Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija

Indekss Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija

Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, NSDAP jeb nacistu partija, bija 1919.

197 attiecības: Ado Krēmers, Alans Džons Persivals Teilors, Alberts Špērs, Alberts Leo Šlageters, Alberts Ponzolds, Aldis Daugavvanags, Aleksandrs Djukovs, Alfrēds Flatovs, Alfrēds Rozenbergs, Alus pučs, Andrē Derēns, Anna Sakse, Antons Drekslers, Anvars Sādāts, Apvienotā Latvijas nacionālsociālistiskā partija, Arno Šikedancs, Atlantropa, Augusts Vinnigs, Ādolfs Eihmanis, Ādolfs Hitlers, Baireitas festivāls, Barbarosa (plāns), Berlīnes Komiskā opera, Brīvā Francija, Bruno Štrekenbahs, Dītrihs Ekarts, Džordžs Patons, Dienvidslāvija, Diseldorfa, Dzīvnieku labturība, Dzelzs Gvarde, Eduards Erdmanis, Edvards Hīts, Elzasa, Emīls Dīmers, Emīls Nolde, Emmija Nētere, Ernsta Kirhvēgera nams, Ernsts Rēms, Ernsts Tēlmanis, Ernsts Udets, Fašisms, Fīrers, Fēlikss Šteiners, Filips Lenards, Folksšturms, Franks Tīss, Frīdrihs Jekelns, Frīdrihs Vilhelms Boks, Frics Tots, ..., Garo nažu nakts, Gauleiters, Gerhards Rosbahs, Gregors Štrasers, Gribas triumfs, Gustavs Hercs, Gustavs Zorge, Hanna Ārente, Hanss Dītrihs Genšers, Hanss Franks, Hanss Kelzens, Hanss Knapertsbušs, Harijs Marnics, Heincs Josts, Heinrihs Himlers, Heinrihs Millers, Herberts Cukurs, Hermanis Ērharts, Hermanis Gērings, Hinrihs Loze, Hitlerjūgends, Hjalmars Šahts, Hjells Askillsens, Horst-Wessel-Lied, Horsts Vesels, Indiana Džonss un Likteņa rats, Irānas britu-padomju okupācija, Ivars Lisners, Jaša Heifecs, Jad Vašem, Jānis Štelmahers, Jefims Bogoļubovs, Joahims fon Ribentrops, Jozefs Gebelss, Jozefs Mengele, Katoļticība Baltkrievijā, Kārlis Šmits (jurists), Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss, Kārlis Karstenss, Kārlis Levits, Kārlis Pfefers-Vildenbruhs, Klauss Barbjē, Klauss fon Štaufenbergs, Klauss Junge, Klauss Manns, Konrāds Lorencs, Konstantīns fon Neirats, Korenzālisa, Kurts Štegmanis fon Pricvalds, Kurts Georgs Kīzingers, Kurts Meiers, Landsbergas cietums, Latvijas ebreji, Lenija Rīfenštāle, Leo Blehs, Livonia, Lubaņa, Makss Borns, Makss fon Šeibners-Rihters, Marsieši (zinātnieku grupa), Martīns Heidegers, Martins Bormanis, Maskavas metropolitēns, Māte Marija, Minhene, Nacionālsociālisms, Nirnberga, Nomierināšanas politika, Operācija "Papīra Saspraude", Oskars Šindlers, Oskars Dirlevangers, Oto Štrasers, Oto fon Kurzells, Oto Ginše, Oto Junge, Oto-Heinrihs Drehslers, Otrais pasaules karš, Pauls Šulce-Naumburgs, Pauls Johansens, Pauls Lists, Pērkonkrusts, Peters Hanzens, Prezidentālie kabineti, Rūdolfs Daslers, Rūdolfs Hess, Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants), Rīgas pašvaldības vadītāju uzskaitījums, Rīgas Tehniskā universitāte, Rēms, Reiha tautas apgaismības un propagandas ministrija, Reihsprezidents, Reinhards Heidrihs, Reinhards Vitrams, Renegāts, Roberts Lejs, Roberts Mulka, Rotenburga pie Tauberes, Rubonia, Schutzstaffel, Sicherheitsdienst, Smēķēšanas ierobežojumi nacistiskajā Vācijā, Sturmabteilung, Svastika, Tatjana, Taurgovs, Tīrgartena (parks), The Boys from Brazil, Tomass Manns, Trešais reihs, Trešā reiha karogs (1935—1945), UFA, Ugunskrusts (zīme), Valters Šēls, Valters Štālekers, Valters fon Mēdems, Valters fon Reihenavs, Valters Funks, Valters Ulbrihts, Vācija, Vācijas ķeizars, Vācijas Impērija, Vācijas kancleru uzskaitījums, Vācijas Tēvzemes partija, Vācijas vēsture, Vācu valoda, Völkischer Beobachter, Veimāras Republika, Verners fon Brauns, Vilhelms Friks, Vilhelms Grēners, Vilhelms Gustlofs, Vilhelms Kanariss, Zigmunds Freids, Zloceņeca, 16. oktobris, 17. jūlijs, 1920. gads, 1921. gads, 1932. gads, 1933. gads, 1934. gads, 21. jūnijs, 24. februāris, 29. jūlijs, 30. jūnijs, 31. jūlijs, 5. marts. Izvērst indekss (147 vairāk) »

Ado Krēmers

Ādolfs Hermanis Rūdolfs Ferdinands Krēmers (dzimis, miris), pazīstams arī kā Ado Krēmers (Ado Kraemer), bija vācu šaha problēmists un vīna lietpratējs.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Ado Krēmers · Redzēt vairāk »

Alans Džons Persivals Teilors

Alans Džons Persivals Teilors (miris) ir 20. gadsimta angļu vēsturnieks, kurš kļuva populārs ar piedalīšanos televīzijas pārraidēs.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Alans Džons Persivals Teilors · Redzēt vairāk »

Alberts Špērs

Bertolds Konrāds Hermanis Alberts Špērs (dzimis, miris) bija vācu arhitekts, kurš Otrā pasaules kara laikā bija Trešā reiha apbruņojuma un kara rūpniecības ministrs (1942—1945).

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Alberts Špērs · Redzēt vairāk »

Alberts Leo Šlageters

Alberts Leo Šlageters 1918. gadā. Alberts Leo Šlageters (1894—1923) bija vācu virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Alberts Leo Šlageters · Redzēt vairāk »

Alberts Ponzolds

Alberts Ponzolds (dzimis, miris) bija Liepājā dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu tiesu medicīnas ārsts un augstskolas pasniedzējs.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Alberts Ponzolds · Redzēt vairāk »

Aldis Daugavvanags

Aldis Daugavvanags (dzimis Jersikā) ir latviešu psihologs, pētnieks, jurists, valsts un sabiedriskais darbinieks, nodarbojies arī ar fotomākslu.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Aldis Daugavvanags · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Djukovs

Aleksandrs Djukovs (dzimis 1978. gada 17. oktobrī Maskavā) ir Krievijas vēsturnieks un publicists, fonda "Vēstures atmiņa" direktors.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Aleksandrs Djukovs · Redzēt vairāk »

Alfrēds Flatovs

Alfrēds Flatovs (dzimis, miris) bija vācu sporta vingrotājs.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Alfrēds Flatovs · Redzēt vairāk »

Alfrēds Rozenbergs

Alfrēds Rozenbergs (—) bija viens no Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas galvenajiem ideologiem, partijas ārlietu daļas vadītājs (1933), vēlāk Vācijas Okupēto Austrumu apgabalu ministrs (1941—1945).

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Alfrēds Rozenbergs · Redzēt vairāk »

Alus pučs

Pučam veltīta pastmarka (1935) Alus pučs, arī Hitlera pučs vai Hitlera-Lūdendorfa pučs bija Bavārijas labējo spēku neveiksmīgs mēģinājums sagrābt varu Minhenē, kas norisinājās 1923.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Alus pučs · Redzēt vairāk »

Andrē Derēns

Andrē Derēns (dzimis 1880. gada 10. jūnijā, miris 1954. gada 8. septembrī) bija viens no fovisma dibinātājiem.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Andrē Derēns · Redzēt vairāk »

Anna Sakse

Anna Sakse (precējusies Abzalone; dzimusi, mirusi Rīgā, apbedīta Meža kapos) bija latviešu rakstniece un PSRS Augstākās Padomes deputāte.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Anna Sakse · Redzēt vairāk »

Antons Drekslers

Antons Drekslers (—) Vācu strādnieku partijas (vēlākā NSDAP) dibinātājs.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Antons Drekslers · Redzēt vairāk »

Anvars Sādāts

Muhameds Anvars as Sādāts (Muhammed Anwar as Sādāt; dzimis, miris) bija ēgiptiešu militārais un politiskais darbinieks, Ēģiptes trešais prezidents no 1970.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Anvars Sādāts · Redzēt vairāk »

Apvienotā Latvijas nacionālsociālistiskā partija

Apvienotā Latvijas nacionālsociālistiskā partija bija galēji labēja, nacionālsociālistiskas ievirzes politiska partija, kas tiecās atdarināt Ādolfa Hitlera vadīto NSDAP.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Apvienotā Latvijas nacionālsociālistiskā partija · Redzēt vairāk »

Arno Šikedancs

Arno Šikedancs (dzimis;, miris) bija Rīgā dzimis un uzaudzis vācbaltiešu izcelsmes agrīns NSDAP biedrs, žurnālists un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Arno Šikedancs · Redzēt vairāk »

Atlantropa

Atlantropas projekts. Atlantropa ir futūristisks inženiertehnisks vācu arhitekta Hermana Zergela 1920.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Atlantropa · Redzēt vairāk »

Augusts Vinnigs

Augusts Vinnigs (dzimis, miris) bija vācu politiķis un arodbiedrību darbinieks.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Augusts Vinnigs · Redzēt vairāk »

Ādolfs Eihmanis

Oto Ādolfs Eihmanis (dzimis, miris) bija SS oberšturmbanfīrers, viens no galvenajiem holokausta organizatoriem.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Ādolfs Eihmanis · Redzēt vairāk »

Ādolfs Hitlers

Ādolfs Hitlers (dzimis, miris) bija NSDAP līderis, no 1933.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Ādolfs Hitlers · Redzēt vairāk »

Baireitas festivāls

Baireitas festivāls ir mūzikas festivāls, kas katru gadu norisinās Vācijas pilsētā Baireitā.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Baireitas festivāls · Redzēt vairāk »

Barbarosa (plāns)

"Barbarosa" plāns (vācu: Fall Barbarossa) jeb operācija "Barbarosa" bija nacistiskās Vācijas stratēģiskais uzbrukuma plāns Padomju Savienībai Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Barbarosa (plāns) · Redzēt vairāk »

Berlīnes Komiskā opera

Berlīnes Komiskā opera ir muzikālais teātris Berlīnē, Vācijā.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Berlīnes Komiskā opera · Redzēt vairāk »

Brīvā Francija

Brīvā Francija, (franču: France Libre) kopš 1942.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Brīvā Francija · Redzēt vairāk »

Bruno Štrekenbahs

Bruno Heinrihs Štrekenbahs (dzimis, miris) bija augsta ranga militārpersona nacistiskajā Vācijā.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Bruno Štrekenbahs · Redzēt vairāk »

Dītrihs Ekarts

Dītrihs Ekarts (—) bija vācu žurnālists un dzejnieks.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Dītrihs Ekarts · Redzēt vairāk »

Džordžs Patons

Džordžs Smits Patons (dzimis, miris) bija ASV Armijas ģenerālis, vislabāk pazīstams kā ASV Septītās armijas (vēlāk ASV Trešās armijas) komandieris Otrajā pasaules karā Eiropā.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Džordžs Patons · Redzēt vairāk »

Dienvidslāvija

Dienvidslāvija (Jugoslavija, Југославија) ir apzīmējums dienvidu slāvu apvienotajai valstij, kas pastāvēja no 1929.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Dienvidslāvija · Redzēt vairāk »

Diseldorfa

Diseldorfa ir pilsēta Vācijas rietumos pie Reinas.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Diseldorfa · Redzēt vairāk »

Dzīvnieku labturība

Dzīvnieku labturība ir pieeja dzīvnieku aizstāvības ētikā.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Dzīvnieku labturība · Redzēt vairāk »

Dzelzs Gvarde

Dzelzs Gvarde, arī Erceņģeļa Mihaila Leģions un Leģions, bija galēji labēja, ultranacionālistiska, antikomunistiska un antisemītiska politiskā kustība un partija Rumānijas Karalistē no 1927.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Dzelzs Gvarde · Redzēt vairāk »

Eduards Erdmanis

Eduards Erdmanis (dzimis, miris) bija Cēsīs dzimis baltvācu pianists un komponists.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Eduards Erdmanis · Redzēt vairāk »

Edvards Hīts

Sers Edvards Ričards Džordžs Hīts (dzimis, miris) bija britu politiķis no Konservatīvās partijas no 1970.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Edvards Hīts · Redzēt vairāk »

Elzasa

Elzasa (līdz 1996. gadam vāciski: Elsaß) ir vēsturiska zeme Francijā pie robežas ar Vāciju un Šveici.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Elzasa · Redzēt vairāk »

Emīls Dīmers

Emīls Dīmers (Rādolfcelle pie Bodenzē —, Gengenbaha) bija Vācijas šahists.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Emīls Dīmers · Redzēt vairāk »

Emīls Nolde

Emīls Nolde (īstajā vārdā Emīls Hansens (Emil Hansen); dzimis, miris) bija Dānijā dzimis vācu/dāņu ekspresionisma gleznotājs un grafiķis.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Emīls Nolde · Redzēt vairāk »

Emmija Nētere

Amālija Emmija Nētere Amālija Emmija Nētere (Amalie Emmy Noether (vācu izruna), dzimusi, mirusi) bija vācu matemātiķe, kura ir kļuvusi ievērojama ar savu ieguldījumu abstraktās algebras un teorētiskās fizikas attīstībā.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Emmija Nētere · Redzēt vairāk »

Ernsta Kirhvēgera nams

Nams 2020. gadā Nams 2010. gadā Ernsta Kirhvēgera nams (EKH) ir pašpārvaldīts sociālais centrs Austrijā, Vīnes 10.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Ernsta Kirhvēgera nams · Redzēt vairāk »

Ernsts Rēms

Ernsts Jūlius Ginters Rēms (—) bija Vācijas impērijas armijas virsnieks un vēlāk viens no NSDAP līderiem.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Ernsts Rēms · Redzēt vairāk »

Ernsts Tēlmanis

Ernsts Tēlmanis (—) bija Vācijas Komunistiskās partijas līderis Veimāras Republikā.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Ernsts Tēlmanis · Redzēt vairāk »

Ernsts Udets

Ernsts Udets (dzimis, miris) bija vācu lidotājs Pirmā pasaules kara laikā un viens no Luftwaffe izveidotājiem.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Ernsts Udets · Redzēt vairāk »

Fašisms

Musolīni laika karogs ar saišķa (''fascio'') attēlu Fašisms bija autoritāra politiskā kustība, kas no 1922.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Fašisms · Redzēt vairāk »

Fīrers

Trešā reiha fīrers Ādolfs Hitlers Fīrers (— 'vadonis') bija oficiāls valsts vadītāja tituls Trešajā reihā.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Fīrers · Redzēt vairāk »

Fēlikss Šteiners

Fēlikss Martīns Jūliuss Šteiners (dzimis, miris) bija vācu virsnieks reihsvēra un Ieroču SS sastāvā.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Fēlikss Šteiners · Redzēt vairāk »

Filips Lenards

Filips Lenards (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Filips Lenards · Redzēt vairāk »

Folksšturms

granātmetēju ("tanku dūri"). 1945. gada februāris/marts. Folksšturms bija militarizētas vāciešu vienības, kuras Otrā pasaules kara pēdējos mēnešos (1944. gada oktobris — 1945. gada aprīlis) Trešais reihs saformēja no iepriekš nemobilizētiem vīriešiem vecumā no 16 līdz 60 gadiem.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Folksšturms · Redzēt vairāk »

Franks Tīss

Franks Teodors Tīss (1890—1977) bija Vidzemes guberņā dzimis vācbaltiešu cilmes rakstnieks, kas nacionālsociālistiskās Vācijas laikā bija spiests dzīvot iekšējā emigrācijā.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Franks Tīss · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Jekelns

Frīdrihs Augusts Jekelns (dzimis, miris) bija SS obergrupenfīrers un SS un policijas vadītājs (SS- und Polizeiführer).

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Frīdrihs Jekelns · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Vilhelms Boks

Frīdrihs Vilhelms Boks (—) bija vācu virsnieks, SS oberfīrers, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta ar Ozollapām kavalieris.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Frīdrihs Vilhelms Boks · Redzēt vairāk »

Frics Tots

Frics Tots (—) bija vācu inženieris un valstsvīrs.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Frics Tots · Redzēt vairāk »

Garo nažu nakts

Garo nažu nakts, arī Operācija Kolibri (Unternehmen Kolibri), bija Vācijas nacistisko varas iestāžu režīma ārpustiesas slepkavību sērija, kas notika no līdz 2. jūlijam.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Garo nažu nakts · Redzēt vairāk »

Gauleiters

Austrumprūsijas gauleiters no 1928. līdz 1945. gadam) Gauleiters (no) bija augsta ranga Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas amats, reģionālās organizācijas vadītājs.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Gauleiters · Redzēt vairāk »

Gerhards Rosbahs

Torņakalna 1919. gada 11. novembrī Gerhards Rosbahs (1893—1967) bija vācu virsnieks, kas Latvijas brīvības cīņu laikā karoja pret Latvijas armiju.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Gerhards Rosbahs · Redzēt vairāk »

Gregors Štrasers

Gregors Štrasers (—) bija viens no vadošajiem NSDAP biedriem Veimāras Republikas laikā.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Gregors Štrasers · Redzēt vairāk »

Gribas triumfs

Filmposter. "Gribas triumfs" ir propagandiska dokumentālā filma par Vācijas atgriešanos lielvalsts statusā.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Gribas triumfs · Redzēt vairāk »

Gustavs Hercs

Gustavs Ludvigs Hercs (dzimis, miris.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Gustavs Hercs · Redzēt vairāk »

Gustavs Zorge

Gustavs Hermanis Zorge (dzimis, miris 1978. gadā) bija SS hauptšarfīrers un vairāku koncentrācijas nometņu uzraugs nacistu valdīšanas laikā.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Gustavs Zorge · Redzēt vairāk »

Hanna Ārente

Hanna Ārente (dzimusi, mirusi) bija ebreju izcelsmes vācu publiciste un politikas teorētiķe.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Hanna Ārente · Redzēt vairāk »

Hanss Dītrihs Genšers

Hanss Dītrihs Genšers (dzimis Reideburgā, miris) bija vācu politiķis un valsts darbinieks, ilggadīgs VFR ārlietu ministrs (1974—1992).

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Hanss Dītrihs Genšers · Redzēt vairāk »

Hanss Franks

Hanss Mihaels Franks (Hans Michael Frank, —) bija vācu jurists, nacistiskās Vācijas augsta amatpersona.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Hanss Franks · Redzēt vairāk »

Hanss Kelzens

Hanss Kelzens (dzimis, miris) bija austriešu/ASV jurists un tiesību filozofs.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Hanss Kelzens · Redzēt vairāk »

Hanss Knapertsbušs

Hanss Knapertsbušs (Hans Knappertsbusch, dzimis 1888. gada 12. martā Elberfeldē, tagad Vupertāle, miris 1965. gada 25. oktobrī Minhenē) - vācu diriģents.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Hanss Knapertsbušs · Redzēt vairāk »

Harijs Marnics

Harijs Ksavers Marnics (dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts, fizioterapeits, publicists un memuāru autors.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Harijs Marnics · Redzēt vairāk »

Heincs Josts

Heincs Josts (dzimis, miris) bija SS brigādenfīrers un policijas ģenerālmajors.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Heincs Josts · Redzēt vairāk »

Heinrihs Himlers

Heinrihs Luitpolds Himlers (dzimis Minhenē, miris Lineburgā) bija Trešā reiha reihsfīrers, SS struktūru vadītājs.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Heinrihs Himlers · Redzēt vairāk »

Heinrihs Millers

Heinrihs Millers (dzimis, miris, visticamāk, 1945. gada maijā) bija Trešā reiha laika slepenpolicijas — gestapo priekšnieks no 1939.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Heinrihs Millers · Redzēt vairāk »

Herberts Cukurs

Herberts Cukurs (dzimis, miris) bija latviešu aviators un Latvijas armijas kapteinis, arī žurnālists.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Herberts Cukurs · Redzēt vairāk »

Hermanis Ērharts

Kapa puča laikā 1920. gada martā. Hermanis Ērharts (—) bija vācu virsnieks un nacionālists, brīvkorpusa Marinebrigade Ehrhardt komandieris no 1918.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Hermanis Ērharts · Redzēt vairāk »

Hermanis Gērings

Hermanis Vilhelms Gērings (dzimis, miris) bija Vācijas lidotājs, vēlāk politiķis, viens no NSDAP līderiem ("otrais cilvēks partijā").

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Hermanis Gērings · Redzēt vairāk »

Hinrihs Loze

Hinrihs Loze (dzimis, miris) bija nacistiskās Vācijas valsts darbinieks.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Hinrihs Loze · Redzēt vairāk »

Hitlerjūgends

''Hitlerjugend'' biedri Hitlerjūgends (latviski — 'Hitlera jaunatne', saīsināti HJ) bija paramilitāra NSDAP jaunatnes organizācija zēniem vecumā no 14 līdz 18 gadiem.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Hitlerjūgends · Redzēt vairāk »

Hjalmars Šahts

Horass Grīlijs Hjalmars Šahts (dzimis, miris) bija vācu ekonomists, baņķieris un politiķis.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Hjalmars Šahts · Redzēt vairāk »

Hjells Askillsens

Hjells Askillsens (norvēģu: Kjell Askildsen, dzimis 1929. gada 29. septembrī Mandalā, Norvēģijā, miris 2021. gada 23. septembrī) bija norvēģu rakstnieks, daudzu literatūras prēmiju laureāts.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Hjells Askillsens · Redzēt vairāk »

Horst-Wessel-Lied

Horsts Vesels Horst-Wessel-Lied, zināma arī kā Die Fahne hoch, ir 1929.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Horst-Wessel-Lied · Redzēt vairāk »

Horsts Vesels

150px Horsts Vesels (—) bija NSDAP aktīvists, SA šturmfīrers.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Horsts Vesels · Redzēt vairāk »

Indiana Džonss un Likteņa rats

"Indiana Džonss un Likteņa rats" ir 2023.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Indiana Džonss un Likteņa rats · Redzēt vairāk »

Irānas britu-padomju okupācija

Padomju un britu kareivji Irānā, 1941 TASS paziņojums par karaspēka kustību Irānā Irānas britu-padomju okupācija, Lielbritānijas un PSRS īstenota militāra operācija 1941.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Irānas britu-padomju okupācija · Redzēt vairāk »

Ivars Lisners

Ivars Artūrs Nikolajs Lisners (1909-1967) bija Līvānos dzimis vācu žurnālists un rakstnieks.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Ivars Lisners · Redzēt vairāk »

Jaša Heifecs

Jaša Heifecs (Jascha Heifetz; dzimis, miris) bija Lietuvā dzimis ebreju izcelsmes vijolnieks.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Jaša Heifecs · Redzēt vairāk »

Jad Vašem

Jad Vašem Jad Vašem ir Izraēlas oficiālais memoriāls, kas atrodas Jeruzalemē un veltīts holokausta upuru piemiņai.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Jad Vašem · Redzēt vairāk »

Jānis Štelmahers

Jānis Štelmahers (1893 — 1941) bija latviešu jurists un radikāli labējais politiķis, Apvienotās Latvijas nacionālsociālistiskās partijas dibinātājs.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Jānis Štelmahers · Redzēt vairāk »

Jefims Bogoļubovs

Jefims Bogoļubovs (dzimis Stanislavčikas ciemā, Vinnicas apgabalā, Krievijas impērijā, tagad Ukraina, miris Tribergā, Vācijā) bija Krievijas un Vācijas starptautiskais lielmeistars šahā (1951), kurš ir divas reizes spēlējis ar Aleksandru Aļehinu mačos par pasaules šaha čempiona nosaukumu.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Jefims Bogoļubovs · Redzēt vairāk »

Joahims fon Ribentrops

Ulrihs Frīdrihs Vilhelms Joahims fon Ribentrops (dzimis, miris) bija Nacionālsociālistiskās Vācu Strādnieku Partijas pilnvarotais ārpolitikas jautājumos, vēlāk Vācijas vēstnieks Lielbritānijā un Vācijas ārlietu ministrs no 1938.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Joahims fon Ribentrops · Redzēt vairāk »

Jozefs Gebelss

Pauls Jozefs Gebelss (dzimis, miris) bija vācu politiķis un valstsvīrs.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Jozefs Gebelss · Redzēt vairāk »

Jozefs Mengele

Jozefs Mengele (dzimis, miris) bija vācu ārsts.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Jozefs Mengele · Redzēt vairāk »

Katoļticība Baltkrievijā

Minskā Katoļticība Baltkrievijā (baltkrievu: Каталіцтва ў Беларусі) ir otra lielākā reliģiskā konfesija Baltkrievijā.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Katoļticība Baltkrievijā · Redzēt vairāk »

Kārlis Šmits (jurists)

Kārlis Šmits (dzimis, miris) bija konservatīvs vācu jurists un politikas filozofs.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Kārlis Šmits (jurists) · Redzēt vairāk »

Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss

Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss Ieroču SS uniformā. Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss (1886—1945) bija vācu politiķis un Ieroču SS ģenerālleitnants.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss · Redzēt vairāk »

Kārlis Karstenss

Kārlis Karstens (dzimis, miris) bija Vācijas jurists un Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības politiķis.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Kārlis Karstenss · Redzēt vairāk »

Kārlis Levits

Kārlis Levits (dzimis, miris) bija vācu filozofs, vēstures filozofs, reliģiozi noskaņots kreisais ideālists.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Kārlis Levits · Redzēt vairāk »

Kārlis Pfefers-Vildenbruhs

Kārlis Pfefers-Vildenbruhs Ieroču SS uniformā. Kārlis Pfefers-Vildenbruhs (1888—1971) bija vācu policijas virsnieks un Ieroču SS ģenerālis.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Kārlis Pfefers-Vildenbruhs · Redzēt vairāk »

Klauss Barbjē

Klauss Barbjē (dzimis  Bonnā, Vācijā, miris ieslodzījumā Lionā, Francijā) bija vācu virsnieks Otrā pasaules kara laikā, Gestapo un SS struktūru dalībnieks.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Klauss Barbjē · Redzēt vairāk »

Klauss fon Štaufenbergs

Klauss Filips Marija Šenks grāfs fon Štaufenbergs (dzimis, miris) bija vācu aristokrāts un vērmahta virsnieks, kurš bija neveiksmīgās 20. jūlija sazvērestības pret Ādolfu Hitleru viens no līderiem un atentāta tiešais izpildītājs.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Klauss fon Štaufenbergs · Redzēt vairāk »

Klauss Junge

Klauss Junge (Konsepsjona — Velle) bija Vācijas šahists.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Klauss Junge · Redzēt vairāk »

Klauss Manns

Klauss Heinrihs Tomass Manns (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks, Tomasa Manna vecākais dēls.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Klauss Manns · Redzēt vairāk »

Konrāds Lorencs

Konrāds Cahariass Lorencs (dzimis, miris) bija austriešu zoologs.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Konrāds Lorencs · Redzēt vairāk »

Konstantīns fon Neirats

Konstantīns brīvkungs fon Neirats (dzimis, miris) bija Vācijas ārlietu ministrs no 1932.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Konstantīns fon Neirats · Redzēt vairāk »

Korenzālisa

Korenzālisa ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Leipcigas apriņķī.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Korenzālisa · Redzēt vairāk »

Kurts Štegmanis fon Pricvalds

Kurts Frīdrihs Voldemārs Štegmanis fon Pricvalds (dzimis, miris) bija Cēsīs dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu lingvists, indoģermānists un augstskolas pasniedzējs.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Kurts Štegmanis fon Pricvalds · Redzēt vairāk »

Kurts Georgs Kīzingers

Kurts Georgs Kīzingers (dzimis, miris) bija Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības politiķis un jurists, Vācijas kanclers no 1966.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Kurts Georgs Kīzingers · Redzēt vairāk »

Kurts Meiers

Kurts Meiers (dzimis, miris) bija vācu virsnieks, SS brigadenfīrers.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Kurts Meiers · Redzēt vairāk »

Landsbergas cietums

Landsbergas cietums ir labošanas iestāde Landsbergā pie Lehas, Bavārijā.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Landsbergas cietums · Redzēt vairāk »

Latvijas ebreji

jidiša valodas izplatības robeža. Latvijas ebreji, līdz Otrajam pasaules karam līdztekus lietoja arī vārdu žīdi, vēsturnieka Iļjas Ļenska argumenti diskusijā žurnālā "Satori" 21.07.2020 ir viena no Latvijas mazākumtautībām.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Latvijas ebreji · Redzēt vairāk »

Lenija Rīfenštāle

Lenija Rīfenštāle, pilnā vārdā Helēna Berta Amālija Rīfenštāle (Leni Riefenstahl, Helene Bertha Amalie Riefenstahl, dzimusi, mirusi), bija vācu balerīna, aktrise, kinorežisore, fotogrāfe, populārākā propagandas filmu kinorežisore Trešajā reihā, apgrozījusies augstākajās valsts elites aprindās.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Lenija Rīfenštāle · Redzēt vairāk »

Leo Blehs

Leo Blehs (Leo Blech, 1871—1958) bija ebreju cilmes vācu diriģents un komponists.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Leo Blehs · Redzēt vairāk »

Livonia

Studentu korporācijas ''Livonia'' ģerbonis. Livonia bija Tērbatas Universitātes vācbaltiešu studentu korporācija, kas dibināta 1822.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Livonia · Redzēt vairāk »

Lubaņa

Lubaņa (vēsturiski arī Laubana) ir pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē uz austrumiem no Zgoželecas.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Lubaņa · Redzēt vairāk »

Makss Borns

Makss Borns (dzimis, miris) bija vācu fiziķis un matemātiķis, viens no kvantu mehānikas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Makss Borns · Redzēt vairāk »

Makss fon Šeibners-Rihters

Ludvigs Maksimiliāns (Makss) Ervins fon Šeibners-Rihters (dzimis, miris) bija vācbaltu diplomāts un viens no vadošajiem nacistu partijas biedriem tās pirmsākumos.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Makss fon Šeibners-Rihters · Redzēt vairāk »

Marsieši (zinātnieku grupa)

Marsieši bija humoristisks nosaukums ebreju izcelsmes Ungārijas zinātniekiem, pārsvarā fiziķiem un matemātiķiem, kas 20.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Marsieši (zinātnieku grupa) · Redzēt vairāk »

Martīns Heidegers

Martins Heidegers (dzimis, miris) bija vācu filozofs, viens no vācu eksistenciālisma pamatlicējiem.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Martīns Heidegers · Redzēt vairāk »

Martins Bormanis

Martins Ludvigs Bormanis (dzimis Vēgelēbenē (Wegeleben), mūsdienās Saksijā-Anhaltē, miris, visticamāk, Berlīnē) bija NSDAP partijas kancelejas (Parteikanzlei) vadītājs un Hitlera privātsekretārs.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Martins Bormanis · Redzēt vairāk »

Maskavas metropolitēns

235x235px Ļeņina ordenis, ko saņēma cilvēki, kas cēla Maskavas metropolitēnu. Stacijas "Salarjevo" atklāšana 2016. gada februārī, kas kļuva par 200. staciju Maksavas metro. Maskavas metropolitēns ir metro sistēma, kas apkalpo Krievijas galvaspilsētu Maskavu.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Maskavas metropolitēns · Redzēt vairāk »

Māte Marija

Māte Marija (dzimusi Jeļizaveta Piļenko, vīra uzvārdā Kuzmina-Karavajeva (Кузьмина́-Карава́ева), vēlāk Skobcova (Скобцова), mirusi) bija Rīgā dzimusi krievu/franču dzejniece, publiciste, mūķene, Pretošanās kustības dalībniece un svētā.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Māte Marija · Redzēt vairāk »

Minhene

Minhene ir pilsēta Vācijas dienvidos, pie Izāras upes.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Minhene · Redzēt vairāk »

Nacionālsociālisms

Nacionālsociālistiskās Vācijas (1933-1945) karogs Nacionālsociālisms, bieži saīsināts līdz nacisms, ir politiska kustība, kas radās 1919.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Nacionālsociālisms · Redzēt vairāk »

Nirnberga

Nirnberga ir pilsēta Vācijas dienvidaustrumos, Bavārijā, pie Pegnicas upes.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Nirnberga · Redzēt vairāk »

Nomierināšanas politika

Ādolfu Hitleru, 1938.9.24. Nomierināšanas politika ir politikas stils, kas vērsts uz politisku vai materiālu piekāpšanos agresīvai varai, lai izvairītos no konfliktiem.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Nomierināšanas politika · Redzēt vairāk »

Operācija "Papīra Saspraude"

Kurts H. Debuss, bijušais V-2 raķešu zinātnieks, kurš kļuva par NASA direktoru, sēž starp ASV prezidentu Džonu F. Kenediju un ASV viceprezidentu Lindonu B. Džonsonu instruktāžas laikā Blockhouse 34, Keipkanaveralas raķešu izmēģinājumu piebūvē. Operācija "Papīra saspraude" bija ASV Kopīgās izlūkošanas mērķu aģentūras (JIOA) slepenā programma, ko lielākoties veica armijas pretizlūkošanas (CIC) speciālie aģenti.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Operācija "Papīra Saspraude" · Redzēt vairāk »

Oskars Šindlers

Oskars Šindlers (dzimis, miris) bija Morāvijā dzimis vācu uzņēmējs, kurš holokausta laikā izglāba no nāves vairāk nekā 1100 ebrejus, nodarbinādams tos savās rūpnīcās Krakovā un Brnenecā Morāvijā.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Oskars Šindlers · Redzēt vairāk »

Oskars Dirlevangers

Oskars Pauls Dirlevangers (—) bija vācu virsnieks, NSDAP un SS biedrs, valsts zinātnes doktors.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Oskars Dirlevangers · Redzēt vairāk »

Oto Štrasers

Oto Štrasers (—) bija vācu politiķis, kas NSDAP pārstāvēja kreiso spārnu.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Oto Štrasers · Redzēt vairāk »

Oto fon Kurzells

Oto Konstantīns Gotlībs fon Kurzells (dzimis, miris) bija Sanktpēterburgā dzimis vācbaltiešu izcelsmes vācu mākslinieks, agrīns NSDAP biedrs un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Oto fon Kurzells · Redzēt vairāk »

Oto Ginše

Oto Ginše (dzimis, miris) bija SS virsnieks, šturmbanfīrers.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Oto Ginše · Redzēt vairāk »

Oto Junge

Karloss Oto Junge (1887. gads Konsepsjona — 1978. gads Vācija) bija Čīles un Vācijas šahists.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Oto Junge · Redzēt vairāk »

Oto-Heinrihs Drehslers

Oto-Heinrihs Drehslers ( —) bija vācu virsnieks, vēlāk nacistu partijas darbinieks.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Oto-Heinrihs Drehslers · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pauls Šulce-Naumburgs

Pauls Šulce-Naumburgs (dzimis, miris) bija vācu arhitekts, gleznotājs, publicists un politiķis.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Pauls Šulce-Naumburgs · Redzēt vairāk »

Pauls Johansens

Pauls Johansens (ap 1930). Pauls Johansens (1901–1965) bija vācbaltiešu vēsturnieks un arhivārs.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Pauls Johansens · Redzēt vairāk »

Pauls Lists

Pauls Lists (Odesa — 1954. gads) bija ebreju izcelsmes šahists, kas ir pārstāvējis Krieviju, Vāciju, Lietuvu un Lielbritāniju.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Pauls Lists · Redzēt vairāk »

Pērkonkrusts

Latviešu tautas apvienība "Pērkonkrusts" bija latviešu nacionālistiska, antisemītiska un šovinistiska organizācija un politiska partija, kas darbojās no 1933.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Pērkonkrusts · Redzēt vairāk »

Peters Hanzens

Peters Ādolfs Cēzars Hanzens (—) bija vācu militārpersona, Otrajā pasaules karā SS brigādefīrers un ieroču SS ģenerālmajors.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Peters Hanzens · Redzēt vairāk »

Prezidentālie kabineti

Prezidentālie kabineti - politiskās pārvaldes forma Veimāras Republikā Vācijā laika posmā no 1930.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Prezidentālie kabineti · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Daslers

Rūdolfs Daslers (dzimis, miris) bija Vācijas uzņēmējs, sporta apģērbu uzņēmuma ''Puma'' dibinātājs.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Rūdolfs Daslers · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Hess

Rūdolfs Valters Rihards Hess (dzimis, miris) bija prominents Trešā reiha politiķis, kurš darbojās kā Ādolfa Hitlera vietnieks NSDAP.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Rūdolfs Hess · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)

Rūdolfs Francs Ferdinands Hess (dzimis, miris) bija vācu nacists, SS oberšturmbanfīrers un no 1940.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants) · Redzēt vairāk »

Rīgas pašvaldības vadītāju uzskaitījums

Rīgas domes priekšsēdētāja standarts Šajā uzskaitījumā apkopoti Rīgas pašvaldības vadītāji jeb Rīgas domes vadītāji vai Rīgas mēri no 1890.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Rīgas pašvaldības vadītāju uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Rīgas Tehniskā universitāte

Raiņa Bulvārī 19, ap 1890. gadu. Mūsdienās tā ir galvenā Latvijas Universitātes ēka language.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Rīgas Tehniskā universitāte · Redzēt vairāk »

Rēms

Rēms var būt.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Rēms · Redzēt vairāk »

Reiha tautas apgaismības un propagandas ministrija

Reiha tautas apgaismības un propagandas ministrijas ēka 1936. gadā Reiha tautas apgaismības un propagandas ministrija bija ministrija, kura Trešajā reihā nodarbojās ar nacionālsociālistiskas ideoloģijas propagandēšanu un reizē atbildēja par kultūru, mākslu.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Reiha tautas apgaismības un propagandas ministrija · Redzēt vairāk »

Reihsprezidents

Reihsprezidents (vācu: Reichspräsident) bija valsts vadītājs Veimāras Republikā un Trešajā reihā no 1919.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Reihsprezidents · Redzēt vairāk »

Reinhards Heidrihs

Reinhards Tristans Eižens Heidrihs (dzimis, miris) bija Trešā reiha augsta amatpersona un viens no holokausta "arhitektiem".

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Reinhards Heidrihs · Redzēt vairāk »

Reinhards Vitrams

Reinhards Vitrams (1902—1973) bija vācbaltiešu vēsturnieks.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Reinhards Vitrams · Redzēt vairāk »

Renegāts

Renegāts (noliegt) ir savas agrākās ticības vai politiskās pārliecības noliedzējs, atkritējs, pārbēdzējs.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Renegāts · Redzēt vairāk »

Roberts Lejs

Roberts Lejs (dzimis, miris) bija viens no ietekmīgākajiem Trešā reiha politiķiem, kurš strādāja par Vācu darbaspēka frontes fīreru.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Roberts Lejs · Redzēt vairāk »

Roberts Mulka

Roberts Karls Ludvigs Mulka (dzimis, miris) bija vācu nacists, SS loceklis un armijas virsnieks, kurš SS rindās bija sasniedzis rangu Hauptsturmführer.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Roberts Mulka · Redzēt vairāk »

Rotenburga pie Tauberes

Rotenburga pie Tauberes ir pilsēta Vācijā, atrodas Frankonijā, Bavārijas ziemeļos, upes Tauberes krastos.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Rotenburga pie Tauberes · Redzēt vairāk »

Rubonia

Rubonia bija Rīgā dibināta vācbaltiešu studentu korporācija.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Rubonia · Redzēt vairāk »

Schutzstaffel

Schutzstaffel (SS; no vācu valodas — 'aizsardzības vienība') bija elitāra NSDAP iekšēja paramilitāra struktūra — sākotnēji izveidota kā apsardzes dienests, pēc tam daļēji pārņēmusi likumizpildes funkcijas, pēc tam pārveidojās par autonomu, sarežģīti strukturizētu nacistu organizāciju, "valsti valstī", pakļautu tikai fīreram — t.s. "melnais ordenis".

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Schutzstaffel · Redzēt vairāk »

Sicherheitsdienst

SD virsnieka uniformas uzšuve Sicherheitsdienst (SD) bija SS iekšējās drošības un izlūkošanas dienests, kura uzdevums bija "atklāt nacionālsociālistiskās idejas ienaidniekus".

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Sicherheitsdienst · Redzēt vairāk »

Smēķēšanas ierobežojumi nacistiskajā Vācijā

Nacistu propagandas plakāts Smēķēšanas ierobežojumi nacistiskajā Vācijā — jaunākajos laikos pirmā smēķēšanas ierobežošanas valsts politika, kas tika īstenota Trešajā reihā līdz 1945.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Smēķēšanas ierobežojumi nacistiskajā Vācijā · Redzēt vairāk »

Sturmabteilung

SA emblēma Sturmabteilung (saīsinājums SA, no ‘triecienvienība’) bija Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas paramilitāra organizācija, kas pastāvēja 20.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Sturmabteilung · Redzēt vairāk »

Svastika

Hinduisma dekoratīvā svastika Svastika, (arī ugunskrusts jeb kāšu krusts), (sanskr.स्वस्तिक no sanskr. स्वस्ति, svasti, apsveikums, veiksmes novēlējums) — krusts ar aizlocītajām beigām («griezošais»), kas ir pagriezts pa vai pret pulksteņrādītaja virzienam.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Svastika · Redzēt vairāk »

Tatjana

Tatjana var būt.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Tatjana · Redzēt vairāk »

Taurgovs

Taurgovs jeb Heka taurs, Heka liellops (Bos primigenius taurus) ir selekcijas ceļā iegūta liellopu šķirne, kas selekcionēta ar mērķi, dabā atgriezt izmirušos taurus (Bos primigenius).

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Taurgovs · Redzēt vairāk »

Tīrgartena (parks)

Tīrgartena (oficiālais vācu nosaukums: Großer Tiergarten (Lielais zvēru dārzs)) ir Berlīnes populārākais iekšpilsētas parks, kas pilnībā atrodas tāda paša nosaukuma rajonā.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Tīrgartena (parks) · Redzēt vairāk »

The Boys from Brazil

The Boys from Brazil ir 1978.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un The Boys from Brazil · Redzēt vairāk »

Tomass Manns

Tomass Manns (Thomas Mann; dzimis, miris) bija vācu rakstnieks — prozaiķis, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs (1929).

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Tomass Manns · Redzēt vairāk »

Trešais reihs

Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Trešais reihs · Redzēt vairāk »

Trešā reiha karogs (1935—1945)

Trešā reiha karogs (vācu: die Hakenkreuzflagge) bija Trešā reiha valsts simbols.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Trešā reiha karogs (1935—1945) · Redzēt vairāk »

UFA

Ādolfs Hitlers un Jozefs Gebelss, apmeklējot UFA filmēšanas laukumu UFA, jeb UFA Film & TV Produktion GmbH, agrāk Universum Film AG, ir viena no senākajām Vācijas kinokompānijām.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un UFA · Redzēt vairāk »

Ugunskrusts (zīme)

Baltijas arheoloģiskajā materiālā fiksētie daži ugunskrustu pamatvarianti Lielvārdes jostā Ugunskrusts ir sens simbols, kas vairākām tautām vēsturiski apzīmē sauli, gaismu, saules ceļu, aizsardzību.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Ugunskrusts (zīme) · Redzēt vairāk »

Valters Šēls

Valters Šēls (dzimis, miris) bija liberāls Vācijas politiķis.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Valters Šēls · Redzēt vairāk »

Valters Štālekers

Francis Valters Štālekers (dzimis, miris) bija Ostlandes Sicherheitspolizei (SiPo) un Sicherheitsdienst (SD) vadītājs 1941.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Valters Štālekers · Redzēt vairāk »

Valters fon Mēdems

Valters Eberhards Aleksandrs brīvkungs fon Mēdems (1887-1945) bija vācu virsnieks, žurnālists un rakstnieks.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Valters fon Mēdems · Redzēt vairāk »

Valters fon Reihenavs

Valters fon Reihenavs (dzimis, miris) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Valters fon Reihenavs · Redzēt vairāk »

Valters Funks

Valters Funks (dzimis, miris) bija vācu žurnālists un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Valters Funks · Redzēt vairāk »

Valters Ulbrihts

Valters Ernsts Pauls Ulbrihts (dzimis, miris) bija vācu komunists, viens no VDR vadītājiem, VDR valdošās Vācijas Sociālistiskās Vienības partijas pirmais sekretārs no 1946.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Valters Ulbrihts · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas ķeizars

Vācijas Impērijas lielais ģerbonis. Vācu ķeizars jeb Vācijas imperators bija Vācijas Impērijas valdnieku tituls no Vācijas Impērijas nodibināšanas 1871.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Vācijas ķeizars · Redzēt vairāk »

Vācijas Impērija

Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »

Vācijas kancleru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Vācijas kancleri, kopš 1867.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Vācijas kancleru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Vācijas Tēvzemes partija

Vācijas Tēvzemes partija bija labējā spārna partija Vācijas Impērijā, kas pastāvēja no 1917.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Vācijas Tēvzemes partija · Redzēt vairāk »

Vācijas vēsture

Vācijas vēsture ir Centrāleiropas valsts Vācijas sabiedrības pagātne, kurā ir norisinājušies dažādi ar šo valsti saistīti notikumi.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Vācijas vēsture · Redzēt vairāk »

Vācu valoda

Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Vācu valoda · Redzēt vairāk »

Völkischer Beobachter

Völkischer Beobachter bija Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas oficiālais laikraksts no 1920.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Völkischer Beobachter · Redzēt vairāk »

Veimāras Republika

Veimāras Republika (oficiāli valsti turpināja dēvēt par Deutsches Reich jeb "Vācijas Impēriju") bija periods Vācijas vēsturē no 1919.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Veimāras Republika · Redzēt vairāk »

Verners fon Brauns

Dr.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Verners fon Brauns · Redzēt vairāk »

Vilhelms Friks

Vilhelms Friks (dzimis, miris) bija vācu jurists, policists un valsts darbinieks.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Vilhelms Friks · Redzēt vairāk »

Vilhelms Grēners

Kārlis Eduards Vilhelms Grēners (dzimis, miris) bija vācu ģenerālleitnants un politiķis.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Vilhelms Grēners · Redzēt vairāk »

Vilhelms Gustlofs

Vilhelms Gustlofs (dzimis, miris) bija Vācijā dzimis šveiciešu nacists.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Vilhelms Gustlofs · Redzēt vairāk »

Vilhelms Kanariss

Vilhelms Francis Kanariss (dzimis, miris) bija Vācijas virsnieks, admirālis, Abvēra (Vācijas militārās izlūkošanas dienesta) vadītājs no 1935.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Vilhelms Kanariss · Redzēt vairāk »

Zigmunds Freids

Zigmunds Freids (dzimis, miris), pilnajā vārdā Zigismunds Šlomo Freids (Sigismund Schlomo Freud), bija ebreju izcelsmes austriešu neirologs un psihiatrs, psihoanalīzes pamatlicējs.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Zigmunds Freids · Redzēt vairāk »

Zloceņeca

Zloceņeca ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos, Rietumpomožes vojevodistē uz austrumiem no Dravsko Pomorskes.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un Zloceņeca · Redzēt vairāk »

16. oktobris

16.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un 16. oktobris · Redzēt vairāk »

17. jūlijs

17.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un 17. jūlijs · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un 1920. gads · Redzēt vairāk »

1921. gads

1921.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un 1921. gads · Redzēt vairāk »

1932. gads

1932.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un 1932. gads · Redzēt vairāk »

1933. gads

1933.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un 1933. gads · Redzēt vairāk »

1934. gads

1934.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un 1934. gads · Redzēt vairāk »

21. jūnijs

21.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un 21. jūnijs · Redzēt vairāk »

24. februāris

24.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un 24. februāris · Redzēt vairāk »

29. jūlijs

29.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un 29. jūlijs · Redzēt vairāk »

30. jūnijs

30.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un 30. jūnijs · Redzēt vairāk »

31. jūlijs

31.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un 31. jūlijs · Redzēt vairāk »

5. marts

5.

Jaunums!!: Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija un 5. marts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

NSDAP, NSVSP, Nacionālsociālistiskā Vācu Strādnieku Partija, Nacionālsociālistiskā Vācu Strādnieku partija, Nacionālsociālistiskā vācu darba partija, Nacisti, Nacistu partija, Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei, Vācu strādnieku partija.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »