45 attiecības: Abisāle, Aisbergs, Atlantijas okeāns, Ģeomorfologi, Bafina jūra, Baltastes tropu jūrasputns, Baltā jūra, Baltijas jūra, Batiāle, Beringa jūra, Centrālāzija, Eiropa (pavadonis), Ekosistēma, Globālā sasilšana, Huans Sebastjans Elkano, Humusvielas, Iekšējā jūra, Jaungvineja, Jūras bioloģija, Jūrniecības astronomija, Kailžaungliemeži, Kaspijas jūra, Klusais okeāns, Kontinentālā nogāze, Ledus-deviņi, Malas jūra, Melnā jūra, Nerītiskā zona, Nokrišņi, Okeanogrāfija, Okeāns, Paleocēns, Pelaģiāle, Pliocēns, Proterozojs, Sarkanā jūra, Sarmatijas jūra, Sāļūdens, Sublitorāle, Tetisa okeāns, Vidusjūra, Vidusokeāniskā grēda, Zeme, Zemes vēsture, Ziemeļu Ledus okeāns.
Abisāle
"Koraļļu dārzs" abisālajā zonā 2465 metru dziļumā (Klusais okeāns). Abisāle (no (abyssus) — 'bezdibenis') jeb abisālā zona ir Pasaules okeāna dziļūdens zona, kas atrodas dziļumā virs 2000 metriem un atbilst okeāna gultnei.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Abisāle · Redzēt vairāk »
Aisbergs
Aisbergs pie Grenlandes Aisbergs (— 'ledus kalns') jeb leduskalns ir Pasaules okeānā dreifējošs, no ledājiem (parasti šelfa ledājiem) atdalījies ledus gabals ar ļoti lielu masu, no segledāja (ledusvairoga) atšķēlies un okeānā iekritis milzīgs ledus blāķis.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Aisbergs · Redzēt vairāk »
Atlantijas okeāns
Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Atlantijas okeāns · Redzēt vairāk »
Ģeomorfologi
Ģeomorfologi ir zemes zinātnes pētnieki, kas pēta sauszemes un okeāna gultnes reljefa formas, piemēram, kalnu grēdu veidošanos un uzbūvi.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Ģeomorfologi · Redzēt vairāk »
Bafina jūra
Bafina jūra jeb Bafina līcis ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga iekšējā jūra starp Grenlandi un Kanādas Arktisko arhipelāgu.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Bafina jūra · Redzēt vairāk »
Baltastes tropu jūrasputns
Baltastes tropu jūrasputns, arī baltastes faetonputns (Phaethon lepturus) ir tropu jūrasputnu dzimtas (Phaethontidae) suga, kas dzīvo okeānu tropu un subtropu joslā gandrīz visā pasaulē.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Baltastes tropu jūrasputns · Redzēt vairāk »
Baltā jūra
Baltā jūra ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra Eiropas ziemeļaustrumu daļā.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Baltā jūra · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Batiāle
Atlantijas okeāna batiālajā zonā Batiāle (no (bathýs) — 'dziļš') jeb batiālā zona ir Pasaules okeāna zona, kas atrodas dziļumā no 200—500 līdz 2000 metriem, aizņemot platību starp šelfa sublitorāli un dziļūdens abisālo zonu.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Batiāle · Redzēt vairāk »
Beringa jūra
Beringa jūra ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra, atrodas Klusā okeāna ziemeļu daļā, savieno Kluso okeānu ar Ziemeļu Ledus okeānu.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Beringa jūra · Redzēt vairāk »
Centrālāzija
Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Centrālāzija · Redzēt vairāk »
Eiropa (pavadonis)
Eiropa ir Jupitera pavadonis, mazākais no četriem Galileja pavadoņiem.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Eiropa (pavadonis) · Redzēt vairāk »
Ekosistēma
Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma Ekosistēma (— ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Ekosistēma · Redzēt vairāk »
Globālā sasilšana
Temperatūras izmaiņas pēdējo 140 gadu laikā. Globālā sasilšana ir apzīmējums Zemes atmosfēras un okeāna ūdeņu vidējās temperatūras straujam pieaugumam kopš 20. gadsimta vidus.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Globālā sasilšana · Redzēt vairāk »
Huans Sebastjans Elkano
Huans Sebastjans Elkano (dzimis apmēram 1486. gadā, miris) bija Spānijas jūrasbraucējs, pirmās ekspedīcijas apkārt Zemeslodei dalībnieks un vadītājs ekspedīcijas noslēgumā.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Huans Sebastjans Elkano · Redzēt vairāk »
Humusvielas
Humusvielu iedalījums: 1) fulvoskābes; 2) humīnskābes; 3) humīns Organisko vielu transformācijas evolūcija – humusvielu veidošanās Humusvielas ir bioloģiski noturīgas, lielmolekulāras, heterogēnas uzbūves dabiskas izcelsmes organiskas vielas ar plašu krāsu spektru (no dzeltenas līdz melnai).
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Humusvielas · Redzēt vairāk »
Iekšējā jūra
Iekšējā jūra ir ar sauszemi gandrīz pilnībā noslēgta Pasaules okeāna daļa.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Iekšējā jūra · Redzēt vairāk »
Jaungvineja
Jaungvineja ir otra pasaules lielākā sala pēc Grenlandes, atdalījusies no Austrālijas aptuveni pirms 7 000 gadiem, kad ceļoties Pasaules okeāna līmenim applūda tagadējais Torresa šaurums.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Jaungvineja · Redzēt vairāk »
Jūras bioloģija
alt.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Jūras bioloģija · Redzēt vairāk »
Jūrniecības astronomija
Lielā Lāča zvaigznāja tuvumā. Jūrniecības astronomija ir viena no kuģu vadīšanas zinātnēm.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Jūrniecības astronomija · Redzēt vairāk »
Kailžaungliemeži
Kailžaungliemeži (Nudibranchia) ir jūras gliemju klada, kuras pārstāvji pēc kāpura attīstības stadijas nomet čaulu.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Kailžaungliemeži · Redzēt vairāk »
Kaspijas jūra
Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Kaspijas jūra · Redzēt vairāk »
Klusais okeāns
Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Klusais okeāns · Redzēt vairāk »
Kontinentālā nogāze
Mantija Kontinentālā nogāze ir kontinenta malas slīpais pārejas zemūdens apgabals, kas atrodas starp kontinentālo šelfu un kontinenta pakāji, kas, savukārt, robežojas ar abisālo līdzenumu jeb okeāna dibenu.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Kontinentālā nogāze · Redzēt vairāk »
Ledus-deviņi
Ledus-deviņi ir izdomāta ūdens polimorfā modifikācija, ko aprakstījis Kurts Vonnegūts romānā "Kaķa šūpulis".
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Ledus-deviņi · Redzēt vairāk »
Malas jūra
Malas jūra ir daļa no Pasaules okeāna, kuru daļēji norobežo sauszeme, tai skaitā salas, arhipelāgi, pussalas.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Malas jūra · Redzēt vairāk »
Melnā jūra
Melnā jūra ir Atlantijas okeānam piederīga iekšējā jūra starp dienvidaustrumu Eiropu, Mazāzijas pussalu un Kaukāzu.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Melnā jūra · Redzēt vairāk »
Nerītiskā zona
Zivju bars nerītiskajā zonā pie Japānas. Nerītiskā zona jeb nerīts (sengr. νηρἰτης — jūras vēderkāja suga; skat. Nerīti) ir Pasaules okeāna pelaģiāles ekoloģiskā zona, kas piekļaujas sauszemei un atrodas virs kontinentālā šelfa apgabala.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Nerītiskā zona · Redzēt vairāk »
Nokrišņi
Lietus Nokrišņi ir termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Nokrišņi · Redzēt vairāk »
Okeanogrāfija
Pasaules okeāna termohalīnā cirkulācija Okeanogrāfija (no "okeāns" un grieķu γράφειν — 'rakstīt'), arī okeanoloģija, ir daļa no Zemes zinātnēm, kas pēta okeānus un jūras.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Okeanogrāfija · Redzēt vairāk »
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Okeāns · Redzēt vairāk »
Paleocēns
Paleocēns (— "sens" + — "jauns") ir paleogēna perioda pirmā epoha ar kuru sākas kainozojs.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Paleocēns · Redzēt vairāk »
Pelaģiāle
Ezeru pelaģiāles zonējums Pelaģiāle (grieķu. πέλαγος — atklātā jūra) jeb pelaģiskā zona ir ūdens slānis virs bentāles jūrās un okeānos, kā arī ezeros, kas ietver sevī pelaģiālās cenozes ekoloģisko zonu.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Pelaģiāle · Redzēt vairāk »
Pliocēns
Panamas zemesšaurumam, migrēja no ziemeļiem uz dienvidiem attēlotas zilā krāsā, bet sugas, kas migrēja no dienvidiem uz ziemeļiem - olīvzaļā Pliocēns ir kainozoja ēras neogēna perioda jaunākā epoha, kas ietver laika periodu no 5,332 līdz 2,588 miljoniem gadu pirms mūsu ēras.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Pliocēns · Redzēt vairāk »
Proterozojs
Domājamais kontinentu formu izskats proterozoja beigās. Proterozojs (próteros — ‘pirmais, agrākais’;, zo̱í̱ — ‘dzīvība’) ir Zemes ģeoloģiskās vēstures posms — eona, kas sācies pirms apmēram 2,5 miljardiem gadu un beidzies pirms gadu, nomainot arhaju.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Proterozojs · Redzēt vairāk »
Sarkanā jūra
Sarkanā jūra ir Indijas okeāna iekšējā jūra starp Arābijas pussalu un Āfriku, vistālāk ziemeļos esošā tropiskā jūra pasaulē.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Sarkanā jūra · Redzēt vairāk »
Sarmatijas jūra
Sarmatijas jūra bija jūra, kas pastāvēja pirms 14—10 miljoniem gadu.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Sarmatijas jūra · Redzēt vairāk »
Sāļūdens
Sāļūdens jeb sālsūdeņi ir dabīgs ūdens, kas satur lielāku sāļu koncentrāciju nekā sājūdens, bet mazāku nekā piesātināts sāļūdens vai rapa.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Sāļūdens · Redzēt vairāk »
Sublitorāle
Jūras dibens sublitorālajā zonā. (Sarkanā jūra) Sublitorāle jeb sublitorālā zona ir Pasaules okeāna piekrastes ekoloģiskā zona, kas atrodas kontinentālā šelfa robežās starp bēguma maksimālo ūdens līmeni un šelfa ārējo robežu.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Sublitorāle · Redzēt vairāk »
Tetisa okeāns
Triasa periodā atdala Gondvānu un Laurāziju Tetisa okeāns jeb Tetiss (grieķu jūras dievietes Tetīdas Τηθύς, Tethys ģermanizētā forma) ir senais okeāns, kas mezozoja ērā atradās starp Gondvānas un Laurāzijas kontinentiem.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Tetisa okeāns · Redzēt vairāk »
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Vidusjūra · Redzēt vairāk »
Vidusokeāniskā grēda
Vidusokeāniskā grēda ir zemūdens kalnu sistēma, kas veidojas no vairākām kalnu grēdām un veido Zemes garozas virsmas vislielākās lineārās nepārtraukto pacēlumu joslas, ko dēvē arī par Vidusokeānisko riftu.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Vidusokeāniskā grēda · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Zeme · Redzēt vairāk »
Zemes vēsture
Mākslinieka skatījums uz protoplanetāro disku. Intensīvu pētījumu un analīzes rezultātā zinātniekiem pēdējo gadsimtu gaitā izdevies detāli rekonstruēt Zemes vēsturi.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Zemes vēsture · Redzēt vairāk »
Ziemeļu Ledus okeāns
Ziemeļu Ledus okeāns jeb Arktiskais okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.
Jaunums!!: Pasaules okeāns un Ziemeļu Ledus okeāns · Redzēt vairāk »