Bauskas novads bija pašvaldība Zemgales centrālajā daļā; robežojās ar Iecavas novadu, Vecumnieku novadu, Rundāles novadu, Jelgavas novadu, Ozolnieku novadu un Lietuvas Republiku.

Jaunums!!: Mūsa un Bauskas novads (2009—2021) · Redzēt vairāk »

Bauskas pils

Bauskas pils ir vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16.

Jaunums!!: Mūsa un Bauskas pils · Redzēt vairāk »

Bauskas svītas atsegums Mūsas krastā pie Bauskas pils. Bauskas svīta (D3bs) jeb Stipinu svīta ir augšdevona Frānas stāva Stipinu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā), kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā.

Jaunums!!: Mūsa un Bauskas svīta · Redzēt vairāk »

Bauskas vēsture

Rātsnama un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem pirms 1706. gada. Bauskas pils un pilsētas plāns 1701. gadā. Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu.

Jaunums!!: Mūsa un Bauskas vēsture · Redzēt vairāk »

Bērzkalni

Bērzkalni (agrāk Jaunbauska) ir Bauskas pilsētas daļa (agrāk ciems).

Jaunums!!: Mūsa un Bērzkalni · Redzēt vairāk »

Bothriolepis maxima

Bothriolepis maxima ir devona bruņuzivju suga, kas dzīvoja galvenā devona lauka teritorijā frāna laikmetā, un kuru fosilijas atrastas ogres svītas nogulumos Imulas upes krastos pie Langsēdes, Kalnarājiem un Vītiņiem, kā arī Abavas krastos pie Velnalas, Mūsas krastos pie Ceraukstes, Daugavas krastos pie Lielvārdes, Liepnas krastos pie Katlešiem un Kupravas māla raktuvēs Latvijā, Lovates upes krastos Krievijā u.c. Sugu aprakstīja vācbaltiešu paleontologs Valters Gross 1933.

Jaunums!!: Mūsa un Bothriolepis maxima · Redzēt vairāk »

Brunavas pagasts

Brunavas pagasts ir viena no Bauskas novada administratīvajām teritotorijām, Mēmeles un Mūsas starpupē, Lietuvas pierobežā.

Jaunums!!: Mūsa un Brunavas pagasts · Redzēt vairāk »

Ceraukste (upe)

Ceraukste ir Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novadā Latvijā un Panevēžas apriņķī Lietuvā.

Jaunums!!: Mūsa un Ceraukste (upe) · Redzēt vairāk »

Ceraukstes pagasts

Ceraukstes pagasts ir viena no Bauskas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos, Mēmeles un Mūsas starpupē.

Jaunums!!: Mūsa un Ceraukstes pagasts · Redzēt vairāk »

Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)

Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji.

Jaunums!!: Mūsa un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Benninghofens

Frīdrihs Benninghofens (1925—2014) bija vācu vēsturnieks un arhivārs, kas pētījis Rīgas agrīno vēsturi un pamatojis hipotēzi par iespējamo Saules kaujas vietu Mūsas upes palienēs uz ziemeļiem no Šauļiem Lietuvā.

Jaunums!!: Mūsa un Frīdrihs Benninghofens · Redzēt vairāk »

Gailīšu pagasts

Gailīšu pagasts ir viena no Bauskas novada teritoriālajām vienībām tā dienvidu daļā Mūsas kreisajā krastā.

Jaunums!!: Mūsa un Gailīšu pagasts · Redzēt vairāk »

Kamardes pilskalns

Kamardes pilskalns jeb Kamārdes pilskalns atrodas Zemgalē, Bauskas novada Gailīšu pagasta dienvidaustrumos, Mūsas upes kreisajā krastā, netālu no robežas ar Lietuvu.

Jaunums!!: Mūsa un Kamardes pilskalns · Redzēt vairāk »

Katlešu svīta

Katlešu svītas stratotipiskais atsegums pie Lielvārdes pilsdrupām Katlešu svīta ir augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas izplatīta valsts dienvidu un austrumu daļā (izņemot dienvidaustrumus).

Jaunums!!: Mūsa un Katlešu svīta · Redzēt vairāk »

Kaucīte

Kaucīte, arī Kaucis ir Lielupes pirmā kreisā krasta pieteka 1,3 km lejpus Mūsas un Mēmeles satekas vietas.

Jaunums!!: Mūsa un Kaucīte · Redzēt vairāk »

Latava (upe)

Latava, agrāk arī Latuva vai Letova, ir Šventojas labā krasta pieteka Lietuvas ziemeļaustrumu daļā.

Jaunums!!: Mūsa un Latava (upe) · Redzēt vairāk »

Latvijas ģeoloģija

jura, Pg — paleogēns, N — neogēns. Latvijas ģeoloģija ir zinātne par Latvijas ģeoloģisko uzbūvi un tās attīstības vēsturi, un ir daļa no Ziemeļeiropas ģeoloģijas.

Jaunums!!: Mūsa un Latvijas ģeoloģija · Redzēt vairāk »

Latvijas kultūrvēsturiskie novadi

Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas 2021. gadā. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas līdz Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanai 2021. gadā. R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu valodas dialektu izplatība. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi jeb Latviešu vēsturiskās zemes ir Latvijas teritorijas vienības ar kopīgu kultūras un vēstures mantojumu, kas tos atšķir savā starpā.

Jaunums!!: Mūsa un Latvijas kultūrvēsturiskie novadi · Redzēt vairāk »

Latvijas upju uzskaitījums

Latvijas un Igaunijas hidrogrāfiskā karte ar upju vēsturiskajiem nosaukumiem vācu valodā (1852). Iezīmēti lielāko upju baseini. Latvijas upju uzskaitījums uzrāda visas Latvijas upes, kuru kopējais garums pārsniedz 100 kilometrus.

Jaunums!!: Mūsa un Latvijas upju uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Latvijas—Lietuvas robeža

Senais Latvijas valsts robežstabs pie Meitenes robežpunkta Latvijas—Lietuvas robeža ir Eiropas Savienības iekšējā robeža, kas atdala Latviju un Lietuvu.

Jaunums!!: Mūsa un Latvijas—Lietuvas robeža · Redzēt vairāk »

Lēvene (upe)

Lēvene, agrāk arī Lavena, ir upe, kas tek caur Lietuvas ziemeļaustrumu daļu.

Jaunums!!: Mūsa un Lēvene (upe) · Redzēt vairāk »

Lielupe

Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).

Jaunums!!: Mūsa un Lielupe · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Mūsa un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lietuvas ģeogrāfija

Lietuva ir lielākā un apdzīvotākā no Baltijas valstīm.

Jaunums!!: Mūsa un Lietuvas ģeogrāfija · Redzēt vairāk »

Lietuvas upju uzskaitījums

Šeit uzskaitītas visas Lietuvas upes ar garumu virs 100 km.

Jaunums!!: Mūsa un Lietuvas upju uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Mūsa (Ceraukstes pagasts)

Mūsa ir ciems Bauskas novada Ceraukstes pagastā, pagasta lielākā apdzīvotā vieta.

Jaunums!!: Mūsa un Mūsa (Ceraukstes pagasts) · Redzēt vairāk »

Mūsa (nozīmju atdalīšana)

Mūsa var būt.

Jaunums!!: Mūsa un Mūsa (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Mēmele

Mēmele, Lietuvas teritorijā saukta Nemunēle, ir upe Lietuvā un Latvijā.

Jaunums!!: Mūsa un Mēmele · Redzēt vairāk »

Medene

Medenes zemes variācijas mūsdienu Lietuvas teritorijā pēc dažādām vēstures kartēm 12.-13.gs. Medene bija sēļu zeme vai pilsnovads 13.

Jaunums!!: Mūsa un Medene · Redzēt vairāk »

Muša (nozīmju atdalīšana)

Muša var būt.

Jaunums!!: Mūsa un Muša (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »

Mucenieku dobumakmeņi

Mucenieku dobumakmeņi ir divi dobumakmeņi, kas mūsdienās saglabāšanas nolūkos atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagasta Vēju māju pagalmā Mūsas upes labajā krastā.

Jaunums!!: Mūsa un Mucenieku dobumakmeņi · Redzēt vairāk »

Musa

Musa var būt.

Jaunums!!: Mūsa un Musa · Redzēt vairāk »

Nalsene

Nalsenes zemes aptuvenā atrašanās vieta mūsdienu Aukštaitijas teritorijā uz robežas ar sēļu, letgaļu un Polockas zemēm (Gudavičius, 1989). Nalsene vai Nalšija bija sēļu un aukštaišu apdzīvota zeme vai vairāku zemju savienība, kas 13.

Jaunums!!: Mūsa un Nalsene · Redzēt vairāk »

Ogres svīta

Ogres svītas atsegums Ogres krastā pie Kalnrēžu mājām. Ogres svīta (D3og) ir augšdevona Frānas stāva Pamūša horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā), kā arī Vidzemē platā joslā virzienā no Lielvārdes līdz Liepnai (Latvijas sedlienes padziļinātajā daļā).

Jaunums!!: Mūsa un Ogres svīta · Redzēt vairāk »

Pīrāgi (ciems)

Pīrāgi ir ciems Bauskas novada Gailīšu pagastā uz ziemeļiem no Uzvaras, ar ko Pīrāgi faktiski saplūduši, pie autoceļa V1025 (Bauska—Gailīši—Lietuvas robeža), Mūsas upes kreisajā krastā, pretīm Ceraukstes ietekai Mūsā.

Jaunums!!: Mūsa un Pīrāgi (ciems) · Redzēt vairāk »

Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi

Jēkaba Kazaka glezna "Bēgļi" Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi radās, simtiem tūkstošiem Kurzemes guberņas iedzīvotāju bēgot no Vācijas impērijas karaspēka iebrukuma Kurzemes ofensīvas laikā.

Jaunums!!: Mūsa un Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi · Redzēt vairāk »

Saules kauja

Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.

Jaunums!!: Mūsa un Saules kauja · Redzēt vairāk »

Saules kaujas memoriāls

Saules kaujas memoriāla būvdarbi Jauņūnos (2011). Vikinta piemiņas vainaga stāv memoriāla izveides iniciatori. No kreisās: Lūcija Bertuliene, Kultūras fonda vadītājs Huberts Smiļģis un Romas Batūra. Saules kaujas memoriāls ir nepabeigta monumentāla būve Saules kaujas iespējamajā vietā pie Mūsas upes Jauņūnu ciema apkārtnē netālu no Eiropas autoceļa E77 posma Jonišķi - Šauļi.

Jaunums!!: Mūsa un Saules kaujas memoriāls · Redzēt vairāk »

Sēļi

Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).

Jaunums!!: Mūsa un Sēļi · Redzēt vairāk »

Sēlija (zeme)

Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13.gs.) R. Vitrams, 1939, 1954). a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlija jeb Selonija, vēsturiski arī Sēlene bija sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība.

Jaunums!!: Mūsa un Sēlija (zeme) · Redzēt vairāk »

Sēlijas dalīšanas līgums

Sēlijas dalīšanas līguma fragments ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Sēlijas dalīšanas līgums bija daļa no 1256.

Jaunums!!: Mūsa un Sēlijas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »

Stabulīte

Stabulīte, arī Stabules grāvis ir Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā.

Jaunums!!: Mūsa un Stabulīte · Redzēt vairāk »

Upmales dalīšanas līgums

Upmales dalīšanas līguma teksts ietverts Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Upmales dalīšanas līgums ir 1254.

Jaunums!!: Mūsa un Upmales dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »

Uzvara (Gailīšu pagasts)

Uzvara (agrāk arī Dvari, Kamarde) ir ciems Bauskas novada Gailīšu pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Mūsa un Uzvara (Gailīšu pagasts) · Redzēt vairāk »

Zemgaļi

Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: Mūsa un Zemgaļi · Redzēt vairāk »

Zemgale (valsts)

Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.

Jaunums!!: Mūsa un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »

Zemgales līdzenums

Zemgales līdzenuma ainava pie Teteles Lielupes krastā Zemgales līdzenums atrodas Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā.

Jaunums!!: Mūsa un Zemgales līdzenums · Redzēt vairāk »

Zluktenes muiža

Zluktenes muiža ir apdzīvota vieta Bauskas novada Brunavas pagastā.

Jaunums!!: Mūsa un Zluktenes muiža · Redzēt vairāk »

1625. gads Latvijā

Rīgas panorāma 1625. gadā (no H. Samsona sprediķu grāmatas titullapas). Šajā lapā ir apkopoti 1625.

Jaunums!!: Mūsa un 1625. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

2012. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2012.

Jaunums!!: Mūsa un 2012. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

2014. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā rakstā ir apkopoti 2014.

Jaunums!!: Mūsa un 2014. gada laikapstākļi Latvijā · Redzēt vairāk »

319-F. latviešu policijas bataljons

319-F. latviešu policijas bataljons bija militāra latviešu vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā.

Jaunums!!: Mūsa un 319-F. latviešu policijas bataljons · Redzēt vairāk »

322-F. latviešu policijas bataljons

322-F. latviešu policijas bataljons bija militāra latviešu brīvprātīgo vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā.

Jaunums!!: Mūsa un 322-F. latviešu policijas bataljons · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Mūsas upe, Mūša.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

Mūsa

Novirza šeit:

Valodas