Satura rādītājs
285 attiecības: Adatainais dzeloņgurķis, Aioras, Akmeņčakstīte, Akmeņu cauna, Alkoholiskie dzērieni, Alpu kovārnis, Amariļļu dzimta, Amūras ezis, Amerikas cauna, Amerikas melnais lācis, Amfora, Apkakles sīga, Arbūzi, Auglis, Ausainais cīrulis, Austrumu burunduks, Avene, Šķiedrvielas, Šrilankas garlūpu lācis, Šrilankas zilā žagata, Ūbeles, Ūdensvistiņas, Ūga, Ķauķi, Ķauķu dzimta, Ķīķis, Ķīselis, Ķeģis, Ķirbis, Žagata, Čakčaks, Čiekuroga, Čuņčiņš, Ēdamā pasiflora, Ērkšķogas, Āpsis, Āzijas āpsis, Āzijas melnais lācis, Āzijas tuksneša ķauķis, Bahamu jenots, Baltā sētvija, Baltirbe, Baltmugurdzenis, Baltpieres zoss, Baltsvītru krustknābis, Baltvēdera erickiņš, Banāni, Bārbeļu dzimta, Bārdzīlīte, Bēdrozis, ... Izvērst indekss (235 vairāk) »
Adatainais dzeloņgurķis
Adatainais dzeloņgurķis ir viengadīgs, liels (1-8 m garumā, dažkārt vairāk), kāpelējošs, vienkāršus vai zarainus stublājus veidojošs ķirbju dzimtas lakstaugs.
Skatīt Oga un Adatainais dzeloņgurķis
Aioras
Aioras, aioru ģints (Aegithina) ir vienīgā aioru dzimtas (Aegithinidae) ģints, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Skatīt Oga un Aioras
Akmeņčakstīte
Akmeņčakstīte (Oenanthe oenanthe) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.
Skatīt Oga un Akmeņčakstīte
Akmeņu cauna
Akmeņu cauna jeb akmens cauna (Martes foina) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Skatīt Oga un Akmeņu cauna
Alkoholiskie dzērieni
Dažādi alkoholiskie dzērieni — lāgers, viena iesala viskijs, absints, konjaks un baltais vīns Alkoholiskie dzērieni ir dzērieni ar vismaz 1,5 tilpumprocentiem (tilp.%) etilspirta, kas parasti iegūts kartupeļu, graudu, augļu, ogu un/vai medus ogļhidrātu spirta rūgšanā.
Skatīt Oga un Alkoholiskie dzērieni
Alpu kovārnis
Alpu kovārnis jeb dzeltenknābja klinšu vārna (Pyrrhocorax graculus) ir vārnu dzimtas putns un viena no divām sugām Alpu vārnu ģintī (Pyrrhocorax).
Skatīt Oga un Alpu kovārnis
Amariļļu dzimta
Amariļļu dzimta (Amaryllidaceae) ir asparāgu rindas dzimta, kas apvieno krāšņākos un neparastākā izskata tropu un subtropu apgabalu lilijveidīgos.
Skatīt Oga un Amariļļu dzimta
Amūras ezis
Amūras ezis (Erinaceus amurensis) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.
Skatīt Oga un Amūras ezis
Amerikas cauna
Amerikas cauna (Martes americana) ir neliela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Skatīt Oga un Amerikas cauna
Amerikas melnais lācis
Amerikas melnais lācis (Ursus americanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) plēsīgo zvēru suga.
Skatīt Oga un Amerikas melnais lācis
Amfora
No māla un ar dekoratīvajiem elementiem darināta sengrieķu amfora (6. gs. p.m.ē.) Amfora (amphoreús) ir specifisks trauks, kas senajos laikos (galvenokārt Vidusjūras reģionā) tika izmantots par dažādu preču uzglabāšanas un pārvietošanas rīku.
Skatīt Oga un Amfora
Apkakles sīga
Apkakles sīga (Chlamydotis macqueenii) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns.
Skatīt Oga un Apkakles sīga
Arbūzi
Arbūzs Arbūzi ir arbūzu ģints augu augļi.
Skatīt Oga un Arbūzi
Auglis
Pogaļa ir liliju dzimtas augu auglis Auglis botānikā ir segsēkļu vairošanās orgāns, kas sēklu nogatavošanās laikā attīstās no auglenīcas.
Skatīt Oga un Auglis
Ausainais cīrulis
Ausainais cīrulis (Eremophila alpestris) ir cīruļu dzimtas (Alaudidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā ziemeļu puslodē, kā arī nelielā areālā dienvidu puslodē.
Skatīt Oga un Ausainais cīrulis
Austrumu burunduks
Austrumu burunduks (Tamias striatus) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas sastopams plašā areālā Ziemeļamerikas austrumos: ASV austrumos un Kanādas dienvidaustrumos.
Skatīt Oga un Austrumu burunduks
Avene
Meža avenes uz ķekara Avene ir ēdams auglis daudzām rožu dzimtas aveņu ģints (Rubus) augu sugām, no kurām lielākā daļa pieder pie Idaeobatus apakšģints.
Skatīt Oga un Avene
Šķiedrvielas
graudu izstrādājumi Šķiedrvielas jeb balastvielas ir pārtikā esoši ķīmiski savienojumi, ko nespēj hidrolizēt cilvēka gremošanas sistēmas fermenti.
Skatīt Oga un Šķiedrvielas
Šrilankas garlūpu lācis
Šrilankas garlūpu lācis (Melursus ursinus inornatus) ir viena no garlūpu lāču (Melursus ursinus) pasugām.
Skatīt Oga un Šrilankas garlūpu lācis
Šrilankas zilā žagata
Šrilankas zilā žagata jeb Ceilonas zilā žagata (Urocissa ornata) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Skatīt Oga un Šrilankas zilā žagata
Ūbeles
Ūbeles, ūbeļu ģints (Streptopelia) ir baložu dzimtas (Columbidae) putnu ģints, kas apvieno 13 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Skatīt Oga un Ūbeles
Ūdensvistiņas
Ūdensvistiņas (Gallinula) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ģints, kas apvieno 7 sugas, no kurām divas izmirušas pēdējo 100 gadu laikā.
Skatīt Oga un Ūdensvistiņas
Ūga
Ūga (no latgaliešu valodas — 'oga', īstajā vārdā Daiga Barkāne; dzimusi 1994. gada 16. decembrī Bērzgalē) ir latgaliešu repere.
Skatīt Oga un Ūga
Ķauķi
Ķauķi, ķauķu ģints (Sylvia) ir ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 28 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Skatīt Oga un Ķauķi
Ķauķu dzimta
Ķauķu dzimta (Sylviidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta, kas mūsdienās apvieno 70 sugas, kas tiek iedalītas 20 ģintīs.
Skatīt Oga un Ķauķu dzimta
Ķīķis
Ķīķis jeb lapseņu klijāns (Pernis apivorus) ir vidēja auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) Latvijā ligzdojošs plēsīgais putns, kas galvenokārt sastopams mežos lielākajā daļā Eiropas un Āzijas rietumdaļas.
Skatīt Oga un Ķīķis
Ķīselis
Ķīseļa bļoda Ķīselis (no slāvu: киселъ (kisel) — 'skābs') ir sarecināts un ieskābēts auzu miltu novārījums.
Skatīt Oga un Ķīselis
Ķeģis
thumb Ķeģis jeb parastais ķeģis (Acanthis flammea) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Skatīt Oga un Ķeģis
Ķirbis
Ķirbji Kaltētas ķirbja sēklas Ķirbis ir vairāku ķirbju ģints (Cucurbita) kultūraugu auglis.
Skatīt Oga un Ķirbis
Žagata
Žagata jeb Eiropas žagata (Pica pica) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Skatīt Oga un Žagata
Čakčaks
Čakčaks (chaqchaq;;;, säk-säk) ir austrumu saldums, kas pagatavots no fritētiem mīklas gabaliņiem, kas sajaukti ar medus sīrupu.
Skatīt Oga un Čakčaks
Čiekuroga
Kadiķu čiekuri — čiekurogas Čiekuroga ir dažu kailsēkļu, galvenokārt kadiķu (Juniperus), vairošanās orgāns — čiekurs ar sulīgām zvīņām.
Skatīt Oga un Čiekuroga
Čuņčiņš
Čuņčiņš (Phylloscopus collybita) ir Latvijā ļoti bieži sastopams ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kurš izplatīts teju vai visā Eiropā, kā arī Āzijas taigas zonā.
Skatīt Oga un Čuņčiņš
Ēdamā pasiflora
Ēdamā pasiflora (Passiflora edulis) ir pasifloru dzimtas suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir Brazīlijas dienvidi, Paragvaja, Urugvaja un Argentīnas lielākā daļa.
Skatīt Oga un Ēdamā pasiflora
Ērkšķogas
Ērkšķogas (Ribes uva-crispa) ir ērkšķogu dzimtas krūms, kura dabiskais izplatības areāls ir Eiropa, Āfrikas ziemeļrietumi un Āzijas rietumi, dienvidi, dienvidaustrumi.
Skatīt Oga un Ērkšķogas
Āpsis
Āpsis (Meles meles) jeb Eiropas āpsis ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas sastopams lielākajā Eiropas daļā, Latviju ieskaitot.
Skatīt Oga un Āpsis
Āzijas āpsis
Āzijas āpsis (Meles leucurus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu ģints (Meles) plēsējs.
Skatīt Oga un Āzijas āpsis
Āzijas melnais lācis
Āzijas melnais lācis (Ursus thibetanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) lāču ģints (Ursus) plēsīgo zvēru suga.
Skatīt Oga un Āzijas melnais lācis
Āzijas tuksneša ķauķis
Āzijas tuksneša ķauķis jeb vienkārši tuksneša ķauķis (Sylvia nana) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas centrālajā un rietumu daļā, kā arī Eiropas pašos galējos austrumos, ziemo Āzijas dienvidrietumos un Āfrikas ziemeļaustrumos.
Skatīt Oga un Āzijas tuksneša ķauķis
Bahamu jenots
Bahamu jenots (Procyon lotor maynardi) ir parastā jenota (Procyon lotor) pasuga.
Skatīt Oga un Bahamu jenots
Baltā sētvija
Baltā sētvija ir daudzgadīgs ķirbju dzimtas lakstaugs ar kāpelējošu, līdz 4 m garu, šķautnainu stumbru.
Skatīt Oga un Baltā sētvija
Baltirbe
Baltirbe jeb teteris (Lagopus lagopus) ir vidēji liels vistveidīgais (Galliformes) putns, kas pieder baltirbju ģintij (Lagopus).
Skatīt Oga un Baltirbe
Baltmugurdzenis
Baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.
Skatīt Oga un Baltmugurdzenis
Baltpieres zoss
Baltpieres zoss (Anser albifrons) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) putnu suga.
Skatīt Oga un Baltpieres zoss
Baltsvītru krustknābis
Baltsvītru krustknābis (Loxia leucoptera) ir neliela auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Skatīt Oga un Baltsvītru krustknābis
Baltvēdera erickiņš
Baltvēdera erickiņš (Luscinia phaenicuroides) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputnu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).
Skatīt Oga un Baltvēdera erickiņš
Banāni
Četru dažādu šķirņu banāni Banāni ir pārtikā plaši lietoti augļi, kas tiek iegūti no banānaugiem, parasti no nosmailinātā banāna (Musa acuminata) vai Musa × paradisiaca.
Skatīt Oga un Banāni
Bārbeļu dzimta
Bārbeļu dzimta (Berberidaceae) ir divdīgļlapju augu dzimta, izplatīta galvenokārt ziemeļu puslodē.
Skatīt Oga un Bārbeļu dzimta
Bārdzīlīte
Bārdzīlīte (Panurus biarmicus) ir zvirbuļveidīgo putnu suga, kas apdzīvo tikai viena veida biotopus — plašus niedrājus lielā daļā Eirāzijas.
Skatīt Oga un Bārdzīlīte
Bēdrozis
Bēdrozis jeb Sibīrijas bēdrozis, arī Sibīrijas sīlis (Perisoreus infaustus) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas plaši izplatīts Eirāzijas ziemeļu reģionu mežu zonā.
Skatīt Oga un Bēdrozis
Beludžistānas melnais lācis
Beludžistānas melnais lācis (Ursus thibetanus gedrosianus) ir Āzijas melnā lāča (Ursus thibetanus) pasuga.
Skatīt Oga un Beludžistānas melnais lācis
Bezalkoholisks dzēriens
Bezalkoholisko dzērienu stends Bezalkoholisks dzēriens ir atspirdzinošs dzēriens, kas var būt piesātināts ar oglekļa dioksīdu, jeb plašākā nozīmē tie ir visi dzērieni, kas nesatur alkoholu vai satur to niecīgos daudzumos.
Skatīt Oga un Bezalkoholisks dzēriens
Blāvie ķauķi
Blāvie ķauķi (Iduna) ir viena no kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) ģintīm, kas apvieno 6 sugas.
Skatīt Oga un Blāvie ķauķi
Brūklene
Brūklene ir līdz 25 cm augsts, mūžzaļš ēriku dzimtas puskrūms ar ložņājošu sakneni un stāviem, zarainiem stumbriem.
Skatīt Oga un Brūklene
Brūnais lācis
Brūnais lācis (Ursus arctos) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga, kas sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Skatīt Oga un Brūnais lācis
Brūnkrūtainais ezis
Brūnkrūtainais ezis, brūnkrūšu ezis, arī Eiropas ezis jeb parastais ezis (Erinaceus europaeus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.
Skatīt Oga un Brūnkrūtainais ezis
Brūnspārnu ķauķis
Brūnspārnu ķauķis (Sylvia communis) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā, ziemo Āfrikā uz dienvidiem aiz Sahāras.
Skatīt Oga un Brūnspārnu ķauķis
Briļļu pūkpīle
Briļļu pūkpīle (Somateria fischeri) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie gauru apakšdzimtas (Merginae).
Skatīt Oga un Briļļu pūkpīle
Bromēliju dzimta
Bromēliju dzimta (Bromeliaceae), arī ananasu dzimta, ir viendīgļlapju klases dzimta, kas iekļauj no 51—56 ģintīm un aptuveni 3500 sugas.
Skatīt Oga un Bromēliju dzimta
Burunduki
Burunduki, burunduku ģints (Tamias) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) ģints, kas apvieno 25 grauzēju sugas un kas tiek iedalītas 3 apakšģintīs.
Skatīt Oga un Burunduki
Ceļotājbalodis
Ceļotājbalodis (Ectopistes migratorius) ir izmirusi baložu dzimtas (Columbidae) suga, kas ir bijusi vienīgā ceļotājbaložu ģintī (Ectopistes).
Skatīt Oga un Ceļotājbalodis
Ceru ķauķis
thumb Ceru ķauķis (Acrocephalus schoenobaenus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Skatīt Oga un Ceru ķauķis
Citronliāna
Citronliāna (Schizandra chinensis) ir citronliānu dzimtas krūms vai liāna ar pārkoksnētu, apmēram 2 cm resnu un 8—15 m garu stumbru.
Skatīt Oga un Citronliāna
Citrusaugi
Citrusaugi (Citrus) ir rūtu dzimtas ziedaugu ģints.
Skatīt Oga un Citrusaugi
Daglā čakstīte
Daglā čakstīte (Oenanthe pleschanka) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijas rietumu un centrālajā daļā un Āfrikā.
Skatīt Oga un Daglā čakstīte
Darvina zorro
Darvina zorro (Pseudalopex fulvipes) jeb Darvina lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.
Skatīt Oga un Darvina zorro
Daurijas kovārnis
Daurijas kovārnis (Coloeus dauuricus) ir vidēja auguma Āzijas austrumos dzīvojošs vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Skatīt Oga un Daurijas kovārnis
Dārza ķauķis
Dārza ķauķis (Sylvia borin) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā uz dienvidiem aiz Sahāras.
Skatīt Oga un Dārza ķauķis
Dārza susuris
Dārza susuris (Eliomys quercinus) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.
Skatīt Oga un Dārza susuris
Dārza zemene
Dārza zemene jeb lielogu zemene (Fragaria × ananassa) ir rožu dzimtas hibrīdaugs, kas ir Čīles zemenes (F. chiloensis) un Virdžīnijas zemenes (F. virginiana) krustojums.
Skatīt Oga un Dārza zemene
Dārzeņpipars
Dārzeņpipars (Capsicum annuum) ir neliels nakteņu dzimtas puskrūms, ko parasti kultivē kā viengadīgu lakstaugu.
Skatīt Oga un Dārzeņpipars
Dārzkopība
Sakopts dārzs Sanfrancisko Dārzkopība jeb dārzniecība ir lauksaimniecības nozare, dažādu dārza produktu — augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu — ražošana, kā arī augļu koku, ogulāju, dārzeņu un krāšņumaugu stādāmā materiāla audzēšana.
Skatīt Oga un Dārzkopība
Džems
Zemeņu džems Džems ir cukura sīrupa un veselu vai gabaliņos sagrieztu augļu vai ogu ievārījums ar biezu, želejveida konsistenci.
Skatīt Oga un Džems
Dižbrūklene
Dižbrūklene jeb lielogu dzērvene (Vaccinium macrocarpon Aiton; sinonīms Oxycoccus macrocarpus) ir ēriku dzimtas mūžzaļš augs, kas sastopams purvainās vietās un tiek plaši kultivēts.
Skatīt Oga un Dižbrūklene
Dižraibais dzenis
Dižraibais dzenis (Dendrocopos major) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga.
Skatīt Oga un Dižraibais dzenis
Dracēnas
Dracēnas jeb pūķkoki (Dracaena) ir asparāgu dzimtas ģints, kurai pieder aptuveni 120 kokveida un sukulentu krūmu sugas.
Skatīt Oga un Dracēnas
Dumbrcālis
Dumbrcālis (Rallus aquaticus) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) putns, kas pieder dumbrcāļu ģintij (Rallus).
Skatīt Oga un Dumbrcālis
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Skatīt Oga un Dzīvnieki
Dzērve
Pelēkā dzērve jeb vienkārši dzērve (Grus grus) ir liels dzērvju dzimtas (Gruidae) putns.
Skatīt Oga un Dzērve
Dzērveņu apakšģints
Dzērveņu apakšģints (Oxycoccus) ir daudzgadīgi mūžzaļi ēriku dzimtas augi, kas veido zemus (Latvijas savvaļas sugām augstums nepārsniedz 10 cm), ložņājošus krūmājus — dzērvenājus ar tumši sarkanām ogām.
Skatīt Oga un Dzērveņu apakšģints
Dzērvju dzimta
Dzērvju dzimta (Gruidae) ir dzērvjveidīgo kārtas (Gruiformes) putnu dzimta.
Skatīt Oga un Dzērvju dzimta
Dzeguzes
Dzeguzes (Cuculus) ir dzegužu dzimtas (Cuculidae) ģints, kas apvieno 11 mūsdienās dzīvojošas Vecās pasaules sugas.
Skatīt Oga un Dzeguzes
Dzeltenais tārtiņš
Dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria) ir vidēja auguma tārtiņu dzimtas (Charadriidae) bridējputns.
Skatīt Oga un Dzeltenais tārtiņš
Dzeltenkakla cauna
Dzeltenkakla cauna jeb harza (Martes flavigula) ir liela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Skatīt Oga un Dzeltenkakla cauna
Dziedātājputni
Dziedātājputni (Passeri) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) apakškārta.
Skatīt Oga un Dziedātājputni
Dziedātājstrazds
Dziedātājstrazds (Turdus philomelos) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) putns, kuram ir ļoti plašs izplatības areāls Eirāzijā, bet tas sastopams arī Ziemeļāfrikā un Austrālāzijā.
Skatīt Oga un Dziedātājstrazds
Eži
Eži, ežu apakšdzimta (Erinaceinae) ir viena no divām ežu dzimtas (Erinaceidae) apakšdzimtām, kas apvieno 16 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs. Ežu sugas mājo Eiropā, Āzijā (Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā) un Āfrikā, kā arī Jaunzēlandē, kur tās nokļuvušas introdukcijas rezultātā.
Skatīt Oga un Eži
Egļu krustknābis
Egļu krustknābis (Loxia curvirostra) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) suga, kas pieder pie dadzīšu apakšdzimtas (Carduelinae).
Skatīt Oga un Egļu krustknābis
Erickiņš
Erickiņš jeb rudais erickiņš (Phoenicurus phoenicurus) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Skatīt Oga un Erickiņš
Ezeru ķauķis
thumb Ezeru ķauķis jeb ezera ķauķis (Acrocephalus scirpaceus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Skatīt Oga un Ezeru ķauķis
Feneks
Feneks (Vulpes zerda) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.
Skatīt Oga un Feneks
Gaišais ķauķis
Gaišais ķauķis jeb malējiņš (Sylvia curruca) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā, ziemo Āfrikā un Āzijas dienvidos.
Skatīt Oga un Gaišais ķauķis
Gaišzilais sīlis
Gaišzilais sīlis jeb pīniju sīlis (Gymnorhinus cyanocephalus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga, kas ir vienīgā suga gaišzilo sīļu ģintī (Gymnorhinus).
Skatīt Oga un Gaišzilais sīlis
Gaišzilā zīlīte
Gaišzilā zīlīte (Cyanistes cyanus) ir neliels zīlīšu dzimtaa (Paridae) dziedātājputns, kas ligzdo Austrumeiropas austrumos un Āzijā.
Skatīt Oga un Gaišzilā zīlīte
Galapagu bruņurupucis
Galapagu bruņurupucis (Chelonoidis nigra) ir lielākais sauszemes bruņurupucis pasaulē, kas pieder Dienvidamerikas sauszemes bruņurupuču ģintij (Chelonoidis).
Skatīt Oga un Galapagu bruņurupucis
Ganerskveinas alveja
Ganerskveinas alveja (Aloe tormentorii) ir alveju ģints suga, kas endēma Maurīcijai Sugu taksonomiski izdala atsevišķā Aloe ģints taksonā Lomatophyllum, kurai pieder aptuveni 18 tuvi radnieciskas Madagaskarā un citās Indijas okeāna rietumu daļas salās sastopamas alvejas.
Skatīt Oga un Ganerskveinas alveja
Garastīšu dzimta
Garastīšu dzimta (Aegithalidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).
Skatīt Oga un Garastīšu dzimta
Garastītes
Garastītes, garastīšu ģints (Aegithalos) ir garastīšu dzimtas (Aegithalidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas.
Skatīt Oga un Garastītes
Garastes zebiekste
Garastes zebiekste (Mustela frenata) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Skatīt Oga un Garastes zebiekste
Goferi
Goferi, goferu dzimta (Geomyidae) ir grauzēju kārtas (Rodentia) viena no dzimtām, kas apvieno apmēram 35 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Skatīt Oga un Goferi
Grīšļu ķauķis
Grīšļu ķauķis (Acrocephalus paludicola) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Skatīt Oga un Grīšļu ķauķis
Grizlilācis
Grizlilācis (Ursus arctos horribilis) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Skatīt Oga un Grizlilācis
Hameleoni
Hameleonu dzimta (Chamaeleonidae) ir zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) dzimta.
Skatīt Oga un Hameleoni
Himalaju brūnais lācis
Himalaju brūnais lācis jeb Himalaju sarkanais lācis (Ursus arctos isabellinus) ir viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Skatīt Oga un Himalaju brūnais lācis
Iņerka
Iņerka, arī Ineerjke, ir ezers Krievijā, Mordvijā, Suras upes ielejā 17 kilometrus no Bolšije Berezņiku ciema.
Skatīt Oga un Iņerka
Iedzeltenais ķauķis
Iedzeltenais ķauķis (Hippolais icterina) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Skatīt Oga un Iedzeltenais ķauķis
Ievārījums
Zemeņu ievārījums Ievārījums jeb sarunvalodā zapte (no — 'sula') ir līdz plūstošai konsistencei savārīta veselu vai gabaliņos sagrieztu augļu vai ogu un cukura masa.
Skatīt Oga un Ievārījums
Indijas pāvs
Indijas pāvs (Pavo cristatus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kuru viegli atpazīt pēc tēviņa krāšņās, acotās astes un zilā kakla apspalvojuma.
Skatīt Oga un Indijas pāvs
Indijas vārna
Indijas vārna jeb mājas vārna (Corvus splendens) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Skatīt Oga un Indijas vārna
Inku sīlis
Inku sīlis (Cyanocorax yncas) ir maza auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder cekulsīļu ģintij (Cyanocorax).
Skatīt Oga un Inku sīlis
Japānas āpsis
Japānas āpsis (Meles anakuma) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir endēmiska Japānas suga.
Skatīt Oga un Japānas āpsis
Japānas lidvāvere
Japānas lidvāvere (Pteromys momonga) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām.
Skatīt Oga un Japānas lidvāvere
Jūras zīriņš
Jūras zīriņš (Sterna paradisaea) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūras putnu suga.
Skatīt Oga un Jūras zīriņš
Jenotsuns
Jenotsuns (Nyctereutes procyonoides) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas pieder dzimtas pamatcilts (Basal Caninae) grupai.
Skatīt Oga un Jenotsuns
Kadjakas lācis
Kadjakas lācis jeb Aļaskas brūnais lācis (Ursus arctos middendorffi) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām.
Skatīt Oga un Kadjakas lācis
Kakapo
Kakapo (Strigops habroptilus) ir nelidojošs Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putns, kurš dzīvo tikai Jaunzēlandē.
Skatīt Oga un Kakapo
Kaktusu dzimta
Kaktusu dzimta (Cactaceae) ir neļķu rindas augu dzimta, kurā ir apvienotas 127 ģintis un aptuveni 1750 sugas.
Skatīt Oga un Kaktusu dzimta
Kalnu zoss
Kalnu zoss (Anser indicus) ir vidēja auguma pelēko zosu ģints (Anser) ūdensputnu suga, kas ligzdo Centrālāzijā un ziemo Dienvidāzijā.
Skatīt Oga un Kalnu zoss
Kanādas bēdrozis
Kanādas bēdrozis jeb pelēkais bēdrozis, arī pelēkais sīlis (Perisoreus canadensis) ir neliela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas sastopams visā Ziemeļamerikas ziemeļu boreālajā zonā.
Skatīt Oga un Kanādas bēdrozis
Karameles
Dažādas ledeņu karameles ar augļu garšām Karamele (no, kas no — 'dedzināts cukurs') ir no lēni karsēta attīrīta cukura šķīduma un cietes maisījuma gatavots konditorejas izstrādājums ar sausnas saturu 97—99%.
Skatīt Oga un Karameles
Kaza
Kaza jeb mājas kaza (Capra aegagrus hircus) ir vidēja auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kuras priekštece ir Tuvajos Austrumos un Austrumeiropā dzīvojošā savvaļas kaza (Capra aegagrus).
Skatīt Oga un Kaza
Kārpcūka
Kārpcūka jeb parastā kārpcūka (Phacochoerus africanus) ir cūku dzimtas (Suidae) pārnadzis.
Skatīt Oga un Kārpcūka
Kea
Kea jeb Jaunzēlandes kea (Nestor notabilis) ir Jaunzēlandes papagaiļu dzimtas (Strigopidae) putnu suga, kas mitinās Jaunzēlandē, Dienvidsalas kalnainajos apvidos.
Skatīt Oga un Kea
Kipras muflons
Kipras muflons jeb Kipras kalnu aita (Ovis orientalis ophion) ir viena no savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasugām, kas pieder muflonu grupai (Ovis orientalis orientalis grupa).
Skatīt Oga un Kipras muflons
Košie mušķērāji
Košie mušķērāji, košo mušķērāju ģints (Ficedula) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 33 mūsdienās dzīvojošas dziedātājputnu sugas.
Skatīt Oga un Košie mušķērāji
Koku ķauķi
Koku ķauķi (Hippolais) ir viena no kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) ģintīm, kas apvieno 4 sugas.
Skatīt Oga un Koku ķauķi
Koku pīle
thumb Koku pīle (Aix sponsa) ir viena no krāšņākajām pīļu dzimtas (Anatidae) peldpīļu sugām.
Skatīt Oga un Koku pīle
Koku vāveres
Koku vāveres, koku vāveru cilts (Sciurini) pieder vāveru dzimtas (Sciuridae) parastās koku vāveres apakšdzimtai (Sciurinae).
Skatīt Oga un Koku vāveres
Kovārnis
Kovārnis jeb ķāķis (Coloeus monedula) ir vidēja izmēra vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Skatīt Oga un Kovārnis
Krauklis
Krauklis (Corvus corax) ir liela auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes).
Skatīt Oga un Krauklis
Krāmera papagailis
Krāmera papagailis (Psittacula krameri) jeb gredzenkakla papagailis ir papagaiļveidīgo pārstāvis, kas mitinās tropu mežos Āfrikā un Āzijā.
Skatīt Oga un Krāmera papagailis
Krūms
Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.
Skatīt Oga un Krūms
Krūmu sīlis
Krūmu sīlis jeb rietumu krūmu sīlis, arī Kalifornijas krūmu sīlis (Aphelocoma californica) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder krūmu sīļu ģintij (Aphelocoma).
Skatīt Oga un Krūmu sīlis
Kuitala
Kuitala jeb kluite (Numenius arquata) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.
Skatīt Oga un Kuitala
Latviešu virtuve
Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā: cepti kartupeļi, cūkgaļas ribiņas, sautēti kāposti, pīles stilbs, pelēkie zirņi ar speķi, cūkas stilbs, auss un šņukurs, cūkgaļas iesmi, Alpu desiņas, putraimdesa, desas riņķī un liellopa mēle. Latviešu virtuve ir latviešiem raksturīgo ēdienu un to gatavošanas īpatnību kopums, kas veidojies dažādu ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu ietekmē.
Skatīt Oga un Latviešu virtuve
Laukirbe
Laukirbe (Perdix perdix) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kas pieder laukirbju ģintij (Perdix).
Skatīt Oga un Laukirbe
Lauku balodis
Lauku balodis jeb lauka balodis (Columba palumbus) ir liela auguma Eirāzijā dzīvojoša baložu suga, kurai ir piecas pasugas, no kurām viena — Madeiras lauku balodis (C. p. maderensis) ir izmirusi.
Skatīt Oga un Lauku balodis
Lauku zvirbulis
Lauku zvirbulis (Passer montanus) ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas (Passeridae) putns, kas sastopams Eirāzijā, Āfrikā un Austrālijā.
Skatīt Oga un Lauku zvirbulis
Lāču dzimta
Lāču dzimtas (Ursidae) dzīvnieki ir lieli plēsēju kārtas zīdītāji, kas pieder suņveidīgo apakškārtai (Caniformia), un ir tuvi radinieki airkājiem (Pinnipedia).
Skatīt Oga un Lāču dzimta
Lībiešu virtuve
Sklandrauši Lībiešu virtuve ir lībiešiem raksturīgo ēdienu un to gatavošanas īpatnību kopums, kas veidojies dažādu ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu ietekmē.
Skatīt Oga un Lībiešu virtuve
Leduslācis
Leduslācis, baltais lācis jeb polārlācis (Ursus maritimus) ir lāču dzimtas (Ursidae) plēsīgo zvēru suga.
Skatīt Oga un Leduslācis
Liķieris
ruma bāzes liķiera ''Vana Tallinn'' pudeles Liķieris (no, kas savukārt no — 'šķidrums') ir aromatizēts salds stiprais spirtotais dzēriens, ko gatavo, divreiz rektificētu etilspirtu sajaucot ar ogu un augļu sulām, dažādu augu daļu izvilkumiem spirtā, kafiju, kakao, šokolādi, ēteriskajām eļļām, esencēm un citām piedevām.
Skatīt Oga un Liķieris
Lidvāvere
Lidvāvere (Pteromys volans) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzēju sugām, kas sastopama Eirāzijas ziemeļdaļā.
Skatīt Oga un Lidvāvere
Lielais susuris
Lielais susuris (Glis glis), saukts arī par gulētājžurku un dižsusuri ir susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgais grauzējs, kas ir vienīgā suga dižsusuru ģintī (Glis).
Skatīt Oga un Lielais susuris
Lielā polārkaija
Lielā polārkaija (Larus hyperboreus) ir kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputns.
Skatīt Oga un Lielā polārkaija
Lielā zīlīte
Lielā zīlīte (Parus major), tautā saukta arī par tauku zīlīti jeb speķa zīlīti, ir vidēja auguma dziedātājputns zīlīšu dzimtā (Paridae).
Skatīt Oga un Lielā zīlīte
Lietuvainis
Lietuvainis (Numenius phaeopus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.
Skatīt Oga un Lietuvainis
Lietuviešu virtuve
šķiņķa gabaliņiem Šakotis Lietuviešu virtuve ir lietuviešiem raksturīgo ēdienu un to gatavošanas īpatnību kopums, kas veidojies dažādu ģeogrāfisku un vēsturisku apstākļu ietekmē.
Skatīt Oga un Lietuviešu virtuve
Lukstu čakstīte
Lukstu čakstīte (Saxicola rubetra) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo gandrīz visā Eiropā (izņemot Islandi) un Āzijas rietumos, bet ziemo Āfrikas centrālajā daļā.
Skatīt Oga un Lukstu čakstīte
Malajas lācis
Malajas lācis (Helarctos malayanus) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs, kas ir vienīgā suga Malajas laču ģintī (Helarctos).
Skatīt Oga un Malajas lācis
Marmelāde
citronu marmelādes šķēlītes Marmelāde (no — 'cidoniju ievārījums') ir ar cukuru savārīts un sarecināts augļu vai ogu biezenis.
Skatīt Oga un Marmelāde
Mazais ķeģis
thumb Mazais ķeģis (Acanthis cabaret) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eiropā.
Skatīt Oga un Mazais ķeģis
Mazais mušķērājs
Mazais mušķērājs (Ficedula parva) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas austrumdaļā, areālam austrumu virzienā sasniedzot Centrālāziju.
Skatīt Oga un Mazais mušķērājs
Mazais susuris
Mazais susuris jeb lazdu susuris (Muscardinus avellanarius) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām, kas ir vienīgā suga mazo susuru ģintī (Muscardinus).
Skatīt Oga un Mazais susuris
Mazais svilpis
Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus) ir vidēja auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā.
Skatīt Oga un Mazais svilpis
Meža balodis
Meža balodis (Columba oenas) ir vidēja auguma baložu dzimtas (Columbidae) putns, kas mājo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikas rietumos.
Skatīt Oga un Meža balodis
Meža cauna
Meža cauna jeb Eiropas meža cauna (Martes martes) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Skatīt Oga un Meža cauna
Meža cūka
Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.
Skatīt Oga un Meža cūka
Meža sicista
Meža sicista (Sicista betulina) ir viena no lēcējpeļu dzimtas (Dipodidae) grauzēju sugām.
Skatīt Oga un Meža sicista
Meža susuris
Meža susuris (Dryomys nitedula) ir viena no susuru dzimtas (Gliridae) vāverveidīgo grauzēju sugām.
Skatīt Oga un Meža susuris
Meža zīlītes
Meža zīlītes, meža zīlīšu ģints (Periparus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno 3 sugas.
Skatīt Oga un Meža zīlītes
Mežastrazdu dzimta
Mežastrazdu dzimta (Turdidae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes).
Skatīt Oga un Mežastrazdu dzimta
Mežirbe
Mežirbe (Tetrastes bonasia) ir vidēji liels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns.
Skatīt Oga un Mežirbe
Mežirbes
Mežirbes, mežirbju ģints (Tetrastes) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.
Skatīt Oga un Mežirbes
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Skatīt Oga un Mežs
Medus (dzēriens)
Plūškoku medus Medus ir raudzēts medus dzēriens, pasaulē senākais zināmais alkoholiskais un rituālais dzēriens.
Skatīt Oga un Medus (dzēriens)
Mehāniskie audi
Mehāniskie audi jeb balstaudi ir speciālas šūnas un audi, kas auga organismā izpilda mehānisko funkciju, t.i., padara to izturīgāku un elastīgāku.
Skatīt Oga un Mehāniskie audi
Melnais akmeņtārtiņš
Melnais akmeņtārtiņš (Arenaria melanocephala) ir vidēji liels sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais bridējputns.
Skatīt Oga un Melnais akmeņtārtiņš
Melnais erickiņš
Melnais erickiņš (Phoenicurus ochruros) ir maza auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Skatīt Oga un Melnais erickiņš
Melnais mežastrazds
Melnais mežastrazds jeb melnais strazds (Turdus merula) ir Latvijā parasta mežastrazdu dzimtas (Turdidae) suga, kas apdzīvo Eiropu, Āfrikas ziemeļrietumus un Āzijas dienvidu daļu.
Skatīt Oga un Melnais mežastrazds
Melnais mušķērājs
Melnais mušķērājs (Ficedula hypoleuca) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos.
Skatīt Oga un Melnais mušķērājs
Melnastes briedis
Melnastes briedis (Odocoileus hemionus) ir briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis, kura dabīgais izplatības areāls aptver Ziemeļamerikas rietumdaļu, uz rietumiem no Misūri upes, lielai populācijas daļai dzīvojot Klinšu kalnos.
Skatīt Oga un Melnastes briedis
Melnās dzilnas
Melnās dzilnas (Dryocopus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Skatīt Oga un Melnās dzilnas
Melngalvas ķauķis
Melngalvas ķauķis (Sylvia atricapilla) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā, Āzijas rietumos un Ziemeļāfrikā, ziemo Eiropas rietumos, Āfrikas centrālās daļas rietumos un austrumos.
Skatīt Oga un Melngalvas ķauķis
Melnrīkles strazds
Melnrīkles strazds (Turdus atrogularis) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropas pašos austrumos un Āzijas rietumos un centrālajā daļā.
Skatīt Oga un Melnrīkles strazds
Miestiņš
apelsīnu miestiņš Miestiņš ir no dažādās attiecībās sajauktiem cukura avotiem (iesala, medus un/vai ogu sulas) raudzēts dzēriens, kas papildināts ar augu piedevām.
Skatīt Oga un Miestiņš
Moluku kakadu
Moluku kakadu (Cacatua moluccensis) ir kakadu dzimtas (Cacatuidae) papagailis, endēms Moluku salām.
Skatīt Oga un Moluku kakadu
Murkšķis
Murkšķi, murkšķu ģints (Marmota) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ģintīm, kas pieder zemes vāveru apakšdzimtai (Xerinae).
Skatīt Oga un Murkšķis
Murraya paniculata
Murraya paniculata ir vidēja lieluma krūms, ar baltiem, visu gadu ziedošiem ziediem.
Skatīt Oga un Murraya paniculata
Niedru strazds
thumb Niedru strazds (Acrocephalus arundinaceus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Skatīt Oga un Niedru strazds
Paceplīšu dzimta
Paceplīšu dzimta (Troglodytidae) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimta, kas apvieno 88 neliela auguma dziedātājputnu sugas, kuras tiek iedalītas 19 ģintīs.
Skatīt Oga un Paceplīšu dzimta
Paceplītis
Paceplītis (Troglodytes troglodytes) ir maza auguma paceplīšu dzimtas zvirbuļveidīgo putnu suga, kurai ir 28 mūsdienās dzīvojošas pasugas un viena izmirusi pasuga.
Skatīt Oga un Paceplītis
Paipala
Paipala (Coturnix coturnix) ir neliels fazānu dzimtas (Phasianidae) putns.
Skatīt Oga un Paipala
Pakalnu maina
Pakalnu maina (Gracula religiosa) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 7 pasugas.
Skatīt Oga un Pakalnu maina
Palmu dzimta
Palmu dzimta (Arecaceae) ir palmu rindas dzimta, kas pieder viendīgļlapju klasei.
Skatīt Oga un Palmu dzimta
Papuasijas lorikets
Papuasijas lorikets (Charmosyna papou) ir papagaiļveidīgo kārtas putns, kas sastopams Jaungvinejā.
Skatīt Oga un Papuasijas lorikets
Parastais ķirbis
Parastais ķirbis (Cucurbita pepo) ir viengadīgs 3 - 8 m garš ķirbju dzimtas lakstaugs, kultūraugs.
Skatīt Oga un Parastais ķirbis
Parastais žeņšeņs
Parastais žeņšeņs ir 30—50 cm augsts, daudzgadīgs arāliju dzimtas žeņšeņu ģints lakstaugs.
Skatīt Oga un Parastais žeņšeņs
Parastais pīlādzis
Parastais pīlādzis, sērmūkslis jeb pucene (Sorbus aucuparia) ir rožu dzimtas suga.
Skatīt Oga un Parastais pīlādzis
Parastais tamus
Parastais tamus ir līdz 4 m garš, daudzgadīgs dioskoreju dzimtas vīteņaugs ar spēcīgu mietsakni.
Skatīt Oga un Parastais tamus
Parastā ūbele
Parastā ūbele jeb vienkārši ūbele (Streptopelia turtur) ir baložu dzimtas (Columbidae) putnu suga, kurai ir četras pasugas.
Skatīt Oga un Parastā ūbele
Parastā īve
Parastās īves sēklas Parastā īve ir Latvijā savvaļā ļoti reti sastopams skujkoks, kas atsevišķu koku veidā atrodams Piejūras zemienē.
Skatīt Oga un Parastā īve
Parastā vāvere
Parastā vāvere jeb Eirāzijas vāvere, arī rudā vāvere (Sciurus vulgaris) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas plaši izplatīts Eiropā un Āzijas ziemeļos, sastopama arī Latvijā.
Skatīt Oga un Parastā vāvere
Parastās vāveres
Parastās vāveres, parasto vāveru ģints (Sciurus) pieder vāveru dzimtas (Sciuridae) parasto koku vāveru apakšdzimtai (Sciurinae).
Skatīt Oga un Parastās vāveres
Pasterizēšana
piena pasterizēšanai sierotavā Pasterizēšana ir pārtikas produktu (parasti šķidrumu) siltumapstrādes un konservēšanas metode, kurā produktu uzkarsē un iztur noteiktā temperatūrā, kurā iet bojā patogēnie mikroorganismi un to veģetatīvās formas, kā arī inaktivējas fermenti, tādējādi aizkavējot produkta bojāšanos un paildzinot tā derīguma termiņu.
Skatīt Oga un Pasterizēšana
Pārtikas krāsvielas
Dabīgo pārtikas krāsvielu dažādās krāsas un toņi Dzeltenās krāsvielas izkliedes salīdzinājums karstā (pa kreisi) un aukstā ūdenī (pa labi) Pārtikas krāsvielas ir krāsvielu veids, ko pievieno pārtikai, lai mainītu vai pastiprinātu tās dabīgo krāsu un atjaunotu krāsu, kas zudusi tehnoloģiskās apstrādes laikā.
Skatīt Oga un Pārtikas krāsvielas
Peļkājīte
Peļkājīte (Prunella modularis) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas sastopama Eiropā, Āzijas rietumdaļā un Ziemeļāfrikā.
Skatīt Oga un Peļkājīte
Peļkājītes
Peļkājītes, peļkājīšu ģints (Prunella) ir vienīgā peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) ģints, kas apvieno 13 neliela auguma dziedātājputnu sugas.
Skatīt Oga un Peļkājītes
Pektīnvielas
Pulverveida pektīns Pektīnvielas (no (pēktikós) — 'sarecējis, sakupis') jeb recekļvielas ir kopējs apzīmējums polisaharīdiem protopektīnam, pektīnam un pektīnskābei, kas dabīgi veidojas un ir sastopami visos sauszemes augos, jo īpaši to augļos un ogās (piemēram, meža zemenēs, mežrozīšu augļos, dzērvenēs, upenēs, ābolos, citronos, apelsīnos u.c.), kā arī atsevišķu aļģu veidos.
Skatīt Oga un Pektīnvielas
Pelēkais mušķērājs
Pelēkais mušķērājs (Muscicapa striata) ir neliela auguma mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.
Skatīt Oga un Pelēkais mušķērājs
Pelēkais papagailis
Pelēkais papagailis jeb sarkanastes žako (Psittacus erithacus) ir papagaiļu suga, kas mīt Centrālās Āfrikas tropu reģionos.
Skatīt Oga un Pelēkais papagailis
Pelēkais strazds
Pelēkais strazds jeb pelēkais mežastrazds (Turdus pilaris) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns.
Skatīt Oga un Pelēkais strazds
Pelēkais zorro
Pelēkais zorro (Pseudalopex griseus) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.
Skatīt Oga un Pelēkais zorro
Pelēkā dzilna
Pelēkā dzilna (Picus canus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) meža putnu suga.
Skatīt Oga un Pelēkā dzilna
Pelēkā koku žagata
Pelēkā koku žagata jeb Himalaju koku žagata (Dendrocitta formosae) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Skatīt Oga un Pelēkā koku žagata
Pelēkā savvaļas vista
Pelēkā savvaļas vista jeb pelēkā džungļu vista (Gallus sonneratii) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) vistveidīgais (Galliformes) putns, kas pieder vistu ģintij (Gallus).
Skatīt Oga un Pelēkā savvaļas vista
Pelēkās zīlītes
Pelēkās zīlītes, pelēko zīlīšu ģints (Poecile) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas apvieno 15 sugas.
Skatīt Oga un Pelēkās zīlītes
Plankumainie skunksi
Plankumainie skunksi (Spilogale) ir viena no skunksu dzimtas (Mephitidae) ģintīm, kurā ir 4 sugas.
Skatīt Oga un Plankumainie skunksi
Plukšķis
Plukšķis (Turdus iliacus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns, kas sastopams Eirāzijā līdz Austrumsibīrijai un Ziemeļāfrikā.
Skatīt Oga un Plukšķis
Pupuķis
Pupuķis (Upupa epops) ir vidēja auguma pupuķu dzimtas (Upupidae) degunragputnveidīgais putns.
Skatīt Oga un Pupuķis
Purpura alveja
Purpura alveja (Aloe purpurea) ir alveju ģints suga, kas endēma Maurīcijai.
Skatīt Oga un Purpura alveja
Purva ķauķis
thumb Purva ķauķis (Acrocephalus palustris) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns.
Skatīt Oga un Purva ķauķis
Purva zīlīte
Purva zīlīte (Poecile palustris) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā un Āzijā.
Skatīt Oga un Purva zīlīte
Raibais zemesstrazds
Raibais zemesstrazds (Zoothera aurea) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) dziedātājputns.
Skatīt Oga un Raibais zemesstrazds
Riekstrozis
Riekstrozis jeb Eirāzijas riekstrozis (Nucifraga caryocatactes) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Skatīt Oga un Riekstrozis
Rietumu ierakumorhideja
Rietumu ierakumorhideja (Rhizanthella gardneri) ir orhideju dzimtas suga, kas zināma no vairākām populācijām Austrālijas dienvidrietumos.
Skatīt Oga un Rietumu ierakumorhideja
Rietumu lakstīgala
Rietumu lakstīgala (Luscinia megarhynchos) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājpuntu suga, kas pieder pie čakstīšu apakšdzimtas (Saxicolinae).
Skatīt Oga un Rietumu lakstīgala
Rietumu plankumainais skunkss
Rietumu plankumainais skunkss (Spilogale gracilis) ir neliels skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder plankumaino skunksu (Spilogale) ģintij.
Skatīt Oga un Rietumu plankumainais skunkss
Rubija
Rubija (Rubia tinctorum) ir daudzgadīgs rubiju dzimtas lakstaugs ar četršķautnainu, pacilu stumbru, kas augšdaļā zarojas.
Skatīt Oga un Rubija
Rudā lapsa
Rudā lapsa (Vulpes vulpes) biežāk saukta vienkārši lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs, kas sastopams gandrīz visos kontinentos, izņemot Dienvidameriku un Austrāliju.
Skatīt Oga un Rudā lapsa
Sabulis
Sabulis jeb Sibīrijas cauna (Martes zibellina) ir vidēja auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder pie caunu ģints (Martes).
Skatīt Oga un Sabulis
Sahāras sīga
Sahāras sīga (Chlamydotis undulata) ir liela auguma sīgu dzimtas (Otididae) putns.
Skatīt Oga un Sahāras sīga
Saldējums
Saldējuma deserts Saldējums ir uzputots un saldēts pārtikas produkts, ko pamatā gatavo no piena, saldā krējuma, kā arī augļu un ogu sulas vai biezeņa.
Skatīt Oga un Saldējums
Samta cekula sīlis
Samta cekula sīlis (Cyanocorax chrysops) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder cekulsīļu ģintij (Cyanocorax).
Skatīt Oga un Samta cekula sīlis
Sansevjēras
Sansevjēras (Sansevieria) ir agrāk atzīta bezstumbra mūžzaļo daudzgadīgo lakstaugu ģints, kuras dzimtene ir Āfrika, jo īpaši Madagaskara, un Dienvidāzija, bet tagad, pamatojoties uz molekulāri filoģenētiskiem pētījumiem, ir iekļauta Dracaena ģintī.
Skatīt Oga un Sansevjēras
Sarkanā jāņoga
Sarkanā jāņoga ir daudzgadīgs, apmēram 1 m augsts, stipri cerojošs ērkšķogu dzimtas krūms.
Skatīt Oga un Sarkanā jāņoga
Sarkanā panda
Sarkanā panda jeb mazā panda (Ailurus fulgens — 'spīdīgais kaķis') ir neliela auguma mazo pandu dzimtas (Ailuridae) plēsējs, kas pamatā pārtiek no bambusa.
Skatīt Oga un Sarkanā panda
Sarkanā puskuitala
Sarkanā puskuitala (Limosa lapponica) ir liela auguma sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns.
Skatīt Oga un Sarkanā puskuitala
Sarkanknābja zilā žagata
Sarkanknābja zilā žagata jeb zilā žagata (Urocissa erythroryncha) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Skatīt Oga un Sarkanknābja zilā žagata
Sarkano mangrovju dzimta
Sarkanās mangroves (Rhizophoraceae) ir malpīgiju rindas dzimta, kas plaši izplatīta dūņainās un mālainās piekrastēs un upju deltās tropu, nedaudz — subtropu joslā.
Skatīt Oga un Sarkano mangrovju dzimta
Sarkanrīklīte
Sarkanrīklīte (Erithacus rubecula) ir Latvijā bieži sastopams, mazs mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns.
Skatīt Oga un Sarkanrīklīte
Sārtais strazds
Sārtais strazds (Pastor roseus) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga sārto strazdu ģintī (Pastor).
Skatīt Oga un Sārtais strazds
Sīlis
Eirāzijas sīlis jeb vienkārši sīlis, arī krēķis (Garrulus glandarius) ir vārnu dzimtas (Corvidae) zvirbuļveidīgais putns.
Skatīt Oga un Sīlis
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Skatīt Oga un Sēkla
Sermulis
Sermulis (Mustela erminea) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Skatīt Oga un Sermulis
Sibīrijas burunduks
Sibīrijas burunduks (Tamias sibiricus) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) grauzējs, kas ir vienīgā Eirāzijas burunduku suga, izplatības areālam galvenokārt atrodoties Āzijā.
Skatīt Oga un Sibīrijas burunduks
Sibīrijas kolonoks
Sibīrijas kolonoks jeb Sibīrijas zebiekste (Mustela sibirica) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs.
Skatīt Oga un Sibīrijas kolonoks
Sibīrijas peļkājīte
Sibīrijas peļkājīte (Prunella montanella) ir neliels peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) dziedātājputns, kas mājo Eiropas galējos ziemeļaustrumos un Āzijas ziemeļu daļā pāri visai Sibīrijai.
Skatīt Oga un Sibīrijas peļkājīte
Sibīrijas rubīnrīklīte
Sibīrijas rubīnrīklīte (Calliope calliope) ir neliels mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns, kas mājo Āzijā.
Skatīt Oga un Sibīrijas rubīnrīklīte
Sila strazds
Sila strazds (Turdus viscivorus) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns, kuram ir 3 pasugas.
Skatīt Oga un Sila strazds
Skunksi
Skunksi, skunksu dzimtas (Mephitidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).
Skatīt Oga un Skunksi
Slaidkāji
Slaidkāji, slaidkāju ģints (Pedetes) ir vienīgā slaidkāju dzimtas (Pedetidae) ģints, kas apvieno gan mūdienās dzīvojošas sugas (2 sugas), gan aizvēsturiskas sugas (3 sugas).
Skatīt Oga un Slaidkāji
Smaržīgais sausserdis
Smaržīgais sausserdis jeb kaprifoliju vīteņsausserdis ir vasarzaļš 4—5 m augsts kaprifoliju dzimtas krūms.
Skatīt Oga un Smaržīgais sausserdis
Sniega zoss
Sniega zoss (Anser caerulescens) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns.
Skatīt Oga un Sniega zoss
Sparģeļi
Sparģeļi jeb ārstniecības asparāgs (Asparagus officinalis) ir daudzgadīgs asparāgu dzimtas augs, kura jauno dzinumu galotnes tiek izmantotas uzturā.
Skatīt Oga un Sparģeļi
Sula
Glāze ar apelsīnu sulu Sula ir šķidrums vai suspensija, kuru satur augļi, ogas vai dārzeņi.
Skatīt Oga un Sula
Sutināšana
Sutināšana ir pārtikas siltumapstrādes veids, kurā to noteiktu laiku karsē 70—90°C temperatūrā ļoti niecīgā šķidruma daudzumā vai pārtikai ar lielu mitruma saturu, piemēram, sulīgiem augļiem un ogām, vispār bez ūdens pievienošanas.
Skatīt Oga un Sutināšana
Svītrainais ķauķis
Svītrainais ķauķis (Sylvia nisoria) ir maza auguma ķauķu dzimtas (Sylviidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos, ziemo Āfrikas austrumos.
Skatīt Oga un Svītrainais ķauķis
Svītrainais skunkss
Svītrainais skunkss (Mephitis mephitis) ir neliela auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder svītraino skunksu ģintij (Mephitis).
Skatīt Oga un Svītrainais skunkss
Svirlītis
Svirlītis (Phylloscopus sibilatrix) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas pašos rietumos Urālu dienvidos, ziemo Āfrikā.
Skatīt Oga un Svirlītis
Taivānas zilā žagata
Taivānas zilā žagata jeb Formozas zilā žagata (Urocissa caerulea) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Skatīt Oga un Taivānas zilā žagata
Tapiri
Tapiri, tapiru dzimta (Tapiridae) tāpat kā degunradži (Rhinocerotidae) pieder pie nepārnadžu kārtas (Perissodactyla) apakškārtas ''Ceratomorpha''.
Skatīt Oga un Tapiri
Taurētājgulbis
Taurētājgulbis (Cygnus buccinator) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas mājo Ziemeļamerikā.
Skatīt Oga un Taurētājgulbis
Tibetas smilšu lapsa
Tibetas smilšu lapsa (Vulpes ferrilata) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.
Skatīt Oga un Tibetas smilšu lapsa
Tinis
Tinis jeb āmrija (Gulo gulo) ir liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tiņu ģintī (Gulo).
Skatīt Oga un Tinis
Tomāts
Ēdamais tomāts (Solanum lycopersicum) ir nakteņu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs augs.
Skatīt Oga un Tomāts
Trīspirkstu dzenis
Trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kurai ir 8 pasugas.
Skatīt Oga un Trīspirkstu dzenis
Tumšais ķauķītis
Tumšais ķauķītis (Phylloscopus fuscatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas austrumos, ziemo Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos.
Skatīt Oga un Tumšais ķauķītis
Upene
Melnā upene ir daudzgadīgs, līdz 1,5 m augsts ērkšķogu dzimtas krūms.
Skatīt Oga un Upene
Uzputenis
Jāņogu debesmanna Uzputenis jeb uzpūtenis ir no saputotas cukura un augļu vai ogu masas (sulas, biezeņa, želejas, ievārījuma utml.) gatavots saldais ēdiens.
Skatīt Oga un Uzputenis
Vālodze
Vālodze (Oriolus oriolus) ir krāšņs vālodžu dzimtas (Oriolidae) dziedātājputns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā.
Skatīt Oga un Vālodze
Vārnu dzimta
Vārnu dzimta (Corvidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimtām, kas pieder pie dziedātājputnu apakškārtas (Passeri).
Skatīt Oga un Vārnu dzimta
Vīnogas
Zaļās galda vīnogas Vīnogas ir augļi, kurus iegūst no daudzgadīgu vīnkoku (Vitis) ģints sugām.
Skatīt Oga un Vīnogas
Vīns
Vīns ir alkoholisks dzēriens, ko gatavo, raudzējot vīnogu vai augļu un ogu sulas.
Skatīt Oga un Vīns
Vītītis
Vītītis (Phylloscopus trochilus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo plašā areālā Eiropā un Āzijā, ziemo Subsahāras Āfrikā.
Skatīt Oga un Vītītis
Vienmuļais strazds
Vienmuļais strazds jeb vienkrāsainais strazds (Sturnus unicolor) ir strazdu dzimtas (Sturnidae) zvirbuļveidīgais dziedātājputns.
Skatīt Oga un Vienmuļais strazds
Vijolīšu dzimta
Vijolīšu dzimta (Violaceae) ir viena no segsēkļu (Magnoliophyta) dzimtām.
Skatīt Oga un Vijolīšu dzimta
Viltuspalmu dzimta
Viltuspalmu dzimta (Cyclanthaceae) ir viena no pandānu rindas dzimtām, kurā apvienotas apmēram 230 daudzgadīgu lakstaugu sugas, kas iedalītas 12 ģintīs.
Skatīt Oga un Viltuspalmu dzimta
Zaļais ķauķītis
Zaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā.
Skatīt Oga un Zaļais ķauķītis
Zaļais pāvs
Zaļais pāvs (Pavo muticus) ir liela auguma fazānu dzimtas (Phasianidae) putns, kuru viegli atpazīt pēc tēviņa krāšņās, acotās astes un zaļā ķermeņa apspalvojuma.
Skatīt Oga un Zaļais pāvs
Zaļais sīlis
Zaļais sīlis (Cyanocorax luxuosus) ir maza auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder cekulsīļu ģintij (Cyanocorax).
Skatīt Oga un Zaļais sīlis
Zaļspārnīši
Zaļspārnīši (Agapornis) ir papagaiļveidīgo kārtas ģints, kurai pieskaita deviņas Āfrikā un Madagaskarā mītošas sugas.
Skatīt Oga un Zaļspārnīši
Zīdaste
Zīdaste (Bombycilla garrulus) ir Latvijā ziemojoša un caurceļojoša zīdastu dzimtas (Bombycillidae) putnu suga.
Skatīt Oga un Zīdaste
Zīlītes
Zīlītes, zīlīšu ģints (Parus) ir zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints, kas mūsdienās apvieno 4 zīlīšu sugas.
Skatīt Oga un Zīlītes
Zeltknābja žagata
Zeltknābja žagata jeb dzeltenknābja zilā žagata (Urocissa flavirostris) ir vidēja auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Skatīt Oga un Zeltknābja žagata
Ziemas žubīte
Ziemas žubīte (Fringilla montifringilla) ir neliels žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas izplatīts Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.
Skatīt Oga un Ziemas žubīte
Ziemeļamerikas kakomiclijs
Ziemeļamerikas kakomiclijs jeb gredzenastes kaķis (Bassariscus astutus) ir neliela auguma jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder kakomicliju ģintij (Bassariscus).
Skatīt Oga un Ziemeļamerikas kakomiclijs
Ziemeļu baltkrūtainais ezis
Ziemeļu baltkrūtainais ezis jeb ziemeļu baltkrūšu ezis, arī Austrumeiropas ezis (Erinaceus roumanicus) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints.
Skatīt Oga un Ziemeļu baltkrūtainais ezis
Ziemeļu svilpis
Ziemeļu svilpis (Pinicola enucleator) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas ir vienīgā suga ziemeļu svilpju ģintī (Pinicola).
Skatīt Oga un Ziemeļu svilpis
Zilais krūmu sīlis
Zilais krūmu sīlis (Aphelocoma unicolor) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder krūmu sīļu ģintij (Aphelocoma).
Skatīt Oga un Zilais krūmu sīlis
Zilais sīlis
Zilais sīlis (Cyanocitta cristata) ir vidēja lieluma vārnu dzimtas (Corvidae) putns.
Skatīt Oga un Zilais sīlis
Zilspārnu žagata
Zilspārnu žagata jeb Āzijas zilspārnu žagta (Cyanopica cyanus) ir vārnu dzimtas (Corvidae) putnu suga.
Skatīt Oga un Zilspārnu žagata
Zivju cauna
Zivju cauna (Martes pennanti) ir liela auguma sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes).
Skatīt Oga un Zivju cauna
Zobu puve
Zobu puve jeb kariess (— ‘puve’) ir zobu (visbiežāk dzerokļu kožamvirsmu, 2 blakuszobu saskarvirsmu, zobu kakliņu apvidu un zobu bedrīšu daļu) cieto audu (emaljas un dentīna) pakāpeniska noārdīšanās, kas notiek zobu puves baktēriju (Streptococcus mutans) izdalītajiem fermentiem pastiprināti pārraudzējot organiskajās skābēs (etiķskābē, pienskābē un propionskābē) uz zobu virsmas esošos ogļhidrātus (saharozi, glikozi, fruktozi, laktozi, maltozi), kā arī uz zobiem nokļūstot no kuņģa atvemtajai sālsskābei vai ēsto augļu un ogu un dzerto sulu organiskajām skābēm, tostarp citronskābei un ābolskābei, šķīdinot zobu minerālvielas.
Skatīt Oga un Zobu puve
2018. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2018. gada notikumi Latvijā.
Skatīt Oga un 2018. gads Latvijā
Zināms kā Ogas.
, Beludžistānas melnais lācis, Bezalkoholisks dzēriens, Blāvie ķauķi, Brūklene, Brūnais lācis, Brūnkrūtainais ezis, Brūnspārnu ķauķis, Briļļu pūkpīle, Bromēliju dzimta, Burunduki, Ceļotājbalodis, Ceru ķauķis, Citronliāna, Citrusaugi, Daglā čakstīte, Darvina zorro, Daurijas kovārnis, Dārza ķauķis, Dārza susuris, Dārza zemene, Dārzeņpipars, Dārzkopība, Džems, Dižbrūklene, Dižraibais dzenis, Dracēnas, Dumbrcālis, Dzīvnieki, Dzērve, Dzērveņu apakšģints, Dzērvju dzimta, Dzeguzes, Dzeltenais tārtiņš, Dzeltenkakla cauna, Dziedātājputni, Dziedātājstrazds, Eži, Egļu krustknābis, Erickiņš, Ezeru ķauķis, Feneks, Gaišais ķauķis, Gaišzilais sīlis, Gaišzilā zīlīte, Galapagu bruņurupucis, Ganerskveinas alveja, Garastīšu dzimta, Garastītes, Garastes zebiekste, Goferi, Grīšļu ķauķis, Grizlilācis, Hameleoni, Himalaju brūnais lācis, Iņerka, Iedzeltenais ķauķis, Ievārījums, Indijas pāvs, Indijas vārna, Inku sīlis, Japānas āpsis, Japānas lidvāvere, Jūras zīriņš, Jenotsuns, Kadjakas lācis, Kakapo, Kaktusu dzimta, Kalnu zoss, Kanādas bēdrozis, Karameles, Kaza, Kārpcūka, Kea, Kipras muflons, Košie mušķērāji, Koku ķauķi, Koku pīle, Koku vāveres, Kovārnis, Krauklis, Krāmera papagailis, Krūms, Krūmu sīlis, Kuitala, Latviešu virtuve, Laukirbe, Lauku balodis, Lauku zvirbulis, Lāču dzimta, Lībiešu virtuve, Leduslācis, Liķieris, Lidvāvere, Lielais susuris, Lielā polārkaija, Lielā zīlīte, Lietuvainis, Lietuviešu virtuve, Lukstu čakstīte, Malajas lācis, Marmelāde, Mazais ķeģis, Mazais mušķērājs, Mazais susuris, Mazais svilpis, Meža balodis, Meža cauna, Meža cūka, Meža sicista, Meža susuris, Meža zīlītes, Mežastrazdu dzimta, Mežirbe, Mežirbes, Mežs, Medus (dzēriens), Mehāniskie audi, Melnais akmeņtārtiņš, Melnais erickiņš, Melnais mežastrazds, Melnais mušķērājs, Melnastes briedis, Melnās dzilnas, Melngalvas ķauķis, Melnrīkles strazds, Miestiņš, Moluku kakadu, Murkšķis, Murraya paniculata, Niedru strazds, Paceplīšu dzimta, Paceplītis, Paipala, Pakalnu maina, Palmu dzimta, Papuasijas lorikets, Parastais ķirbis, Parastais žeņšeņs, Parastais pīlādzis, Parastais tamus, Parastā ūbele, Parastā īve, Parastā vāvere, Parastās vāveres, Pasterizēšana, Pārtikas krāsvielas, Peļkājīte, Peļkājītes, Pektīnvielas, Pelēkais mušķērājs, Pelēkais papagailis, Pelēkais strazds, Pelēkais zorro, Pelēkā dzilna, Pelēkā koku žagata, Pelēkā savvaļas vista, Pelēkās zīlītes, Plankumainie skunksi, Plukšķis, Pupuķis, Purpura alveja, Purva ķauķis, Purva zīlīte, Raibais zemesstrazds, Riekstrozis, Rietumu ierakumorhideja, Rietumu lakstīgala, Rietumu plankumainais skunkss, Rubija, Rudā lapsa, Sabulis, Sahāras sīga, Saldējums, Samta cekula sīlis, Sansevjēras, Sarkanā jāņoga, Sarkanā panda, Sarkanā puskuitala, Sarkanknābja zilā žagata, Sarkano mangrovju dzimta, Sarkanrīklīte, Sārtais strazds, Sīlis, Sēkla, Sermulis, Sibīrijas burunduks, Sibīrijas kolonoks, Sibīrijas peļkājīte, Sibīrijas rubīnrīklīte, Sila strazds, Skunksi, Slaidkāji, Smaržīgais sausserdis, Sniega zoss, Sparģeļi, Sula, Sutināšana, Svītrainais ķauķis, Svītrainais skunkss, Svirlītis, Taivānas zilā žagata, Tapiri, Taurētājgulbis, Tibetas smilšu lapsa, Tinis, Tomāts, Trīspirkstu dzenis, Tumšais ķauķītis, Upene, Uzputenis, Vālodze, Vārnu dzimta, Vīnogas, Vīns, Vītītis, Vienmuļais strazds, Vijolīšu dzimta, Viltuspalmu dzimta, Zaļais ķauķītis, Zaļais pāvs, Zaļais sīlis, Zaļspārnīši, Zīdaste, Zīlītes, Zeltknābja žagata, Ziemas žubīte, Ziemeļamerikas kakomiclijs, Ziemeļu baltkrūtainais ezis, Ziemeļu svilpis, Zilais krūmu sīlis, Zilais sīlis, Zilspārnu žagata, Zivju cauna, Zobu puve, 2018. gads Latvijā.