Satura rādītājs
123 attiecības: Adamīns, Ahtium, Alerģija, Alilspirts, Arnolds Šiņķis, Atenboro krūkaugs, Atkritumu pārstrāde, Atomu emisijas spektroskopija, Atomu spektroskopija, Aue, Šadlunīts, Šarls Gijoms, Ūdeņradis, Ķīmiskā reakcija, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Ķīmisko elementu saraksts, Čuguns, Barbarosa (plāns), Bārijs, Bistšica Klodzka, Bronza, Cigarete, Cikloheksāns, Darmštatijs, Diacetils, Disprozijs, Dobšina, Dzelzs, Eiboja, Elektronegativitāte, Elektrovadītspēja, Explorer 1, Fotoefekta sarkanā robeža, Frānsistauna, Furāns, Gabro, Halcedons, Hidrīdi, Hlorīti, Hroms, Indoķīnas pussala, Indonēzija, Irīdijs, Izejdarbs, Johanngeorgenštate, Kaledonijas krokojums, Kamasīts, Katalīze, Keri ezers, Kodolenerģija, ... Izvērst indekss (73 vairāk) »
Adamīns
Adamīns jeb Adamīts (franču mineraloga Žilbēra Žozefa Adama vārdā, kurš ieguva pirmos šī minerāla paraugus) ir samērā rets minerāls — cinka arsenāta hidroksīds.
Skatīt Niķelis un Adamīns
Ahtium
Ahtium Oyj (līdz 2017. gadam Talvivaaran Kaivososakeyhtiö Oyj, arī Talvivaara Mining Company) bija Somijas uzņēmums, kas nodarbojās ar niķeļa un citu metālu iegūšanu.
Skatīt Niķelis un Ahtium
Alerģija
Nātrene ir bieža alerģijas izpausme Alerģija ir organisma reakcija uz organismā vai vidē esošām specifiskām vielām — alergēniem.
Skatīt Niķelis un Alerģija
Alilspirts
Alilspirts (propenols, CH2.
Skatīt Niķelis un Alilspirts
Arnolds Šiņķis
Arnolds Šiņķis (1918 — 1979) bija latviešu karavīrs un literāts.
Skatīt Niķelis un Arnolds Šiņķis
Atenboro krūkaugs
Atenboro krūkaugs (Nepenthes attenboroughii) ir krūkaugu dzimtas kukaiņēdāju augs.
Skatīt Niķelis un Atenboro krūkaugs
Atkritumu pārstrāde
Starptautisks atkritumu pārstrādes simbols Atkritumu pārstrāde ir otrreizējā izejvielu pārstrāde, kurā atkritumus izmanto, lai ražotu jaunus produktus, iegūtu enerģiju, samazinātu piesārņojumu.
Skatīt Niķelis un Atkritumu pārstrāde
Atomu emisijas spektroskopija
Atomu emisijas spektroskopija (AES) ir atomu spektroskopijas apakšnozare, kas pēta elektroniskās pārejas atomos, kuras notiek ar gaismas kvanta izstarošanu (emisiju).
Skatīt Niķelis un Atomu emisijas spektroskopija
Atomu spektroskopija
Atomu spektroskopija ir spektroskopijas apakšnozare, kas pēta spektrālās pārejas atomos.
Skatīt Niķelis un Atomu spektroskopija
Aue
Aue ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Rūdu kalnu apriņķī pie Cvikavas Muldes upes.
Skatīt Niķelis un Aue
Šadlunīts
Šadlunīts ir ļoti rets minerāls, sastopams vara — niķeļa rūdās.
Skatīt Niķelis un Šadlunīts
Šarls Gijoms
Šarls Eduārs Gijoms (dzimis, miris) bija šveiciešu fiziķis.
Skatīt Niķelis un Šarls Gijoms
Ūdeņradis
Ūdeņradis ir periodiskās tabulas pirmais elements.
Skatīt Niķelis un Ūdeņradis
Ķīmiskā reakcija
Amonija dihromāta termiskās sadalīšanās reakcija Ķīmiskā reakcija ir ķīmisks process, kurā viena vai vairākas ķīmiskās vielas pārvēršas un veido jaunas vielas ar citām ķīmiskajām īpašībām.
Skatīt Niķelis un Ķīmiskā reakcija
Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).
Skatīt Niķelis un Ķīmisko elementu periodiskā tabula
Ķīmisko elementu saraksts
Šajā sarakstā iekļauti 118 identificētie ķīmiskie elementi.
Skatīt Niķelis un Ķīmisko elementu saraksts
Čuguns
Aprūsējis 5 kg čuguna atsvars Čuguns (no) jeb ķets (no) ir dzelzs un oglekļa sakausējums, kura sastāvā parasti ir 2,0 līdz 4,3% oglekļa.
Skatīt Niķelis un Čuguns
Barbarosa (plāns)
"Barbarosa" plāns (vācu: Fall Barbarossa) jeb operācija "Barbarosa" bija nacistiskās Vācijas stratēģiskais uzbrukuma plāns Padomju Savienībai Otrā pasaules kara laikā.
Skatīt Niķelis un Barbarosa (plāns)
Bārijs
Bārijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ba un atomskaitli 56.
Skatīt Niķelis un Bārijs
Bistšica Klodzka
Bistžica Klodzka (vēsturiski arī Hābelšverte) - pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē uz dienvidiem no Klodzko.
Skatīt Niķelis un Bistšica Klodzka
Bronza
Bronzas monētas, kas izgatavotas laika posmā no 85. līdz 65. gadam p.m.ē. Bronza ir metālu sakausējums, kura galvenā sastāvdaļa, vismaz 75% no sakausējuma, ir varš un kā piedeva tiek izmantota alva.
Skatīt Niķelis un Bronza
Cigarete
Divas Vācijā ražotas cigaretes ar filtru. Cigarete (— neliels cigārs) ir smēķēšanai domāts tabakas izstrādājums, kas sastāv no papīra cilindra, kurā iepildīta smalki sagriezta tabaka.
Skatīt Niķelis un Cigarete
Cikloheksāns
Cikloheksāns (C6H12) ir bezkrāsains, ūdenī nešķīstošs šķidrums ar vāju, īpatnēju smaržu.
Skatīt Niķelis un Cikloheksāns
Darmštatijs
Darmštatijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Ds un atomskaitli 110.
Skatīt Niķelis un Darmštatijs
Diacetils
Diacetils (2,3-butāndions, dimetilglioksāls, dimetildiketons, CH3COCOCH3) ir vienkāršākais α-diketons jeb vicinālais diketons (tā molekulā abas karbonilgrupas atrodas blakus).
Skatīt Niķelis un Diacetils
Disprozijs
Disprozijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Dy un atomskaitli 66.
Skatīt Niķelis un Disprozijs
Dobšina
Dobšina ir pilsēta Slovākijā, Slovākijas Rūdu kalnos, Košices apgabala Rožņavas apriņķī pie Slanas upes.
Skatīt Niķelis un Dobšina
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Skatīt Niķelis un Dzelzs
Eiboja
Eiboja ir, pēc Krētas, otra lielākā Grieķijas sala.
Skatīt Niķelis un Eiboja
Elektronegativitāte
Elektronegativitāte ir atoma fundamentāla ķīmiska īpašība, kas kvantitatīvi raksturo molekulas sastāvā esoša atoma spēju piesaistīt elektronus.
Skatīt Niķelis un Elektronegativitāte
Elektrovadītspēja
Elektrovadītspēja ir fizikāls lielums, kas raksturo materiāla ķermeņa spēju vadīt elektrisko strāvu.
Skatīt Niķelis un Elektrovadītspēja
Explorer 1
Explorer 1 jeb Explorer I bija ASV pirmais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP).
Skatīt Niķelis un Explorer 1
Fotoefekta sarkanā robeža
Fotoefekta jeb fotoelektriskā efekta robeža ir katram materiālam raksturīgs pastāvīgs maksimālais elektromagnētiskā viļņa garums jeb pastāvīga minimālā elektromagnētiskā viļņa frekvence, ar kuru var tikt izraisīts fotoefekts.
Skatīt Niķelis un Fotoefekta sarkanā robeža
Frānsistauna
Frānsistauna ir pilsēta Botsvānas ziemeļaustrumos, Zimbabves pierobežā.
Skatīt Niķelis un Frānsistauna
Furāns
Furāns (no latīņu furfur - klijas; furānu var iegūt no furfurola) (oksols, furfurāns, diviniloksīds, C4H4O) ir heterociklisks skābekli saturošs organisks savienojums.
Skatīt Niķelis un Furāns
Gabro
ASV Gabro (no) ir magmatisks intruzīvs iezis.
Skatīt Niķelis un Gabro
Halcedons
Halcedona olis. Halcedons (nosaukums saistīts ar Seno Grieķiju, taču pretstatā daudziem skaidrojumiem, nav saistāms ar seno pilsētu Halkedonu) ir viens no kvarca paveidiem — slēpti kristālisks (halcedonu veidojošie kristāliņi ir mazāki par 1 mikrometru), šķiedrains kvarcs.
Skatīt Niķelis un Halcedons
Hidrīdi
Litija borhidrīda paraugs Hidrīdi (- ūdens) ir ūdeņraža binārie savienojumi ar tādiem elementiem, kas ievērojami mazāk elektronegatīvi par to.
Skatīt Niķelis un Hidrīdi
Hlorīti
Hlorīti (no (khlōrós) — 'zaļš') ir vizlveidīgu minerālu grupa silikātu klasē un filosilikātu apakšklasē.
Skatīt Niķelis un Hlorīti
Hroms
Hroms ir ķīmiskais elements ar simbolu Cr un atomskaitli 24.
Skatīt Niķelis un Hroms
Indoķīnas pussala
Indoķīnas pussalas karte 1886. gadā Indoķīnas pussala jeb Indoķīna ir pussala Āzijas dienvidaustrumos, kas atrodas starp Bengālijas līci, Andamanu jūru, Malakas šaurumu rietumos un Dienvidķīnas jūru austrumos, bet ziemeļos par nosacīto robežu tiek uzskatīta taisne starp Gangas un Honas deltām.
Skatīt Niķelis un Indoķīnas pussala
Indonēzija
Indonēzija, oficiāli Indonēzijas Republika (Republik Indonesia), ir lielākā valsts Dienvidaustrumāzijā gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Niķelis un Indonēzija
Irīdijs
Irīdijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ir un atomskaitli 77.
Skatīt Niķelis un Irīdijs
Izejdarbs
Izejdarbs jeb izejas darbs (A_0) ir katram materiālam raksturīgs darbs, kas jāpastrādā, atbrīvojot elektronu no kristālrežģa, tā pamatvienība ir džouls (J), var izteikt arī elektronvoltos (eV).
Skatīt Niķelis un Izejdarbs
Johanngeorgenštate
Johanngeorgenštate ir kūrortpilsēta (Erholungsort) Vācijā, Saksijas zemē, Rūdu kalnu apriņķī pie Čehijas robežas.
Skatīt Niķelis un Johanngeorgenštate
Kaledonijas krokojums
Klasiskie kaledonīdi. Kaledonijas krokojums (Caledonia — Skotijas latīniskais nosaukums) ir tektoģenēzes ēra, laikā no kembrija līdz devonam, kad notika Zemes garozas krokošanās, kalnu (kaledonīdu) veidošanās, un granitizācijas cikls.
Skatīt Niķelis un Kaledonijas krokojums
Kamasīts
Kamasīts (no (kamaks) — 'līste, stabs') — minerāls, kas sastopams tikai meteorītos, viena no galvenajām dzelzs meteorītu (heksaedrīti un oktaedrīti) sastāvdaļām.
Skatīt Niķelis un Kamasīts
Katalīze
cukura gabaliņš (kreisajā pusē) un cukura autokatalīze, kur degšanā radušies pelni darbojas kā katalizators (labajā pusē) Katalīze (katálusis — ‘sagraušana’) ir process, kas paātrina vai palēnina kādu ķīmisku reakciju katalizatora ietekmē.
Skatīt Niķelis un Katalīze
Keri ezers
Keri ezers ir sālsezers Austrālijas rietumu daļā, Rietumaustrālijas štatā, ap dienvidos no Lavertonas.
Skatīt Niķelis un Keri ezers
Kodolenerģija
Kodolu īpatnējās saites enerģijas atkarība no masas skaitļa Kodolenerģija ir enerģijas veids, kura izdalās eksotermiskajās kodolreakcijās.
Skatīt Niķelis un Kodolenerģija
Korozija
Rūsa — vispazīstamākais korozijas piemērs. Korozija (no — 'sabrukšana') ir metālu, to sakausējumu un dažādu izstrādājumu sabrukšana apkārtējās vides ķīmiskā vai elektroķīmiskā iedarbībā.
Skatīt Niķelis un Korozija
Kravas zemūdene
Ņūlondonā, 1916. gadā. Kravas zemūdene ir zemūdenes veids, kas paredzēts tirdzniecībai un tā kā tā nav bruņota, to neuzskata par karakuģi atšķirībā no citiem zemūdeņu tipiem.
Skatīt Niķelis un Kravas zemūdene
Kristāliskais pamatklintājs
Kristāliskais pamatklintājs ir platformas kristāliskā pamatne zem nogulumiežu segas, veidota no dislocētiem magmatiskiem un metamorfiem iežiem.
Skatīt Niķelis un Kristāliskais pamatklintājs
Kuba
Kuba, oficiāli Kubas Republika (República de Cuba) ir sociālistiska salu valsts Ziemeļamerikā, aizņem Kubas salu (piecpadsmitā lielākā sala pasaulē) Lielo Antiļu salu arhipelāgā, Huventudas salu un vairākas mazākas saliņas.
Skatīt Niķelis un Kuba
Legņica
Legņica ir sena pilsēta Polijas dienvidrietumos — Silēzijā, Lejassilēzijas vojevodistē.
Skatīt Niķelis un Legņica
Magnēts
Pakavveida magnēts Magnēts ir ķermenis, kas spēj radīt ap sevi magnētisko lauku.
Skatīt Niķelis un Magnēts
Maikls Faradejs
Maikls Faradejs (dzimis, miris) bija angļu fiziķis un ķīmiķis, sniedzis ievērojamu ieguldījumu elektromagnētisma nozarē, veicis nozīmīgus atklājumus elektromagnētiskās indukcijas, diamagnētisma un elektrolīzes jomā, aizsācis jaunas zinātnes nozares: elektroķīmiju un magnetoķīmiju.
Skatīt Niķelis un Maikls Faradejs
Mangāns
Mangāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mn un atomskaitli 25.
Skatīt Niķelis un Mangāns
Matano ezers
Matano ezers ir ezers Indonēzijā, Dienvidsulavesi provincē, Sulavesi salā.
Skatīt Niķelis un Matano ezers
Metalurģija
Tēraudlietuve Metalurģija (métallon — 'raktuve, šahta, metāls' un, érgon — 'darbs') ir materiālzinātnes un tehnoloģijas nozare, kas pēta metālu iegūšanu (no rūdām vai otrreizējās pārstrādes izejvielām) un pirmējo apstrādi, kā arī lieto šīs zināšanas praksē — no rūdas iegūšanai līdz gataviem metāla izstrādājumiem.
Skatīt Niķelis un Metalurģija
Metāli
Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.).
Skatīt Niķelis un Metāli
Miervaldis Ādamsons
Miervaldis Ādamsons ( —) bija latviešu karavīrs, Latviešu leģiona virsnieks un Bruņinieka pakāpes dzelzs krusta kavalieris.
Skatīt Niķelis un Miervaldis Ādamsons
Minerālu uzskaitījums no M līdz P
Pēdējoreiz atjaunots 2006.
Skatīt Niķelis un Minerālu uzskaitījums no M līdz P
Misiņš
Misiņa atsvari Misiņš (no) ir plaši izmantots sakausējums, kura sastāvā ir varš un cinks.
Skatīt Niķelis un Misiņš
Mohavkīts
Pulēts 82 gramu mohavkīta tīrradnis Mohavkīta tīrradnis Mohavkīts ir rets iezis, kas sastāv no arsēna, sudraba, niķeļa, skutterudīta un vara ar formulu Cu3As līdz Cu6As maisījuma, un vistīrākais materiāls parasti ticis atrasts baltā kvarca masā.
Skatīt Niķelis un Mohavkīts
Monēta
Romas impērijas Sīrijas provincē kalta monēta (64.-34. g. p.m.ē.) Monēta ir no metāla (zelta, sudraba, vara vai to sakausējumiem, dzelzs, mūsdienās - vara, niķeļa, alumīnija u.c. sakausējumiem) izgatavota (kalta, štancēta vai lieta) apaļa, ovāla, kvadrātveida vai daudzšķautņaina metāla plāksnīte, kas ir naudas vienība.
Skatīt Niķelis un Monēta
Mughalžars
Mughalžars ir Urālu kalnu sistēmas galējā dienvidu daļa Kazahstānas ziemeļrietumos.
Skatīt Niķelis un Mughalžars
Narvas svīta
Zārtapu gravas ūdenskritums. Narvas svīta. Narvas svīta (D2nr) ir vidusdevona eifela stāva narvas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta visā valsts teritorijā un virspusē iziet tikai Kurzemes ziemeļu malā.
Skatīt Niķelis un Narvas svīta
Nauda
30 000 eiro skaidrā naudā Nauda ir līdzeklis, ar ko var izteikt preču un pakalpojumu vērtību un ko pēc vispārējas vienošanās izmanto parādsaistību nokārtošanai.
Skatīt Niķelis un Nauda
Neptūnijs
Neptūnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Np un atomskaitli 93.
Skatīt Niķelis un Neptūnijs
Nerūsošais tērauds
No martensīta nerūsošā tērauda izgatavots Šveices armijas nazis. Nerūsošais tērauds ir tērauds, kas ir korozijizturīgs dažādās vidēs, piemēram, gaisā, ūdenī, kā arī dažādās agresīvās vidēs.
Skatīt Niķelis un Nerūsošais tērauds
NI
NI var būt:;Ni.
Skatīt Niķelis un NI
Nihroms
Elektriskā plīts, kas silda ar nihroma vadu. Nihroms ir niķeļa un hroma nemagnētisks sakausējums, kura galvenā sastāvdaļa ir niķelis un kurš var saturēt arī citus metālus, parasti dzelzi.
Skatīt Niķelis un Nihroms
Nobela prēmijas laureāti fizikā
Nobela prēmijas laureāti fizikā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizikā.
Skatīt Niķelis un Nobela prēmijas laureāti fizikā
Noriļska
Noriļska ir pilsēta Krasnojarskas novada ziemeļu daļā Krievijā.
Skatīt Niķelis un Noriļska
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Skatīt Niķelis un Norvēģija
Oglekļa nanocaurulītes
Nanocaurulītes trīsdimensiju struktūra Oglekļa nanocaurulītes ir cilindriskas formas struktūras, kas veidotas no oglekļa atomiem.
Skatīt Niķelis un Oglekļa nanocaurulītes
Osmijs
Osmijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Os un atomskaitli 76.
Skatīt Niķelis un Osmijs
Outokumpu (uzņēmums)
Outokumpu Oyj ir Somijas uzņēmums, kas ražo nerūsošā tērauda izstrādājumus.
Skatīt Niķelis un Outokumpu (uzņēmums)
Pallādijs
Pallādijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Pd un atomskaitli 46.
Skatīt Niķelis un Pallādijs
Papua-Jaungvineja
Papua-Jaungvineja ir valsts Okeānijā.
Skatīt Niķelis un Papua-Jaungvineja
Pārejas metāli
KMnO4 (violets) Pārejas metāli ir ķīmiskie elementi, kuru atomskaitlis ir no 21 līdz 30, no 39 līdz 48, 57, no 72 līdz 80, 89 un no 104 līdz 112.
Skatīt Niķelis un Pārejas metāli
Pīrsings
Meitene ar vairākiem sejas pīrsingiem. Pīrsings ( — 'caurdure') ir ķermeņa caurduršanas māksla.
Skatīt Niķelis un Pīrsings
Periodiskās tabulas grupa
Ķīmisko elementu periodiskā tabula. Vertikālās kolonnas ir noteiktas grupas Periodiskās tabulas grupa ir vertikāla kolonna ķīmisko elementu periodiskajā tabulā.
Skatīt Niķelis un Periodiskās tabulas grupa
Periodiskās tabulas periods
Ķīmisko elementu periodiskā tabula. Horizontālās rindas ir noteikti periodi Periodiskās tabulas periods ir horizontāla rinda ķīmisko elementu periodiskajā tabulā.
Skatīt Niķelis un Periodiskās tabulas periods
Piperidīns
Piperidīns (C5H11N) ir heterociklisks amīns - slāpekli saturošs organiskais savienojums.
Skatīt Niķelis un Piperidīns
Pirani vakuummetrs
Pirani vakuummetrs ir gāzes siltumvadāmības mērītājs, ko izmanto spiediena mērīšanai vakuuma sistēmās, to 1906.
Skatīt Niķelis un Pirani vakuummetrs
Pirīts
Pirīts, zināms arī kā dzelzs kolčedāns, sēra kolčedāns, "kaķu" zelts, muļķu zelts vai sērdzelznis, ir sulfīdu klases minerāls ar ķīmisko formulu FeS2 (dzelzs(II) disulfīds).
Skatīt Niķelis un Pirīts
Pirolidīns
Pirolidīns (tetrahidropirols, tetrametilēnimīns, C4H9N) ir piesātināts heterociklisks, slāpekli saturošs organiskais savienojums — pilnīgi hidrogenēts pirols.
Skatīt Niķelis un Pirolidīns
Pjaui
Pjaui vai Pjauī ir Brazīlijas štats tās Ziemeļaustrumu reģionā.
Skatīt Niķelis un Pjaui
Platīns
Platīns ir ķīmiskais elements ar simbolu Pt un atomskaitli 78.
Skatīt Niķelis un Platīns
Rūda
Mangāna rūda Svina rūda Zelta rūda Rūda ir derīgā izrakteņa veids, dabisks minerāls, kas satur saimniecībā noderīgu materiālu izejvielas (piemēram, metālus) tādā koncentrācijā, kas padara šo izejvielu ieguvi ekonomiski pamatotu.
Skatīt Niķelis un Rūda
Rentgenijs
Rentgenijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Rg un atomskaitli 111.
Skatīt Niķelis un Rentgenijs
Rentgenlampa
Rentgenlampa ar nekustīgu anodu K — katods,A — anods jeb antikatods,X — rentgenstari- — elektroniC — siltuma aizvadītājsWin — ūdens pievadsWout — ūdens izvads''Uh'' — katoda spriegums''Ua'' — paātrinājuma spriegums Rentgenlampa ВСВ 29 Rentgenlampa ir ierīce rentgenstaru iegūšanai.
Skatīt Niķelis un Rentgenlampa
Rietumaustrālija
Rietumaustrālija ir viens no Austrālijas sešiem štatiem.
Skatīt Niķelis un Rietumaustrālija
Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm
Joahimu fon Ribentropu Berlīnē 1940. gada 12. novembrī Molotova un Ribentropa atvadīšanās pēc Berlīnes sarunu noslēguma 1940. gada 14. novembrī PSRS kā "pro-ass valsts" (sārtā krāsā) Otrā pasaules kara sākumā. Latvija atzīmēta kā neitrāla valsts Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm notika Otrā pasaules kara laikā periodā starp Trīspusējā pakta parakstīšanu starp trīs Ass valstīm (Vāciju, Itāliju un Japānu) 1940.
Skatīt Niķelis un Sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Skatīt Niķelis un Saules sistēma
Seredja
Seredja ir pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabala Galantas apriņķī pie Vāhas upes.
Skatīt Niķelis un Seredja
Smagie metāli
Osmija, blīvākā elementa, kristāli Par smagajiem metāliem sauc metālus ar relatīvi augstu blīvumu, atommasu vai atomskaitli.
Skatīt Niķelis un Smagie metāli
Solaris Urbino 18 Hybrid
Solaris Urbino 18 Hybrid ir zemās grīdas savienotais autobusu modelis, kas paredzēts pasažieru pārvadāšanai pilsētas robežās.
Skatīt Niķelis un Solaris Urbino 18 Hybrid
Somijas vēsture
1662. gada Somijas lielhercogistes karte ar tās provinču ģerboņiem. Mūsdienu Somijas ziemeļi tolaik bija daļa no Upsālas arhibīskapijas un netika saukta par Somiju Somijas vēsture ir Eiropas vēstures daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu Somijas teritorijā.
Skatīt Niķelis un Somijas vēsture
Stobrs
ASV 240 mm haubice darbībā 1944. gadā Stobrs ir šaujamieroča vai cita ieroča pamatdaļa — caurule, parasti metāla, caur kuru tiek izlaista kontrolēta eksplozija, lai dzītu uz priekšu (impulsu dod šaujampulvera gāzes, saspiests gaiss vai cits dzinējmateriāls), ārā no gala lodi (lādiņu, granātu, mīnu) vajadzīgajā virzienā un piešķirtu tai vajadzīgo sākuma ātrumu.
Skatīt Niķelis un Stobrs
Taenīts
Taenīts (no (tainia) — 'lente' bieži raksturīgas saplacinātās formas dēļ), edmondsonīts, ortotaenīts jeb meteorīns — pārsvarā meteorītos sastopams minerāls — dzelzs un niķeļa sakausējums.
Skatīt Niķelis un Taenīts
Tērauds
250px Tērauds ir dzelzs sakausējums ar labām tehnoloģiskām īpašībām un pietiekošu plastiskumu, kas ļauj izgatavot jebkuras formas un izmēru konstrukcijas, kā arī pielietot dažādas tehnoloģiskās apstrādes metodes: liešanu, velmēšanu, kalšanu, metināšanu, griešanu u.tml.
Skatīt Niķelis un Tērauds
Terrafame
Terrafame Oy ir Somijas uzņēmums, kas nodarbojas ar metālu iegūšanu.
Skatīt Niķelis un Terrafame
Turmalīns
Ap 8,2 cm garš polihroms turmalīna kristāls Turmalīns (no — 'pelnus pievelkošais akmens') ir termins, ar ko apzīmē radniecīga ķīmiskā sastāva un kristāliskās struktūras minerālu grupu.
Skatīt Niķelis un Turmalīns
Ureāze
Ureāze funkcionāli pieder pie amilohidrolāzu un fosfotriesterāzu virsdzimtas.
Skatīt Niķelis un Ureāze
VANTAs
Vertikāli izlīdzināti oglekļa nanocauruļu masīvi (VANTA) ir unikāla mikrostruktūra, kas sastāv no oglekļa nanocaurulītēm, kuru gareniskā ass ir perpendikulāra pamatnes virsmai.
Skatīt Niķelis un VANTAs
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Skatīt Niķelis un Varš
Vidussibīrijas plakankalne
Vidussibīrijas plakankalne ir plašs kalnu apgabals Sibīrijas centrālajā daļā starp Ļenas un Jeņisejas upēm.
Skatīt Niķelis un Vidussibīrijas plakankalne
Volframs
Volframs ir ķīmiskais elements ar simbolu W un atomskaitli 74.
Skatīt Niķelis un Volframs
Zarja (SKS)
Zarja, uzņemts misijas STS-88 laikā Zarja (no — "ausma") ir Starptautiskās kosmiskās stacijas (SKS) pirmais modulis, kurš kosmosā tika palaists.
Skatīt Niķelis un Zarja (SKS)
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Niķelis un Zeme
Zemes grupas planētas
Zemes grupas planētas: Merkurs, Venera, Zeme un Marss. Planētu izmēri ir proporcionāli. Zemes grupas planētas, sauktas arī par cietzemes planētām, ir Saules sistēmas četras planētas, kuras atrodas vistuvāk Saulei.
Skatīt Niķelis un Zemes grupas planētas
Zemes kodols
Zemes iekšējā uzbūve. 1. kontinenta Zemes garoza, 2. okeāniskā zemes garoza, 3. augšējā mantija, 4. apakšējā mantija, 5. ārējais kodols, 6. iekšējais kodols, A: zemes garozas - mantijas robeža, B: kodola - mantijas robeža, C: ārējā un iekšējā kodola robeža Zemes kodols ir ļoti blīvs – 13 g/cm3 un pēc pašreizējiem priekšstatiem to veido dzelzs un niķelis.
Skatīt Niķelis un Zemes kodols
Ziemas karš
Ziemas karš (arī Советско-финляндская война) (1939. gada 30. novembris — 1940. gada 13. marts) bija karš starp uzbrūkošo PSRS karaspēku un aizstāvošos Somijas armiju galvenokārt Karēlijas zemes šaurumā.
Skatīt Niķelis un Ziemas karš
Ziemeļkoreja
Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (Chosŏn Minjujuŭi Inmin Konghwaguk), neoficiāli bieži saukta par Ziemeļkoreju, ir valsts Korejas pussalas ziemeļdaļā uz ziemeļiem no 38.
Skatīt Niķelis un Ziemeļkoreja
Zimbabve
Zimbabves Republika ir valsts Dienvidāfrikā.
Skatīt Niķelis un Zimbabve
15 Einomija
Einomija, arī 15 Einomija ir asteroīds ar diametru apmēram 255 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder S tipa asteroīdu grupai.
Skatīt Niķelis un 15 Einomija
16 Psihe
Psihe, arī 16 Psihe ir asteroīds ar diametru apmēram 253 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder pie M tipa asteroīdu grupas.
Skatīt Niķelis un 16 Psihe
1980. gada vasaras olimpiskās spēles
1980.
Skatīt Niķelis un 1980. gada vasaras olimpiskās spēles
22 Kalliope
Kalliope, arī 22 Kalliope ir asteroīds ar diametru apmēram 166 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder M tipa asteroīdu grupai.
Skatīt Niķelis un 22 Kalliope
28 (skaitlis)
28 (divdesmit astoņi) ir kārtas skaitlis, kurš atrodas starp 27 un 29.
Skatīt Niķelis un 28 (skaitlis)