Satura rādītājs
40 attiecības: Aiste Diržūte, Aizkraukles kauja (1279), Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms, Šabis, Ģedimins, Babotes pilskalns, Balti, Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271), Dzežgoņa, Edvīns Endre, Francisks no Moliano, Jātvingi, Johans I fon Lūne, Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils, Konrāds fon Feihtvangens, Latvijas karogs, Latvijas kultūrvēsturiskie novadi, Lietuvas lielkņaziste, Livonijas krusta kari, Livonijas ordenis, Livonijas pilsoņu karš, Lotigolas un Zemgales pakļaušana, Nameiša karagājiens uz Rīgu (1280), Nameja gredzens (filma), Nameja gredzens (rotaslieta), Nameja krastmala, Raņķa dambis, Rakte, Rīgas vēstures hronoloģija, Tērvete (zeme), Tērvetes aplenkums (1281), Tērvetes novads, Tērvetes pils atbrīvošana (1279), Tērvetes pilskalns, Traidens, Uzbrukumi Dobelei (1280), Zemgaļi, Zemgale (valsts), Zemgales valdnieku uzskaitījums, 1272. gads.
Aiste Diržūte
Aiste Diržūte (dzimusi 1991. gada 18. oktobrī Vilkavišķos, Lietuvā) ir lietuviešu aktrise.
Skatīt Nameisis un Aiste Diržūte
Aizkraukles kauja (1279)
Livonijas Konfederācijas karte XIII. gs. Kauja notika uz dienvidiem no Aizkraukles (kartē: ''Ascheraden''). 1279.
Skatīt Nameisis un Aizkraukles kauja (1279)
Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms
Kārlis Ulmanis Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms (arī Ulmaņa diktatūra, Ulmaņa laiki) bija autoritārs režīms, kas izveidojās pēc Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa 1934.
Skatīt Nameisis un Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms
Šabis
Šabis jeb Šābis (rakstos: Schabe, Schabbe) bija 1259.
Skatīt Nameisis un Šabis
Ģedimins
Ģedimins (dzimis ap 1275. gadu, miris 1341. gada beigās) bija Lietuvas dižkunigaitis (1316—1341), Ģedimina dinastijas (vēlākās Jagellonu dinastijas) aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē.
Skatīt Nameisis un Ģedimins
Babotes pilskalns
Kartavu pilskalna uzmērojums (Brastiņš, 1923). Babotes pilskalns ir Atskaņu hronikas vēstījumā par 1280. gada uzbrukumiem Dobelei pieminēts pilskalns uz Kursas un Zemgales robežas.
Skatīt Nameisis un Babotes pilskalns
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Skatīt Nameisis un Balti
Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)
Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji.
Skatīt Nameisis un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)
Dzežgoņa
Dzežgoņa ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē uz austrumiem no Štumas.
Skatīt Nameisis un Dzežgoņa
Edvīns Endre
Edvīns Leonards Hugo Endre (dzimis 1994. gada 1. jūlijā Stokholmā, Zviedrijā) ir zviedru aktieris.
Skatīt Nameisis un Edvīns Endre
Francisks no Moliano
Francisks no Moliano bija Romas pāvesta Klementa V valdīšanas laikā (1305—1314) iecelts sūtnis un inkvizitors (nuntius super inquisitionis negotio) Livonijā 1312.
Skatīt Nameisis un Francisks no Moliano
Jātvingi
Aptuvenās jātvingu zemes robežas pirms iekarojumiem Jātvingi, sudāvi jeb dainavi bija prūšiem radniecīga rietumbaltu cilts, kas apdzīvoja Vislas labā krasta pietekas, Rietumu Bugas vidusteci un Bugas pieteku pie Jātves upes tagadējās Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas un Ukrainas teritorijās.
Skatīt Nameisis un Jātvingi
Johans I fon Lūne
Johans I fon Lūne jeb Jānis no Lūnes (vācu: Johannes I von Lune, latīņu: Iohannes à Lunen), kļūdaini saukts arī par Jāni Līnenu, bija Rīgas arhibīskaps 1273.-1284.
Skatīt Nameisis un Johans I fon Lūne
Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika Zemgalē uz dienvidiem no Rīgas. Skats uz Svētkalnu mūsdienās. Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils notika Livonijas ordeņa mestra Vilekīna valdīšanas laikā, kad pēc ķēniņa Nameiša nāves viņš nolēma pakļaut Zemgali, uzbūvējot ordeņa pili Tērvetes Svētkalnā blakus zemgaļu galvenajam pilskalnam un senpilsētai.
Skatīt Nameisis un Kauja pie Heiligenbergas (Svētkalna) pils
Konrāds fon Feihtvangens
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" – "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Konrāds fon Feihtvangens, arī Konrāds no Feihtvangenes (latīņu: Conradus von Fuchtewangen, dzimis ap 1230. gadu, miris Prāgā).
Skatīt Nameisis un Konrāds fon Feihtvangens
Latvijas karogs
Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā.
Skatīt Nameisis un Latvijas karogs
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas pēc Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanas 2021. gadā. Latvijas kultūrvēsturiskie novadi un pilsētas līdz Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšanai 2021. gadā. R. Vitrams, 1939, 1954) Latviešu valodas dialektu izplatība.
Skatīt Nameisis un Latvijas kultūrvēsturiskie novadi
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Nameisis un Lietuvas lielkņaziste
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Skatīt Nameisis un Livonijas krusta kari
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Nameisis un Livonijas ordenis
Livonijas pilsoņu karš
Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.
Skatīt Nameisis un Livonijas pilsoņu karš
Lotigolas un Zemgales pakļaušana
Lotigolas un Zemgales pakļaušana bija Livonijas krusta karu posms, kas sākās pēc Lietuvas karaļa Mindauga atteikšanās no savienības ar Livonijas ordeni.
Skatīt Nameisis un Lotigolas un Zemgales pakļaušana
Nameiša karagājiens uz Rīgu (1280)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika Rīgas pievārtē un pie Lielupes ceļa uz Zemgali. Nameja karagājiens uz Rīgu notika 1280.
Skatīt Nameisis un Nameiša karagājiens uz Rīgu (1280)
Nameja gredzens (filma)
„Nameja gredzens” (starptautiskais nosaukums The Pagan King — 'pagānu ķēniņš', sākotnēji The King's Ring — 'ķēniņa gredzens') ir Aigara Graubas režisēta 2018.
Skatīt Nameisis un Nameja gredzens (filma)
Nameja gredzens (rotaslieta)
Nenoslēgtas formas sudraba Nameja gredzens. Īpašā dizaina vienlatnieks ar Nameja gredzena attēlu uz reversa. Nameja gredzens ir viena no latviešu rotaslietām.
Skatīt Nameisis un Nameja gredzens (rotaslieta)
Nameja krastmala
Nameja krastmala ir iela Rīgā, Kurzemes rajonā, Dzirciema apkaimē.
Skatīt Nameisis un Nameja krastmala
Raņķa dambis
2006. gada jūlijs. Raņķa dambja uzbērums Raņķa dambis ir iela Rīgā, Kurzemes rajonā, Āgenskalna apkaimē.
Skatīt Nameisis un Raņķa dambis
Rakte
Rakte jeb Raktene (vāciskajos rakstu avotos saukta par Ratten, Racken, Rakel, Racketen) bija seno zemgaļu pilskalns Žagares pilsnovadā - tagadējās Žagares pilsētas apkārtnē Lietuvas un Latvijas pierobežā.
Skatīt Nameisis un Rakte
Rīgas vēstures hronoloģija
SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.
Skatīt Nameisis un Rīgas vēstures hronoloģija
Tērvete (zeme)
Tērvetes pilskalna izskats 2010. gadā. Tērvete jeb Tērvetene (latīņu avotos: Thervetene) bija seno zemgaļu novads starp Spārneni, Dobleni, Žagari, Sileni un Upmali aptuveni tagadējā Dobeles novada dienvidaustrumu teritorijā.
Skatīt Nameisis un Tērvete (zeme)
Tērvetes aplenkums (1281)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Hronikā aprakstītie notikumi notika uz dienvidrietumiem no Rīgas. 1281.
Skatīt Nameisis un Tērvetes aplenkums (1281)
Tērvetes novads
Tērvetes novads bija 2002.
Skatīt Nameisis un Tērvetes novads
Tērvetes pils atbrīvošana (1279)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Tērvetes kauja notika uz dienvidiem no Rīgas, netālu no tagadējās Lietuvas robežas Tērvetes pilskalns mūsdienās Tērvetes pils atbrīvošana 1279.
Skatīt Nameisis un Tērvetes pils atbrīvošana (1279)
Tērvetes pilskalns
Tērvetes pilskalns (arī Cukurkalns) ir pilskalns Dobeles novada Tērvetē, Tērvetes upes labajā krastā.
Skatīt Nameisis un Tērvetes pilskalns
Traidens
Traidens jeb Traidenis bija ķēniņš un Lietuvas valdnieks (vācu: kunic Thoreiden, der hêrre in Lettowen) no 1270.
Skatīt Nameisis un Traidens
Uzbrukumi Dobelei (1280)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Kuldīgas komtura karaspēks no Kuldīgas (Goldingen) devās karagājienā uz austrumiem komturu pils drupām (19.gs. sākuma attēls). 1280.
Skatīt Nameisis un Uzbrukumi Dobelei (1280)
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Nameisis un Zemgaļi
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Skatīt Nameisis un Zemgale (valsts)
Zemgales valdnieku uzskaitījums
Tērvetes pilskalns — Zemgales valdnieku rezidences vieta 13. gadsimtā Zemgales valdnieki bija augstākie pavēlnieki Zemgales teritorijā.
Skatīt Nameisis un Zemgales valdnieku uzskaitījums
1272. gads
1272.
Skatīt Nameisis un 1272. gads
Zināms kā Nameitis, Namejs, Ķēniņš Namejs.