Ātrāk nekā pārlūku!
60 attiecības: A, Aškelona, Abdžads, Adigu valoda, Aliterācija, Arahau, Arābu alfabēts, Arābu īpašvārdu atveidošana, Arābu valoda, Armēņu alfabēts, Artikulācijas veids, Asonanse, Æ, Balsīgums, Demotika, Dienvidarābijas raksts, Divskanis, Esperanto gramatika, Fonēma, Garumzīme, Geminācija, Grieķu alfabēts, Hangils, Interlingve, Labializācija, Ladīnu valoda, Latīņu raksts, Lībiešu valoda, Lībiskais dialekts, Līdzskanis, Lietuviešu valoda, Ligatūra, Logogramma, Lokāma valoda, Maoru valoda, Mariešu valoda, Masoreti, Mordviešu valodas, Nazalizācija, Neapoliešu valoda, Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis, Nenoapaļots zema mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis, Patskaņu harmonija, Romāņu valodas, Sanskrits, Sennorvēģu valoda, Skanenis, Slovāku valoda, Spāņu īpašvārdu atveidošana, Starptautiskais fonētiskais alfabēts, ..., Taitiešu valoda, Taju valoda, Tautosillabisks, Vācu īpašvārdu atveidošana, Vidēja mēles pacēluma vidējās rindas patskanis, Vjetnamiešu valoda, Zazu valoda, Zilbe, Zilbes intonācija, Zulu valoda. Izvērst indekss (10 vairāk) »
A
Burts "A" A ir pirmais burts un patskanis latīņu alfabētā.
Jaunums!!: Patskanis un A · Redzēt vairāk »
Aškelona
Aškelona (IPA), senāk zināma arī kā Askalona un Al-Madždala, ir pilsēta Izraēlas Dienvidu apgabala Vidusjūras piekrastē, 50 kilometrus uz dienvidiem no Telavivas un 13 kilometrus uz ziemeļiem no Gazas sektora robežas.
Jaunums!!: Patskanis un Aškelona · Redzēt vairāk »
Abdžads
Feniķiešu abdžada burti Abdžads (no, ʾabjad) vai konsonantiskais raksts ir rakstība, kas satur vienīgi līdzskaņus (konsonantus).
Jaunums!!: Patskanis un Abdžads · Redzēt vairāk »
Adigu valoda
Adigu valoda (pašnosaukums: адыгабзэ) jeb adigejiešu valoda, arī čerkesu valoda, ir ziemeļkaukāziešu grupas valoda, kurā runā adigi Adigejas Republikā un dažos Krasnodaras novada rajonos Krievijā (kopskaitā ap 117 tūkstoši runātāju).
Jaunums!!: Patskanis un Adigu valoda · Redzēt vairāk »
Aliterācija
Aliterācija (no — 'alfabēta burti') ir vienāds, saskanīgs vai mērķtiecīgs noteiktu līdzskaņu atkārtojums.
Jaunums!!: Patskanis un Aliterācija · Redzēt vairāk »
Arahau
Arahau (IPA: ara'xau) ir mākslīgā valoda, kuru 2006.
Jaunums!!: Patskanis un Arahau · Redzēt vairāk »
Arābu alfabēts
Valstis, kurās arābu alfabēts tiek izmantots, kā vienīgais rakstības veids, ir iekrāsotas tumši zaļā krāsā, bet valstis, kurās bez arābu alfabēta izmanto arī citus alfabētus, ir iekrāsotas gaiši zaļā krāsā. Arābu alfabēts (abjadiyyah ‘arabiyyah) ir alfabēts, kuru izmanto, lai pierakstītu arābu valodu.
Jaunums!!: Patskanis un Arābu alfabēts · Redzēt vairāk »
Arābu īpašvārdu atveidošana
Arābu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa, ievērojot latviešu valodas tradīcijas arābu īpašvārdu atveidošanā.
Jaunums!!: Patskanis un Arābu īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »
Arābu valoda
Arābu valoda ( — al ʿarabiyyah vai vienkārši — ʿarabī) runātāju skaita ziņā ir lielākā dzīvā semītu saimes valoda.
Jaunums!!: Patskanis un Arābu valoda · Redzēt vairāk »
Armēņu alfabēts
Armēņu alfabēts ir alfabēts, kas tiek lietots armēņu valodas rakstībā.
Jaunums!!: Patskanis un Armēņu alfabēts · Redzēt vairāk »
Artikulācijas veids
Lingvistikā (artikulatorajā fonētikā) artikulācijas veids apraksta balss orgānu (mēle, lūpas, deguns, aukslējas u.c) mijiedarbību skaņas radīšanas procesā.
Jaunums!!: Patskanis un Artikulācijas veids · Redzēt vairāk »
Asonanse
Asonanse ir vienāds, saskanīgs vai mērķtiecīgs patskaņu un divskaņu atkārtojums.
Jaunums!!: Patskanis un Asonanse · Redzēt vairāk »
Æ
Burts "Æ" Æ (æ) ir grafēma un ligatūra, kas sastāv no burtiem "a" un "e".
Jaunums!!: Patskanis un Æ · Redzēt vairāk »
Balsīgums
Balsīgas skaņas ir tādas, kuru izrunas laikā notiek balss saišu vibrācija.
Jaunums!!: Patskanis un Balsīgums · Redzēt vairāk »
Demotika
Demotika (no — ‘tautas ’) ir jaunākā no trijām ēģiptiešu hieroglifu rakstu formām.
Jaunums!!: Patskanis un Demotika · Redzēt vairāk »
Dienvidarābijas raksts
Dienvidarābijas raksts vai musnads (𐩣𐩯𐩬𐩵) ir fonogrāfiski konsonantiska rakstība, viena no senākajām fonētiskajām rakstībām.
Jaunums!!: Patskanis un Dienvidarābijas raksts · Redzēt vairāk »
Divskanis
Divskanis jeb diftongs ir divu patskaņu savienojums vienā zilbē.
Jaunums!!: Patskanis un Divskanis · Redzēt vairāk »
Esperanto gramatika
Polijā Esperanto gramatika ir vārdu un teikumu struktūra esperanto valodā, kas tās mākslīgās izveides dēļ ir vienkāršāka nekā lielākajā daļai valodu.
Jaunums!!: Patskanis un Esperanto gramatika · Redzēt vairāk »
Fonēma
Fonēma ir valodas fonoloģiskās sistēmas mazākā vienība.
Jaunums!!: Patskanis un Fonēma · Redzēt vairāk »
Garumzīme
Garumzīme, arī makrons (no, garš), ir diakritiskā zīme, kas tiek likta virs vai zem patskaņiem.
Jaunums!!: Patskanis un Garumzīme · Redzēt vairāk »
Geminācija
Geminācija ir fonētiska parādība, kad līdzskaņi tiek izrunāti paildzināti, respektīvi, gari.
Jaunums!!: Patskanis un Geminācija · Redzēt vairāk »
Grieķu alfabēts
Grieķu alfabēts ir alfabēts, kas sastāv no 24 burtiem un tiek lietots grieķu valodas pierakstīšanai kopš 8. gadsimta p.m.ē.
Jaunums!!: Patskanis un Grieķu alfabēts · Redzēt vairāk »
Hangils
Vārds "hangils" korejiešu valodā. Klāt pierakstīti latīņu alfabēta burti, ko katrs no simboliem apzīmē Hangils (Hangeul/Han'gŭl) vai čosongils (조선글, Chosŏn'gŭl) ir alfabētiska sistēma, ko kopš 15.
Jaunums!!: Patskanis un Hangils · Redzēt vairāk »
Interlingve
Interlingve (interlingue), sākotnēji zināma ar nosaukumu okcidentāle (occidental), ir starptautiska palīgvaloda (IAL), kuru izveidoja 1922.
Jaunums!!: Patskanis un Interlingve · Redzēt vairāk »
Labializācija
Labializācija, labializēšana, noapaļotība jeb noapaļošana valodniecībā ir īpašība, kas var piemist patskaņiem, vai arī darbība, kas tiek veikta šo patskaņu realizācijas procesā, kas izpaužas kā lūpu savilkšana "taurītē".
Jaunums!!: Patskanis un Labializācija · Redzēt vairāk »
Ladīnu valoda
Ladīnu valoda (ladīnu: ladin) ir Itālijas ziemeļaustrumos Veneto un Trentīno-Alto Adidžes reģionā lietota romāņu grupas valoda.
Jaunums!!: Patskanis un Ladīnu valoda · Redzēt vairāk »
Latīņu raksts
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.
Jaunums!!: Patskanis un Latīņu raksts · Redzēt vairāk »
Lībiešu valoda
Lībiešu valoda jeb līvu valoda (līvõ kēļ) ir gandrīz izzudusi urāliešu saimes Baltijas somu valodu grupas valoda, viena no divām Latvijas teritorijā autohtonām valodām un vienīgā valoda līdzās latviešu valodai, kas Latvijas teritorijā netiek uzskatīta par svešvalodu no juridiska skata punkta.
Jaunums!!: Patskanis un Lībiešu valoda · Redzēt vairāk »
Lībiskais dialekts
Dialektu izplatība Latvijas teritorijā Lībiskais dialekts (pašnosaukums: ventiņ vālod jeb ventiņmēlDace Strelēvica-Ošiņa (2009).. Latvijas Universitātes raksti, 2009, 746. sēj. Valodniecība, latvistika un somugristika) ir viens no trim latviešu valodas dialektiem.
Jaunums!!: Patskanis un Lībiskais dialekts · Redzēt vairāk »
Līdzskanis
Par līdzskani vai konsonantu artikulatorajā fonētikā sauc tādu valodas skaņu, kuras radīšanai tiek pilnībā vai daļēji slēgts augšējais balss trakts.
Jaunums!!: Patskanis un Līdzskanis · Redzēt vairāk »
Lietuviešu valoda
Lietuviešu valoda (lietuvių kalba) ir dzimtā valoda apmēram 3,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Patskanis un Lietuviešu valoda · Redzēt vairāk »
Ligatūra
f-t tipogrāfiskā ligatūra 12pt izmērā Garamond fontā. Ligatūra (no — ‘apvienots’) rakstos un tipografikā ir divu vai vairāku burtu apvienojums vienā simbolā.
Jaunums!!: Patskanis un Ligatūra · Redzēt vairāk »
Logogramma
Ēģiptiešu rakstība, kas attīstījusies no logogrammām (hieroglifiem) Logogramma (no — ‘vārds’ un — ‘burts’) vai hieroglifs (no — ‘svēts’ un — ‘gravējums’) ir rakstu zīme, kas apzīmē vārdu vai morfēmu.
Jaunums!!: Patskanis un Logogramma · Redzēt vairāk »
Lokāma valoda
Lokāma jeb fleksīva valoda ir valoda, kurā gramatiskās vārdu kategorijas un sintaktiskās attiecības pamatā ir izteiktas ar galotnēm.
Jaunums!!: Patskanis un Lokāma valoda · Redzēt vairāk »
Maoru valoda
Maoru valoda (Te Reo Māori) ir austronēziešu saimes austrumpolinēziešu valoda.
Jaunums!!: Patskanis un Maoru valoda · Redzēt vairāk »
Mariešu valoda
Mariešu valoda ir Volgas somu valodām piederoša valoda.
Jaunums!!: Patskanis un Mariešu valoda · Redzēt vairāk »
Masoreti
Masoreti (ivritā בעלי המסורה, no מסורה — 'tradīcija') bija ebreju rakstveži, kas no V līdz X gadsimtam nodarbojās ar ebreju bībeles sākotnējā teksta atveidošanu, izveidojot diakritisko zīmju sistēmu patskaņu apzīmēšanai ebreju līdzskaņu rakstā, standartizējot bībeles teksta izrunu un sadalījumu pa rindkopām un pantiem.
Jaunums!!: Patskanis un Masoreti · Redzēt vairāk »
Mordviešu valodas
Mordviešu valodas ir divas valodas, kas agrākos laikos klasificēta kā vienota valoda ar diviem literāriem standartiem, tomēr pēdējā laikā tiek šķirtas divas patstāvīgas valodas: erzju valoda un mokšu valoda.
Jaunums!!: Patskanis un Mordviešu valodas · Redzēt vairāk »
Nazalizācija
Fonētikā nazalizācija (no — 'deguns') ir skaņu izruna ar pazeminātām mīkstajām aukslējām, kad daļa gaisa nenāk ārā pa muti, bet caur degunu.
Jaunums!!: Patskanis un Nazalizācija · Redzēt vairāk »
Neapoliešu valoda
Neapoliešu valoda (neapoliešu: lengua napulitana, napulitane) ir galvenokārt Itālijas Abruco, Apūlijas, Bazilikatas, Lacio, Kampānijas, Markes un Molizes reģionos izplatīta romāņu grupas valoda, ko prot no aptuveni 5 līdz 8 miljoniem cilvēku.
Jaunums!!: Patskanis un Neapoliešu valoda · Redzēt vairāk »
Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis
Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis ir patskanis, kas sastopams vairākās valodās.
Jaunums!!: Patskanis un Nenoapaļots augsta mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis · Redzēt vairāk »
Nenoapaļots zema mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis
Nenoapaļots zema mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis ir patskanis, kas sastopams vairākās valodās.
Jaunums!!: Patskanis un Nenoapaļots zema mēles pacēluma pakaļējās rindas patskanis · Redzēt vairāk »
Patskaņu harmonija
Patskaņu harmonija ir patskaņus asimilējošs fonoloģisks process.
Jaunums!!: Patskanis un Patskaņu harmonija · Redzēt vairāk »
Romāņu valodas
Romāņu valodas ir valodas, kuras attīstījušās no latīņu valodas.
Jaunums!!: Patskanis un Romāņu valodas · Redzēt vairāk »
Sanskrits
Sanskrits ( — 'izkopta valoda', saīsināti) ir hinduisma, budisma un džainisma liturģiskās literatūras klasiskā valoda, kā arī viena no Indijas 23 oficiālajām valodām.
Jaunums!!: Patskanis un Sanskrits · Redzēt vairāk »
Sennorvēģu valoda
Sennorvēģu, senislandiešu jeb senskandināvu valoda ir ģermāņu saimes valoda, kuru līdz apmēram 1300.
Jaunums!!: Patskanis un Sennorvēģu valoda · Redzēt vairāk »
Skanenis
Skaneņi (arī sonoranti, sonanti jeb skanīgie līdzskaņi) ir termins, ko visbiežāk attiecina uz latviešu valodas līdzskaņiem, jeb latviešu burtiem <r, l, ļ, m, n, ņ>.
Jaunums!!: Patskanis un Skanenis · Redzēt vairāk »
Slovāku valoda
Slovāku valoda (slovenčina) ir slāvu valodu saimes rietumslāvu atzara valoda, ko prot aptuveni 5,2 miljoni cilvēku, galvenokārt Slovākijā un tās pierobežā kaimiņvalstīs (Čehijā, Serbijā un Ungārijā) dzīvojošie slovāki.
Jaunums!!: Patskanis un Slovāku valoda · Redzēt vairāk »
Spāņu īpašvārdu atveidošana
Spāņu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa, ņemot vērā latviešu valodas tradīcijas spāņu valodas īpašvārdu atveidošanā.
Jaunums!!: Patskanis un Spāņu īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »
Starptautiskais fonētiskais alfabēts
Starptautiskais fonētiskais alfabēts (IPA) ir fonētiskās transkribēšanas sistēma, kas radīta uz latīņu alfabēta pamata un kuru Starptautiskā fonētiskā asociācija akceptējusi kā runāto valodu skaņu standartizētu attēlojumu.
Jaunums!!: Patskanis un Starptautiskais fonētiskais alfabēts · Redzēt vairāk »
Taitiešu valoda
Taitiešu valoda (taitiešu: Reo Mā'ohi; Reo Tahiti) ir austronēziešu saimes austrumpolinēziešu valoda, kas izplatīta galvenokārt Franču Polinēzijā, kur tai ir reģionālās valodas statuss.
Jaunums!!: Patskanis un Taitiešu valoda · Redzēt vairāk »
Taju valoda
Taju valoda (ภาษาไทย, phasa thai, izrunā), senāk siāmiešu valoda, ir taju-kadaju saimes valoda, Taizemes valsts valoda.
Jaunums!!: Patskanis un Taju valoda · Redzēt vairāk »
Tautosillabisks
Tautosillabiskas ir fonēmas, kas atrodas vienā zilbē.
Jaunums!!: Patskanis un Tautosillabisks · Redzēt vairāk »
Vācu īpašvārdu atveidošana
Vācu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa, ievērojot latviešu valodas tradīcijas vācu īpašvārdu atveidošanā.
Jaunums!!: Patskanis un Vācu īpašvārdu atveidošana · Redzēt vairāk »
Vidēja mēles pacēluma vidējās rindas patskanis
Vidēja mēles pacēluma vidējās rindas patskanis, saukts arī par schwa, ir patskanis, kas sastopams vairākās valodās.
Jaunums!!: Patskanis un Vidēja mēles pacēluma vidējās rindas patskanis · Redzēt vairāk »
Vjetnamiešu valoda
Vjetnamiešu valoda (tiếng Việt) ir austroaziātu saimes valoda.
Jaunums!!: Patskanis un Vjetnamiešu valoda · Redzēt vairāk »
Zazu valoda
Zazu valoda, arī zazaki (zazaki), ir irāņu valoda, kurā galvenokārt runā zazu etniskā grupa, kas dzīvo Turcijas austrumu daļā, Eifratas upes augštecē esošajos Tundželi, Bingelas, Erzindžanas un Elazīgas ilos.
Jaunums!!: Patskanis un Zazu valoda · Redzēt vairāk »
Zilbe
Zilbe ir burtu kopa, kurā ir iekļauts viens patskanis (vai tā vietā zilbisks līdzskanis) vai divskanis un papildus var būt iekļauti viens vai vairāki līdzskaņi.
Jaunums!!: Patskanis un Zilbe · Redzēt vairāk »
Zilbes intonācija
Zilbes intonācija ir prosodiska parādība, kuras noteicošie radītāji ir pamattonis, intensitāte un kvantitāte (garums), to izmanto garās zilbēs un tā kalpo semantiskai un gramatiskai diferencēšanai.
Jaunums!!: Patskanis un Zilbes intonācija · Redzēt vairāk »
Zulu valoda
Zulu valoda jeb isizulu (isiZulu) ir Nigēras-Kongo saimes valoda.
Jaunums!!: Patskanis un Zulu valoda · Redzēt vairāk »
