Blīvuma funkcionāļa teorija jeb DFT ir viena no visplašāk izmantotajām ab initio atomu, molekulu, kristālu, virsmu un to mijiedarbību skaitļošanas metodēm.

Skatīt Oksīdi un Blīvuma funkcionāļa teorija

Cēzijs

Cēzijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cs un atomskaitli 55.

Skatīt Oksīdi un Cēzijs

Cinka hidroksīds

Cinka hidroksīds ir viens no tipiskajiem amfotērajiem hidroksīdiem.

Skatīt Oksīdi un Cinka hidroksīds

Cinks

Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.

Skatīt Oksīdi un Cinks

Dzīvsudrabs

Dzīvsudrabs ir ķīmiskais elements ar simbolu Hg un atomskaitli 80.

Skatīt Oksīdi un Dzīvsudrabs

Dzelzs

Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.

Skatīt Oksīdi un Dzelzs

Einšteinijs

Einšteinijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Es un atomskaitli 99.

Skatīt Oksīdi un Einšteinijs

Flogistons

Johans Joahims Behers — viens no flogistona teorijas pamatlicējiem Flogistons (— 'degošs, uzliesmojošs') ķīmijas vēsturē bija hipotētiska degtspējīgu vielu sastāvdaļa.

Skatīt Oksīdi un Flogistons

Fosfors

Fosfors ir ķīmiskais elements ar simbolu P un atomskaitli 15.

Skatīt Oksīdi un Fosfors

Galvaniskā elementa apzīmējums elektriskajās shēmās Galvaniskais elements (par godu Luidži Galvāni) jeb voltiskais elements (par godu Alesandro Voltam) ir elektroķīmiskā šūna, kuru ieslēdzot elektriskajā ķēdē, no ķīmiskās enerģijas tiek iegūta elektriskā enerģija.

Skatīt Oksīdi un Galvaniskais elements

Gazotrons

ksenonu pildīts gazotrons ГГ1-2/5 ar karstu katodu Gazotrons (gāze + (elek)trons) ir ar gāzi (inertu gāzi vai dzīvsudraba tvaikiem) pildīta divelektrodu elektronu lampa, kas darbojas kā strāvas taisngriezis.

Skatīt Oksīdi un Gazotrons

Hidroksīdi

cinka hidroksīdi Hidroksīdi ir neorganiskas vielas, kas satur hidroksilgrupu −OH.

Skatīt Oksīdi un Hidroksīdi

Holmijs

Holmijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ho un atomskaitli 67.

Skatīt Oksīdi un Holmijs

Hroma(VI) oksīds

Hroma(VI) oksīds jeb hroma trioksīds (CrO3) ir hroma un skābekļa savienojums, kas pieder pie skābajiem oksīdiem.

Skatīt Oksīdi un Hroma(VI) oksīds

Itrijs

Itrijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Y un atomskaitli 39.

Skatīt Oksīdi un Itrijs

Johans Volfgangs Debereiners

Johans Volfgangs Debereiners (dzimis, miris) bija vācu ķīmiķis.

Skatīt Oksīdi un Johans Volfgangs Debereiners

Kaļamība

Tabula, kur metālu kaļamība un velmējamība samazinās Kaļamība ir metāla spēja ļauties apstrādei ar spiedienu, pieņemt jaunu formu siltuma vai spiedes iedarbībā neplaisājoties.

Skatīt Oksīdi un Kaļamība

Kalcija oksīds

Stipri eksotermiskā kaļķu dzēšanas reakcija, kuras laikā temperatūra var sasniegt 300 °C Kalcija oksīds (CaO, nedzēstie kaļķi) ir balta, kristāliska viela, kas reaģē ar ūdeni.

Skatīt Oksīdi un Kalcija oksīds

Kalcijs

Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.

Skatīt Oksīdi un Kalcijs

Karbīdi

Kalcija karbīds Karbīdi ir elementu binārie savienojumi ar oglekli.

Skatīt Oksīdi un Karbīdi

Katalīze

cukura gabaliņš (kreisajā pusē) un cukura autokatalīze, kur degšanā radušies pelni darbojas kā katalizators (labajā pusē) Katalīze (katálusis — ‘sagraušana’) ir process, kas paātrina vai palēnina kādu ķīmisku reakciju katalizatora ietekmē.

Skatīt Oksīdi un Katalīze

Katodluminiscence

Katodluminiscence ir luminiscences veids, kas rodas, ja vielu apstaro ar elektronu kūli (katodstariem), kur elektronu enerģija ir 102 — 105 eV.

Skatīt Oksīdi un Katodluminiscence

Katods

Katods (— 'lejupceļš, atgriešanās') ir dažādu elektrisku ierīču negatīvais pols vai arī elektriskās strāvas vai sprieguma avota pols ar negatīvu potenciālu attiecībā pret anodu — otru polu.

Skatīt Oksīdi un Katods

Keramika

Smalkkeramika: Porcelāna figūriņa Keramika (keramos — ‘māli, podniecība’) ir neorganiski un nemetāliski materiāli, kas apdedzināti augstās temperatūrās, lai piešķirtu tiem mehānisko izturību un palielinātu blīvumu.

Skatīt Oksīdi un Keramika

Lodēšana

Detaļas atlodēšana Lodēšana ir vairāku metāla detaļu savienošana ar izkausētu papildmateriālu, neļaujot izkust pamatmateriālam.

Skatīt Oksīdi un Lodēšana

Magnijs

Magnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.

Skatīt Oksīdi un Magnijs

Mangāna dioksīds

Mangāna(IV) oksīds jeb mangāna dioksīds ir neorganisks ķīmiskais savienojums, zināmākais un visplašāk izmantotais mangāna oksīds.

Skatīt Oksīdi un Mangāna dioksīds

Mangāna(VII) oksīds

Mangāna(VII) oksīds jeb mangāna heptoksīds ir neorganiska viela ar ķīmisko formulu Mn2O7.

Skatīt Oksīdi un Mangāna(VII) oksīds

Mangāns

Mangāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mn un atomskaitli 25.

Skatīt Oksīdi un Mangāns

Mantijas mezosfēra

Mantijas mezosfēra ir zem astenosfēras esošais slānis, kurā ieži ir daudz blīvākā stāvoklī.

Skatīt Oksīdi un Mantijas mezosfēra

Merģelis

silūra merģelī. Merģelis ir mālains karbonātisks nogulumiezis, kas satur 50—75% kalcija karbonātu un 25—50% sālsskābē nešķīstošu atlikumu, ko veido silīcija dioksīds, alumīnija, dzelzs u.c. oksīdi.

Skatīt Oksīdi un Merģelis

Metalurģija

Tēraudlietuve Metalurģija (métallon — 'raktuve, šahta, metāls' un, érgon — 'darbs') ir materiālzinātnes un tehnoloģijas nozare, kas pēta metālu iegūšanu (no rūdām vai otrreizējās pārstrādes izejvielām) un pirmējo apstrādi, kā arī lieto šīs zināšanas praksē — no rūdas iegūšanai līdz gataviem metāla izstrādājumiem.

Skatīt Oksīdi un Metalurģija

Metāli

Nokaitēts metāls Metāli ((métallon) — ‘raktuves’) ir tādu elementu veidotās vienkāršās vielas vai to sakausējumi, kam piemīt metāliskas īpašības (salīdzinoši laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, metālisks spīdums, plastiskums u.c.).

Skatīt Oksīdi un Metāli

Molibdēns

Molibdēns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mo un atomskaitli 42.

Skatīt Oksīdi un Molibdēns

Narvas svīta

Zārtapu gravas ūdenskritums. Narvas svīta. Narvas svīta (D2nr) ir vidusdevona eifela stāva narvas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta visā valsts teritorijā un virspusē iziet tikai Kurzemes ziemeļu malā.

Skatīt Oksīdi un Narvas svīta

Nātrija oksīds

Nātrija oksīds ir cieta, kristāliska viela (kubiski kristāli), kas veidojas, oksidējoties nātrijam.

Skatīt Oksīdi un Nātrija oksīds

Nātrija tetraborāts

Nātrija tetraborāts (Na2B4O7) ir borskābes (tetraborskābes) nātrija sāls.

Skatīt Oksīdi un Nātrija tetraborāts

Neorganiskās vielas

Neorganiskās vielas ir vienkāršas vielas vai ķīmiskie savienojumi, kas nav organiskās vielas.

Skatīt Oksīdi un Neorganiskās vielas

Niobija(V) oksīds

Niobija(V) oksīds (zināms arī kā niobija pentoksīds) ir ķīmiskais savienojums, niobija oksīds tā augstākajā oksidēšanas pakāpē +5.

Skatīt Oksīdi un Niobija(V) oksīds

Nitrāti

Nitrātjona molekulas modelis Nitrāti ir slāpekļskābes sāļi — pārsvarā baltas, kristāliskas vielas (izņemot tos nitrātus, kuru sastāvā ir krāsaini katjoni).

Skatīt Oksīdi un Nitrāti

Ogleklis

Ogleklis ir ķīmiskais elements ar simbolu C un atomskaitli 6.

Skatīt Oksīdi un Ogleklis

Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas

molekulu kālija permanganātu (spēcīgu oksidētāju) Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas jeb redoksreakcijas ir tādas ķīmiskas reakcijas, kuru gaitā izmainās reaģējošo vielu sastāvā ietilpstošo ķīmisko elementu oksidēšanas pakāpes, jo elementu atomi viens otram atdod un pievieno elektronus.

Skatīt Oksīdi un Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas

Oksidētājs

Simbols stipru oksidētāju apzīmēšanai Oksidētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā pievieno sev elektronus (darbojas kā elektronu akceptors).

Skatīt Oksīdi un Oksidētājs

Oolīti

Oolītu iezis. Oolīti (gr. ᾠόν — ola un λίθος — akmens) ir lodveida vai eliptiski minerāli veidojumi izmēros no dažiem mikrometriem līdz 15–25 mm (oolītus, kas ir lielāki par 2-5 mm sauc par pizolītiem).

Skatīt Oksīdi un Oolīti

Peroksīdi

No augšas uz leju: peroksīda jons, organiskais peroksīds, organiskais hidroperoksīds, organiskā peroksiskābe Peroksīdi ir ķīmisko vielu grupa, kas satur divus virknē savienotus skābekļa atomus.

Skatīt Oksīdi un Peroksīdi

Prazeodīms

Prazeodīms ir ķīmiskais elements ar simbolu Pr un atomskaitli 59.

Skatīt Oksīdi un Prazeodīms

Rūda

Mangāna rūda Svina rūda Zelta rūda Rūda ir derīgā izrakteņa veids, dabisks minerāls, kas satur saimniecībā noderīgu materiālu izejvielas (piemēram, metālus) tādā koncentrācijā, kas padara šo izejvielu ieguvi ekonomiski pamatotu.

Skatīt Oksīdi un Rūda

Rūsa

Rūsa Rūsa ir sarkanīgs dzelzs oksīds, kas veidojas dzelzs korozijas rezultātā, reakcijā starp dzelzi un gaisa skābekli ūdens vai gaisa mitruma klātbūtnē.

Skatīt Oksīdi un Rūsa

Sāļi

kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.

Skatīt Oksīdi un Sāļi

Sāļus neradošie oksīdi

Sāļus neradošie oksīdi ir tādi oksīdi, kuriem tieši neatbilst ne skābes, ne bāzes.

Skatīt Oksīdi un Sāļus neradošie oksīdi

Sārmi

Sārmi ir šķīstošie hidroksīdi — sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdi.

Skatīt Oksīdi un Sārmi

Sārmzemju metāli

Sārmzemju metāli ir periodiskās tabulas 2.

Skatīt Oksīdi un Sārmzemju metāli

Sēra dioksīds

Sēra dioksīds (SO2) ir bezkrāsaina, korozīva, viegli sašķidrināma, indīga gāze.

Skatīt Oksīdi un Sēra dioksīds

Sēra trioksīds

Sēra trioksīds jeb sēra(VI) oksīds (SO3) ir tipisks skābes veidojošais oksīds, kurā sēram ir augstākā oksidēšanas pakāpe +6.

Skatīt Oksīdi un Sēra trioksīds

Sedimentoloģija

Sedimentoloģija ir ģeoloģijas nozare, kas pēta mūsdienu nogulumu, piemēram, smilts, grants, mālu un organiskas izcelsmes materiālu transportēšanos un izgulsnēšanos dažādu ģeoloģisko procesu ietekmē.

Skatīt Oksīdi un Sedimentoloģija

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Skatīt Oksīdi un Skābeklis

Skābes

Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).

Skatīt Oksīdi un Skābes

Slāpeklis

Slāpeklis ir ķīmiskais elements, kuru apzīmē ar simbolu N un tā atomskaitlis ir 7.

Skatīt Oksīdi un Slāpeklis

Sudraba nitrāts

Sudraba nitrāts (AgNO3), arī elles akmens vai lapiss, ir sudraba un slāpekļskābes sāls.

Skatīt Oksīdi un Sudraba nitrāts

Sulfāti

Sulfāta jona struktūrformula. Visas saites šajā jonā ir vienāda garuma, jo negatīvie lādiņi π elektronu veidā ir delokalizēti. Sulfāti (no — 'sērs') ir sērskābes sāļi.

Skatīt Oksīdi un Sulfāti

Svina cirkonāts-titanāts

Svina cirkonāta-titanāts (Pb(Zrx, Ti1-x)O3 x.

Skatīt Oksīdi un Svina cirkonāts-titanāts

Tantala(V) oksīds

Tantala(V) oksīds (arī tantala pentoksīds, tantāla pentoksīds) ir ķīmiskais savienojums, tantala oksīds tā augstākajā oksidēšanas pakāpē +5.

Skatīt Oksīdi un Tantala(V) oksīds

Tantals

Tantals, agrāk tantāls, ir ķīmiskais elements ar simbolu Ta un atomskaitli 73.

Skatīt Oksīdi un Tantals

Tūlijs

Tūlijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Tm (agrāk Tu) un atomskaitli 69.

Skatīt Oksīdi un Tūlijs

Termoelektronu emisija

Termoelektronu emisija - brīvu elektronu atdalīšanās no sakarsētiem ķermeņiem jeb elektronu emisijas veids, kas pamatojas uz temperatūras iedarbību.

Skatīt Oksīdi un Termoelektronu emisija

Titāna dioksīds

Titāna dioksīds (TiO2) ir stabilākais titāna oksīds.

Skatīt Oksīdi un Titāna dioksīds

Tuvu kritiskajam

"Tuvu kritiskajam" ir amerikāņu rakstnieka Hala Klementa 1958.

Skatīt Oksīdi un Tuvu kritiskajam

Urāna heksafluorīds

Urāna heksafluorīds (UF6) ir sešvērtīgā urāna un fluorūdeņražskābes sāls.

Skatīt Oksīdi un Urāna heksafluorīds

Vanādija(V) oksīds

Vanādija(V) oksīds (zināms arī kā vanādija pentoksīds) ir ķīmiskais savienojums, vanādija oksīds tā augstākajā oksidēšanas pakāpē +5.

Skatīt Oksīdi un Vanādija(V) oksīds

Vara(II) oksīds

Vara(II) oksīds (CuO) ir divvērtīgā vara un skābekļa binārais savienojums, kurš pieder pie bāziskajiem oksīdiem.

Skatīt Oksīdi un Vara(II) oksīds

Varš

Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.

Skatīt Oksīdi un Varš

Volframs

Volframs ir ķīmiskais elements ar simbolu W un atomskaitli 74.

Skatīt Oksīdi un Volframs

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Skatīt Oksīdi un Zeme

Zvaigzne

angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.

Skatīt Oksīdi un Zvaigzne

Zināms kā Oksīds, Skāblis.

, Ogleklis, Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, Oksidētājs, Oolīti, Peroksīdi, Prazeodīms, Rūda, Rūsa, Sāļi, Sāļus neradošie oksīdi, Sārmi, Sārmzemju metāli, Sēra dioksīds, Sēra trioksīds, Sedimentoloģija, Skābeklis, Skābes, Slāpeklis, Sudraba nitrāts, Sulfāti, Svina cirkonāts-titanāts, Tantala(V) oksīds, Tantals, Tūlijs, Termoelektronu emisija, Titāna dioksīds, Tuvu kritiskajam, Urāna heksafluorīds, Vanādija(V) oksīds, Vara(II) oksīds, Varš, Volframs, Zeme, Zvaigzne.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Informācija balstīta uz Vikipēdijas rakstiem un citiem Vikimedijas projektiem un ir pieejama saskaņā ar Creative Commons Attribution-ShareAlike License licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

Valodas

Oksīdi

Satura rādītājs