Satura rādītājs
45 attiecības: Abisāle, Aisbergs, Atlantijas okeāns, Ģeomorfologi, Bafina jūra, Baltastes tropu jūrasputns, Baltā jūra, Baltijas jūra, Batiāle, Beringa jūra, Centrālāzija, Eiropa (pavadonis), Ekosistēma, Globālā sasilšana, Huans Sebastjans Elkano, Humusvielas, Iekšējā jūra, Jaungvineja, Jūras bioloģija, Jūrniecības astronomija, Kailžaungliemeži, Kaspijas jūra, Klusais okeāns, Kontinentālā nogāze, Ledus-deviņi, Malas jūra, Melnā jūra, Nerītiskā zona, Nokrišņi, Okeanogrāfija, Okeāns, Paleocēns, Pelaģiāle, Pliocēns, Proterozojs, Sarkanā jūra, Sarmatijas jūra, Sāļūdens, Sublitorāle, Tetisa okeāns, Vidusjūra, Vidusokeāniskā grēda, Zeme, Zemes vēsture, Ziemeļu Ledus okeāns.
Abisāle
"Koraļļu dārzs" abisālajā zonā 2465 metru dziļumā (Klusais okeāns). Abisāle (no (abyssus) — 'bezdibenis') jeb abisālā zona ir Pasaules okeāna dziļūdens zona, kas atrodas dziļumā virs 2000 metriem un atbilst okeāna gultnei.
Skatīt Pasaules okeāns un Abisāle
Aisbergs
Aisbergs pie Grenlandes Aisbergs (— 'ledus kalns') jeb leduskalns ir Pasaules okeānā dreifējošs, no ledājiem (parasti šelfa ledājiem) atdalījies ledus gabals ar ļoti lielu masu, no segledāja (ledusvairoga) atšķēlies un okeānā iekritis milzīgs ledus blāķis.
Skatīt Pasaules okeāns un Aisbergs
Atlantijas okeāns
Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.
Skatīt Pasaules okeāns un Atlantijas okeāns
Ģeomorfologi
Ģeomorfologi ir zemes zinātnes pētnieki, kas pēta sauszemes un okeāna gultnes reljefa formas, piemēram, kalnu grēdu veidošanos un uzbūvi.
Skatīt Pasaules okeāns un Ģeomorfologi
Bafina jūra
Bafina jūra jeb Bafina līcis ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga iekšējā jūra starp Grenlandi un Kanādas Arktisko arhipelāgu.
Skatīt Pasaules okeāns un Bafina jūra
Baltastes tropu jūrasputns
Baltastes tropu jūrasputns, arī baltastes faetonputns (Phaethon lepturus) ir tropu jūrasputnu dzimtas (Phaethontidae) suga, kas dzīvo okeānu tropu un subtropu joslā gandrīz visā pasaulē.
Skatīt Pasaules okeāns un Baltastes tropu jūrasputns
Baltā jūra
Baltā jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra Eiropas ziemeļaustrumu daļā.
Skatīt Pasaules okeāns un Baltā jūra
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Skatīt Pasaules okeāns un Baltijas jūra
Batiāle
Atlantijas okeāna batiālajā zonā Batiāle (no (bathýs) — 'dziļš') jeb batiālā zona ir Pasaules okeāna zona, kas atrodas dziļumā no 200—500 līdz 2000 metriem, aizņemot platību starp šelfa sublitorāli un dziļūdens abisālo zonu.
Skatīt Pasaules okeāns un Batiāle
Beringa jūra
Beringa jūra ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra, atrodas Klusā okeāna ziemeļu daļā, savieno Kluso okeānu ar Ziemeļu Ledus okeānu.
Skatīt Pasaules okeāns un Beringa jūra
Centrālāzija
Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.
Skatīt Pasaules okeāns un Centrālāzija
Eiropa (pavadonis)
Eiropa ir Jupitera pavadonis, mazākais no četriem Galileja pavadoņiem.
Skatīt Pasaules okeāns un Eiropa (pavadonis)
Ekosistēma
Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma Ekosistēma (— ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.
Skatīt Pasaules okeāns un Ekosistēma
Globālā sasilšana
Temperatūras izmaiņas pēdējo 140 gadu laikā. Globālā sasilšana ir apzīmējums Zemes atmosfēras un okeāna ūdeņu vidējās temperatūras straujam pieaugumam kopš 20. gadsimta vidus.
Skatīt Pasaules okeāns un Globālā sasilšana
Huans Sebastjans Elkano
Huans Sebastjans Elkano (dzimis apmēram 1486. gadā, miris) bija Spānijas jūrasbraucējs, pirmās ekspedīcijas apkārt Zemeslodei dalībnieks un vadītājs ekspedīcijas noslēgumā.
Skatīt Pasaules okeāns un Huans Sebastjans Elkano
Humusvielas
Humusvielu iedalījums: 1) fulvoskābes; 2) humīnskābes; 3) humīns Organisko vielu transformācijas evolūcija – humusvielu veidošanās Humusvielas ir bioloģiski noturīgas, lielmolekulāras, heterogēnas uzbūves dabiskas izcelsmes organiskas vielas ar plašu krāsu spektru (no dzeltenas līdz melnai).
Skatīt Pasaules okeāns un Humusvielas
Iekšējā jūra
Iekšējā jūra ir ar sauszemi gandrīz pilnībā noslēgta Pasaules okeāna daļa.
Skatīt Pasaules okeāns un Iekšējā jūra
Jaungvineja
Jaungvineja ir otra pasaules lielākā sala pēc Grenlandes, atdalījusies no Austrālijas aptuveni pirms 7 000 gadiem, kad ceļoties Pasaules okeāna līmenim applūda tagadējais Torresa šaurums.
Skatīt Pasaules okeāns un Jaungvineja
Jūras bioloģija
alt.
Skatīt Pasaules okeāns un Jūras bioloģija
Jūrniecības astronomija
Lielā Lāča zvaigznāja tuvumā. Jūrniecības astronomija ir viena no kuģu vadīšanas zinātnēm.
Skatīt Pasaules okeāns un Jūrniecības astronomija
Kailžaungliemeži
Kailžaungliemeži (Nudibranchia) ir jūras gliemju klada, kuras pārstāvji pēc kāpura attīstības stadijas nomet čaulu.
Skatīt Pasaules okeāns un Kailžaungliemeži
Kaspijas jūra
Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.
Skatīt Pasaules okeāns un Kaspijas jūra
Klusais okeāns
Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.
Skatīt Pasaules okeāns un Klusais okeāns
Kontinentālā nogāze
Mantija Kontinentālā nogāze ir kontinenta malas slīpais pārejas zemūdens apgabals, kas atrodas starp kontinentālo šelfu un kontinenta pakāji, kas, savukārt, robežojas ar abisālo līdzenumu jeb okeāna dibenu.
Skatīt Pasaules okeāns un Kontinentālā nogāze
Ledus-deviņi
Ledus-deviņi ir izdomāta ūdens polimorfā modifikācija, ko aprakstījis Kurts Vonnegūts romānā "Kaķa šūpulis".
Skatīt Pasaules okeāns un Ledus-deviņi
Malas jūra
Malas jūra ir daļa no Pasaules okeāna, kuru daļēji norobežo sauszeme, tai skaitā salas, arhipelāgi, pussalas.
Skatīt Pasaules okeāns un Malas jūra
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Skatīt Pasaules okeāns un Melnā jūra
Nerītiskā zona
Zivju bars nerītiskajā zonā pie Japānas. Nerītiskā zona jeb nerīts (sengr. νηρἰτης — jūras vēderkāja suga; skat. Nerīti) ir Pasaules okeāna pelaģiāles ekoloģiskā zona, kas piekļaujas sauszemei un atrodas virs kontinentālā šelfa apgabala.
Skatīt Pasaules okeāns un Nerītiskā zona
Nokrišņi
Lietus Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.
Skatīt Pasaules okeāns un Nokrišņi
Okeanogrāfija
Pasaules okeāna termohalīnā cirkulācija Okeanogrāfija (no "okeāns" un grieķu γράφειν — 'rakstīt'), arī okeanoloģija, ir daļa no Zemes zinātnēm, kas pēta okeānus un jūras.
Skatīt Pasaules okeāns un Okeanogrāfija
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Skatīt Pasaules okeāns un Okeāns
Paleocēns
Paleocēns (— "sens" + — "jauns") ir paleogēna perioda pirmā epoha ar kuru sākas kainozojs.
Skatīt Pasaules okeāns un Paleocēns
Pelaģiāle
Ezeru pelaģiāles zonējums Pelaģiāle (grieķu. πέλαγος — atklātā jūra) jeb pelaģiskā zona ir ūdens slānis virs bentāles jūrās un okeānos, kā arī ezeros, kas ietver sevī pelaģiālās cenozes ekoloģisko zonu.
Skatīt Pasaules okeāns un Pelaģiāle
Pliocēns
Panamas zemesšaurumam, migrēja no ziemeļiem uz dienvidiem attēlotas zilā krāsā, bet sugas, kas migrēja no dienvidiem uz ziemeļiem - olīvzaļā Pliocēns ir kainozoja ēras neogēna perioda jaunākā epoha, kas ietver laika periodu no 5,332 līdz 2,588 miljoniem gadu pirms mūsu ēras.
Skatīt Pasaules okeāns un Pliocēns
Proterozojs
Domājamais kontinentu formu izskats proterozoja beigās. Proterozojs (próteros — ‘pirmais, agrākais’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms — eona, kas sācies pirms apmēram 2,5 miljardiem gadu un beidzies pirms gadu, nomainot arhaju.
Skatīt Pasaules okeāns un Proterozojs
Sarkanā jūra
Sarkanā jūra ir Indijas okeāna iekšējā jūra starp Arābijas pussalu un Āfriku, vistālāk ziemeļos esošā tropiskā jūra pasaulē.
Skatīt Pasaules okeāns un Sarkanā jūra
Sarmatijas jūra
Sarmatijas jūra bija jūra, kas pastāvēja pirms 14—10 miljoniem gadu.
Skatīt Pasaules okeāns un Sarmatijas jūra
Sāļūdens
Sāļūdens jeb sālsūdeņi ir dabīgs ūdens, kas satur lielāku sāļu koncentrāciju nekā sājūdens, bet mazāku nekā piesātināts sāļūdens vai rapa.
Skatīt Pasaules okeāns un Sāļūdens
Sublitorāle
Jūras dibens sublitorālajā zonā. (Sarkanā jūra) Sublitorāle jeb sublitorālā zona ir Pasaules okeāna piekrastes ekoloģiskā zona, kas atrodas kontinentālā šelfa robežās starp bēguma maksimālo ūdens līmeni un šelfa ārējo robežu.
Skatīt Pasaules okeāns un Sublitorāle
Tetisa okeāns
Triasa periodā atdala Gondvānu un Laurāziju Tetisa okeāns jeb Tetiss (grieķu jūras dievietes Tetīdas Τηθύς, Tethys ģermanizētā forma) ir senais okeāns, kas mezozoja ērā atradās starp Gondvānas un Laurāzijas kontinentiem.
Skatīt Pasaules okeāns un Tetisa okeāns
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Skatīt Pasaules okeāns un Vidusjūra
Vidusokeāniskā grēda
Vidusokeāniskā grēda ir zemūdens kalnu sistēma, kas veidojas no vairākām kalnu grēdām un veido Zemes garozas virsmas vislielākās lineārās nepārtraukto pacēlumu joslas, ko dēvē arī par Vidusokeānisko riftu.
Skatīt Pasaules okeāns un Vidusokeāniskā grēda
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Pasaules okeāns un Zeme
Zemes vēsture
Mākslinieka skatījums uz protoplanetāro disku. Intensīvu pētījumu un analīzes rezultātā zinātniekiem pēdējo gadsimtu gaitā izdevies detāli rekonstruēt Zemes vēsturi.
Skatīt Pasaules okeāns un Zemes vēsture
Ziemeļu Ledus okeāns
Ziemeļu Ledus okeāns jeb Arktiskais okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.
Skatīt Pasaules okeāns un Ziemeļu Ledus okeāns