Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Paleontoloģija

Indekss Paleontoloģija

Pārakmeņojusies ''Barracudasauroides panxianensis'' fosilija. Organismu fosilijas ir paleontologu izpētes objekti Paleontoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta dažādu ģeoloģisko laikmetu organismu paliekas un to attīstību laika gaitā.

92 attiecības: Aleksandrs fon Keizerlings, Arheoloģija, Australopiteki, Azohas ala, Ģeoloģija, Ģeoloģiskais periods, Ģeoloģiskā epoha, Ģeoloģiskā laika skala, Živetas stāvs, Žoržs Kivjē, Ārdalamas ala, Baņa Stijenas ala, Belotelsonīdi, Bioloģija, Biruta Galdika, Burtnieku svīta, Carnikavas pagasts, Carnikavas pils, Dabas un vēstures kalendārs, Daiana Fosija, Džeina Gudola, Devons, Dinozauri, Dmitrijs Obručevs, Dzīvības zinātnes, Ediakars, Eifela stāvs, Elga Marka-Kurika, Ervīns Lukševičs, Fauna, Fosilijas, Frīdrihs Šmits, Frederiks Šrams (paleontologs), Gads, Gaujas svīta, Henrijs Frānsiss Blanfords, Holocēns, Igaunijas Dabas muzejs, Ivans Jefremovs, Jaroslavs Mosteckis, Jānis Eglons, Jonišķu svīta, Kailamfībijas, Kapibaru apakšdzimta, Katlešu svīta, Kārlis Eduards Eihvalds, Konodonti, Kristians Panders, Laevitealliocaris, Laika mašīna, ..., Latvijas Nacionālais dabas muzejs, Lielās baltās haizivis, Lobetelson, Londonas Dabas vēstures muzejs, Luijs Agasi, Malakoloģija, Maldu zona, Mamuti, Mazuļa audzināšana, Mūru svīta, Nikolajs Delle, Nikolajs Stenons, Olga Obručeva, Otniēls Čārlzs Māršs, Pavāru atsegums, Pļaviņu svīta, Pēteris Liepiņš (ģeologs), Pirmskembrijs, Pjērs Teijārs de Šardēns, Preiļu novads, Pseudogalathea, Pygocephalomorpha, Rifs, Sāhelantrops, Schramocaris, Sešstarainie koraļļi, Skudru dzimta, Sofija Kovaļevska, Stīvens Džejs Gūlds, Svīta (ģeoloģija), Taksonomija, Tarbozaurs, Tiranozaurs, Tomass Hakslijs, UNESCO Pasaules mantojuma vietas Etiopijā, Utopija, Valters Roberts Gross, Vārkavas novads, Vārkavas pagasts, Vecmīlgrāvis, Vladimirs Kovaļevskis, Zobi. Izvērst indekss (42 vairāk) »

Aleksandrs fon Keizerlings

Aleksandrs Frīdrihs Mihaēls Lebrehts Nikolauss Artūrs, Grāfs fon Keizerlings (Alexander Friedrich Michael Lebrecht Nikolaus Arthur, Graf von Keyserling; -) bija tagadējās Latvijas Republikas teritorijā dzimis ģeologs un paleontologs.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Aleksandrs fon Keizerlings · Redzēt vairāk »

Arheoloģija

Pompejos 19. gadsimta beigās Arheoloģija ((arhaīos) — ‘sens’; (-logiā) — ‘mācība’) ir vēstures zinātnes nozare, kas pēta vēsturi, izmantojot lietiskos vēstures avotus — arheoloģiskos pieminekļus (senlietas, senās celtnes, apbedījumus).

Jaunums!!: Paleontoloģija un Arheoloģija · Redzēt vairāk »

Australopiteki

Australopiteki (australopithecus; — ‘dienvidu’ +, pithēkos — ‘pērtiķis’) ir izmirusi hominīdu ģints, kam bijušas gan cilvēku, gan pērtiķu pazīmes.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Australopiteki · Redzēt vairāk »

Azohas ala

Azohas ala vai Azihas ala ir sešu alu komplekss netālu no Azohas ciemata Azerbaidžānas Hodžavendas rajonā, kas atrodas Kuručajas upes kreisajā krastā 1400 m virs jūras līmeņa.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Azohas ala · Redzēt vairāk »

Ģeoloģija

Ģeoloģija (no — ‘zeme’ un λόγος (logos) — ‘runa’, burtiski — ‘runa par zemi’) ir zinātne par Zemes uzbūvi un tās attīstības vēsturi.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Ģeoloģija · Redzēt vairāk »

Ģeoloģiskais periods

Ģeoloģiskais periods ir ģeohronoloģiskās skalas intervāls, ģeoloģiskās ēras apakšintervāls.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Ģeoloģiskais periods · Redzēt vairāk »

Ģeoloģiskā epoha

Ģeoloģiskā epoha ir ģeohronoloģiskās skalas intervāls, ģeoloģiskais perioda apakšintervāls, kurš tiek sadalīts mazākās vienībās — laikmetos.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Ģeoloģiskā epoha · Redzēt vairāk »

Ģeoloģiskā laika skala

Ģeoloģiskais pulkstenis ar notikumiem un proporcionāli iekrāsotiem periodiem (angļu valodā) Ģeoloģiskā laika skala ir hronoloģiska mērīšanas sistēma, kuru izmanto ģeologi, paleontologi un Zemes zinātnieki, lai aprakstītu laiku un attiecības starp notikumiem Zemes vēsturē.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Ģeoloģiskā laika skala · Redzēt vairāk »

Živetas stāvs

Živetas stāvs (D2gv) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienībām.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Živetas stāvs · Redzēt vairāk »

Žoržs Kivjē

Žans Leopolds Nikolā Frederiks Kivjē (pazīstams kā Žoržs Kivjē; dzimis, miris) bija franču dabaspētnieks un zoologs.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Žoržs Kivjē · Redzēt vairāk »

Ārdalamas ala

Ārdalamas ala, arī Ghardalamas ala, ir ala Maltas Republikas Maltas salā.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Ārdalamas ala · Redzēt vairāk »

Baņa Stijenas ala

Baņa Stijenas ala jeb Mračna ala (Tumšā ala) ir ala Bosnijas un Hercegovinas austrumos, Rogaticas pašvaldības teritorijā dziļā Pračas upes kanjonā.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Baņa Stijenas ala · Redzēt vairāk »

Belotelsonīdi

Belotelsonīdi (Belotelsonidea) ir izmirušu augstāko vēžu (Eumalacostraca) apakšklases eokarīdu virskārtas kārta.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Belotelsonīdi · Redzēt vairāk »

Bioloģija

Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Bioloģija · Redzēt vairāk »

Biruta Galdika

Biruta Galdika ir lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, orangutanu pētniece.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Biruta Galdika · Redzēt vairāk »

Burtnieku svīta

Neļķu klintis. Burtnieku svīta. Burtnieku svīta (D2br) ir vidusdevona Živetas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes ziemeļu malu.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Burtnieku svīta · Redzēt vairāk »

Carnikavas pagasts

Carnikavas pagasts atrodas Ādažu novadā pie Rīgas pilsētas ziemeļaustrumu robežas, Rīgas līča Vidzemes piekrastē no Kalngales līdz pat Lilastes upei.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Carnikavas pagasts · Redzēt vairāk »

Carnikavas pils

Carnikavas pils Carnikavas muižas pils 20. gadsimta sākumā Carnikavas pils bija Carnikavas muižas kungu māja, celta 18.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Carnikavas pils · Redzēt vairāk »

Dabas un vēstures kalendārs

1962. gada Dabas kalendāra apvāks. Dabas un vēstures kalendārs bija Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības izdots ikgadējs izdevums latviešu valodā, kas iznāca no 1962.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Dabas un vēstures kalendārs · Redzēt vairāk »

Daiana Fosija

Daianas Fosijas kaps kopā ar gorillu kapiem Ruandā. Daiana Fosija (dzimusi, mirusi) bija ASV zooloģe.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Daiana Fosija · Redzēt vairāk »

Džeina Gudola

Deima Džeina Morisa Gudola (dzimusi kā Valērija Džeina Morisa-Gudola (Valerie Jane Morris-Goodall)) ir angļu zooloģe, primatoloģe, etoloģe, antropoloģe un ANO Miera sūtne.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Džeina Gudola · Redzēt vairāk »

Devons

Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).

Jaunums!!: Paleontoloģija un Devons · Redzēt vairāk »

Dinozauri

Dinozauri (deinos — 'briesmīgs'; σαῦρος, sauros — 'ķirzaka') ir mugurkaulnieku apakštipa rāpuļu klases dzīvnieki, kuri dominēja uz Zemes aptuveni 160 miljonus gadu.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Dinozauri · Redzēt vairāk »

Dmitrijs Obručevs

Dmitrijs Obručevs (1900—1970) bija padomju zinātnieks, paleontologs, bioloģijas zinātņu doktors (no 1943.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Dmitrijs Obručevs · Redzēt vairāk »

Dzīvības zinātnes

Dzīvības zinātnes ir dabaszinātņu sadaļa, kura ietver sevī zinātnes, kas pēta dzīvos organismus.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Dzīvības zinātnes · Redzēt vairāk »

Ediakars

Domājamais kontinentu formu izskats ediakara periodā. Ediakars bija Zemes ģeoloģiskās vēstures periods proterozoja eona beigās, kas sākās pirms apmēram 635 miljoniem gadu, nomainot kriogēna periodu, un beidzās pirms 541 miljona gadu, sākoties kembrija periodam.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Ediakars · Redzēt vairāk »

Eifela stāvs

Eifela stāvs (D2ef) ir viena no divām vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienībām.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Eifela stāvs · Redzēt vairāk »

Elga Marka-Kurika

Elga Marka-Kurika (līdz 1964. gadam Elga Marka) (1928—2016) bija igauņu ģeoloģe un paleontoloģe.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Elga Marka-Kurika · Redzēt vairāk »

Ervīns Lukševičs

Ervīns Lukševičs (dzimis Rīgā) ir latviešu paleontologs un ģeologs.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Ervīns Lukševičs · Redzēt vairāk »

Fauna

Vienkārša salas faunas shēma - visas tās dzīvnieku sugas uzsvērtas kastē. Fauna ir dzīvnieku valsts, kādā konkrētā reģionā vai laikā.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Fauna · Redzēt vairāk »

Fosilijas

cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Fosilijas · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Šmits

Frīdrihs Šmits. Frīdrihs Kārlis Šmits (Friedrich Karl Schmidt,; 1832–1908) bija Krievijas Impērijas ģeologs, paleontologs un botāniķis.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Frīdrihs Šmits · Redzēt vairāk »

Frederiks Šrams (paleontologs)

Frederiks Roberts Šrams (dzimis) ir amerikāņu paleontologs un kancerologs (vēžveidīgo pētnieks). 1965. gadā saņēma bioloģijas zinātņu bakalaura grādu Lojolas universitātē, Čikāgā, bet 1968. gadā paleozooloģijas doktora grādu Čikāgas universitātē. Uzrakstījis vairāk nekā 200 rakstu par dažādām vēžveidīgo bioloģijas, taksonomijas un sistemātikas tēmām, kā arī vairākas grāmatas, ieskaitot pamattekstu grāmatai "Vēžveidīgie" (Crustacea). 1983. gadā viņš dibināja žurnālu "Vēžveidīgo problemātika" (Crustacean Issues), par kura redaktoru darbojās, vairāk kā 20 gadus. Savas karjeras lielāko daļu darbojās Amsterdamas Universitātē, Nīderlandē, no kuras 2005. gadā aizgāja pensijā. 2005. gada jūlijā viņš kļuva par "Vēžveidīgo bioloģijas žurnāla" (Journal of Crustacean Biology) redaktoru.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Frederiks Šrams (paleontologs) · Redzēt vairāk »

Gads

Gads ir laika mērvienība.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Gads · Redzēt vairāk »

Gaujas svīta

Ērgļu klintis. Gaujas svīta. Gaujas svīta (D3gj) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Gaujas svīta · Redzēt vairāk »

Henrijs Frānsiss Blanfords

Henrijs Frānsiss Blanfords (angļu. Henry Francis Blanford; 1834—1893) ir angļu — indiešu meteorologs un paleontologs, Viljama Tomasa Blanforda brālis.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Henrijs Frānsiss Blanfords · Redzēt vairāk »

Holocēns

Jūras līmeņa izmaiņas holocēnā Holocēns jeb pēcledus laikmets ir kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas sākās pēc pēdējā leduslaikmeta pirms apmēram 12 000 gadiem un turpinās arī mūsdienās.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Holocēns · Redzēt vairāk »

Igaunijas Dabas muzejs

Igaunijas Dabas muzejs ir Igaunijas nacionālais dabas muzejs.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Igaunijas Dabas muzejs · Redzēt vairāk »

Ivans Jefremovs

Ivans Jefremovs (dzimis Viricas ciemā, tagadējā Ļeņingradas apgabalā, miris Ļeņingradā) bija krievu un padomju rakstnieks fantasts.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Ivans Jefremovs · Redzēt vairāk »

Jaroslavs Mosteckis

Jaroslavs Mosteckis (dzimis Zābržehā, miris) bija čehu rakstnieks, zinātniskās fantastikas un fantāzijas žanra darbu autors.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Jaroslavs Mosteckis · Redzēt vairāk »

Jānis Eglons

Jānis Eglons (1888—1971) bija latviešu izcelsmes skulptors, koktēlnieks un restaurators, Maskavas Paleontoloģijas institūta zinātniskais līdzstrādnieks.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Jānis Eglons · Redzēt vairāk »

Jonišķu svīta

Imulas atsegums pie "Zīļu" mājām.Jonišķu svītas (augšdaļā) hipostratotips. Jonišķu svīta (D3jn) ir augšdevona famenas stāva Jonišķu horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā, kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos (Polijas-Lietuvas ieplakā).

Jaunums!!: Paleontoloģija un Jonišķu svīta · Redzēt vairāk »

Kailamfībijas

Kailamfībijas (Lissamphibia) ir abinieku klases (Amphibia) apakšklase, kas apvieno visas jaunāko laiku sugas — trīs mūsdienās dzīvojošo abinieku kārtas un vienu kārtu, kas izmira pirms 3,6 miljoniem gadu.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Kailamfībijas · Redzēt vairāk »

Kapibaru apakšdzimta

Kapibaru apakšdzimta (Hydrochoerinae) ir jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) apakšdzimta, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas 2 ģintīs un vairākas izmirušas ģintis.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Kapibaru apakšdzimta · Redzēt vairāk »

Katlešu svīta

Katlešu svītas stratotipiskais atsegums pie Lielvārdes pilsdrupām Katlešu svīta ir augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas izplatīta valsts dienvidu un austrumu daļā (izņemot dienvidaustrumus).

Jaunums!!: Paleontoloģija un Katlešu svīta · Redzēt vairāk »

Kārlis Eduards Eihvalds

Johans Kārlis Eduards fon Eihvalds (dzimis, miris) bija vācbaltiešu ārsts, dabas pētnieks un paleontologs.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Kārlis Eduards Eihvalds · Redzēt vairāk »

Konodonti

Konodonti (no  — 'konuss' un ὀδούς — 'zobs') ir izmirušu hordaiņu klase, kas ārēji atgādināja mūsdienu nēģus.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Konodonti · Redzēt vairāk »

Kristians Panders

Kristians Heinrihs Panders (dzimis (pēc vecā stila), miris) bija vācbaltiešu paleontologs, embriologs un ģeologs, kuru Čārlzs Darvins atzina par savas teorijas priekšteci.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Kristians Panders · Redzēt vairāk »

Laevitealliocaris

Laevitealliocaris ir Pygocephalomorpha kārtas un Tealliocarididae dzimtas izmirušu augstāko vēžu ģints.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Laevitealliocaris · Redzēt vairāk »

Laika mašīna

Laika mašīna TARDIS no seriāla Doctor Who Laika mašīna ir hipotētiska ierīce ceļošanai laikā pretēji tā dabiskajai gaitai.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Laika mašīna · Redzēt vairāk »

Latvijas Nacionālais dabas muzejs

Latvijas Nacionālais dabas muzejs, līdz 2020.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Latvijas Nacionālais dabas muzejs · Redzēt vairāk »

Lielās baltās haizivis

Lielās baltās haizivis (Carcharodon) ir makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) ģints, kurā ir tikai viena mūsdienās dzīvojoša suga un divas aizvēsturiskās sugas.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Lielās baltās haizivis · Redzēt vairāk »

Lobetelson

Lobetelson ir izmirušu augstāko vēžu belotelsonīdu kārtas ģints.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Lobetelson · Redzēt vairāk »

Londonas Dabas vēstures muzejs

Londonas Dabas vēstures muzejs ir dabas muzejs, kas atrodas Londonas rietumdaļā, Kensingtonas un Čelsi rajonā.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Londonas Dabas vēstures muzejs · Redzēt vairāk »

Luijs Agasi

Žans Luijs Rodolfs Agasi (dzimis, miris) bija šveiciešu/amerikāņu dabaszinātnieks, viens no glacioloģijas pamatlicējiem.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Luijs Agasi · Redzēt vairāk »

Malakoloģija

Kalmāri pieder pie malakoloģijas izpētes objektiem Horvātijā Malakoloģija (malakos ‘mīksts’ + logos ‘vārds, runa, mācība’) ir bezmugurkaulnieku zooloģijas nozare, kas pēta gliemjus (moluskus, mīkstmiešus), to taksonomiju, sistemātiku, ekoloģiju, evolūciju un uzbūvi.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Malakoloģija · Redzēt vairāk »

Maldu zona

Grāmatas "Deception Point" vāks "Maldu zona" ir amerikāņu rakstnieka Dena Brauna asa sižeta romāns.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Maldu zona · Redzēt vairāk »

Mamuti

''Mammuthus'' ''Mammuthus'' Mamuti ir izmirusi ziloņu dzimtas ģints.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Mamuti · Redzēt vairāk »

Mazuļa audzināšana

"Mazuļa audzināšana" ir 1938.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Mazuļa audzināšana · Redzēt vairāk »

Mūru svīta

Šķēdes atsegums pie Omiķiem. (Mūru svītas stratotips) Mūru svīta (D3mr) ir augšdevona famenas stāva mūru horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijā un Lietuvā.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Mūru svīta · Redzēt vairāk »

Nikolajs Delle

Nikolajs Delle (1899—1946) bija latviešu ģeologs, Latvijas Universitātes docents, Dabaszinātņu fakultātes Ģeoloģijas institūta direktors, vairāku zinātnisku publikāciju autors.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Nikolajs Delle · Redzēt vairāk »

Nikolajs Stenons

Nikolajs Stenons jeb Nīlss Stensens (dzimis, miris) bija dāņu katoļu bīskaps un zinātnieks.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Nikolajs Stenons · Redzēt vairāk »

Olga Obručeva

Olga Obručeva (1920—2008, dzimusi Zlatogurska) bija krievu ģeoloģe-paleontoloģe, ģeoloģiski mineraloģisko zinātņu kandidāte, Maskavas Universitātes paleontoloģijas un ģeoloģijas katedras docente, PSRS ZA Problēmu padomes komisijas priekšsēdētāja tēmā "Organiskās pasaules vēsturiskās attīstības ceļi un likumsakarības" (1971), Maskavas dabas pētnieku biedrības biedre (1953).

Jaunums!!: Paleontoloģija un Olga Obručeva · Redzēt vairāk »

Otniēls Čārlzs Māršs

Otniēls Čārlzs Māršs (dzimis, miris) bija amerikāņu paleontologs. Atklājis, nosaucis vai klasificējis daudzas dinozauru sugas. 19. gadsimta beigās iesaistījās t. s. Kaulu karos pret Edvardu Kopu no Filadelfijas, lai, izmantojot jebkurus paņēmienus, to pārspētu. Dzimis Ņujorkas štata Lokportā. Ieguva izglītību ar bagātā tēvoča Džordža Pībodī palīdzību. 1860. gadā pabeidza Jeila koledžu, bet vēlāk papildinājās koledžas sastāvā esošajā Šefīlda Zinātnes skolā. Studēja paleontoloģiju un anatomiju Berlīnē, Heidelbergā un Breslavā.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Otniēls Čārlzs Māršs · Redzēt vairāk »

Pavāru atsegums

Pavāru atsegums ir nogulumu atsegums Cieceres ielejā, Pieventas līdzenumā, Kursas zemienē.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Pavāru atsegums · Redzēt vairāk »

Pļaviņu svīta

Ventas rumba. Pļaviņu svīta. Pļaviņu svīta (D3pl) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta lielākajā valsts teritorijas daļā (Latvijas ielieces centrālajā daļā un Polijas-Lietuvas ieplakā), izņemot Latvijas ziemeļus un dienvidaustrumus.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Pļaviņu svīta · Redzēt vairāk »

Pēteris Liepiņš (ģeologs)

Pēteris Liepiņš ir latviešu ģeologs, paleontologs, ģeoloģijas un mineraloģijas zinātņu kandidāts (1953).

Jaunums!!: Paleontoloģija un Pēteris Liepiņš (ģeologs) · Redzēt vairāk »

Pirmskembrijs

Pirmskembrija periods (arī prekembrijs) vai kriptozojs (no — ‘slēpts’ un ζωή — ‘dzīve’) ir ģeoloģiskais periods, kas ietver laiku pirms fanerozoja eona.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Pirmskembrijs · Redzēt vairāk »

Pjērs Teijārs de Šardēns

Pjērs Teijārs de Šardēns bija franču teologs un filozofs, domātājs un rakstnieks, jezuītu priesteris, pētnieks, paleontologs un ģeologs.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Pjērs Teijārs de Šardēns · Redzēt vairāk »

Preiļu novads

Preiļu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Preiļu novads · Redzēt vairāk »

Pseudogalathea

Pseudogalathea ir Pygocephalomorpha kārtas un Tylocarididae dzimtas izmirušu augstāko vēžu ģints.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Pseudogalathea · Redzēt vairāk »

Pygocephalomorpha

Pygocephalomorpha ir izmirušu perakarīdu vēžveidīgo grupa.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Pygocephalomorpha · Redzēt vairāk »

Rifs

Rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā Indonēzijā Rifs ir klinšu, kaļķakmens vai cita līdzīga cieta materiāla jūras dibena pacēlums, kas atrodas zem ūdens virsmas tuvu tai vai atplūdos nenozīmīgi paceļas pār to.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Rifs · Redzēt vairāk »

Sāhelantrops

Sāhelantrops jeb Čadas sāhelantrops (Sahelanthropus tchadensis) ir izmirusi hominīnu suga, kas ir vienīgā sāhelantropu ģints (Sahelanthropus) līdz šim zināmā suga.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Sāhelantrops · Redzēt vairāk »

Schramocaris

Schramocaris ir Pygocephalomorpha kārtas un Tealliocarididae dzimtas izmirušu augstāko vēžu ģints.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Schramocaris · Redzēt vairāk »

Sešstarainie koraļļi

Sešstarainie koraļļi (Hexacorallia) ir koraļļpolipu klases (Anthozoa) apakšklase, kas apvieno apmēram 4300 ūdenī dzīvojošas dzēlējzarndobumaiņu sugas.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Sešstarainie koraļļi · Redzēt vairāk »

Skudru dzimta

Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Skudru dzimta · Redzēt vairāk »

Sofija Kovaļevska

Sofija Kovaļevska (dzimusi Korvina-Krjukovska, mirusi) bija pirmā krievu sieviete matemātiķe.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Sofija Kovaļevska · Redzēt vairāk »

Stīvens Džejs Gūlds

Stīvens Džejs Gūlds (dzimis, miris) bija amerikāņu paleontologs, evolūcijas biologs un zinātnes popularizētājs.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Stīvens Džejs Gūlds · Redzēt vairāk »

Svīta (ģeoloģija)

Svīta ģeoloģijā ir vietējās stratigrāfiskās shēmas pamatvienība.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Svīta (ģeoloģija) · Redzēt vairāk »

Taksonomija

Taksonomija (no τάξις (taxis) — 'izvietojums noteiktā kārtībā' un -νομία (nomia) — 'likums') nodarbojas ar dzīvo organismu klasifikācijas metodoloģiju.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Taksonomija · Redzēt vairāk »

Tarbozaurs

Tarbozauri ir tiranozauru dzimtas zauriegurņa dinozauru ģints.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Tarbozaurs · Redzēt vairāk »

Tiranozaurs

Tiranozauri (— ‘tirāns’; — ‘ķirzaka’) ir dinozauru kārtas izmirusi ģints, kuru pārstāv pazīstamā suga karaliskais tiranozaurs (Tyrannosaurus rex).

Jaunums!!: Paleontoloģija un Tiranozaurs · Redzēt vairāk »

Tomass Hakslijs

Tomass Henrijs Hakslijs (miris) bija dabas pētnieks, Darvina draugs un sekotājs, saukts arī par "Darvina buldogu" (Darwin's Bulldog).

Jaunums!!: Paleontoloģija un Tomass Hakslijs · Redzēt vairāk »

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Etiopijā

Sarakstā apkopotas tās vietas Etiopijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Jaunums!!: Paleontoloģija un UNESCO Pasaules mantojuma vietas Etiopijā · Redzēt vairāk »

Utopija

Mora grāmatas ''Utopia'',1516. gadā Utopija ir ideālas sabiedrības iztēlojums un kultūras mantojums.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Utopija · Redzēt vairāk »

Valters Roberts Gross

Valters Roberts Gross (Walter Robert Gross, 1903—1974) bija vācbaltiešu paleontologs, Berlīnes Humboltu universitātes un Tībingenes Universitātes profesors.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Valters Roberts Gross · Redzēt vairāk »

Vārkavas novads

Vārkavas novads bija 2002.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Vārkavas novads · Redzēt vairāk »

Vārkavas pagasts

Vārkavas pagasts ir viena no Preiļu novada administratīvajām teritorijām.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Vārkavas pagasts · Redzēt vairāk »

Vecmīlgrāvis

Vecmīlgrāvis ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Rīnūži un Ziemeļblāzma.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Vecmīlgrāvis · Redzēt vairāk »

Vladimirs Kovaļevskis

Vladimirs Kovaļevskis (dzimis Vārkavas pagastā, miris Maskavā) bija Latvijas krievu izcelsmes biologs, bioloģijas doktors, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, evolucionārās paleontoloģijas pamatlicējs.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Vladimirs Kovaļevskis · Redzēt vairāk »

Zobi

Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.

Jaunums!!: Paleontoloģija un Zobi · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Paleobioloģija, Paleontologi, Paleontologs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »