Ātrāk nekā pārlūku!
65 attiecības: Alberts fon Bukshēvdens, Alberts II (Rīga), Andreass no Felves, Anno, Ase, Aso, Šabis, Ērgļu viduslaiku pils, Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads, Balduīns no Alnas, Dabrelis, Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271), Dītrihs fon Grīningens, Dinaburgas pils, Dundaga, Dundagas novads, Dundagas pils, Ebstorfas karte, Ennisile, Gregors IX, Heinrihs fon Heimburgs, Heinrihs fon Licelburgs, Hermans Balke, Jersikas pilskalns, Karagājiens uz Zemgali (1250), Kaupo, Krimuldas pagasts, Lamekins, Latgales pilskalni, Letijas dalīšanas līgums, Lielvārdes pils, Lielvārdes vēsture, Livonijas bīskapi, Livonijas bīskapija, Livonijas Konfederācijas līgums, Livonijas pilsoņu karš, Livonijas savienības līgums, Nameisis, Ninnus, Premonstrieši, Rameka, Rīgas arhibīskapi (1255—1562), Rīgas arhibīskapija, Rīgas domkapituls, Rīgas karogs, Rīgas Svētā Jāņa baznīca, Rīgas vēstures hronoloģija, Rūsiņš, Tautvils, Tālivaldis, ..., Uldevene, Ungerni-Šternbergi, Upmale (zeme), Varidotis, Vējzaķsala, Vesiķis, Vetseke, Viestards, Vievaldis, Vilhelms no Modenas, Visvaldis, Vladimirs Mstislavičs, Zemgale (valsts), Zemgales bīskapija, 1239. gads. Izvērst indekss (15 vairāk) »
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Alberts II (Rīga)
Alberts II Zauerbērs no Ķelnes (miris 1273. gadā), pazīstams arī kā Alberts Suerbērs, bija pirmais Rīgas arhibīskaps (1253—1273).
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Alberts II (Rīga) · Redzēt vairāk »
Andreass no Felves
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs" Andreass no Felves, kas parasti dēvēts par Andreasu no Štīrijas (vācu: Andreas von Stirland) vai Andreasu Štuklandu (latīņu: Andreas a Stucklant, Andreas à Stockland), Teitoņu ordeņa Livonijas landmestrs (1240.-41. un 1248.-53. gados).
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Andreass no Felves · Redzēt vairāk »
Anno
Anno bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Anno · Redzēt vairāk »
Ase
Ase bija Gaujas līvu vecākais un viens no Satezeles aizstāvju vadoņiem Satezeles kaujas laikā 1212.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Ase · Redzēt vairāk »
Aso
Aso (Asso) bija Rīgas līvu iedzīvotājs, kas 1200.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Aso · Redzēt vairāk »
Šabis
Šabis jeb Šābis (rakstos: Schabe, Schabbe) bija 1259.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Šabis · Redzēt vairāk »
Ērgļu viduslaiku pils
Ērgļu pilsmuiža ar viduslaiku pils torņa drupām (19. gs. pastkarte) V. Z. Štafenhāgena zīmējums) Ērgļu pilsdrupas (no Pauluči albuma, 1830). Ērgļu pilsdrupas 2016. gadā Ērgļu viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Ērgļu viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads
Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads (1798). Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novada muižas 1903. gadā (no ''Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen'', 1904). Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Cēsu apriņķa draudzes novadiem.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Balduīns no Alnas
Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Balduīns no Alnas · Redzēt vairāk »
Dabrelis
Dabrelis (latīniski: senior terrae Dabrelis, miris 1211. gadā) bija Turaidas līvu zemes Gaujas kreisā krasta ("Dabreļa daļas") vecākais, kas piedalījās krusta karos Līvzemē un Igaunijā (1206-1211).
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Dabrelis · Redzēt vairāk »
Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)
Sēlijas, Zemgales un Kurzemes pakļaušana bija Livonijas krusta karu trešais posms, kura rezultātā tika pakļauti un kristīti Sēlijas, Zemgales un Kurzemes zemju iedzīvotāji.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271) · Redzēt vairāk »
Dītrihs fon Grīningens
Dītriham fon Groningenam veltītā stēla Dundagas pilī Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Dītrihs fon Grīningens, latviskots kā Greningas Ditriķis (., Theodorus à Gronen).
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Dītrihs fon Grīningens · Redzēt vairāk »
Dinaburgas pils
Dinaburgas pils plāns 16. gadsimtā ar pils pamatiem (''Schloss''), priekšpili (''Vorburg'') un pilsētu (kreisajā pusē). Vilhelms Neimanis, 1890. Vecdaugavpils rekonstrukcijas variants. Dinaburgas pils jeb Vecdaugavpils (Alt-Dünaburg) bija 1275.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Dinaburgas pils · Redzēt vairāk »
Dundaga
Dundaga ir lielciems Kurzemē, Dundagas pagastā, Talsu novadā.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Dundaga · Redzēt vairāk »
Dundagas novads
Dundagas novads bija pašvaldība Kurzemes ziemeļos.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Dundagas novads · Redzēt vairāk »
Dundagas pils
Dundagas pils 1827. gadā. Dundagas pils mūsdienās. Dundagas pils iekšpagalms. Dundagas pils ir viduslaiku pils Dundagā, ko cēlis Rīgas domkapituls 13.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Dundagas pils · Redzēt vairāk »
Ebstorfas karte
Ebstorfas klostera pasaules karte (''mappa mundi'', ap 1300). Kurzeme). Ebstorfas klostera skats (2008). Ebstorfas pasaules karte ir viena no viduslaikos tapušajām pasaules kartēm, kas koncentriskā veidā attēlo 13.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Ebstorfas karte · Redzēt vairāk »
Ennisile
Ennisile bija līvu ciems, kas identificēts ar vēlāko Sējas muižu mūsdienu Saulkrastu novada Sējas pagastā.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Ennisile · Redzēt vairāk »
Gregors IX
Pāvests Gregors IX vai Gregorijs IX, īstajā vārdā Ugolino no Konti (dzimis starp 1145. un 1170. gadu, miris 1241. gada 22. augustā) bija Romas pāvests no 1227.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Gregors IX · Redzēt vairāk »
Heinrihs fon Heimburgs
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Heinrihs no Heimburgas jeb Heimburgas Indriķis (vācu: Heinrich von Heimburg, latīņu: Henricus ab Heimborch, Henricus de Hanenberg) bija Livonijas ordeņa mestrs 1245.-1246.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Heinrihs fon Heimburgs · Redzēt vairāk »
Heinrihs fon Licelburgs
Heinrihs fon Licelburgs vai Licelburgas Indriķis (miris 1274. gada 8. februārī) bija Zemgales bīskaps (1247—1251), Kurzemes bīskaps (1251—1263), Kīmezera (Chiemsee) bīskapijas (mūsdienu Bavārijā) bīskaps (1263—1274).
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Heinrihs fon Licelburgs · Redzēt vairāk »
Hermans Balke
Livonijas mestra zīmogs ar uzrakstu "(Sigillum) (Com)MENDATORIS DOM(us) (the)VTO(nic)I IN LIVONIA" - "Vācu ordeņa komandiera Livonijā zīmogs". Teitoņu ordeņa pakļautais reģions, 1260 Hermanis Balke (Hermann Balke, Hermann von Balk, arī Hermann Balko, Hermann Balco, Hermann Balk, latīņu: Hermannus Falco).
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Hermans Balke · Redzēt vairāk »
Jersikas pilskalns
Jersikas pilskalns ir Indriķa hronikā aprakstītās ķēniņa Visvalža Jersikas pils vieta tagadējā Līvānu novada Jersikas pagastā.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Jersikas pilskalns · Redzēt vairāk »
Karagājiens uz Zemgali (1250)
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Zobenbrāļu karagājiens bija vērsts pret zemgaļu zemēm uz dienvidiem no Rīgas. 1250.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Karagājiens uz Zemgali (1250) · Redzēt vairāk »
Kaupo
Kaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas. Kaupo no Turaidas (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe, "Jēkabs") (? —) bija Turaidas novada līvu valdnieks.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Kaupo · Redzēt vairāk »
Krimuldas pagasts
Krimuldas pagasts ir viens no Siguldas novada pagastiem Gaujas labajā krastā ziemeļos no Siguldas.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Krimuldas pagasts · Redzēt vairāk »
Lamekins
Rīgas pilī). Talsu pilskalns ar arheologu uzcelto "Lamekina klētiņu" (1936—1938). Lamekins (Lammechinus), pazīstams arī kā Lameķis, Lamiķis, bija Ventas lejteces kuršu (Rietumkursas) ķēniņš (rex) 13. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Lamekins · Redzēt vairāk »
Latgales pilskalni
Mākoņkalns 1999. gadā Latgales pilskalni ir latgaļu celti nocietinājumi Latgales pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam uzbrukumu gadījumā.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Latgales pilskalni · Redzēt vairāk »
Letijas dalīšanas līgums
Letijas dalīšanas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Letijas dalīšanas līgums ir Romas pāvesta Inocenta III 1210.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Letijas dalīšanas līgums · Redzēt vairāk »
Lielvārdes pils
12. gadsimta Uldevena koka pils rekonstrukcija Lielvārdes pils bija Daugavas līvu pils, vēlāk Rīgas arhibīskapa fogta pils Lielvārdes draudzes novadā.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Lielvārdes pils · Redzēt vairāk »
Lielvārdes vēsture
Lielvārde (Broces kolekcija, 1796). Lielvārdes baznīca un pilsdrupas 1792. gadā (Broces kolekcija). Lielvārdes vēsture aptver laika periodu no Lielvārdes dibināšanas Daugavas Līvzemē līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Lielvārdes vēsture · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapi
Livonijas bīskapi valdīja Livonijas bīskapijas teritorijā senajā Līvzemē, pakāpeniski pievienojot Letijas zemes, līdz 1255.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Livonijas bīskapi · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācijas līgums
Livonijas Konfederācijas līguma teksts un citi no tā izrietošie lēmumi ietverti Latvijas Vēstures institūta apgāda izdotajā dokumentu krājumā "Senās Latvijas vēstures avoti" (1937-1940). Livonijas Konfederācijas līgums ir Rīgā 1243.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Livonijas Konfederācijas līgums · Redzēt vairāk »
Livonijas pilsoņu karš
Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Livonijas savienības līgums
Livonijas savienības līgums ir 1435.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Livonijas savienības līgums · Redzēt vairāk »
Nameisis
Tērvetes pilskalns, uz kura atradās Nameiša rezidence Nameisis (Nameise, Nameyxe), pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, bija Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Nameisis · Redzēt vairāk »
Ninnus
Ninnus (? — 1211) bija Gaujas līvu vecākais, kas pieminēts Livonijas Indriķa hronikā 1210.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Ninnus · Redzēt vairāk »
Premonstrieši
Premontrē abatija ap 1780. gadu Premonstrieši jeb norbertieši ir mūku ordenis, kuru 1120.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Premonstrieši · Redzēt vairāk »
Rameka
Rameka jeb Ramēķis (tekstos: Rameko, Rameke) bija Tālavas valdnieka Tālivalža dēls, kas no 1214./1215.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Rameka · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Rīgas arhibīskapi (1255—1562) · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rīgas domkapituls
Rīgas domkapitula klostera skolas ēka pirms nojaukšanas 1888. gadā. Rīgas domkapituls jeb Rīgas Svētās Jaunavas Marijas konvents bija Rīgas augstāko baznīckungu kolēģija pie Rīgas arhibīskapa galvenās, proti, Doma baznīcas (1202-1566).
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Rīgas domkapituls · Redzēt vairāk »
Rīgas karogs
Rīgas karogs ir viens no Rīgas oficiālajiem simboliem kopā ar Rīgas pilsētas ģerboni.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Rīgas karogs · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētā Jāņa baznīca
Rīgas Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskā baznīca ir vecākais Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas dievnams Rīgā, kas latviešu draudzei pieder jau kopš 1582.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Rīgas Svētā Jāņa baznīca · Redzēt vairāk »
Rīgas vēstures hronoloģija
SIGILLVM BVRGENCI RIGA..., "Rīgas pils zīmogs"). Rīgas vēstures hronoloģijas uzskatījumā secīgi uzskaitīti Latvijas vēstures notikumi no 12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Rīgas vēstures hronoloģija · Redzēt vairāk »
Rūsiņš
Rūsiņš no Satekles (kritis Satezeles aizstāvēšanā 1212. gada vasarā) bija Tālavas latgaļu zemes Satekles vecākais 13.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Rūsiņš · Redzēt vairāk »
Tautvils
Tautvils vai Tautivils (miris 1264. gadā) bija Lietuvas karaļa Mindauga brāļadēls un sāncensis cīņā par varu, vēlāk Polockas kņazs (1254-1263).
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Tautvils · Redzēt vairāk »
Tālivaldis
Trikātā Tālivaldis jeb Talibalds no Tālavas (latīņu: Thalibaldus de Tolowa; ? - 1215.) bija Tālavas latgaļu valdnieks ar rezidenci Beverīnas pilskalnā (Talibaldus de Beverin), vēlāk Trikātas novada vecākais (senior Tricatuae).
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Tālivaldis · Redzēt vairāk »
Uldevene
12. gadsimta Uldevena koka pils rekonstrukcija Uldevene bija Daugavas līvu Lielvārdes pilsnovada vecākais, kas arī pēc vācu nostiprināšanās Lielvārdes Dievukalnā palicis līvu pils un reizē novada vecākais.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Uldevene · Redzēt vairāk »
Ungerni-Šternbergi
Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Grāfu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Baronu Ungernu-Šternbergu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'') Ungerni-Šternbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Ungerni-Šternbergi · Redzēt vairāk »
Upmale (zeme)
Upmale bija seno zemgaļu zeme Lielupes baseinā, tagadējo Ķekavas novada Baldones pagasta, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī Lietuvas Pasvales rajona teritorijā.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Upmale (zeme) · Redzēt vairāk »
Varidotis
Varidotis jeb Varidots no Autines bija kristīts Jersikai padotās latgaļu Autīnes zemes vecākais 13.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Varidotis · Redzēt vairāk »
Vējzaķsala
Vējzaķsala, arī Fēgezaka sala, ir bijusī sala Daugavas lejteces iekšējās deltas lejas paplašinājumā pie upes labā krasta, starp Vējzaķsalas līci austrumos (tagad aizbērta atteka) un Pīļu salas atteku rietumos (tagad aizbērta).
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Vējzaķsala · Redzēt vairāk »
Vesiķis
Vesiķis bija Gaujas labā krasta Turaidas novada līvu vecākais, kas pārņema līvu karadraudzes vadīšanu pēc tam, kad Kaupo pārtrauca pastāvīgi dzīvot Turaidas zemē.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Vesiķis · Redzēt vairāk »
Vetseke
Vetseke no Kokneses (miris 1224. gada augustā Tērbatā), pazīstams arī kā Vjačko, Vlačko vai Viesceķis, bija Kokneses ķēniņš 13. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Vetseke · Redzēt vairāk »
Viestards
Rīgas pilī, 1936) Viestards jeb Viestarts (avotos: Vesthardus, Vester; miris pēc 1229. gada), arī Viesturs, bija Tērvetes zemes vecākais, vēlāk visas Zemgales lielkungs.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Viestards · Redzēt vairāk »
Vievaldis
Vievaldis (latīņu tekstos: Viewaldus, arī Viwaldus) bija Aizkraukles pilsnovada līvu vecākais, kas vadīja savus novadniekus krustnešu karagājienā zemgaļu sacelšanās apspiešanai Mežotnes pilī 1220.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Vievaldis · Redzēt vairāk »
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »
Visvaldis
Visvaldis no Jersikas (dzimis 12. gadsimta beigās, miris pēc 1230. gada) bija 13.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Visvaldis · Redzēt vairāk »
Vladimirs Mstislavičs
Vladimirs Mstislavičs jeb Valdemārs (dzimis pirms 1178. gada, miris pēc 1226. gada) bija Pleskavas kņazs no Rurikoviču dinastijas.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Vladimirs Mstislavičs · Redzēt vairāk »
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »
Zemgales bīskapija
Zemgales bīskapija (vai Semigallorum, 1226—1251) bija 13.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un Zemgales bīskapija · Redzēt vairāk »
1239. gads
1239.
Jaunums!!: Nikolajs fon Nauens un 1239. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Nauens, Nikolajs no Nauenas, Nikolajs no Nauenes.
