Impērijas izplešanās Ukrainā Ukrainas vēsturiskās zemes veidojušās gadsimtu gaitā.
Skatīt Moldāvija un Ukrainas vēsturiskās zemes
UNESCO Pasaules mantojuma vietas Rumānijā
Sarakstā apkopotas tās vietas Rumānijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Skatīt Moldāvija un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Rumānijā
Vaškivci
Vaškivci ir pilsēta Ukrainas rietumu daļā, Čerņivcu apgabala rietumos, Vižnicjas rajonā, Čeremošas upes labajā krastā.
Skatīt Moldāvija un Vaškivci
Vasile Aleksandri
Vasile Aleksandri (dzimis, miris) bija rumāņu dzejnieks, rakstnieks, dramaturgs, publicists un politiķis.
Skatīt Moldāvija un Vasile Aleksandri
Verdzība
Vergu tirgus. Žana-Leona Žeroma glezna (1884). Verdzība ir sociāli un juridiski beztiesisku cilvēku (vergu) atrašanās cita cilvēka īpašumā (kā kustamais īpašums), kurš tos izmanto darbā kādā tautsaimniecības nozarē vai atsevišķu darbu veikšanai.
Skatīt Moldāvija un Verdzība
Vižnicja
Vižnicja ir pilsēta Ukrainas rietumu daļā, Čerņivcu apgabala rietumos, Vižnicjas rajona centrs Čeremošas upes labajā krastā.
Skatīt Moldāvija un Vižnicja
Vlads III Drakuls
Vlads III Drakuls, arī Vlads III Tepešs jeb Cepešs (tautas valodā arī Drăculea — Drakona dēls; arī Draculia, Dracuglia, Draculue, Draculyam; dzimis 1431. gada novembrī vai decembrī, miris 1476. gada decembrī) bija Valahijas (Muntenijas - Muntenia) gospodars no Drakuleštu dinastijas 1448., 1456.-1462.
Skatīt Moldāvija un Vlads III Drakuls
Vojevoda
17. gadsimta krievu vojevoda Vojevoda, arī vaivads (waiwoda, voivod, voivode, waywod, voyevoda, войвода, војвода vai воевода — 'karavadonis') bija monarha tituls viduslaikos Moldāvijā, Valahijā; karadraudzes virspavēlnieks Bulgārijā, Čehijā, Ungārijā, Maķedonijā, Horvātijā, Serbijā, Maskavijā, Polijā un Lietuvā, pēc ranga atbilstošs tituliem kņazs, jārls vai grāfs.
Skatīt Moldāvija un Vojevoda
Volmārs fon Fārensbahs
Georgs Volmārs fon Fārensbahs (dzimis, miris) bija Jaunpilī dzimis karavīrs un politiķis.
Skatīt Moldāvija un Volmārs fon Fārensbahs
Zastavna
Zastavna ir pilsēta Ukrainas rietumu daļā, Čerņivcu apgabala rietumos, Zastavnas rajona centrs.
Skatīt Moldāvija un Zastavna
1359. gads
1359.
Skatīt Moldāvija un 1359. gads
1385. gads
1385.
Skatīt Moldāvija un 1385. gads
1512. gads
1512.
Skatīt Moldāvija un 1512. gads
1980. gada laikapstākļi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1980.
Skatīt Moldāvija un 1980. gada laikapstākļi Latvijā
Zināms kā Bogdanija, Mazā Valahija, Moldoslāvija, Moldāvija (valsts), Moldāvijas Kņaziste, Rosovlahija.