Ātrāk nekā pārlūku!
81 attiecības: Akmeņogles, Amazones līdzenums, Amonīti, Anthracaris, Austrumeiropas platforma, Ģeoloģiskā ēra, Ģeoloģiskā laika skala, Baltika (kontinents), Baltkrievijas anteklīze, Bellocaris, Betpakdala, Birranga, Bruņuzivis, Celakantveidīgās, Devons, Dižgliemeņu virsdzimta, Dipterīdveidīgās, Divējādelpojošās zivis, Divdaivu ginks, Ediakars, Eiropa, Elpistostegāļi, Fanerozojs, Fonņa-Kebana nacionālais parks, Fosilijas, Gondvāna, Graptolīti, Helicerāti, Hibīni, Holoptihīdi, Igaunijas Dabas muzejs, Jūras lilijas, Jerometichenoria, Jerometichenoriidae, Kailamfībijas, Kailsēkļi, Karbons, Kembrijs, Laevitealliocaris, Latvijas pamatieži, Ledus laikmets, Mamayocaris, Merostomāti, Mezozojs, Ordoviks, Osteolepidīdi, Osteolepjveidīgās, Panderihtīdi, Pangeja, Paparžaugi, ..., Perma-triasa izmiršana, Perms, Plaušzivjveidīgās, Porolepīdi, Porolepjveidīgās, Pseudogalathea, Pygocephalidae, Pygocephalomorpha, Pygocephalus, Remipēdijas, Ripidistijas, Rizodontveidīgās, Rugozas, Schramocaris, Silūrs, Sipunkuli, Spāru virskārta, Speleogrifvēži, Starspurzivis, Stromatoporas, Superkontinents, Svalbāra, Tealliocarididae, Tetisa okeāns, Trilobīti, Tristihopterīdi, Tylocarididae, Vaboles, Vēžskorpioni, Ziemeļjūra, Zinātņu Akadēmijas grēda. Izvērst indekss (31 vairāk) »
Akmeņogles
Akmeņogles Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis.
Jaunums!!: Paleozojs un Akmeņogles · Redzēt vairāk »
Amazones līdzenums
Amazones līdzenums jeb Amazones zemiene ir līdzenums Dienvidamerikas ziemeļu daļā, pasaules lielākais līdzenums.
Jaunums!!: Paleozojs un Amazones līdzenums · Redzēt vairāk »
Amonīti
Amonīti (Ammonoidea) ir izmirušu jūras galvkāju apakšklase, kas dzīvoja no devona līdz krīta periodam un izmira krīta-terciāra masveida izmiršanas laikā.
Jaunums!!: Paleozojs un Amonīti · Redzēt vairāk »
Anthracaris
Anthracaris ir Pygocephalomorpha kārtas un Pygocephalidae dzimtas izmirušu augstāko vēžu ģints.
Jaunums!!: Paleozojs un Anthracaris · Redzēt vairāk »
Austrumeiropas platforma
Austrumeiropas platforma jeb Krievijas platforma ir Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Norvēģijas Kaledonijas krokojuma kalniem ziemeļrietumos, Urālu hercīnajiem krokojumiem austrumos un Karpatu, Krimas, Kaukāza alpīnajām kalnu grēdām dienvidos un dienvidrietumos.
Jaunums!!: Paleozojs un Austrumeiropas platforma · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskā ēra
Ģeoloģiskā ēra ir ģeohronoloģiskās skalas daļa, eona apakšintervāls.
Jaunums!!: Paleozojs un Ģeoloģiskā ēra · Redzēt vairāk »
Ģeoloģiskā laika skala
Ģeoloģiskais pulkstenis ar notikumiem un proporcionāli iekrāsotiem periodiem (angļu valodā) Ģeoloģiskā laika skala ir hronoloģiska mērīšanas sistēma, kuru izmanto ģeologi, paleontologi un Zemes zinātnieki, lai aprakstītu laiku un attiecības starp notikumiem Zemes vēsturē.
Jaunums!!: Paleozojs un Ģeoloģiskā laika skala · Redzēt vairāk »
Baltika (kontinents)
Eiramerikas superkontinentu pirms 300 miljoniem gadu. Kembrija periodā pirms 550 miljoniem gadu. Eiramerikas superkontinenta daļa karbona periodā pirms 300 miljoniem gadu. Baltika bija sens kontinents, kas radās pirms apmēram 1800 miljoniem gadu un pastāvēja gan atsevišķi, gan kā vairāku superkontinentu daļa no proterozoja līdz paleozojam.
Jaunums!!: Paleozojs un Baltika (kontinents) · Redzēt vairāk »
Baltkrievijas anteklīze
Baltkrievijas anteklīze (Baltkrievijas-Lietuvas izcilnis, Mazūrijas-Baltkrievijas anteklīze) ir liela tektoniska struktūra Austrumeiropas platformas rietumu daļā, kur kristāliskais pamatklintājs ieguļ tuvu Zemes virspusei.
Jaunums!!: Paleozojs un Baltkrievijas anteklīze · Redzēt vairāk »
Bellocaris
Bellocaris ir Pygocephalomorpha kārtas un Pygocephalidae dzimtas izmirušu augstāko vēžu ģints.
Jaunums!!: Paleozojs un Bellocaris · Redzēt vairāk »
Betpakdala
Betpakdala jeb Ziemeļu Bada stepe ir tuksnesis Kazahstānas dienviddaļā, Žambilas, Karaghandi un Turkestānas apgabalos.
Jaunums!!: Paleozojs un Betpakdala · Redzēt vairāk »
Birranga
Birranga ir kalnu sistēma Taimiras pussalas vidienē Krievijas Federācijas ziemeļos, ietilpst Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā.
Jaunums!!: Paleozojs un Birranga · Redzēt vairāk »
Bruņuzivis
Bruņuzivis (Placodermi) ir izmirusi žokļaiņu klase.
Jaunums!!: Paleozojs un Bruņuzivis · Redzēt vairāk »
Celakantveidīgās
Celakantveidīgās (Coelacanthimorpha) jeb aktinistijas (Actinistia) ir daivspurzivju klase ar vienīgo (Coelacanthiformes) kārtu, kuras pārstāvji ir saglabājušies līdz mūsdienām.
Jaunums!!: Paleozojs un Celakantveidīgās · Redzēt vairāk »
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Jaunums!!: Paleozojs un Devons · Redzēt vairāk »
Dižgliemeņu virsdzimta
Dižgliemeņu virsdzimta (.
Jaunums!!: Paleozojs un Dižgliemeņu virsdzimta · Redzēt vairāk »
Dipterīdveidīgās
Dipterīdveidīgās (Dipteridiformes syn. Dipterida) ir izmirušu divējādelpojošo zivju kārta, kas vidusdevonā un augšdevonā apdzīvoja saldūdens baseinus.
Jaunums!!: Paleozojs un Dipterīdveidīgās · Redzēt vairāk »
Divējādelpojošās zivis
Divējādelpojošās zivis jeb dipnojas (Ceratodontae syn. Dipnoi) ir relikta kaulzivju virskārta, ar vienīgo recento kārtu — ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes) plaušzivju apakšklasē (Dipnomorpha).
Jaunums!!: Paleozojs un Divējādelpojošās zivis · Redzēt vairāk »
Divdaivu ginks
Divdaivu ginks (Ginkgo biloba) ir vienīgais mūsdienu reliktais ginku klases augu pārstāvis.
Jaunums!!: Paleozojs un Divdaivu ginks · Redzēt vairāk »
Ediakars
Domājamais kontinentu formu izskats ediakara periodā. Ediakars bija Zemes ģeoloģiskās vēstures periods proterozoja eona beigās, kas sākās pirms apmēram 635 miljoniem gadu, nomainot kriogēna periodu, un beidzās pirms 541 miljona gadu, sākoties kembrija periodam.
Jaunums!!: Paleozojs un Ediakars · Redzēt vairāk »
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Jaunums!!: Paleozojs un Eiropa · Redzēt vairāk »
Elpistostegāļi
Elpistostegāļi (Elpistostegalia) jeb panderihtīdi ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Paleozojs un Elpistostegāļi · Redzēt vairāk »
Fanerozojs
Fanerozojs (fanerós — ‘atklāts, redzams’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms, kas sācies pirms apmēram 542 miljoniem gadu, kad parādījās attīstītas dzīvības formas.
Jaunums!!: Paleozojs un Fanerozojs · Redzēt vairāk »
Fonņa-Kebana nacionālais parks
Fonņa-Kebana nacionālais parks ir nacionālais parks, kas atrodas Čionsona grēdas centrālajā daļā, Vjetnamas provincē Kuanbiņā, aptuveni 50 km uz rietumiem no Donhojas pilsētas.
Jaunums!!: Paleozojs un Fonņa-Kebana nacionālais parks · Redzēt vairāk »
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Jaunums!!: Paleozojs un Fosilijas · Redzēt vairāk »
Gondvāna
Gondvāna paleoģeogrāfijā bija viens no diviem Zemes superkontinentiem (otrs bija Laurāzija).
Jaunums!!: Paleozojs un Gondvāna · Redzēt vairāk »
Graptolīti
Graptolīti (Graptolithina) ir paleozojā dzīvojošu koloniālu jūras organismu pushordaiņu tipa klase vai apakšklase.
Jaunums!!: Paleozojs un Graptolīti · Redzēt vairāk »
Helicerāti
Helicerāti ir plašs un daudzveidīgs posmkāju apakštips.
Jaunums!!: Paleozojs un Helicerāti · Redzēt vairāk »
Hibīni
Hibīni ir ģeoloģiska struktūra, platības un augstuma ziņā lielākie kalni Kolas pussalā Krievijā.
Jaunums!!: Paleozojs un Hibīni · Redzēt vairāk »
Holoptihīdi
Holoptihīdi (Holoptychiidae) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) dzimtām.
Jaunums!!: Paleozojs un Holoptihīdi · Redzēt vairāk »
Igaunijas Dabas muzejs
Igaunijas Dabas muzejs ir Igaunijas nacionālais dabas muzejs.
Jaunums!!: Paleozojs un Igaunijas Dabas muzejs · Redzēt vairāk »
Jūras lilijas
Jūras lilijas jeb jūraslilijas (Crinoidea) ir viena no adatādaiņu (Echinodermata) klasēm, kurā tiek apvienoti nelieli, jūrā dzīvojoši dzīvnieki, kas ar kātiņu piestiprinās pie substrāta vai arī var atrauties no tā un, kustinot starus, brīvi peldēt.
Jaunums!!: Paleozojs un Jūras lilijas · Redzēt vairāk »
Jerometichenoria
Jerometichenoria ir Pygocephalomorpha kārtas un Jerometichenoriidae dzimtas izmirušu augstāko vēžu ģints.
Jaunums!!: Paleozojs un Jerometichenoria · Redzēt vairāk »
Jerometichenoriidae
Jerometichenoriidae ir Pygocephalomorpha kārtas izmirušu augstāko vēžu dzimta.
Jaunums!!: Paleozojs un Jerometichenoriidae · Redzēt vairāk »
Kailamfībijas
Kailamfībijas (Lissamphibia) ir abinieku klases (Amphibia) apakšklase, kas apvieno visas jaunāko laiku sugas — trīs mūsdienās dzīvojošo abinieku kārtas un vienu kārtu, kas izmira pirms 3,6 miljoniem gadu.
Jaunums!!: Paleozojs un Kailamfībijas · Redzēt vairāk »
Kailsēkļi
Kailsēkļi (Gymnospermae no — "kailās sēklas") ir dažādsporu sēklaugi (Spermatophytina), kuru sēklaizmetņi ir atsegti.
Jaunums!!: Paleozojs un Kailsēkļi · Redzēt vairāk »
Karbons
Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).
Jaunums!!: Paleozojs un Karbons · Redzēt vairāk »
Kembrijs
Kembrijs ir paleozoja ēras pirmais periods, kas ilga no līdz miljoniem gadu pirms mūsdienām.
Jaunums!!: Paleozojs un Kembrijs · Redzēt vairāk »
Laevitealliocaris
Laevitealliocaris ir Pygocephalomorpha kārtas un Tealliocarididae dzimtas izmirušu augstāko vēžu ģints.
Jaunums!!: Paleozojs un Laevitealliocaris · Redzēt vairāk »
Latvijas pamatieži
270x270px Latvijas pamatieži ir ieži, kas ir veidojušies ne mazāk kā pirms viena līdz diviem miljoniem gadu, un atrodami zem kvartāra nogulumiežiem.
Jaunums!!: Paleozojs un Latvijas pamatieži · Redzēt vairāk »
Ledus laikmets
Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.
Jaunums!!: Paleozojs un Ledus laikmets · Redzēt vairāk »
Mamayocaris
Mamayocaris ir Pygocephalomorpha kārtas un Pygocephalidae dzimtas izmirušu augstāko vēžu ģints.
Jaunums!!: Paleozojs un Mamayocaris · Redzēt vairāk »
Merostomāti
Merostomāti (Merostomata) ir posmkāju tipa dzīvnieku klase.
Jaunums!!: Paleozojs un Merostomāti · Redzēt vairāk »
Mezozojs
Mezozojs (mésos — ‘vidējais’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās trijos ģeoloģiskajos periodos: krītā, jurā un triasā.
Jaunums!!: Paleozojs un Mezozojs · Redzēt vairāk »
Ordoviks
Ordoviks ir otrais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kas ilga apmēram 42 miljonus gadu (no 485,4 ± 1,9 līdz 443,4 ± 1,5 Ma).
Jaunums!!: Paleozojs un Ordoviks · Redzēt vairāk »
Osteolepidīdi
Osteolepidīdi (Osteolepididae) ir viena no osteolepjveidīgo kārtas (Osteolepiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Paleozojs un Osteolepidīdi · Redzēt vairāk »
Osteolepjveidīgās
Osteolepjveidīgās (Osteolepiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Paleozojs un Osteolepjveidīgās · Redzēt vairāk »
Panderihtīdi
Panderihtīdi (Panderichthyidae) jeb elpistostegīdi ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) dzimtām.
Jaunums!!: Paleozojs un Panderihtīdi · Redzēt vairāk »
Pangeja
Mūsdienu kontinentu izvietojums Pangejā Pangeja (no pan "viss" un Γαῖα Gaia "Zeme", latinizēta kā Gæa) bija superkontinents, kas izveidojās paleozojā un sadalījās mezozoja ērā.
Jaunums!!: Paleozojs un Pangeja · Redzēt vairāk »
Paparžaugi
Paparžaugu nodalījums (Pteridophyta) mērenajā joslā pārstāvēts vienīgi ar lakstaugiem, tropu joslā — arī ar kokveida papardēm.
Jaunums!!: Paleozojs un Paparžaugi · Redzēt vairāk »
Perma-triasa izmiršana
fosilā veidā. Perma-triasa izmiršana ir viena no piecām dzīvo organismu masveida izmiršanām.
Jaunums!!: Paleozojs un Perma-triasa izmiršana · Redzēt vairāk »
Perms
Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).
Jaunums!!: Paleozojs un Perms · Redzēt vairāk »
Plaušzivjveidīgās
Plaušzivjveidīgās (Dipnomorpha) ir viena no daivspurzivju virsklases (Sarcopterygii) apakšklasēm (citi tās uzskata vienkārši par kladu), kas apvieno Divējādelpojošās zivis un Porolepjveidīgās.
Jaunums!!: Paleozojs un Plaušzivjveidīgās · Redzēt vairāk »
Porolepīdi
Porolepīdi (Porolepididae) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) dzimtām.
Jaunums!!: Paleozojs un Porolepīdi · Redzēt vairāk »
Porolepjveidīgās
Porolepjveidīgās (Porolepiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Paleozojs un Porolepjveidīgās · Redzēt vairāk »
Pseudogalathea
Pseudogalathea ir Pygocephalomorpha kārtas un Tylocarididae dzimtas izmirušu augstāko vēžu ģints.
Jaunums!!: Paleozojs un Pseudogalathea · Redzēt vairāk »
Pygocephalidae
Pygocephalidae ir Pygocephalomorpha kārtas izmirušu augstāko vēžu dzimta.
Jaunums!!: Paleozojs un Pygocephalidae · Redzēt vairāk »
Pygocephalomorpha
Pygocephalomorpha ir izmirušu perakarīdu vēžveidīgo grupa.
Jaunums!!: Paleozojs un Pygocephalomorpha · Redzēt vairāk »
Pygocephalus
Pygocephalus ir Pygocephalomorpha kārtas un Pygocephalidae dzimtas izmirušu augstāko vēžu ģints.
Jaunums!!: Paleozojs un Pygocephalus · Redzēt vairāk »
Remipēdijas
Remipēdijas (Remipedia) ir aklu vēžveidīgo klase, kas atrasti jūras alās pie Austrālijas un Karību jūras baseinā, kā arī Lansarotes salā (Kanāriju salas).
Jaunums!!: Paleozojs un Remipēdijas · Redzēt vairāk »
Ripidistijas
Ripidistijas (Rhipidistia) ir viena no daivspurzivju virsklases (Sarcopterygii) klasēm (citi tās uzskata par apakšklasi, virskārtu, kārtu vai vienkārši kladu), kas apvieno plaušzivjveidīgās un četrkājveidīgos.
Jaunums!!: Paleozojs un Ripidistijas · Redzēt vairāk »
Rizodontveidīgās
Rizodontveidīgās (Rhizodontiformes) ir viena no ripidistiju klases (Rhipidistia) kārtām.
Jaunums!!: Paleozojs un Rizodontveidīgās · Redzēt vairāk »
Rugozas
Rugozas (Rugosa) jeb tetrakoraļļi (Tetracorallia) ir izmirušu koraļļpolipu apakšklase vai kārta.
Jaunums!!: Paleozojs un Rugozas · Redzēt vairāk »
Schramocaris
Schramocaris ir Pygocephalomorpha kārtas un Tealliocarididae dzimtas izmirušu augstāko vēžu ģints.
Jaunums!!: Paleozojs un Schramocaris · Redzēt vairāk »
Silūrs
Silūrs ir trešais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kurš ilga apmēram 27 miljonus gadu (no 443,8 ± 1,5 līdz 419,2 ± 3,2 Ma).
Jaunums!!: Paleozojs un Silūrs · Redzēt vairāk »
Sipunkuli
Sipunkuli (Sipuncula) (no latīņu val. siphunculus — stabulīte) ir jūras tārpveidīgu organismu tips.
Jaunums!!: Paleozojs un Sipunkuli · Redzēt vairāk »
Spāru virskārta
Spāru virskārta (Odonatoptera) ir kukaiņu klases (Insecta) senspārņu virskārta, kas apvieno vairākas aizvēsturiskās, izmirušās kārtas un vienīgo mūsdienās dzīvojošo spāru kārta (Odonata).
Jaunums!!: Paleozojs un Spāru virskārta · Redzēt vairāk »
Speleogrifvēži
Speleogrifvēži ir augstāko vēžu perakarīdu virskārtas kārta.
Jaunums!!: Paleozojs un Speleogrifvēži · Redzēt vairāk »
Starspurzivis
Starspurzivis (Actinopterygii) ir lielākā kaulzivju virsklase.
Jaunums!!: Paleozojs un Starspurzivis · Redzēt vairāk »
Stromatoporas
Stromatoporas jeb stromatoporoidejas (Stromatoporoidea) ir izmirušu koloniālu jūras bezmugurkaulnieku grupa ar ne visai skaidru sistemātisko stāvokli.
Jaunums!!: Paleozojs un Stromatoporas · Redzēt vairāk »
Superkontinents
Pangeja pirms aptuveni 300 miljoniem gadu Superkontinents ir ģeoloģisks termins, kas apzīmē sauszemes masu, kas sevī ietver vairāk nekā vienu kontinentālās Zemes garozas gabalu (kratonu).
Jaunums!!: Paleozojs un Superkontinents · Redzēt vairāk »
Svalbāra
Svalbāra ir Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu.
Jaunums!!: Paleozojs un Svalbāra · Redzēt vairāk »
Tealliocarididae
Tealliocarididae ir Pygocephalomorpha kārtas izmirušu augstāko vēžu dzimta.
Jaunums!!: Paleozojs un Tealliocarididae · Redzēt vairāk »
Tetisa okeāns
Triasa periodā atdala Gondvānu un Laurāziju Tetisa okeāns jeb Tetiss (grieķu jūras dievietes Tetīdas Τηθύς, Tethys ģermanizētā forma) ir senais okeāns, kas mezozoja ērā atradās starp Gondvānas un Laurāzijas kontinentiem.
Jaunums!!: Paleozojs un Tetisa okeāns · Redzēt vairāk »
Trilobīti
Trilobīti (Trilobita) ir izmiruša posmkāju apakštipa Trilobītveidīgie (Trilobitomorpha) vienīgā klase, kas pazīstami no paleozoja ēras nogulumiem.
Jaunums!!: Paleozojs un Trilobīti · Redzēt vairāk »
Tristihopterīdi
Tristihopterīdi (Tristichopteridae) ir viena no osteolepjveidīgo kārtas (Osteolepiformes) dzimtām.
Jaunums!!: Paleozojs un Tristihopterīdi · Redzēt vairāk »
Tylocarididae
Tylocarididae ir Pygocephalomorpha kārtas izmirušu augstāko vēžu dzimta.
Jaunums!!: Paleozojs un Tylocarididae · Redzēt vairāk »
Vaboles
Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.
Jaunums!!: Paleozojs un Vaboles · Redzēt vairāk »
Vēžskorpioni
Vēžskorpioni (Eurypterida) ir merostomātu klases apakšklase.
Jaunums!!: Paleozojs un Vēžskorpioni · Redzēt vairāk »
Ziemeļjūra
Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.
Jaunums!!: Paleozojs un Ziemeļjūra · Redzēt vairāk »
Zinātņu Akadēmijas grēda
Zinātņu Akadēmijas grēda ir viena no Pamira kalnu grēdām Tadžikistānā.
Jaunums!!: Paleozojs un Zinātņu Akadēmijas grēda · Redzēt vairāk »
