Ātrāk nekā pārlūku!
40 attiecības: Adrasteja (pavadonis), Altāra Mī b, Altāra Mī d, Amalteja (pavadonis), Anankes grupa, Arkturs, Atlass (pavadonis), Cefeja Gamma Ab, Encelads (pavadonis), Fenrirs (pavadonis), Galileo 6, Hati (pavadonis), HD 147513 b, HD 50554 b, HD 81040 b, Himalijas grupa, Izkliedētais disks, Jupitera pavadoņi, Karmes grupa, Keplera likumi, Kibeles tipa asteroīds, Klasiskais Koipera joslas objekts, Kvavars, Lārisa (pavadonis), Marss (planēta), Mēness redzamā puse, Merkurs (planēta), Nereīda (pavadonis), Ošo, Orbīta, Orks (asteroīds), Pāsifajas grupa, Protejs (pavadonis), Saules sistēmas planētas, Tēbe (pavadonis), Tētija (pavadonis), Upsilon Andromedae d, Valetudo (pavadonis), 109 Piscium b, 51 Pegasi b.
Adrasteja (pavadonis)
Adrasteja, arī Adrāsteja (grieķu Αδράστεια) — viens no Jupitera pavadoņiem, otrs Jupiteram tuvākais pavadonis (pēc Metīdas); Adrastejas orbīta ir ļoti tuva Metīdas orbītai.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Adrasteja (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Altāra Mī b
Altāra Mī b (arī Mu Arae b vai HD 160691 b) ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni Altāra Mī (μ Arae), kura atrodas 15,6 pc attālumā no Zemes Altāra zvaigznājā.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Altāra Mī b · Redzēt vairāk »
Altāra Mī d
Mu Arae d ir citplanēta, kas atrodas 15,6 pc attālumā no Zemes Altāra zvaigznājā.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Altāra Mī d · Redzēt vairāk »
Amalteja (pavadonis)
Amalteja (angļu: Amalthea, grieķu: Αμάλθεια) — pēc Galileja pavadoņiem lielākais Jupitera pavadonis.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Amalteja (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Anankes grupa
Attēlā parādīti Anankes grupas kodola pavadoņu orbītas elementi un relatīvais lielums. Horizontālā ass parāda to vidējo attālumu no Jupitera, vertikālā ass attēlo orbītas inklināciju, aplīši parāda pavadoņu lielumu. Anankes grupa ir grupa Jupitera pavadoņu, kuriem ir Anankei līdzīgas orbītas.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Anankes grupa · Redzēt vairāk »
Arkturs
Arkturs (latīņu: Arcturus; no sengrieķu: Arktouros — 'Lāča sargātājs'Howell, E.. Space.com. September 17, 2013. Atjaunināts 21.11.2015.), pazīstams arī kā Vēršu Dzinēja Alfa jeb Vēršu Dzinēja α (α Boo, Alpha Boötis), ir ceturtā spožākā zvaigzne nakts debesīs, atrodas aptuveni 36,7 gaismas gadu attālumā no Saules sistēmas Vēršu Dzinēja zvaigznājā.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Arkturs · Redzēt vairāk »
Atlass (pavadonis)
Atlasa fotogrāfija no Voyager 1. Atlass jeb Atlants () ir ceturtais pēc attāluma no planētas dabiskais Saturna pavadonis, kas pazīstams arī kā Saturns XV.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Atlass (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Cefeja Gamma Ab
Cefeja Gamma Ab ir citplanēta, kas atrodas 14,1 pc attālumā no Zemes Cefeja zvaigznājā.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Cefeja Gamma Ab · Redzēt vairāk »
Encelads (pavadonis)
Encelads jeb Encelāds, pazīstams arī kā Saturns II, ir sestais lielākais Saturna pavadonis, kuru atklāja britu astronoms Viljams Heršels.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Encelads (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Fenrirs (pavadonis)
Fenrirs jeb Saturns XLI (pagaidu apzīmējums S/2004 S 16) ir Saturna dabīgais pavadonis.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Fenrirs (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Galileo 6
Galileo 6 jeb Galileo FOC FM2, European GNSS apzīmējums GSAT0202, ir Eiropas navigācijas sistēmas Galileo "pilnas darbības spēju" sērijas otrais pavadonis.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Galileo 6 · Redzēt vairāk »
Hati (pavadonis)
Hati jeb Saturns XLIII ir Saturna dabīgais pavadonis.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Hati (pavadonis) · Redzēt vairāk »
HD 147513 b
HD 147513 b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni HD 147513, kura atrodas 12,87 pc attālumā no Zemes Skorpiona zvaigznājā.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un HD 147513 b · Redzēt vairāk »
HD 50554 b
HD 50554 b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni HD 50554, kura atrodas 30 pc attālumā no Zemes Dvīņu zvaigznājā.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un HD 50554 b · Redzēt vairāk »
HD 81040 b
HD 81040 b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni HD 81040, kura atrodas 33,1 pc attālumā no Zemes Lauvas zvaigznājā.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un HD 81040 b · Redzēt vairāk »
Himalijas grupa
Attēlā parādīti Himalijas grupas pavadoņu orbītas elementi un relatīvais lielums. Horizontālā ass parāda to vidējo attālumu no Jupitera, vertikālā ass attēlo orbītas inklināciju, aplīši parāda pavadoņu lielumu. Himalijas grupa ir grupa Jupitera pavadoņu, kuriem ir Himalijai līdzīgas orbītas.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Himalijas grupa · Redzēt vairāk »
Izkliedētais disks
Erīda — lielākais izkliedētā diska objekts. Izkliedētais disks ir attāls Saules sistēmas reģions, kurā atrodas neliels skaits pundurplanētu un citi mazie Saules sistēmas objekti.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Izkliedētais disks · Redzēt vairāk »
Jupitera pavadoņi
Kallisto. Jupitera pavadoņi — dabiskas izcelsmes liela izmēra kosmiskie ķermeņi, kas riņķo ap Jupiteru.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Jupitera pavadoņi · Redzēt vairāk »
Karmes grupa
Karmes grupa ir grupa Jupitera pavadoņu, kuriem ir Karmei līdzīgas orbītas.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Karmes grupa · Redzēt vairāk »
Keplera likumi
1.keplera likums - Saule atrodas elipses fokusā; 2.keplera likums- ja elipses līniju sadala stroboskopiskos punktos (vienāds laika intervāls starp punktiem) un tos savieno ar Sauli, visi laukumi būs vienlieli. Keplera likumi ir vācu astronoma Johannesa Keplera atklatās likumsakarības, kas apraksta planētu kustību ap zvaigzni.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Keplera likumi · Redzēt vairāk »
Kibeles tipa asteroīds
Kibeles tipa asteroīdi ir asteroīdu grupa ar līdzīgām orbītām un fiziskajiem parametriem.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Kibeles tipa asteroīds · Redzēt vairāk »
Klasiskais Koipera joslas objekts
Klasiskais Koipera joslas objekts, arī kjubivano ir Koipera joslas objekts, kura orbīta atrodas aiz Neptūna un, kuram nav orbitālā rezonanse ar Neptūnu.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Klasiskais Koipera joslas objekts · Redzēt vairāk »
Kvavars
Kvavars, arī 50000 Quaoar ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 1070 ± 38 km.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Kvavars · Redzēt vairāk »
Lārisa (pavadonis)
Lārisa ir piektais tuvākais Neptūna pavadonis.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Lārisa (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Marss (planēta)
Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »
Mēness redzamā puse
Mēness redzamā puse Mēness redzamā puse ir Mēness daļa, kas redzama no Zemes.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Mēness redzamā puse · Redzēt vairāk »
Merkurs (planēta)
Merkurs ir Saulei tuvākā un mazākā Saules sistēmas planēta.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Merkurs (planēta) · Redzēt vairāk »
Nereīda (pavadonis)
Nereīda (gr. Νηρηΐδα) ir trešais pēc lieluma Neptūna pavadonis (ap 340 km diametrā).
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Nereīda (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Ošo
Ošo (Osho, 1931-1990), īstajā vārdā Bhāgavans Šrī Radžnišs (Acharya Rajneesh, Chandra Mohan Jain) bija indiešu garīgais skolotājs.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Ošo · Redzēt vairāk »
Orbīta
Orbīta ir debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Orbīta · Redzēt vairāk »
Orks (asteroīds)
Orks, arī 90482 Orcus ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 917 ± 25 km.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Orks (asteroīds) · Redzēt vairāk »
Pāsifajas grupa
Pāsifajas grupa ir grupa Jupitera pavadoņu, kuriem ir Pāsifajai līdzīgas orbītas.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Pāsifajas grupa · Redzēt vairāk »
Protejs (pavadonis)
Protejs jeb Neptūns VIII ir otrais lielākais Neptūna pavadonis.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Protejs (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Saules sistēmas planētas
Saules sistēmas planētas ir Merkurs, Venēra, Zeme, Marss, Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Saules sistēmas planētas · Redzēt vairāk »
Tēbe (pavadonis)
Tēbe — ceturtais Jupiteram tuvākais pavadonis, kura orbīta atrodas starp Amaltejas un Jo orbītām.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Tēbe (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Tētija (pavadonis)
Tētija (grieķu Τηθύς) ir Saturna pavadonis, kuru atklāja Džovanni Domeniko Kasīni 1684.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Tētija (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Upsilon Andromedae d
Upsilon Andromedae d ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni Upsilon Andromedae A, kura atrodas 13,49 pc attālumā no Zemes Andromedas zvaigznājā.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Upsilon Andromedae d · Redzēt vairāk »
Valetudo (pavadonis)
Valetudo jeb Jupiters LXII ir viens no mazākajiem Jupitera ārējiem pavadoņiem.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un Valetudo (pavadonis) · Redzēt vairāk »
109 Piscium b
109 Piscium b ir citplanēta, kas riņķo ap zvaigzni 109 Piscium, kura atrodas 32,5 pc attālumā no Zemes Zivju zvaigznājā.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un 109 Piscium b · Redzēt vairāk »
51 Pegasi b
''51 Pegasi b'' attēlojums mākslinieka skatījumā. 51 Pegasi b (saīsinājumā 51 Peg b), sākotnēji nosaukts par Bellerefonu (Bellerephon) un vēlāk pazīstams arī kā Dimidijs (Dimidium), ir citplanēta, kas atrodas orbītā ap zvaigzni 51 Pegasi aptuveni 50 gaismas gadu attālumā Pegaza zvaigznājā.
Jaunums!!: Orbītas ekscentricitāte un 51 Pegasi b · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Ekscentrisms, Orbitālā ekscentricitāte, Orbītas ekscentritāte.
