Ātrāk nekā pārlūku!
261 attiecības: Adenozīntrifosforskābe, Akantodveidīgās, Akūts koronārais sindroms, Akrokantozaurs, Aktīna diedziņi, Akts, Alanīns, Amiotrofā laterālā skleroze, Anaboliskie steroīdi, Arginīns, Astainie abinieki, Astes spura, Astoņkāji, Atliekšana, Atslēgas kauls, Atvilkšana (anatomija), Audi, Augšanas hormons, Augšdelma kauls, Augšdelms, Augšstilba kauls, Augšstilbs, Aukslējas, Austrālijas ehidna, Šūnas membrāna, Šķautņu cilpa, Ūdensstrazdi, Ķengurs, Žoklis, Čakstes, Čūskas, Āfrikas lamantīns, Āfrikas savannas zilonis, Ārstniecības kumelīte, B12 vitamīns, Baložu dzimta, Balsta un kustību orgānu sistēma, Baltvalis, Barības vads, Bebri, Benzodiazepīni, Bezastainie abinieki, Bezslēdzenes pleckāji, Binokulārā redze, Brūnais lācis, Bruņgliemeži, C vitamīns, Cūkšņukura skunksi, Ceļotājbalodis, Cikāžu dzimta, ..., Cilvēka ķermenis, Cilvēka kāja, Cilvēka krūškurvis, Cilvēka skelets, Cilvēka uzbūves tipi, Daudzšūnu dzīvnieki, Degunragputnu dzimta, Deltveida muskulis, Denosumabs, Devonas rekss, Diafragma, Diaphorina citri, Distonija, Doktora Tulpa anatomijas stunda, Dumbrvistiņu dzimta, Dzērvju dzimta, Dzemde, Dzemdes mioma, Dzilnu apakšdzimta, Dzimumhormoni, Dzimumloceklis, Eži, Egļu krustknābis, Eksotoksīni, Elektriskās zivis, Elkoņa kauls, Elkonis, Emu, Epitēlijķermenīši, Fiziskais spēks, Fjordu zirgs, Gaļa, Galda hokejs, Galvassāpes, Gāzu gangrēna, Gibonu dzimta, Gijona kanāla sindroms, Gladiators, Gliemeņvēži, Glikogēns, Glikolīze, Gludā muskulatūra, Gnatostomulīdi, Gremošanas orgānu sistēma, Grieķijas aitu suns, Gripa, Grizlilācis, Gvanako, Hantele, Hemofilija, Hidrozoji, Himalaju brūnais lācis, Hiolīti, Hordaiņi, Humanitārās zinātnes, Imperatorpingvīns, Insulīns, Islandes zirgs, Izkārnīšanās, Jaguārs, Jaunspārņi, Jūras leopards, Jūras zīdītāji, Jūraszirdziņi, Kaķis, Kaķu dzimta, Kakapo, Kakls, Kamenes, Kanādas sfinkss, Kauls, Kāšgalvjtārpi, Kinorinhi, Klejotājnervs, Klimatijveidīgās, Klints Malarčuks, Kloākaiņi, Kolagēns, Komodo varāns, Koronāro artēriju šuntēšana, Kreatīns, Krievu kurts, Krioterapija, Ktenofori, Kušinga sindroms, Kukaiņi, Kustību neirons, Laiela sindroms, Lamantīni, Līdztekas, Leopards, Limfātiskā sistēma, Lingula, Lingulīdu kārta, Lofofors, Luidži Galvāni, Mainas, Makreļhaizivis, Makreļu dzimta, Maksts, Marihuāna, Marina Nikišenko, Masāža, Mājas zirgs, Mākslīgais intelekts protezēšanā, Meinkūns, Melnā dzilna, Metandienons, Miegs ar ātrajām acu kustībām, Minerālvielas, Miokards, Miozīns, Mobings, Muguras spura, Nandrolons, Nūjošana, Nematodes, Nepietiekams uzturs, Nikolajs Stenons, Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā, Ošo, Odžu apakšdzimta, Odžu dzimta, Ofiūras, Oksandrolons, Olbaltumvielas, Onihofori, Orangutani, Ortopēdija, Paceles cīpsla, Papēdis, Paralīze, Parastā vāvere, Parazoji, Pīļknābis, Pīle, Pīrsings, Pēteris I, Pelikāni, Peloponēsas glodene, Pentameru kārta, Pentamerus, Pienskābe, Pigmejpanda, Pirts, Plakantārpi, Plankumainā hiēna, Pleckāji, Plecu josla, Posmtārpi, Priekšējais vēdera-sānu kauls, Progresējošā osificējošā fibrodisplāzija, Protēze, Puma, Pupuķis, Putni, Rādītājpirksts, Rūgšana, Rietumu plankumainais skunkss, Roka, Rotaļlieta, Saistaudi, Saliekšana, Sarkanā mušmire, Sīkžokļaiņi, Sūneņi, Sēžamvieta, Sēklinieku maisiņš, Sejas izteiksme (medicīna), Sirēnas (zīdītāji), Sirds slimības, Skābpiena produkti, Skeleta animācija, Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra, Sklerīts (posmkāju anatomija), Skriešana, Skrimslis, Skudru dzimta, Smadzeņu stumbrs, Smadzenītes, Smadzenes, Spārneņi, Spēka trīscīņa, Spoguļneirons, Strausi, Strazdi, Stress, Sumatras kūdras purvu zivtiņa, Suns, Svaru bumba (sports), Svaru stienis, Tergīts, Transs, Trūce, Trenbolons, Tropu drudzis, Urīnorgānu sistēma, Vaļi, Vaigi, Vakuums, Vēderdejas, Vēderskropstaiņi, Vēnas, Velsas braucamā tipa ponijs, Virpotāji, Zarnelpotāji, Zilais valis, Zilspāru dzimta, Zivis, Zods, Zosāda. Izvērst indekss (211 vairāk) »
Adenozīntrifosforskābe
Adenozīntrifosforskābe vai, kā bioķīmijā pieņemts, adenozīntrifosfāts (ATF), ir nukleotīds ar ļoti lielu nozīmi dzīvo organismu vielmaiņā.
Jaunums!!: Muskuļi un Adenozīntrifosforskābe · Redzēt vairāk »
Akantodveidīgās
Akantodveidīgās (Acanthodiformes) ir izmirušu zivju kārta akantožu klasē.
Jaunums!!: Muskuļi un Akantodveidīgās · Redzēt vairāk »
Akūts koronārais sindroms
Akūts koronārais sindroms ir tādu saslimšanu (patoloģisku reakciju) kopums, kuras saistītas ar sirds muskulatūras traucējumiem vai nāvi nepietiekamas koronārās (vainagartēriju) asins plūsmas dēļ.
Jaunums!!: Muskuļi un Akūts koronārais sindroms · Redzēt vairāk »
Akrokantozaurs
Akrokantozauri (tulkojumā garā mugurkaula ķirzaka) ir teropodu apakškārtas ģints, kuri vidējā krīta perioda laikā (pirms aptuveni no 125 līdz 100 miljoniem gadu) dzīvoja tagadējas Ziemeļamerikas teritorijā.
Jaunums!!: Muskuļi un Akrokantozaurs · Redzēt vairāk »
Aktīna diedziņi
Aktīna diedziņi (shēmas augšdaļā) reaģē ar miozīna molekulu "galvas daļām" un nodrošina muskuļu saraušanos Aktīna diedziņi, jeb mikrofilamenti ir kūlīšos vai tīklveidā novietotas aktīna šķiedras.
Jaunums!!: Muskuļi un Aktīna diedziņi · Redzēt vairāk »
Akts
eļļa, 97 x 190 cm, Madride, Prado muzejs. Mikelandželo. "Kails", (1508 — 1512), freska, Sikstinas kapela, Vatikāns. eļļa, Filadelfija, Filadelfijas mākslas muzejs. eļļa. Akts (no, kas savukārt no) ir viens no tēlotājas mākslas žanriem vai arī atsevišķs darbs, kurā ar cilvēka kailķermeņa attēlojumu izsaka priekšstatu par skaisto, eksistences un jūtu neatkārtojamību.
Jaunums!!: Muskuļi un Akts · Redzēt vairāk »
Alanīns
Alanīns (Ala, 2-aminopropionskābe, CH3CHNH2COOH) ir α-aminoskābe.
Jaunums!!: Muskuļi un Alanīns · Redzēt vairāk »
Amiotrofā laterālā skleroze
Amiotrofā laterālā skleroze (ALS), ko dažreiz sauc par Šarko slimību (franču ārsta Žana Martina Šarko vārdā) vai Lū Gēriga slimību (Ziemeļamerikā; beisbolista Lū Gēriga vārdā), ir idiopātiska strauji progresējoša, vienmēr letāla neiroloģiska slimība, kuras laikā novēro augšējo kustību neironu (motoneironu) sairšanu.
Jaunums!!: Muskuļi un Amiotrofā laterālā skleroze · Redzēt vairāk »
Anaboliskie steroīdi
Sintētiskā anaboliskā steroīda metandienona jeb metandrostenolona struktūrformula Anaboliskie steroīdi, androgēnie anaboliskie steroīdi jeb AAS ir steroīdu klases hormoni, kas uzskatāmi par vīriešu dzimumhormonu, galvenokārt testosterona, atvasinājumiem.
Jaunums!!: Muskuļi un Anaboliskie steroīdi · Redzēt vairāk »
Arginīns
Arginīns (Arg, 2-amino-5-(diaminometilidēnamino)pentānskābe, d-α-amino-δ-guanidinobaldriānskābe, N-guanilornitīns, NH.
Jaunums!!: Muskuļi un Arginīns · Redzēt vairāk »
Astainie abinieki
Astainie abinieki (Caudata) ir abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 614 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 2 apakškārtās.
Jaunums!!: Muskuļi un Astainie abinieki · Redzēt vairāk »
Astes spura
Haizivs (''Carcharhinus amblyrhynchos'') astes spura. Astes spura ir peldspura, kas atrodas ūdensdzīvnieku ķermeņa aizmugurējā galā un kalpo par galveno pārvietošanās orgānu ūdenī.
Jaunums!!: Muskuļi un Astes spura · Redzēt vairāk »
Astoņkāji
Astoņkāji (Octopoda) ir galvkāju klases (Cephalopoda) kārta.
Jaunums!!: Muskuļi un Astoņkāji · Redzēt vairāk »
Atliekšana
Ceļa atliekšanas vingrojums Atliekšana jeb ekstenzija (no) anatomijā ir kustība, kuras laikā palielinās leņķis starp divu blakus esošo ķermeņa segmentu virsmām, taču ir arī izņēmumi — rokas īkšķa atliekšana, kājas pirkstu atliekšana, ceļa atliekšana.
Jaunums!!: Muskuļi un Atliekšana · Redzēt vairāk »
Atslēgas kauls
Atslēgas kauls (Clavicula) ir pāra, augšējās ekstremitātes plecu joslas kauls.
Jaunums!!: Muskuļi un Atslēgas kauls · Redzēt vairāk »
Atvilkšana (anatomija)
Vitrūvijas cilvēka rokas atrodas abdukcijas stāvoklī Atvilkšana, jeb abdukcija anatomijā ir kustība, kuras laikā ķermeņa segments kustās prom no ķermeņa viduslīnijas, šī kustība notiek frontālā plaknē ap horizontālu asi, kas atrodas sagitālā plaknē.
Jaunums!!: Muskuļi un Atvilkšana (anatomija) · Redzēt vairāk »
Audi
vairogdziedzera audi (1 — folikula, 2 — epitēlijs, 3 — endotēlijs. Audi ir šūnu un starpšūnu vielas kopums ar kopīgu izcelsmi, līdzīgu uzbūvi, kuras organismā veic vienādas funkcijas.
Jaunums!!: Muskuļi un Audi · Redzēt vairāk »
Augšanas hormons
Augšanas hormons jeb somatotropais hormons ir nesteroīdais anaboliskais hormons, kuru organismā producē hipofīzes priekšējā daiva (adenohipofīze).
Jaunums!!: Muskuļi un Augšanas hormons · Redzēt vairāk »
Augšdelma kauls
Augšdelma kauls jeb pleca kauls ir augšējās brīvās ekstremitātes kauls; tas ir pāra, garais cauruļveida kauls.
Jaunums!!: Muskuļi un Augšdelma kauls · Redzēt vairāk »
Augšdelms
Augšdelms ir rokas proksimālā daļa no pleca līdz elkonim.
Jaunums!!: Muskuļi un Augšdelms · Redzēt vairāk »
Augšstilba kauls
Augšstilba kauls jeb ciskas kauls ir garais kauls, kas veido augšstilba skeletu.
Jaunums!!: Muskuļi un Augšstilba kauls · Redzēt vairāk »
Augšstilbs
Vīrieša labās kājas augšstilbs Augšstilbs jeb ciska ir cilvēka kājas daļa, kas atrodas starp iegurni un ceļa locītavu.
Jaunums!!: Muskuļi un Augšstilbs · Redzēt vairāk »
Aukslējas
Aukslējas ir cilvēku un dzīvnieku mutes dobuma augšējā daļa.
Jaunums!!: Muskuļi un Aukslējas · Redzēt vairāk »
Austrālijas ehidna
Austrālijas ehidna jeb īspurna ehidna (Tachyglossus aculeatus) ir viena no četrām mūsdienās dzīvojošajām ehidnu dzimtas (Tachyglossidae) sugām un ir vienīgā suga ehidnu gintī (Tachyglossus).
Jaunums!!: Muskuļi un Austrālijas ehidna · Redzēt vairāk »
Šūnas membrāna
Šūnas membrānas shēmaŠūnas membrāna kalpo kā šūnas ārējais apvalks, kā arī norobežo tās organoīdus (šūnas iekšējās membrānas sauc arī par biomembrānām).
Jaunums!!: Muskuļi un Šūnas membrāna · Redzēt vairāk »
Šķautņu cilpa
Šķautņu cilpa ir savienotu šķautņu kopa uz trīsdimensionāla ķermeņa virsmas, visbiežāk savienojot pēdējo virsotni ar pirmo, tādējādi veidojot cilpu.
Jaunums!!: Muskuļi un Šķautņu cilpa · Redzēt vairāk »
Ūdensstrazdi
Ūdensstrazdi, ūdensstrazdu ģints (Cinclus) ir vienīgā ūdensstrazdu dzimtas (Cinclidae) ģints, kas apvieno 5 dziedātājputnu sugas.
Jaunums!!: Muskuļi un Ūdensstrazdi · Redzēt vairāk »
Ķengurs
Par ķenguriem sauc daļu ķenguru dzimtas (Macropodidae) dzīvnieku.
Jaunums!!: Muskuļi un Ķengurs · Redzēt vairāk »
Žoklis
locītavām. Žoklis cilvēkiem ir kauli sejas apakšējā pusē, kas nodrošina aizsardzību pret traumām, kā arī ir iesaistīti runāšanā, elpošanā un pārtikas sakošanā.
Jaunums!!: Muskuļi un Žoklis · Redzēt vairāk »
Čakstes
Čakstes, čakstu ģints (Lanius) ir čakstu dzimtas (Laniidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 30 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas.
Jaunums!!: Muskuļi un Čakstes · Redzēt vairāk »
Čūskas
Čūskas (Serpentes) ir zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) apakškārta.
Jaunums!!: Muskuļi un Čūskas · Redzēt vairāk »
Āfrikas lamantīns
Āfrikas lamantīns (Trichechus senegalensis) ir gan saldūdenī, gan sālsūdenī dzīvojošs sirēnu kārtas (Sirenia) zīdītājs, kas pieder lamantīnu dzimtai (Trichechidae).
Jaunums!!: Muskuļi un Āfrikas lamantīns · Redzēt vairāk »
Āfrikas savannas zilonis
Āfrikas savannas zilonis (Loxodonta africana) ir viena no divām Āfrikas ziloņu ģints (Loxodonta) mūsdienās dzīvojošām sugām, kas mājo Āfrikas savannā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša.
Jaunums!!: Muskuļi un Āfrikas savannas zilonis · Redzēt vairāk »
Ārstniecības kumelīte
Ārstniecības kumelīte (Matricaria recutita, Matricaria chamomilla) ir kurvjziežu jeb asteru dzimtas kumelīšu ģints augs, ko plaši izmanto ārstniecībā un skaistumkopšanā.
Jaunums!!: Muskuļi un Ārstniecības kumelīte · Redzēt vairāk »
B12 vitamīns
Ciānkobalamīna struktūrformula B12 vitamīns jeb ciānkobalamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns.
Jaunums!!: Muskuļi un B12 vitamīns · Redzēt vairāk »
Baložu dzimta
Baloži, baložu dzimta (Columbidae) ir vienīgā baložveidīgo putnu kārtas (Columbiformes) dzimta.
Jaunums!!: Muskuļi un Baložu dzimta · Redzēt vairāk »
Balsta un kustību orgānu sistēma
Balsta un kustību orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kas nodrošina indivīda pārvietošanos telpā.
Jaunums!!: Muskuļi un Balsta un kustību orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Baltvalis
Baltvalis jeb baltais valis (Delphinapterus leucas) ir vidēja auguma narvaļu dzimtas (Monodontidae) jūrā dzīvojošs vaļveidīgais zīdītājs, kas ir vienīgā suga baltvaļu ģintī (Delphinapterus).
Jaunums!!: Muskuļi un Baltvalis · Redzēt vairāk »
Barības vads
kuņģi. Barības vads (oesophagus) ir relatīvi taisna gremošanas orgānu sistēmas daļa, caur kuru pārtika no mutes dobuma nonāk kuņģī.
Jaunums!!: Muskuļi un Barības vads · Redzēt vairāk »
Bebri
Bebri, bebru ģints (Castor) ir vienīgā bebru dzimtas (Castoridae) daļēji ūdenī dzīvojošu grauzēju ģints, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas bebru sugas un vienu izmirušu aizvēsturisko sugu.
Jaunums!!: Muskuļi un Bebri · Redzēt vairāk »
Benzodiazepīni
Benzodiazepīnu pamatstruktūras modelis Benzodiazepīni (BZD, BDZ) ir psihotropās vielas, kuru ķīmiskajā struktūrā ietilpst kondensēts benzola un diazepīna gredzens jeb benzodiazepīns.
Jaunums!!: Muskuļi un Benzodiazepīni · Redzēt vairāk »
Bezastainie abinieki
Bezastainie abinieki (Anura) ir lielākā un plašākā abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 88% no visiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.
Jaunums!!: Muskuļi un Bezastainie abinieki · Redzēt vairāk »
Bezslēdzenes pleckāji
Bezslēdzenes pleckāji (Inarticulata) ir pleckāju klase.
Jaunums!!: Muskuļi un Bezslēdzenes pleckāji · Redzēt vairāk »
Binokulārā redze
Binokulārā redze ir koordinēta abu acu sensoro un motoro sistēmu darbība, kas nodrošina vienlaicīgu abu redzes asu pagriešanos pret fiksācijas objektu, abu šī objekta monokulāru attēlu sapludināšanu vienā redzes tēlā un šī tēla lokalizēšanu atbilstošā telpas vietā.
Jaunums!!: Muskuļi un Binokulārā redze · Redzēt vairāk »
Brūnais lācis
Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Jaunums!!: Muskuļi un Brūnais lācis · Redzēt vairāk »
Bruņgliemeži
Bruņgliemeži jeb bruņgliemji (Polyplacophora) ir gliemju tipa (Mollusca) dzīvnieku klase.
Jaunums!!: Muskuļi un Bruņgliemeži · Redzēt vairāk »
C vitamīns
L-askorbīnskābes struktūrformula C vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns.
Jaunums!!: Muskuļi un C vitamīns · Redzēt vairāk »
Cūkšņukura skunksi
Cūkšņukura skunksi (Conepatus) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm.
Jaunums!!: Muskuļi un Cūkšņukura skunksi · Redzēt vairāk »
Ceļotājbalodis
Ceļotājbalodis (Ectopistes migratorius) ir izmirusi baložu dzimtas (Columbidae) suga, kas ir bijusi vienīgā ceļotājbaložu ģintī (Ectopistes).
Jaunums!!: Muskuļi un Ceļotājbalodis · Redzēt vairāk »
Cikāžu dzimta
Cikāžu dzimta (Cicadidae) ir cikāžveidīgo infrakārtas (Cicadomorpha) dzimta, kas apvieno apmēram 2500 sugas, kas iedalās apmēram 347 ģintīs un 4 apakšdzimtās.
Jaunums!!: Muskuļi un Cikāžu dzimta · Redzēt vairāk »
Cilvēka ķermenis
Leonardo da Vinči zīmējums "Vitrūvija cilvēks" Cilvēka ķermenis ir cilvēka organisms tā ārējās fiziskās formās un izpausmēs.
Jaunums!!: Muskuļi un Cilvēka ķermenis · Redzēt vairāk »
Cilvēka kāja
Cilvēka kāja ir pāra veidojums — apakšējais brīvais loceklis, ar kuras palīdzību cilvēks pārvietojas telpā; tā kalpo ne tikai ķermeņa pārvietošanai, bet arī par atbalstu, uz kura balstās viss ķermeņa svars, tāpēc apakšējo locekļu kauli ir biezāki un kustības starp tiem ir mazākas nekā augšējiem brīvajiem locekļiem — rokām.
Jaunums!!: Muskuļi un Cilvēka kāja · Redzēt vairāk »
Cilvēka krūškurvis
Krūškurvja kauli Krūškurvis (Thorax) apņem un pasargā tajā esošos iekšējos orgānus, kā arī tieši ir iesaistīts elpošanas mehānismā.
Jaunums!!: Muskuļi un Cilvēka krūškurvis · Redzēt vairāk »
Cilvēka skelets
Cilvēka skelets no priekšpuses Cilvēka skelets no mugurpuses Skelets ir visi kauli un to savienojumi.
Jaunums!!: Muskuļi un Cilvēka skelets · Redzēt vairāk »
Cilvēka uzbūves tipi
20.gadsimta četrdesmitajos gados Amerikāņu zinātnieks Viljams Šeldons nāca klajā ar somatotipu teoriju.
Jaunums!!: Muskuļi un Cilvēka uzbūves tipi · Redzēt vairāk »
Daudzšūnu dzīvnieki
Daudzšūnu dzīvnieki (Eumetazoa) ir dzīvnieku (Animalia) apakšvalsts, kas apvieno sarežģītākos daudzšūnu organismus.
Jaunums!!: Muskuļi un Daudzšūnu dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Degunragputnu dzimta
Degunragputnu dzimta (Bucerotidae) ir viena no degunragputnveidīgo kārtas (Bucerotiformes) putnu dzimtām.
Jaunums!!: Muskuļi un Degunragputnu dzimta · Redzēt vairāk »
Deltveida muskulis
Deltveida muskulis ir muskulis, kas cilvēka plecu padara apaļu.
Jaunums!!: Muskuļi un Deltveida muskulis · Redzēt vairāk »
Denosumabs
Denosumabs ir cilvēka monoklonāla antiviela osteoporozes, kaulu masas zuduma, kaulu metastāžu ārstēšanai.
Jaunums!!: Muskuļi un Denosumabs · Redzēt vairāk »
Devonas rekss
Devonas rekss ir inteliģenta, īsspalvaina kaķu šķirne, kas selekcionēta Anglijā 1960.
Jaunums!!: Muskuļi un Devonas rekss · Redzēt vairāk »
Diafragma
Elpošanas orgānu sistēma Diafragma ir kupolveidīgs muskulis, kas atdala vēdera dobumu no krūšu kurvja.
Jaunums!!: Muskuļi un Diafragma · Redzēt vairāk »
Diaphorina citri
Diaphorina citri ir lapblusiņu suga, kas tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem citrusaugu kaitēkļiem, jo tā izplata citrusaugu zaļēšanas slimību, kuru izraisa baktērijas Candidatus Liberibacter.
Jaunums!!: Muskuļi un Diaphorina citri · Redzēt vairāk »
Distonija
Distonija jeb muskuļu distonija ir hiperkinēzes veids, kas izpaužas kā lēna nepatvaļīga permanenta kontrakcija ar nevienmērīgu tonusa paaugstināšanos dažādās muskuļu grupās.
Jaunums!!: Muskuļi un Distonija · Redzēt vairāk »
Doktora Tulpa anatomijas stunda
Doktora Tulpa anatomijas stunda ir nīderlandiešu gleznotāja Rembranta eļļas krāsas glezna, tapusi 1632.
Jaunums!!: Muskuļi un Doktora Tulpa anatomijas stunda · Redzēt vairāk »
Dumbrvistiņu dzimta
Dumbrvistiņu dzimta (Rallidae) ir dzērvjveidīgo kārtas (Gruiformes) dzimta, kas apvieno 156 mazu un vidēji lielu putnu sugas un kuras iedala 41 ģintī.
Jaunums!!: Muskuļi un Dumbrvistiņu dzimta · Redzēt vairāk »
Dzērvju dzimta
Dzērvju dzimta (Gruidae) ir dzērvjveidīgo kārtas (Gruiformes) putnu dzimta.
Jaunums!!: Muskuļi un Dzērvju dzimta · Redzēt vairāk »
Dzemde
Viljama Hantera zīmējums, kurā detalizēti attēlots embrijs sievietes dzemdē. Dzemde ir sievietes reproduktīvās sistēmas orgāns, kurā tiek uzņemta apaugļota olšūna, kas vēlāk attīstās par embriju.
Jaunums!!: Muskuļi un Dzemde · Redzēt vairāk »
Dzemdes mioma
Angiogramma, kurā redzama dzemdes mioma Dzemdes mioma jeb dzemdes fibromioma ir labdabīgs apaļš, labi norobežots, bet neieslēgts un ciets mezglveida muskuļaudu audzējs jeb mioma, kas veidojas dzemdē.
Jaunums!!: Muskuļi un Dzemdes mioma · Redzēt vairāk »
Dzilnu apakšdzimta
Dzilnu apakšdzimta jeb dzeņu apakšdzimta (Picinae) ir viena no četrām dzilnu dzimtas (Picidae) apakšdzimtām, kas apvieno lielāko daļu dzilnveidīgo putnu sugu, apmēram 180 sugas.
Jaunums!!: Muskuļi un Dzilnu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Dzimumhormoni
Dzimumhormoni ir hormonu grupa, kas nodrošina attīstību un funkcionēšanu organismiem ar dzimumu atšķirībām pēc vīrišķā un sievišķā tipa, kas pilnībā izpaužas organismiem sasniedzot dzimumbriedumu.
Jaunums!!: Muskuļi un Dzimumhormoni · Redzēt vairāk »
Dzimumloceklis
Dzimumlocekļa uzbūve sānu griezumā Dzimumloceklis jeb penis ir ārējais vīrišķais dzimumorgāns.
Jaunums!!: Muskuļi un Dzimumloceklis · Redzēt vairāk »
Eži
Eži, ežu apakšdzimta (Erinaceinae) ir viena no divām ežu dzimtas (Erinaceidae) apakšdzimtām, kas apvieno 16 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs. Ežu sugas mājo Eiropā, Āzijā (Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā) un Āfrikā, kā arī Jaunzēlandē, kur tās nokļuvušas introdukcijas rezultātā. Eži nedzīvo Amerikas kontinentos, Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un Madagaskarā. Tuvākie radinieki ir ciršļeži, kuri veido otru ežu dzimtas apakšdzimtu. Ežiem un ciršļežiem ir kopēji aizvēsturiskie priekšteči ar ciršļiem. Pēdējo 15 miljonu gadu laikā eži tikpat kā nav mainījušies. Līdzīgi kā daudzi citi senākie zīdītāji arī eži piemērojušies nakts dzīvei. Tā kā visām ežu sugām ir adatains kažociņš, tās ārēji atgādina dzeloņcūkas un ehidnas, lai gan savstarpēji šie dzīvnieki nav radniecīgi. Senāk eži bijuši gaļas avots vairākām tautām, piemēram, Senajā Ēģiptē. Eiropā tos izmantoja pārtikā vēl viduslaikos.
Jaunums!!: Muskuļi un Eži · Redzēt vairāk »
Egļu krustknābis
Egļu krustknābis (Loxia curvirostra) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) suga, kas pieder pie dadzīšu apakšdzimtas (Carduelinae).
Jaunums!!: Muskuļi un Egļu krustknābis · Redzēt vairāk »
Eksotoksīni
Eksotoksīni ir toksīni, ko izdala baktērijas.
Jaunums!!: Muskuļi un Eksotoksīni · Redzēt vairāk »
Elektriskās zivis
Torpēdraja (''Torpedo californica'') Elektrozutis (''Electrophorus electricus'') Elektriskās zivis ir zivis, kas var ģenerēt elektriskos laukus.
Jaunums!!: Muskuļi un Elektriskās zivis · Redzēt vairāk »
Elkoņa kauls
Elkoņa kauls ir apakšdelma kauls.
Jaunums!!: Muskuļi un Elkoņa kauls · Redzēt vairāk »
Elkonis
Elkonis. Elkonis jeb elkoņa locītava (articulatio cubiti) ir rokas vītņveida locītava starp augšdelma un apakšdelma kauliem.
Jaunums!!: Muskuļi un Elkonis · Redzēt vairāk »
Emu
Emu ola Emu (Dromaius novaehollandiae) ir liela auguma kazuāru dzimtas (Casuariidae) Austrālijā dzīvojoša putnu suga, kas ir vienīgā emu ģintī (Dromaius).
Jaunums!!: Muskuļi un Emu · Redzēt vairāk »
Epitēlijķermenīši
Attēlā vairogdziedzeris attēlots oranžā, bet epitēlijķermenīši — zaļā krāsā Epitēlijķermenīši ir mazi endokrīnie dziedzeri, kas atrodami kakla rajonā.
Jaunums!!: Muskuļi un Epitēlijķermenīši · Redzēt vairāk »
Fiziskais spēks
Fiziskais spēks ir kādas personas spēja iedarboties uz priekšmetiem, izmantojot savus muskuļus.
Jaunums!!: Muskuļi un Fiziskais spēks · Redzēt vairāk »
Fjordu zirgs
Fjordu zirgs jeb Norvēģijas fjordu zirgs ir viena no siltasiņu zirgu šķirnēm.
Jaunums!!: Muskuļi un Fjordu zirgs · Redzēt vairāk »
Gaļa
Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.
Jaunums!!: Muskuļi un Gaļa · Redzēt vairāk »
Galda hokejs
-1000 punktu Laiks: 2019. gada jūlijs Galda hokejs ir galda spēle, kas cēlusies no ledus hokeja.
Jaunums!!: Muskuļi un Galda hokejs · Redzēt vairāk »
Galvassāpes
Galvassāpes jeb cefalalģija ir sāpes, kas skar galvu, kā arī kaklu.
Jaunums!!: Muskuļi un Galvassāpes · Redzēt vairāk »
Gāzu gangrēna
Labās kājas un labās gūžas rajona gāzu gangrēna ar tumšām bullām un krepitāciju pie palpācijas. Pacients ar toksiski septisko šoku Gāzu gangrēna (arī klostrīdiju mionekrolīze, histotoksiskā infekcija, anaerobais celulīts; veterinārijā: ļaundabīgā edēma) ir ātri progresējoša un izplatoša muskuļu infekcija, ko izraisa toksīnu producējošās baktērijas, cilvēkiem pārsvarā Clostridium perfringens, bet dzīvniekiem Clostridium septicum.
Jaunums!!: Muskuļi un Gāzu gangrēna · Redzēt vairāk »
Gibonu dzimta
Gibonu dzimta (Hylobatidae) ir primātu kārtas dzimta, kas pieder pie augstāko šaurdeguna pērtiķu un cilvēku virsdzimtas (Hominoidea).
Jaunums!!: Muskuļi un Gibonu dzimta · Redzēt vairāk »
Gijona kanāla sindroms
Gijona tuneļa (kanāla) sindroms ir elkoņa nerva (Nervus Ulnaris) nospieduma simptomu komplekss plaukstā, kurš sastopams samērā reti.
Jaunums!!: Muskuļi un Gijona kanāla sindroms · Redzēt vairāk »
Gladiators
Žana Leona Žerona 1872. gada glezna ''Pollice Verso'', kurā tiek attēlota gladiatoru cīņa. Gladiators bija cīnītājs Senajā Romā, kas publikas izklaidēšanas nolūkos iesaistījās cīņā par dzīvību ar citiem cīņas dalībniekiem vai savvaļas dzīvniekiem.
Jaunums!!: Muskuļi un Gladiators · Redzēt vairāk »
Gliemeņvēži
Gliemeņvēži jeb ostrakodi (Ostracoda) ir vēžveidīgo apakštipa klase.
Jaunums!!: Muskuļi un Gliemeņvēži · Redzēt vairāk »
Glikogēns
Glikogēna struktūra Glikogēns ir polisaharīds, kas sastāv no glikozes molekulām un atrodas visās sēņu, dzīvnieku un cilvēka šūnās.
Jaunums!!: Muskuļi un Glikogēns · Redzēt vairāk »
Glikolīze
Glikolīzes shēma Glikolīze ir viens no centrālajiem glikozes metabolisma ceļiem, aerobās elpošanas laikā.
Jaunums!!: Muskuļi un Glikolīze · Redzēt vairāk »
Gludā muskulatūra
Gludo muskuļu audi. Gludā muskulatūra ir sarauties spējīgi ķermeņa audi, kuri atšķirībā no šķērssvītrotās muskulatūras neveido tai raksturīgos sarkomērus.
Jaunums!!: Muskuļi un Gludā muskulatūra · Redzēt vairāk »
Gnatostomulīdi
Gnatostomulīdi (Gnathostomulida) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no gnatiferu kladas.
Jaunums!!: Muskuļi un Gnatostomulīdi · Redzēt vairāk »
Gremošanas orgānu sistēma
Cilvēka gremošanas orgānu sistēma. Gremošanas orgānu sistēma (Sistema digestorium) ir orgānu sistēma, kuras galvenā funkcija ir saistīta ar organismam nepieciešamo barības vielu uzņemšanu, bet atsevišķām tās daļām ir arī citas funkcijas.
Jaunums!!: Muskuļi un Gremošanas orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Grieķijas aitu suns
Grieķijas aitu suns jeb grieķu aitu suns ir ganu suņu šķirne, kas audzēta Grieķijas kalnainajos reģionos.
Jaunums!!: Muskuļi un Grieķijas aitu suns · Redzēt vairāk »
Gripa
Spāņu gripas vīruss elektronu mikroskopā Gripa ir akūta, sevišķi lipīga elpošanas orgānu infekcijas slimība, ar ko slimo tikai putni un zīdītāji.
Jaunums!!: Muskuļi un Gripa · Redzēt vairāk »
Grizlilācis
Grizlilācis (Ursus arctos horribilis) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Jaunums!!: Muskuļi un Grizlilācis · Redzēt vairāk »
Gvanako
Gvanako (Lama guanicoe) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) biezpēdaiņu suga, kas mājo Dienvidamerikā.
Jaunums!!: Muskuļi un Gvanako · Redzēt vairāk »
Hantele
Pielāgojamo hanteļu pāris ar 2 kg smagiem diskiem Hantele ir sporta rīks, ko izmanto spēka vingrinājumos, lai attīstītu muskuļus un locītavas.
Jaunums!!: Muskuļi un Hantele · Redzēt vairāk »
Hemofilija
Hemofilija ir pārsvarā iedzimta slimība, viens no asins recēšanas traucējumiem.
Jaunums!!: Muskuļi un Hemofilija · Redzēt vairāk »
Hidrozoji
Hidrozoji jeb hidromedūzas (Hydrozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu tipa (Cnidaria) viena no medūzu klasēm.
Jaunums!!: Muskuļi un Hidrozoji · Redzēt vairāk »
Himalaju brūnais lācis
Himalaju brūnais lācis jeb Himalaju sarkanais lācis (Ursus arctos isabellinus) ir viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Jaunums!!: Muskuļi un Himalaju brūnais lācis · Redzēt vairāk »
Hiolīti
Hiolīti (Hyolitha) ir izmirušu organismu grupa, kuru dažādās klasifikācijās vai nu tiek uzskatīta par gliemju klasi, vai arī par patstāvīgu dzīvnieku tipu.
Jaunums!!: Muskuļi un Hiolīti · Redzēt vairāk »
Hordaiņi
Hordaiņi (Chordata) ir otrmutnieku dzīvnieku tips, kuriem ir divpusīgi simetrisks (bilaterāls) ķermenis, kam izšķirama galva, viduklis un aste (izņēmums ir tunikāti).
Jaunums!!: Muskuļi un Hordaiņi · Redzēt vairāk »
Humanitārās zinātnes
Humanitārās zinātnes ir akadēmiskas nozares, kas pētī valodu, kultūru, vēsturi, cilvēku kā sabiedrisku būtni, sabiedrību un cilvēku kā vērtību sabiedrībā.
Jaunums!!: Muskuļi un Humanitārās zinātnes · Redzēt vairāk »
Imperatorpingvīns
Imperatorpingvīns (Aptenodytes forsteri) ir liela auguma pingvīnu dzimtas (Spheniscidae) jūrasputns, kas pieder pie karalisko pingvīnu ģints (Aptenodytes).
Jaunums!!: Muskuļi un Imperatorpingvīns · Redzēt vairāk »
Insulīns
Saistoties ar cinka jonu (violetā krāsā), sešas insulīna molekulas veido heksamēru. Insulīna kristāli Insulīns (— 'saliņa') ir aizkuņģa dziedzera hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
Jaunums!!: Muskuļi un Insulīns · Redzēt vairāk »
Islandes zirgs
Islandes zirgi ir viena no populārākajām vieglo gaitu šķirnēm pasaulē.
Jaunums!!: Muskuļi un Islandes zirgs · Redzēt vairāk »
Izkārnīšanās
Bernards Pikārs. Parfimērs. XVI gadsimts Kaijas defekācija lidojuma laikā Defekācija tupus pozā Izkārnīšanās jeb defekācija ir gremošanas pēdējais posms, kurā no resnās zarnas caur anālo atveri tiek izvadīts zarnu saturs.
Jaunums!!: Muskuļi un Izkārnīšanās · Redzēt vairāk »
Jaguārs
Jaguārs (Panthera onca) ir Jaunajā pasaulē dzīvojoša kaķu dzimtas (Felidae) suga.
Jaunums!!: Muskuļi un Jaguārs · Redzēt vairāk »
Jaunspārņi
Jaunspārņi jeb jaunspārņu infraklase (Neoptera) ir viena no divām spārneņu apakšklases (Pterygota) kukaiņu infraklasēm, kurā apkopotas 25 spārneņu kārtas, kas savukārt tiek iedalītas 2 virskārtās.
Jaunums!!: Muskuļi un Jaunspārņi · Redzēt vairāk »
Jūras leopards
Jūras leopards (Hydrurga leptonyx) ir krabjēdājroņu cilts (Lobodontini) suga, kas pieder īsto roņu dzimtai (Phocidae).
Jaunums!!: Muskuļi un Jūras leopards · Redzēt vairāk »
Jūras zīdītāji
vaļveidīgo infrakārtas (''Cetacea'') pārstāvis plēsēju kārtas (''Carnivora'') pārstāvis Jūras zīdītāji ir ūdenī dzīvojoši zīdītāji, kas mājo okeānu un jūru ekosistēmās.
Jaunums!!: Muskuļi un Jūras zīdītāji · Redzēt vairāk »
Jūraszirdziņi
Jūraszirdziņi (Hippocampus) ir adatzivju dzimtas (Syngnathidae) ģints, kura apvieno 55 mūsdienās dzīvojošas zivju sugas, no kurām 54 ir aprakstītas un izpētītas, bet viena jaunatklāta suga — Japānas mazais jūraszirdziņš (Hippocampus sp.) vēl gaida savu zinātnisko nosaukumu un aprakstu.
Jaunums!!: Muskuļi un Jūraszirdziņi · Redzēt vairāk »
Kaķis
Mājas kaķis jeb kaķis (Felis silvestris catus), arī domesticētais kaķis ir mazs, plēsīgs kaķu dzimtas zīdītājs, kas pieradināts pirms vairāk nekā 9500 gadiem.
Jaunums!!: Muskuļi un Kaķis · Redzēt vairāk »
Kaķu dzimta
Kaķu dzimta (Felidae) ir plēsēju kārtas (Carnivora) kaķveidīgie (Feliformia) zīdītāji.
Jaunums!!: Muskuļi un Kaķu dzimta · Redzēt vairāk »
Kakapo
Kakapo (Strigops habroptilus) ir nelidojošs Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putns, kurš dzīvo tikai Jaunzēlandē.
Jaunums!!: Muskuļi un Kakapo · Redzēt vairāk »
Kakls
Kakls ir ķermeņa daļa, kas savieno galvu ar rumpi.
Jaunums!!: Muskuļi un Kakls · Redzēt vairāk »
Kamenes
Kamenes jeb zemes bites (Bombus) ir vienīgā kameņu cilts (Bombini) ģints, kurā ir 255 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Muskuļi un Kamenes · Redzēt vairāk »
Kanādas sfinkss
Kanādas sfinkss ir bezspalvu kaķis, ar lielām ausīm un krokainu ādu.
Jaunums!!: Muskuļi un Kanādas sfinkss · Redzēt vairāk »
Kauls
''Humerus'' — augšdelma kauls (labās rokas) Kauli ir izturīgi, pietiekoši elastīgi saistaudi, kas pilda balsta funkcijas.
Jaunums!!: Muskuļi un Kauls · Redzēt vairāk »
Kāšgalvjtārpi
Kāšgalvjtārpi jeb dzelkņgalvji (Acanthocephala) ir parazītisku bezmugurkaulnieku tips, kas iepriekš tika uzskatīti par veltņtārpu klasi.
Jaunums!!: Muskuļi un Kāšgalvjtārpi · Redzēt vairāk »
Kinorinhi
Kinorinhi (Kinorhyncha) (no — kustinu, — purnu) ir jūras bezmugurkaulnieku tips no Scalidophora grupas.
Jaunums!!: Muskuļi un Kinorinhi · Redzēt vairāk »
Klejotājnervs
Klejotājnervs ir X galvaskausa nervu pāris.
Jaunums!!: Muskuļi un Klejotājnervs · Redzēt vairāk »
Klimatijveidīgās
Klimatijveidīgās (Climatiiformes syn. Diplacanthiformes) ir izmirušu zivju kārta akantožu klasē.
Jaunums!!: Muskuļi un Klimatijveidīgās · Redzēt vairāk »
Klints Malarčuks
Klints Malarčuks (dzimis 1961. gada 1. maijā) ir bijušais kanādiešu profesionālā hokeja vārtsargs un no 1981.
Jaunums!!: Muskuļi un Klints Malarčuks · Redzēt vairāk »
Kloākaiņi
Kloākaiņi jeb oldējēji (Monotremata) ir zīdītāju klases kārta, kas ir vienīgā kārta pirmzīdītāju apakšklasē (Protheria).
Jaunums!!: Muskuļi un Kloākaiņi · Redzēt vairāk »
Kolagēns
Kolagēns ir galvenais strukturālais proteīns, kas veido dzīvnieku saistaudus.
Jaunums!!: Muskuļi un Kolagēns · Redzēt vairāk »
Komodo varāns
Komodo varāns (Varanus komodoensis), ko mēdz saukt arī par Komodo pūķi, ir liela varānu dzimtas (Varanidae) ķirzaka, kas mājo Indonēzijas Mazajās Zundu salās: Rinčas, Floresas, Gili Motanas, Padaras un Komodo salās.
Jaunums!!: Muskuļi un Komodo varāns · Redzēt vairāk »
Koronāro artēriju šuntēšana
Koronārā apvedceļa ķirurģija Koronāro artēriju šuntēšana jeb aortokoronārā šuntēšana (CABG — coronary artery bypass grafting, latviski KAŠ) ir operācija, kas ļauj atjaunot asins plūsmu sirds artērijās, apejot koronārā asinsvada sašaurināšanās vietu, izmantojot apvedceļus jeb šuntus (asinsvadu protēzes).
Jaunums!!: Muskuļi un Koronāro artēriju šuntēšana · Redzēt vairāk »
Kreatīns
Kreatīns ir slāpekli saturoša organiskā skābe, kas sastopama mugurkaulnieku muskuļos.
Jaunums!!: Muskuļi un Kreatīns · Redzēt vairāk »
Krievu kurts
Krievu kurts pazīstams arī ar nosaukumu krievu vēja suns ir krievu medību suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10.
Jaunums!!: Muskuļi un Krievu kurts · Redzēt vairāk »
Krioterapija
Krioterapija (sengrieķu κρύος — 'sals', θεραπεία — 'dziedināšana') ir terapijas veids, kurā uz cilvēka ādu vai audiem ķermeņa dziļumā tiek veikta iedarbība ar zemām temperatūrām.
Jaunums!!: Muskuļi un Krioterapija · Redzēt vairāk »
Ktenofori
Ktenofori jeb ktenoporas (Ctenophora) ir jūras, galvenokārt planktona, dzīvnieki.
Jaunums!!: Muskuļi un Ktenofori · Redzēt vairāk »
Kušinga sindroms
Kušinga sindroms ir simptomu un pazīmju kopums, kas radies ilgstoši paaugstināta hormona kortizola līmeņa dēļ.
Jaunums!!: Muskuļi un Kušinga sindroms · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Muskuļi un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Kustību neirons
Kustību neirons, motorais neirons jeb motoneirons (— 'kustības iesācējs' + neirons) ir liela nervu šūna muguras smadzeņu priekšējos ragos.
Jaunums!!: Muskuļi un Kustību neirons · Redzēt vairāk »
Laiela sindroms
Toksiskā epidermālā nekrolīze Laiela sindroms jeb toksiskā epidermālā nekrolīze ir akūta, smaga autoimūna iekaisīga alerģiska reakcija, kas apdraud cilvēka dzīvību.
Jaunums!!: Muskuļi un Laiela sindroms · Redzēt vairāk »
Lamantīni
Lamantīni jeb manati (Trichechus) ir sirēnu kārtas (Sirenia) gan jūrā, gan saldūdenī dzīvojošu zīdītāju ģints, kas pieder pie lamantīnu dzimtas (Trichechidae).
Jaunums!!: Muskuļi un Lamantīni · Redzēt vairāk »
Līdztekas
Vingrotājs uz līdztekām Līdztekas ir sporta rīks, kuru izmanto sporta vingrošanā (olimpiskais sporta veids) un vispārīgi dažādu skeleta muskuļu attīstīšanai.
Jaunums!!: Muskuļi un Līdztekas · Redzēt vairāk »
Leopards
Leopards (Panthera pardus) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder panteru ģintij (Panthera).
Jaunums!!: Muskuļi un Leopards · Redzēt vairāk »
Limfātiskā sistēma
Cilvēka limfātiskā sistēma Limfātiskā sistēma ir caurulīšu sistēma zīdītājiem, kas papildina sirds un asinsvadu sistēmu.
Jaunums!!: Muskuļi un Limfātiskā sistēma · Redzēt vairāk »
Lingula
Lingula ir pleckāju ģints no Lingulīdu kārtas.
Jaunums!!: Muskuļi un Lingula · Redzēt vairāk »
Lingulīdu kārta
Lingulīdu kārta (Lingulida) ir bezslēdzenes pleckāju kārta.
Jaunums!!: Muskuļi un Lingulīdu kārta · Redzēt vairāk »
Lofofors
Sūnenis ar izlaistu lofoforu uztver sīkās daļiņas Lofofors ir vairāku primitīvu organismu tipu barošanās orgāns, ar kura palīdzību tie satver barības vielas un sīko planktonu.
Jaunums!!: Muskuļi un Lofofors · Redzēt vairāk »
Luidži Galvāni
Luidži Galvāni (dzimis 1737. gada 9. septembrī, miris 1798. gada 4. decembrī) bija itāļu ārsts, fiziķis, biologs un filozofs, kurš atklāja "dzīvnieku elektrību".
Jaunums!!: Muskuļi un Luidži Galvāni · Redzēt vairāk »
Mainas
Mainas (Acridotheres) ir viena no strazdu dzimtas (Sturnidae) ģintīm, kas apvieno 10 dziedātājputnu sugas.
Jaunums!!: Muskuļi un Mainas · Redzēt vairāk »
Makreļhaizivis
Makreļhaizivis jeb makreļhaizivju dzimta (Lamnidae) ir makreļhaizivjveidīgo kārtas (Lamniformes) dzimta, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošas haizivju sugas.
Jaunums!!: Muskuļi un Makreļhaizivis · Redzēt vairāk »
Makreļu dzimta
Makreļu dzimta jeb skumbriju dzimta (Scombridae) ir viena no makreļveidīgo zivju kārtas (Scombriformes) dzimtām.
Jaunums!!: Muskuļi un Makreļu dzimta · Redzēt vairāk »
Maksts
Maksts, arī vagīna, ir muskuļains cauruļveida zīdītāju mātīšu un līdz ar to arī sieviešu iekšējais dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem.
Jaunums!!: Muskuļi un Maksts · Redzēt vairāk »
Marihuāna
Žāvēts kaņepju zieds (marihuāna) Marihuāna (sarunvalodā saukta arī par zālīti, gandžu un kanabisu) ir psihotrops preparāts, ko iegūst, izžāvējot kaņepju virszemes daļas (pārsvarā ziedus).
Jaunums!!: Muskuļi un Marihuāna · Redzēt vairāk »
Marina Nikišenko
Marina Nikišenko, pirmslaulību uzvārds Margijeva (dzimusi), ir Moldovas vieglatlēte, vesera metēja, starptautiskās klases sporta meistare.
Jaunums!!: Muskuļi un Marina Nikišenko · Redzēt vairāk »
Masāža
Masāža (— 'glaudīt', 'mīcīt') jeb laitīšana ir dažādu roku kustību kopums, ar ko iedarbojas uz cilvēka ķermeni, lai panāktu ķermeņa vēlamo stāvokli (veicinātu asinsriti, vielmaiņu, notievētu u.c.), ķermeņa berzēšana ar ārstniecisku ietekmi.
Jaunums!!: Muskuļi un Masāža · Redzēt vairāk »
Mājas zirgs
Zirgs jeb mājas zirgs (Equus caballus) ir liels zīdītājs, piederošs vienai no septiņām Equus ģints mūsdienu sugām.
Jaunums!!: Muskuļi un Mājas zirgs · Redzēt vairāk »
Mākslīgais intelekts protezēšanā
Protēze ar mākslīgo intelektu ir protēze, kas domāta cilvēkiem, kam amputēta kāja virs ceļgala, kurā tiek iebūvēts mākslīgais intelekts.
Jaunums!!: Muskuļi un Mākslīgais intelekts protezēšanā · Redzēt vairāk »
Meinkūns
Meinkūni jeb Meinas jenotveidīgais kaķis ir populāra kaķu šķirne, kas izceļas ar savu lielo augumu un izcilajām medību iemaņām.
Jaunums!!: Muskuļi un Meinkūns · Redzēt vairāk »
Melnā dzilna
Melnā dzilna (Dryocopus martius) ir liela auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 2 pasugas.
Jaunums!!: Muskuļi un Melnā dzilna · Redzēt vairāk »
Metandienons
Metandienons jeb metandrostenolols ir anaboliskais steroīds ar izteiktu anabolisko efektu.
Jaunums!!: Muskuļi un Metandienons · Redzēt vairāk »
Miegs ar ātrajām acu kustībām
elektroencefalogramma), kas parāda miega ciklus, kam raksturīgs pieaugošs paradoksāls (REM) miegs. Miegs ar ātrajām acu kustībām, bieži tiek saīsināti saukts par REM, ir miega fāze, kuras laikā novērojamas ātras acu kustības.
Jaunums!!: Muskuļi un Miegs ar ātrajām acu kustībām · Redzēt vairāk »
Minerālvielas
Minerālvielas ir neorganiskās vielas cilvēku, dzīvnieku un augu organismos.
Jaunums!!: Muskuļi un Minerālvielas · Redzēt vairāk »
Miokards
Miokards Miokards (myocardium) jeb sirds muskulis ir sirds galvenais — muskuļotais — slānis.
Jaunums!!: Muskuļi un Miokards · Redzēt vairāk »
Miozīns
Miozīna struktūras daļa, kur redzamas uz sāniem atliektas galviņas un savīta protofibrilla Miozīns (— 'muskulis') ir viena no kontraktilajām olbaltumvielām, kas nodrošina muskuļu saraušanos un ietilpst miofibrillu sastāvā.
Jaunums!!: Muskuļi un Miozīns · Redzēt vairāk »
Mobings
Mobings (no to mob — 'nomākt, uzbrukt') ir psiholoģiskā terora veids.
Jaunums!!: Muskuļi un Mobings · Redzēt vairāk »
Muguras spura
Haizivs (''Squalus bucephalus'') muguras spura ar dzelksni. Muguras spura ir nepāra spura, kas atrodas daudzu ūdens dzīvnieku muguras daļā.
Jaunums!!: Muskuļi un Muguras spura · Redzēt vairāk »
Nandrolons
Nandrolons ir anaboliskais steroīds — testosterona analogs, kura molekula atšķiras no testosterona tikai ar metilgrupas trūkumu pie steroīda "skeleta" 10.
Jaunums!!: Muskuļi un Nandrolons · Redzēt vairāk »
Nūjošana
Nūjošana ir dabiska un enerģiska iešana, izmantojot īpaši veidotu nūjošanas nūju pāri.
Jaunums!!: Muskuļi un Nūjošana · Redzēt vairāk »
Nematodes
Nematodes jeb velteniskie tārpi (Nematoda) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips (citās klasifikācijās veltenisko tārpu (Nemathelminthes) tipa klase).
Jaunums!!: Muskuļi un Nematodes · Redzēt vairāk »
Nepietiekams uzturs
Nepietiekams uzturs, arī nesabalansēts uzturs vai nepareizs uzturs, svešvārdā malnutrīcija, ir vispārīgs termins, kas apraksta virkni nosacījumu, kurus izraisa nepietiekams vai neatbilstošs uzturs, nesabalansēta diēta vai badošanās.
Jaunums!!: Muskuļi un Nepietiekams uzturs · Redzēt vairāk »
Nikolajs Stenons
Nikolajs Stenons jeb Nīlss Stensens (dzimis, miris) bija dāņu katoļu bīskaps un zinātnieks.
Jaunums!!: Muskuļi un Nikolajs Stenons · Redzēt vairāk »
Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā
Alfrēda Nobela (1833–1896) portrets (autors ''Gösta Florman'') Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.
Jaunums!!: Muskuļi un Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā · Redzēt vairāk »
Ošo
Ošo (Osho, 1931-1990), īstajā vārdā Bhāgavans Šrī Radžnišs (Acharya Rajneesh, Chandra Mohan Jain) bija indiešu garīgais skolotājs.
Jaunums!!: Muskuļi un Ošo · Redzēt vairāk »
Odžu apakšdzimta
Odžu apakšdzimta (Viperinae) ir viena no trijām odžu dzimtas (Viperidae) apakšdzimtām, kurā apvienotas 98 mūsdienās dzīvojošas indīgas čūsku sugas un kas tiek iedalītas 13 ģintīs.
Jaunums!!: Muskuļi un Odžu apakšdzimta · Redzēt vairāk »
Odžu dzimta
Odžu dzimta (Viperidae) ir augstāko čūsku infrakārtas (Caenophidia) indīgo čūsku dzimta, kurā apvienotas 329 mūsdienās dzīvojošas indīgas čūsku sugas un kas tiek iedalītas 3 apakšdzimtās un 35 ģintīs.
Jaunums!!: Muskuļi un Odžu dzimta · Redzēt vairāk »
Ofiūras
Ofiūras (Ophiuroidea) jeb čūskastes ir adatādaiņu tipa bentisko jūras dzīvnieku klase.
Jaunums!!: Muskuļi un Ofiūras · Redzēt vairāk »
Oksandrolons
Oksandrolons ir anaboliskais steroīds — dihidrotestosterona atvasinājums, kam 2.
Jaunums!!: Muskuļi un Oksandrolons · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Muskuļi un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Onihofori
Onihofori (Onychophora) ir mitrummīlošu sauszemes bezmugurkaulnieku tips.
Jaunums!!: Muskuļi un Onihofori · Redzēt vairāk »
Orangutani
Orangutani (Pongo) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir apvienotas 3 mūsdienās dzīvojošas sugas: Borneo orangutans, Sumatras orangutans, Tapanuli orangutans; un viena izmirusi suga — Pongo hooijeri.
Jaunums!!: Muskuļi un Orangutani · Redzēt vairāk »
Ortopēdija
Ārējais locītavas fiksators Ortopēdija (— 'taisns', paideia — 'audzināšana') ir medicīnas nozare, kas ārstē un pēta balsta un kustību orgānu sistēmas bojājumus un deformācijas, kā arī nodarbojas ar to profilaksi.
Jaunums!!: Muskuļi un Ortopēdija · Redzēt vairāk »
Paceles cīpsla
Paceles cīpsla ir cilvēka augšstilba aizmugurējās daļas muskuļu grupa, kas sastāv no trim muskuļiem.
Jaunums!!: Muskuļi un Paceles cīpsla · Redzēt vairāk »
Papēdis
Papēdis ir pēdas daļa zem potītes; pēdas aizmugurējais segments.
Jaunums!!: Muskuļi un Papēdis · Redzēt vairāk »
Paralīze
Paralīze ( — 'atslābums') ir pilnīgs vai daļējs maņas, jutības vai kustību zudums, kas radies no inervācijas traucējuma.
Jaunums!!: Muskuļi un Paralīze · Redzēt vairāk »
Parastā vāvere
Parastā vāvere jeb Eirāzijas vāvere, arī rudā vāvere (Sciurus vulgaris) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas plaši izplatīts Eiropā un Āzijas ziemeļos, sastopama arī Latvijā.
Jaunums!!: Muskuļi un Parastā vāvere · Redzēt vairāk »
Parazoji
Parazoji (Parazoa, Prometazoa) ir dzīvnieku apakšvalsts, kas iekļauj primitīvākos daudzšūnu organismus.
Jaunums!!: Muskuļi un Parazoji · Redzēt vairāk »
Pīļknābis
Pīļknābis (Ornithorhynchus anatinus) ir Austrālijas austrumos un Tasmanijā reti sastopams zīdītājs.
Jaunums!!: Muskuļi un Pīļknābis · Redzēt vairāk »
Pīle
Par pīli sauc daļu pīļu dzimtas (Anatidae) putnu.
Jaunums!!: Muskuļi un Pīle · Redzēt vairāk »
Pīrsings
Meitene ar vairākiem sejas pīrsingiem. Pīrsings ( — 'caurdure') ir ķermeņa caurduršanas māksla.
Jaunums!!: Muskuļi un Pīrsings · Redzēt vairāk »
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Muskuļi un Pēteris I · Redzēt vairāk »
Pelikāni
Pelikāni (Pelecanus) ir vienīgā pelikānu dzimtas (Pelecanidae) ģints, kas apvieno liela auguma ūdensputnus, kuru raksturīgākā pazīme ir kailas ādas rīkles maiss zem knābja.
Jaunums!!: Muskuļi un Pelikāni · Redzēt vairāk »
Peloponēsas glodene
Peloponēsas glodene (Anguis cephalonnica) ir glodeņu dzimtas (Anguidae) bezkāju ķirzaka, kurai ir endēmiska Grieķijas izplatība.
Jaunums!!: Muskuļi un Peloponēsas glodene · Redzēt vairāk »
Pentameru kārta
Pentameru kārta (Pentamerida) ir slēdzenes pleckāju kārta.
Jaunums!!: Muskuļi un Pentameru kārta · Redzēt vairāk »
Pentamerus
Pentamerus ir izmirušu pleckāju ģints no Pentameru kārtas.
Jaunums!!: Muskuļi un Pentamerus · Redzēt vairāk »
Pienskābe
Pienskābe (α-hidroksipropionskābe, 2-hidroksipropānskābe, CH3CHOHCOOH) pieder pie hidroksikarbonskābēm.
Jaunums!!: Muskuļi un Pienskābe · Redzēt vairāk »
Pigmejpanda
Pigmejpanda jeb pundurpanda (Ailuropoda microta) ir lāču dzimtas (Ursidae) pandu ģints (Ailuropoda) izmirusi suga, kas dzīvoja pliocēna beigās, pleistocēna sākumā.
Jaunums!!: Muskuļi un Pigmejpanda · Redzēt vairāk »
Pirts
1862. gadā celta tradicionāla latviešu (melnā) pirts no Kurzemes novada Nīcas „Spirēniem”, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Gaujienas pagasta „Ilgupēm”, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Pirtsslotas un zāļu tējas Turaidas muižas pirtī Pirts ir telpa vai celtne, kas paredzēta cilvēka ķermeņa mazgāšanai (tīrīšanai) ar vienlaicīgu vai pamīšus ūdens un karsta gaisa vai tvaika iedarbību.
Jaunums!!: Muskuļi un Pirts · Redzēt vairāk »
Plakantārpi
Plakantārpi (Platyhelminthes) ir dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Muskuļi un Plakantārpi · Redzēt vairāk »
Plankumainā hiēna
Plankumainā hiēna (Crocuta crocuta) ir liela auguma hiēnu dzimtas (Hyaenidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga plankumaino hiēnu ģintī (Crocuta).
Jaunums!!: Muskuļi un Plankumainā hiēna · Redzēt vairāk »
Pleckāji
Pleckāji jeb brahiopodi (lat. Brachiopoda, no grieķu βραχίων — plecs, πούς — kāja) ir jūras bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Muskuļi un Pleckāji · Redzēt vairāk »
Plecu josla
Plecu joslas kauli (iekrāsoti) Plecu josla (cingulum membri superioris) savieno rokas ar rumpi.
Jaunums!!: Muskuļi un Plecu josla · Redzēt vairāk »
Posmtārpi
Posmtārpi ir dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Muskuļi un Posmtārpi · Redzēt vairāk »
Priekšējais vēdera-sānu kauls
AVL izvietojums (iekrāsots ar sarkanu). Priekšējais vēdera-sānu kauls (Anterior ventro-laterale) saīsinājumā (AVL) ir pāra bruņu plātnes, kas no labās un kreisās puses klāj antiarhu rumpja vēdera puses priekšējo sānu daļu, un kopā ar citiem rumpja kauliem veido rumpja vidukļa kārbu, bet artrodirām veido plecu joslu.
Jaunums!!: Muskuļi un Priekšējais vēdera-sānu kauls · Redzēt vairāk »
Progresējošā osificējošā fibrodisplāzija
Progresējošās osificējošās fibrodisplāzijas slimnieka Harija Istlaka skelets Filadelfijas muzejā Progresējošā osificējošā fibrodisplāzija, ko dažreiz sauc par Minhmeijera sindromu vai akmens cilvēka sindromu, ir ģenētiska slimība no miozītu grupas, kuras rezultātā notiek muskuļu un saistaudu (cīpslu un saišu) pakāpeniska pārkaulošanās (osifikācija).
Jaunums!!: Muskuļi un Progresējošā osificējošā fibrodisplāzija · Redzēt vairāk »
Protēze
Savietoto Valstu armijas kareivis spēlē galda futbolu ar divām protēzēm roku vietā Protēze ir mākslīgi veidota detaļa, kas aizstāj kādu no zaudētām ķermeņa daļām.
Jaunums!!: Muskuļi un Protēze · Redzēt vairāk »
Puma
Puma (Puma concolor) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder pie pumu ģints (Puma).
Jaunums!!: Muskuļi un Puma · Redzēt vairāk »
Pupuķis
Pupuķis (Upupa epops) ir vidēja auguma pupuķu dzimtas (Upupidae) degunragputnveidīgais putns.
Jaunums!!: Muskuļi un Pupuķis · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Muskuļi un Putni · Redzēt vairāk »
Rādītājpirksts
Rādītājpirksts Rādītājpirksts ir otrais no pieciem rokas pirkstiem.
Jaunums!!: Muskuļi un Rādītājpirksts · Redzēt vairāk »
Rūgšana
Atvērta alus raudzēšanas tvertne Rūgšana ir bioķīmisku reakciju virkne, ogļhidrātu katabolisma sākuma posms, kurā, glikozes molekulai oksidējoties, veidojas divas pirovīnogskābes molekulas.
Jaunums!!: Muskuļi un Rūgšana · Redzēt vairāk »
Rietumu plankumainais skunkss
Rietumu plankumainais skunkss (Spilogale gracilis) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.
Jaunums!!: Muskuļi un Rietumu plankumainais skunkss · Redzēt vairāk »
Roka
Roka ir cilvēka un dažu dzīvnieku augšējais brīvais loceklis no pleca līdz plaukstai.
Jaunums!!: Muskuļi un Roka · Redzēt vairāk »
Rotaļlieta
Rotaļlieta, arī spēļu lietiņa, manta vai mantiņa, ir priekšmets, ko izmanto, lai spēlētos.
Jaunums!!: Muskuļi un Rotaļlieta · Redzēt vairāk »
Saistaudi
Saistaudu veidi palielinājumā Saistaudi ir dzīvnieku audi, kas savieno un atdala citus dažāda veida audus un orgānus.
Jaunums!!: Muskuļi un Saistaudi · Redzēt vairāk »
Saliekšana
Mugurkaula saliekšana Saliekšana jeb fleksija (no — 'saliekt') anatomijā ir kustība, kuras laikā samazinās leņķis starp divu blakus esošo ķermeņu segmentu priekšējām virsmām, jo locītava tiek saliekta.
Jaunums!!: Muskuļi un Saliekšana · Redzēt vairāk »
Sarkanā mušmire
Sarkanā mušmire ir indīga un psihotropa mušmiru ģints sēne.
Jaunums!!: Muskuļi un Sarkanā mušmire · Redzēt vairāk »
Sīkžokļaiņi
Sīkžokļaiņi (Micrognathozoa) ir mikroskopisku saldūdens dzīvnieku tips, kuru pārstāvji ir atrasti 1994.
Jaunums!!: Muskuļi un Sīkžokļaiņi · Redzēt vairāk »
Sūneņi
Sūneņi (Bryozoa) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Jaunums!!: Muskuļi un Sūneņi · Redzēt vairāk »
Sēžamvieta
Sievietes dibens Sēžamvieta, dibens, pakaļa, pēcpuse jeb dupsis ir cilvēku un dzīvnieku ķermeņa daļa, kas atrodas muguras lejas daļā, zem iegurņa.
Jaunums!!: Muskuļi un Sēžamvieta · Redzēt vairāk »
Sēklinieku maisiņš
Sēklinieku maisiņa diagramma Sēklinieku maisiņš ir ādas un muskuļaudu veidojums, kurā atrodas vairākuma zīdītāju tēviņu vīrišķie dzimumdziedzeri — sēklinieki.
Jaunums!!: Muskuļi un Sēklinieku maisiņš · Redzēt vairāk »
Sejas izteiksme (medicīna)
Sejas izteiksme (— 'seja, maska, virsma') medicīniskā kontekstā ir noteiktam patoloģiskam stāvoklim raksturīgi sejas vaibsti un kopējais sejas izskats.
Jaunums!!: Muskuļi un Sejas izteiksme (medicīna) · Redzēt vairāk »
Sirēnas (zīdītāji)
Sirēnas (Sirenia) ir zīdītāju viena no placentāļu (Eutheria) apakšklases kārtām.
Jaunums!!: Muskuļi un Sirēnas (zīdītāji) · Redzēt vairāk »
Sirds slimības
Sirds un asinsvadu slimības (SAS) ir kopējs nosaukums slimībām, kas skar sirdi un asinsrites sistēmu.
Jaunums!!: Muskuļi un Sirds slimības · Redzēt vairāk »
Skābpiena produkti
Dažādu skābpiena produktu viskozitātes salīdzinājums (no kreisās uz labo): 3,5% ekoloģiskais rūgušpiens, 3,5% pilnpiena jogurts, 1,5% A38 un 3,5% imers (''ymer'') Skābpiena produkti jeb raudzēta piena produkti ir piena produkti, ko iegūst pienu saraudzējot ar pienskābes baktērijām vai atsevišķu produktu (kefīra, kumisa un acidofilīna) gadījumā — pienskābes baktērijām un raugu.
Jaunums!!: Muskuļi un Skābpiena produkti · Redzēt vairāk »
Skeleta animācija
"Kauli" (zaļā krāsā), ko izmanto, lai pozicionētu rokai. Praksē paši "kauli" bieži tiek paslēpti un aizstāti ar lietotājiem draudzīgākiem objektiem vai vienkārši iespiesti neredzami. Šajā atklātā pirmkoda projekta Blender piemērā šie “rokturi” (zilā krāsā) ir samazināti, lai saliektu pirkstus. Kauli joprojām kontrolē deformāciju, bet animators redz tikai rokturus. Skeleta animācija ir tehnika kā datoranimācijā personāžs (vai kāds cits artikulēts objekts) tiek attēlots divās daļās: virsmas attēlojums, ko izmanto tēla zīmēšanai (tiek saukts arī par daudzpunktu režģi vai ādu) un savstarpēji savienotu daļu hierarhisks tīklojums (ko sauc par kauliem un kopā veido skeletu vai ietērpu), virtuāla armatūra, ko izmanto, lai atdzīvinātu (pozētu un izveidotu kadrus) tīklojumu.
Jaunums!!: Muskuļi un Skeleta animācija · Redzēt vairāk »
Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra
Cilvēka skeleta muskuļi Skeleta šķērssvītrotie muskuļaudi ir skeleta muskuļu uzbūves pamatelements, tie ar cīpslu palīdzību ir piesaistītis pie skeleta un šo muskuļaudu darbība ir pakļauta cilvēka gribai, taču tie var kontrahēties arī bez apzinātas gribas — tas ir reflektori.
Jaunums!!: Muskuļi un Skeleta šķērssvītrotā muskulatūra · Redzēt vairāk »
Sklerīts (posmkāju anatomija)
Sklerīti ir blīvas, sacietējušas kutikulas laukumi (vairodziņi) posmkājiem.
Jaunums!!: Muskuļi un Sklerīts (posmkāju anatomija) · Redzēt vairāk »
Skriešana
Edvarda Maibridža secīgie skriešanas fotouzņēmumi Skriešana ir viens no pārvietošanās veidiem, kuru izmanto gan cilvēki, gan dzīvnieki.
Jaunums!!: Muskuļi un Skriešana · Redzēt vairāk »
Skrimslis
Skrimšļaudi Skrimslis ir organisma struktūra, kuru veido skrimšļaudi.
Jaunums!!: Muskuļi un Skrimslis · Redzēt vairāk »
Skudru dzimta
Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.
Jaunums!!: Muskuļi un Skudru dzimta · Redzēt vairāk »
Smadzeņu stumbrs
Cilvēka smadzeņu stumbrs (sarkanā krāsā) Smadzeņu stumbrs ir mugurkaulnieku galvas smadzeņu aizmugurējā daļa, centrālās nervu sistēmas daļa.
Jaunums!!: Muskuļi un Smadzeņu stumbrs · Redzēt vairāk »
Smadzenītes
Cilvēka smadzenes. Smadzenītes iekrāsotas violetā krāsā. Smadzenītes ir smadzeņu daļa.
Jaunums!!: Muskuļi un Smadzenītes · Redzēt vairāk »
Smadzenes
Cilvēka smadzenes Smadzenes ir centrālās nervu sistēmas kontroles centrs, kas ir atbildīgs par uzvedību.
Jaunums!!: Muskuļi un Smadzenes · Redzēt vairāk »
Spārneņi
Spārneņi (Pterygota) ir kukaiņu (Insecta) apakšklase, kurā apkopotas visas spārnaino kukaiņu sugas, ieskaitot arī tos kukaiņus, kuri evolūcijas gaitā lidošanas spēju ir zaudējuši (piemēram, blusas un utis).
Jaunums!!: Muskuļi un Spārneņi · Redzēt vairāk »
Spēka trīscīņa
Spēka trīscīņa jeb pauerliftings (no) ir spēka sporta veids, kurā ietilpst 3 disciplīnas — pietupieni (squat), guļus spiešana (bench press) un vilkme (deadlift).
Jaunums!!: Muskuļi un Spēka trīscīņa · Redzēt vairāk »
Spoguļneirons
Spoguļneironi ir smadzeņu šūnas, kuras kontrolē tādas cilvēkā augsti attīstītas īpašības kā spēju iejusties cita ādā, apgūt zināšanas un izmantot saziņai valodu.
Jaunums!!: Muskuļi un Spoguļneirons · Redzēt vairāk »
Strausi
Strausi (Struthio) ir lielu, nelidojošu putnu ģints, kas ir vienīgā ģints strausu dzimtā (Struthionidae).
Jaunums!!: Muskuļi un Strausi · Redzēt vairāk »
Strazdi
Strazdi (Sturnus) ir viena no strazdu dzimtas (Sturnidae) ģintīm, kas saskaņā ar jaunāko sistemātiku apvieno divas sugas.
Jaunums!!: Muskuļi un Strazdi · Redzēt vairāk »
Stress
van Goga glezna.) Stress ir cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, vai problēmsituāciju.
Jaunums!!: Muskuļi un Stress · Redzēt vairāk »
Sumatras kūdras purvu zivtiņa
Sumatras kūdras purvu zivtiņa (Paedocypris progenetica) ir kūdras purvu zivtiņu dzimtas (Paedocyprididae) vismazākā zivs pasaulē, kas ir arī viens no mazākajiem mugurkaulniekiem pasaulē.
Jaunums!!: Muskuļi un Sumatras kūdras purvu zivtiņa · Redzēt vairāk »
Suns
Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.
Jaunums!!: Muskuļi un Suns · Redzēt vairāk »
Svaru bumba (sports)
Vingrotājs izpilda vienas bumbas raušanu pārmaiņus ar vienu un otru roku Sportā svaru bumba ir svarcelšanas sporta rīks, kas domāts ķermeņa fiziskā spēka attīstīšanai.
Jaunums!!: Muskuļi un Svaru bumba (sports) · Redzēt vairāk »
Svaru stienis
Svaru stienis ir sporta rīks, kuru izmanto svarcelšanā, pauerliftingā, kā arī vienkārši spēka vingrinājumos, lai attīstītu muskuļu spēku vai apjomu.
Jaunums!!: Muskuļi un Svaru stienis · Redzēt vairāk »
Tergīts
Tūkstoškāja (''Coromus vittatus'') tergīti. Tergīts ir posmkāju ķermeņa segmenta gredzena sklerotizētā (hitīna) mugurpuses daļa.
Jaunums!!: Muskuļi un Tergīts · Redzēt vairāk »
Transs
Transs (no transir — 'sastingt') medicīniskā nozīmē ir īslaicīga funkcionāla apziņas aptumšošanās.
Jaunums!!: Muskuļi un Transs · Redzēt vairāk »
Trūce
Nabas trūce ar iekaisumu Trūce, arī bruka, ir iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos.
Jaunums!!: Muskuļi un Trūce · Redzēt vairāk »
Trenbolons
Trenbolons ir anaboliskais steroīds, ko izmanto veterinārijā nobarojamo lopu muskuļu masas pieauguma paātrināšanai un apetītes veicināšanai.
Jaunums!!: Muskuļi un Trenbolons · Redzēt vairāk »
Tropu drudzis
Tipiski tropu drudža izraisīti izsitumi uz muguras Tropu drudzis, zināms arī kā Denges drudzis, ir akūta tropu infekcijas slimība, kuru izraisa tropu drudža vīruss (dengue virus).
Jaunums!!: Muskuļi un Tropu drudzis · Redzēt vairāk »
Urīnorgānu sistēma
Urīnorgānu sistēma Urīnorgānu sistēma (Organa uropetica s. organa urinaria) ir orgānu sistēma, kas nodrošina urīna veidošanu, uzkrāšanos un izvadīšanu no organisma.
Jaunums!!: Muskuļi un Urīnorgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Vaļi
Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.
Jaunums!!: Muskuļi un Vaļi · Redzēt vairāk »
Vaigi
Meitene ar lieliem vaigiem Vaigi ir sejas daļa katrā pusē degunam līdz ausīm.
Jaunums!!: Muskuļi un Vaigi · Redzēt vairāk »
Vakuums
Sūknis vakuuma demonstrēšanai Liela vakuuma kamera Vakuums (no — 'tukšs') ir telpa, kurā gandrīz nav vielu.
Jaunums!!: Muskuļi un Vakuums · Redzēt vairāk »
Vēderdejas
Vēderdejotāja Vēderdejas ir Rietumu pasaulē izdomāts nosaukums individuālām, improvizētām dejām, kuras pamatojas uz ķermeņa artikulāciju.
Jaunums!!: Muskuļi un Vēderdejas · Redzēt vairāk »
Vēderskropstaiņi
Vēderskropstaiņi (Gastrotricha) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzskatīts par veltņtārpu tipa klasi.
Jaunums!!: Muskuļi un Vēderskropstaiņi · Redzēt vairāk »
Vēnas
Vēnas ir asinsvadi, pa kuriem asinis plūst uz sirdi.
Jaunums!!: Muskuļi un Vēnas · Redzēt vairāk »
Velsas braucamā tipa ponijs
Velsas braucamā tipa ponijs jeb Velsas ponijs (sekcija C) ir viena no četrām Velsas poniju šķirnes sekcijām.
Jaunums!!: Muskuļi un Velsas braucamā tipa ponijs · Redzēt vairāk »
Virpotāji
Virpotāji (Rotifera) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas senākās klasifikācijās tiek uzkatīts par veltņtārpu tipa klasi.
Jaunums!!: Muskuļi un Virpotāji · Redzēt vairāk »
Zarnelpotāji
Zarnelpotāji (Enteropneusta) ir sīku tārpveidīgu pushordaiņu tipa dzīvnieku klase, kurā ietilpst tikai viena kārta.
Jaunums!!: Muskuļi un Zarnelpotāji · Redzēt vairāk »
Zilais valis
Zilais valis (Balaenoptera musculus) ir joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) plātņvalis.
Jaunums!!: Muskuļi un Zilais valis · Redzēt vairāk »
Zilspāru dzimta
Zilspāru dzimta (Calopterygidae) ir spāru kārtas (Odonata) dzimta, kas pieder pie vienādspārnu spāru apakškārtas (Zygoptera).
Jaunums!!: Muskuļi un Zilspāru dzimta · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Muskuļi un Zivis · Redzēt vairāk »
Zods
Cilvēka zods Zods ir pati apakšējā sejas daļa, kas atrodas zem apakšlūpas.
Jaunums!!: Muskuļi un Zods · Redzēt vairāk »
Zosāda
Zosāda Zosāda ir ādas reakcija, kuras rezultātā veidojas sīki izciļņi ādas virsmā.
Jaunums!!: Muskuļi un Zosāda · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Muskulatūra, Muskulis, Muskuļaudi.
