Satura rādītājs
64 attiecības: Aizkraukles komtureja, Aukštaitija, Šabis, Ģiņģeiķis, Žemaitijas fogteja, Balti, Cēsu kauja, Cēsu kauja (1245), Cēsu komturi un fogti, Dainava (zeme), Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271), Daujots, Daumants, Deltuva (zeme), Eduards Volters, Gaižuva, Gerdenis, Kalves zeme, Karagājiens uz Nalseni, Karagājiens uz Nalseni (1235), Karagājiens uz Nalseni (1245), Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250), Kauja pie Dubnas (ap 1273), Kauja pie Turaidas (1298), Knituva, Konstantīns Bezrocis, Latgaļi, Latgales vēsture, Latvijas vēstures hronoloģija, Lengvīns, Lietava (zeme), Lietuva, Lietuvas krusta kari, Lietuvas vēsture, Lotigolas un Zemgales pakļaušana, Maleisine, Medenike (zeme), Miļģerīns, Mindauga dzimta, Mindaugs, Nere (zeme), Polockas kņazi, Rakveres kauja, Rutēnijas bīskapija, Sēļi, Sēlija (zeme), Sēlijas vēsture, Sudava (zeme), Sukse, Tūšis, ... Izvērst indekss (14 vairāk) »
Aizkraukles komtureja
Aizkraukles kumtura pils drupas (2000). Aizkraukles komturejas karogs 1431.gadā Aizkraukles komtureja vai komturija (vācu:Kommende Ascheraden vai Komturei Ascheraden) bija no 1252.
Skatīt Nalsene un Aizkraukles komtureja
Aukštaitija
Aukštaitija ir lielākais no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, ko viduslaikos apdzīvojuši ne tikai aukstaiši, bet arī sēļi un zemgaļi.
Skatīt Nalsene un Aukštaitija
Šabis
Šabis jeb Šābis (rakstos: Schabe, Schabbe) bija 1259.
Skatīt Nalsene un Šabis
Ģiņģeiķis
Ģiņģeiķis bija sēļu vai aukštaišu kunigaitis no apmēram 1240.
Skatīt Nalsene un Ģiņģeiķis
Žemaitijas fogteja
Žemaitijas fogteja bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.
Skatīt Nalsene un Žemaitijas fogteja
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Skatīt Nalsene un Balti
Cēsu kauja
Cēsu kauja var būt.
Skatīt Nalsene un Cēsu kauja
Cēsu kauja (1245)
1245.
Skatīt Nalsene un Cēsu kauja (1245)
Cēsu komturi un fogti
Cēsu ordeņa pils mūsdienās. Livonijas ordeņa mestru, Cēsu komturu un fogtu rezidence 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Cēsu komturi un Cēsu fogti bija ordeņa Cēsu pils un tai pakļauto teritoriju pārvaldnieki un karavadoņi (komturs - "komandieris") no 1207.
Skatīt Nalsene un Cēsu komturi un fogti
Dainava (zeme)
Alseni) ap 1260. gadu. Dainavas zeme atrodama Mindaugam pakļautās teritorijas dienvidrietumos Nemunas labajā krastā. Dainava bija viens no jātvingu apdzīvotās zemes nosaukumiem tagadējās Lietuvas (Dzūkijas rietumdaļas) un Baltkrievijas (Grodņas apgabala ziemeļdaļas) teritorijā.
Skatīt Nalsene un Dainava (zeme)
Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)
Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji.
Skatīt Nalsene un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)
Daujots
Daujots (senkrievu: Давъѧтъ) bija viens no pieciem augstākajiem Lietuvas kunigaišiem (senkrievu tekstā: кнѧзи Литовьскии), kas 1219.
Skatīt Nalsene un Daujots
Daumants
Daumants bija Nalsenes kunigaitis, kas piedalījās sazvērestībā pret Lietuvas karali Mindaugu.
Skatīt Nalsene un Daumants
Deltuva (zeme)
Lietavas zemes ķēniņa Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm (Deltuvu, Nalseni un Alseni) ap 1260.gadu. Deltuvas zeme pletās uz rietumiem no tagadējās Ukmerģes. Deltuva, hronikās — Deviltava (senkrievu: Дѧвол̑тва) bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 13.
Skatīt Nalsene un Deltuva (zeme)
Eduards Volters
Eduards Volters (1856. — 1941.) bija baltu tautu etnogrāfs, seno rakstu bibliogrāfs, arheologs.
Skatīt Nalsene un Eduards Volters
Gaižuva
Alseni) ap 1260. gadu. Gaižuvas zeme pletās uz rietumiem no Deltuvas. Gaižuva (vai terra Gesow) bija žemaišu apdzīvota zeme Nevēžas un Dubīsas upju lejtecē, kas pieminēta 13.
Skatīt Nalsene un Gaižuva
Gerdenis
Gerdenis (vai Girdenis) bija Polockas kņazs Lietuvas dižkunigaitijas pilsoņu karu laikā no 1263.
Skatīt Nalsene un Gerdenis
Kalves zeme
Aptuvenā 13. gadsimta Sēlijas teritorija Daugavas kreisajā krastā. Kalves zeme, vai Kalvene (rakstos: Calve, Calre vai Calven) bija sēļu zeme līdz 13.
Skatīt Nalsene un Kalves zeme
Karagājiens uz Nalseni
Karagājiens uz Nalseni var būt.
Skatīt Nalsene un Karagājiens uz Nalseni
Karagājiens uz Nalseni (1235)
Karagājiens uz Nalseni notika 1235.
Skatīt Nalsene un Karagājiens uz Nalseni (1235)
Karagājiens uz Nalseni (1245)
1245.
Skatīt Nalsene un Karagājiens uz Nalseni (1245)
Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)
1250.
Skatīt Nalsene un Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)
Kauja pie Dubnas (ap 1273)
Latgali. 1273.
Skatīt Nalsene un Kauja pie Dubnas (ap 1273)
Kauja pie Turaidas (1298)
1298.
Skatīt Nalsene un Kauja pie Turaidas (1298)
Knituva
Alseni) ap 1260. gadu. Knituvas zeme pletās tālu uz ziemeļrietumiem no Mindauga valsts. Knituva jeb Knētuva (žemaišu: Knėtova) bija kuršu un žemaišu apdzīvota zeme uz robežas ar zemgaļu Dobenes zemi Ventas upes augštecē.
Skatīt Nalsene un Knituva
Konstantīns Bezrocis
Polockas kņaziste un citas Senās Krievzemes kņazistes neilgi pirms Zelta ordas uzbrukuma Konstantīns Bezrocis (miris pēc 1292. gada) bija Polockas kņazs ar pārtraukumiem no 1263.
Skatīt Nalsene un Konstantīns Bezrocis
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Skatīt Nalsene un Latgaļi
Latgales vēsture
guaša glezna „Latgale senatnē” Latgales vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Latgales teritorijā.
Skatīt Nalsene un Latgales vēsture
Latvijas vēstures hronoloģija
Latvijas vēstures hronoloģija aptver laika posmu kopš senākajām rakstiskajām atsaucēm uz notikumiem Latvijas teritorijā līdz mūsdienām.
Skatīt Nalsene un Latvijas vēstures hronoloģija
Lengvīns
Lengvīns (senkrievu: Лонъкогвенъ) bija Nalsenes kunigaitis no aptuveni 1242.
Skatīt Nalsene un Lengvīns
Lietava (zeme)
Anīkšču pilsētas. Lietava vai Leitava, hronikās - Letovija (senkrievu: Литъва) bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 11.-13.
Skatīt Nalsene un Lietava (zeme)
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Nalsene un Lietuva
Lietuvas krusta kari
Lietuvas krusta kari bija daļa no Ziemeļu krusta kariem un ir kā kopējs apzīmējums krustnešu mēģinājumiem iekarot un kristīt Lietuvas dižkunigaitiju 13. un 14. gadsimtā.
Skatīt Nalsene un Lietuvas krusta kari
Lietuvas vēsture
Vēsturiskais Lietuvas ģerbonis Lietuvas nosaukums Kvedlinburgas annālēs, 1009. gads Lietuvas vēstures pirmsākumi meklējami ap 10.
Skatīt Nalsene un Lietuvas vēsture
Lotigolas un Zemgales pakļaušana
Lotigolas un Zemgales pakļaušana bija Livonijas krusta karu posms, kas sākās pēc Lietuvas karaļa Mindauga atteikšanās no savienības ar Livonijas ordeni.
Skatīt Nalsene un Lotigolas un Zemgales pakļaušana
Maleisine
Maleisine, Maleisina, Meleisine bija sēļu pilsnovads līdz 13.
Skatīt Nalsene un Maleisine
Medenike (zeme)
Alseni) ap 1260. gadu. Medenikes zeme pletās uz rietumiem no Mindauga valsts. Medenikes zeme jeb Medininka (žemaišu: Medėninku žemė) bija žemaišu apdzīvota zeme Žemaitijas augstienē, kas daudz pieminēta 14.
Skatīt Nalsene un Medenike (zeme)
Miļģerīns
Miļģerīns bija sēļu vai aukštaišu kunigaitis no apmēram 1240.
Skatīt Nalsene un Miļģerīns
Mindauga dzimta
Mindauga dzimta bija pirmā zināmā Lietuvas valdnieku dzimta, kuras piederīgie valdīja Lietuvas zemēs 13.
Skatīt Nalsene un Mindauga dzimta
Mindaugs
Mindaugs, agrākajos tekstos Mintauts (senkrievu: Мидогъ,; dzimis ap 1200. gadu, nogalināts 1263. gada 12. septembrī) bija agrīnās Lietuvas valdnieks gan kā dižkunigaitis no 1236.
Skatīt Nalsene un Mindaugs
Nere (zeme)
Lietavas zemes ķēniņa Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm (Deltuvu, Nalseni un Alseni) ap 1260. gadu. Neres zeme pletās uz dienvidrietumiem no tagadējās Ukmerģes. Nere jeb Nēre bija aukštaišu apdzīvota zeme, kas 13.
Skatīt Nalsene un Nere (zeme)
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Skatīt Nalsene un Polockas kņazi
Rakveres kauja
Rakveres kauja jeb Maholmas kauja notika 1268.
Skatīt Nalsene un Rakveres kauja
Rutēnijas bīskapija
Rutēnijas bīskapija jeb Krievzemes bīskapija bija viena no īslaicīgi pastāvošām (1253—1307) Romas katoļu baznīcas bīskapijām Rīgas arhibīskapu pakļautībā.
Skatīt Nalsene un Rutēnijas bīskapija
Sēļi
Aptuvenā sēļu apdzīvotā teritorija Daugavas kreisajā krastā 12. gadsimtā. Sēļi (no — 'augšējie ') bija baltu tauta, kas apdzīvoja Daugavas un Lielupes baseinus uz austrumiem no Daugavas līviem un Upmales (zemgaļiem).
Skatīt Nalsene un Sēļi
Sēlija (zeme)
Sēlijas teritorija pēc dažādām vēstures kartēm. (12.-13.gs.) R. Vitrams, 1939, 1954). a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlija jeb Selonija, vēsturiski arī Sēlene bija sēļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība.
Skatīt Nalsene un Sēlija (zeme)
Sēlijas vēsture
Sēlijas teritorija pēc pakļaušanas Livonijas ordenim. Karte satur informāciju par ordeņa iekarojumiem senajās kuršu, zemgaļu un sēļu zemēs 14. gadsimtā līdz pat Varņiem, Pasvalei, Panevēžai un Ramigalai mūsdienu Lietuvas teritorijā (Joann Portantius, 1573). Sēlijas vēsture ir Latvijas vēstures daļa, kas vēstī par vēsturiskajiem notikumiem Sēlijas teritorijā.
Skatīt Nalsene un Sēlijas vēsture
Sudava (zeme)
Sudavas zeme kā prūšu cilšu kaimiņzeme 13. gadsimtā. Alseni) ap 1260. gadu. Sudavas zeme atrodama uz dienvidrietumiem no Mindaugam pakļautajām zemēm Nemunas kreisajā krastā. Sudava (senprūšu: Sudawa) bija viens no jātvingu apdzīvotās zemes nosaukumiem tagadējās Lietuvas (Suvalkijas un Dzūkijas rietumdaļas), Polijas (Podlases vojevodistes daļas) un Baltkrievijas (Grodņas apgabala rietumdaļas) teritorijā.
Skatīt Nalsene un Sudava (zeme)
Sukse
Sukse bija Nalsenes kunigaitis (ap 1267—1273).
Skatīt Nalsene un Sukse
Tūšis
Tūšis bija sēļu vai aukštaišu kunigaitis no apmēram 1240.
Skatīt Nalsene un Tūšis
Tovrakste
Tovrakstes zemes variācijas pēc vēstures kartēm 12.—13.gs. Tovrakste, citos avotos Tauragnes (Thowraggen) pilsnovads, bija sēļu zeme vai valstisks veidojums līdz 13.
Skatīt Nalsene un Tovrakste
Traķu kunigaitija
Ķēstuta zīmogs (KYNSTVTTE DVX DE TRACKEN, 1379) Mūsdienu Traķu rajona ģerbonis. Traķu kunigaitija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa ar centru Traķos, kas bija pakļauta dižkunigaiša Ģedimina dēlam Ķēstutim un viņa pēcnācējiem.
Skatīt Nalsene un Traķu kunigaitija
Traidens
Traidens jeb Traidenis bija ķēniņš un Lietuvas valdnieks (vācu: kunic Thoreiden, der hêrre in Lettowen) no 1270.
Skatīt Nalsene un Traidens
Tranaitis
Tranaitis (žemaišu: Triniuots,,,,, dzimis ap 1210. gadu, nogalināts 1264. gadā) bija Žemaitijas kunigaitis, kura vadībā žemaiši un sabiedrotie kurši 1260.
Skatīt Nalsene un Tranaitis
Vaišvilks
Vaišvilka (mūka Lauriša) dibinātais klosteris (Napoleona Ordas zīmējums, 19. gadsimts) Marijas Debessbraukšanas katedrāle Volodimira, pie kuras esot apglabāts Vaišvilks Vaišvilks vai Vaišelga (baznīcslāvu: Вышелег,,,; ap 1223—1267) bija Mindauga dēls, Novogrudokas kņazs (1254, 1258-1264), starplaikā mūks Laurišs (Лаўрыш).
Skatīt Nalsene un Vaišvilks
Viļņas kunigaitija
Ģedimina dzimtas ģerbonis. Viļņas kunigaitija jeb Lietuvas kunigaitija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas dižkunigaiša Ģedimina valdīšanas laikā (1316-1341) bija tieši pakļauta Lietuvas (Viļņas) dižkunigaitim.
Skatīt Nalsene un Viļņas kunigaitija
Vikints
Vikints (žemaišu: Vīkints, lietuviešu: Vykintas, senkrievu: Въıкъıнтъ, miris ap 1253) bija Žemaitijas kunigaitis un Saules kaujas varonis.
Skatīt Nalsene un Vikints
Viligailis
Viligailis (senkrievu: Виликаилъ) bija viens no pieciem Lietuvas kunigaišiem (senkrievu tekstā: кнѧзи Литовьскии), kas 1219.
Skatīt Nalsene un Viligailis
Voruta
Mindauga piemineklis Šeiminiškēļu pilskalnā. Voruta vai Varuta bija Lietuvas dižkunigaiša Mindauga rezidence.
Skatīt Nalsene un Voruta
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Skatīt Nalsene un Zemgale (valsts)
1240. gads
1240.
Skatīt Nalsene un 1240. gads
1258. gads
1258.
Skatīt Nalsene un 1258. gads
1274. gads
1274.
Skatīt Nalsene un 1274. gads
13. gadsimts
13.
Skatīt Nalsene un 13. gadsimts