Satura rādītājs
85 attiecības: Aleksandrs Bernevics, Alfrēds Valeika, Ansis Daumanis, Ansis Kaupēns, Augusts Apsītis-Apse, Ērmanis Magone, Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja, Bateru kauja, Bauskas vēsture, Bejas kauja, Birzgaļi, Daugavgrīvas cietoksnis, Dienvidlatvijas brigāde, Eliass Pinuss, Elza Radziņa, Ernests Vācietis, Fricis Celmiņš, Fricis Labrencis, Fricis Virsaitis, Gustavs Klucis, Gustavs Mangulis, Heinrihs Paegle, Igaunija, Igaunijas brīvības cīņas, Igaunijas vēsture, Indriķis Jurko, Jānis Imaks, Jānis Jurgens, Jānis Kalnbērziņš, Jānis Pieče, Jānis Veikins, Jūlijs Jansons, Jūrmalas vēsture, Jonički, Juris Mežiņš, Kauja pie Paju, Kaujas pie Daugavpils (1920), Kazimirs Olekšs, Kārlis Bojārs, Kārlis Ezeriņš, Kārlis Līdaks, Kārlis Teodors Podnieks, Kirils Stucka, Kornēlijs Veidnieks, Krievgaļi, Krievijas pilsoņu karš, Kurzemes artilērijas pulks, Latdivīzija, Latgales atbrīvošana, Latgales partizānu pulks, ... Izvērst indekss (35 vairāk) »
Aleksandrs Bernevics
Aleksandrs Bernevics (1856—1919) bija vācbaltiešu izcelsmes luterāņu mācītājs.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Aleksandrs Bernevics
Alfrēds Valeika
Alfrēds Valeika (1889—1941) jeb Valleika bija latviešu lidotājs.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Alfrēds Valeika
Ansis Daumanis
Ansis Daumanis (1885—1920) bija padomju sabiedriskais un militārais darbinieks.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Ansis Daumanis
Ansis Kaupēns
Ansis Alberts Kaupēns (—) bija latviešu slepkava un laupītājs.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Ansis Kaupēns
Augusts Apsītis-Apse
Augusts Apsītis-Apse (1895-1947) bija latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Augusts Apsītis-Apse
Ērmanis Magone
Ērmanis Magone bija latviešu izcelsmes padomju militārais darbinieks, ģenerālmajors.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Ērmanis Magone
Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja
Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja (vācu: Baltisch-Deutsches Nationalausschuss) bija politiska organizācija 1918.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja
Bateru kauja
Bateru kauja jeb kauja pie Bateru mājām bija kauja Latvijas brīvības cīņu laikā 1919.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Bateru kauja
Bauskas vēsture
Rātsnama un Sv. Trīsvienības baznīcu torņiem pirms 1706. gada. Bauskas pils un pilsētas plāns 1701. gadā. Bauskas vēsturi noteica tās atrašanās vieta pie tirdzniecības ceļa no Zemgales uz Lietuvu.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Bauskas vēsture
Bejas kauja
Bejas kauja jeb Babeckas kauja bija kauja Latvijas brīvības cīņu laikā pie Bejas pagastmājas un pagastskolas Kolberģa pagastā starp somu brīvprātīgo pulka Ziemeļu zēni un Padomju Latvijas armijas karavīriem.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Bejas kauja
Birzgaļi
Birzgaļi ir ciems Gailīšu pagastā, Bauskas novadā.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Birzgaļi
Daugavgrīvas cietoksnis
Zviedru flotes izsēdinātais desants bombardē Daugavgrīvas cietoksni pāri Buļļupei 1701. gadā. Vieni no cietokšņa vārtiem mūsdienās. Daugavgrīvas cietoksnis 1830. gadā (no ''Атлас крепостей Российской империи''). Daugavgrīvas cietoksnis ir Zviedru Vidzemes laikā 17.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Daugavgrīvas cietoksnis
Dienvidlatvijas brigāde
Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Eduards Kalniņš (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks). Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landesvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Dienvidlatvijas brigāde
Eliass Pinuss
Eliass Pinuss vai Iļja Pinuss, pēc 1934.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Eliass Pinuss
Elza Radziņa
Elza Radziņa (īstajā vārdā Elza Šalkone-Radziņa, dzimusi Harkivā, mirusi Rīgā) bija latviešu aktrise, viena no 20.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Elza Radziņa
Ernests Vācietis
Ernests Vācietis (1894—1961) bija latviešu strēlnieks, padomju militārais un saimnieciskais darbinieks.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Ernests Vācietis
Fricis Celmiņš
Fricis Celmiņš (1896—1940) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Fricis Celmiņš
Fricis Labrencis
Fricis Labrencis (1894—1920) bija latviešu strēlnieks, 6. Tukuma latviešu sarkano strēlnieku pulka komandieris (1918).
Skatīt Padomju Latvijas armija un Fricis Labrencis
Fricis Virsaitis
Fricis Virsaitis (zināms arī kā Fricis Eltermanis; —) bija Latvijas armijas ģenerālis.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Fricis Virsaitis
Gustavs Klucis
Gustavs Klucis (dzimis, miris) bija latviešu plakātists, dizainers, gleznotājs.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Gustavs Klucis
Gustavs Mangulis
Gustavs Mangulis (dzimis 1879. gada 1. decembrī, miris 1931. gada 3. decembrī) bija 7.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Gustavs Mangulis
Heinrihs Paegle
Heinrihs (arī Henrihs, Indriķis) Paegle (1898—1981) bija latviešu militārais darbinieks, Sarkanās armijas pulkvedis (1935).
Skatīt Padomju Latvijas armija un Heinrihs Paegle
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Igaunija
Igaunijas brīvības cīņas
Igaunijas brīvības cīņas bija karš par neatkarīgu Igaunijas valsti no Sarkanās armijas iebrukuma 1918.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Igaunijas brīvības cīņas
Igaunijas vēsture
Igaunijas Republikas karte 1925. gadā. Igaunijas vēsture aptver notikumus Igaunijas teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās jaunākā ledus laikmeta beigu posmā līdz mūsdienām.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Igaunijas vēsture
Indriķis Jurko
Indriķis Jurko, arī Heinrihs Jurko (1893—1971) bija latviešu virsnieks.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Indriķis Jurko
Jānis Imaks
Jānis Imaks (miris 1919) bija latviešu strēlnieku virsnieks, 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona pirmais komandieris.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Jānis Imaks
Jānis Jurgens
Jānis Jurgens (1900—1983) bija padomju drošības orgānu darbinieks, politiskās ekonomijas katedras vadītājs Apvienotās valsts politiskās pārvaldes (ОГПУ), no 1934.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Jānis Jurgens
Jānis Kalnbērziņš
Jānis Kalnbērziņš (—), zināms arī pēc segvārda Zaķis vai kā Jānis Kalnbērziņš-Zaķis, bija Latvijas PSR politiķis, LKP darbinieks.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Jānis Kalnbērziņš
Jānis Pieče
Jānis Pieče (Peče) (dzimis, miris) bija latviešu izcelsmes revolucionārs, viens no boļševiku sacelšanās līderiem Maskavā 1917.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Jānis Pieče
Jānis Veikins
Jānis Veikins bija latviešu izcelsmes padomju militārais darbinieks, ģenerālmajors.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Jānis Veikins
Jūlijs Jansons
Jūlijs Jansons (1880—1937) bija latviešu virsnieks, latviešu strēlnieku komandieris, karojis Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Jūlijs Jansons
Jūrmalas vēsture
Majoru pludmale 20. gadsimta sākumā Jūrmalas vēsture aptver laiku no viduslaikiem līdz Jūrmalas pilsētas izveidei 1959.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Jūrmalas vēsture
Jonički
Jonički ir ciems Istras pagastā, Ludzas novadā.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Jonički
Juris Mežiņš
Juris Mežiņš (1886—1937) bija latviešu 1905. gada revolūcijas kaujinieks un lielinieku partijas darbinieks.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Juris Mežiņš
Kauja pie Paju
Kaujas piemiņai veltītais monuments uz trīspakāpju kurgāna (1994) pie Valkas-Tartu šosejas. Kauja pie Paju jeb kauja pie Liellugažiem bija viena no izšķirošajām kaujām Igaunijas un Latvijas brīvības cīņu laikā.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Kauja pie Paju
Kaujas pie Daugavpils (1920)
Kaujas pie Daugavpils, militārajā vēsturē pazīstama arī kā operācija Ziema bija Latvijas un Polijas Otrās republikas armiju kopīga uzbrukuma operācija Latvijas brīvības cīņu laikā.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Kaujas pie Daugavpils (1920)
Kazimirs Olekšs
Kazimirs Olekšs (1886–1970) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Kazimirs Olekšs
Kārlis Bojārs
Kārlis Bojārs (1890—1946) bija latviešu strēlnieku virsnieks, karojis Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Kārlis Bojārs
Kārlis Ezeriņš
Ģenerālis Jānis Ezeriņš (1927) Kārlis Ezeriņš (1868—1934) bija Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors (1916), Padomju Latvijas armijas štāba Administratīvās daļas priekšnieks (1919), Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis (1920).
Skatīt Padomju Latvijas armija un Kārlis Ezeriņš
Kārlis Līdaks
Kārlis Līdaks 1930.gadā Kārlis Līdaks (dzimis Rīgā, miris Noriļskā) bija diriģents, komponists, vijolnieks un mūzikas pedagogs.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Kārlis Līdaks
Kārlis Teodors Podnieks
Kārlis Teodors Podnieks (1896—1938) bija latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk padomju izlūkdienesta darbinieks.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Kārlis Teodors Podnieks
Kirils Stucka
Kirils Stucka (1890—1938) bija latviešu strēlnieku komandieris un padomju militārais darbinieks.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Kirils Stucka
Kornēlijs Veidnieks
Kornēlijs Veidnieks (līdz 1940. gadam — Veitmanis; —) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Kornēlijs Veidnieks
Krievgaļi
Krievgaļi (agrāk arī Krievgale) ir ciems Gailīšu pagastā, Bauskas novadā.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Krievgaļi
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Krievijas pilsoņu karš
Kurzemes artilērijas pulks
Kurzemes divīzijas artilērijas pulka karavīri kaujas mācībās Kurzemes artilērijas pulka parāde (Liepājas Karosta, 1929) Kurzemes artilērijas pulks bija viens no Latvijas Bruņoto spēku artilērijas pulkiem, kas atradās 1. Kurzemes kājnieku divīzijas sastāvā.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Kurzemes artilērijas pulks
Latdivīzija
Latdivīzija (krievu: Латдивизия) bija divīzija Padomju Krievijas Sarkanajā armijā un Padomju Latvijas armijā.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Latdivīzija
Latgales atbrīvošana
Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai" (1939., 1992.) Austrumu fronte 1919.g. 7. jūnijā Frontes līnija Latgales atbrīvošanas kauju beigās un galīgā Latvijas—Krievijas robeža Latgales atbrīvošana 1920.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Latgales atbrīvošana
Latgales partizānu pulks
Latgales partizānu pulka karavīri Balvos Latgales partizānu pulks (-) bija Brīvības cīņu laikā izveidota Latvijas Bruņoto spēku vienība Latgales ziemeļu daļā, kas piedalījās Latgales atbrīvošanas kaujās.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Latgales partizānu pulks
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Latviešu strēlnieki
Latvijas Autotanku brigāde
Rīgas Esplanādē (Vienības laukumā, 1936). Piemineklis "Bruņumašīna" Pulka ielā Rīgā - Pārdaugavā Autotanku brigāde ietilpa Latvijas Bruņoto spēku Tehniskajā divīzijā.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Latvijas Autotanku brigāde
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Latvijas brīvības cīņas
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas—Lietuvas robeža
Senais Latvijas valsts robežstabs pie Meitenes robežpunkta Latvijas—Lietuvas robeža ir Eiropas Savienības iekšējā robeža, kas atdala Latviju un Lietuvu.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Latvijas—Lietuvas robeža
Līgatnes pārceltuve
Līgatnes pārceltuve Līgatnes pārceltuve ir pārceltuve pāri Gaujai Līgatnē, vienīgā šāda veida (ar straumes spēku darbināta) pārceltuve Latvijā un Baltijā.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Līgatnes pārceltuve
Līvāni
Līvāni ir pilsēta Latgalē, Līvānu novada centrs.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Līvāni
Maksis Dumpis
Maksis Dumpis (1893—1938) bija latviešu strēlnieku apakšvirsnieks, vēlāk padomju militārais darbinieks, diplomāts, ģeofiziķis.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Maksis Dumpis
Maksis Grīnguts
Maksis Grīnguts (dzimis, miris) bija Latvijas armijas seržants, 1920.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Maksis Grīnguts
Marija Vecrumba
Marija Vecrumba (—) bija latviešu ārste, ievērojama sieviešu emancipācijas kustības dalībniece, strādnieku deputātu padomes izpildkomitejas (Iskolata) tautas veselības nodaļas vadītāja Jelgavas apriņķī.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Marija Vecrumba
Oskars Stīga
Oskars Stīga jeb Oskars Stiga (1894—1938) bija latviešu strēlnieks, vēlāk PSRS militārās izlūkošanas pārvaldes darbinieks.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Oskars Stīga
Pēteris Slavens
Pēteris Slavens (1874—1919) jeb Pēteris Slavēns bija latviešu virsnieks, Krievijas Impērijas armijas pulkvedis Pirmā pasaules kara laikā.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Pēteris Slavens
Pjotrs Avens
Pjotrs Avens (dzimis Maskavā) ir daļējas latviešu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis, miljardieris.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Pjotrs Avens
Rūdolfs Grapmanis
Rūdolfs Grapmanis (1884—1949) bija latviešu veterinārārsts, profesors.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Rūdolfs Grapmanis
Rēzeknes atbrīvošana (1920)
Rēzeknes atbrīvošanas operācija bija Latvijas bruņoto spēku uzbrukuma operācija, kas notika Latvijas brīvības cīņas noslēdzošās Latgales atbrīvošanas operācijas ietvaros.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Rēzeknes atbrīvošana (1920)
Reinholds Bērziņš
Reinholds Bērziņš (—) bija latviešu strēlnieks, Krievijas pilsoņu kara dalībnieks, padomju politiskais darbinieks.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Reinholds Bērziņš
Reinholds Bernhards
Reinholds Bernhards, arī Mārtiņš-Reinholds Bernhards, (dzimis Carnikavā, Rīgas apriņķī, Vidzemes guberņā Mārtiņa Bernharda ģimenē, miris) bija tālbraucējs kapteinis, Latvijas SPR Kara flotes komandieris, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas hidrogrāfs, meteorologs un hidrologs, Polinēzijas ģeogrāfs un antropologs.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Reinholds Bernhards
Roberts Bauze
Roberts Bauze (1895—1938) bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs, Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Krievijas biroja loceklis (1918), LSPR armijas Revolucionārās kara padomes politnodaļas priekšnieks (1919).
Skatīt Padomju Latvijas armija un Roberts Bauze
Roberts Neilands
Roberts Neilands (1899—1941) bija sarkanais latviešu strēlnieks, nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) Centrālās komitejas sekretārs (1931—1932).
Skatīt Padomju Latvijas armija un Roberts Neilands
S. Kirova Kara medicīnas akadēmija
Ķeizariskās Kara medicīnas akadēmijas galvenā ēka (1914). Kara medicīnas akadēmijas klīnikas (2012). S. Kirova Kara medicīnas akadēmija ir viena no Krievijas Federācijas militārajām augstskolām, kas atrodas Sanktpēterburgā.
Skatīt Padomju Latvijas armija un S. Kirova Kara medicīnas akadēmija
Skrunda
Skrunda ir Kuldīgas novada pilsēta Kurzemes centrālajā daļā, Ventas upes krastos.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Skrunda
Tukuma vēsture
Skats uz Tukumu pāri Dzirnavu ezeram (1792). Tukuma vēsture rakstītajos avotos sākas no 1253.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Tukuma vēsture
Uzbrukums Rīgai (1919)
Rīgas uzbrukuma operācija Rīgas atbrīvošana un turpmāko dienu uzbrukumi Rīgas apkārtnē Alfrēds Flečers Uzbrukums Rīgai notika 1919.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Uzbrukums Rīgai (1919)
Ventspils pašvaldības vadītāju uzskaitījums
Ventspils pilsētas ģerbonis Šajā uzskaitījumā apkopoti Ventspils pašvaldības vadītāji jeb Ventspils domes vadītāji vai Ventspils mēri no 1882.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Ventspils pašvaldības vadītāju uzskaitījums
Ventspils vēsture
Ventas grīva ap 1600. gadu. Saskatāma pilsēta ('''Windo'''), pils, kuģubūvētava un osta ar plostu tiltiem (no Zviedrijas kara arhīva) Ventspils vēsture aptver laika periodu no Ventspils dibināšanas Ventas grīvā līdz mūsdienām.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Ventspils vēsture
Viļānu vēsture
Janovsku linu fabrika Viļānos 19. gadsimtā. Viļānu vēsture aptver laika periodu kopš Viļānu dibināšanas līdz mūsdienām.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Viļānu vēsture
Vilhelms Munters
Gothards Vilhelms Nikolajs Munters (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijas diplomāts, ārlietu ministrs (1936—1940).
Skatīt Padomju Latvijas armija un Vilhelms Munters
Vilis Janums
Vilis Janums ( —) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Vilis Janums
Virgoļiča korpuss
Pulkveža Virgoļiča brīvprātīgo korpuss bija Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas sastāvā esošs apmēram 5000 karavīru liels krievu algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu (Bermontiādes) laikā.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Virgoļiča korpuss
Voldemārs Ozols
Voldemārs Ozols (—) bija latviešu virsnieks un militārais teorētiķis.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Voldemārs Ozols
Voldemārs Skaistlauks
Voldemārs Skaistlauks, līdz 1940.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Voldemārs Skaistlauks
Voldemārs Strautnieks
Voldemārs Strautnieks (arī Valdemārs Strautnieks, 1892—1941) bija latviešu pedagogs, lauksaimnieks un karavīrs.
Skatīt Padomju Latvijas armija un Voldemārs Strautnieks
4. Valmieras kājnieku pulks
4. Valmieras kājnieku pulka karogs. 4. Valmieras kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi un simboliem (stūros). 4.
Skatīt Padomju Latvijas armija un 4. Valmieras kājnieku pulks
6. rezerves korpuss (Vācija)
Vācijas austrumu robežu aizsardzībai izveidotās karaspēka vienības 1919. gada aprīlī. 6. rezerves korpuss (VI. R.K.) bija izvietots Kurzemē, Zemgalē un Žemaitijā. Vācijas impērijas 6.
Skatīt Padomju Latvijas armija un 6. rezerves korpuss (Vācija)
8. armija (Vācijas Impērija)
8. armijas uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas 8.
Skatīt Padomju Latvijas armija un 8. armija (Vācijas Impērija)
Zināms kā LSPR armija, Latvijas armijas karaspēka grupa.